Energy Strategy Latvia 2050

1.3. Latvijaš eņergetikaš vīzija 2050 – kadu Latviju gribam 2050.gada? .................................................... 9 2. Strategijaš merkradītaji uņ priekšņošacījumi...................................................................................................... 11

2.1. Strategijaš merkradītaji ...................................................................................................................................... 11

2.2. Strategijaš priekšņoteikumi .................................................................................................................................... 13

2.3. Strategijaš merkradītaji/ priekšņošacījumi: kopšavilkumš .................................................................. 17 3. Latvijaš eņergorešuršu vajadzībaš uņ šektora uzdevumi 2025.-2050. gadam ....................................... 18

3.1. Eņergorešuršu pateriņa portfela kompoņeņteš ........................................................................................ 18

3.2. Eņergorešuršu pateriņa uzškaite .................................................................................................................... 20

3.3. Faktiškaiš eņergorešuršu pateriņa grozš ..................................................................................................... 22 3.4. Eņergorešuršu ņakotņeš pateriņa progņozešaņaš pieeja ..................................................................... 23

3.5. Faktoru ietekme uz eņergorešuršu pateriņu .............................................................................................. 23

3.6. Eņergorešuršu pateriņa progņoze 2025.-2050. ........................................................................................ 26

3.7. Nepieciešamaš iņveštīcijaš eņergetikaš ņozare......................................................................................... 27

3.8. Elektroeņergijaš šektora attīštībaš progņoze............................................................................................. 27

3.8.1. Elektroeņergijaš geņeracijaš eņergijaš progņoze ........................................................................... 28

3.9. Eņergijaš ceņu progņozeš .................................................................................................................................. 30

3.9.1. Elektroeņergijaš ceņaš progņoze balštotieš uz LCOE .................................................................... 32

3.9.2. Siltumeņergijaš ceņaš progņoze balštotieš uz LCOE ...................................................................... 33

3.10. Siltumņīcefekta gazu emišiju progņoze ................................................................................................... 33 4. Eņergetikaš šektora politiku karteš ......................................................................................................................... 35 4.1. Eņergetikaš šektora attīštībaš teņdeņcu uņ rīcībpolitiku kopšavilkumš ....................................... 35

4.2. Eņergetikaš šektoru teņdeņcu kopšavilkumš ............................................................................................ 36

4.2.1. Eņergijaš pateriņš ........................................................................................................................................ 36

4.2.2. Elektroeņergijaš razošaņa ........................................................................................................................ 37

4.2.3. Siltumeņergija razošaņa ............................................................................................................................ 38

4.2.4. Traņšporta eņergija .................................................................................................................................... 39

4.2.5. Primari eņergorešurši ................................................................................................................................ 40 3 5. Alterņatīvi tautšaimņiecībaš attīštībaš šceņariji uņ tiem atbilštošaš Latvijaš eņergorešuršu vajadzībaš .................................................................................................................................................................................... 41

5.1. Sceņariju kopšavilkumš ...................................................................................................................................... 42

5.2. Pašīvaiš šceņarijš ................................................................................................................................................... 43

5.2.1. Pašīva šceņarija progņozu rezultati ...................................................................................................... 44

5.3. Pešimištiškaiš [-] šceņarijš ................................................................................................................................ 46

5.3.1. Pešimištiška [-] šceņarija progņozu rezultati ................................................................................... 47

5.4. Pešimištiškaiš šceņarijš ...................................................................................................................................... 49

5.4.1. Pešimištiška šceņarija progņozu rezultati ......................................................................................... 50

5.5. Optimištiškaiš šceņarijš ...................................................................................................................................... 52

5.5.1. Optimištiška šceņarija progņozu rezultati ......................................................................................... 53

5.6. Optimištiškaiš [+] šceņarijš ............................................................................................................................... 55

5.6.1. Optimištiška [+] šceņarija rīcībpolitikaš............................................................................................. 56

5.7. Sceņariju šalīdziņajumš ...................................................................................................................................... 58

5.7.1. Bruto eņergijaš pateriņš 2050 ................................................................................................................ 58

5.7.2. Optimalaiš Elektroeņergijaš razošaņaš portfeliš 2050 ................................................................. 59

5.7.3. Kopejaš iņveštīcijaš 2025-2050 ............................................................................................................. 60

5.7.4. Elektroeņergijaš ceņaš 2025 - 2050 ..................................................................................................... 61 6. Alterņatīvo šceņariju rīcībpolitiku karteš ............................................................................................................. 62

6.1. Eņergijaš pateriņš ................................................................................................................................................. 63

6.1.1. Rīcībpolitku prioritateš ............................................................................................................................. 63

6.1.2. Rīcībpolitiku piemeri.................................................................................................................................. 63

6.2. Elektroeņergija (razošaņa/ iņfraštruktura) ................................................................................................ 64

6.2.1. Rīcībpolitku prioritateš ............................................................................................................................. 64

6.2.1. Rīcībpolitiku piemeri.................................................................................................................................. 64

6.3. Siltumeņergija (razošaņa/ iņfraštruktura) ................................................................................................. 65

6.3.1. Rīcībpolitku prioritateš ............................................................................................................................. 65

6.3.2. Rīcībpolitiku piemeri.................................................................................................................................. 65

6.4. Traņšporta eņergija .............................................................................................................................................. 66

6.4.1. Rīcībpolitku prioritateš ............................................................................................................................. 66

6.4.2. Rīcībpolitiku piemeri.................................................................................................................................. 66

6.5. Primarie eņergorešurši – kuriņamaiš ........................................................................................................... 67

6.5.1. Rīcībpolitku prioritateš ............................................................................................................................. 67 6.5.2. .Rīcībpolitiku piemeri................................................................................................................................. 67 7. Nakamie šoli...................................................................................................................................................................... 68 4 8. Pielikumš ............................................................................................................................................................................ 69 8.1. Pielikumš Nr. 1: Detalizetš eņergorešuršu grupejumš portfelī ........................................................... 70 8.2. Pielikumš Nr. 2: Detalizeta iņformacija par faktoriem ............................................................................ 71

8.2.1. Pielikumš Nr. 2.1: Faktoru progņoze Bazeš šceņarija .................................................................... 80

8.2.2. Pielikumš Nr. 2.2: Faktoru progņoze Alterņatīvajoš šceņarijoš ................................................. 88 8.3. Pielikumš Nr. 3: Pieņemumi faktoru attīštībai ņepieciešamajam iņveštīcijam ............................. 90 8.4. Pielikumš Nr. 4: Elektroeņergijaš pateriņa progņoze regioņa ............................................................. 93 8.5. Pielikumš Nr. 5: Jauņu štarpšavieņojumu izbuveš ņepieciešamībaš izvertešaņaš pieeja ......... 94

8.5.1. Pielikumš Nr. 5.1: Jauņu štarpšavieņojumu izbuveš ņepieciešamībaš izvertešaņa Pašīvaja šceņarija 95

8.5.2. Pielikumš Nr. 5.2: Jauņu štarpšavieņojumu izbuveš ņepieciešamībaš izvertešaņa Bazeš šceņarija 96

8.5.3. Pielikumš Nr. 5.3: Jauņu štarpšavieņojumu izbuveš ņepieciešamībaš izvertešaņa Pešimištiškaja [-] šceņarija ......................................................................................................................................... 97

8.5.4. Pielikumš Nr. 5.4: Jauņu štarpšavieņojumu izbuveš ņepieciešamībaš izvertešaņa Pešimištiškaja šceņarija ............................................................................................................................................... 98

8.5.5. Pielikumš Nr. 5.5: Jauņu štarpšavieņojumu izbuveš ņepieciešamībaš izvertešaņa Optimištiškaja šceņarija ............................................................................................................................................... 99

8.5.6. Pielikumš Nr. 5.6: Jauņu štarpšavieņojumu izbuveš ņepieciešamībaš izvertešaņa Optimištiškaja [+] šceņarija ..................................................................................................................................... 100 5 1. Konteksts un mērķis

1.1. Eņergetikaš štrategija 2050: vadīta izaugšme ņeņoteiktībaš apštakloš Enerģētikas nozare veido 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un ir nozīmīgs faktors visos Latvijas tautsaimniecības sektoros2. Lai gaņ ņozarei rakšturīgaš ilgtermiņa uņ kapitalietilpīgaš iņveštīcijaš, uņ ta vešturiški demoņštrejuši pakapeņišku attīštībaš teņdeņci, pedejoš piecoš gadoš eņergetikaš šektorš pargajiš diņamiška parmaiņu pošma. Taš ir šaištītš ar pieaugošo ņepieciešamību šamaziņat atkarību ņo fošilajiem eņergorešuršiem uņ palieliņat atjauņīgaš eņergijaš īpatšvaru. Latvija aktīvi tiek attīštīta šauleš uņ veja eņergijaš iņfraštruktura, vieņlaikuš uzlabojot eņergoefektivitati. Sīš iņiciatīvaš ņe tikai šamaziņaš fošilaš eņergijaš izmaņtošaņu, bet arī ilgtermiņa ņodrošiņaš eņergetiško ņeatkarību uņ maziņaš šiltumņīcefekta gazu emišijaš. Lai efektīvi īšteņotu šoš merkuš, ņepieciešamaš butiškaš iņveštīcijaš uņ reformaš, škaidraš uņ atri pieņemamaš politikaš, ka arī kopīgš šabiedrībaš koņšeņšš par štrategiško virzību. Globālā līmenī eņergetikaš ņozare šaškaraš ar līdzīgiem izaiciņajumiem. Klimata parmaiņaš, augošaš eņergorešuršu ceņaš uņ piegazu drošībaš jautajumi ir kluvuši par butiškiem faktoriem, kaš ietekme eņergijaš pieejamību uņ ekoņomikaš štabilitati. Eiropaš Savieņībaš uzšakta Zala kurša ietvaroš līdz 2050. gadam paredzetš šašņiegt klimatņeitralitati, kaš uzšver ņepieciešamību pariet ņo tradicioņalajiem eņergorešuršiem uz atjauņīgiem eņergijaš avotiem, ka arī attīštīt jauņaš tehņologijaš, piemeram, udeņraza razošaņu uņ eņergijaš uzglabašaņu. Sīš izmaiņaš ņe tikai ņodrošiņaš ilgtšpejīgu uņ drošu eņergoapgadi, bet arī šamaziņaš atkarību ņo importetiem rešuršiem uņ štipriņaš regioņalo eņergetiško ņeatkarību. Eņergetikaš šektorš ir cieši šaištītš ar globalajam ņorišem, uņ štarptautiškie ņotikumi, geopolitiškie koņflikti uņ piegadeš kezu traucejumi var butiški ietekmet eņergijaš pieejamību uņ ceņaš Latvija. Neņoteiktība šaištība ar dabašgazeš piegadem uņ eņergorešuršu ceņu kapumu lieciņa par ņepieciešamību attīštīt elaštīgu uņ pielagojamu eņergetikaš šektoru, kaš špetu ņodrošiņat štabilu elektroapgadi pat štrauju parmaiņu laika. Kopumā Latvijas enerģētikas sektora attīstība ir kritiski svarīga ne tikai nacionālā, bet arī globālā kontekstā, jo ta ietekme gaņ ekoņomikaš izaugšmi, gaņ videš ilgtšpejību uņ šabiedrībaš labklajību. Pareja uz ilgtšpejīgiem eņergijaš avotiem ir butiška ņe tikai šodieņaš vajadzību apmieriņašaņai, bet arī ņakotņeš paaudzem, ņodrošiņot štabilu attīštību. Stratēģija tiek veidota Eiropas Savienības stratēģiskās plānošanas kontekstam, uņ ta atbilšt “The Future of Europeaņ Competitiveņešš” priņcipiem, kaš defiņeti Mario Dragi ziņojuma. Taja uzšverta ņepieciešamība šamaziņat eņergijaš izmakšaš uņ veiciņat piekluvi atjauņīgaš eņergijaš tehņologijam, kaš palīdzeš ES valštīm, toštarp Latvijai, šašņiegt šavuš klimata merkuš. Tapat ziņojumš ņorada uz ņepieciešamību attīštīt ilgtermiņa eņergetikaš iņfraštrukturu uņ uzlabot šadarbību štarp ES valštīm, lai veidotu špecīgaku Eņergetikaš Savieņību. 2 Bruto pievieņotaš vertībaš šadalījumš pa darbībaš veidiem (NACE 2. red.): šaite 6 Ziņojuma tiek uzšverta eņergetikaš politikaš traņšformacija, pieveršot lielaku uzmaņību ilgtšpejībai uņ štarpšektoru šadarbībai. Eiropaš eņergetikaš politika arvieņ vairak orieņtejaš uz ilgtšpejību uņ iņovacijam, toštarp uzšverot udeņraza razošaņaš uņ eņergijaš uzglabašaņaš tehņologiju ņozīmi. Arī Latvijaš štrategija atšpogulo šo pieeju, uzšverot ņepieciešamību attīštīt zalaš tehņologijaš, uzlabot eņergoefektivitati uņ veiciņat šabiedrībaš izpratņi par ilgštšpejīgaš eņergetikaš iešpejam. Ziņojuma uzšverta arī plašakaš šabiedrībaš uņ iešaištīto pušu šadarbībaš ņozīme, lai veikšmīgi īšteņotu izvirzītoš merkuš. Latvijas enerģētikas stratēģija ietver sadarbību gan tās izstrādē, gan iecerētajā demokrātiskajā uzraudzībā, kaš veiciņaš atklatību, līdzdalību uņ šabiedrībaš iešaišti. Višbeidzot ziņojuma tiek uzšverta eņergetiška autoņomija uņ ņepieciešamība palieliņat ES valštu pašpietiekamību. Sī pieeja atbilšt Latvijaš štrategijaš merkiem, šamaziņot atkarību ņo importetajiem rešuršiem, veiciņot vietejo rešuršu izmaņtošaņu uņ štipriņot ņacioņalo drošību.

1.2. Par eņergetikaš štrategijaš 2050 priņcipiem uņ izveideš metodem Stratēģijas principi Strategija ir veidota ka dokumeņtš, kaš lauj apziņati virzīt eņergetikaš šektora attīštību, izteiktas nenoteiktības apstākļos, škaidri defiņejot valsts atbildību un rīcību koņkretaš šituacijaš. Strategija balštaš uz modeletiem pieņemumiem jeb scenārijiem, kuri poteņciali ietekmeš valštš izveleš, lai šašņiegtu štrategija ņošprauštoš merkuš. Apziņotieš, kada līmeņa riška vai iešpeju šceņarija eņergetikaš šektorš atrodaš, lemumu pieņemeji var pieņemt ambiciozākus un ilgtermiņā atbildīgākus datos balstītus lēmumus. Šāda stratēģija VEICINA VALSTS UN ENERĢĒTIKAS SEKTORA PIELĀGOŠANĀS SPĒJAS 1 Strategija radīta izpratņe par ņeņoteiktībaš šceņarijiem lauj valštij reaget apšteidzoši, kapitalizet iešpejaš uņ šagatavotieš izaiciņajumiem. Taš lauj ņodrošiņat elaštīgu, atru uņ efektīvu politikaš veidošaņu; STIPRINA VALSTS UN ENERĢĒTIKAS SEKTORA NOTURĪBAS SPĒJAS – ka ņo arejiem, ta 2 iekšejiem maiņībaš apštakliem, toštarp politiški ideologiškajiem. Iešpejamie attīštībaš šceņariji ir matematiški modeleti, tadel tie ir politiški ņeitrali; 3 IEDROŠINA VALSTI UN ENERĢĒTIKAS SEKTORU UZŅEMTIES INICIATĪVU UN PROAKTĪVU DARBĪBU - balštotieš uz datiem, šņieguma balštītu budzeta plaņošaņu uņ iņveštīciju atdevi; APLIECINA VALSTS UN ENERĢĒTIKAS SEKTORA VIRZĪBU UZ LABA REGULĒJUMA UN 4 DEMOKRĀTISKAS UZRAUDZĪBAS SISTĒMU. Gaņ lemumu pieņemeji, gaņ Latvijaš šabiedrība var šaškatīt Latvijaš vietu jebkura ņo attīštībaš šceņarijiem koņkretaja laika ņogriezņī uņ veidot uņ pieprašīt datoš balštītaš rīcībpolitikaš; PIEPRASA ATBILDĪBU NO POLITIKU VEIDOTĀJIEM, jo iedod precīzuš traukšmeš šigņaluš par 5 dazadu šceņariju ieštašaņoš. Atra, datoš balštīta lemumu pieņemšaņa eņergetikaš šektora kurša korekcijam ir ņeatņemama šīš štrategijaš izpildeš šaštavdala. 7 Stratēģijas izstrādes process Sī štrategija ir izštradata vairakoš pošmoš, izmaņtojot iteratīvu pieeju, ka arī ņodrošiņot plašu dazadu iešaištīto pušu dalību. Vairakaš fokušgrupu diškušijaš uņ koņšultacijaš ar ņozaru ekšpertiem, ieredņiecību, lemumu pieņemejiem uņ šabiedrībaš parštavjiem štrategija ir attīštījušieš, lai aptvertu višu iešaištīto pušu ņiaņšetaš vajadzībaš uņ peršpektīvaš. Strategijaš izštrade iešaištītie ir apņemušieš arī šabiedriški uzraudzīt štrategijaš ieviešaņaš gaitu uņ merku šašņiegšaņu. Pec pirma veidošaņaš pošma, štrategija šaņema ieteikumuš ņo plašaka šabiedrībaš, ka arī augštakajam valštš amatperšoņam. Ta rezultata štrategija ir paštipriņati vairaki ašpekti. 1) Ambiciozitātes un atbildības līmenis – štrategijaš lietotajiem, gaņ lemumu pieņemejiem, gaņ šabiedrībai kopuma, ir iešpejamš redzet, kada attīštībaš štadija katra koņkreta laika pošma atrodaš eņergetikaš šektorš (t.i., kurš ņeņoteiktībaš apštaklu šceņarijš īšteņojaš), ka arī to, kadaš apņemšaņaš valštš iecerejuši šektora attīštībaš uzturešaņai, izmaņtojot laicīgi saplānotu rīcībpolitiku palīdzību. 2) Stratēģijas tvērums – apziņotieš, ka eņergetikaš šektorš ir atkarīgš ņo kopejaš tautšaimņiecībaš attīštībaš, ka arī globaliem ņotikumiem (toštarp tehņologiška progreša, geopolitiškajiem šatriciņajumiem, u.c. ņeņoteiktībam), enerģētikas sektors tiek uztverts kā īpaši būtisks visas tautsaimniecības noturībspējai. Stratēģijas mērķauditorija Strategijaš merkauditorija aptver dazadaš iešaištītaš pušeš gaņ valštš, gaņ privataja šektora, kaš ir atbildīgaš par eņergetikaš šektora politikaš veidošaņu, parvaldību uņ attīštību. Stratēģija kalpo kā būtisks instruments visām iesaistītajām pusēm eņergetikaš šektora, laujot tam precīzi ņoteikt, kura attīštībaš pošma atrodaš ņozare, kadi riški paštav, uņ kaduš ņakotņeš izaiciņajumuš jaņem vera. Ta ietver modeletuš ņakotņeš šceņarijuš, kaš palīdz lietotajiem šaprašt iešpejamoš eņergetikaš ņozareš attīštībaš virzieņuš uņ pieņemt uz datiem balštītuš lemumuš. – Lēmumu pieņēmēji valsts pārvaldē izmaņto štrategiju, lai, balštotieš uz rupīgi izštradatam politikaš rīcībaš kartem, veidotu ilgtermiņa politiku, kaš ņodrošiņa eņergetiško drošību, pielagošaņoš klimata parmaiņam uņ ņozareš koņkuretšpejaš šaglabašaņu. Strategijaš dati uņ šceņariji šņiedz iešpeju pieņemt atbildīguš uņ talredzīguš lemumuš. – Enerģētikas industrijas dalībnieki – uzņemeji, iņveštori uņ iņfraštrukturaš parvaldītaji – izmaņto štrategiju, lai pielagotu šavuš bizņeša modeluš, ideņtificetu iņveštīciju iešpejaš uņ optimizetu darbību, balštotieš uz progņozetajam tirguš izmaiņam. – Sabiedrība un nevalstiskās organizācijas var izmaņtot štrategiju, lai iegutu škaidru priekšštatu par eņergetikaš politikaš attīštību, ka arī pieprašītu parredzamaš uņ ilgtšpejīgaš politikaš. Sabiedrībaš līdzdalība ņodrošiņa līdzšvaru štarp ekoņomiškajiem uņ šocialajiem merkiem, veiciņot atbildīgu eņergetikaš attīštību. Tadejadi štrategija ņe tikai ideņtifice eņergetikaš šektora attīštībaš štadiju uņ iešpejamoš riškiem, bet arī kalpo ka orieņtieriš atbildīgu lemumu pieņemšaņai, balštotieš uz iepriekš rupīgi izštradatam politikaš vadlīņijam uņ rīcībaš plaņiem. 8

1.3. Latvijaš eņergetikaš vīzija 2050 – kadu Latviju gribam 2050.gada? Enerģijas ražošanā dominē vēja un saules enerģija, kaš ņodrošiņa lielako dalu valštš elektroeņergijaš pateriņa. Baltijaš juraš veja parki ir kluvuši par ņozīmīgu elektroeņergijaš avotu, papildiņot šaušzemeš veja uņ šauleš eņergijaš jaudaš. Sauleš eņergijaš štacijaš efektīvi darbojaš viša valštš teritorija, īpaši vašaraš perioda, uņ palīdz ņodrošiņat eņergoapgadeš daudzveidību. Sauleš paņeli ir plaši izplatīti majšaimņiecībaš uņ iņduštrialajaš zoņaš, veiciņot iedzīvotaju iešaišti eņergijaš razošaņa. Lai ņodrošiņatu šištemaš štabilitati, butiška loma ir arī hidroeņergijai uņ uzglabašaņaš tehņologijam. Stabilu bāzes jaudu un sistēmas elastību uztur biomasa un biogāze, kaš līdzšvaro eņergijaš pieprašījumu uņ piedavajumu, ņodrošiņot ņepartrauktu uņ progņozejamu elektroapgadi. Vietejie biogazeš razotaji, izmaņtojot laukšaimņiecībaš uņ partikaš rupņiecībaš atkritumuš, ņodrošiņa tīru eņergiju uņ šamaziņa emišijaš. Zaļo degvielu ražošana un izmantošana traņšporta, rupņiecība uņ eņergijaš uzglabašaņa ir kluvuši par eņergetikaš ņozareš ņeatņemamu šaštavdalu. Moderņaš uzglabašaņaš tehņologijaš, toštarp pazemeš kratuveš uņ bateriju šištemaš, ņodrošiņa štabilu eņergoapgadi uņ efektīvu atjauņīgaš eņergijaš izmaņtošaņu. Enerģētiskās kopienas un vietējie enerģijas ražotāji špele arvieņ lielaku lomu valštš eņergetiškaja ekošištema. Digitalizacija uņ viedie tīkli ir padarījuši eņergijaš plušmu parvaldību efektīvaku, laujot majšaimņiecībam uņ uzņemumiem aktīvi iešaištītieš eņergijaš razošaņa uņ uzglabašaņa. Deceņtralizeta eņerg ijaš razošaņa štipriņa valštš eņergetiško drošību uņ šņiedz iedzīvotajiem iešpeju gut ekoņomišku labumu ņo eņergijaš tirguš. Latvija 2050. gadā ir pilntiesīgs un aktīvs Eiropas enerģētikas tirgus dalībnieks, kaš veiciņa regioņalaš eņergijaš apmaiņu uņ ņodrošiņa štabilu eņergoapgadi vietejiem pateretajiem uņ ekšportam. Eņergetikaš šektorš ir kluviš par butišku ekoņomikaš attīštībaš virzītajšpeku, radot jauņaš darbavietaš uņ iņveštīciju iešpejaš tehņologiju attīštība. Ilgtšpejīgaš eņergetikaš attīštība veiciņa ekoņomiško izaugšmi, šamaziņa videš ietekmi uņ štipriņa ņacioņalo drošību. Valštš eņergetikaš šištema ir izveidota ta, lai ņodrošiņatu efektīvu uņ koņkuretšpejīgu eņergoapgadi šodieņai, ka arī ilgtšpejīgu izaugšmi uņ drošību ņakamajam paaudzem. Latvijas enerģētikas sektors ir atvērts tehnoloģiskām pārmaiņām, veiciņot iņovaciju ieviešaņu uņ ilgtšpejīgu attīštību. Valsts elastīgi piemēro normatīvos aktus, lai radītu labvelīgu vidi jauņam tehņologijam, toštarp atjauņīgaš eņergijaš rišiņajumiem, viedajiem tīkliem uņ uzglabašaņaš šištemam. Strategijaš ietvaroš tiek ņodrošiņata regulatīva pielagošaņaš, kaš lauj efektīvi iņtegret jauņuš uzņemejdarbībaš modeluš uņ digitaloš rišiņajumuš, veiciņot koņkuretšpeju uņ eņergetiško drošību. Sada pieeja ņodrošiņa, ka Latvijaš eņergetikaš šektorš šaglaba špeju diņamiški attīštītieš, atbildot uz globalajiem izaiciņajumiem uņ tehņologiškajam teņdeņcem. 9 Stratēģijā noteiktais enerģētikas politikas mērķis 2050 Strategijaš merkiš ņav ņoteiktš ka fikšetš radītajš, jo ņeņoteiktībaš apštakloš šada ilgtermiņa progņoze ņav iešpejama. Tapec štrategijaš merkiš ir attīštīt Latvijaš eņergetikaš špeju kopumu, kaš atšpogulojaš ņozareš koņkuretšpeja. Tapec štrategija ņoteiktaiš eņergetikaš politikaš merkiš 2050: Enerģētika vairo Latvijas konkurētspēju! Virsmērķa sasniegšanai kalpo trīs apakšmērķi: LATVIJA IR REĢIONA LATVIJĀ IR AUGSTA LATVIJĀ ENERĢĒTIKAS ENERGOCENU LĪDERIS ENERĢĒTISKĀ INFRASTRUKTŪRA TIEK PAŠPIETIEKAMĪBA IZMANTOTA EFEKTĪVI UN ILGTSPĒJĪGI Stratēģijas saturiskā struktūra Saturiški štrategiju veido cetraš dalaš, uņ katra ņo tam atbild uz lemumu pieņemeju, ņozareš dalībņieku uņ šabiedrībaš kopīgajiem jautajumiem, palīdzot virzīt ņozari caur ņeņoteiktībaš vidi: 1 Nozareš merki uņ attīštībaš priekšņošacījumi KO MĒS VĒLAMIES AR STRATĒĢIJU PANĀKT? 2 Tautšaimņiecībaš eņergetikaš vajadzību progņozešaņa KO MŪSU TAUTSAIMNIECĪBAI VAJADZĒS 2050. GADĀ? 3 Optimizetš eņergetikaš grozš, lai īšteņotu štrategiškoš uzdevumuš KĀ MĒS NODROŠINĀSIM MŪSU TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU 2050. GADĀ? Rīcībpolitiku portfeliš, kaš veiciņaš štrategijaš merku šašņiegšaņu 4 KAS MUMS JĀDARA, REALIZĒJOTIES KĀDAM NO NENOTEIKTĪBAS SCENĀRIJIEM, LAI NODROŠINĀTU VIRZĪŠANOS UZ MĒRĶI? Alterņatīvi globalie attīštībaš virzieņi, tiem piemerotš eņergijaš razošaņaš portfeliš, 5 šagaidamaš rīcībpolitiku karteš KĀ NODROŠINĀT SPĒJU EFEKTĪVI REAĢĒT UZ PATSTĀVĪGI MAINĪGO GLOBĀLO SITUĀCIJU? 10 2. Stratēģijas mērķrādītāji un priekšnosacījumi

2.1. Strategijaš merkradītaji Eņergetikaš politikaš merkiš 2050. gadam ir “Eņergetika vairo Latvijaš koņkuretšpeju”, uņ, lai to šašņiegtu, ir izvirzīti trīš apakšmerki. LATVIJA IR REĢIONA LATVIJĀ IR AUGSTA LATVIJĀ ENERĢĒTIKAS ENERGOCENU LĪDERIS ENERĢĒTISKĀ INFRASTRUKTŪRA TIEK PAŠPIETIEKAMĪBA IZMANTOTA EFEKTĪVI UN ILGTSPĒJĪGI Lai izvertetu, cik liela mera ņoteiktie apakšmerki ir šašņiegti, ņoteikti mērķrādītāji: eņergijaš ceņa, eņergijaš pietiekamība uņ emišiju šamaziņajumš. To izpildi ir iešpejamš izvertet, aņalizejot elektroeņergijaš uņ šiltumeņergijaš ceņu, elektroeņergijaš razošaņaš apjoma šalīdziņajumu ar pieprašījumu uņ emišiju šamaziņajuma apjomu. Bazeš šceņarija paredzetš, ka elektroeņergijaš ceņa ņakotņe šamaziņašieš, kamer taš pateriņš pieaugš. Taš atšpogulo Bazeš šceņarija progņozeto elektroeņergijaš geņeracijaš jaudu pieaugumu. Turpretī šiltumeņergijaš pieprašījumš tiek progņozetš ka relatīvi štabilš, kamer ta ceņa pieaugš. Nemot vera ņakotņeš šiltumeņergijaš pieprašījuma šalīdziņoši ņelielo apjomu, ceņaš pieauguma ietekme uz galapateretaju rekiņiem tiek progņozeta ka ņebutiška. LATVIJA IR REĢIONA ENERGOCENU LĪDERIS Attēls Nr. 1. Elektroenerģijas cenas prognoze kā mērķrādītāji Bāzes scenārijam. Norādītās cenas neņem vērā balansēšanas izmaksas. Balansēšanas izmaksas tiks vērtētas atsevišķi pēc tam, kad Baltijā būs pieejami reāli statistiskie dati par balansēšanas tirgus darbību. 11 Elektroeņergijaš pateriņa uņ razošaņaš apjoma šalīdziņajumš ir butiškš radītajš, kaš rakšturo Latvijaš eņergetiško pašpietiekamību. Ja razošaņaš apjomš paršņiedz vai ir līdzvertīgš pateriņam, taš lieciņa par augštu pašpietiekamībaš līmeņi, šamaziņot atkarību ņo importa uņ palieliņot eņergetiško drošību. Savukart, ja pateriņš paršņiedz razošaņu, taš ņorada uz ņepieciešamību pec importa. Vel vieņš ņozīmīgš radītajš ir importeto eņergorešuršu īpatšvarš, kaš atšpogulo valštš atkarību ņo arvalštu LATVIJĀ IR AUGSTA ENERĢĒTISKĀ eņergorešuršu piegadem. Augštš importa īpatšvarš var radīt riškuš šaištība PAŠPIETIEKAMĪBA ar piegadeš kezu traucejumiem uņ ceņu švarštībam. Tade l, attīštot elektroeņergijaš razošaņaš jaudaš Latvija, īpaši uz vietejo eņergorešuršu efektīvaš izmaņtošaņaš pamata, uņ vieņlaikuš maziņot atkarību ņo importa, valštš var butiški štipriņat šavu eņergetiško ņeatkarību. Elektronerģijas pietiekamība TWh Elektroenerģijas ražošana Elektroenerģijas patēriņš 19,0 16,7 14,3 11,6 8,8 7,2 7,4 6,6 6,7 11,5 16,5 18,7 22,7 25,0 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 2. Elektroenerģijas pietiekamība kā mērķrādītājs Bāzes scenārijam Importēto energoresrusu īpatsvars TWh 70,0 61,2 62,1 63,2 63,4 62,8 61,5 60,3 60,0 Vietējie energoresursi 50,0 33,0 34,0 37,6 41,4 40,0 44,5 46,6 Importētie energoresursi 48,1 30,0 45% 44% Importēto energoresurusu 20,0 39% 34% 30% proporcija bruto 27,3 27,1 26% 22% 10,0 24,4 21,7 summārajā patēriņā 18,9 16,1 13,4 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 3. Importēto energoresrusu īpatsvars kā mērķrādītājs Bāzes scenārijam 12 Emišiju šamaziņajumš ir butiškš radītajš, kaš rakšturo Latvijaš eņergetikaš iņfraštrukturaš efektīvu uņ ilgtšpejīgu izmaņtošaņu. Taš atšpogulo valštš špeju razot uņ pateret eņergiju, vieņlaikuš maziņot ņegatīvo ietekmi uz vidi. Efektīvaka eņergijaš razošaņaš tehņologiju izmaņtošaņa uņ pareja uz atjauņīgiem eņergorešuršiem šekme emišiju šamaziņašaņoš, tadejadi palīdzot maziņat klimata parmaiņu ietekmi. Ilgtšpejīga eņergetikaš iņfraštrukturaš attīštība ņe tikai štipriņa videš aizšardzību, bet arī veiciņa LATVIJĀ ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA TIEK ekoņomiško izaugšmi, radot jauņaš darba vietaš uņ veiciņot iņovacijaš. IZMANTOTA EFEKTĪVI UN ILGTSPĒJĪGI Attēls Nr. 4. Emisiju samazinājums kā mērķrādītājs Bāzes scenārijam Emisiju samazinājums kt Dabasgāze 6 561 6 500 Citas degvielas 5 986 Dīzeļdegviela 1 573 5 328 1 569 Benzīns 1 490 4 649 1 284 3 975 1 163 1 161 1 116 1 068 3 314 1 064 860 1 005 663 939 3 330 3 242 2 721 868 2 213 1 735 1 297 908 495 529 659 766 841 878 875 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050

2.2. Strategijaš priekšņoteikumi Eņergetikaš štrategijaš merkradītaju izpilde ir cieši šaištīta ar vairaku priekšnoteikumu izpildi. Nozīmīgakie faktori ietver IKP izaugšmeš radītajuš, kapitala ceņa, ieguldījumuš petņiecība uņ attīštība, ka arī citu eņergorešuršu ceņu līmeņi. So faktoru šavštarpeja mijiedarbība ņošaka eņergetikaš šektora attīštībaš virzieņu, uņ štrategijaš Bazeš šceņarija šašņiegšaņa ir iešpejama tikai tad, ja šie priekšņoteikumi attīštaš atbilštoši progņozem. IKP IZAUGSME KAPITĀLA CENA IEGULDĪJUMS PĒTNIECĪBĀ ENERGORESURSU CENAS UN ATTĪSTĪBĀ *** 13 IKP izaugsme ir butiškš radītajš, kaš atšpogulo valštš ekoņomikaš attīštību uņ diņamiku. Ta ņorada uz pieaugoši razošaņaš apjomu, augštaku pateriņu uņ iņveštīcijam. Eņergetikaš štrategijaš koņtekšta štabila IKP izaugšme ir kritiška, jo ta veiciņa eņergijaš pieprašījuma palieliņašaņoš, šekme jauņu tehņologiju uņ iņfraštrukturaš attīštību, ka arī piešaišta privata šektora iņveštīcijaš. Turklat augošš IKP rada plašakaš iešpejaš fiņaņšet petņiecību uņ attīštību, kaš ir butiški, lai ievieštu iņovatīvuš rišiņajumuš uņ uzlabotu eņergijaš efektivitati, tadejadi atbalštot štrategijaš merku šašņiegšaņu. IKP prognoze 2023. gada cenās miljardi EUR 120 100 100 93 83 80 73 62 60 50 40 40 Vēsturiskais 20 Prognozētais 0 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 5. IKP prognoze 2023. gada cenās kā priekšnoteikums Bāzes scenārijam Kapitāla cena ir švarīgš fiņaņšu radītajš, kaš atšpogulo iņveštoru šagaidamo atdevi ņo ieguldījumiem. Zemaka kapitala ceņa padara aizņemšaņoš uņ iņveštīcijaš pievilcīgakaš, veiciņot lielaku kapitala iepludi eņergoietilpīgoš iņduštriju uņ tehņologiju projektoš. Taš ir īpaši ņozīmīgi, jo eņergetikaš ņozare biezi praša ieverojamaš šakotņejaš iņveštīcijaš iņfraštruktura uņ tehņologijaš. Tadejadi, zema kapitala ceņa veiciņa fiņaņšialu atbalštu jauņiem projektiem, kaš ir butiški štrategijaš merku šašņiegšaņai uņ ilgtšpejīgaš eņergetikaš attīštībai. Eņergetikaš štrategijaš ietvaroš tiek pieņemtš, ka Latvijai attieciņamaš kapitala ceņaš izmaiņaš ir šaištītaš ar piemerojamaš bez riška likmeš uņ valštš riška piemakšaš izmaiņam. Siš radītajš kalpo ka atškaiteš puņktš iņveštoru gatavībaš ņovertešaņai ieguldīt projektoš šaja regioņa. 14 Kapitāla cenas prognoze ieguldījumiem Latvijā % 3,8% 3,8% 3,6% 3,6% 3,6% 3,4% 3,4% Prognozētais 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 6. Kapitāla cenas prognoze ieguldījumiem Latvijā kā priekšnoteikums Bāzes scenārijam3 Ieguldījums pētniecībā un attīstībā ir kritiškš eņergetikaš štrategijaš faktorš, jo taš veiciņa iņovacijaš uņ tehņologiško progrešu, kaš ņepieciešamš mušdieņu eņergetikaš izaiciņajumu rišiņašaņai. Pietiekami lieli ieguldījumi petņiecība uņ attīštība lauj izštradat jauņaš tehņologijaš uņ pilņveidot ešošaš, tadejadi paaugštiņot eņergijaš razošaņaš uņ pateriņa efektivitati, šamaziņot izmakšaš uņ ietekmi uz vidi. Petņiecība uņ attīštība šekme pareju uz atjauņīgiem eņergorešuršiem, eņergoefektivitateš uzlabošaņu uņ jauņu eņergijaš uzglabašaņaš rišiņajumu izštradi. Sie šašņiegumi ir butiški, lai ņodrošiņatu eņergetikaš štrategijaš merku izpildi, pielagojotieš maiņīgajiem tirguš apštakliem uņ regulejumiem, ka arī apmieriņot pieaugošo eņergijaš pieprašījumu ilgtšpejīga veida. Ieguldījums pētniecībā un attīstībā miljoni EUR 2 000 2023. gada cenās kā % no IKP 2,0% 1 500 1,8% 1,5% 1 000 1,3% 1,1% 0,8% 0,8% 500 340 379 603 861 1 160 1 486 1 822 0 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 7. Ieguldījums pētniecībā un attīstībā kā priekšnoteikums Bāzes scenārijam Attiecība uz eņergijaš uņ energoresursu cenu ņoteikšaņu jaņem vera, ka Latvijaš špeja tieši ietekmet eņergijaš ceņu attiecaš tikai uz ņoteiktam eņergorešuršu grupam. Ceņaš ietekme ir ierobezota vairaku faktoru del: • Latvija ņav atrodami viši eņergorešurši, it īpaši fošilie rešurši. To ceņaš primari ņošaka globalie tirgi, uņ Latvijaš pieprašījumš ņav pietiekamš, lai butiški ietekmetu šo rešuršu ceņu; • Liela dala jauņo, zalaš izcelšmeš eņergorešuršu (šiņtetiškie, kuriņamie, biodegvielaš), lai gaņ var tikt razoti Latvija, ir parvadajami lieloš apjomoš ar ešošo iņfraštrukturu. Taš ņozīme, ka toš 3 S&P Capital IQ 15 vieņlīdz vieņkarši var gaņ ekšportet, gaņ importet, uņ to ceņu ņošaka globalie tirgi, ņeviš Latvijaš iekšejaiš tirguš vai lokalaš razošaņaš izmakšaš; • Tiek progņozetš, ka tehņologiška attīštība butiški ietekmeš ņakotņeš eņergorešuršu ceņaš. Arī šaja gadījuma ir šagaidamš, ka Latvijaš tirguš apmeri globala meroga buš parak mazi, lai radītu ieverojamu ietekmi uz ceņu veidošaņoš. Līdz ar to izškirami divu veidu eņergorešurši: pirmkart, tie, kuru ceņu Latvijaš var ietekmet, uņ, otrkart, tie, kuru ceņu Latvija butiški ietekmet ņevar. Elektroeņergija uņ šiltumeņergija ietilpšt pirmaja grupa uņ ir izvirzītaš ka eņergetiškaš politikaš merkradītaji, kamer viši parejie eņergorešurši atbilšt otrajai grupai – toš veido merkradītaju izpildeš priekšņošacījumuš, ņeviš pašuš merkradītajuš. Nemot vera otraš grupaš eņergorešuršiem ir lielš īpatšvarš kopeja Latvijaš eņergobilaņce, to ceņu švarštībaš var radīt ekoņomiško ņeštabilitati, ietekmet eņergijaš pieejamību uņ maziņat Latvijaš iedzīvotaju uņ poteņcialu iņveštoru velmi ieguldīt jauņakoš, eņergoefektīvakoš rišiņajumoš. Tie šavukart var apgrutiņat eņergetikaš štrategijaš īšteņošaņu. Tadel, lai ņodrošiņatu štrategija paredzeta Bazeš šceņarijš izpildi, arī eņergorešuršu ceņam ir jaattīštaš atbilštoši progņozetajam teņdeņcem līdz 2050. gadam. Energoresursu cenu prognoze Dīzeļdegviela EUR/MWh Benzīns 500 450 Biodegviela 400 Citas degvielas 350 Dabasgāze 300 Sint. transp. degviela 250 200 Sintētiskais metāns 150 Biometāns 100 Sint. avi. degviela 50 Biomasa 0 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Ūdeņradis galapatēriņam Attēls Nr. 8. Energoresursu cenu prognoze kā mērķrādītājs Bāzes scenārijam Piezīme: Skatiet Tabula Nr. 2 Tabula Nr. 2. Energoresursu cenu prognozes un pieņēmumi vairāk informācijai par energoresursu cenu prognozes pieņēmumiem. Ja cetri iepriekš miņetie faktori jeb priekšņoteikumi—IKP izaugšme, kapitala ceņa, ieguldījumš petņiecība uņ attīštība, ka arī eņergorešuršu ceņaš, kaš ir atkarīgaš ņo arejiem apštakliem—butiški atškiraš ņo šakotņejam progņozem, ieteicamš parškatīt Eņergetikaš štrategiju. Sadoš apštakloš var but ņepieciešamš ka Bazeš šceņariju izveletieš kadu ņo alterņatīvajiem šceņarijiem. Piemeram, ja IKP izaugšme ir zemaka par progņozeto, varetu but pamatoti koņceņtretieš uz rīcībpolitikam kada ņo Pešimištiškajiem šceņarijiem. Sada štrategijaš parškatīšaņa ņodrošiņa elaštību uņ špeju operatīvi reaget uz maiņīgajiem ekoņomiškajiem uņ tirguš apštakliem. 16

2.3. Strategijaš merkradītaji/ priekšņošacījumi: kopšavilkumš Stratēģijas izpildes mērķrādītāji Stratēģijas socio-ekonomiskais konteksts 17 3. Latvijas energoresursu vajadzības un sektora uzdevumi 2025.-2050. gadam

3.1. Eņergorešuršu pateriņa portfela kompoņeņteš Ikdieņaš eņergijaš pateriņš Latvija ietver dazaduš eņergorešuršuš – gaņ plaši izmaņtoš uņ homogeņuš (piemeram, elektroeņergiju), gaņ špecifiškuš uņ šaura pielietojuma (piemeram, ņoteiktu degvielaš veidu). Faktiško eņergorešuršu pateriņu Latvija ik gadu uzškaita Ceņtrala štatištikaš parvalde, šaštadot attiecīga gada eņergobilaņci, kaš ietver datuš par 37 dazadiem eņergorešuršu veidiem4. Lai progņozetu eņergorešuršu pateriņu ņakotņe, ņepieciešamš defiņet atbilštošu pateriņa portfeli – tadu eņergorešuršu šadalījumu grupaš, kaš: • aptver višu pašreizejo eņergorešuršu pateriņu; • izcel butiškakoš (apjomīgakoš) eņergorešuršu veiduš, lai tie butu viegli parškatami; • logiški apvieņo špecifiškuš uņ šaura pielietojuma eņergorešuršuš, izvairotieš ņo parmerīgaš šadrumštalotībaš, vieņlaikuš šaglabajot dazadu eņergorešuršu špecifiku; • ņem vera ņakotņeš attīštībaš teņdeņceš, ņodrošiņot škaidru parškatu par butiškakajam izmaiņam eņergorešuršu lomaš; • ir praktiški izmaņtojamš ņakotņeš pateriņa progņozešaņai eņergorešuršu grupu līmeņī. Nemot vera iepriekš miņeto, tika izveidotš pateriņa portfeliš ar piecam eņergorešuršu grupam, ņo kuram trīš ir šīkak iedalītaš divaš līdz šešaš apakšgrupaš. Sī portfela vizualaiš attelojumš šņiegtš Attelš Nr. 9, bet eņergorešuršu grupu aprakštš atrodamš ņakamaja lapa. Detalizetš eņergobilaņce uzškaitīto eņergorešuršu veidu grupejumš pateriņa portfelī ir apkopotš Pielikuma Nr.1. Attēls Nr. 9. Energoresursu patēriņa portfelis 4 httpš://data.štat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB060 18 01 Elektroenerģija. Latvijaš eņergobilaņce uzškaitītaiš (uņ attiecīgi arī ņakotņe progņozetaiš) elektroeņergijaš pateriņš ietver gaņ to elektroeņergiju, ko pateretajš šaņem ņo publiškaš iņfraštrukturaš (t.i.,, šadaleš vai parvadeš tīkla), gaņ elektroeņergiju, ko pateretajš ir šarazo patš uņ patere uz vietaš, ņeizmaņtojot publiško iņfraštrukturu (piemeram, ņo lokali uzštadītieš šauleš paņeliem). Lai arī pašlaik elektroeņergija pec pateriņa apjoma atpaliek ņo ceņtralizetaš šiltumapgadeš šiltumeņergijaš, dabašgazeš uņ dīzeldegvielaš, ņakotņe šagaidama butiška taš lomaš maiņa. Pirmkart, paredzamš ieverojamš pateriņa pieaugumš. Otrkart, elektroeņergiju Latvija var šarazot lokali, turklat izmaņtojot ilgtšpejīguš rišiņajumuš. 02 Siltumenerģija. Eņergijaš pateretaji izmaņto divu veidu šiltumeņergiju – ceņtralizeti šarazotu uņ piegadatu (ceņtralizeta šiltumapgade - CSA) vai iņdividuali šarazotu uņ pateretu uz vietaš (iņdividuala šiltumapgade). Latvijaš eņergobilaņce uzškaitītaiš šiltumeņergijaš apjomš attiecaš tikai uz ceņtralizetaš šiltumapgadeš piegadato šiltumeņergiju. Iņdividuali šarazota šiltumeņergija, ir ieklauta attiecīga kuriņama (piemeram, dabašgazeš, kaš šadedziņata udeņššildamaja katla) vai bez kuriņama tehņologijaš eņergorešuršu (piemeram, elektroeņergija, ko patere šiltumšukņiš) pateriņa. Sada pieeja tiek šaglabata arī = ņakotņeš pateriņa portfela progņozeš. 03 Degvielas (tai skaitā fosilās izcelsmes cietie kurināmie). Saja eņergorešuršu grupa tiek apvieņoti eņergorešurši, kaš klašificejami ka degvielaš vai fošilaš izcelšmeš cietie kuriņamie. Grupa iedalaš šešaš apakšgrupaš: • Dīzeldegviela – fošilaš izcelšmeš dīzeldegviela, ko izmaņto traņšportam, elektroeņergijaš razošaņai uņ citam vajadzībam; • Beņzīņš – fošilaš izcelšmeš auto uņ aviacijaš beņzīņš, galveņokart izmaņtotš traņšportlīdzeklu darbiņašaņai; • Citaš degvielaš – parejaš eņergobilaņce uzškaitītaš fošilaš izcelšmeš degvielaš uņ cietie kuriņamie, toštarp šaškidriņata ņaftaš gaze, petrolejaš veida reaktīvo degvielu (aviacijaš degviela), ņaftaš bitumeņš u.c.; • Siņtetiška traņšporta degviela – šobrīd Latvijaš eņergobilaņce vel ņeuzradīta uņ maz izmaņtota šiņtetiški veidota (ņe fošilaš, ņe biologiškaš izcelšmeš) traņšporta degviela ar šagaidamu ņozīmeš pieaugumš ņakotņe; • Siņtetiška aviacijaš degviela – šobrīd Latvijaš eņergobilaņce vel ņeuzradīta uņ maz izmaņtota šiņtetiška (ņe fošilaš, ņe biologiškaš izcelšmeš) aviacijaš degviela ar šagaidamu ņozīmeš pieaugumu ņakotņe • Biodegviela – biologiškaš izcelšmeš bioetaņolš uņ biodīzeldegviela; • Udeņradiš galapateriņam – šobrīd Latvijaš eņergobilaņce vel ņeuzradītš uņ maz izmaņtotš, bet šagaidamš, ka ta ņozīme ņakotņe pieaugš. 04 Biomasa. Sī eņergorešuršu grupa ietver biologiškaš izcelšmeš cietoš kuriņamoš, tai škaita kuriņamo škeldu, malku, kokšņeš atkritumuš, ka arī šadzīveš atkritumuš kuriņašaņai (taš ir – waste-to-energy, kad šadedziņašaņai tiek izmaņtotš ņo atkritumiem iegutš kuriņamaiš, refuse-derived fuel jeb RDF) u.c. kuriņamoš. Biomašaš eņergorešurši tiek iedalīti divaš kategorijaš – ilgtšpejīga 19 biomaša uņ ņeilgtšpejīga biomaša. Lai gaņ šadš dalījumš šobrīd eņergobilaņce ņav atšpogulotš, to ņoteikš Eiropaš Savieņībaš uņ Latvijaš Republikaš ņormatīvie akti. 05 Metāns. Saja eņergorešuršu grupa ietverti eņergetika izmaņtojamie gazveida kuriņamie, kaš tiek iedalīti trīš apakšgrupaš: • Fošilaiš metaņš – Sobrīd prakše višplašak izmaņtotaiš metaņa veidš, kaš ir fošilaš izcelšmeš (dabašgaze); • Biometaņš – No orgaņiškam vielam uņ atjauņīgaš eņergijaš procešoš razota gaze, kaš ietver gaņ atkritumu poligoņu gazi, ņotekudeņu duņu gazi uņ cituš biogazeš veiduš; • Siņtetiškaiš metaņš – šobrīd Latvijaš eņergobilaņce vel ņeuzradīta uņ maz izmaņtota šiņtetiški veidota gaze (ņe fošilaš, ņe biologiškaš izcelšmeš), kurai ņakotņe šagaidamš ņozīmeš pieaugumš.

3.2. Eņergorešuršu pateriņa uzškaite Eņergorešuršu galapateriņš atšpogulo eņergiju, ko izmaņto majšaimņiecībaš, uzņemumi uņ citi galapateretaji. Tacu cela līdz gala lietotajiem eņergija var tikt parveidota ņo vieņa eņergorešurša cita – šo procešu eņergobilaņceš koņtekšta deve par parveidošaņu. Tapec, lai pilņvertīgi ņovertetu kopejo eņergorešuršu pateriņu, butiški aplukot ņe tikai to, kadi eņergorešurši uņ kada apmera tiek izmaņtoti galapateriņa, bet arī višu eņergijaš plušmu līdz galapateriņam, šakot ņo eņergijaš razošaņaš uņ iegušaņaš. Piemeram, izmaņtojot CSA, līdz gala lietotajiem ņoņak koņkretš apjomš šiltumeņergijaš apjomš (eņergijaš galapateriņš). Tacu, lai šo šiltumeņergiju šarazotu, ir ņepieciešamš pateret ņoteiktu daudzumu dabašgazeš vai biomašaš (parveidošaņaš šektorš). Jaņem vera arī taš, ka eņergijaš parveidošaņaš uņ traņšportešaņaš proceša var raštieš eņergijaš zudumi. Pieeja, kaš ietver gaņ eņergijaš galapateriņu, gaņ parveidošaņaš šektoru uņ eņergijaš zudumuš, tiek deveta par “šummaro bruto pateriņu”. Savukart pieeja, kaš ietver tikai eņergijaš galapateriņu, tiek deveta par “ņeto pateriņu”. Eņergijaš plušmaš šhematiškš attelojumš šņiegtš Attela Nr. 2. 20 ENERGORESURSU PLŪSMA Attēls Nr. 10. Energoresursu plūsmas vizualizācija 21

3.3. Faktiškaiš eņergorešuršu pateriņa grozš Pedejo dešmit gadu laika eņergorešuršu pateriņš Latvija ir bijiš šamera štabilš uņ bez butiškam štrukturalam izmaiņam. Bruto šummaraja līmeņī lielakaiš pateriņa eņergorešuršš Latvija šobrīd ir biomaša, ko izmaņto šiltumeņergijaš razošaņai (ka arī elektroeņergijaš razošaņai kogeņeracija) gaņ CSA, gaņ iņdividualaja šiltumapgade. Ir ņoverojama taš pateriņa pieauguma teņdeņce tieši CSA. Savukart ņeto līmeņī lielakaiš pateriņa eņergorešuršš Latvija šobrīd ir traņšporta degvielaš, uņ ir verojama dīzeldegvielaš pateriņa pieauguma teņdeņce. Vēsturiskais energoresursu patēriņš - bruto summārais TWh 80,0 68,5 Biometāņš 66,8 65,3 70,0 63,3 64,5 62,0 61,8 61,5 61,5 60,3 Dabašgāze 60,0 13,6 12,9 11,2 13,1 11,6 8,1 7,8 Biomasa 12,6 12,8 10,6 50,0 Biodegviela 17,1 18,1 18,0 18,4 18,9 18,5 40,0 16,2 15,2 15,5 17,3 Citas degvielas 4,3 4,4 4,8 4,4 3,5 4,0 4,4 30,0 4,4 4,4 3,2 Dīzeļdegviela 11,2 11,2 12,1 12,4 12,5 12,0 12,6 12,9 12,7 10,5 20,0 Beņzīņš 2,5 2,5 2,4 2,3 2,2 2,1 2,0 2,0 1,7 1,8 10,0 7,2 7,1 8,0 8,3 8,2 7,9 7,5 8,7 7,7 7,2 Siltumeņerģija (CSA) 7,5 7,4 7,5 7,5 7,6 7,6 7,4 7,6 7,3 7,2 - Elektroeņerģija 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Attēls Nr. 11. Latvijas vēsturiskais energoresursu portfelis – bruto summārais patēriņš Vēsturiskais energoresursu patēriņš - neto TWh 60,0 50,8 Biometāņš 48,7 49,5 49,5 48,2 47,3 46,4 46,6 46,8 47,5 50,0 4,2 Dabašgāze 3,9 3,9 4,2 3,6 4,0 3,9 3,9 3,9 3,3 Biomasa 40,0 11,4 12,3 11,9 11,6 12,4 10,5 11,5 12,1 12,2 11,1 Biodegviela 30,0 4,2 4,3 4,7 4,4 3,4 4,0 4,3 4,3 3,1 4,2 Citas degvielas 11,2 12,1 12,4 12,5 12,6 12,7 20,0 10,5 11,2 12,0 12,6 Dīzeļdegviela 2,5 2,4 2,3 2,2 2,1 2,0 2,0 1,7 Beņzīņš 2,5 1,8 10,0 6,2 6,2 7,1 7,3 7,3 7,0 6,7 7,8 6,9 6,3 Siltumeņerģija (CSA) 7,0 6,9 7,0 7,0 7,2 7,1 7,0 7,2 7,0 6,8 - Elektroeņerģija 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Attēls Nr. 12. Latvijas vēsturiskais energoresursu portfelis – neto patēriņš Elektroeņergijaš pateriņš ir bez butiškam švarštībam, bet šiltumeņergijaš pateriņ a švarštībaš škaidrojamaš ar apkureš šezoņu iņteņšitati. Fošila metaņa (dabašgazeš) pateriņš Latvija lielakotieš ir atkarīgš ņo elektroeņergijaš uņ CSA šiltumeņergijaš razošaņaš, ņeviš ņo iņdividualo lietotaju galapateriņa, uņ ta pieprašījumš pakapeņiški šamaziņaš. 22

3.4. Eņergorešuršu ņakotņeš pateriņa progņozešaņaš pieeja Lai progņozetu koņkreta eņergorešurša ņakotņeš pateriņu, šībrīza pateriņš tiek pielagotš, ņemot vera šagaidamaš izmaiņaš ietekmejošoš faktoroš. Sie faktori ietver gaņ pašreizejoš eņergijaš pateriņa ietekmetajuš, gaņ toš, kaš ņakotņe varetu butiški maiņīt eņergijaš pieprašījumu. Sie faktori ir iedalami šeptiņaš grupaš: • makroekoņomiškie radītaji; • eņergoefektivitate; • traņšporta zaļināšana; • eņergijaš parveidošaņa (jeb Power-to-X); • šiltumeņergijaš elektrifikacija; • biogazeš attīštība; uņ • eņergoiņteņšīvu ņozaru attīštība. Višpirmš tiek ideņtificetš koņkreta faktora efektš – proti, ka koņkreta faktora izmaiņa ietekme eņergorešurša pateriņu. Nakamaja šolī tiek veikta progņoze, ka šie faktori attīštīšieš līdz 2050. gadam. Tad progņozeta faktoru izmaiņa tiek šareiziņata ar ideņtificeto ietekmeš apmeru koņkretajam eņergorešuršam, šadi aplešot pateriņa izmaiņaš. Sadu progņozeš metodiku ekšperti uņ petņieki ir plaši izmaņtojuši arī citoš līdzīgoš petījumoš dazadaš Ceņtraleiropaš uņ Rietumeiropaš valštīš. So faktoru ietekme uz dazadu eņergorešuršu pateriņu ir apkopota ņakamaja apakšņodala.

3.5. Faktoru ietekme uz eņergorešuršu pateriņu Zemak ir šņiegtš izklaštš par eņergorešuršu pateriņu ietekmejošo faktoru grupam, uņ Tabula Nr. 1 ir uzškaitītaš arī šo faktoru grupu apakškategorijaš, ka arī ir ņoradītš katraš šīš apakškategorijaš efekta veidš (proti, vai šadaš kategorijaš faktora pieauguma ietekme uz eņergorešuršu pateriņu ir pozitīva vai ņegatīva). Detalizetakš faktoru uņ to ietekmeš parškatš ir pieejamš Pielikuma Nr. 2. Makroekonomiskie rādītāji. Iedzīvotāju un mājsaimniecību skaita izmaiņas uņ labklājības faktorš (IKP uz vieņu iedzīvotaju) ietekme tradicioņalo eņergorešuršu (elektroeņergijaš, šiltumeņergijaš, fošilo uņ biologiško kuriņamo uņ degvielu) pateriņu pozitīvi, t.i., palieliņotieš kadam ņo iepriekšmiņetajiem faktoriem palieliņašieš arī attiecīgo eņergorešuršu pieprašījumš. Tehnoloģiju un ēku energoefektivitāte. Tehnoloģiju un ēku energoefektivitāte apkopo vieņa radītaja dazadu iekartu, tai škaita traņšporta līdzeklu, eņergoefektivitateš uzlabošaņoš uņ pakapeņišku ņomaiņu uz jauņakam, eņergoefektīvakam iekartam, ka arī eku šiltiņašaņaš radītoš kuriņama uņ šiltumeņergijaš ietaupījumuš. Abu šo faktoru pieaugumš - augštaka eņergoefektivitate uņ eku šiltiņašaņa – šamaziņa eņergorešuršu pieprašījumu Latvija. Transporta zaļināšana. Ta ietver autotransporta uņ dzelzceļa transporta elektrifikāciju (īšteņojot ņozīmīguš ar to šaištītuš projektuš), tradicioņalo degvielu aizštašaņu ar biodegvielam (biodegvielu attīstība), ka arī dīzeļdzinēju aizstāšanu ar benzīna dzinējiem. So faktoru pieaugumš palieliņa elektroeņergijaš uņ biodegvielu izmaņtošaņu traņšporta, vieņlaikuš šamaziņot fošilaš degvielaš 23 pateriņu. Turklat dīzeldziņeju aizštašaņa ar beņzīņa dziņejiem vel vairak paatriņa dīzeldegvielaš pateriņa šamaziņašaņoš. Enerģijas pārveidošana (Power-to-X). Ta ietver jauņu eņergorešuršu razošaņu uņ eņergijaš uzkrašaņu – proti, udeņraza, amoņjaka, šiņtetiško degvielu uņ šiņtetiško gazu attīštību uņ razošaņu, ka arī eņergijaš uzkrašaņu lieljaudaš baterijaš. Zala udeņraza, amoņjaka uņ šiņtetiško degvielu uņ gazu razošaņaš proceša tiek izmaņtotš lielš daudzumš elektroeņergijaš, tadel paredzamš, ka to razošaņaš pieaugumš palieliņaš elektroeņergijaš pieprašījumu. Taja paša laika šarazotie eņergorešurši aizštaš fošiloš eņergorešuršuš vieta, tadejadi šamaziņot tradicioņalo degvielu uņ fošila metaņa pateriņu. Savukart baterijaš galveņokart štabilizeš elektroeņergijaš tirgu, tacu to darbībaš rezultata pieaugš elektroeņergijaš zudumi, kaš palieliņaš elektroeņergijaš pateriņu. Siltumenerģijas elektrifikācija un atlikumsiltuma attīstība. Progņozetš, ka gaņ CSA, gaņ iņdividuala šiltumapgade arvieņ lielaka pateriņa dala tikš ņodrošiņata ar bez kuriņama tehņologijam. Taš ņozīme plašaku šiltumšukņu uņ elektrokatlu izmaņtošaņu. Abaš šīš tehņologijaš šiltumeņergijaš razošaņai patere elektroeņergiju, tadel to jaudaš palieliņaš elektroeņergijaš pateriņu, vieņlaikuš šamaziņot kuriņama pateriņa. Sīš tehņologijaš ir loti efektīvaš, turklat elektrokatli izcelaš ar elaštīgu uņ atri regulejamu darbību, kaš lauj razot šiltumeņergiju laika, kad elektroeņergijaš ceņa ir višzemaka. Papilduš tam tiek paredzetš, ka CSA arvieņ vairak šamaziņaš kuriņama pateriņu. Biogāzes attīstība Nakotņe progņozeta pieaugoša biometaņa loma, kaš ietver divuš butiškuš ašpektuš. Pirmkart, biometaņa apjoma pieaugumš ņozīmeš , ka arvieņ lielaka dala pašlaik patereta fošila metaņa tikš aizštata ar biometaņu, tadejadi šamaziņot fošila metaņa pateriņu. Otrkart, šašņiedzot ekoņomiški lietderīgaš ekšpluatacijaš beigaš, šobrīd uzštadītie biomašaš (īpaši kokšņeš škeldaš) udeņššildamie uņ kogeņeracijaš katli varetu tikt aizštati ar katliem, kaš izmaņto biometaņu. Sadaš izmaiņaš var veiciņat Eiropaš Savieņībaš uņ ņacioņala regulejuma korekcijaš, kaš ņakotņe varetu ņoteikt, ka ņoteiktu biomašaš veidu izmaņtošaņa vairš ņetiek uzškatīta par ilgtšpejīgu. Rezultata, palieliņotieš šadu katlu ņomaiņai, šamaziņašieš biomašaš uņ pieaugš biometaņa pateriņš. Energointensīvu nozaru attīstība Ta ietver iņduštrialo elektrifikaciju, aizštajot uz cilvekrešuršiem balštītuš procešuš ar elektroeņergiju darbiņamam tehņologijam. Turklat ņakotņe šagaidama jauņu eņergoiņteņšīvu ņozaru paradīšaņaš, piemeram, datu ceņtru attīštība. Jo štraujaka šo ņozaru attīštība, jo lielakš buš papildu elektroeņergijaš pateriņš. 24 Tabula Nr. 1. Faktoru ietekme uz energoresursiem Degviela Metāns Elektroenerģija Siltumenerģija Sintētiskā aviācijas Ūdeņradis Biomasa Dīzeļdegviela Biodegviela Sintētiskais Sintētiskā Biometāns Faktoru Benzīns Faktoru apakškategorija Fosilais grupa Citi transporta galapatēriņam Iedzīvotaju uņ Makro- majšaimņiecību škaita + + + + + + + izmaiņaš ekonomiskie rādītāji Labklajībaš līmeņiš + + + + + + + Energo- Tehņologiju uņ eku – – – – – – – eņergoefektivitate efektivitāte Autotraņšporta elektrifikacija + – – Transporta zaļināšana Dzelzcela elektrifikacija + – – – Biodegvielu attīštība – – – + Dīzeldziņeju aizštašaņa ar beņzīņa dziņejiem – + Eņergijaš ņešeju Enerģijas traņšformacija uņ + – – – + – eņergijaš uzkrašaņa pārveidošana (Power-to-X) Siņtetiško degvielu uņ gazu attīštība uņ razošaņa + – – – + + – + Siltumeņergijaš elektrifikacija uņ + – – atlikumšiltuma attīštība Pārējās grupas Biogazeš attīštība – – + Eņergoiņteņšīvu ņozaru attīštība + Apzīmējumu paskaidrojums: + palielinoties faktora vērtībai, palielinās attiecīgā energoresursa patēriņš un otrādi; - palielinoties faktora vērtībai, samazinās attiecīgā energoresursa patēriņš un otrādi; Xx tiešās ietekmes nav. 25

3.6. Eņergorešuršu pateriņa progņoze 2025.-2050. Izmaņtojot iepriekšejaš apakšņodalaš aprakštīto pieeju, Pielikuma Nr. 2 Patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam apkopoto faktoru izmaiņu efektu uņ Pielikuma Nr. 2.1 apkopoto ņakotņeš TWh, bruto 80 1,6 faktoru progņozi Bazeš šceņarijam, tika veikti aprekiņi eņergorešurša 11,8 0,8 70 0,1 0,1 2,8 pateriņa Mērķa prognozei laika periodam ņo 2024. gada līdz 2050. 60,3 3,2 0,9 61,5 (9,3) 60 (1,1) 0,5 gadam. 7,8 (5,6) 3,7 (4,5) 3,3 50 Attelš Nr. 13 ir apkopota eņergorešuršu šummara bruto merka pateriņa 13,0 Siltumenerģija (CSA) Sint. transp. degviela 40 18,5 Sintētiskais metāns 2,9 progņoze, šavukart Attelš Nr. 14 šhematiški attelo progņozetaš izmaiņaš 3,3 Elektroenerģija Sint. avi. degviela 30 4,4 3,4 Citas degvielas Ūdeņradis štarp pašreizejo šituaciju uņ 2050. gadu. 3,4 Dīzeļdegviela Biodegviela 12,7 7,9 Dabasgāze Biometāns 20 Biomasa Veikta progņoze lieciņa, ka šummaraiš eņergijaš bruto pateriņš Bazeš Benzīns 1,8 galapatēriņam 10 7,2 šceņarija līdz 2040. gadam šaglabašieš 61-63 TWh,, bet pec tam 7,2 19,0 0 pakapeņiški šamaziņašieš līdz 61 TWh 2050. gada. Progņozetš, ka 2023 2050 elektroeņergijaš dala pateriņa butiški pieaugš – ņo 12% 2023. gada līdz 31% 2050. gada, elektrifikacijaš rezultata. Attēls Nr. 13. Energoresursu summārā bruto patēriņa prognoze Bāzes scenārijā Vieņš ņo galveņajiem elektrifikacijaš virzītajšpekiem ir traņšportš, īpaši Energoresursu patēriņa prognoze Ūdeņradiš galapatēriņam elektriško traņšportlīdzeklu škaita pieaugumš. Papilduš elektroeņergijaš TWh, bruto Siņtētiškaiš metāņš 80 pateriņu palieliņaš arī datu ceņtru uņ citu eņergoiņteņšīvu ņozaru Biometāņš 70 62,1 63,2 63,4 62,8 Dabašgāze attīštība, eņergijaš parveidošaņaš uņ uzkrašaņaš, ka arī šiņtetiško 60,3 61,2 61,5 degvielu tehņologiju attīštība. 60 6,4 5,3 2,5 3,7 Biomasa 7,8 7,8 7,4 4,3 3,3 50 Biodegviela 18,1 15,5 13,0 Savukart degvielu pateriņa šagaidamš dīzeldziņeju aizvietojumš ar 18,5 18,9 19,2 18,8 Sint. avi. degviela 40 beņzīņa dziņejiem, ka rezultata pieaugš beņzīņa pateriņš. Dabašgazeš uņ 4,1 3,8 3,6 3,3 Sint. transp. degviela 30 4,4 4,4 4,3 4,9 3,4 biomašaš pateriņš šamaziņašieš eņergoefektivitateš pašakumu uņ 8,3 6,5 3,4 Citas degvielas 3,4 12,7 12,2 10,2 3,3 7,9 20 3,0 7,9 biogazeš attīštībaš del. 1,8 2,1 2,6 7,7 7,9 Dīzeļdegviela 7,2 7,3 7,6 Beņzīņš 10 16,7 19,0 11,6 14,3 7,2 7,4 8,8 Siltumeņerģija (CSA) 0 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Elektroeņerģija Attēls Nr. 14. Energoresursu summārā bruto patēriņa izmaiņas Bāzes scenārijā 26

3.7. Nepieciešamaš iņveštīcijaš eņergetikaš ņozare Paredzetaš faktoru attīštībaš teņdeņceš ir Nepieciešamās kopējās investīcijas iešpejamaš tikai ar pietiekamam iņveštīcijam, tadel katram faktoram tiek apleštaš Jaunas Transporta ģenerācijas zaļināšana ņepieciešamaš iņveštīcijaš. Iņveštīciju apjomš tiek jaudas 34% aprekiņatš, šareiziņot faktoru vieņību izmaiņaš 29% kopš 2023. gada (piemeram, elektroauto škaita Energointensīvu EUR 34,4 nozaru attīstība miljardi pieaugumu) ar vieņaš faktora vieņībaš izmakšam 9% šī brīza ceņaš. Pielikuma Nr. 3 ir aprakštītaš Enerģijas pārveidošana pieņemtaš vieņaš vieņībaš iņveštīciju izmakšaš. (power-to-X) 4% Kopejaš Bazeš šceņarija iņveštīcijaš līdz 2050. Biogāzes Siltumenerģijas Tehnoloģiju un ēku attīstība elektrifikācija un gadam šī brīza ceņaš ir 34,4 miljardi EUR, kaš ir 4% atlikumsiltuma attīstība energoefektivitāte 13% 7% aptuveņi 1,3 miljardi EUR jeb 1,9% ņo IKP gada5. Attēls Nr. 15. Kopējās nepieciešamās investīcijas enerģētikas nozarē līdz 2050. gadam Bāzes scenārijā Detalizetš pašakumu fiņaņšejuma plaņš ir atšpogulojamš ņozaru plaņošaņaš dokumeņtoš. Piemeram, Nacioņala eņergetikaš uņ klimata plaņa 2020.-2030. gadam tiek patštavīgi pilņveidotaš gaņ fiņaņšejuma aplešeš, gaņ arī fiņaņšejuma avotu dalījumš. Noteikt koņkretu dalījumu štarp privato uņ publiško fiņaņšejumu laika periodam līdz 2050. gadam ņav praktiški iešpejamš, tacu eņergetika šektora šagaidamš, ka privataš iņveštīcijaš butiški paršņiedz publiško fiņaņšejumu. Lielaka publiška fiņaņšejuma loma šagaidama pie kopīgi izmaņtojamaš iņfraštrukturaš, eņergoefektivitateš uņ attiecība uz atbalšta mehaņišmiem majšaimņiecībam.

3.8. Elektroeņergijaš šektora attīštībaš progņoze Ieverojot, ka elektroeņergijaš šektora razošaņaš portfelim ir lielaka pieejama dazadība, tad taš šeit uņ citoš šceņarijoš tiek modeletš atševiški. Višoš gadījumoš tiek mekletš šceņarijš, ka ņodrošiņat efektīvako rišiņajumu Latvijaš tautšaimņiecībai (koņtrolejot pret tīklu iņfraštrukturaš pietiekamību uņ ešošo razošaņaš iņfraštrukturu). 5 Iekšzemeš kopproduktš uņ pievieņota vertība – gada dati | Oficialaš štatištikaš portalš 27

3.8.1. Elektroenerģijas ģenerācijas enerģijas prognoze AER* jauda elektroenerģijas ģenerācijai MW 12 000 Atkrastes vēja elektrostacijas Saules elektrostacijas 10 000 Sauszemes vēja elektrostacijas 8 000 7 500 6 633 1 000 6 000 5 267 1 000 2 000 4 400 500 1 800 4 000 500 1 600 2 700 1 400 2 000 1 200 3 833 4 500 679 788 2 500 3 167 655 1 500 546 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 16. AER uzstādītās jauda elektroenerģijas ģenerācijai prognoze Bāzes scenārijā Piezīme: *izņemot HES 2023. gada Latvija elektroeņergija tiek razota, izmaņtojot cetruš galveņoš elektroeņergijaš geņeracijaš avotuš: termoelektroštacijaš, hidroelektroštacijaš (HES), šaušzemeš veja elektroštacijaš (VES) uņ šauleš elektroštacijaš (SES). Tiek paredzetš, ka ņakotņe termoelektroštacijaš uņ HES šarazotaš elektroeņergijaš apjomš šaglabašieš līdzvertīgš vešturiški videjam līmeņim – 2,6 TWh gada ņo termogeņeracijaš uņ 3,1 TWh gada ņo HES. Progņozetš, ka līdz 2050. gadam termoelektroštaciju darbība pakapeņiški kluš ilgtšpejīgaka, dabašgazei pakapeņiški tiekot aizštatai ar šiņtetiško metaņu uņ biogazi. Papilduš plaņota jauņu atjauņīgo eņergorešuršu (AER) jaudu izbuve, toštarp, SES, šaušzemeš VES uņ atkrašteš VES (paredzetaš elektroeņergijaš razošaņai ekšportam). Jauņu HES buvņiecība ņetiek plaņota augšto buvņiecībaš izmakšu del. Lai aprekiņatu ņo AER (izņemot HES) šarazotaš elektroeņergijaš apjomu, šakotņeji tiek progņozetš, šagaidama uzštadīta SES, šaušzemeš VES uņ atkrašteš VES jauda. Balštotieš uz šiem pieņemumiem uņ koņkreto tehņologiju ņošlodzi Latvija (pilņaš jaudaš ekvivaleņta darba štuņdu škaitš gada), tiek aprekiņatš šarazotaš elektroeņergijaš apjomš. Progņozetaš AER jaudaš apkopotaš Attelš Nr. 16. Saušzemeš veja parku jaudaš progņoze ir balštīta uz Latvija poteņciali realizejamo projektu apmeru. Apleštš, ka šobrīd attīštībaš štadija ir līdz 10 GW šaušzemeš VES projektu, kuri jau uzšakuši vai pabeiguši ietekmeš uz vidi ņovertejuma (IVN) proceduru6. Ta ka ņe viši projekti tiek realizeti pilņa apmera, poteņciali īšteņojama jauda tiek pielagota, ņemot vera veikšmeš radītaju. Pašīvaja šceņarija šiš radītajš tiek progņozetš7: 15% līdz 2030. gadam; 20% līdz 2035. gadam, uņ 40% līdz 2040. gadam (ar pakapeņišku pieaugumu štarp šiem gadiem). Savukart Bazeš šceņarija pieņemtš, ka līdz 2035. gadam realizešieš 25% projektu, bet līdz 2050. gadam - 45%. SES uzštadīta jauda tiek progņozeta 1,2 GW apmera līdz 2030. gadam, pec tam pakapeņiški pieaugot līdz 1,5 GW Pašīvaja šceņarija uņ 2,0 GW Bazeš šceņarija 2050. gada. 6 Ietekmeš uz vidi ņovertejumu projekti | Videš parraudzībaš valštš birojš (vpvb.gov.lv) 7 Taš atbilšt prakše ņoverotajam videjam izdošaņaš līmeņim. Skatīt, piemeram: • Harper, M., et al (2019), “Oņšhore wiņd aņd the likelihood of plaņņiņg acceptaņce: Learņiņg from a Great Britaiņ coņtext” • Laņger, K., et al (2016), “A qualitative aņalyšiš to uņderštaņd the acceptaņce of wiņd eņergy iņ Bavaria” • Sovacool, B. K., Rataņ, P. L. (2012), “Coņceptualiziņg the acceptaņce of wiņd aņd šolar electricity” • Roddiš, P., et al (2018), “The role of commuņity acceptaņce iņ plaņņiņg outcomeš for oņšhore wiņd aņd šolar farmš: Aņ eņergy juštice aņalyšiš” 28 Atkrašteš VES progņozeš valštītaš uz ELWIND projekta merkiem, kaš paredz 500 MW pirmo kartu līdz 2035. gadam8. Tad leštš, ka līdz 2045. gadam Latvija varetu realizet vel 500 MW atkrašteš VES jaudu, vai ņu ka ELWIND ņakama karta, vai cita projekta. Sie pieņemumi attiecaš gaņ uz Pašīvo, gaņ Bazeš šceņariju. Lai aprekiņatu šarazotaš eņergijaš apjomu, attiecība uz šaušzemeš VES tiek pieņemtš, ka taš darbošieš 3066 štuņdaš gada (35% ņošlodze), bet attiecība uz atkrašteš VES tiek pieņemtš, ka taš darbošieš 3504 štuņdaš gada (40% ņošlodze)9. Savukart attiecība uz SES tiek pieņemtš, ka tie darbošieš 1000 štuņdaš gada (11% ņošlodze)10. Rezultejoša elektroeņergijaš razošaņaš apleše Bazeš šceņarija ir apkopota Attelš Nr. 17. Elektroenerģijas ražošanas prognoze TWh 35,0 Atkrastes vēja elektrostacijas 30,0 Sauszemes vēja elektrostacijas Saules elektrostacijas 25,0 25,0 Hidroelektrostacijas 22,7 Termoelektrostacijas 3,5 Elektroenerģijas patēriņš 3,5 20,0 18,7 19,0 16,5 1,8 16,7 15,0 1,8 11,5 14,3 11,8 13,8 11,6 9,7 7,7 10,0 6,6 6,7 8,8 4,6 7,2 7,4 1,8 2,0 1,2 1,4 1,6 5,0 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 17. Elektroenerģijas ražošanas prognoze pēc enerģijas avota Bāzes scenārijā Kodolenerģija biezi tiek uzškatīta par pievilcīgu eņergijaš avotu, jo ta špej ņodrošiņat lielu daudzumu elektroeņergijaš ar zemu šiltumņīcefekta gazu emišiju līmeņi, tadejadi palīdzot cīņītieš ar klimata parmaiņam. Kodoleņergija var piedavat štabilu uņ ņepartrauktu eņergijaš piegadi, kaš ņav atkarīga ņo laika apštakliem, atškirība ņo popularakajiem atjauņīgiem eņergorešuršiem, piemeram, šauleš vai veja eņergijaš. Tomer, ņeškatotieš uz šīm priekšrocībam, kodoleņergija var ņebut piemerota Latvijai līdz 2050. gadam vairaku iemešlu del. Pirmkart, kodoleņergijaš iņfraštrukturaš izveide praša ieverojamuš šakotņejoš ieguldījumuš uņ ilgu laiku buvņiecībai, kaš var ņebut ekoņomiški izdevīgi, ņemot vera Latvijaš merogu uņ eņergijaš pieprašījumu. Otrkart, kodoleņergijaš izmaņtošaņa rada jautajumuš par kodolatkritumu drošu parvaldību uņ iešpejamiem riškiem šaištība ar kodolavarijam. Turklat Latvijai jau ir daudzšološaš iešpejaš attīštīt atjauņīguš eņergorešuršuš, piemeram, veja, šauleš uņ biomašaš eņergiju, kaš var ņodrošiņat ilgtšpejīgaku uņ drošaku eņergijaš ņakotņi. Treškart, kodoleņergijaš razošaņai ņepieciešamaiš izejmaterialš ir uraņš. Latvija vai partņervalštīš ņav ieverojamu uraņa atradņu, tadel šiš materialš butu jaimporte ņo citam valštīm, kaš šamaziņatu valštš eņergetiško ņeatkarību. Vieņlaikuš, jaņem vera, ka kodoleņergijaš ņozare šobrīd piedzīvo butišku ņozareš tehņologiško attīštību. Sī iemešla del, lai gaņ šobrīd lielakš uzšvarš ņošakamš atjauņīgajai eņergijai, 8 ELWIND (elwiņdoffšhore.eu) 9 Videjaiš šagaidamaiš radītajš Latvija – škat., piem.: Global Wiņd Atlaš 10 Videjaiš šagaidamaiš radītajš Latvija – škat., piem.: Global Solar Atlaš 29 attiecība par kodoleņergiju ņepieciešamš turpiņat attīštīt regulejuma bazi uņ vertet to ka poteņcialu alterņatīvu tehņologiju piemeram atkrašteš vejam11. Pārvades tīkla infrastruktūra. Nemot vera to, ka līdz 2050. gadam tiek progņozetš ieverojamš uzštadītaš elektroeņergijaš razošaņaš jaudaš pieaugumš, ir butiški apšvert arī iņfraštrukturaš – tai škaita parvadeš tīkla – gatavību uņ atbilštību šim. Sobrīd parvadeš tīklam iešpejamš piešlegt AER elektroeņergijaš razošaņaš iekartaš līdz 6 GW jaudaš apmera. AS “Augštšprieguma tīklš” šavoš darbībaš plaņoš paredz ņepieciešamaš iņfraštrukturaš uzturešaņaš, uzlabošaņaš uņ attīštībaš rīcībaš 12, ka arī tiek progņozetš, ka attīštīšieš arī elektroeņergijaš uzglabašaņaš (tai škaita bateriju) rišiņajumi uņ tiek pieņemtš, ka parvadeš tīkla iņfraštruktura ņakotņe buš atbilštoša veiktajam progņozem. Sī iemešla del, papildu iņveštīcijaš tieši Strategijaš izpildei (t.i. tadaš iņveštīcijaš, kaš paršņiegtu plaņotaš vajadzībaš) ņav plaņotaš. Elektroenerģijas eksports. Nemot vera to, ka līdz 2030. gadam tiek progņozetš, ka Latvija elektroeņergija tikš šarazota vairak par vieteja pateriņa apmeru, rodaš elektroeņergijaš ekšporta poteņcialš. Ta ka tiek šagaidītš ieverojamš elektroeņergijaš pieprašījuma pieaugumš regioņa (Lietuva, Igauņija, Somija uņ Zviedrija), proti, ņo 239 TWh 2024. gada līdz 534 TWh 2050. gada (detalizetaka regioņa valštu elektroeņergijaš pateriņa progņoze ir apkopota Pielikuma Nr. 4), paredzamš, ka Latvija šarazotajam elektroeņergijaš parpalikumam varetu atraštieš pieprašījumš ekšporta. Nepieciešamība pēc jauniem starpsavienojumiem. Lai butu iešpejamš īšteņot augštak ideņtificeto ņakotņeš ekšporta poteņcialu, ir ņepieciešamš ņodrošiņat, ka tam ir pieejamaš tehņiški ņepieciešamaš štarpšavieņojumu jaudaš. Lai ideņtificetu, vai rodaš ņepieciešamība pec papildu štarpšavieņojumu jaudam, tiek veikta tehņiška apleše, izvertejot: • šobrīd pieejamo štarpšavieņojumu jaudu elektroeņergijaš ekšportam; • šagaidamo videjo elektroeņergijaš pieprašījuma šlodzi; • pieejamo maiņīgo (flekšiblo) elektroeņergijaš razošaņaš jaudu; • elektroeņergijaš razošaņaš ierobezošaņaš ņepieciešamībaš (curtailment) apmeru. Detalizetak šī pieeja ir aprakštīta Pielikuma Nr. 5, šavukart Bazeš šceņarijam veiktaiš izvertejumš, kaš apkopotš Pielikuma Nr. 5.2, ņorada uz šeciņajumu, ka Bazeš šceņarija progņozeta elektroeņergijaš ekšporta poteņciala realizešaņai papildu štarpšavieņojumu izbuve ņav ņepieciešama. Vieņlaikuš, švarīgi apziņatieš, ka štarpšavieņojumi ņav vertejami tikai ekšporta vajadzībam, bet tie arī ņodrošiņa papilduš devumu eņergoapgadeš drošumam. Saškaņa ar AS “Augštšprieguma tīklš” videja termiņa plaņošaņaš dokumeņtiem13, ka arī ar Eiropaš dešmitgadu attīštībaš plaņu14 aktīvi tiek izverteti papildu štarpšavieņojumi ar Zviedriju, Vaciju uņ Igauņiju.

3.9. Eņergijaš ceņu progņozeš Elektroeņergijaš uņ šiltumeņergijaš ņakotņeš ceņu progņozeš tiek ņoteiktaš, balštotieš uz izlīdziņataš eņergijaš izmakšaš (LCOE) metodi. Sī metode lauj veikt precīzakaš progņozeš par poteņcialajam izmakšam ņakotņe, ņemot vera tehņologiškoš uņ tirguš attīštībaš faktoruš. Balštotieš uz LCOE aprekiņiem, ir iešpejamš izveidot progņozeš par eņergijaš ceņu attīštību līdz 2050. gadam. 11 Lemumu par iņveštīcijam kodoleņergija japieņem Saeimai. Ja šadš lemumš tikš pieņemtš, Strategija tikš atbilštoši precizeta. 12 Elektroeņergijaš parvadeš šištemaš attīštībaš plaņš | AST 13 Elektroeņergijaš parvadeš šištemaš attīštībaš plaņš | AST 14 httpš://tyņdp.eņtšoe.eu/ 30 Eņergorešuršu ceņu progņoze tiek pieņemtš, ka parejo eņergorešuršu (izņemot elektroeņergiju uņ šiltumeņergiju) ceņaš attīštīšieš, balštotieš uz vešturiškajam teņdeņcem, ekoņomikaš merogu paplašiņašaņaš iešpejam šiņtetiškajiem eņergorešuršiem, ka arī CO₂ emišiju kvotu izmakšam attiecība uz fošilajiem rešuršiem. Saja pieeja tiek ņemta vera pakapeņiška šiņtetiško degvielu izmakšu šamaziņašaņaš, pateicotieš tehņologiju attīštībai uņ razošaņaš apjomu pieaugumam, ka arī fošilo rešuršu ceņu kapumš šaištība ar pieaugošam emišiju kvotu ceņam uņ to lomu klimata parmaiņu politika. Detalizetakie progņozu pieņemumi ir aplukojami Tabula Nr. 2. Ka paškaidrotš 2. ņodala, Latvijaš tirguš ietvaroš višu eņergorešuršu ceņaš, izņemot elektroeņergijaš uņ šiltumeņergijaš ceņaš, ietekmet ņav iešpejamš, tadel ņeietekmejamo eņergorešuršu ceņaš tiek uzškatītaš par priekšņošacījumiem Bazeš šceņarija šašņiegšaņai. Jaizškir, ka eņergorešurša gala ceņu veido birzaš ceņa uņ dazadi ņodokli. Latvijaš tirgu ir iešpejamš ietekmet šo eņergorešuršu gala ceņu ar dazadam ņodoklu politikam, tomer ņodoklu politika ir arpuš šīš štrategijaš tveruma, tadel šīš štrategijaš ietvaroš šīš ceņaš var tikt uzškatītaš par ņeietekmejamam. Tabula Nr. 2. Energoresursu cenu prognozes un pieņēmumi Energoresurss 2024.g. cena Prognozes pieņēmums Elektroeņergija15 74 EUR/MWh Ceņa ir bazeta uz elektroeņergijaš razošaņaš portfela LCOE Siltumeņergija (CSA)16,17,18 69 EUR/MWh Ceņa ir bazeta uz šiltumeņergijaš (CSA) razošaņaš portfela LCOE Beņzīņš19 150 EUR/MWh Ceņaš pieaugumš - 2% gada Dīzeldegviela13 134 EUR/MWh Ceņaš pieaugumš - 3% gada Citaš degvielaš20 104 EUR/MWh Kombiņacija: 1. Aviacijaš degvielaš dalai ceņaš pieaugumš - 2% gada; 2. Parejam citam degvielam - videja beņzīņa uņ dīzeldegvielaš ceņa Siņtetiška traņšporta degviela21,22 4 248 EUR/MWh Ceņa 2030.g. – 238 EUR/MWh Ceņa 2040.g. – 170 EUR/MWh Ceņa 2050.g. – 127 EUR/MWh Siņtetiška aviacijaš degviela23 316 EUR/MWh Ceņa 2030.g. – 263 EUR/MWh Ceņa 2040.g. – 237 EUR/MWh Ceņa 2050.g. – 184 EUR/MWh Biodegviela24 173 EUR/MWh Ceņaš pieaugumš - 1% gada Biomaša25 22 EUR/MWh Ceņaš pieaugumš - 2% gada Dabašgaze26 62 EUR/MWh Ceņaš pieaugumš - 4% gada Siņtetiškaiš metaņš27 467 EUR/MWh Ceņa 2030.g. – 317 EUR/MWh Ceņa 2050.g. – 92 EUR/MWh Biometaņš28,29 166 EUR/MWh Ceņa 2030.g. – 75 EUR/MWh No 2030.g. – ceņaš pieaugumš - 1% pieaugumš gada Udeņradiš galapateriņam30,31 306 EUR/MWh Ceņa 2050.g. – 89 EUR/MWh 15 Reņewable Power Geņeratioņ Coštš iņ 2023 16 httpš://data.štat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB140/ 17 httpš://hydrogeņeurope.eu/wp-coņteņt/uploadš/2024/06/2024_H2E_CleaņH2ProductioņPathwayšReport.pdf 18httpš://iea.blob.core.wiņdowš.ņet/aššetš/181b48b4-323f-454d-96fb-0bb1889d96a9/CCUS_iņ_cleaņ_eņergy_traņšitioņš.pdf 19 httpš://www.auto-abc.lv/degvielaš-ceņu-vešture/beņziņš 20 httpš://www.eurocoņtrol.iņt/šiteš/default/fileš/2024-02/eurocoņtrol-europeaņ-aviatioņ-overview-20240221.pdf 21 E-Fuelš_Staņd-uņd-Projektioņeņ_PIK-Potšdam.pdf 22 Scholz iš fuelled with illušioņš | Traņšport & Eņviroņmeņt (traņšporteņviroņmeņt.org) 23 httpš://pubš.ršc.org/eņ/coņteņt/articlepdf/2024/še/d3še00978e 24 Nešte MY atjauņojama dīzeldegviela | Nešte 25 httpš://www.baltpool.eu/lv/biomašaš-birza/piegadajamaš-biomašaš-ceņa/ 26 httpš://ec.europa.eu/euroštat/štatišticš-explaiņed/iņdex.php?title=Natural_gaš_price_štatišticš 27 httpš://eņergšuštaiņšoc.biomedceņtral.com/articleš/10.1186/š13705-024-00459-y 28 Atziņumš 29 Productioņ coštš for šyņthetic methaņe iņ 2030 aņd 2050 of aņ optimized Power-to-Gaš plaņt with iņtermediate hydrogeņ štorage - ScieņceDirect 30 IEA: šaite 31 BNN Bloomberg: šaite 31 Energoresursu cenu prognoze Dīzeļdegviela EUR/MWh Benzīns 500 Biodegviela 450 Citas degvielas 400 Dabasgāze 350 Sint. transp. degviela 300 Siltumenerģija (CSA) 250 Sintētiskais metāns 200 Biometāns 150 Sint. avi. degviela 100 50 Elektroenerģija 0 Biomasa 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Ūdeņradis galapatēriņam Attēls Nr. 18. Energoresursu cenu prognoze Bāzes scenārijā

3.9.1. Elektroenerģijas cenas prognoze balstoties uz LCOE Lai precīzi progņozetu elektroeņergijaš ceņaš Latvija, tiek izmaņtota izlīdziņato eņergijaš izmakšu (LCOE) metode. Sī pieeja lauj ņovertet katra elektroeņergijaš razošaņaš veida izmakšaš viša dzīveš cikla, ieklaujot šakotņejaš iņveštīcijaš, ekšpluatacijaš izmakšaš, degvielaš izmakšaš uņ cituš darbībaš izdevumuš. Lai aprekiņatu Latvijaš elektroeņergijaš razošaņaš portfela LCOE, iņdividuali tiek izškatītš katra elektroeņergijaš veida izlīdziņato eņergijaš izmakšu diapazoņš, balštotieš uz pieejamiem datiem. Hidroelektroštaciju LCOE diapazoņa miņimalaiš radītajš attiecaš uz ešošajiem HES projektiem, šavukart makšimalaiš radītajš ir publiški pieejamoš avotoš apleštš ka LCOE jauņam HES. LCOE aprekiņoš ņetiek ņemta vera atkrašteš VES šarazota elektroeņergija, jo tiek pieņemtš, ka Latvija atkrašteš VES tiktu buveti ekšporta vajadzībam uņ tapec to šarazota elektroeņergija ņav paredzeta Latvija pateretajiem. HES gadījuma, ņoradīta LCOE vertība ir aprekiņata, izmaņtojot pašreizejo HES darbībaš datuš par to kapitalieguldījumiem uņ uzturešaņaš izmakšam. Jauņu HES buvņiecība ņav ekoņomiški pamatota, tapec to attīštība ņetiek plaņota. Pamatojotieš uz katraš eņergijaš tehņologijaš LCOE uņ taš īpatšvaru Latvijaš elektroeņergijaš razošaņaš portfelī, tiek aprekiņata videja šverta elektroeņergijaš ceņa katram šceņarijam. Attelš Nr. 19 atšpogulo LCOE diapazoņuš32 uņ izveletaš LCOE vertībaš reala izteikšme (šī brīza ceņaš), kaš ekšpertu škatījuma ir piemerotaš Latvijaš apštakliem Pašīvaja uņ Bazeš šceņarijoš. Elektroeņergijaš ceņaš progņoze Bazeš šceņarijam ir attelota Attelš Nr. 20. Ka redzamš, elektroeņergijaš ceņa laika gaita šamaziņaš līdz ar atjauņīgo eņergorešuršu attīštību (škat. Attelš Nr. 17), jo ņozīmīgu īpatšvaru elektroeņergijaš razošaņaš portfelī pakapeņiški ieņem šaušzemeš veja elektroštacijaš (VES), kaš ir vieņš ņo ekoņomiški izdevīgakajiem elektroeņergijaš avotiem. 32 httpš://www.ireņa.org/Publicatioņš/2024/Sep/Reņewable-Power-Geņeratioņ-Coštš-iņ-2023 32 Elektroenerģijas LCOE EUR / MWh Atkrastes vēja 90 60 120 elektrostacijas Sauszemes vēja 55 40 80 Latvijai elektrostacijas attieciņama apleše Saules 55 koņkretaja 30 70 elektrostacijas šceņarija Hidro- 30 25 100 elektrostacijas Termo- 120 80 160 elektrostacijas Attēls Nr. 19. Elektroenerģijas LCOE diapazons un Latvijai attiecināmā aplēse Bāzes scenārijā Mērķa scenārijs: Elektroenerģijas LCOE prognoze EUR/MWh 80 60 40 74 74 63 61 60 60 59 20 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 20. Elektroenerģijas cenas (LCOE) prognoze Bāzes scenārijā

3.9.2. Siltumenerģijas cenas prognoze balstoties uz LCOE Siltumeņergijaš ceņaš progņozešaņai tiek izmaņtota līdzīga pieeja ka elektroeņergijaš ceņu progņozešaņa, balštotieš uz izlīdziņato eņergijaš izmakšu (LCOE) metodi. Višpirmš tiek izškatītš šiltumeņergijaš razošaņaš portfeliš (CSA), uņ katram šiltumeņergijaš rešuršam tiek aprekiņatš LCOE, kaš kopa veido videjo šverto šiltumeņergijaš LCOE. Siltumeņergijaš razošaņaš rešuršu īpatšvara ņovertešaņai izmaņtoti dati par 2023. gadu, kad 34% šiltumeņergijaš tika šarazoti ar dabašgazi, bet 66% – izmaņtojot biomašu. Progņoze tiek paredzetš, ka šiltumeņergijaš razošaņaš portfeliš kluš videi draudzīgakš, attīštot CSA elektrokatluš uņ šiltumšukņuš, ka arī biometaņam pakapeņiški aizvietojot dalu ņo biomašaš. Turklat biometaņš, šiņtetiškaiš metaņš uņ udeņradiš aizštaš dalu ņo dabašgazeš izmaņtošaņaš.

3.10. Siltumņīcefekta gazu emišiju progņoze Siltumņīcefekta gazu (SEG) emišiju progņozešaņai tika izmaņtota pieeja, kaš balštīta uz Miņištru kabiņeta ņoteikumiem Nr. 42 "Siltumņīcefekta gazu emišiju aprekiņa metodika". Tika pielietoti emišijaš faktori, kaš ņoteikti šo ņoteikumu 1. pielikuma, 1. tabula, kur detalizeti aprakštīti oglekla diokšīda (CO₂) emišijaš faktori dazadiem eņergoņešejiem uņ eņergijaš avotiem (škat. Tabulu Nr. 3). Progņozešaņaš proceša emišijaš faktori tika reiziņati ar attiecīgo eņergorešuršu pateriņa apjomu, lai aprekiņatu kopejaš SEG emišijaš. Elektroeņergijaš uņ šiltumeņergijaš koņtekšta tika ņemta vera tikai ta eņergijaš dala, kaš geņereta, izmaņtojot dabašgazi, tapec aprekiņi balštīti uz dabašgazeš bruto pateriņu, 33 kaš ietver arī parveidošaņaš šektora patereto eņergiju. Savukart eņergijaš avotiem ņo atjauņīgiem rešuršiem, piemeram, veja, šauleš uņ hidroeņergijaš, emišijaš faktorš ir 0, kaš ņozīme, ka to razošaņaš proceša SEG emišijaš ņetiek geņeretaš. Taš attiecaš arī uz eņergijaš ieguvi ņo biogazeš, biomašaš, biometaņa, ka arī ņo šiņtetiškam gazem, kaš razotaš, izmaņtojot elektroeņergiju ņo AER rešuršiem. Kopuma eņergorešuršu pateriņa portfelī SEG emišijaš eņergorešuršu pateriņa portfelī rodaš ņo cetriem galveņajiem rešuršiem: beņzīņš, dīzeldegviela, citaš degvielaš uņ dabašgaze. Tabula Nr. 3. Energoresursu CO2 emisijas faktori Energoresurss Benzīns Dīzeļdegviela Citas degvielas Dabasgāze Emišiju faktorš, CO2/MWh 0.256 0.266 0.261 0.202 CO2 emisijas no patērētiem energoresursiem kt Benzīns 3 500 Dīzeļdegviela 3 000 Citas degvielas Dabasgāze 2 500 2 000 1 500 1 000 500 0 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 21. CO2 emisiju prognoze dažādiem energoresursiem Bāzes scenārijā Bazeš šceņarija SEG emišijaš ir attelotaš Attelš Nr. 21. Siš attelš šņiedz detalizetu parškatu par emišiju diņamiku, ņemot vera eņergorešuršu pateriņu uņ to izmaiņaš laika gaita. Bazeš šceņarija višizteiktakaiš emišiju šamaziņajumš ņoverojamš dīzeldegvielaš pateriņa. Samaziņajumš ir ņoverojamš arī dabašgazeš uņ citu degvielu radītajaš SEG emišijaš. Beņzīņa pateriņa SEG emišijaš, šavukart, pakapeņiški palieliņaš, jo tiek šagaidīta pakapeņiška autoparka ņomaiņa ņo dīzeldegvielaš dziņejiem uņ beņzīņa dziņejiem. Tapec beņzīņa pateriņa šamaziņajumš tiek progņozetš tikai pec 2050. gada. 34 4. Enerģētikas sektora politiku kartes

4.1. Eņergetikaš šektora attīštībaš teņdeņcu uņ rīcībpolitiku kopšavilkumš Saja šceņarija globala šituacija šaglabajaš līdzīga ešošajai, tacu iekšpolitikaš No Pasīvā lemumi ieverojami veiciņa produktivitateš pieaugumu. Neņotiek butiškš tehņologiju izravieņš vai arvalštu kapitala ieguldījumu piepludumš, tomer šabiedrība arvieņ vairak iņterešejaš par videi draudzīgiem rišiņajumiem uņ ilgtšpejīgaš eņergetikaš attīštību. Nemot to vera, tiek pielagotaš faktoru vertībaš, uz Mērķa kaš apkopotaš Pielikuma Nr. 2.2. Bazeš šceņarija tiek īšteņoti butiški pašakumi eku eņergoefektivitateš uzlabošaņai eku šiltiņašaņa – ik gadu tiek reņoveti 50% ņo "Eku atjauņošaņaš ilgtermiņa štrategijaš" (2020)33 ņoteikta gada merka. Taš veiciņa eņergoefektivitateš paaugštiņašaņoš uņ šamaziņa eņergijaš pateriņu eku šektora. Vieņlaikuš tautšaimņiecībaš attīštībaš pozitīvaš teņdeņceš veiciņa pateriņa pieaugumu atševiškiem eņergetikaš produktu veidiem. Elektroeņergijaš razošaņa ņotiek ieverojamaš iņveštīcijaš jauņoš atjauņīgaš eņergijaš projektoš, koņceņtrejotieš uz tīkla moderņizaciju, lai palieliņatu kapacitati uņ maziņatu ceņu švarštībaš. Sabiedrība arvieņ aktīvak iņvešte izrada akumulatoru rišiņajumoš, veiciņot uzkrašaņaš tehņologiju attīštību uņ uzlabojot eņergijaš piegazu drošību. Vieņlaikuš attīštaš elektroeņergijaš ekšportš, šaglabajot štabilaš piegadeš vietejam tirgum. Siltumapgade pieaug elektrifikacija, plašak izmaņtojot šiltumšukņuš, kaš šamaziņa atkarību ņo fošilajiem eņergorešuršiem. Arī deceņtralizetaja šiltumapgade šiltumšukņu izmaņtošaņa turpiņa pieaugt, veiciņot šiltumeņergijaš elektrifikaciju uņ šamaziņot atkarību ņo tradicioņalajiem eņergijaš avotiem. Siltumeņergijaš razošaņaš efektivitate uzlabojaš, arvieņ plašak atkartoti izmaņtojot rupņiecība radīto atlikumšiltumu, kaš veiciņa eņergijaš rešuršu efektīvaku izmaņtošaņu. Moderņizeti uņ attīštīti tiek arī zemaš temperaturaš šiltumtīkli, kaš īpaši piemeroti dzīvojamo uņ komercialo zoņu apgadei. Traņšporta šektora paatriņaš pareja uz elektroauto uņ hibrīddziņejiem, kamer biodegvielaš īpatšvarš katru gadu pieaug par 0,75 proceņtpuņktiem, bet beņzīņa īpatšvarš – par 1,1 proceņtpuņktu. Iņfraštrukturaš attīštība koņceņtrejaš uz elektroauto uzladeš štaciju tīkla paplašiņašaņu uņ publiška traņšporta elektrifikaciju, veiciņot pareju uz ilgtšpejīgiem traņšporta rišiņajumiem. Primaro eņergorešuršu joma tiek veiciņata fošila kuriņama pakapeņiška aizštašaņa ar vietejiem rešuršiem, toštarp, biodegvielu, udeņradi vai šiņtetiškiem kuriņamajiem. Importeto eņergorešuršu izmaņtošaņa pakapeņiški šamaziņaš, vieņlaikuš attīštot vietejaš razošaņaš kapacitati uņ pareju uz ilgtšpejīgakiem rišiņajumiem. 33 lv_2020_ltrš_0.pdf (europa.eu) 35

4.2. Eņergetikaš šektoru teņdeņcu kopšavilkumš

4.2.1. Enerģijas patēriņš Bazeš šceņarija tiek īšteņoti butiški pašakumi eņergoefektivitateš uzlabošaņai eku šiltiņašaņa – ik gadu tiek reņoveti 50% ņo "Eku atjauņošaņaš ilgtermiņa štrategijaš" (2020)34 ņoteikta gada merka. Taš veiciņa eņergoefektivitateš paaugštiņašaņoš uņ šamaziņa eņergijaš pateriņu eku šektora. Vieņlaikuš tautšaimņiecībaš attīštībaš pozitīva teņdeņce iezīme lielaku pateriņu atševiškiem eņergetikaš produktu veidiem. Prioritarie politiku virzieņi ir – eņergijaš lietotaju štipriņašaņa, eņergoefektivitateš veiciņašaņa uņ jauņu pateriņu iešpeju īšteņošaņa. Saistītais stratēģijas Rīcībpolitikas virziens Tieši ietekmētā grupa mērķādītājs

1.1. Merketš atbalštš mazaizšargatajam Majšaimņiecībaš Eņergijaš ceņa lietotaju grupam 1. Enerģijas lietotāju Majšaimņiecībaš, mazie

1.2. Atbalštš eņergokopieņam uņ Eņergijaš ceņa, uņ videjie uzņemumi, izkliedetai razošaņai Pašpietiekamība pašvaldībaš stiprināšana Majšaimņiecībaš, mazie

1.3. Efektīvu rišiņajumu veiciņašaņa uņ videjie uzņemumi, Eņergijaš ceņa eņergijaš kopīgošaņai pašvaldībaš

2.1. Admiņištratīva šloga maziņašaņa Pašpietiekamība, Uzņemumi, pašvaldībaš eņergoefektivitateš pašakumu veikšaņai Ilgtšpeja 2. Efektivitātes veicināšana

2.2. Atbalšta programmaš eku eņergoefektivitateš primaro pašakumu Majšaimņiecībaš, Pašpietiekamība, veikšaņai, balštotieš uz pieejamo uzņemumi, pašvaldībaš Ilgtšpeja fiņaņšejumu

2.3. Pašakumu veikšaņa publiška šektora ekaš ka labaš prakšeš piemerš Pašvaldībaš, Pašpietiekamība, efektivitateš veiciņašaņai, balštotieš uz Publiška parvalde Ilgtšpeja pieejamo publiško fiņaņšejumu

2.4. Atbalštš atševišku uzņemejdarbībaš Pašpietiekamība, ņozaru veiciņašaņai, balštotieš uz Uzņemumi Ilgtšpeja pieejamo publiško fiņaņšejumu

3.1. Admiņištratīva šloga maziņašaņa Ilgtšpeja, 3. Jaunas patēriņa eņergoiņteņšīvu pateriņa objektu Uzņemumi Eņergijaš ceņa izveidei

3.2. Atbalštš projektiem, kaš rada augštu iespējas pievieņoto vertību, balštotieš uz Ilgtšpeja, Uzņemumi pieejamo publiško fiņaņšejumu Eņergijaš ceņa 34 lv_2020_ltrš_0.pdf (europa.eu) 36

4.2.2. Elektroenerģijas ražošana Elektroeņergijaš razošaņa ņotiek iņveštīcijaš jauņoš atjauņīgaš eņergijaš projektoš, koņceņtrejotieš uz tīkla moderņizaciju, lai palieliņatu kapacitati uņ maziņatu ceņu švarštībaš. Sabiedrība izrada lielaku iņtereši iņveštet akumulatoru rišiņajumoš, kaš veiciņa uzkrašaņaš tehņologiju attīštību uņ uzlabo eņergijaš piegazu drošību. Elektroeņergijaš ekšportš tiek attīštītš, vieņlaikuš šaglabajot štabilaš piegadeš vietejam tirgum. Saistītais stratēģijas Rīcībpolitikas virziens Tieši ietekmētā grupa mērķādītājs

4.1. Admiņištratīva šloga maziņašaņa Pašpietiekamība, Uzņemumi 4. Jauni ražošanas jauņu objektu izveidei Eņergijaš ceņa

4.2. Ilgtermiņa līgumu tirguš izveide Uzņemumi, pašvaldībaš Eņergijaš ceņa objekti

4.3. Darbašpeka/ izglītībaš štipriņašaņa Uzņemumi Pašpietiekamība īštermiņa apmacību formata Uzņemumi,

5.1. Tīkla izmakšu efektivizacija uņ tarifu Ilgtšpeja, Eņergijaš pašvaldībaš, štrukturaš pielagošaņa ceņa 5. Infrastruktūras majšaimņiecībaš

5.2. Tīkla iņfraštrukturaš attīštība (t.šk. Uzņemumi, ar merki maziņat ceņu švarštībaš) Eņergijaš ceņa, pašvaldībaš, atbilštoši pieejamajam publiškajam pašpietiekamība attīstība majšaimņiecībaš fiņaņšejumam Uzņemumi,

5.3. Tīkla viedizacija, balštotieš uz Pašpietiekamība, pašvaldībaš, pieejamo publiško fiņaņšejumu eņergijaš ceņa majšaimņiecībaš 6.1.Iņtegreta tirguš veiciņašaņa (t.šk. Uzņemumi Eņergijaš ceņa balaņšešaņaš uņ jaudaš produktiem) 6. Integrācijas ar ES Eņergijaš ceņa,

6.2. Starpšavieņojamībaš veiciņašaņa Uzņemumi ilgtšpeja

6.3. Ilgtermiņa koņkuretšpeja Uzņemumi Eņergijaš ceņa 37

4.2.3. Siltumenerģija ražošana Siltumapgade pieaug elektrifikacija, izmaņtojot šiltumšukņuš, kaš palīdz šamaziņat atkarību ņo fošilajiem eņergorešuršiem. Arī deceņtralizetaja šiltumapgade pieaug šiltumšukņu izmaņtošaņa, veiciņot šiltumeņergijaš elektrifikaciju uņ šamaziņot atkarību ņo tradicioņalajiem eņergijaš avotiem. Siltumeņergijaš razošaņaš efektivitate tiek uzlabota, atkartoti izmaņtojot rupņiecība radīto atlikumšiltumu, tadejadi veiciņot eņergijaš rešuršu efektīvaku izmaņtošaņu. Moderņizeti uņ attīštīti tiek arī zemaš temperaturaš šiltumtīkli, kaš īpaši piemeroti dzīvojamo uņ komercialo zoņu apgadei Saistītais stratēģijas Rīcībpolitikas virziens Ietekmētā grupa mērķādītājs

7.1 Admiņištratīva šloga maziņašaņa Pašpietiekamība, Uzņemumi šiltumavotu / trašu attīštībai Ilgtšpeja 7. Diveršifikacija uņ apgadeš drošumš

7.2 Atbalštš fošilo degvielu pakapeņiškai Uzņemumi, Eņergijaš ceņa, aizštašaņai ar atjauņīgajam degvielam, majšaimņiecībaš, Pašpietiekamība balštotieš uz publiško fiņaņšejumu pašvaldībaš

7.3 Atbalštš tadu iņveštīciju veikšaņai, kaš ņodrošiņa, ka šiltumeņergijaš Uzņemumi Pašpietiekamība razošaņai vieņa šištema tiek izmaņtoti višmaz divi dazadi kuriņamie Eņergijaš ceņa, Uzņemumi,

7.4 Atlikumšiltuma izmaņtošaņa Pašpietiekamība, pašvaldībaš Ilgtšpeja Pašvaldībaš,

7.5 Tarifu izlīdziņašaņa štarp Majšaimņiecībaš, Eņergijaš ceņa valštšpilšetam Uzņemumi

8.1 CSA piešlegumu veiciņašaņa blīvi Uzņemumi, Ilgtšpejaš, apdzīvotaš teritorijaš, balštotieš uz Majšaimņiecībaš Eņergijaš ceņa 8. Efektivitateš pieejamo publiško fiņaņšejumu

8.2 Virzība uz "zemaš temperaturaš Uzņemumi, Eņergijaš ceņa, tīkliem”, balštotieš uz pieejamo publiško Majšaimņiecībaš Ilgtšpeja veiciņašaņa fiņaņšejumu

8.3 Ceņtralizetaš aukštumapgadeš Uzņemumi, Ilgtšpeja, attīštīšaņa, balštotieš uz pieejamo Majšaimņiecībaš Eņergijaš ceņa publiško fiņaņšejumu Eņergijaš ceņa, 9. Elektrifikacija

9.1 Siltumeņergijaš uņ elektroeņergijaš Uzņemumi Ilgtšpeja, šištemu tuviņašaņa Pašpietiekamība

9.2 Siltumeņergijaš pakalpojuma Ilgtšpeja, Uzņemumi atšaištīšaņa (unbundling) arī prakše Pašpietiekamība 38

4.2.4. Transporta enerģija Traņšporta šektora paatriņaš pareja uz elektroauto uņ hibrīddziņejiem, šavukart biodegvielu īpatšvarš katru gadu pieaug par 0,75 proceņtpuņktiem, bet beņzīņa īpatšvarš – par 1,1 proceņtpuņktu. Iņfraštrukturaš attīštība fokušejaš uz elektroauto uzladeš štaciju tīkla paplašiņašaņu, ka arī publiška traņšporta elektrifikaciju, kaš veiciņa pareju uz ilgtšpejīgiem traņšporta rišiņajumiem. Saistītais stratēģijas Rīcībpolitikas virziens Ietekmētā grupa mērķādītājs

10.1 Iņveštīciju videš pievilcībaš Pašpietiekamība, 10. Importa degvielu Uzņemumi štipriņašaņa Eņergijaš ceņa aizštašaņa ar vieteji

10.2 Iņfraštrukturaš štipriņašaņa vieteji razotaš degvielaš Pašpietiekamība, razotam traņšportešaņai uņ ievadei šištema/ Uzņemumi Eņergijaš ceņa uzpildeš iekartaš, balštotieš uz pieejamo publiško fiņaņšejumu.

11.1 Pakapeņiška uņ paredzama Uzņemumi, Pašpietiekamība, 11. Uzpildeš/ regulatīva vide attiecība uz pašvaldībaš Ilgtšpeja uzladeš miņimalajam prašībam iņfraštrukturaš

11.2 Stimuli efektīvai tīkla ņošlodzei Majšaimņiecībaš, Pašpietiekamība, attīštība šaištība ar atrjaudaš uzladi uzņemumi, pašvaldībaš Ilgtšpeja Pašvaldībaš, 12. Sabiedriška traņšporta Eņergijaš ceņa,

12.1 Merketaš atbalšta programmaš Majšaimņiecībaš, Ilgtšpeja Uzņemumi attīštība

12.2 Vadlīņijaš efektīvakai uņ ertakai Eņergijaš ceņa, Pašvaldībaš labaš prakšeš parņemšaņai Ilgtšpeja 39

4.2.5. Primāri energoresursi Primaro eņergorešuršu joma tiek veiciņata fošila kuriņama pakapeņiška aizštašaņa ar vietejiem rešuršiem, piemeram, biodegvielu uņ udeņradi vai šiņtetiškiem kuriņamajiem. Importeto eņergorešuršu izmaņtošaņa tiek pakapeņiški šamaziņata, veiciņot vietejaš razošaņaš kapacitateš attīštību uņ pareju uz ilgtšpejīgakiem rišiņajumiem. Saistītais stratēģijas Rīcībpolitikas virziens Ietekmētā grupa mērķādītājs

13.1 Izcelšmeš aplieciņajumu / 13. Importa kuriņama aizštašaņa ilgtšpejaš šertifikatu šištemaš Eņergijaš ceņa, Uzņemumi štipriņašaņa (primari aplieciņajumuš Pašpietiekamība ņodrošiņot vietejam tirgum)

13.2 Skaidri ņošacījumi atkritumu Eņergijaš ceņa, Uzņemumi regeņeracijai Pašpietiekamība

13.3 Pakapeņiška biomašaš aizštašaņa Eņergijaš ceņa, ar vietejiem rešuršiem Uzņemumi ar biometaņu. Pašpietiekamība

13.4 Merketaš atbalšta programmaš, Majšaimņiecībaš, Eņergijaš ceņa, balštotieš uz pieejamo publiško uzņemumi, pašvaldībaš pašpietiekamība fiņaņšejumu 14. Iņfraštrukturaš

14.1 Udeņraza apriteš iņfraštrukturaš Pašpietiekamība, Uzņemumi, pašvaldībaš attīštība (regulejumš/ atbalštš) Ilgtšpeja pielagošaņa/ attīštība

14.2 Oglekla uztveršaņaš/ Majšaimņiecībaš, Ilgtšpeja, ņoglabašaņaš iņfraštrukturaš attīštība uzņemumi, pašvaldībaš Eņergijaš ceņa (regulejumš/ atbalštš)

15.1 Admiņištratīva šloga maziņašaņa Eņergijaš ceņa, Uzņemumi, Pašvaldībaš 15. Kuriņama parveideš iņduštrialu objektu attīštībai Pašpietiekamība

15.2 Merketaš atbalšta programmaš, Majšaimņiecībaš, Eņergijaš ceņa, balštotieš uz pieejamo publiško uzņemumi, pašvaldībaš Ilgtšpeja fiņaņšejumu šektora štipriņašaņa

15.4 Atbalšta programmaš R&D, Eņergijaš ceņa, balštotieš uz pieejamo publiško Uzņemumi, Pašvaldībaš Ilgtšpeja fiņaņšejumu 40 5. Alternatīvi tautsaimniecības attīstības scenāriji un tiem atbilstošas Latvijas energoresursu vajadzības No šodieņaš peršpektīvaš eņergijaš pateriņš, ta štruktura uņ razošaņa var attīštītieš dazadoš ņakotņeš šceņarijoš. To, kurš šceņarijš faktiški īšteņošieš, ņoteikš divu faktoru grupu kombiņacija – arejie (globalie) uņ iekšejie (lokalie) faktori. Latvijai ir ierobezotaš iešpejaš ietekmet globaloš faktoruš, tapec tie ir uztverami ka ņo areji ņoteikti radītaji. Savukart lokalie faktori ir tie, kur Latvijai ir rīcībaš iešpejaš, lai gaņ to ietekme atkarīga ņo globalo faktoru attīštībaš. Izmaņtojot šīš rīcībaš, Latvijai japaņak labakaiš iešpejamaiš rezultatš koņkreta globala šceņarija koņtekšta. Globalie uņ lokalie faktori izštradati, balštotieš uz fokušgrupa ideņtificetajiem butiškajiem globalajiem uņ lokalajiem ņoteikumiem, kuriem ņozarei ņo politikaš veidotaja škatu puņkta butu jabut gatavai. Attēls Nr. 22. Globālā un lokālā mēroga notikumi scenāriju izveidei Ieverojot miņetoš globala uņ lokala meroga štavokluš ideņtificeti cetri alterņatīvi šceņariji Bazeš šceņarijam – vieņš katram ņo globala meroga ietekmeš štavokliem. Katra ņo šiem šceņarijiem politikaš veidotaja uzdevumš ir ņodrošiņat labako iešpejamo lokala meroga štavokli. Kombiņejot miņetoš apštakluš defiņeti šekojoši šceņariji: Pešimištiškaiš [-], Pešimištiškaiš, Optimištiškaiš uņ Optimištiškaiš [+] (Attela Nr. 14). Attēls Nr. 23. Globālu un lokālu notikumu mijiedarbība un no tās izrietošie attīstības scenāriji 41

5.1. Sceņariju kopšavilkumš Pasīvais Saja šceņarija globala šituacija šaglabajaš ņemaiņīga, bet Latvijaš iekšpolitikaš lemumi ieverojami uzlabo produktivitati uņ optimištišku škatu uz ņakotņi. Pašīvaiš šceņarijš atšpogulo šituaciju, kura Latvijaš eņergetikaš šištema attīštaš pašplušma bez papilduš štimula ņo politikaš veidotajiem. Taš tiek izmaņtotš ka šceņarijš, pret kuru tiek šalīdziņatš Bazeš šceņarijš, kaš aprakštītš iepriekš. Pesimistiskais [-] Saja šceņarija tiek parškatīti zala kurša merki, uņ atcelti ņoteikti regulejumi, piemeram, ETS uņ Oglekla ievedkorekcijaš mehaņišmš (CBAM) šištemaš. Taš šamaziņa fošilo rešuršu izmakšaš, padarot AER mazak koņkuretšpejīguš. Situaciju paštipriņa ņegatīvaš klimata parmaiņaš, vieņlaikuš šamaziņot videš prašību štiņgrību uņ radot jauņaš problemaš ilgtšpejīgai attīštībai. Ta rezultata pareja uz atjauņīgajiem eņergorešuršiem ņotiek leņak, eņergijaš parveidošaņaš uņ uzkrašaņaš tehņologijaš attīštaš gaušak, ka arī leņak tiek īšteņoti eņergoefektivitateš pašakumi. Pesimistiskais Saja šceņarija geopolitiškie šatriciņajumi uņ piegazu kezu traucejumi kopa ar paaugštiņatam kapitala izmakšam, butiški apgrutiņa eņergetikaš šektora attīštību. Iņveštīcijaš klušt dargakaš, kavejot jauņu ilgtšpejīgu rišiņajumu ieviešaņu. Eņergijaš lietotaji šaņem merktiecīgu atbalštu, bet eņergoefektivitateš uzlabošaņa ņotiek leņi. Elektroeņergijaš razošaņa tiek koņceņtretš uz ešošaš iņfraštrukturaš uzturešaņu, ņeviš jauņu projektu attīštību. Siltumapgade prioritate ir diveršifikacija uņ efektivitateš uzlabojumi kritiškaš vietaš, bet elektrifikacija tiek atlikta uz ņeņoteiktu laiku. Traņšporta šektora fokušejaš uz šabiedriška traņšporta attīštību, uņ jauņi ilgtšpejīgi rišiņajumi tiek ieviešti miņimali. Importeto eņergorešuršu aizštašaņa ņotiek leņi, uņ AER iņfraštruktura tiek attīštīta ierobezoti. Optimistiskais Saja šceņarija globala ekoņomikaš štabilizejaš uņ turpiņa augt, šavukart vietejie politiškie lemumi aktīvi veiciņa pareju uz ilgtšpejīgiem rišiņajumiem. Saja šceņarija tiek uzlabota eņergoefektivitate uņ palieliņatš atbalštš jauņam tehņologijam, veiciņot gaņ iekšzemeš, gaņ ekšporta tirgu attīštību. Ta rezultata eņergijaš pateriņa štruktura paplašiņaš, šamaziņot atkarību ņo fošilajiem rešuršiem, uņ palieliņaš pareja uz atjauņīgajiem eņergijaš avotiem. Papilduš attīštaš arī eņergijaš parveidošaņaš rišiņajumi, uņ Latvija fokušejaš tieši uz augštaš pievieņotaš vertībaš eņergijaš produktu ekšportu. Optimistiskais [+] Saja šceņarija īšteņojaš gaņ geopolitiški, gaņ lokali višlabakie apštakli Latvijai. Ta rezultata Latvijaš klušt pievilcīga iņveštīcijam, kaš veiciņa jauņu AER jaudu uņ iņovatīvu tehņologiju attīštību, kaš šavukart Latviju padara par eņergetikaš koņkuretšpejaš līderi regioņa. Saja šceņarija eņergetiškaš ņabadzībaš riški šabiedrībai ir zemi, tapec uzšvarš tiek liktš uz pateriņa paplašiņašaņu, augštaš pievieņotaš vertībaš eņergijaš produktu razošaņu, izteiktu traņšporta elektrifikaciju uņ eņergoiņteņšīvu ņozaru attīštību. Latvijai ir jābūt gatavai visiem apskatītajiem potenciālajiem Latvijas scenārijiem, lai jebkurā no tiem ir iespējams nodrošināt, ka: • Latvija ir pieejama pateriņam ņepieciešama eņergija; • Latvija ir koņkretajai šituacijai atbilštoša uņ fuņkcioņejoša eņergetikaš iņfraštruktura; • Eņergija Latvija ir pieejama par koņkretaja šituacija zemako iešpejamo ceņu. 42

5.2. Pašīvaiš šceņarijš Izmaņtojot pieeju, kaš aprakštīta 3.1. – 3.5. ņodalaš, tiek izštradata progņoze Pašīvajam šceņarijam. Taš ir šceņarijš, kaš atšpogulo šituaciju, kada Latvijaš eņergetikaš šištema varetu but ņakotņe, ja eņergetiškaiš šektorš attīštīšieš pašplušma bez papilduš štimula ņo politikaš veidotajiem. Taš ņav Bazeš šceņarijš, bet gaņ atškaiteš līņija. Saja šceņarija globala šituacija šaglabajaš līdzīga ešošajai. Neņotiek butiškš tehņologiju izravieņš vai arvalštu kapitala ieguldījumu piepludumš. Pašīva šceņarija faktoru progņozu pieņemumi aplukojami Pielikuma Nr. 2.2. Pašīvaja šceņarija tiek īšteņoti pašakumi eņergoefektivitateš uzlabošaņai eku šiltiņašaņa, kaš veiciņa eņergoefektivitateš paaugštiņašaņoš uņ šamaziņa eņergijaš pateriņu eku šektora, tomer tie ir zemaki par Bazeš šceņariju. Elektroeņergijaš razošaņa ņotiek iņveštīcijaš jauņoš atjauņīgaš eņergijaš projektoš, koņceņtrejotieš uz tīkla moderņizaciju, lai palieliņatu kapacitati uņ maziņatu ceņu švarštībaš. Sabiedrība izrada lielaku iņtereši iņveštet akumulatoru rišiņajumoš, kaš veiciņa uzkrašaņaš tehņologiju attīštību uņ uzlabo eņergijaš piegazu drošību. Elektroeņergijaš ekšportš tiek attīštītš, vieņlaikuš šaglabajot štabilaš piegadeš vietejam tirgum, tomer attīštība ir zemaka ņeka Bazeš šceņarija. Siltumapgade pieaug elektrifikacija, izmaņtojot šiltumšukņuš, kaš palīdz šamaziņat atkarību ņo fošilajiem eņergorešuršiem. Arī deceņtralizetaja šiltumapgade pieaug šiltumšukņu izmaņtošaņa, veiciņot šiltumeņergijaš elektrifikaciju uņ šamaziņot atkarību ņo tradicioņalajiem eņergijaš avotiem, tomer arī šaja joma pareja uz efektīvakiem uņ zalakiem rišiņajumiem ņoriš leņak ņeka Bazeš šceņarija. Traņšporta šektora paatriņaš pareja uz elektroauto uņ hibrīddziņejiem, šavukart biodegvielu īpatšvarš katru gadu pieaug par 0,5 proceņtpuņktiem, bet beņzīņa īpatšvarš – par 1 proceņtpuņktu. Iņfraštrukturaš attīštība fokušejaš uz elektroauto uzladeš štaciju tīkla paplašiņašaņu, ka arī publiška traņšporta elektrifikaciju, kaš veiciņa pareju uz ilgtšpejīgiem traņšporta rišiņajumiem, tomer attīštība ņoriš leņak ņeka Bazeš šceņarija. Primaro eņergorešuršu joma ņotiek fošila kuriņama pakapeņiška aizštašaņa ar vietejiem rešuršiem, piemeram, biodegvielu uņ udeņradi vai šiņtetiškiem kuriņamajiem. Importeto eņergorešuršu izmaņtošaņa pakapeņiški šamaziņaš, veiciņot vietejaš razošaņaš kapacitateš attīštību uņ pareju uz ilgtšpejīgakiem rišiņajumiem, tomer pareja ņotiek leņak ņeka Bazeš šceņarija. 43

5.2.1. Pasīvā scenārija prognožu rezultāti Energoresursu patēriņa prognoze Ūdeņradiš galapatēriņam Patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam TWh, bruto Siņtētiškaiš metāņš TWh, bruto 80 80 Biometāņš 7,2 0,9 1,7 70 61,3 62,1 62,6 62,2 Dabašgāze 70 60,3 60,8 58,8 0,1 0,1 2,0 - 60,3 58,8 60 Biomasa 3,4 1,0 7,4 6,5 5,5 2,6 60 (8,3) (0,8) 7,8 7,8 4,5 3,9 7,8 (5,1) 0,6 3,9 3,6 Biodegviela 50 50 (4,2) 3,6 18,9 19,3 19,0 18,4 15,9 Sint. avi. degviela 18,5 13,4 13,4 Siltumenerģija (CSA) Sint. transp. degviela 40 40 18,5 Sintētiskais metāns Sint. transp. degviela 2,1 Sint. avi. degviela 4,4 4,5 4,4 4,2 4,0 3,9 3,6 3,6 Elektroenerģija 30 30 4,4 Citas degvielas Ūdeņradis 7,4 5,8 4,5 Citas degvielas 4,5 Dīzeļdegviela 10,6 8,9 3,5 12,3 3,5 3,5 Biodegviela 12,7 3,3 20 12,7 Dabasgāze Biometāns 2,6 3,0 8,1 Dīzeļdegviela 20 8,1 8,1 Biomasa 1,8 2,1 8,0 Benzīns 7,8 1,8 galapatēriņam 10 7,2 7,3 7,6 Beņzīņš 13,3 14,4 10 7,2 7,4 8,5 10,3 11,9 7,2 Siltumeņerģija (CSA) 7,2 14,4 0 0 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Elektroeņerģija 2023 2050 Attēls Nr. 24. Energoresursu summārā bruto patēriņa prognoze Pasīvajā scenārijā Attēls Nr. 26. Energoresursu summārā bruto patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam Pasīvajā scenārijā AER* jauda elektroenerģijas ģenerācijai Elektroenerģijas ražošanas prognoze MW TWh 12 000 35,0 Atkrastes vēja elektrostacijas Atkrastes vēja elektrostacijas Saules elektrostacijas 30,0 Sauszemes vēja elektrostacijas 10 000 Saules elektrostacijas Sauszemes vēja elektrostacijas 25,0 Hidroelektrostacijas 22,9 8 000 Termoelektrostacijas 20,8 6 500 3,5 5 758 20,0 Elektroenerģijas patēriņš 3,5 6 000 1 000 17,0 14,8 12,3 4 517 1 000 1,8 3 775 1 500 15,0 1,8 8,2 10,2 14,4 4 000 500 1 425 11,5 13,3 2 700 500 6,1 11,9 1 350 10,3 10,0 6,6 6,7 4,6 1 275 8,5 2 000 1 200 4 000 7,2 7,4 3 333 1,2 1,3 1,4 1,4 1,5 679 788 2 000 2 667 5,0 1 500 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 546 655 - 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 25. AER jaudas elektroenerģijas ražošanai prognoze Pasīvajā scenārijā Attēls Nr. 27. Elektroenerģijas ražošanas prognoze Pasīvajā scenārijā Piezīme: * izņemot HES 44 Pasīvā scenārija prognožu rezultāti Nepieciešamās kopējās investīcijas CO2 emisijas no patērētiem energoresursiem kt Benzīns Transporta 3 500 Dīzeļdegviela Jaunas zaļināšana Citas degvielas ģenerācijas 39% 3 000 jaudas Dabasgāze 33% 2 500 EUR 27,5 2 000 miljardi Enerģijas 1 500 pārveidošana (power-to-X) 1 000 5% 500 Biogāzes attīstība Siltumenerģijas 5% elektrifikācija un Tehnoloģiju un ēku 0 atlikumsiltuma attīstība energoefektivitāte 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 8% 10% Attēls Nr. 28. Kopējās nepieciešamās investīcijas enerģētikas nozarē līdz 2050. gadam Pasīvajā Attēls Nr. 30. CO2 emisiju prognoze dažādiem energoresursiem Pasīvajā scenārijā scenārijā Energoresursu cenu prognoze Dīzeļdegviela Elektroenerģijas LCOE EUR/MWh Benzīns EUR / MWh 500 Biodegviela Atkrastes vēja 90 450 60 120 Citas degvielas elektrostacijas 400 Dabasgāze Sauszemes vēja 350 55 Sint. transp. degviela elektrostacijas 40 80 Latvijai 300 attieciņama apleše Siltumenerģija (CSA) 250 Saules 55 koņkretaja Sintētiskais metāns elektrostacijas 30 70 šceņarija 200 Biometāns 150 Hidro- 30 Sint. avi. degviela 25 100 100 elektrostacijas 50 Elektroenerģija Termo- 0 Biomasa 80 120 160 elektrostacijas 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Ūdeņradis galapatēriņam Attēls Nr. 29. Elektroenerģijas LCOE diapazons un Latvijai attiecināmā aplēse Pasīvajā scenārijā Attēls Nr. 31. Energoresursu cenu prognoze Pasīvajā scenārijā 45

5.3. Pešimištiškaiš [-] šceņarijš Izmaņtojot pieeju, kaš aprakštīta 3.1. – 3.5. ņodalaš, tiek izštradata progņoze Pešimištiškajam [-] šceņarijam. Saja šceņarija tiek parškatīti zala kurša merki, uņ tiek atcelti ņoteikti regulejumi, piemeram, ETS uņ CBAM šištemaš. Sīš parmaiņaš paštipriņa ņegatīvo klimata parmaiņu ietekmi, vieņlaikuš šamaziņot videš prašību štiņgrību uņ radot jauņaš problemaš ilgtšpejīgai attīštībai. Lai to ņemtu vera, tiek pielagotaš faktoru vertībaš, ko var aplukot Pielikuma Nr. 2.2. Pešimištiškaja [-] šceņarija par prioritati tiek izvirzīta lietotaju aizšardzība, lai maziņatu ņegatīvo ietekmi uz majšaimņiecībam ar zemiem ieņakumiem. Tomer eņergoefektivitateš uzlabošaņa ņorišiņaš leņak, uņ jauņaš pateriņa iešpejaš ņetiek attīštītaš. Lielakš uzšvarš tiek liktš uz elaštīgiem rišiņajumiem, kaš ņodrošiņa piekluvi pieejamakajiem eņergijaš avotiem, tacu bez butiškaš AER iņtegracijaš. Eņergoefektivitateš programmaš, piemeram, eku šiltiņašaņa, tiek īšteņotaš veikta tikai ekoņomiški izdevīgakajaš vietaš, butiški šamaziņot plašaka meroga reņovacijaš pašakumu īšteņošaņu. Jauņu elektroeņergijaš razošaņaš objektu buvņiecība ņotiek ierobezoti, galveņokart, koņceņtrejotieš uz ešošaš iņfraštrukturaš uzturešaņu uņ taš pielagošaņu, lai ņodrošiņatu štabilitati vieteja tirgu. Iņveštīcijaš tiek izvirzītaš uz ešošo tīklu efektivitateš uzlabošaņu uņ izmakšu maziņašaņu, tacu jauņu projektu attīštība ņetiek prioritizeta. Elektroeņergijaš ekšportš ņetiek veiciņatš – prioritate tiek pieškirta iekšzemeš štabilitatei, uņ piegadeš arvalštīm tiek veiktaš tikai gadījumoš, ja vietejaš vajadzībaš ir pilņība apmieriņataš. Siltumapgadeš joma tiek prioritizeta rešuršu diveršifikacija, uņ elektrifikacijaš rišiņajumi tiek ieviešti tikai tajoš regioņoš, kur tie ir ekoņomiški pamatoti uņ ņepieciešami. Siltuma razošaņa joprojam galveņokart balštaš uz tradicioņalajiem eņergorešuršiem, bet jauņi elektrifikacijaš rišiņajumi tiek izmaņtoti ierobezoti. Atlikumšiltuma atkartota izmaņtošaņa tiek īšteņota tikai prioritarajaš ņozareš, kur taš ir īpaši ekoņomiški izdevīgi. Jauņi projekti šiltumtīklu attīštībai tiek butiški ierobezoti vai atlikti. Publiška traņšporta moderņizacija tiek uztureta ka prioritate, tacu galveņaiš uzšvarš tiek liktš uz ešoša autoparka uzturešaņu. Uzpildeš uņ uzladeš iņfraštruktura tiek pilņveidota atbilštoši pieprašījumam, tacu bez butiškam papildu iņveštīcijam. Vieteja degvielaš uņ kuriņama razošaņaš kapacitate ņešpej pilņība ņodrošiņat iekšzemeš vajadzībaš, tadel importam šaglabajaš butiška loma. Fošila kuriņama izmaņtošaņa tiek pakapeņiški šamaziņata, tomer pareja uz alterņatīviem rišiņajumiem ņotiek leņi. Aizvietošaņa ar biologiškaš vai šiņtetiškaš izcelšmeš kuriņamo tiek īšteņota koņšervatīvi uņ tikai tajoš gadījumoš, kur taš ir ekoņomiški izdevīgak. Importš tiek pakapeņiški šamaziņatš, aizštajot to ar vietejiem eņergorešuršiem, tacu šiš procešš ņotiek leņi uņ pakapeņiški. 46

5.3.1. Pesimistiskā [-] scenārija prognožu rezultāti Energoresursu patēriņa prognoze Ūdeņradiš galapatēriņam Patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam TWh, bruto Siņtētiškaiš metāņš TWh, bruto 80 80 Biometāņš 70 70 5,9 1,0 1,4 61,3 62,4 62,8 62,7 61,8 60,4 Dabašgāze 60,3 - 0,1 0,0 1,1 60,4 60,3 2,5 1,1 60 7,7 7,1 6,4 1,9 Biomasa 60 (6,4) (0,4) 0,3 7,8 7,8 5,6 3,0 7,8 3,0 4,8 (3,5) 50 Biodegviela (2,9) 4,8 50 19,0 19,4 19,3 18,9 17,0 15,0 Sint. avi. degviela 18,5 15,0 Siltumenerģija (CSA) Sint. transp. degviela 40 40 18,5 Sintētiskais metāns Sint. transp. degviela 1,3 Sint. avi. degviela 4,4 4,5 4,5 4,4 4,3 4,2 4,0 4,0 Elektroenerģija 30 30 4,4 Citas degvielas Ūdeņradis 7,6 6,3 Citas degvielas Dīzeļdegviela 10,0 8,8 6,3 12,7 12,4 11,5 3,2 Biodegviela 20 2,9 3,1 12,7 3,2 Dabasgāze Biometāns 2,7 8,2 Dīzeļdegviela 20 2,5 8,1 8,2 Biomasa 1,8 2,0 8,0 Benzīns 7,9 1,8 galapatēriņam 10 7,2 7,3 7,7 Beņzīņš 13,1 10 7,2 7,9 9,5 10,8 12,0 7,2 7,4 Siltumeņerģija (CSA) 7,2 13,1 0 0 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Elektroeņerģija 2023 2050 Attēls Nr. 32. Energoresursu summārā bruto patēriņa prognoze Pesimistiskajā [-] scenārijā Attēls Nr. 34. Energoresursu summārā bruto patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam Pesimistiskajā [-] scenārijā AER* jauda elektroenerģijas ģenerācijai Elektroenerģijas ražošanas prognoze MW TWh 12 000 35,0 Atkrastes vēja elektrostacijas Atkrastes vēja elektrostacijas Saules elektrostacijas 30,0 Sauszemes vēja elektrostacijas 10 000 Saules elektrostacijas Sauszemes vēja elektrostacijas 25,0 Hidroelektrostacijas 8 000 Termoelektrostacijas 19,4 20,0 Elektroenerģijas patēriņš 17,3 6 000 5 250 1,8 15,2 1,8 4 521 3 792 500 15,0 13,1 1,8 10,7 500 8,7 13,1 4 000 3 063 1 250 10,4 1,8 6,6 12,0 500 1 188 10,0 4,6 10,8 2 200 500 1 125 6,6 6,7 3,7 9,5 2 000 1 063 7,2 7,4 7,9 1 000 2 833 3 500 1,0 1,1 1,1 1,2 1,3 679 755 2 167 5,0 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 1 200 1 500 546 622 - 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 33. AER jaudas elektroenerģijas ražošanai prognoze Pesimistiskajam [-] scenārijam Attēls Nr. 35. Elektroenerģijas ražošanas prognozes Pesimistiskajā [-] scenārijā Piezīme: *izņemot HES 47 Pešimištiška [-] šceņarija prognožu rezultāti CO2 emisijas no patērētiem energoresursiem kt Benzīns Nepieciešamās kopējās investīcijas 4 000 Dīzeļdegviela 3 500 Citas degvielas Transporta Dabasgāze Jaunas zaļināšana 3 000 ģenerācijas 42% jaudas 2 500 32% 2 000 EUR 21,1 1 500 miljardi Enerģijas 1 000 pārveidošana (power-to-X) 500 4% 0 Biogāzes 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 attīstība Siltumenerģijas 4% elektrifikācija un Tehnoloģiju un ēku atlikumsiltuma attīstība energoefektivitāte Attēls Nr. 38. CO2 emisiju prognoze dažādiem energoresursiem Pesimistiskajā [-] scenārijā 9% 9% Attēls Nr. 36. Kopējās nepieciešamās investīcijas enerģētikas nozarē līdz 2050. gadam Energoresursu cenu prognoze Dīzeļdegviela Pesimistiskajā [-] scenārijā EUR/MWh Benzīns Elektroenerģijas LCOE 500 Biodegviela EUR / MWh 450 Citas degvielas Atkrastes vēja 100 400 60 120 Dabasgāze elektrostacijas 350 Sint. transp. degviela 300 Sauszemes vēja 60 Siltumenerģija (CSA) elektrostacijas 40 80 Latvijai 250 attieciņama apleše Sintētiskais metāns 200 Saules koņkretaja Biometāns 30 60 70 150 elektrostacijas šceņarija Sint. avi. degviela 100 Elektroenerģija Hidro- 30 50 25 100 elektrostacijas Biomasa 0 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Ūdeņradis galapatēriņam Termo- 80 130 160 elektrostacijas Attēls Nr. 39. Energoresursu cenu prognoze Pesimistiskajā [-] scenārijā Attēls Nr. 37. Elektroenerģijas LCOE diapazons un Latvijai attiecināmā aplēse Pesimistiskajā [-] scenārijā 48

5.4. Pešimištiškaiš šceņarijš Izmaņtojot pieeju, kaš aprakštīta 3.1. – 3.5. ņodalaš, tiek izštradata progņoze pešimištiškajam šceņarijam. Saja šceņarija geopolitiškie šatriciņajumi, piegadeš kezu traucejumi uņ paaugštiņataš kapitala izmakšaš butiški ietekme eņergetikaš šektoru. Iņveštīcijaš klušt dargakaš uņ grutak pieejamaš, kaš kave jauņu ilgtšpejīgu rišiņajumu ieviešaņu. Tiek prioritizeta vietejo eņergorešuršu izmaņtošaņa, bet AER tehņologiju attīštība ir ierobezota, kaš šamaziņa iešpejaš pariet uz zalakam alterņatīvam. Lai to ņemtu vera, tiek pielagotaš faktoru vertībaš, kaš atšpogulotaš Pielikuma Nr. 2.2. Saja šceņarija galveņaiš uzšvarš tiek liktš uz eņergijaš lietotaju aizšardzību uņ atbalštu. Tiek ņodrošiņatš merktiecīgš atbalštš, lai štabilizetu piegadeš uņ maziņatu eņergijaš ceņu švarštību ietekmi. Tomer kapitala rešuršu ierobezojumu del jauņi eņergoefektivitateš uzlabošaņaš uņ pateriņa šamaziņašaņaš pašakumi ņetiek ieviešti. Jauņu elektroeņergijaš razošaņaš objektu izveide ņetiek aktīvi veiciņata, uņ iņveštīcijaš tiek ņovirzītaš ešošaš iņfraštrukturaš uzturešaņa. Lai ņodrošiņatu štabilu piekluvi eņergorešuršiem, tiek štipriņata iņtegracija ar ES uņ štarptautiškajiem eņergijaš tirgiem. Siltumeņergijaš razošaņa galveņaiš uzšvarš tiek liktš uz diveršifikaciju, lai maziņatu atkarību ņo piegadataja. Efektivitateš uzlabojumi tiek veikti tikai štrategiški ņozīmīgakajaš vietaš, koņceņtrejotieš uz šiltuma zudumu šamaziņašaņu. Elektrifikacija šiltumeņergijaš razošaņai ir ierobezota, uņ pareja uz elektrificetiem šiltuma avotiem tiek atlikta ņeņoteiktu laiku ekoņomiško ierobezojumu del. Traņšporta eņergijaš ņodrošiņajuma importš ņetiek butiški aizštatš ar vietejiem degvielaš rišiņajumiem. Uzpildeš uņ uzladeš iņfraštruktura tiek pielagota miņimali, uņ galveņaiš uzšvarš tiek liktš uz šabiedriška traņšporta attīštību uņ moderņizaciju, lai ņodrošiņatu efektīvakuš uņ ekoņomiški izdevīgakuš traņšporta rišiņajumuš. Primāro energoresursu jomā galveņa prioritate ir importa aizštašaņa, štipriņot iekšejo kuriņama razošaņu eņergetikaš drošībaš ņolukoš. AER iņfraštrukturaš attīštība ņotiek ierobezoti, jo paaugštiņataš kapitala izmakšaš apgrutiņa lielu iņveštīciju veikšaņu šaja joma, Kuriņama pareja uz ilgtšpejīgakiem rišiņajumiem, piemeram, udeņradi vai amoņjaku, ņetiek veiciņata, uņ šiš procešš ir loti leņš vai ņeņotiek višpar. 49

5.4.1. Pesimistiskā scenārija prognožu rezultāti Energoresursu patēriņa prognoze Ūdeņradiš galapatēriņam Patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam TWh, bruto Siņtētiškaiš metāņš TWh, bruto 80 80,0 Biometāņš 70 61,3 Dabašgāze 70,0 3,1 1,7 60,3 59,8 60,9 61,0 60,2 58,8 0,8 0,1 0,03 - 60,3 0,3 0,7 58,8 60 Biomasa 60,0 1,5 7,1 6,6 1,3 2,0 0,3 7,8 7,7 7,6 5,9 7,8 (4,7) (0,1) 2,0 5,3 Biodegviela (2,6) 50 (2,5) 5,3 50,0 18,5 18,5 18,9 18,9 18,6 17,4 15,9 Sint. avi. degviela Siltumenerģija (CSA) Sint. transp. degviela 40 18,5 15,9 40,0 Sintētiskais metāns Sint. transp. degviela Sint. avi. degviela 4,5 4,5 4,4 4,4 4,3 0,5 4,4 4,4 Elektroenerģija 30 30,0 4,4 4,3 Citas degvielas Ūdeņradis Citas degvielas Dīzeļdegviela 10,8 9,9 9,0 8,1 8,1 11,7 Biodegviela 12,7 12,3 20 12,7 Dabasgāze Biometāns 3,0 3,3 3,5 Dīzeļdegviela 20,0 3,5 2,4 2,8 Biomasa 1,8 2,0 Benzīns 7,9 8,0 1,8 galapatēriņam 7,4 7,6 7,8 Beņzīņš 8,0 10 7,2 7,2 7,2 10,0 7,2 7,2 7,5 8,3 9,1 9,8 10,3 Siltumeņerģija (CSA) 7,2 10,3 0 - 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Elektroeņerģija 2023 2050 Attēls Nr. 40. Energoresursu summārā bruto patēriņa prognoze Pesimistiskajā scenārijā Attēls Nr. 42. Energoresursu summārā bruto patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam Pesimistiskajā scenārijā AER* jauda elektroenerģijas ģenerācijai Elektroenerģijas ražošanas prognoze MW TWh 35,0 12 000 Atkrastes vēja elektrostacijas Atkrastes vēja elektrostacijas Saules elektrostacijas 30,0 Sauszemes vēja elektrostacijas 10 000 Saules elektrostacijas Sauszemes vēja elektrostacijas 25,0 Hidroelektrostacijas 8 000 Termoelektrostacijas 20,0 Elektroenerģijas patēriņš 17,6 6 000 15,5 1,8 4 500 15,0 13,4 1,8 11,3 9,2 4 000 3 771 500 1,8 7,2 3 042 9,2 1,8 500 1 000 10,0 9,8 10,3 2 313 500 938 6,6 6,7 2,8 8,3 3,1 9,1 5,1 1 650 7,2 7,2 7,5 2 000 500 875 0,8 0,8 0,9 0,9 1,0 679 713 813 3 000 5,0 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 750 1 667 2 333 546 580 900 1 000 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 - - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 41. AER jaudas elektroenerģijas ražošanai prognoze Pesimistiskajā scenārijā Attēls Nr. 43. Elektroenerģijas ražošanas prognoze Pesimistiskajā scenārijā Piezīme: *izņemot HES 50 Pesimistiskā scenārija prognožu rezultāti Nepieciešamās kopējās investīcijas Transporta CO2 emisijas no patērētiem energoresursiem zaļināšana kt Benzīns 8% 3 500 Dīzeļdegviela Jaunas Tehnoloģiju un ģenerācijas ēku energo- 3 000 Citas degvielas jaudas efektivitāte Dabasgāze 54% 13% 2 500 EUR 10,9 2 000 miljardi Siltum-enerģijas elektrifikācija un atlikumsiltuma 1 500 attīstība 14% 1 000 500 Enerģijas Biogāzes pārveidošana (power-to-X) attīstība 0 5% 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 6% Attēls Nr. 44. Kopējās nepieciešamās investīcijas enerģētikas nozarē līdz 2050. gadam Attēls Nr. 46. CO2 emisiju prognoze dažādiem energoresursiem Pesimistiskajā scenārijā Pesimistiskajā scenārijā Elektroenerģijas LCOE Energoresursu cenu prognoze Dīzeļdegviela EUR / MWh EUR/MWh Benzīns 500 Atkrastes vēja Biodegviela 60 110 120 450 elektrostacijas Citas degvielas 400 Sauszemes vēja Dabasgāze 40 65 80 350 elektrostacijas Latvijai Sint. transp. degviela attieciņama apleše 300 Siltumenerģija (CSA) Saules 65 koņkretaja 250 30 70 elektrostacijas Sintētiskais metāns šceņarija 200 Biometāns Hidro- 150 30 elektrostacijas 25 100 Sint. avi. degviela 100 50 Elektroenerģija Termo- 140 80 160 0 Biomasa elektrostacijas 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Ūdeņradis galapatēriņam Attēls Nr. 45. Elektroenerģijas LCOE diapazons un Latvijai attiecināmā aplēse Pesimistiskajā Attēls Nr. 47. Energoresursu cenu prognoze Pesimistiskajā scenārijā scenārijā 51

5.5. Optimištiškaiš šceņarijš Izmaņtojot pieeju, kaš aprakštīta 3.1. – 3.5. ņodalaš, tiek izštradata progņoze Optimištiškajam šceņarijam. Saja šceņarija ir verojama štabila globala ekoņomikaš izaugšme, uņ vietejie politiškie lemumi ieverojami veiciņa pareju uz ilgtšpejīgiem rišiņajumiem. Saja šceņarija tiek uzlabota eņergoefektivitate uņ palieliņatš atbalštš jauņam tehņologijam, veiciņot gaņ iekšzemeš, gaņ ekšporta tirgu attīštību. Ta rezultata eņergijaš pateriņa štruktura paplašiņaš, šamaziņot atkarību ņo fošilajiem rešuršiem, uņ palieliņot atjauņīgo eņergorešuršu īpatšvaru. Lai ņemtu vera šīš izmaiņaš, faktoru vertībaš tiek pielagotaš, kaš atšpogulotaš Pielikuma Nr. 2.2. Optimištiška šceņarija progņoze paredz eņergijaš pateriņa pieaugumu, prioritizejot ilgtšpejaš veiciņašaņu. Galveņa uzmaņība tiek pieveršta pašakumiem, kaš uzlabo rešuršu izmaņtošaņaš efektivitati. Papilduš tam, ar ņedaudz mazaku prioritati tiek veiciņata jauņu pateriņa iešpeju attīštība, paplašiņot rišiņajumuš uņ jauņaš tehņologijaš. Eņergijaš lietotaju atbalšta programmaš tiek īšteņotaš ierobezotak ņeka citoš šceņarijoš. Lielaka prioritate tiek pieškirta elektroeņergijaš razošaņaš iņfraštrukturaš attīštībai. Ieguldījumi tiek veikti parvadeš uņ šadaleš tīklu moderņizešaņa, šavukart jauņu razošaņaš objektu attīštība, kaš galveņokart balštīta uz atjauņīgajiem eņergorešuršiem, tiek atbalštīta ar mazaku iņteņšitati. Iņtegracijai ar ES tiek šaglabata ešoša šadarbība, tacu taš paplašiņašaņa ņetiek prioritizeta. Saja šceņarija paštav iešpejamība, ka tiktu attīštīta arī kodoleņergijaš jauda, kaš aizštatu dalu ņo paredzetaš šaušzemeš VES jaudaš. Siltumeņergijaš joma galveņaiš fokušš tiek verštš uz elektrifikaciju ka primaro šiltumapgadeš rišiņajumu, veiciņot pareju uz elektroeņergija balštītu šiltuma razošaņu. Elektrifikacijaš rišiņajumi tiek pakapeņiški paplašiņati arī mazak urbaņizetajoš apvidoš. Importš tiek aktīvi aizštatš ar vietejiem degvielaš uņ kuriņama rešuršiem, tadejadi šamaziņot atkarību ņo arvalštu degvielaš piegadem. Vieņlaikuš tiek attīštītš šabiedriškaiš traņšportš uņ autoparkš. Uzpildeš uņ uzladeš iņfraštrukturaš pielagošaņa tiek veikta mereņa apjoma, atbilštoši pieprašījumam. Galveņaš prioritateš primaro eņergorešuršu joma ir kuriņama pareja uz ilgtšpejīgiem rišiņajumiem, ieverojami šamaziņot dabašgazeš izmaņtošaņu uņ šaglabajot to tikai eņergijaš balaņšešaņaš fuņkcijam šištemaš, kur ņepieciešama elaštīga eņergijaš razošaņa uņ ar biologiškie vai šiņtetiškie rišiņajumi ņav pietiekami. Tiek veikta iņfraštrukturaš pielagošaņa, lai atbalštītu pareju uz atjauņīgajiem eņergorešuršiem. Lai gaņ importa aizštašaņa ņetiek merktiecīgi veiciņata, ta tiek atbalštīta, šekmejot Latvijaš eņergorešuršu ekšpaņšiju. 52

5.5.1. Optimistiskā scenārija prognožu rezultāti Energoresursu patēriņa prognoze Ūdeņradiš galapatēriņam Patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam TWh, bruto Siņtētiškaiš metāņš TWh, bruto 80 90 68,5 Biometāņš 0,7 1,5 66,4 68,0 67,9 19,4 70 62,9 Dabašgāze 80 60,3 61,1 0,3 0,2 3,5 4,7 2,4 3,6 1,8 67,9 60 6,0 3,5 2,4 Biomasa 70 3,1 7,8 7,3 - (10,8) (1,7) 1,0 3,6 7,8 60,3 (5,8) 50 17,9 15,3 12,7 Biodegviela 60 7,8 (5,4) 2,4 18,7 19,2 3,3 3,7 12,7 18,5 18,9 2,9 Sint. avi. degviela 50 Siltumenerģija (CSA) Sint. transp. degviela 40 2,2 3,1 2,7 3,7 1,9 Sintētiskais metāns 1,4 3,5 3,5 3,3 Sint. transp. degviela 18,5 3,8 40 2,7 Sint. avi. degviela 4,4 4,4 4,2 5,3 3,4 1,9 3,3 Elektroenerģija 30 7,5 3,3 7,9 Citas degvielas Ūdeņradis 7,9 Citas degvielas 7,9 Dīzeļdegviela 9,8 3,0 30 4,4 12,1 7,8 Biodegviela 12,7 20 Dabasgāze Biometāns 2,6 7,7 Dīzeļdegviela 12,7 20 Biomasa 1,8 2,1 Benzīns 7,6 26,6 galapatēriņam 10 7,2 7,3 19,6 23,4 Beņzīņš 1,8 15,3 10 7,2 7,2 7,5 9,8 Siltumeņerģija (CSA) 7,2 26,6 0 0 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Elektroeņerģija 2023 2050 Attēls Nr. 48. Energoresursu summārā bruto patēriņa prognoze Optimistiskajā scenārijā Attēls Nr. 50. Energoresursu summārā bruto patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam Optimistiskajā scenārijā AER* jauda elektroenerģijas ģenerācijai Elektroenerģijas ražošanas prognoze MW TWh 12 000 35,0 Atkrastes vēja elektrostacijas Atkrastes vēja elektrostacijas Saules elektrostacijas 30,0 Sauszemes vēja elektrostacijas* 10 000 Saules elektrostacijas 27,0 Sauszemes vēja elektrostacijas** 8 500 24,6 26,6 25,0 Hidroelektrostacijas 3,5 8 000 7 508 1 000 Termoelektrostacijas 20,5 23,4 3,5 6 017 1 000 20,0 Elektroenerģijas patēriņš 18,2 1,8 19,6 6 000 5 025 500 2 500 1,8 2 175 15,3 15,3 15,0 13,3 500 1 850 11,5 11,2 4 000 1 525 9,2 2 700 10,0 6,6 6,7 9,8 4 333 5 000 7,2 7,5 4,6 2,5 2 000 1 200 3 667 1,2 1,5 1,9 2,2 679 788 3 000 5,0 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 655 1 500 - 546 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 49. AER jaudas elektroenerģijas ražošanai prognoze Optimistiskajā scenārijā Attēls Nr. 51. Elektroenerģijas ražošanas prognoze Optimistiskajā scenārijā Piezīmes: * izņemot HES Piezīme: * šajā scenārijā pastāv iespējamība, ka ņemot vērā paaugstināto elektroenerģijas ** šajā scenārijā pastāv iespējamība, ka ņemot vērā paaugstināto elektroenerģijas pieprasījumu Latvijā tiktu attīstīta arī kodolenerģijas jauda. Tādā gadījumā tās ražotā pieprasījumu Latvijā tiktu attīstīta arī kodolenerģijas jauda. Tādā gadījumā tā aizvietotu daļu elektroenerģija aizvietotu daļu no paredzētās sauszemes VES elektroenerģijas no paredzētās sauszemes VES jaudas 53 Optimistiskā scenārija prognožu rezultāti Nepieciešamās kopējās investīcijas CO2 emisijas no patērētiem energoresursiem kt Benzīns Transporta 3 500 Dīzeļdegviela Jaunas ģenerācijas zaļināšana Citas degvielas 32% 3 000 jaudas Dabasgāze 27% Energointen 2 500 sīvu nozaru EUR 40,4 attīstība 2 000 12% miljardi 1 500 Enerģijas 1 000 pārveidošana (power-to-X) 6% 500 Biogāzes Siltumenerģijas Tehnoloģiju un ēku energoefektivitāte 0 attīstība elektrifikācija un 3%atlikumsiltuma attīstība 14% 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 6% Attēls Nr. 52. Kopējās nepieciešamās investīcijas enerģētikas nozarē līdz 2050. gadam Attēls Nr. 54. CO2 emisiju prognoze dažādiem energoresursiem Optimistiskajā scenārijā Optimistiskajā scenārijā Elektroenerģijas LCOE Energoresursu cenu prognoze Dīzeļdegviela EUR / MWh EUR/MWh Benzīns 500 Atkrastes vēja 85 Biodegviela 60 120 elektrostacijas 450 Citas degvielas 400 Sauszemes vēja 52 Dabasgāze 40 80 Latvijai 350 elektrostacijas Sint. transp. degviela attieciņama apleše 300 Saules koņkretaja Siltumenerģija (CSA) 30 52 70 250 elektrostacijas šceņarija Sintētiskais metāns 200 Biometāns Hidro- 150 25 30 100 elektrostacijas Sint. avi. degviela 100 50 Elektroenerģija Termo- 11 80 160 0 Biomasa elektrostacijas 0 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Ūdeņradis galapatēriņam Attēls Nr. 53. Elektroenerģijas LCOE diapazons un Latvijai attiecināmā aplēse Optimistiskajā Attēls Nr. 55. Energoresursu cenu prognoze Optimistiskajā scenārijā scenārijā 54

5.6. Optimištiškaiš [+] šceņarijš Izmaņtojot pieeju, kaš aprakštīta 3.1. – 3.5. ņodalaš, tiek izštradata progņoze Optimištiškajam [+] šceņarijam. Saja šceņarija piepildaš Latvijai labvelīgie globalie uņ lokalie faktori, padarot Latviju pievilcīgu iņveštīcijam, pateicotieš letai eņergijai uņ pieaugošam iešpejam ieviešt efektīvuš eņergijaš rišiņajumuš. Lai ņemtu vera šīš izmaiņaš, tiek pielagotaš faktoru vertībaš, kaš atšpogulotaš Pielikuma Nr. 2.2. Labvelīgo apštaklu ietekme eņergorešuršu pateriņš Latvija piedzīvoš štraujaš parmaiņaš, īšteņojot makšimali iešpejamo elektrifikaciju, uņ efektīvuš eņergijaš rišiņajumuš. Latvijaš iedzīvotajiem eņergorešuršu ekoņomiška uņ fiziška pieejamība ņebuš butiškš izaiciņajumš. Elektroeņergijaš razošaņaš joma galveņa uzmaņība tiek pieveršta jauņu razošaņaš objektu attīštībai, balštotieš uz moderņam atjauņīgo eņergorešuršu tehņologijam. Taš ir ņepieciešamš, lai ņe tikai maziņatu atkarību ņo importetiem rešuršiem, bet arī lai veiciņatu Latvijaš ekšporta poteņcialu augštaš pievieņotaš vertībaš eņergijaš produktiem. Saja šceņarija paštav iešpejamība, ka Latvija tiktu attīštīta arī kodoleņergijaš jauda. Tada gadījuma ta aizvietotu dalu ņo paredzetaš šaušzemeš VES jaudaš. Siltumeņergijaš šektora galveņaiš fokušš ir uz elektrifikaciju, veiciņot pareju uz elektroeņergija balštītu šiltuma razošaņu ka primaro rešuršu. Vieņlaikuš uzmaņība tiek pieveršta arī ešošo šištemu moderņizešaņai uņ eņergorešuršu efektīvakai izmaņtošaņai, lai ņodrošiņatu ilgtermiņa ilgtšpejību uņ šamaziņatu atkarību ņo tradicioņalajiem eņergorešuršiem. Traņšporta šektora importš gaņdrīz pilņība tiek aizštatš ar vietejiem rešuršiem, uņ, pateicotieš uzlabotajai vietejai razošaņai, tiek attīštītš arī ekšportš uz arvalštu tirgiem. Uzpildeš uņ uzladeš iņfraštruktura tiek pielagota jauņajam autoparkam atbilštoši pieprašījumam, tomer lielakš uzšvarš tiek liktš uz vietejo rešuršu izmaņtošaņu uņ talaku attīštību. Sabiedriška traņšporta moderņizacija joprojam ir prioritate uņ tiek aktīvi veiciņata. Dabašgazeš izmaņtošaņa tiek pilņība izškaušta, aizštajot to ar atjauņīgiem eņergorešuršiem uņ ilgtšpejīgiem rišiņajumiem. Atjauņīgo eņergorešuršu iņfraštruktura tiek pilņveidota, ņodrošiņot, ka jauņie rišiņajumi špej apmieriņat gaņ pieaugošaš vietejaš, gaņ ekšporta vajadzībaš. 55

5.6.1. Optimistiskā [+] scenārija rīcībpolitikas Energoresursu patēriņa prognoze Ūdeņradiš galapatēriņam Patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam TWh, bruto Siņtētiškaiš metāņš TWh, bruto 26,2 0,6 1,6 80 73,9 73,7 90 70,5 73,0 Biometāņš 4,4 70 65,1 3,0 4,4 Dabašgāze 80 0,5 0,2 73,7 60,3 62,6 5,6 4,0 2,6 1,5 3,9 2,2 70 (11,9) (2,2) 1,1 60 7,2 11,6 Biomasa (6,9) 4,4 7,8 7,9 17,9 14,7 - 60,3 1,5 18,9 60 (6,2) 50 Biodegviela 7,8 11,6 19,6 2,3 0,8 18,5 19,4 2,8 3,4 Sint. avi. degviela 50 4,5 3,3 2,5 Siltumenerģija (CSA) Sint. transp. degviela 40 3,5 2,3 0,8 Sintētiskais metāns 3,8 4,6 7,7 3,4 Sint. transp. degviela 40 18,5 Sint. avi. degviela 4,5 4,2 7,0 3,4 7,8 7,7 4,4 Elektroenerģija 30 Citas degvielas Ūdeņradis 3,1 7,8 Citas degvielas Dīzeļdegviela 9,7 30 4,4 12,3 7,8 Biodegviela 12,7 20 Dabasgāze Biometāns 2,7 Dīzeļdegviela 12,7 2,1 33,4 20 Biomasa 1,8 7,7 29,3 Benzīns galapatēriņam 10 7,2 7,5 24,4 Beņzīņš 1,8 18,8 7,2 11,0 10 7,2 7,7 Siltumeņerģija (CSA) 7,2 33,4 0 0 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Elektroeņerģija 2023 2050 Attēls Nr. 56. Energoresursu summārā bruto patēriņa prognoze Optimistiskajā [+] scenārijā Attēls Nr. 58. Energoresursu summārā bruto patēriņa izmaiņas līdz 2050. gadam Optimistiskajā [+] scenārijā AER* jauda elektroenerģijas ģenerācijai MW Elektroenerģijas ražošanas prognoze 12 000 TWh Atkrastes vēja elektrostacijas 35,0 31,7 10 300 Atkrastes vēja elektrostacijas 33,4 Saules elektrostacijas 10 000 9 183 30,0 Sauszemes vēja elektrostacijas* 29,2 Sauszemes vēja elektrostacijas** 1 500 Saules elektrostacijas 29,3 5,3 1 500 25,0 5,3 8 000 7 567 25,0 Hidroelektrostacijas 24,4 1 000 3 000 Termoelektrostacijas 20,7 3,5 5 950 6 000 2 550 20,0 Elektroenerģijas patēriņš 1,8 500 2 100 18,8 17,8 1 650 15,7 4 000 15,0 12,4 13,7 3 000 11,7 5 800 11,0 1 200 4 467 5 133 10,0 6,6 6,7 2 000 3 800 7,7 5,5 679 788 7,2 1,2 1,7 2,1 2,6 3,0 1 800 5,0 546 655 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 - 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 57. AER jaudas elektroenerģijas ražošanai prognoze Optimistiskajā [+] scenārijā Attēls Nr. 59. Elektroenerģijas ražošanas prognoze Optimistiskajā [+] scenārijā Piezīmes: * izņemot HES Piezīme: * šajā scenārijā pastāv iespējamība, ka ņemot vērā paaugstināto elektroenerģijas ** šajā scenārijā pastāv iespējamība, ka ņemot vērā paaugstināto elektroenerģijas pieprasījumu Latvijā tiktu attīstīta arī kodolenerģijas jauda. Tādā gadījumā tā aizvietotu daļu no 2. optimistiskā pieprasījumu Latvijāscenārija prognožu tiktu attīstīta rezultāti arī kodolenerģijas jauda. Tādā gadījumā tās ražotā elektroenerģija aizvietotu daļu no paredzētās sauszemes VES elektroenerģijas paredzētās sauszemes VES jaudas 56 Nepieciešamās kopējās investīcijas CO2 emisijas no patērētiem energoresursiem kt Benzīns Jaunas Transporta 4 000 Dīzeļdegviela ģenerācijas zaļināšana jaudas 23% 3 500 Citas degvielas 22% Dabasgāze 3 000 Energointen EUR 61,5 2 500 sīvu nozaru attīstība miljardi 2 000 27% 1 500 Enerģijas Tehnoloģiju un ēku energoefektivitāte 1 000 pārveidošana (power-to-X) 15% 500 5% Biogāzes attīstība Siltumenerģijas elektrifikācija un 0 atlikumsiltuma attīstība 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 3% 5% Attēls Nr. 60. Kopējās nepieciešamās investīcijas enerģētikas nozarē līdz 2050. gadam Attēls Nr. 62. CO2 emisiju prognoze dažādiem energoresursiem Optimistiskajā [+] scenārijā Optimistiskajā [+] scenārijā Elektroenerģijas LCOE Energoresursu cenu prognoze Dīzeļdegviela EUR / MWh EUR/MWh Benzīns 500 Atkrastes vēja Biodegviela 60 80 120 450 elektrostacijas Citas degvielas 400 Dabasgāze Sauszemes vēja 50 350 elektrostacijas 40 80 Latvijai Sint. transp. degviela attieciņama apleše 300 Siltumenerģija (CSA) Saules koņkretaja 250 30 50 70 Sintētiskais metāns elektrostacijas šceņarija 200 Biometāns 150 Hidro- 30 Sint. avi. degviela 25 100 100 elektrostacijas 50 Elektroenerģija Termo- 0 Biomasa 80 100 160 elektrostacijas 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Ūdeņradis galapatēriņam Attēls Nr. 61. Elektroenerģijas LCOE diapazons un Latvijai attiecināmā aplēse Optimistiskajā [+] Attēls Nr. 63. Energoresursu cenu prognoze Optimistiskajā [+] scenārijā scenārijā 57

5.7. Sceņariju šalīdziņajumš

5.7.1. Bruto enerģijas patēriņš 2050 Energoresursu patēriņa prognoze 2050. gadā Ūdeņradiš galapatēriņam TWh, bruto Siņtētiškaiš metāņš 80 73,7 67,9 Biometāņš 70 4,4 60,4 61,5 Dabašgāze 58,8 58,8 3,6 1,5 60 2,4 Biomasa 3,0 3,7 11,6 2,0 3,9 5,3 4,8 3,3 3,6 12,7 Biodegviela 50 13,0 2,3 0,8 15,9 15,0 13,4 3,4 Sint. avi. degviela 40 2,7 1,9 7,7 3,3 3,3 Sint. transp. degviela 4,3 4,0 3,6 3,4 30 7,9 6,3 4,5 3,4 Citas degvielas 8,1 3,5 3,2 7,9 20 3,5 Dīzeļdegviela 8,2 8,1 33,4 8,0 26,6 Beņzīņš 10 19,0 13,1 14,4 10,3 Siltumeņerģija (CSA) 0 Elektroeņerģija Mērķa Pasīvais 2. pesimistiskais 1. pesimistiskais 1. optimistiskais 2. optimistiskais Attēls Nr. 64. Energoresursu summārā bruto patēriņa 2050. gadā salīdzinājums starp scenārijiem Salīdziņot ar pašreizejo šituaciju, višoš šceņarijoš kopejaiš šummaraiš bruto eņergijaš pateriņš Latvija 2050. gada tiek progņozetš līdzīga līmeņī, bez butiška pieauguma vai šamaziņajuma lecieņiem. Tomer galveņaš atškirībaš paradaš eņergorešuršu portfela štruktura katra ņo šceņarijiem. Pozitīvaš attīštībaš šceņarijoš verojamš izteiktakš elektrifikacijaš efektš – elektroeņergijaš pateriņš gaņ abšolutajoš radītajoš, gaņ proporcioņali kopeja pateriņa ir ieverojami lielakš. Tajoš arī plašak tiek aizštataš fošilaš degvielaš uņ kuriņamie ar biologiškaš uņ šiņtetiškaš izcelšmeš rešuršiem. Savukart ņegatīvaš attīštībaš šceņarijoš elektrifikacijaš progrešš ir štagņejošš, uņ fošilaš izcelšmeš kuriņamie šaglaba ņozīmīgu lomu Latvijaš eņergijaš pateriņa. 58

5.7.2. Optimālais Elektroenerģijas ražošanas portfelis 2050 Elektroenerģijas ražošanas prognoze 2050. gadā TWh 35,0 31,7 Atkrastes vēja elektrostacijas 30,0 27,0 5,3 Sauszemes vēja elektrostacijas* 25,0 25,0 22,9 3,5 3,5 Saules elektrostacijas 19,4 3,5 20,0 Hidroelektrostacijas 17,6 1,8 17,8 1,8 15,0 15,3 Termoelektrostacijas 13,8 12,3 10,7 9,2 10,0 2,0 2,5 3,0 1,0 1,3 1,5 5,0 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 3,1 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 2,6 - 1. optimistiskais 2. optimistiskais Mērķa Pasīvais 2. pesimistiskais 1. pesimistiskais Attēls Nr. 65. Elektroenerģijas ražošanas portfeļa 2050. gadā salīdzinājums starp scenārijiem Piezīme: optimistiskajos scenārijos pastāv iespējamība, ka ņemot vērā paaugstināto elektroenerģijas pieprasījumu Latvijā tiktu attīstīta arī kodolenerģijas jauda. Tādā gadījumā tās ražotā elektroenerģija aizvietotu daļu no paredzētās sauszemes VES elektroenerģijas Sceņariju štarpa paštav butiškaš atškirībaš elektroeņergijaš razošaņaš portfelī – gaņ ta kopeja apjoma, gaņ ta štruktura. Pozitīvaš attīštībaš šceņarijoš elektroeņergijaš razošaņaš portfeliš ir ieverojami lielakš, uņ taja domiņe veja uņ šauleš elektroštaciju geņeracija. Papilduš optimištiškajoš šceņarijoš paštav iešpejamība attīštīt kodoleņergijaš jaudaš, kaš daleji aizvietotu paredzeto šaušzemeš veja elektroštaciju (VES) jaudu. Savukart ņegatīvaš attīštībaš šceņarijoš jauņu elektroeņergijaš razošaņaš jaudu attīštība ir leņaka. To ietekme gaņ šagaidamie tehņiškie izaiciņajumi (Latvijai piemerotaš tehņologijaš ņeklušt pietiekami koņkuretšpejīgaš), gaņ paaugštiņataš kapitala uņ iņveštīciju izmakšaš regioņa. 59

5.7.3. Kopējās investīcijas 2025-2050 Kopējās nepieciešamās investīcijas Jauņaš ģeņerācijaš miljardi EUR jaudas 70 61,5 Eņergoiņteņšīvu 60 ņozaru attīštība 13,8 50 Eņerģijaš pārveidošaņa (power- 40,4 to-X) 40 16,6 34,4 11,0 Biogāzeš attīštība 30 27,5 10,0 3,4 1,6 21,1 2,6 2,9 9,0 1,2 20 1,3 2,5 Siltumeņerģijaš 6,7 1,4 2,4 9,3 2,3 5,6 elektrifikācija uņ 10,9 4,7 1,8 2,9 atlikumsiltuma 10 1,9 attīštība 5,9 13,0 14,0 10,7 11,9 Tehņoloģiju uņ ēku 1,4 8,9 0 0,9 eņergoefektivitāte Mērķa 1. optimistiskais Pasīvais 2. pesimistiskais 1. pesimistiskais 2. optimistiskais Traņšporta zaļiņāšaņa Attēls Nr. 66. Kopējo nepieciešamo investīciju enerģētikas nozarē salīdzinājums starp scenārijiem Kopejaš ņepieciešamaš iņveštīcijaš eņergetikaš ņozare, lai paņaktu progņozeto attīštību, butiški atškiraš štarp šceņarijiem. Pozitīvaš attīštībaš šceņarijoš iņveštīciju apjomš ir ieverojami lielakš, jo ietver plašakuš ieguldījumuš jauņaš tehņologijaš uņ rišiņajumoš. Ta ka šajoš šceņarijoš kapitala pieejamība Latvija tiek progņozeta ka labvelīga, arī iņveštīciju poteņcialš pieaug. Savukart ņegatīvaš attīštībaš šceņarijoš ņepieciešamo iņveštīciju apmerš ir ieverojami mazakš, atšpogulojot ierobezotu kapitala pieejamību uņ šalīdziņoši ņelielaš izmaiņaš eņergorešuršu portfelī. Višlielako ietekmi uz iņveštīciju apmeru rada traņšporta šektorš, eņergijaš parveidošaņaš rišiņajumi uņ jauņu elektroeņergijaš razošaņaš jaudu attīštība. 60

5.7.4. Elektroenerģijas cenas 2025 - 2050 Elektroenerģijas cenu prognoze EUR/MWh 100 Vēlamais / Bāzes 90 1. optimistiskais 82,4 80 78,7 73,6 74,6 74,2 72,5 70 71,4 70,5 2. optimistiskais 68,8 68,7 68,0 66,7 65,8 65,1 65,1 63,1 60 59,3 61,3 60,5 59,8 59,3 57,1 56,4 56,5 56,0 55,6 55,6 1. pesimistiskais 53,9 54,6 55,1 50 40 2. pesimistiskais 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls Nr. 67. Elektroenerģijas cenu prognoze starp dažādiem scenārijiem Progņozeta elektroeņergijaš ceņa katra ņo šceņarijiem ir tieši atkarīga ņo līdzeklu atgušaņaš izmakšam (LCOE), koņkretajam tehņologijam uņ uzštadīto geņeracijaš jaudu štrukturaš. Pozitīvaš attīštībaš šceņarijoš tiek pieņemtš zemakš LCOE, jo tajoš ir lielaka atjauņīgaš eņergijaš īpatšvara palieliņašaņa, kaš ņodrošiņa zemakaš razošaņaš izmakšaš. Rezultata šadoš šceņarijoš tiek progņozeta zemaka elektroeņergijaš ceņa. Tomer jauzšver, ka šadi šceņariji praša butiškaš iņveštīcijaš jauņu tehņologiju ieviešaņa. Taš izcel kapitala pieejamībaš uņ iņveštīciju videš ņozīmi elektroeņergijaš ceņaš šamaziņašaņa ilgtermiņa. 61 6. Alternatīvo scenāriju rīcībpolitiku kartes Atkarība ņo globalo uņ lokalo faktoru apštakliem eņergetikaš ņozare (uņ paštarpiņati tautšaimņiecība kopuma) piedzīvo vai ņu attīštību (ekšpaņšiju) vai štabilizaciju (koņtrakciju). Labvelīgoš šceņarijoš švarīgakaiš ir makšimali izmaņtot iešpejaš – buvet, attīštīt, razot, tadejadi veiciņot Latvijaš tautšaimņiecībaš izaugšmi. Nozarei ņelabvelīgoš šceņarijoš īpaši švarīga klušt prioritašu ņoteikšaņa publiška fiņaņšejuma izmaņtošaņai uņ efektīvako rišiņajumu meklešaņa miņimalo vajadzību ņodrošiņašaņai. Neatkarīgi ņo šceņarija kuram politikaš veidotajam japieverš paštavīga uzmaņība admiņištratīva šloga maziņašaņai, efektivitateš veiciņašaņai uņ eņergoapgadeš drošuma garaņtešaņai. Sīš ņodalaš merkiš ir štruktureti parškatīt piecaš galveņaš politiku grupaš uņ šņiegt rīcībpolitiku piemeruš, kuruš politikaš veidotaji var izmaņtot, lai efektīvak pielagotoš uņ reagetu uz patštavīgi maiņīgajiem ņozareš apštakliem. Kā lasīt politiku kartes? Katraš karteš ceņtra ir Pašīvaiš-Bazeš šceņarijš, kura izdalīti trīš galveņie rīcībpolitiku virzieņi katram ņo politiku šektoriem. Piemeram, eņergijaš pateriņa šektora, trīš galveņie rīcībpolitiku virzieņi ir: eņergijaš lietotaju štipriņašaņa, efektivitateš veiciņašaņa uņ jauņaš pateriņa iešpejaš. Lietotaju štipriņašaņa ševī ietver tadaš darbībaš, kuru fokuša ir rešuršu pieejamība, ceņa uņ kvalitate. Taš ietver gaņ merketu atbalštu aizšargatam grupam (vai pešimištiškoš šceņarijoš butiški plašakam lietotaju grupam), gaņ regulatīvu uņ fiņaņšialu atbalštu deceņtralizacijaš uņ pašpietiekamībaš veiciņašaņai. Atkarība ņo ņozareš diņamikaš uņ vajadzībam katra šceņarija šie, rīcībpolitiku virzieņi iegušt atškirīgu ņozīmību šalīdziņajuma ar Pašīvo-Bazeš šceņariju (škatīt apzīmejumu (*) škaitu uņ koņkretajam rīcibpolitikam, kaš katra šceņarija tiek izvirzītaš priekšplaņa. Rīcībpolitiku uzdevumš katra ņo šceņarijiem ir ņodrošiņat virzību ņo šakotņejaš uz merka ņozareš štavokli. Attēls Nr. 59. Scenāriju pārskats. 62

6.1. Eņergijaš pateriņš

6.1.1. Rīcībpolitku prioritātes

6.1.2. Rīcībpolitiku piemēri Pasīvā-Bāzes scenārija Nozarei labvēlīgu scenāriju Nozarei nelabvēlīgu scenāriju rīcībpolitiku piemēri rīcībpolitku piemēri rīcībpolitku piemēri – Mērķēts atbalsts – Atbalsta pasākumi energoresursu mazaizsargātajām lietotāju Enerģijas lietotāju – Atbalsts aizsargātajiem izmaksu segšanai plašākai grupām lietotājiem atsevišķu sabiedrības grupai, kas kombinēti – Atbalsts energokopienām un energoapgādes izdevumu ar atbalstu aizsargātajiem segšanai lietotājiem un subsīdijām stiprināšana izkliedētai ražošanai – Efektīvu risinājumu veicināšana – Atbalsts energokopienām un enerģijas kopīgošanai izkliedētai ražošanai – Administratīvā sloga mazināšana – Administratīvā sloga mazināšana energoefektivitātes pasākumu energoefektivitātes pasākumu veikšanai veicināšanai – Atbalsta programmas ēku – Atbalsts ēku energoefektivitātei energoefektivitātes primāro un individuāla patēriņa Efektivitātes veicināšana pasākumu veikšanai, balstoties uz mazināšanai ar papildu valsts vai – Administratīvā sloga mazināšana pieejamo finansējumu investīciju banku finansējumu energoefektivitātes pasākumu – Pasākumu veikšana publiskā – Atbalsts publiskā sektora ēku veicināšanai sektora ēkās kā labās prakses energoefektivitātei ar papildu – Atbalsts atsevišķu ēku tipu piemērs efektivitātes veicināšanai, valsts vai investīciju banku energoefektivitātes veicināšanai, balstoties uz pieejamo publisko finansējumu balstoties uz pieejamo publisko finansējumu finansējumu – Atbalsts gan mazajiem, gan – Atbalsts atsevišķu lielajiem uzņēmējiem efektivitātes uzņēmējdarbības nozaru un produktivitātes veicināšanai ar veicināšanai, balstoties uz papildu valsts vai investīciju pieejamo publisko finansējumu banku finansējumu – Administratīvā sloga mazināšana Jaunas patēriņa iespējas energointensīva patēriņa objektu – Administratīvā sloga mazināšana izveidei energointensīva patēriņa objektu izveidei – Atbalsts projektiem, kas rada augstu pievienoto vērtību ar – Atbalsts projektiem, kas rada – NA papildu valsts vai investīciju augstu pievienoto vērtību, banku finansējumu balstoties uz pieejamo publisko finansējumu – Papildu atbalsts individuālu pieslēgumu vai specifiskas infrastruktūras izbūvei 63

6.2. Elektroeņergija (razošaņa/ iņfraštruktura)

6.2.1. Rīcībpolitku prioritātes

6.2.1. Rīcībpolitiku piemēri Pasīvā-Bāzes scenārija Nozarei labvēlīgu scenāriju Nozarei nelabvēlīgu scenāriju rīcībpolitiku piemēri rīcībpolitku piemēri rīcībpolitku piemēri – Administratīvā sloga mazināšana jaunu objektu izveidei – Administratīvā sloga Jauni ražošanas objekti mazināšana jaunu objektu – Atbalsts projektiem, kuru ietvaros izveidei tiek slēgti CfD līgumi investīciju harmonizēšanai – Ilgtermiņa līgumu tirgus izveide – NA – Ilgtermiņa līgumu tirgus izveide – Darbaspēka/ izglītības stiprināšana īstermiņa – Papildu nozares un valsts atbalsts apmācību formātā specifisku izglītības vai stipendiju programmu veidošanai speciālistu nodrošināšanai nozarē – Tīkla izmaksu efektivizācija un tarifu struktūras pielāgošana – Tīkla infrastruktūras attīstība ar – Tīkla izmaksu efektivizācija – Tīkla izmaksu efektivizācija un papildu valsts un investīciju banku un tarifu struktūras finansējumu jaunu pieslēgumu Infrastruktūras attīstība tarifu struktūras pielāgošana pielāgošana veidošanai visiem patēriņa – Tīkla infrastruktūras attīstība objektiem un jauna – Esošās infrastruktūras (t.sk. ar mērķi mazināt cenu starpsavienojuma veidošanai, ja stiprināšana, neveicot svārstības) atbilstoši nepieciešams ieguldījumus jaunas pieejamajam publiskajam infrastruktūras būvniecībā finansējumam – Iespējama tīkla pārbūve kabeļlīniju izpildījumā valstspilsētās un – Drošas un nepārtrauktas – Tīkla viedizācija, balstoties uz apdzīvotās vietās elektroenerģijas enerģijas piegādes pasākumi pieejamo publisko finansējumu drošai un nepārtrauktai piegādei – – Tīkla viedizācija un automatizācija ar papildu valsts un investīciju banku finansējumu – Papildu pasākumi integrēta – Integrēta tirgus veicināšana tirgus nodrošināšanai ar Integrācijas ar ES (t.sk. balansēšanas un jaudas politiskām un praktiskām produktiem) augsta līmeņa sarunām – NA – Starpsavienojamības – Esošo starpsavienojumu veicināšana stiprināšana, drošas un – Ilgtermiņa konkurētspēja nepārtrauktas darbības nodrošināšana 64

6.3. Siltumeņergija (razošaņa/ iņfraštruktura)

6.3.1. Rīcībpolitku prioritātes

6.3.2. Rīcībpolitiku piemēri Pasīvā-Bāzes scenārija Nozarei labvēlīgu scenāriju Nozarei nelabvēlīgu scenāriju rīcībpolitiku piemēri rīcībpolitku piemēri rīcībpolitku piemēri – Esošās CSA infrastruktūras un ražošanas avotu stiprināšana, – Administratīvā sloga – Administratīvā sloga mazināšana drošas un nepārtrauktas mazināšana siltumavotu / siltumavotu / trašu attīstībai siltumenerģijas piegādes trašu attīstībai nodrošināšana Diversifikācija un apgādes drošums – Atbalsts fosilo degvielu aizstāšanai ar – Atbalsts fosilo degvielu atjaunīgām degvielām ar papildu publisko – Atbalsts dažādu siltumenerģijas pakāpeniskai aizstāšanai ar un investīciju banku finansējumu gan ražošanas avotu izveidei vienā atjaunīgām degvielām, centralizētiem risinājumiem, gan siltumapgādes sistēmā, kas ļauj balstoties uz publisko individuāliem risinājumiem siltumenerģiju ražot vismaz no finansējumu diviem resursiem, atbilstoši – Atbalsts jau siltumenerģijas ražošanas – Atbalsts tādu investīciju pieejamajam publiskajam ieviešanai (piemēram, atkritumu veikšanai, kas nodrošina, ka finansējumam reģenerācijas iekārtas, ūdeņraža siltumenerģijas ražošanai sadedzināšanas iekārtas) – Īstermiņa prasību mazināšana vienā sistēmā tiek izmantoti attiecībā uz SEG emisiju vismaz divi dažādi kurināmie – Atlikumsiltuma plaša integrācija tīklā un samazināšanu siltumenerģijas zemās temperatūras CSA veicināšana – Atlikumsiltuma izmantošana ražotājiem – Tarifu izlīdzināšana starp iespējami plašu – Tarifu izlīdzināšana starp – Prasība veidot kurināmā administratīvo teritoriju loku valstspilsētām krājumus noteiktam periodam – CSA pieslēgumu veicināšana – CSA pieslēgumu veicināšana blīvi blīvi apdzīvotās teritorijās, apdzīvotās vietās un CSA atjaunošana vai balstoties uz pieejamo jaunas CSA būvniecība apdzīvotās vietās, kur tas ir ekonomisku un tehniski pamatoti – Esošo siltumenerģijas ražošanas Efektivitātes veicināšana publisko finansējumu ar papildu valsts un investīciju banku avotu aizstāšana ar efektīvākiem – Virzība uz "zemas finansējumu avotiem, balstoties uz pieejamo temperatūras tīkliem”, publisko finansējumu balstoties uz pieejamo – Integrētas investīcijas pārejai uz “zemas temperatūras tīkliem”, sākot no ēku – Siltumenerģijas pārvades un publisko finansējumu iekšējām un ārēm sistēmām, beidzot ar CSA sadales sistēmas rekonstrukcija – Centralizētas aukstumapgādes tīkliem un siltumavotiem ar mērķi mazināt zudumus, attīstīšana, balstoties uz balstoties uz pieejamo publisko pieejamo publisko – Atbalsts centralizētu un individuālu finansējumu finansējumu aukstumpagādes risinājumu ieviešanai ar papildu valsts un investīciju banku finansējumu – Plaša elektroenerģijas sadales sistēmas – Siltumenerģijas un pielāgošana pieaugošajam pieprasījumam Elektrifikācija elektroenerģijas sistēmu CSA elektrifikācijas dēļ tuvināšana – Integrētas investīcijas elektroenerģijas un – NA – Siltumenerģijas pakalpojuma CSA tīklu, kā arī siltumenerģijas ražošanas atsaistīšana (unbundling) arī avotu uzstādīšanā praksē – Siltumenerģijas pakalpojuma atsaistīšana 65

6.4. Traņšporta eņergija

6.4.1. Rīcībpolitku prioritātes

6.4.2. Rīcībpolitiku piemēri Pasīvā-B;azes scenārija Nozarei labvēlīgu scenāriju Nozarei nelabvēlīgu scenāriju rīcībpolitiku piemēri rīcībpolitku piemēri rīcībpolitku piemēri – Investīciju vides pievilcības – Investīciju vides pievilcības Importa degvielu stiprināšana stiprināšana – Infrastruktūras stiprināšana – Infrastruktūras attīstība piesaistot aizštašaņa ar vieteji vietēji ražotas degvielas – NA papildu valsts un investīciju banku transportēšanai un ievadei finansējumu, attīstot degvielu sistēmā/ uzpildes iekārtās, razotam transportēšanas, ievades, balstoties uz pieejamo uzglabāšanas sistēmu publisko finansējumu. – Regulatīvās vides pārskatīšana un Uzpildeš/ uzladeš administratīvās sloga mazināšana – Pakāpeniska un paredzama attiecībā uz uzpildes/ uzlādes – Esošās uzpildes/ uzlādes regulatīvā vide attiecībā uz infrastruktūras izveidi infrastruktūras stiprināšana, minimālajām prasībām drošas un nepārtrauktas – Esošās uzpildes/ uzlādes – Stimuli efektīvai tīkla darbības nodrošināšana iņfraštrukturaš attīštība infrastruktūras attīstības noslodzei saistībā ar veicināšana un kvalitatīvas – Degvielas krājumu izveide. ātrjaudas uzlādi informācijas par tās noslodzi nodrošināšana – Subsidēts publiskais transports plašākām sabiedrības grupām, kam nav pieejas privātajam vai Sabiedriška traņšporta attīštība kopbraukšanas transportam, vai tā izmaksu segšana sagādā – Mērķētas atbalsta grūtības programmas – Mērķēts atbalsts transporta – Obligāta publiskās transporta – Vadlīnijas efektīvākai un izmaksu segšanai nodrošināšana iedzīvotāju ērtākai labās prakses mazaizsargātajām grupām nogādei pamatpakalpojumu pārņemšanai saņemšanai – Subsīdijas publiskā transporta maršrutiem ar mazu noslodzi, kas tiek vērtētas kopsakarā ar publiskā transporta izmēru/ ietilpību 66

6.5. Primarie eņergorešurši – kuriņamaiš

6.5.1. Rīcībpolitku prioritātes 6.5.2. .Rīcībpolitiku piemēri Pasīvā-Bāzes scenārija Nozarei labvēlīgu scenāriju Nozarei nelabvēlīgu scenāriju rīcībpolitiku piemēri rīcībpolitku piemēri rīcībpolitku piemēri – Izcelsmes apliecinājumu / ilgtspējas – Izcelsmes apliecinājumu/ ilgtspējas – Aizliegums importēt kurināmo, ko sertifikātu sistēmas stiprināšana sertifikātu sistēmas stiprināšana, iespējams saražot vietēji Importa kuriņama aizštašaņa ar (primāri apliecinājumus nodrošinot paredzot arī plašāku apliecinājumu – Aizliegums eksportēt kurināmo, vietējam tirgum) eksportu kas pārsniedz pašpatēriņa – Skaidri nosacījumi atkritumu – Atbalsts atkritumu reģenerācijas apjomu reģenerācijai veicināšanai – Kurināmā krājumu veidošana – Pakāpeniska biomasas aizstāšana – Atbalsts atjaunīgās enerģijas avotu biometānu. uzstādīšanai, lai aizstātu fosilo vai vietejiem rešuršiem neefektīvo kurināmo – Mērķētas atbalsta programmas, balstoties uz pieejamo publisko – Mērķēts atbalsts esošo sadedzināšanas finansējumu iekārtu aizstāšanai vai uzlabošanai ar mērķi pielāgot to jaunajam – kurināmajam (biometāns, ūdeņradis, sintētiskais kurināmais) – Ūdeņraža aprites infrastruktūras – Atbalsts ūdeņraža pārvades un sadales – Esošās infrastruktūras drošas un Iņfraštrukturaš pielagošaņa/ attīstība (regulējums/ atbalsts) infrastruktūras izveidei eksportam un nepārtrauktas darbības vietējam patēriņam nodrošināšana – Oglekļa uztveršanas/ noglabāšanas infrastruktūras attīstība – Atbalsts oglekļa uztveršanas/ – Krīzes energoapgādes regulējuma (regulējums/ atbalsts) noglabāšanas infrastruktūras attīstībai faktiska darbība, ja nepieciešams – – Atbalsts esošās infrastruktūras attīštība pielāgošanai un attīstīšanai jaunu atjaunīgo kurināmo uzņemšanai sistēmā (biometāns, sintētiskais kurināmais, ūdeņradis) – – Administratīvā sloga mazināšana – Administratīvā sloga mazināšana – NA industriālu objektu attīstībai industriālu objektu attīstībai Kuriņama parveideš – Mērķētas atbalsta programmas, – Mērķētas atbalsta programmas jauna balstoties uz pieejamo publisko kurināmā ražošanai/ esošo primāro finansējumu energoresursu pārveidei šektora štipriņašaņa – Investīciju vides stiprināšana – Papildu publiskā un privātā finansējuma piesaiste pārveidošanas – Atbalsta programmas R&D, sektora attīstībai balstoties uz pieejamo publisko finansējumu 67 7. Nākamie soļi Latvijaš Eņergetikaš štrategija 2050 izcelaš ar vairakiem butiškiem ašpektiem, kaš ņodrošiņa elaštīgu lietojumu globalaš uņ lokalaš ņeņoteiktībaš apštakloš. Strategija ir veidota, ņemot vera globaloš izaiciņajumuš, piemeram, klimata parmaiņaš uņ eņergorešuršu ceņu pieaugumu, ka arī Latvijaš merki šamaziņat atkarību ņo fošilajiem eņergorešuršiem uņ palieliņat atjauņīgo eņergijaš avotu īpatšvaru. Vieņlaikuš ta atbilšt Eiropaš Savieņībaš Zala kurša uņ klimatņeitralitateš merkiem līdz 2050. gadam. Tomer, lai štrategija dotu pievieņoto vertību, ir butiškaš ar to šaištītaš turpmakaš rīcības: Stratēģijas korekcijas Ir ņepieciešamš regulari moņitoret ņeņoteiktībaš koņtekštu, lai ņodrošiņatu štrategijaš atbilštību jauņiem izaiciņajumiem. Eņergetikaš štrategiju parškatīšaņaš prakšeš dazadaš valštīš atškiraš, tacu regulara parškatīšaņa ņodrošiņa štrategija aktualitati uņ pielagošaņoš jauņam iešpejam uņ izaiciņajumiem eņergetikaš ņozare. Sīš štrategijaš rīcībaš priekšlikumš ir ik gadu ņovertet valštš atrašaņoš ņeņoteiktībaš šceņariju ietvaroš, lai elaštīgi varetu ideņtificet ņepieciešamo politikaš celu karšu pielagojumuš uņ merku šašņiegšaņu. Stratēģijas lietojamība Strategija izštradata ta, lai darbotoš kopa ar citam štrategijam uņ ņozarem. Tai jabut šaištītai ar Nacioņalo ilgtšpejīgaš attīštībaš štrategiju ņakamajam periodam, kaš ņošaka ilgtermiņa merkuš attīštībai dazadaš jomaš, ieškaitot eņergetiku. Tapat štrategijai jaiet kopšolī ar klimata parmaiņu politiku, palīdzot šašņiegt videš aizšardzībaš merkuš; ar ņacioņalo rupņiecībaš attīštībaš plaņu (rešuršu efektīva izmaņtošaņa uņ ilgtšpejīga razošaņa), videš aizšardzībaš politiku (zalo tehņologiju attīštība) uņ šocialo politiku (ņodrošiņot, ka eņergija ir pieejama višam šabiedrībaš grupam). Traņšporta ņozare štrategija pieverš uzmaņību atjauņīgaš eņergijaš izmaņtošaņai, lai šamaziņatu oglekla emišijaš uņ uzlabotu gaiša kvalitati. Rupņiecībaš ņozare ta paredz efektīvu rešuršu izmaņtošaņu uņ ilgtšpejīgu razošaņu. Strategija ir ņozīmīgš dokumeņtš, kaš šņiedz virzieņuš koņkretam ņozarem uņ veiciņa šadarbību, piedavajot škaidraš, uz datiem balštītaš attīštībaš trajektorijaš. Sabiedriskās uzraudzības padome Strategijai ir ņepieciešama šabiedriškaš uzraudzībaš padome, kaš ieklauj štarpņozaru parštavjuš pec demokratiška uņ ieklaujoša atlašeš priņcipa. Izveidojot šo padomi, butiški ieklaut dazadaš ieiņterešetaš pušeš, ieverojot to pašu ieklaušaņaš priņcipu, kaš tika izmaņtotš štrategijaš izštradeš proceša. Plaša iešaište ņodrošiņaš demokratišku lemumu pieņemšaņaš procešu, ņemot vera dazaduš viedokluš uņ ieteikumi, tadejadi veiciņot štrategijaš efektivitati uņ ilgtšpeju. Butiški - šabiedriškaš uzraudzībaš padome ir iņštrumeņtš politizacijaš uņ ideologizacijaš rišku maziņašaņai. Progresu atspoguļojums Lai ņovertetu štrategijaš progrešu, iešpejamš izmaņtot štrategija ieklautoš šceņarijuš uņ to rakšturojošoš datuš, tadejadi fikšejot Latvijaš eņergetikaš šektora diņamiško attīštību ņeņoteiktībaš apštakloš. Lai gaņ šabiedrība tiek iņformeta caur oficialiem ziņojumiem, šocialiem medijiem, prešeš komuņikaciju uņ šabiedriškam diškušijam, ieteicamš izveidot iņteraktīvu platformu, kur iedzīvotaji var šekot līdzi štrategijaš izpildei uņ šņiegt ieteikumuš. Taš veiciņatu cauršpīdīgumu uņ palieliņatu šabiedrībaš uzticešaņoš štrategijai. 68 8. Pielikums 69

8.1. Pielikumš Nr. 1: Detalizetš eņergorešuršu grupejumš portfelī Eņergorešuršu vešturiškaiš pateriņš eņergobilaņce tiek iedalītš 36 apakšgrupaš. Saja štrategija tiek izmaņtotš grupejumš 13 grupaš, ņo kuram 9 grupaš apvieņo eņergobilaņce izmaņtotaš 36 apakšgrupaš, 3 grupaš ietver šiņtetiškaš degvielaš vai metaņu uņ 1 grupa izškir fošilo biomašu. Attela Nr. 60 ir redzamaš 9 eņergorešuršu grupaš, kaš apvieņo eņergobilaņce izmaņtotaš 36 grupaš uņ to attiecīgaš apakšgrupaš ņo eņergobilaņceš. Attēls Nr. 68. Stratēģijas energoresursu grupējuma salīdzinājums ar energobilances grupējumu Tiek progņozetaš arī šiņtetiškaš uņ citaš jauņaš degvielaš, kaš vešturiški ņav izškirtaš Latvijaš eņergobilaņce, tadel tam ņav atbilštošu eņergobilaņceš apakšgrupu. Sīš degvielaš ir: • Degvielaš – šiņtetiška traņšporta; • Degvielaš – šiņtetiška aviacijaš; • Siņtetiškaiš metaņš; • Udeņradiš galapateriņam. Biomašai ņetiek izškirta fošila uņ biologiška dala Latvijaš eņergobilaņce. 70

8.2. Pielikumš Nr. 2: Detalizeta iņformacija par faktoriem Faktori ir iedalīti 7 lielajaš grupaš, kur katra ir vairaki faktori. Katrš ņo faktoriem ietekme dazadu eņergorešuršu pateriņu atškirīga apmera. Apmeru ņošaka katra faktora koeficieņtš. Tabula šī pielikuma beigaš ir apkopoti viši faktori uņ to koeficieņti ietekmei uz dazadiem eņergorešuršiem. Ja attiecīga tabulaš šuņa ir iekrašota peleka, tad faktorš ņeietekme koņkreta eņergorešurša pateriņu. Elektroeņergijaš pateriņa progņoze tiek veikta 5 šektoriem – majšaimņiecību, pakalpojumu uņ publiškajam, razošaņaš, traņšporta uņ eņergetikaš šektoriem – atševiški, tadel faktoru ietekme uz koņkreta šektora elektroeņergijaš pateriņu jeb koeficieņtš tiek ņoteiktš katram šektoram atševiški. Makro-ekonomiskie rādītāji Iedzīvotaju škaita izmaiņaš: Iedzīvotaju škaitam palieliņotieš par 1 iedzīvotaju uņ višiem parejiem apštakliem ņemaiņotieš, elektroeņergijaš, dīzeldegvielaš, beņzīņa uņ citu degvielu pateriņš pieaugš par attiecīgi 3,3 MWh, 6,8 MWh, 1,0 MWh uņ 1,2 MWh gada. Koeficieņti ir aplešti, balštotieš uz 2023. gada koņkreta eņergorešurša pateriņu35 uz 1 Latvijaš iedzīvotaju36. Tiek pieņemtš, ka citaš degvielaš tikai daleji ietekmeš iedzīvotaju škaita izmaiņaš, tadel 2023. gada pateriņš tiek papilduš izdalītš ar 2. Nav paredzeta ietekme uz traņšporta uņ eņergetikaš šektoru elektroeņergijaš pateriņu, ņemot vera šo ņozaru šobrīd ņebutiško īpatšvaru elektroeņergijaš pateriņa. Nav paredzeta ietekme uz šiņtetiškajam uņ biodegvielam, ta ka šiņtetiškaš degvielaš vel ņetiek izmaņtotaš, bet biodegvielu pateriņu ņošaka to špeja aizvietot fošilo degvielu. Nav paredzetaš ietekmeš arī uz šiltumeņergiju uņ kuriņamajiem, jo to pieprašījumu precīzak ietekme majšaimņiecību škaitš, ņeviš iedzīvotaju škaitš. Majšaimņiecību škaita izmaiņaš: Majšaimņiecību škaitam palieliņotieš par 1 majšaimņiecību uņ višiem parejiem apštakliem ņemaiņotieš, šiltumeņergijaš, biomašaš uņ metaņa pieprašījumš palieliņašieš par attiecīgi 8,6 MWh, 22,3 MWh uņ 9,3 MWh. Koeficieņti ir aplešti, balštotieš uz 2023. gada koņkreta eņergorešurša pateriņu26 uz 1 majšaimņiecību Latvija37. Majšaimņiecību škaita izmaiņaš ir papildiņošš faktorš iedzīvotaju škaita izmaiņam, līdz ar to taš ņeietekme iedzīvotaju škaita izmaiņu faktora ietekmetoš eņergorešuršuš, bet ietekme eņergorešuršuš, kuru pateriņu galveņokart virza majšaimņiecību škaitš, t.i., eņergorešuršuš, kaš tiek izmaņtoti šiltuma razošaņai. Labklajībaš līmeņiš: Labklajībaš līmeņiš eņergorešuršu progņozeš vajadzībam tiek merītš ka IKP uz vieņu iedzīvotaju. IKP uz vieņu iedzīvotaju palieliņotieš par 1% šalīdziņajuma ar iepriekšejo gadu, majšaimņiecību, publiška uņ pakalpojumu, razošaņaš šektoru elektroeņergijaš pateriņš uņ citu eņergorešuršu pateriņš palieliņašieš par attiecīgi 0,14%, 0,28%, 0,28% uņ 0,24% šalīdziņajuma ar pateriņu iepriekšeja gada. Koeficieņti ietekmei uz elektroeņergijaš pateriņu ir aplešti, balštotieš uz ziņatņiško literaturu38, bet uz citiem eņergorešuršiem ka videji šverta vertība, ņemot vera faktiško vešturiško elektroeņergijaš pateriņu katra ņo uzškaitītajiem šektoriem26. Energoefektivitāte Tehņologiju eņergoefektivitate: Tehņologiju eņergoefektivitate tiek merīta ka eņergorešurša pateriņa šamaziņajumš (GWh) katru gadu, t.i., katru gadu, višiem parejiem apštakliem ņemaiņotieš, elektroeņergijaš, dīzeldegvielaš, beņzīņa uņ citu degvielu pateriņš šamaziņašieš par attiecīgi 45,3 GWh 35 Eņergobilaņce, ņaturalaš mervieņībaš (NACE 2. red.) | Oficialaš štatištikaš portalš 36 Iedzīvotaju škaitš uņ rakšturojošie radītaji | Oficialaš štatištikaš portalš 37 Majšaimņiecību škaitš | Oficialaš štatištikaš portalš 38 Cšereklyei, Z.: httpš://doi.org/10.1016/j.eņpol.2019.111079 71 gada, 65,0 GWh gada, 10,0 GWh gada uņ 17,8 GWh gada. Samaziņajumš veidošieš tehņologiju pakapeņiškaš ņomaiņaš rezultata uz eņergoefektīvakiem rišiņajumiem. Koeficieņti višiem eņergorešuršiem, izņemot publiško šektoru, ir aplešti, pieņemot ikgadeju šamaziņajumu, kaš vieņadš ar 0,5% ņo 2021. gada eņergorešurša pateriņa. Publiškajam šektoram ir pieņemtš ikgadejaiš šamaziņajumš, kaš vieņadš ar 1,9% ņo 2021. gada pateriņa. Ietekmeš uz traņšporta uņ eņergetikaš šektora elektroeņergijaš pateriņu ņav paredzetaš, ņemot vera šo ņozaru šobrīd ņebutiško īpatšvaru elektroeņergijaš pateriņa. Nav paredzeta ietekme uz šiņtetiškajam uņ biodegvielam, ta ka šiņtetiškaš degvielaš vel ņetiek izmaņtotaš, bet biodegvielu pateriņu ņošaka to špeja aizvietot fošilo alterņatīvu. Nav paredzetaš ietekmeš arī uz šiltumeņergiju uņ kuriņamajiem, jo to pieprašījuma izmaiņu ņo eņergoefektivitateš viedokla galveņokart ietekme eku eņergoefektivitate (šiltiņašaņa). Eku eņergoefektivitate: eku eņergoefektivitate tiek merīta ka kWh ietaupījumš par 1 ņošiltiņataš ekaš m2. Nošiltiņot 1 papildu ekaš m2 uņ višiem parejiem apštakliem ņemaiņotieš, šiltumeņergijaš (CSA), biomašaš uņ metaņa pieprašījumš šamaziņašieš par attiecīgi 18,3 kWh, 24,4 kWh uņ 20,4 kWh. Koeficieņti tiek aprekiņati, šalīdziņot pateriņa datuš apkurei pirmš uņ pec eku atjauņošaņaš. Balštotieš uz Latvijaš Baņkaš aplešem39, videjaiš ietaupījumš vieņam atjauņotaš ekaš m2 ir aptuveņi 55 kWh/m2. Nemot vera kopejo šiltumeņergijaš pieprašījumu Latvija, kaš ir aptuveņi 20 TWh, ceņtralizeta šiltumapgade (CSA) ņodrošiņa aptuveņi 33% jeb 7 TWh ņo šī apjoma. Aprekiņot ietaupījumu, 55 kWh/m² * 33% rezultejaš ka 18 kWh/m² ietaupījumš ņo katra ņošiltiņata ekaš m² CSA ietvaroš. Līdzīgi ka CSA, arī iņdividuali šarazotajai šiltumeņergijai, kaš izmaņto biomašu uņ dabašgazi, kopejaiš 55 kWh/m² ietaupījumš tiek šadalītš vieņadaš proporcijaš – 33% katram eņergorešuršam. Tomer, atškirība ņo CSA, tiek ņemta vera arī attiecīgo razošaņaš tehņologiju efektivitate: 75% biomašai uņ 90% dabašgazei40,41. Ietekme ņav paredzeta uz citiem eņergorešuršiem, kaš tieši ņetiek izmaņtoti eku šiltumapgadei plaša apmera. Transporta zaļināšana Vieglie elektroauto: Tiek progņozetš, ka katrš jauņaiš vieglaiš elektroauto gada patereš aptuveņi 3,3 MWh elektroeņergijaš katra ņo šadiem šektoriem: majšaimņiecībaš, publiškaiš uņ pakalpojumu šektorš, ka arī razošaņaš šektorš. Siš aprekiņš balštītš uz videjo ņobraukto dištaņci – aptuveņi 16 457 km gada – uņ elektroauto videjo eņergijaš pateriņu – aptuveņi 20 kWh uz 100 km42,43. Pieņemtš, ka katrš jauņaiš elektroauto aizštaš vieņu ešošo dīzeldziņeja vai beņzīņa dziņeja automobili, ka rezultata uz vieņu jauņo traņšportlīdzekli gada tikš ietaupīti 5,2 MWh dīzeldegvielaš uņ 2,7 MWh beņzīņa. Sie ietaupījumi ir aprekiņati, pamatojotieš uz vešturiškajiem beņzīņa uņ dīzeldegvielaš pateriņa datiem Latvija, ka arī uz vieglo automobilu šadalījumu štarp dīzeldziņejiem (aptuveņi 70%) uņ beņzīņa dziņejiem (30%) Latvijaš autoparka34. Turklat, aņalīze rada, ka elektroauto dziņeji ir 2,75 reizeš efektīvaki ņeka beņzīņa dziņeji uņ 2,25 reizeš efektīvaki ņeka dīzeldziņeji vieglo automašīņu kategorija. Ietekme ņav paredzeta uz eņergorešuršiem, kaš ņetiek izmaņtoti vieglo automobilu darbiņašaņai. Nav paredzeta ietekme uz šiņtetiškajam uņ biodegvielam, jo to pateriņa progņozeš tiek veiktaš, balštotieš uz to špejam aizvietot fošilo alterņatīvu. 39 Rišiņajumi štiņdziņoši augštiem šiltuma tarifiem – šoziem dalīš ziviš, bet turpmak šteidzami jalabo makškereš | Rakšti | Makroekoņomika 40 Kogeņeracijaš štacijaš pateretaiš kuriņamaiš, šarazota šiltumeņergija uņ elektroeņergija 2012 - 2023. PxWeb 41 Katlumajaš pateretaiš kuriņamaiš uņ šarazota šiltumeņergija, TJ 2012 - 2023. PxWeb 42 Statišticš | Euroštat 43 Traņšportlīdzeklu dati, atjauņoti biezak ņeka reizi gada | Traņšportlīdzekli | Statištika | CSDD 72 Kravaš elektroauto, <3,5t: Tiek progņozetš, ka katrš jauņaiš kravaš elektroauto ar pilņu mašu līdz 3,5 toņņam gada patereš aptuveņi 11,5 MWh elektroeņergijaš katra ņo šadiem šektoriem: publiškaiš uņ pakalpojumu šektorš, razošaņaš šektorš, ka arī traņšporta šektorš. Siš aprekiņš balštītš uz videjo ņobraukto dištaņci, kaš ir aptuveņi 22 530 km gada, uņ videjo elektroeņergijaš pateriņu, kaš ir aptuveņi 51 kWh uz 100 km. Pieņemot, ka katrš jauņaiš kravaš elektroauto aizštaš vieņu ešošo dīzeldziņeja kravaš automobili, ir jaņem vera, ka lielako dalu kravaš autoparka Latvija veido tieši dīzelauto. Ta rezultata par vieņu jauņu traņšportlīdzekli gada tikš ietaupītaš 34,5 MWh dīzeldegvielaš. Koeficieņtš ir ņoteiktš, ņemot vera, ka videji kravaš elektroauto ir aptuveņi trīš reizeš eņergoefektīvaki ņeka dīzeldziņeja automobili šaja traņšportlīdzeklu kategorija. Sie dati ir balštīti uz šalīdziņajumu štarp izplatītakajiem kravaš auto modeliem Latvija, piemeram, dīzeldziņeja Volkšwageņ Traņšporter44, Volkšwageņ Crafter45 uņ Mercedeš-Beņz Spriņter46, uņ to elektroauto ekvivaleņtiem – Mercedeš-Beņz eVito Tourer47 uņ eSpriņter48. Ietekme ņav paredzeta uz eņergorešuršiem, kaš ņetiek izmaņtoti kravaš automobilu darbiņašaņai. Nav paredzeta ietekme uz šiņtetiškajam uņ biodegvielam, jo to pateriņa progņozeš tiek veiktaš, balštotieš uz to špejam aizvietot fošilo alterņatīvu. Kravaš elektroauto, >3,5t: Tiek progņozetš, ka katrš jauņaiš šmagaiš kravaš elektroauto ar pilņu mašu virš 3,5 toņņam gada patereš aptuveņi 32,5 MWh elektroeņergijaš katra ņo šadiem šektoriem: publiškaiš uņ pakalpojumu šektorš, razošaņaš šektorš, ka arī traņšporta šektorš. Siš aprekiņš balštītš uz videjo ņobraukto dištaņci, kaš ir aptuveņi 22 530 km gada, uņ videjo elektroeņergijaš pateriņu, kaš ir 144 kWh uz 100 km. Tiek pieņemtš, ka katrš jauņaiš šmagaiš kravaš elektroauto aizštaš vieņu ešošo dīzelmotora šmago kravaš auto, ņemot vera, ka lielaka dala šmaga kravaš autoparka Latvija šaštav ņo dīzelauto. Ta rezultata uz vieņu jauņo traņšportlīdzekli gada tikš ietaupīti 48,7 MWh dīzeldegvielaš. Koeficieņtš ir ņoteiktš, balštotieš uz izplatītakajiem šmagaš kravaš auto modeliem Latvija. Salīdziņot dīzelauto, piemeram, Volvo FH49 uņ Scaņia R 45050, ar to elektroauto ekvivaleņtiem – Volvo FH Electric51 uņ Scaņia Electric Truck52, ir koņštatetš, ka videji elektroauto ir aptuveņi 1,5 reizeš eņergoefektīvaki ņeka dīzeldziņeja auto šaja traņšportlīdzeklu kategorija. Ietekme ņav paredzeta uz eņergorešuršiem, kaš ņetiek izmaņtoti kravaš automobilu darbiņašaņai. Nav paredzeta ietekme uz šiņtetiškajam uņ biodegvielam, jo to pateriņa progņozeš tiek veiktaš, balštotieš uz to špejam aizvietot fošilo alterņatīvu. Elektroautobuši: Tiek progņozetš, ka katrš jauņaiš elektroautobušš gada patereš 68,0 MWh elektroeņergijaš traņšporta šektora, ņemot vera videjo ņobraukto dištaņci, kaš ir aptuveņi 54 444 km, uņ videjo elektroautobuša elektroeņergijaš pateriņu, kaš ir 125 kWh uz 100 km. Tiek pieņemtš, ka katrš jauņaiš elektroautobušš aizštaš vieņu ešošo dīzeldziņeja autobušu, ņemot vera, ka lielaka dala autobušu autoparka Latvija šaštav ņo dīzelauto. Ta rezultata uz vieņu jauņo traņšportlīdzekli gada tikš ietaupīti 204,1 MWh dīzeldegvielaš, kaš aprekiņatš, šalīdziņot izplatītaka autobuša modela Latvija, Solariš 44 2021 Volkšwageņ Traņšporter (T6.1, facelift 2019) Kombi 2.0 TDI (204 Hp) DSG L2H3 | Techņical špecš, data, fuel coņšumptioņ, Dimeņšioņš 45 Diešel coņšumptioņ: Volkšwageņ - Crafter - Crafter 2.0 TDI - Spritmoņitor.de 46 midlaņdštruckvaņ.com/coņteņt/uploadš/docš/Spriņter-brochure-2019-4.pdf 47 Traņšporta ņakotņe ir elektriška. Arī komercparvadajumoš « Mikroautobuši - Mercedeš-Beņz - Veho 48 eSpriņter | Mercedeš-Beņz Vaņš 49 Volvo FH Buyerš Guide | Clašštruckš.com 50 httpš://www.šcaņia.com/group/eņ/home/ņewšroom/prešš-releašeš/prešš-releaše-detail-page.html/3320814-šcaņia- šcoreš-hat-trick--šcaņia-r-450-iš-greeņ-truck-2019 51 Volvo FH Electric 52 Ar akumulatoru darbiņama elektriška kravaš automašīņa | Scaņia Latvija 73 Urbiņo, dīzeldziņeja uņ elektriško veršiju53,54,55. Balštotieš uz šiem datiem, ir ņoteiktš, ka videji elektroautobuši ir aptuveņi 3,0 reizeš eņergoefektīvaki ņeka dīzelauto šaja traņšportlīdzeklu kategorija. Ietekme ņav paredzeta uz eņergorešuršiem, kaš ņetiek izmaņtoti autobušu darbiņašaņai. Nav paredzeta ietekme uz šiņtetiškajam uņ biodegvielam, jo to pateriņa progņozeš tiek veiktaš, balštotieš uz to špejam aizvietot fošilo alterņatīvu. Bateriju vilcieņi: Tiek progņozetš, ka katrš jauņaiš bateriju vilcieņš gada patereš 300,4 MWh elektroeņergijaš. Lai ņoteiktu bateriju vilcieņa elektroeņergijaš pateriņu, tiek ņemti vera 2023. gada publicetie bateriju vilcieņu maršrutu plaņi uņ ešošo dīzelvilcieņu grafikš uz Siguldu, pieņemot, ka līdzīgš grafikš tikš izmaņtotš arī jauņajiem bateriju vilcieņiem. Tiek pieņemtš, ka vilcieņa elektroeņergijaš pateriņš ir apmeram 670 kWh uz 100 km56,57. Ta rezultata uz vieņu jauņo traņšportlīdzekli gada tikš ietaupīti 330,4 MWh dīzeldegvielaš, kaš aprekiņatš, ņemot vera, ka bateriju vilcieņi ir aptuveņi 1,1 reizeš efektīvaki par koņkretajiem dīzeldziņejiem. Sie dati balštīti uz iņformaciju par Latvija izmaņtotajiem DR1A šerijaš dīzelvilcieņu motorvagoņiem, kaš aprīkoti ar M756 tipa dīzeldziņejiem58. Ietekme ņav paredzeta uz eņergorešuršiem, kaš ņetiek izmaņtoti vilcieņu darbiņašaņai. Rail Baltica: Tiek pieņemtš, ka uzšakot darbību, projektš "Rail Baltica" patereš 271 GWh elektroeņergijaš gada. Lai aprekiņatu "Rail Baltica" elektroeņergijaš pateriņu, tiek izmaņtota publiški pieejama iņformacija par kopejo šagaidamo projekta elektroeņergijaš pateriņu, kaš ir 900 GWh gada59. Nemot vera kopejo Rail Baltica trašeš garumu, tiek pieņemtš, ka Latvijai attieciņamš 271,5 GWh gada. Projekta īšteņošaņaš rezultata tiek progņozetš, ka dīzeldegvielaš pateriņš šamaziņašieš par 268,7 GWh gada, beņzīņa pateriņš par 60,9 GWh gada, uņ citu degvielu pateriņš par 106,3 GWh gada. Sie aprekiņi ir balštīti uz jauņako pieejamo Rail Baltica izmakšu uņ ieguvumu aņalīzi, kaš ieklauta dokumeņta “Ecoņomic Appraišal aņd Cošt-Beņefit Aņalyšiš”60. Sagaidamš, ka projekta īšteņošaņa šamaziņaš degvielaš pateriņu regioņa par aptuveņi 1,5%-3,3%, jo iedzīvotajiem tikš ņodrošiņata iešpeja izmaņtot Rail Baltica ka alterņatīvu citam traņšportam. Tiek pieņemtš, ka katra degvielaš veida pateriņš šamaziņašieš videji par 2,4% ņo iepriekšeja gada pateriņa brīdī, kad tiek realizetš projektš "Rail Baltica". Ietekme ņav paredzeta uz eņergorešuršiem, kaš ņetiek izmaņtoti traņšporta darbiņašaņai. Biodegvielu attīštība: Sī faktora ietekme ir aprekiņata ka proceņtualš šamaziņajumš degvielu pateriņa, ko aizštaš ar biodegvielu (taš ir, fošilo degvielu pateriņš reiziņatš ar šamaziņajuma proceņtu), vieņlaikuš paredzot atbilštošu biodegvielaš pateriņa palieliņajumu. Saja gadījuma koeficieņtš ņav ņepieciešamš, jo proceņtualaiš šamaziņajumš tiek uzškatītš par galveņo faktoru, kaš šīkak aplukotš Pielikuma Nr. 2.1. Ietekme ņav paredzeta uz eņergorešuršiem, kaš ņetiek aizvietoti ar biodegvielu. Dīzeldziņeju aizštašaņa ar beņzīņa dziņejiem: Sī faktora ietekme ir aprekiņata ka proceņtualš šamaziņajumš kopeja dīzeldegvielaš pateriņa, ko aizštaš ar beņzīņu (taš ir, kopejaiš dīzeldegvielaš pateriņš reiziņatš ar šamaziņajuma proceņtu), vieņlaikuš paredzot atbilštošu beņzīņa pateriņa palieliņajumu. Saja gadījuma koeficieņtš ņav ņepieciešamš, jo proceņtualaiš šamaziņajumš tiek uzškatītš par galveņo faktoru, kaš šīkak apškatītš Pielikuma Nr. 2.1. 53 Pardošaņa Solariš Urbiņo 12 pilšetaš autobuša Polija, GJ39388 54 httpš://autoliņe.iņfo/-/šale/articulated-bušeš/Solariš/Urbiņo-18--24040622213541385600 55 Urbiņo 18 electric 56 Battery-powered traiņ projectš: it’š time to growth – Mediarail.be – Rail Europe Newš 57 httpš://doi.org/10.1016/j.ecmx.2023.100382 58 Dziņejš M756B-1 59 Global_Railway_review-Large-šcale_electrificatioņ.pdf 60 Rail Baltica Global Cošt-Beņefit Aņalyšiš | Rail Baltica 74 Enerģijas pārveidošana (Power-to-X) Udeņraza attīštība uņ razošaņa: Tiek pieņemtš, ka, lai šarazotu 1 kWh udeņraza, ņepieciešamš pateret 2 kWh elektroeņergijaš61. Sarazotaiš udeņraza daudzumš tiek apleštš ka proceņtualš šamaziņajumš dīzeldegvielaš, beņzīņa, citu degvielu uņ fošila metaņa pateriņa. Saja gadījuma koeficieņtš ņav ņepieciešamš, jo proceņtualaiš šamaziņajumš tiek uzškatītš par galveņo faktoru, kaš šīkak aprakštītš Pielikuma Nr. 2.1. Tiek pieņemtš, ka udeņradiš tikš izmaņtotš ka piedeva uņ aizvietotajš gaņ fošilajam degvielam, gaņ dabašgazei. Ietekme ņav paredzeta uz eņergorešuršiem, kaš ņetiek aizvietoti ar udeņradi vai ņetiek izmaņtoti ta razošaņa. Amoņjaka attīštība uņ razošaņa: Tiek pieņemtš, ka amoņjakš tikš razotš ar pilņu jaudu viša gada garuma, 24h dieņa. Lai apleštu šī faktora ietekmi uz elektroeņergiju, koeficieņtš (8760 pilņaš jaudaš štuņdaš), tikš reiziņatš ar progņozeto uzštadīto jaudu, kaš šīkak aprakštītš Pielikuma Nr. 2.1. Amoņjaka attīštība uņ razošaņa ietekmeš tikai elektroeņergijaš pateriņu, kaš palieliņašieš, lai ņodrošiņatu amoņjaka razošaņu. Elektroeņergijaš uzkrašaņa baterijaš: Elektroeņergijaš uzkrašaņaš baterijaš koeficieņtš parada zudumuš, kaš radīšieš bateriju lietošaņaš laika. Tiek paredzetš, ka baterijaš darbošieš 6 štuņdaš dieņa, ņo kuram puše tikš veltīta elektroeņergijaš akumulacijai, bet otra puše – atgriešaņai šištema. Akumulacijaš procešam aizņemot 3 štuņdaš dieņa (12,5% ņošlodze), tiek pieņemtš, ka uzladeš proceša laika bateriju dzīveš cikla laika videji tikš zaudeti aptuveņi 20% elektroeņergijaš62. Soš zaudejumuš ņepieciešamš kompeņšet, šarazojot papildu elektroeņergiju, kaš šaštada 219 kWh gada par katru uzštadīto kW baterijaš. Ietekme uz citiem eņergorešuršiem ņav paredzeta, jo paredzetš, ka baterijaš tikš lielakotieš izmaņtotaš atjauņīgajiem elektroeņergijaš avotiem, tatad ietekme ir tikai uz elektroeņergiju. Siņtetiškaš traņšporta degvielaš attīštība uņ razošaņa: Tiek pieņemtš, ka ņepieciešami aptuveņi 2,8 kWh elektroeņergijaš63,64, lai šarazotu 1 kWh šiņtetiškaš traņšporta degvielaš. Sī faktora ietekme tiek aprekiņata ka proceņtualš šamaziņajumš fošilo degvielu pateriņa, ko aizštaš šiņtetiška traņšporta degviela (t.i., dīzeldegvielaš uņ beņzīņa pateriņš reiziņatš ar šamaziņajuma proceņtu), vieņlaikuš paredzot atbilštošu šiņtetiškaš traņšporta degvielaš pateriņa pieaugumu. Saja gadījuma koeficieņtš ņav ņepieciešamš, jo proceņtualaiš šamaziņajumš tiek uzškatītš par galveņo faktoru, kaš šīkak izklaštītš Pielikuma Nr. 2.1. Ietekme uz citiem eņergorešuršiem ņav paredzeta, jo tie ņetiek aizvietoti ar šiņtetiško traņšporta degvielu vai ņetiek izmaņtoti taš razošaņa. Siņtetiškaš aviacijaš degvielaš attīštība uņ razošaņa: Tiek pieņemtš, ka ņepieciešamaš aptuveņi 2,0 kWh elektroeņergijaš65, lai šarazotu 1 kWh šiņtetiškaš aviacijaš degvielaš. Sī faktora ietekme tiek aprekiņata ka proceņtualš šamaziņajumš degvielu pateriņa, ko aizštaš šiņtetiška aviacijaš degviela (t.i., reaktīvaš degvielaš pateriņš, kaš ir ietvertš citu degvielu pateriņa, reiziņatš ar šamaziņajuma proceņtu), vieņlaikuš paredzot atbilštošu šiņtetiškaš aviacijaš degvielaš pateriņa pieaugumu. Saja gadījuma koeficieņtš ņav ņepieciešamš, jo proceņtualaiš šamaziņajumš tiek uzškatītš par galveņo faktoru, kaš šīkak izklaštītš Pielikuma Nr. 2.1. Ietekme uz citiem eņergorešuršiem ņav paredzeta, ja tie ņetiek aizvietoti ar šiņtetiško aviacijaš degvielu vai ņetiek izmaņtoti taš razošaņa. 61 httpš://doi.org/10.1016/j.reņeņe.2024.120033 62 Efficieņcy of batterieš worldwide 2023 | Statišta 63 (PDF) The Road to Suštaiņable Fuelš for Zero-Emiššioņš Mobility. Statuš of aņd Peršpectiveš for Power-to-Liquidš (PTL) Fuelš 64 Coņveršioņ Factorš for Liquid aņd Gašeouš Fuelš 65 ICAO LTAG Report Appeņdix M5 75 Siņtetiškaš dabašgazeš attīštība uņ razošaņa: Tiek pieņemtš, ka ņepieciešamaš aptuveņi 2,1 kWh elektroeņergijaš, lai šarazotu 1 kWh šiņtetiškaš dabašgazeš. Sī faktora ietekme tiek aprekiņata ka proceņtualš šamaziņajumš fošila metaņa pateriņa, ko aizštaš ar šiņtetiško dabašgazi (t.i., fošila metaņa pateriņš reiziņatš ar šamaziņajuma proceņtu), vieņlaikuš paredzot atbilštošu šiņtetiškaš dabašgazeš pateriņa pieaugumu. Saja gadījuma koeficieņtš ņav ņepieciešamš, jo proceņtualaiš šamaziņajumš tiek uzškatītš par galveņo faktoru, kaš šīkak aplukotš Pielikuma Nr. 2.1. Ietekme uz citiem eņergorešuršiem ņav paredzeta, ja tie ņetiek aizštati ar šiņtetiško dabašgazi vai ņetiek izmaņtoti taš razošaņa. Siltumenerģijas elektrifikācija un atlikumsiltuma attīstība Elektrokatlu izmaņtošaņa šiltumeņergijaš (CSA) razošaņa: Tiek pieņemtš, ka elektrokatli darbošieš pilņa jauda aptuveņi 2 štuņdaš dieņa uņ to efektivitate buš tuva 100%, tadejadi tie patereš apmeram 730 kWh gada uz katru uzštadīto kW gada. Tiek arī pieņemtš, ka katrš uzštadītaiš kW elektrokatla jaudaš ietaupīš 811 kWh metaņa gada. Lai aprekiņatu aizštata metaņa apjomu, tiek ņemta vera elektrokatlu augšta efektivitate, ka arī iepriekš izmaņtota 90% šiltuma efektivitate dabašgazeš tehņologijaš. Tiek pieņemtš, ka tikš aizštatš tikai metaņš, jo razošaņaš tehņologijaš, kaš izmaņto gazi, var vieglak pielagotieš štraujam razošaņaš apjoma izmaiņam šalīdziņajuma ar tehņologijam, kaš izmaņto biomašu. Ietekme uz citiem eņergorešuršiem arī ņav paredzeta, jo tie ņetiek primari izmaņtoti CSA. Siltumšukņu uņ atlikumšiltuma izmaņtošaņa šiltumeņergijaš (CSA) razošaņa : Tiek pieņemtš, ka ņepieciešamaš aptuveņi 0,3 kWh elektroeņergijaš, lai ar šiltumšukņi šarazotu 1 kWh šiltuma66. Ar šiltumšukņiem šarazota šiltumeņergija tikš izmaņtota, lai aizštatu šiltumeņergiju, kaš šobrīd tiek ieguta ņo biomašaš uņ dazadiem metaņa veidiem. Katra šiltumšukņa šarazota 1 kWh šiltuma lauj ietaupīt 0,9 kWh biomašaš uņ 0,4 kWh metaņa. Sie ietaupījumi tiek aprekiņati, pieņemot, ka 34% ņo šiltumšukņu radītaš šiltumeņergijaš aizštaj metaņa radīto šiltumu, kaš tiek razotš ar 90% efektivitati, bet parejie 66% aizštaj biomašaš šiltumu67,68, kaš tiek iegutš ar 75% efektivitati. Ietekme uz citiem eņergorešuršiem ņav paredzeta, jo tie ņetiek primari izmaņtoti CSA šiltumeņergijaš razošaņa. Siltumšukņu izmaņtošaņa iņdividualajoš šiltumeņergijaš ieguveš rišiņajumoš: Tiek pieņemtš, ka šiltumšukņi darbošieš apmeram 1 130 – 1 140 pilņaš jaudaš štuņdaš gada, balštotieš uz modeletiem šiltumeņergijaš pieprašījuma datiem69 uņ videjo šezoņaš COP (coefficieņt of performaņce) faktoru Latvija70. Kopejaš pilņaš jaudaš štuņdaš vieņadaš proporcijaš šadalītaš štarp abiem ietekmetajiem rešuršu veidiem (2 510 pilņaš jaudaš štuņdaš gada biomašai uņ 2 091 pilņaš jaudaš štuņdaš gada metaņam), ņemot vera katraš tehņologijaš efektivitateš radītajuš, lai paradītu, cik daudz metaņa uņ biomašaš šiltuma jaudaš ir aizštataš ar šiltumšukņu radīto šiltumu. Ietekme uz citiem eņergorešuršiem ņav paredzeta, jo tie primari ņetiek izmaņtoti iņdividualaja šiltumapgade. Biogāzes attīstība Biomašaš aizštašaņa ar biometaņu: Sī faktora ietekme tiek aprekiņata ka proceņtualš šamaziņajumš biomašaš pateriņa, ko aizštaš biogaze (t.i., biomašaš pateriņš reiziņatš ar šamaziņajuma proceņtu), vieņlaikuš paredzot atbilštošu biometaņa pateriņa pieaugumu. Biomašaš gadījuma koeficieņtš ņav 66 Techņology Data for Iņdividual Heatiņg Plaņtš | The Daņišh Eņergy Ageņcy 67 Kogeņeracijaš štacijaš pateretaiš kuriņamaiš, šarazota šiltumeņergija uņ elektroeņergija 2012 - 2023. PxWeb 68 Katlumajaš pateretaiš kuriņamaiš uņ šarazota šiltumeņergija, TJ 2012 - 2023. PxWeb 69 Data Platform – Opeņ Power Syštem Data 70 Publicatioņ: Performaņce Aņalyšiš of Air-to-Water Heat Pump iņ Latviaņ Climate Coņditioņš 76 ņepieciešamš, jo proceņtualaiš šamaziņajumš tiek uzškatītš par galveņo faktoru, kaš šīkak aplukotš Pielikuma Nr. 2.1. Tomer jaņem vera, ka biometaņa iekartaš ir efektīvakaš par biomašaš iekartam (attiecīgi 90% uņ 75% efektivitate), tadel aizštataš biomašaš proporcija tiek reiziņata ar koeficieņtu (0,83), kaš ņem vera šo efektivitašu atškirību. Ietekme paredzeta tikai uz biomašu, kaš tiek aizštata, uņ biometaņu, kaš tiek izmaņtotš biomašaš vieta. Dabašgazeš aizštašaņa ar biogazi: Sī faktora ietekme tiek aprekiņata ka proceņtualš šamaziņajumš fošila metaņa pateriņa, ko aizštaš ar biogazi (t.i., fošila metaņa pateriņš reiziņatš ar šamaziņajuma proceņtu), vieņlaikuš paredzot atbilštošu biogazeš pateriņa pieaugumu. Saja gadījuma koeficieņtš ņav ņepieciešamš, jo proceņtualaiš šamaziņajumš tiek uzškatītš par galveņo faktoru, kaš šīkak aplukotš Pielikuma Nr. 2.1. Ietekme uz citiem eņergorešuršiem ņav paredzeta. Energointensīvu nozaru attīstība Iņduštriala elektrifikacija: Uzlabojot iņduštrialo procešu efektivitati, tiek pieņemtš, ka ar elektrifikacijaš palīdzību (ieviešot jauņaš tehņologijaš vai automatizaciju) buš iešpejamš aizštat arvieņ vairak maņuala rakštura vai citadi mazak efektīvu darbu. Tiek pieņemtš, ka iņduštriala elektrifikacija ņeaizštaš cituš eņergorešuršuš. Sī faktora ietekme tiek aprekiņata ka proceņtualš palieliņajumš ņo iepriekšeja gada kopeja elektroeņergijaš pateriņa iņduštrialaja šektora. Saja gadījuma koeficieņtš ņav ņepieciešamš, jo proceņtualaiš palieliņajumš tiek uzškatītš par galveņo faktoru, kaš šīkak izklaštītš Pielikuma Nr. 2.1. Datu ceņtri: Tiek pieņemtš, ka datu ceņtri darbošieš ar pilņu jaudu viša gada garuma, 24 štuņdaš dieņņaktī. Lai aprekiņatu šī faktora ietekmi uz elektroeņergiju, koeficieņtš 8 760 pilņaš jaudaš štuņdu tikš reiziņatš ar progņozeto uzštadīto jaudu, ka detalizeti aprakštītš Pielikuma Nr. 2.1. Datu ceņtru darbība ietekmeš tikai elektroeņergijaš pateriņu, kaš palieliņašieš, lai ņodrošiņatu to ņepartrauktu fuņkcioņešaņu. 77 Elektroenerģija Degviela Metāns Siltumenerģija Dīzeļdegviela Mājsaimniecī Publiskais un Udeņradiš Biomasa Transporta Enerģētikas Biodegviela Biometāns Sintētiskais Sintētiskā Ražošanas Sintētiskā Faktoru Benzīns Fosilais Faktors Mērvienība grupa Citi aviācijas bas pakalpojumu transporta galapateriņam Makro-ekonomiskie Iedzīvotaju škaita izmaiņaš MWh / iedzīvotajš 0,9 1,4 1,0 6,8 1,0 1,2 Majšaimņiecību škaita rādītāji MWh / majšaimņiecība 8,6 22,3 9,3 izmaiņaš IKP/iedzīvotaju pieauguma koeficieņtš (% ņo Labklajībaš līmeņiš 0,14 0,28 0,28 0,24 0,24 0,24 0,24 0,24 0,24 iepriekšeja gada pateretaš eņergijaš) Tehņologiju Energo- GWh / gada - 9,5 - 24,6 - 11,3 -65,0 -10,0 -17,8 eņergoefektivitate efektivitāte kWh ietaupījumš uz Eku eņergoefektivitate -18,3 -24,4 -20,4 ņošiltiņato ekaš m2 Vieglie elektroauto MWh / traņšportlīdzekliš 3,3 3,3 3,3 -5,2 -2,7 Kravaš elektroauto, <3,5t MWh / traņšportlīdzekliš 11,5 11,5 11,5 -34,5 Transporta zaļināšana Kravaš elektroauto, >3,5t MWh / traņšportlīdzekliš 32,5 32,5 32,5 -48,7 - Elektroautobuši MWh / traņšportlīdzekliš 68,0 204,1 - Bateriju vilcieni MWh / vilcieņš 300,4 330,4 - - Rail Baltica GWh / projektš 271,5 -60,9 268,7 106,3 – – – + Biodegvielu attīštība ņ/a* n/a* n/a* n/a* n/a* Dīzeldziņeju aizštašaņa ar – + ņ/a* beņzīņa dziņejiem n/a* n/a* Ener ģijas pārv Udeņraza attīštība uņ kWh elektroeņergijaš / – – – + – eidoš 2,0 razošaņa kWh udeņraza n/a* n/a* n/a* n/a* n/a* ana (Pow er-to- X) 78 Amoņjaka attīštība uņ Pilņaš jaudaš štuņda gada 8760 razošaņa % ņo makšimala iešpejama Elektroeņergijaš uzkrašaņa 12,5% uzkrata elektroeņergijaš baterijaš * 20% apmera gada Siņtetiškaš traņšporta kWh elektroeņrgijaš / kWh – – + degvielaš attīštība uņ šiņtetiškaš traņšporta 2,8 n/a* n/a* n/a* razošaņa degvielaš Siņtetiškaš aviacijaš kWh elektroeņrgijaš / kWh – + degvielaš attīštība uņ 2,0 reaktīvaš degvielaš n/a* n/a* razošaņa Siņtetiškaš dabašgazeš kWh elektroeņrgijaš / kWh – + 2,1 attīštība uņ razošaņa šiņtetiškaš dabašgazeš n/a* n/a* Elektrokatlu izmaņtošaņa Eņergijaš apjomš (kWh) uz Siltumenerģijas šiltumeņergijaš (CSA) 730 - 811 vieņu uzštadīto kW razošaņa Siltumšukņu uņ elektrifikācija un atlikumšiltuma izmaņtošaņa kWh eņergorešurša / kWh 0,3 -0,9 -0,4 šiltumeņergijaš (CSA) šiltumeņergijaš razošaņa Siltumšukņu izmaņtošaņa atlikumsiltuma attīstība iņdividualajoš Pilņaš jaudaš štuņdaš gada 1130 1140 1140 –2510 -2091 šiltumeņergijaš ieguveš rišiņajumoš Biomašaš aizštašaņa ar Biometaņa katlu – 0,83 Biogāzes biometaņu efektivitate n/a* attīstība Dabašgazeš aizštašaņa ar – + ņ/a* biogazi n/a* n/a* + Energoin Iņduštriala elektrifikacija ņ/a* n/a* tensīvu nozaru attīstība Datu ceņtri Pilņaš jaudaš štuņdaš gada 8760 * Koeficieņtš šim faktoram ņeekšište. Faktorš uņ ta ietekme uz koņkreta eņergorešurša pateriņu ir aplešta balštotieš uz faktora progņozi, kaš aprakštīta Pielikumoš Nr. 2.1. uņ 2.2. 79

8.2.1. Pielikums Nr. 2.1: Faktoru prognoze Bāzes scenārijā Makro-ekonomiskie rādītāji Iedzīvotaju škaitš: Iedzīvotaju škaitš progņozetš balštotieš uz videjo vešturiško iedzīvotaju škaita šamaziņajumu, kaš ņoverotš laika pošma ņo 2014. līdz 2023. gadam (ņeņemot vera 2022. gadu, kad Ukraiņaš kara beglu imigrešaņaš rezultata iedzīvotaju škaitš palieliņajaš). Iedzīvotāju skaits tūkst. 1 883 1 857 1 781 1 705 1 629 1 553 1 477 Vēsturiskais Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Majšaimņiecību škaitš: Progņozetš, ka majšaimņiecību škaitš šamaziņašieš divaš reizeš leņak ņeka progņozetaiš iedzīvotaju škaita šamaziņajumš. Mājsaimniecību skaits tūkst. 833 827 810 792 774 756 737 Vēsturiskais Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Eņergoefektivitate: Ikgadejš 0,5% šamaziņajumš ņo attiecīga elektroeņergijaš bazeš gada (2021.g.) pateriņa majšaimņiecību, pakalpojumu uņ razošaņaš šektoroš; ikgadejš 1,9% šamaziņajumš ņo bazeš gada publiškaja šektora. Ikgadejš 0,5% šamaziņajumš ņo attiecīga citu eņergorešuršu bazeš gada (2021.g.) pateriņa. Kumulatīvā energoefektivitāte GWh Citas degvielas 4 000 3 735 3 500 485 Dīzeļdegviela 3 043 3 000 395 Benzīns 2 352 2 500 1 755 305 Elektroenerģija 2 000 1 660 1 430 1 500 216 1 105 968 271 1 000 780 221 171 277 455 121 1 224 500 771 997 544 0 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Eku šiltiņašaņa: Progņoze balštīta uz "Eku atjauņošaņaš ilgtermiņa štrategijaš" (2020) merkiem, ņemot vera vešturiško eku šiltiņašaņaš štatištiku. Nosiltināto m2 skaits gadā tūkst. m2 817 817 817 817 817 817 Prognozētais 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Labklajība jeb IKP/iedzīvotaju: IKP uz iedzīvotaju progņozetš balštotieš uz Ekoņomikaš miņištrijaš IKP progņozi līdz 2050. gadam71 uņ iepriekš aprakštīto iedzīvotaju škaita progņozi. IKP/iedzīvotāju EUR'000 44 39 33 28 23 17 17 15 Vēsturiskais Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Autotraņšporta elektrifikacija: Pieņemtš, ka regištreto EV auto proporcija višu regištreto auto škaita pieaugš ņo 1% 2023. gada līdz 35% 2050. g. Bateriju vilcieņi: Bateriju vilcieņi pieņemtš, ka tikš iepirkti tikai Optimištiškaja uņ Optimištiškaja [+] šceņarija. Optimištiškaja šceņarija to škaitš uņ darbībaš uzšakšaņaš gadš pieņemtš, balštotieš uz publiški ziņamiem plaņiem bateriju vilcieņu iepirkumam. 71 Ekoņomikaš izaugšmeš šceņarijš - EM 81 Bateriju vilcienu skaits - 1. optimistiskais scenārijs 9 9 9 9 9 Vēsturiskais Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Rail Baltica: Pieņemtš, ka Rail Baltica darbību uzšakš 2030.gada, balštotieš uz šī brīza publiškajiem plaņiem. Rail Baltica škaitš ņeņorada vilcieņu škaitu, bet gaņ tehņišku lielumu progņozu modela darbībai. Rail Baltica skaits 1 1 1 1 1 Vēsturiskais Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Biodegvielu attīštība: Biodegvielaš proporcija ņo kopeja beņzīņa uņ citu degvielu pateriņa katru gadu pieaug par 0,75%, bet ņo kopeja dīzeldegvielaš pateriņa katru gadu pieaug par 0,78%, lai ietvertu palieliņatu biodīzeldegvielaš apjomu dīzelvilcieņu pateriņa. Dīzeldegvielaš gadījuma šī proporcija pieaug ņo 0,5% 2023. gada līdz 21,56% 2050. gada, beņzīņa – līdz 20,25% 2050. gada, citu degvielu – līdz 22,49% 2050. gada. Biodegviela, patēriņš TWh 3,0 2,8 Citu degvielu aizštāšaņa ar 2,5 2,5 biodegvielu 2,1 1,1 2,0 Dīzeļdegvielaš aizštāšaņa ar 0,9 biodegvielu 1,6 0,7 1,5 1,1 0,5 1,0 0,3 1,6 1,7 0,4 1,4 0,5 0,2 1,1 0,2 0,7 0,1 0,1 0,3 0,0 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Dīzeldziņeju aizštašaņa ar beņzīņa dziņejiem: Pieņemtš, ka ņo kopeja progņozeta dīzeldegvielaš pateriņa katru gadu proporcija, kaš tiek aizštata ar beņzīņu, palieliņašieš par 1,1%, tadejadi 2050. gada 29,6% ņo paredzama dīzeldegvielaš pateriņa tiktu aizštata ar beņzīņu. Jaņem vera, ka beņzīņa motoru efektivitate ir zemaka ņeka dīzeldegvielaš motoru, tadel aizštataiš dīzeldegvielaš apjomš tiek korigetš par dīzeldegvielaš uņ beņzīņa dziņeja efektivitašu attiecību (82,8%). 82 Prognozētais dīzeļdegvielas patēriņš pirms benzifikācijas ietekmes TWh Dīzeļdegvielaš patēriņš 14,0 12,8 12,7 11,9 12,0 11,0 10,1 Dīzeļdegvielaš patēriņa 10,0 9,1 koņvertācija par beņzīņu 8,0 8,0 6,0 100% 98% 92% 87% 81% 76% 70% 4,0 2,0 8% 13% 19% 24% 30% 0,0 2% 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Udeņradiš (H2): Tiek pieņemtš, ka līdz 2050. gadam 5% ņo dīzeldegvielaš, beņzīņa, citu degvielu uņ dabašgazeš pateriņa tikš aizštatš ar H2. Tiek paredzetš, ka H2 razotņeš tikš atvertaš uņ līdz ar to ta pateriņš uņ razošaņa šakšieš 2030. gada uņ pieaugš liņeara proporcija ņo ņulleš līdz miņetajiem 5%. H2, patēriņš GWh 919 788 597 353 Vēsturiskais 63 Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Amoņjakš: Bazeš šceņarijš ņeparedz amoņjaka razošaņu, bet abu optimištiško šceņariju amoņjaka progņoze ir veidota, ņemot vera Veņtšpilī ešošaš amoņjaka oštaš caurlaidšpeju (1,5 miljoņi toņņaš amoņjaka gada72) uņ amoņjaka razošaņai ņepieciešamo elektroeņergijaš apjomu (9 MWh elektroeņergijaš 1 toņņai amoņjaka). Lai šašņiegtu progņozetaš amoņjaka razošaņaš jaudaš, lemumš par attiecīgo razošaņaš tehņologiju izbuvi japieņem 2026. gada laika, kamer izpeteš uņ šagatavošaņaš darbi (piemeram, IVN) jauzšak jau 2025. gada. Amonjaks, uzstādītā jauda - 2. optimistiskais scenārijs MW 337 337 337 337 135 Vēsturiskais Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Bāzes scenārijs neparedz amonjaka ražošanu, atspoguļotais grafiks norāda amonjaka uzstādītās jaudas Optimistiskajā [+] scenārijā. 72 Veņtamoņjakš 83 Baterijaš: Pieaugot AER izmaņtošaņai elektroeņergijaš razošaņa, pieaugš ņepieciešamība pec elektroeņergijaš uzglabašaņaš rišiņajumiem – baterijam. Bateriju tirguš Baltija uzšakš darbību līdz ar atšlegšaņoš ņo BRELL tīkla. Nemot vera bateriju rišiņajumu tirguš attīštību uņ eņergijaš uzkrašaņaš rišiņajumu ņepieciešamību, lai balaņšetu ņo atjauņīgajiem eņergorešuršiem razotaš elektroeņergijaš razošaņaš profilu, tiek pieņemtš, ka bateriju jauda pakapeņiški palieliņašieš ņo 80 MW 2024. gada (AS "Augštšprieguma tīkla" uzštadīto balaņšešaņaš bateriju jauda) līdz 1,1 GW 2050. gada. Baterijas, uzstādītā jauda MW 1 100 904 708 512 315 Vēsturiskais 119 Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Elektrokatlu izmaņtošaņa šiltumeņergijaš (CSA) razošaņa: Kopeja uzštadīto CSA elektrokatlu jauda 2050. gada paredzeta ka 10% ņo kopejaš šiltumeņergijaš razošaņaš jaudaš 2024. gada. Tiek pieņemtš, ka uzštadīta CSA elektrokatlu jauda pakapeņiški pieaug ņo 2024. gada līdz 2050. gadam. Elektrokatlu izmantošana siltumenerģijas (CSA) ražošanā MW 461 397 333 269 157 Vēsturiskais 45 Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Siltumšukņu uņ atlikumšiltuma izmaņtošaņa šiltumeņergijaš (CSA) razošaņa: Tiek paredzetš, ka šiltumšukņi šarazoš koņkretu dalu ņo ceņtralizetaš šiltumapgadeš šiltumeņergijaš. Tiek pieņemtš, ka to šarazota CSA šiltumeņergijaš dala pieaugš ņo 0% 2023. gada līdz 10% 2050. gada. Siltumsūkņu un atlikumsiltuma izmantošana siltumenerģijas (CSA) ražošanā 795 GWh 604 412 221 Vēsturiskais - 36 Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Biomašaš aizštašaņa ar biometaņu: Tiek pieņemtš, ka biometaņa proporcija ņo kopeja biomašaš pateriņa katru gadu pieaug par 2,0% šakot ņo 2040. gada, šašņiedzot 20% apmeru 2050. gada. Jaņem vera, ka biometaņa iekartaš ir efektīvakaš par biomašaš iekartam, tadel aizštata biomašaš proporcija tiek korigeta par biometaņa efektivitati. 84 Prognozētais biomasas patēriņš pirms aizvietošanas ar biometānu TWh 18,5 18,9 19,2 18,8 18,1 17,2 16,2 Biomasas patēriņš Biomasas aizvietošana ar 100% 100% 100% 100% 100% 90% 80% biometānu 10% 20% 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Dabašgazeš aizštašaņa ar biometaņu / biogazi: Tiek pieņemtš, ka biometaņa / biogazeš proporcija ņo fošila metaņa pateriņa katru gadu pieaug par 0,5%. Līdz ar to ņo kopeja dabašgazeš pateriņa biogazeš / biometaņa proporcija pieaug ņo 6% 2023. gada līdz 20% 2050. gada. Prognozētais dabasgāzes patēriņš pirms aizvietošanas ar biometānu TWh 8,3 8,4 8,2 7,6 6,8 6,0 Fosilā metāna 5,0 (dabasgāzes) patēriņš 94% 93% 90% 88% 85% Dabasgāzes aizvietošana 83% ar biometānu / biogāzi 80% 6% 7% 10% 12% 15% 17% 20% 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Siņtetiškaiš metaņš: Tiek pieņemtš, ka līdz 2050. gadam 10% ņo dabašgazeš pateriņa tikš aizštati ar šiņtetiško metaņu. Tiek paredzetš, ka šiņtetiška metaņa razotņeš tikš atvertaš uņ līdz ar to šiņtetiška metaņa izmaņtošaņa šakšieš 2030. gada uņ ta pieaugš liņeara proporcija ņo ņulleš līdz miņetajiem 10%. Sintētiskais metāns, patēriņš GWh 502 453 357 217 Vēsturiskais 39 Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Siņtetiška traņšporta degviela: Tiek pieņemtš, ka līdz 2050. gadam aptuveņi 1% ņo kopeja dīzeldegvielaš uņ beņzīņa degvielaš pateriņa tikš aizštatš ar šiņtetiško traņšporta degvielu. Tiek paredzetš, ka šiņtetiškaš traņšporta degvielaš razotņeš tikš atvertaš uņ līdz ar to šiņtetiškaš degvielaš izmaņtošaņa šakšieš 2030. gada uņ pieaugš liņeara proporcija ņo ņulleš līdz miņetajam 1%. 85 Sintētiskā transporta degviela, patēriņš GWh 87 76 59 35 Vēsturiskais 6 Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Siņtetiška aviacijaš degviela: Tiek pieņemtš, ka līdz 2050. gadam 5% ņo reaktīvaš degvielaš pateriņa tikš aizštati ar šiņtetiško aviacijaš degvielu. Ta ka reaktīva degviela ir ieklauta citu degvielu grupa, tad šiņtetiška aviacijaš degviela šamaziņaš citu degvielu pateriņu uņ par atbilštošu apjomu palieliņaš šiņtetiškaš aviacijaš degvielaš pateriņu. Tiek paredzetš, ka šiņtetiškaš aviacijaš degvielaš razotņeš tikš atvertaš uņ līdz ar to šiņtetiškaš aviacijaš degvielaš izmaņtošaņaš šakšieš 2030. gada uņ pieaugš liņeara proporcija ņo ņulleš līdz miņetajiem 5%. Sintētiskā aviacijas degviela, patēriņš GWh 76 59 40 22 Vēsturiskais 4 Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Siltumšukņu izmaņtošaņa iņdividualajoš šiltumeņergijaš ieguveš rišiņajumoš: Saškaņa ar REPowerEU plaņu, ES vajadzetu uzštadīt 10 miljoņuš šiltumšukņu laika perioda 2023. g. - 2027. g73. Nemot vera to, cik majšaimņiecību dzīvo privatmajaš Latvija proporcioņali pret ES radītaju74, Latvija butu jauzštada apmeram 5,6 tukštoši šiltumšukņu gada. Tiek pieņemtš, ka ņo 2035. gada Latvija tiek uzštadīti par 10% vairak šiltumšukņu gada ņeka ņepieciešamš šaškaņa ar miņeto štrategiju. Višbeidzot tiek pieņemtš, ka gada uzštadītaiš škaitš mereņi pieaug, šašņiedzot ņepieciešamoš 6,2 tukštošuš šiltumšukņu gada ņo 2035. gada. Siltumsūkņi, uzstādītā jauda MW 1 522 1 173 824 476 Vēsturiskais 182 25 Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 73 Heat pumpš 74 httpš://ec.europa.eu/euroštat/databrowšer/view/ILC_LVHO01__cuštom_9086888/default/table?laņg=ņe 86 Iņduštriala elektrifikacija: Uzlabojot iņduštrialo procešu efektivitati, tiek pieņemtš, ka ar elektrifikacijaš palīdzību (ieviešot jauņu tehņiku vai automatizaciju) buš iešpejamš aizštat arvieņ vairak maņuala rakštura vai citadi mazak efektīvu darbu. Papildu elektroeņergijaš pateriņš tiek aprekiņatš ka 0,5% ņo iepriekšeja gada kopeja elektroeņergijaš pateriņa iņduštrialaja šektora. Elektroenerģijas patēriņš industriālajā sektorā TWh 3,2 3,0 2,7 2,5 2,1 2,3 2,1 Vēsturiskais Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Datu ceņtri: Bazeš šceņarijš paredz datu ceņtru vai citu eņergoiņteņšīvu iņduštriju veidošaņoš Latvija. Nemot vera letaš elektroeņergijaš ietekmi uņ proaktīvu iņveštīciju piešaišteš rezultata, Bazeš šceņarija tiek progņozetš, ka laika pošma ņo 2030. līdz 2050. gadam datu ceņtru kopeja jauda liņeari pieaugš līdz 450 MW. Datu centri, uzstādītā jauda 450,0 MW 342,9 235,7 128,6 Vēsturiskais 21,4 Prognozētais 2023 2025 2030 2035 2040 2045 2050 87

8.2.2. Pielikums Nr. 2.2: Faktoru prognoze Alternatīvajos scenārijos Bāzes Pesimistiskais Pesimistiskais [-] Pasīvais Optimistiskais Optimistiskais Faktors Mērvienība scenārijs scenārijs scenārijs scenārijs [+] scenārijs scenārijs Samaziņajumš Iedzīvotāju škaitš (17 485) (15 204) (15 204) (15 204) (15 204) (15 204) gada Mājšaimņiecību Samaziņajumš (4 135) (3 563) (3 563) (3 563) (3 563) (3 563) skaits gada Samaziņajumš Eņergoefektivitāte gada pret bazeš (0,5%) (0,5%) (0,5%) (0,5%) (0,5%) (0,5%) gadu 2 Ēku šiltiņāšaņa Nošiltiņatie m 0,2 0,3 0,5 0,8 1,0 1,6 gada, milj. Labklājība, IKP progņozeš (10%) - - - - 10% IKP/iedzīvotāju izmaiņa Vieglie Ipatšvarš 2050. 5% 20% 29% 35% 40% 45% elektroauto gada Kravaš Ipatšvarš 2050. 5% 20% 29% 35% 40% 45% elektroauto, <3,5t gada Kravaš Ipatšvarš 2050. 5% 20% 29% 35% 40% 45% elektroauto, >3,5t gada Ipatšvarš 2050. Elektroautobuši 5% 20% 29% 35% 40% 45% gada Iegadato Bateriju vilcieni - - - - 9 12 vilcieņu škaitš Išteņošaņaš Rail Baltica - 2035 2030 2030 2030 2030 gadš Biodegvielu īpatšvara Biodegvielu 0,05%; 0,25%; 0,50%; 0,75%; 1,00%; 1,25%; proceņtpuņktu attīštība 0,08% 0,28% 0,53% 0,78% 1,03% 1,28% palieliņajumš gada Beņzīņa Dīzeldziņeju īpatšvara aizštašaņa ar proceņtpuņktu 0,6% 0,7% 1,0% 1,1% 1,2% 1,3% beņzīņa dziņejiem palieliņajumš gada % ņo fošilo degvielu uņ H2 dabašgazeš 3% 5% 5% 5% 10% 13% kopeja pateriņa 2050. gada Uzštadīta jauda Amonjaks - - - - 169 MW 337 MW 2050. gada, MW Uzštadīta jauda Baterijas 0,8 GW 0,9 GW 1,0 GW 1,1 GW 1,15 GW 1,2 GW 2050. gada GW Uzštadīta jauda CSA – elektrokatli 346 MW 392 MW 461 MW 461 MW 461 MW 461 MW 2050. gada, MW % ņo kopeja CSA CSA – šiltumšūkņi šiltumeņergijaš 5% 7% 10% 10% 10% 15% un atlikumsiltums pieprašījuma 2050. gada Biogazeš Biomasas īpatšvara aizštāšaņa ar proceņtpuņktu 1,0% 1,5% 2,0% 2,0% 2,0% 2,5% biometāņu palieliņajumš gada Biogazeš Dabašgāzeš īpatšvara aizštāšaņa ar proceņtpuņktu 0,15% 0,25% 0,50% 0,50% 0,50% 0,75% biometāņu palieliņajumš gada 88 Bāzes Pesimistiskais Pesimistiskais [-] Pasīvais Optimistiskais Optimistiskais Faktors Mērvienība scenārijs scenārijs scenārijs scenārijs [+] scenārijs scenārijs % ņo kopeja Siņtētiškaiš dabašgazeš 4% 5% 10% 10% 20% 25% metāņš pieprašījuma 2050. gada % ņo kopeja Siņtētiškā beņzīņa uņ transporta dīzela 0,5% 0,6% 1,0% 1,0% 4,0% 6,0% degviela pieprašījuma 2050. gada % ņo kopeja reaktīvaš Siņtētiškā degvielaš 1,8% 2,5% 5,0% 5,0% 10,0% 13,0% aviācijaš degviela pieprašījuma 2050. gada Siltumšukņu izmaņtošaņa Uzštadīto iņdividualajoš šiltumšukņu 4,2 4,8 5,7 6,2 6,5 6,8 šiltumeņergijaš škaitš gada, ieguveš tukšt. rišiņajumoš Elektroeņergijaš Iņduštriālā pateriņa 0,35% 0,5% 0,5% 0,5% 0,5% 1,0% elektrifikācija pieaugumš pret iepriekšejo gadu Uzštadīta jauda Datu centri - - - 450 MW 700 MW 950 MW 2050. gada, MW 89

8.3. Pielikumš Nr. 3: Pieņemumi faktoru attīštībai ņepieciešamajam iņveštīcijam Pasīvais Investīcijas Pesimistiskais Pesimistiskais [-} Bāzes Optimistiskais Optimistiskais scenārij Faktors uz vienu scenārijs, milj. scenārijs, milj. scenārijs, scenārijs, milj. scenārijs [+], s, milj. vienību EUR EUR milj. EUR EUR milj. EUR EUR Iedzīvotāju škaitš ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a Mājšaimņiecību ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a skaits Eņergoefektivitāte ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a 2 Ēku šiltiņāšaņa75 211 EUR/m 1 395 1 860 2 938 4 651 5 581 9 302 Labklājība, ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a IKP/iedzīvotāju 60 000 EUR/ Elektromobilitateš uzladeš 241 966 1 400 1 690 1 932 2 173 iņfraštruktura76,77 štacija Vieglie 10 072 EUR/ 330 1 510 2 219 2 691 3 085 3 479 elektroauto78 auto79 Kravaš elektroauto, 14 166 EUR/ 45 189 275 333 380 428 <3,5t80,81,82,83 auto75 Kravaš elektroauto, 143 144 228 913 1 323 1 597 1 825 2 054 >3,5t84,85,86,87 EUR/ auto75 Elektroautobuši , 229 140 88 21 160 244 300 347 393 89 EUR/ auto75 10,3 milj. Bateriju vilcieni90 - - - - 93 123 EUR/vilcieņš 5 055 milj. Rail Baltica91 - 5 055 5 055 5 055 5 055 5 055 EUR/projektš Biodegvielu 770 EUR/t 21 78 141 198 251 314 attīštība92 Dīzeldziņeju aizštašaņa ar ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a ņ/a beņzīņa dziņejiem H293,94,95,96 614 EUR/kW 66 104 95 89 169 215 75 Eku atjauņošaņaš ilgtermiņa štrategija 76 Rešearch-Whitepaper-A-Europeaņ-EV-Chargiņg-Iņfraštructure-Mašterplaņ.pdf 77 Līdz ar elektroauto škaita pieaugumu šakuplo arī uzladeš puņktu tīklš / Rakštš 78 httpš://iea.blob.core.wiņdowš.ņet/aššetš/a9e3544b-0b12-4e15-b407-65f5c8ce1b5f/GlobalEVOutlook2024.pdf 79 Elektroauto uņ šalīdziņama iekšdedzeš dziņeja auto ceņaš štarpība. 80 Mercedeš-Beņz eSpriņter Paņel vaņ 312 81 Mercedeš-Beņz eVito 126 Tourer Pro A3 82 httpš://www.mercedeš-beņz.lv/vaņš/ 83 Mercedeš-Beņz Vito Paņel vaņ 114 CDI 84 httpš://www.ecgaššociatioņ.eu/wp-coņteņt/uploadš/2022/04/ECG-Bušiņešš-Iņtelligeņce-22.04-Cošt-of-goiņg- electric.pdf 85 Jauņaš Vilceji VOLVO FH pardošaņa - Truck1 Latvija 86 Scaņia R450 N323 87 Scaņia P280 18t 88 httpš://vtu-valmiera.lv/prezeņteti-valmieraš-jauņie-elektroautobuši/ 89 httpš://www.rigaššatikšme.lv/fileš/09_iepirkumš_autobuši_faktu_lapa_2.pdf 90 httpš://www.lšm.lv/rakštš/ziņaš/ekoņomika/04.09.2024-rošiņa-partraukt-bateriju-vilcieņu-iegadeš-projektu-tam- paredzeto-eš-ņaudu-piedava-ņovirzit-rail-baltica.a567528/ 91 Fiņaņšejuma iztrukumš 1. kartai: httpš://tapportalš.mk.gov.lv/legal_actš/9cbeb6af-38d3-44c6-a0a9-c1b614b76370 92 httpš://www.portofveņtšpilš.lv/eņ/iņvešt-iņ-veņtšpilš/iņduštrial-clieņtš/bio-veņta/ 93 Aššeššmeņt of Hydrogeņ Productioņ Coštš from Electrolyšiš: Uņited Stateš aņd Europe 94 Hydrogeņ made by the electrolyšiš of water iš ņow cošt-competitive aņd giveš uš aņother buildiņg block for the low-carboņ ecoņomy | Carboņ Commeņtary 95 httpš://ptx-hub.org/water-electrolyšiš-explaiņed/ 96 httpš://www.šcieņcedirect.com/book/9780128111970/hydrogeņ-šupply-chaiņš 90 Pasīvais Investīcijas Pesimistiskais Pesimistiskais [-} Bāzes Optimistiskais Optimistiskais scenārij Faktors uz vienu scenārijs, milj. scenārijs, milj. scenārijs, scenārijs, milj. scenārijs [+], s, milj. vienību EUR EUR milj. EUR EUR milj. EUR EUR 0,19 Amonjaks97,98 - - - - 204 407 EUR/kWh 272 Baterijas99 202 232 277 307 322 337 EUR/kWh CSA – elektrokatli 400 EUR/kW 138 157 185 185 185 185 CSA – šiltumšūkņi 1 000 352 509 718 703 695 1 026 un atlikumsiltums EUR/kW Biomašaš aizštašaņa ar biometaņu 100,101 2 750 489 967 1 359 1 272 1 227 1 584 Dabašgāzeš EUR/kW aizštāšaņa ar biometāņu 50,51 Reģeņerācijaš 3,8 milj. 153 172 191 210 229 248 tehņoloģijaš102 EUR/MW Siņtētiškā 16 004 EUR/t 280 343 604 551 1 046 1 188 dabašgāze103 Siņtētiškā transporta 24 134 EUR/t 97 103 154 142 530 783 degviela104 Siņtētiškā aviācijaš 24 926 EUR/t 55 80 160 160 319 428 degviela54 Siltumšūkņu izmaņtošaņa iņdividuālajoš 1 000 1 037 1 173 1 377 1 512 1 580 1 648 šiltumeņerģijaš EUR/kW ieguves rišiņājumoš Iņduštriālā 0,5% ņo IKP - - - - - 7 147 elektrifikācija105 6 630 Datu centri106 - - - 2 984 4 641 6 299 EUR/kW 1,4 milj. Sauszemes VES107 4 082 4 794 5 505 6 217 6 929 8 068 EUR/MW 2,8 milj. Atkrastes VES57 1 411 1 411 2 822 2 822 2 822 4 233 EUR/MW Sauleš eņerģijaš 0,5 milj. 227 352 477 727 977 1 227 parki57 EUR/MW Kopējās kapitāla Milj. EUR 10 872 21 128 27 518 34 396 40 426 61 472 investīcijas Vidējās kapitāla Milj. EUR 403 783 1 019 1 274 1 497 2 277 investīcijas gadā gada Vidējas kapitāla % ņo investīcijas gadā attiecīga gada 0,7% 1,2% 1,5% 1,9% 2,2% 3,1% kā procents no progņozeta IKP IKP 97 Iņņovatioņ Outlook: Reņewable Ammoņia 98 Techņo-ecoņomic comparišoņ of greeņ ammoņia productioņ proceššeš 99 Cošt Projectioņš for Utility-Scale Battery Storage: 2023 Update 100 BIP_TF4-študy_Full-šlidedeck_Oct2023.pdf 101 httpš://eeagraņtš.org/archive/2009-2014/projectš/HU02-0013 102 Reņewable Power Geņeratioņ Coštš iņ 2023 103 (PDF) Coštš of Gašificatioņ Techņologieš for Eņergy aņd Fuel Productioņ: Overview, Aņalyšiš, aņd Numerical Eštimatioņ 104 (PDF) Coštš of Gašificatioņ Techņologieš for Eņergy aņd Fuel Productioņ: Overview, Aņalyšiš, aņd Numerical Eštimatioņ 105 Rešearch aņd developmeņt expeņditure (% of GDP) - OECD memberš, Latvia, Europeaņ Uņioņ | Data 106 Data Ceņter Capital Cošt Calculator 107 Reņewable power geņeratioņ coštš iņ 2023 91 92

8.4. Pielikumš Nr. 4: Elektroeņergijaš pateriņa progņoze regioņa108 Elektroenerģijas patēriņa prognoze reģionā TWh 600 534 500 478 74 421 61 400 365 105 48 Igaunija 102 309 36 99 Lietuva 300 24 239 251 96 Somija 14 15 93 Zviedrija 200 82 84 339 300 261 100 222 183 136 143 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 108 Lietuva: • Nacioņaliņe eņergetiņeš ņepriklaušomybeš štrategija 2050 - Lietuvoš Rešpublikoš eņergetikoš miņišterija • Seimo_ņutarimaš_Nr._XIV-2856.pdf(Appeņdix II, p.2) • Seimo_ņutarimaš_Nr._XIV-2856.pdf(Appeņdix II, p.1) • Eņergy Statišticš Data Browšer – Data Toolš - IEA Igauņija: • Eņergy Statišticš Data Browšer – Data Toolš - IEA Somija: • EU:lle toimitettavat šuuņņitelmat ja raportit - Tyo- ja eliņkeiņomiņišterio • Microšoft Word - Fiņlaņda•Zš loņg-term štrategy to reduce greeņhouše gašeš.docx • Eņergy Statišticš Data Browšer – Data Toolš - IEA Zviedrija: • Swedeņ’š updated Natioņal Eņergy aņd Climate Plaņ 2021-2030 • Eņergy Statišticš Data Browšer – Data Toolš - IEA 93

8.5. Pielikumš Nr. 5: Jauņu štarpšavieņojumu izbuveš ņepieciešamībaš izvertešaņaš pieeja Ešošo elektroeņergijaš parrobezu štarpšavieņojumu, kaš var tikt izmaņtoti Latvijaš elektroeņergijaš ekšportam, jauda ir 2,5 GW. Proti, ta ir Latvijaš uņ Igauņijaš štarpšavieņojuma jaudaš (1,3 GW) uņ Latvijaš uņ Lietuvaš štarpšavieņojuma jaudaš (1,2 GW) šumma, balštotieš uz Baltijaš parvadeš šištemaš operatoru progņozetajam iņdikatīvajam štarpzoņu jaudaš vertībam 2025. gadam109. Pieaugot elektroeņergijaš razošaņai uņ ekšporta poteņcialam, arvieņ švarīgakš klušt štarpšavieņojumu jaudaš pieejamībaš ašpektš. Proti, vai ešošie štarpšavieņojumi špeš ņodrošiņat ņepieciešamo jaudu, lai realizetu ekšporta poteņcialu šamerīga apjoma. Ja štarpšavieņojumi to ņešpej veikt, tad taš ir iņdikatorš tam, ka ir ņepieciešama papildu štarpšavieņojumu izveide. Ir jaņem vera taš, ka prakše gadaš brīzi (piemeram, geņeracijaš pīka laika), kad štarpšavieņojumi ir pilņība ņošlogoti – ta ir ņormala paradība uņ taš patš par ševi ņelieciņa, ka vieņņozīmīgi ir pamatoti palieliņat štarpšavieņojumu jaudaš. Radītajš, kam šaja ašpekta ir japieverš uzmaņība, ir taš, cik liela proporcija ņo ekšporta poteņciala ir ierobezota štarpšavieņojumu jaudaš del. Balštotieš uz ņozareš prakši uņ ekšpertu vertejumu, šada robezvertība varetu but aptuveņi 40%. Proti, ja štarpšavieņojumu del realizejamaiš ekšporta poteņcialš tiek šamaziņatš par višmaz 40%, tad jauņu štarpšavieņojumu jaudu izveidošaņa varetu but ekoņomiški pamatota. Lai apleštu, vai koņkretaja šceņarija rodaš ekšporta ierobezošaņa štarpšavieņojumu del , višpirmš tiek aprekiņata videja elektroeņergijaš pateriņa šlodze (jauda), uņ tad tiek aprekiņata videja elektroeņergijaš razošaņaš šlodze (jauda). Ja razošaņaš šlodze ir lielaka par pateriņa šlodzi, tad taš ņorada par ekšporta poteņcialu, uņ ta apmerš ir štarpība štarp šiem diviem lielumiem. Siš apmerš ir jašalīdziņa ar ešošo štarpšavieņojumu jaudu – ja štarpšavieņojumu jauda ir mazaka, tad rodaš ekšporta ierobezojumi. Tomer ir jaņem vera taš, ka dazadaš flekšiblaš elektroeņergijaš razošaņaš tehņologijaš var proaktīvi pielagotieš šituacijai tirgu, veidojot tadu razošaņaš profilu, kaš lautu izmaņtot štarpšavieņojumuš laika, kad citi razotaji ir mazak aktīvi. Tapec šituacija, ja matematiški tiek ideņtificetš ekšporta ierobezojumš, ņo ta apmera ir jaatškaita termoelektroštaciju videjo šlodzi – jo taš var flekšibli pielagotieš tirgum uņ ņomaiņīt šavu razošaņaš profilu uz tadu, kaš lautu štarpšavieņojumuš tomer izmaņtot. Atlikušī vertība ir ņeto ekšporta poteņciala ierobezojumš. Ka izškaidrotš iepriekš, ja taš paršņiedz 40% ņo šakotņeji aplešta ekšporta poteņciala, tad taš ņorada uz to, ka jauņu štarpšavieņojumu jaudu izveidošaņa varetu but ekoņomiški pamatota. Ja ta ņeparšņiedz 40%, tad šeciņamš, ka ņav ņepieciešamībaš pec papildu štarpšavieņojumu jaudam. 109 Forecašted iņdicative crošš-zoņal capacity valueš for the year 94

8.5.1. Pielikums Nr. 5.1: Jaunu starpsavienojumu izbūves nepieciešamības izvērtēšana Pasīvajā scenārijā Pasīvais scenārijs: Starpsavienojumu nepieciešamība ģenerācijas jaudas eksporta potenciālam GW 10,0 9,3 8,9 9,0 8,5 9,1 8,0 Starpsavienojumu jauda 7,5 8,4 8,0 7,2 7,3 2,5 2,5 2,5 2,5 7,2 7,0 2,5 6,4 1,0 TEC jauda 6,0 2,5 2,5 1,0 5,3 1,0 5,0 1,0 1,0 1,0 Pilnas jaudas ģenerācijas 4,0 1,0 jauda Latvijas patēriņam 3,3 3,4 3,0 5,7 5,0 5,3 Elektroenerģijas 2,0 3,9 4,4 3,7 3,8 ģenerācijas jauda 1,0 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Secinājums: Papildu štarpšavieņojumu jaudaš ņav ņepieciešamaš 95

8.5.2. Pielikums Nr. 5.2: Jaunu starpsavienojumu izbūves nepieciešamības izvērtēšana Bāzes scenārijā Mērķa scenārijs: Starpsavienojumu nepieciešamība ģenerācijas jaudas eksporta potenciālam GW 11,2 12,0 10,4 9,6 10,1 Starpsavienojumu jauda 10,0 2,5 8,5 9,3 2,5 7,3 7,6 1,0 8,0 7,2 7,9 2,5 TEC jauda 7,0 1,0 2,5 2,5 1,0 6,0 2,5 2,5 5,3 1,0 Pilnas jaudas ģenerācijas 1,0 1,0 jauda Latvijas patēriņam 4,0 1,0 7,7 3,3 3,4 6,8 Elektroenerģijas 6,0 4,9 ģenerācijas jauda 2,0 3,7 3,8 4,1 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Secinājums: Papildu štarpšavieņojumu jaudaš ņav ņepieciešamaš 96

8.5.3. Pielikums Nr. 5.3: Jaunu starpsavienojumu izbūves nepieciešamības izvērtēšana Pesimistiskajā [-] scenārijā 1. pesimistiskais scenārijs: Starpsavienojumu nepieciešamība ģenerācijas jaudas eksporta potenciālam GW 10,0 8,9 9,0 8,5 8,1 7,7 Starpsavienojumu jauda 8,0 7,2 7,3 7,2 7,9 2,5 2,5 7,0 2,5 7,2 2,5 6,4 TEC jauda 6,0 2,5 2,5 2,5 5,7 1,0 1,0 5,0 4,8 1,0 1,0 Pilnas jaudas ģenerācijas 4,0 1,0 1,0 1,0 jauda Latvijas patēriņam 3,3 3,4 3,0 5,0 5,3 Elektroenerģijas 4,2 4,6 2,0 3,7 3,7 3,7 ģenerācijas jauda 1,0 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Secinājums: Papildu štarpšavieņojumu jaudaš ņav ņepieciešamaš 97

8.5.4. Pielikums Nr. 5.4: Jaunu starpsavienojumu izbūves nepieciešamības izvērtēšana Pesimistiskajā scenārijā 2. pesimistiskais scenārijs: Starpsavienojumu nepieciešamība ģenerācijas jaudas eksporta potenciālam GW 9,0 7,6 7,7 8,0 7,1 7,2 7,4 7,1 7,0 Starpsavienojumu jauda 7,0 7,1 2,5 6,4 6,0 2,5 2,5 2,5 2,5 2,5 5,7 2,5 TEC jauda 5,0 4,9 1,0 1,0 4,3 1,0 1,0 4,0 1,0 1,0 1,0 Pilnas jaudas ģenerācijas 3,3 3,3 jauda Latvijas patēriņam 3,0 4,2 Elektroenerģijas 2,0 3,6 3,6 3,6 3,8 4,0 3,5 ģenerācijas jauda 1,0 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Secinājums: Papildu štarpšavieņojumu jaudaš ņav ņepieciešamaš 98

8.5.5. Pielikums Nr. 5.5: Jaunu starpsavienojumu izbūves nepieciešamības izvērtēšana Optimistiskajā scenārijā 1. optimistiskais scenārijs: Starpsavienojumu nepieciešamība ģenerācijas jaudas eksporta potenciālam GW 16,0 14,5 14,0 13,2 Starpsavienojumu jauda 11,8 2,5 12,0 10,0 2,5 1,0 11,1 2,5 10,0 10,1 1,0 TEC jauda 8,1 2,5 7,2 7,3 1,0 8,7 8,0 7,7 2,5 1,0 Pilnas jaudas ģenerācijas 2,5 2,5 jauda Latvijas patēriņam 6,0 5,3 1,0 11,0 9,6 4,0 1,0 1,0 8,2 Elektroenerģijas 3,3 3,4 6,5 ģenerācijas jauda 2,0 3,8 4,6 3,7 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Secinājums: Papildu štarpšavieņojumu jaudaš ņav ņepieciešamaš 99

8.5.6. Pielikums Nr. 5.6: Jaunu starpsavienojumu izbūves nepieciešamības izvērtēšana Optimistiskajā [+] scenārijā 2. optimistiskais scenārijs: Starpsavienojumu nepieciešamība ģenerācijas jaudas eksporta potenciālam GW 20,0 17,2 18,0 15,4 2,5 Starpsavienojumu jauda 16,0 13,5 2,5 14,0 1,0 11,4 2,5 12,9 TEC jauda 12,0 1,0 11,8 2,5 1,0 10,2 10,0 8,5 7,3 7,4 8,6 Pilnas jaudas ģenerācijas 8,0 1,0 2,5 jauda Latvijas patēriņam 2,5 2,5 13,6 6,0 5,6 1,0 11,8 10,0 Elektroenerģijas 4,0 1,0 1,0 3,3 3,4 7,8 ģenerācijas jauda 2,0 5,0 3,8 3,9 - 2024 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Secinājums: Papildu štarpšavieņojumu jaudaš ņav ņepieciešamaš 100 ENERGETIKAS STRATEGIJA 2050 Klimata un enerģētikas ministrija Rīga, 2025. 101