Credit Institution Law
Made 1995-10-24 · Text as of 2026-10-01
Public law and official guidance, published as research. Not legal, tax or financial advice.
About this law
- Original title
- Kredītiestāžu likums.
- Language
- Latvian
- Kind
- Act
- Organisation
- European Union
- Country
- Latvia
- Subjects
- General
- Keywords
- credit, financing, business/industry/corporations, procedural matters, contracts, liability/compensation, data collection/reporting, access-to-information, offences/penalties, legal proceedings/administrative proceedings, enforcement/compliance, international cooperation
- Categories
- *
Where to read it
Text
The law's own text, section by section, as held. Each section has its own link.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums " Par bankām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23., 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.), Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.212 " Komercbanku noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.), Ministru kabineta noteikumi nr.213 " Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.), un Ministru kabineta noteikumi nr. 211 " Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.).
2. Šā likuma 42., 43. un 49.pants stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.
3. Piemērojot šā likuma 35.panta otrās daļas un 59. panta prasības: 1) reģistrētajām kredītiestādēm jāievēro, ka kredītiestādes minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir: — no šā likuma spēkā stāšanās dienas līdz 1996.gada 31.martam — ne mazāks kā 100 000 latu, — no 1996.gada 1.aprīļa līdz 1998.gada 31.martam — ne mazāks kā 1 000 000 latu, 137/153 — no 1998.gada 1.aprīļa līdz 1999.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 2 000 000 latu; 2) (izslēgts ar 30.10.1997. likumu). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997 un 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījumi attiecībā uz vārda „banka” aizstāšanu ar vārdu „kredītiestāde” stājas spēkā 30.04.2011. Sk. pārejas noteikumu 39.punktu)
4. Šā likuma 38. panta normas nav piemērojamas ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1992.gada 1.oktobra lēmumu nr. 411 ("Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 1992, 49./50.nr.) atzītā valsts iekšējā parāda apjomam ar šā lēmuma spēkā stāšanās brīdi.
5. Reģistrētajām kredītiestādēm šā likuma 21.panta prasības jāizpilda līdz 1999.gada 31.decembrim. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums attiecībā uz vārda „banka” aizstāšanu ar vārdu „kredītiestāde” stājas spēkā 30.04.2011. Sk. pārejas noteikumu 39.punktu)
6. Šim likumam spēkā stājoties, lombardi turpina darboties saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" un citiem likumiem, bet Latvijas Bankas izsniegtās licences tiek anulētas. Tās nododamas Latvijas Bankai līdz 1995.gada 1.decembrim.
7. Kompensāciju izmaksas noguldītājiem — fiziskajām personām, kuru noguldījumi atrodas komercbankās, kas ir bankrotējušas vai atzītas par maksātnespējīgām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiek turpinātas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
8. Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 7.punktu prasījuma tiesības valsts garantētās kompensācijas summas apmērā uz līdzekļiem, kas atgūti no komercbankas, kura atzīta par bankrotējušu vai maksātnespējīgu, no fiziskās personas — noguldītāja pāriet Finanšu ministrijai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 07.01.2004.)
9. Likuma 12. 1, 12. 2, 12. 3 un 108. 1 panta spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu. (11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)
10. Likuma 161.panta otrās daļas 16.apakšpunkts un grozījums 192.panta 2.punktā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. (11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)
11. Likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī, bet otrā daļa — 2007.gada 1.aprīlī. (11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)
12. Kredītiestāžu maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesi, kuri uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, risināmi un pabeidzami kārtībā, kādu noteica Kredītiestāžu likums līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. (11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.) 12. 1 Kredītiestādes likvidatoram (administratoram) ir saistoši likuma 135. u n 166.panta noteikumi neatkarīgi no kredītiestādes maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesa uzsākšanas dienas. Likvidatora (administratora) iepriekšējā darbības laikā saņemtās atlīdzības pārrēķins netiek veikts. (28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
13. Grozījums likuma 63.pantā stājas spēkā vienlaikus ar tiesu izpildītāju likuma spēkā stāšanos. (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.) 138/153
14. Šā likuma 63.panta pirmās daļas 7.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. (27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)
15. Likuma 10. 2 pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgā likuma par finanšu nodrošinājumu spēkā stāšanos. (28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
16. Šā likuma 63.panta pirmās daļas 14.punkts stājas spēkā vienlaikus ar bāriņtiesu likuma spēkā stāšanos. (22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2006.)
17. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam kredītiestādes piemēro ar 2008. gada 1.janvāri. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
18. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 20., 21. un 22.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
19. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 21. un 22.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
20. Līdz 2007.gada 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
21. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
22. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
23. Šā likuma pārejas noteikumu 18., 19., 20., 21. un 22.punkta prasību izpildei kredītiestāžu darbību raksturojošos rādītājus rēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 50. 8 un 50. 9 pantu. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
24. Līdz 2007.gada 31.decembrim kredītiestāde šā likuma 35.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtībā. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
25. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, tā līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 35.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtībā. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.) 139/153
26. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, tai nepiemēro šā likuma 36. 2, 36. 3, 36. 4 un 101. 3 panta prasības līdz 2007.gada 31.decembrim. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
27. Izmantojot šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, kredītiestāde šā likuma 35.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kas noteikta kā tādu riska darījumu vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem tiek rēķināta kredītriska kapitāla prasība saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 24.punktu. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
28. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 24.punktu, kredītiestādes lielo riska darījumu un ar kredītiestādi saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina kārtībā, kādu noteica Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
29 — Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 131. 1 pantu attiecībā uz prasību par valsts aģentūras
29. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 131. 1 pantu attiecībā uz prasību par valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegta sertifikāta nepieciešamību kredītiestādes administratora pienākumu veikšanai nav piemērojami tam kredītiestādes administratoram, kurš savu darbību kā kredītiestādes administrators ir uzsācis pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
30. Šā likuma 74. 3 pants stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā. Kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontiem, kas atvērti un nav slēgti pirms šā likuma 74. 3 panta spēkā stāšanās dienas. (22.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
31. Grozījumi šā likuma 106.pantā attiecībā uz ceturtās un piektās daļas izslēgšanu un 198.panta trešajā daļā, kā arī 106. 1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. (17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
32. Grozījumi šā likuma 89. 1 pantā piemērojami pārskatiem, kuri iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam 2008.gada 1.jūlijā vai vēlāk. (29.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)
33. Grozījumi šā likuma 198.pantā attiecībā uz septītās daļas izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. (29.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)
34. Ja pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu administratīvajai rajona tiesai iesniegts līdz 2009.gada 1.janvārim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem. (23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
35. Grozījumi šā likuma 106. 1 un 198.pantā attiecībā uz komercsabiedrībām, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādi, piemērojami ar 2009.gada 1.aprīli. (26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums attiecībā uz vārda „banka” aizstāšanu ar vārdu „kredītiestāde” stājas spēkā 30.04.2011. Sk. pārejas noteikumu 39.punktu) 140/153
36. Šā likuma 59. 6 panta pirmās un otrās daļas noteikumi par aizliegumiem nav piemērojami kredītiestādei, kurai pirms šīs tiesību normas spēkā stāšanās atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu ir sniegts komercdarbības atbalsts vai kurai ir noteikti noguldījumu ierobežojumi. (22.10.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums attiecībā uz vārda „banka” aizstāšanu ar vārdu „kredītiestāde” stājas spēkā 30.04.2011. Sk. pārejas noteikumu 39.punktu)
37. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 63.panta 3. 1 daļā paredzētos noteikumus. (28.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.2010.)
38. Grozījumi šā likuma 59. 2 panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Komerclikumā. (11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
39. Grozījumi likumā attiecībā uz vārda “banka” aizstāšanu ar vārdu “kredītiestāde” un grozījumi likuma 1., 3., 6., 9., 11., 11. 1, 12. 5, 21., 35. 2, 37., 44., 72. 1 un 112. 1 pantā par šo pantu vai tā atsevišķu daļu izslēgšanu attiecībā uz elektronisko naudu un elektroniskās naudas institūcijām, kā arī grozījums 117.pantā stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko naudas institūciju darbību regulējošiem grozījumiem Maksājumu pakalpojumu likumā. (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
40. Līdz 2012.gada 31.decembrim šā likuma 112. 4 panta otrajā un desmitajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai piemēro sešu mēnešu termiņu. (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
41. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā norādīto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
42. Kredītiestādes, kas pēc 2010.gada 1.janvāra ir saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju riska svērto vērtību aprēķinam, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. Pašu kapitāla aprēķināšanā izmantojama šo pārejas noteikumu 45. vai 46.punktā noteiktā aprēķināšanas kārtība. (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
43. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
44. Kredītiestādes, kas pēc 2010.gada 1.janvāra ir saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmantot attīstīto mērīšanas pieeju, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. Pašu kapitāla aprēķināšanā izmantojama šo pārejas noteikumu 45. vai 46.punktā noteiktā aprēķināšanas kārtība. (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
45. Līdz 2011.gada 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
46. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut kredītiestādēm, kas pēc 2010.gada 1.janvāra saņēmušas tās atļauju riska svērto vērtību aprēķinam izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam piemērot attīstīto mērīšanas pieeju, aprēķināt šo pārejas noteikumu 45.punktā minēto minimālo 141/153 pašu kapitāla apmēru, izmantojot piemērotas vienkāršākas pieejas kredītriska un operacionālā riska kapitāla prasību noteikšanai saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas kārtību. (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
47. (Izslēgts ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)
48. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, turpina nodrošināt pašu kapitālu, kurš vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 50.punktā norādīto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to, līdz 2012.gada 31.decembrim. (22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)
49. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, turpina nodrošināt pašu kapitālu, kurš vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 50.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to, līdz 2012.gada 31.decembrim. (22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)
50. Līdz 2012.gada 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. (22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)
51. Šā likuma 63.panta pirmās daļas 11.punkta grozījumi (tā izteikšana jaunā redakcijā) daļā par nodokļu administrēšanas vajadzībām nepieciešamās informācijas sniegšanu par informācijas pieprasītājas valsts konkrētu nodokļu maksātāju saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, 63.panta pirmās daļas 11. 1 punkts daļā par ārvalsts konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām paredzami svarīgas vai svarīgas informācijas sniegšanu saskaņā ar tādiem Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, kuros ir noteikta paredzami svarīgas vai svarīgas informācijas sniegšana, kā arī grozījumi 63.panta trešajā daļā (trešā teikuma izteikšana jaunā redakcijā) piemērojami, sākot ar 2013.gada 1.jūliju. Līdz 2013.gada 30.jūnijam kredītiestādes nodokļu administrēšanas vajadzībām informāciju saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem sniedz tādā apjomā, kāds noteikts šā likuma 63.panta pirmās daļas 11.punktā dienā pirms attiecīgo grozījumu (63.panta 11. un 11. 1 punktā) spēkā stāšanās dienas. (14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)
52. Šā likuma 100. 1 pants attiecībā uz kredītiestādes maksājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās darbības finansēšanai stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. (16.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)
53. Grozījumi šā likuma 1.panta 41. un 42.punktā, 135.pantā, 153.panta 2.punktā, 161.panta ceturtās daļas 9., 19. un 20.punktā un 166.pantā nav piemērojami kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas procesam, kas uzsākts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. (16.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)
54. Attiecībā uz kredītiestādes administratora izvēli maksātnespējas procesos, kuri uzsākti līdz 131. 1 panta grozījumu spēkā stāšanās dienai (panta izteikšana jaunā redakcijā), piemērojamas tiesību normas, kuras bija spēkā administratora iecelšanas dienā, izņemot gadījumus, kad maksātnespējas procesā ieceļams cits administrators. (16.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)
55. Šā likuma 65.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā. (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
56. Šā likuma 35. 4, 35. 5, 35. 6, 35. 7 un 35. 8 panta prasības par pretciklisko kapitāla rezervi stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. 142/153 (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
57. Šā likuma 35. 9, 35. 10, 35. 11 un 35. 12 panta prasības par globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. No 2016.gada 1.janvāra prasību ievēro 25 procentu apmērā, no 2017.gada 1.janvāra — 50 procentu apmērā, no 2018.gada 1.janvāra — 75 procentu apmērā un no 2019.gada 1.janvāra — 100 procentu apmērā no šajā likumā noteiktā. (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
58. Šā likuma 35. 13, 35. 14 un 35. 15 panta prasības par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
59. Šā likuma 35. 18 panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
60. Šā likuma 21.panta pirmās daļas 3.punktā minētos citus uzkrātos ienākumus, kas uzrādīti visaptverošo ienākumu pārskatā, iekļauj sākotnējā kapitālā no 2015.gada 1.janvāra saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktiem pārejas perioda nosacījumiem. (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
61. Šā likuma 34. 3 panta otrās daļas prasību piemēro attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ko nosaka ne vēlāk kā par 2014.gada otrā pusgada darbības rezultātiem, un attiecīgā perioda atalgojuma nemainīgo daļu neatkarīgi no darba līguma vai pilnvarojuma līguma noslēgšanas datuma. (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
62. Šā likuma 63.panta pirmās daļas 11. 2 punktā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2015.gada 31.martam. (29.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2015.)
63. Šā likuma 63.panta pirmās daļas 18.punkts stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī. (30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
64. Grozījumi šā likuma 89. 1 pantā, 90.panta pirmās daļas jaunā redakcija un 91.panta jaunā redakcija, kā arī 89. 2 un 91. 1 pants attiecībā uz gada pārskata, konsolidētā gada pārskata vai zvērināta revidenta ziņojuma vai to kopiju iesniegšanas termiņa pagarināšanu piemērojami, sākot ar 2015.gada pārskata gadu (gadu, kurš sākas 2015.gada 1.janvārī vai 2015.gada kalendāra gada laikā). (30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
65. Kredītiestādes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu atbilstību šā likuma 24. un 25.panta prasībām nodrošina līdz 2017.gada 1.janvārim. (02.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.) 66. 2016.gadā soda naudas, kas iekasētas par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (tai skaitā par šā likuma 198. 1 pantā minētajiem pārkāpumiem), ar finanšu ministra rīkojumu tiek novirzītas apropriācijas palielināšanai valsts pamatbudžeta programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. (02.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.) 143/153
67. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.martam izdod šā likuma 66. 2 panta astotajā daļā paredzētos noteikumus. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
68. Kredītiestāde tos inkasācijas uzdevumus, rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu vai tiesu izpildītāju dotos rīkojumus par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kuri izdoti līdz 2017.gada 30.jūnijam, un šā likuma 66. 1 pantā noteiktos rīkojumus, kas paziņoti, izmantojot šā likuma 66. 2 panta otrās daļas 2. un 3.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, izpilda tādā secībā, kādā tos ir saņēmusi kredītiestāde. Kredītiestāde rīkojumus, ar kuriem tiek precizēts tajos inkasācijas uzdevumos, rīkojumos par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu vai rīkojumos par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kuri izdoti līdz 2017.gada 30.jūnijam, noteiktais naudas līdzekļu apmērs vai izpildāmās darbības, pieņem izpildei piešķirto unikālo numuru secībā un izpilda tādā secībā, kāda tika noteikta sākotnējā (aizstājamā) rīkojuma izpildei. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
69. Šā likuma 66. 2 panta otrās daļas 2. un 3.punkts un astotās daļas otrais teikums (attiecībā uz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā kredītiestāde, izpildot šā likuma 66. 1 panta pirmajā daļā noteikto rīkojumu, uzsāk un veic datu apmaiņu, izmantojot šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu) zaudē spēku ar 2019.gada 1.jūliju. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
70. Kredītiestāde ar 2019.gada 1.jūliju nodrošina šā likuma 66. 2 panta otrās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu. Kredītiestāde ar 2017.gada 1.jūliju var izmantot šā likuma 66. 2 panta otrās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, iepriekš informējot par to Valsts ieņēmumu dienestu un Tiesu administrāciju. Kredītiestāde, kas nav informējusi Valsts ieņēmumu dienestu un Tiesu administrāciju par elektroniskās datu apmaiņas uzsākšanu, izmantojot šā likuma 66. 2 panta otrās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, līdz 2019.gada 30.jūnijam datu apmaiņai ar Valsts ieņēmumu dienestu izmanto šā likuma 66. 2 panta otrās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, bet ar tiesu izpildītājiem — šā likuma 66. 2 panta otrās daļas 3.punktā noteikto datu apmaiņas veidu atbilstoši Civilprocesa likumā paredzētajai kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2017.gada 30.jūnijam. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
71. Šā likuma 63. 2 pants, 65.panta pirmā daļa (jaunā redakcijā), 65.panta 1. 1 un 1. 2 daļa, 65.panta otrā daļa (jaunā redakcijā), 66.pants (jaunā redakcijā), šā likuma 66. 1 un 66. 2 pants stājas spēkā 2017.gada 1.jūlijā. Līdz šā likuma 63. 2 panta spēkā stāšanās dienai kredītiestādei ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā kontiem saskaņā ar tiesību normām, kas noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.421 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījuma kontiem". (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
72. Papildus šā likuma 63. 2 pantā noteiktajam kredītiestādes līdz 2017. gada 31. augustam katras kalendāra nedēļas otrajā darbdienā Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju par iepriekšējā nedēļā atvērtajiem un slēgtajiem juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā — pieprasījuma noguldījuma kontiem, norādot klienta nosaukumu (firmu), vienoto reģistrācijas kodu, pieprasījuma noguldījuma konta numuru, valūtu, konta atvēršanas un slēgšanas datumu. Kredītiestādes minēto informāciju sniedz atbilstoši kārtībai, kāda kredītiestādēm ir noteikta šīs informācijas sniegšanai līdz 2017. gada 30. jūnijam. (21.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.)
73. Šā likuma 116. panta ceturtajā daļā minētajam pilnvarniekam vai 131. 1 pantā minētajam administratoram, kurš ir iecelts par pilnvarnieku vai administratoru līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 116. panta ceturtajā daļā un 131. 1 pants, kas izteikts jaunā redakcijā, un kuram atbilstoši Maksātnespējas likumam ir derīgs biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" izsniegts maksātnespējas procesa administratora sertifikāts, ir tiesības turpināt pilnvarnieka vai administratora pienākumu pildīšanu. (21.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2017.) 144/153
74. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 186. panta piekto daļu un 195. 1 pantu attiecībā uz atkārtotu kreditoru prasījumu pieteikšanu un to apmierināšanu nav piemērojami kredītiestādes maksātnespējas procesam, kas uzsākts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. (21.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2017.)
75. Grozījumi šā likuma 135. panta otrajā daļā (kas paredz likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēra noteikšanas kārtību) un 166. panta pirmajā daļā (kas paredz administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēra noteikšanas kārtību) nav piemērojami kredītiestādes likvidācijas un maksātnespējas procesam, kas uzsākts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. (01.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2018.)
76. Šā likuma 24. panta 2. 1 daļa neattiecas uz šā likuma 24. panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras ieceltas amatā līdz dienai, kad stājas spēkā 24. panta 2. 1 daļa. (01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
77. Šā likuma 34. 5 pants stājas spēkā 2019. gada 1. februārī. Šā likuma 34. 5 panta trešā daļa neattiecas uz personām, kuras šīs daļas spēkā stāšanās dienā ir darba tiesiskajās attiecībās ar kredītiestādi un atbilst vienai vai vairākām šā likuma 34. 5 panta trešajā daļā noteiktajām pazīmēm sakarā ar to, ka persona kļuvusi maksātnespējīga vai izdarījusi kādu no minētajiem likumpārkāpumiem pirms attiecīgās daļas spēkā stāšanās dienas. (01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
78. Grozījumi attiecībā uz šā likuma XIII nodaļas "Kredītiestādes sanācija" un XIV nodaļas "Kredītiestādes bankrota procedūra" izslēgšanu nav piemērojami kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas procesam, kas uzsākts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. Šādam maksātnespējas un likvidācijas procesam piemēro tiesību normas, kuras bija spēkā līdz šā punkta pirmajā teikumā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai. (01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
79. Šā likuma 131. 1 panta otrā daļa, grozījumi 168. panta pirmajā daļā un 169. panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgo grozījumu Civilprocesa likumā (attiecībā uz kredītiestāžu maksātnespējas lietām) spēkā stāšanās dienu. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. maijam iesniedz Saeimai attiecīgos grozījumus Civilprocesa likumā. Šā likuma 131. 1 panta trešajā daļā paredzēto administratora izvēli un kārtību kredītiestādes administratoru amata pretendentu saraksta kārtošanai piemēro, sākot ar attiecīgo grozījumu Civilprocesa likumā (attiecībā uz kredītiestāžu maksātnespējas lietām) spēkā stāšanās dienu. (01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
80. Grozījumi šā likuma 65. panta 1. 2 daļā, 66. panta ceturtajā daļā, 66. 1 panta pirmās daļas 1. punktā, 66. 2 panta trešās daļas otrajā teikumā un septītās daļas pirmais teikums (jaunā redakcijā) attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām". (28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)
81. Grozījumi šā likuma 159. pantā un 161. panta otrās daļas 12. punktā par vārdu "zemesgrāmatu nodaļa" (attiecīgā skaitlī un locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesa" (attiecīgā skaitlī un locījumā) stājas spēkā 2019. gada 1. jūnijā. (28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)
82. Finanšu un kapitāla tirgus komisija līdz 2019. gada 1. augustam izdod šā likuma 126. 2 panta ceturtajā daļā un 146. 1 panta trešajā daļā minētos normatīvos noteikumus. (13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)
83. Šā likuma 126. 2 un 146. 1 pants, grozījumi 128. pantā attiecībā uz pirmās un otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 129. panta pirmajā daļā, 129. panta 1. 1 daļa, grozījumi 132. panta ceturtajā daļā attiecībā uz daļas 145/153 izslēgšanu, grozījumi 137. panta pirmajā daļā un 139. panta otrā daļa nav piemērojama kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesam, kas uzsākts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. Šādam maksātnespējas un likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesam piemēro tiesību normas, kuras bija spēkā līdz šā punkta pirmajā teikumā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai. (13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)
84. Finanšu un kapitāla tirgus komisija līdz 2019. gada 1. augustam izdod šā likuma 196. panta ceturtajā daļā minētos normatīvos noteikumus. (13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)
85. Kredītiestāde šā likuma 106. 2 panta piektajā daļā minēto procedūru izstrādā un iekšējo kanālu ziņošanai par pārkāpumu izveido ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. martam. (19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020.)
86. Grozījumi šā likuma 63. pantā par otrās daļas papildināšanu ar teikumu un trešās daļas otrā teikuma jaunā redakcija, grozījumi 63. panta 3. 1 daļā par trešā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā un šīs daļas papildināšanu ar teikumu, kā arī 63. panta 3. 2 daļa un 64. panta 1. 1 daļa stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. (17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2020.)
87. Līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, kas nosaka elektroniskā zīmoga arī kā elektroniskā dokumenta juridiskā spēka rekvizīta izmantošanu, elektroniskais dokuments, kura autors vai viens no autoriem ir kredītiestāde, ir derīgs bez kredītiestādes pārstāvja paraksta, ja dokuments ir apliecināts ar kredītiestādei kā juridiskajai personai izsniegtu kvalificētu elektronisko zīmogu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK 3. panta 27. punkta izpratnē) un vienlaikus ievēroti visi šādi nosacījumi: 1) dokuments attiecas uz finanšu pakalpojumu sniegšanu vai ar dokumentu kredītiestāde sniedz informāciju citām personām vai valsts vai pašvaldību institūcijām; 2) ārējā normatīvajā aktā attiecīgā veida dokumentam nav īpaši paredzēts, ka tam ir jābūt parakstītam; 3) dokumentā nedrīkst paredzēt kredītiestādes valdes locekļa pilnvarojumu citām personām. (17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2020.)
88. Kredītiestāde kā kreditors ir tiesīga vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma (kredīta) saistības fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ (turpmāk — saistības) un atbilst visiem šādiem nosacījumiem: 1) aizdevuma (kredīta) līgums slēgts starp kreditoru un fizisko personu; 2) fiziskā persona (attiecībā uz aizdevēju) nav un nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē; 3) saistības nodibinātas ar aizdevuma (kredīta) līgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim; 4) saistību atmaksa bija nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku; 5) parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar vienošanos ar kredītiestādi ir zaudējis īpašumtiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu līdz 2018. gada 31. decembrim; 6) aizdevuma (kredīta) saistības dienā, kad tās tiek dzēstas kreditora grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu izpratnē prasībām ir atspoguļotas kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka no bilances norakstīts aktīvs; 146/153 7) attiecīgajai fiziskajai personai nav uzsākts maksātnespējas process. (09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)
89. Šo pārejas noteikumu 88. punktā minētās kreditora tiesības attiecas arī uz galvojuma saistībām. Dzēšamo saistību apmērā ietilpst galvojuma saistības, ja galvojums sniegts par saistībām, kas atbilst attiecīgajā punktā noteiktajam. (09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)
90. Šo pārejas noteikumu 88. punktā minētās tiesības ir arī personai, kurai kredītiestāde cedējusi 88. punktā minētās saistības. Persona, kurai cedētas attiecīgās saistības, ir tiesīga izmantot šo pārejas noteikumu 92. punktā minēto politiku. (09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)
91. Ja starp kreditoru un parādnieku (aizņēmēju vai galvinieku) pirms šo pārejas noteikumu 88., 89., 90., 91., 92., 93., 94., 95., 96. un 97. punkta stāšanās spēkā ir noslēgta vienošanās par šo pārejas noteikumu 88., 89. vai 90. punktā minēto saistību izpildi un šī vienošanās vēl nav izpildīta, tad parādniekam (aizņēmējam vai galviniekam) tiek piedāvāts grozīt šo vienošanos, lai novērstu to, ka tajā paredzētie nosacījumi, ar kādiem daļa saistību dzēšama, parādniekam (aizņēmējam vai galviniekam) ir nelabvēlīgāki par saistību dzēšanas nosacījumiem, kas tādā pašā situācijā tiktu piemēroti saistību vienpusējai dzēšanai saskaņā ar šo pārejas noteikumu 92. punktā noteikto politiku. (09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)
92. Kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 34. 1 un 34. 2 pantu apstiprina uz objektīviem un pamatotiem kritērijiem balstītu politiku un procedūru aizdevumu (kredītu) saistību vienpusējai dzēšanai, tostarp pilnīgai vai daļējai saistību dzēšanai, un publicē to kredītiestādes tīmekļvietnē. (09.07.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
93. Kredītiestāde līdz 2022. gada 1. jūlijam pastāvīgi izvērtē un dokumentē dzēšamo saistību atbilstību šo pārejas noteikumu 88., 89., 90. un 91. punktam un lemj par saistību vienpusēju dzēšanu. (09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)
94. Paziņojumu par saistību vienpusēju dzēšanu kreditors nosūta Kredītu reģistram un tam kredītinformācijas birojam, kura dalībnieks tas ir, kā arī parādniekam (aizņēmējam vai galviniekam) uz to adresi, kas kreditoram ir pieejama. (09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)
95. Kredītiestāde vai persona, kurai kredītiestāde cedējusi šo pārejas noteikumu 88. punktā minētās saistības, reizi gadā informē Valsts ieņēmumu dienestu par personām, kuru saistības tā ir vienpusēji dzēsusi, un par šīm personām dzēsto saistību apmēru. (09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)
96. Šo pārejas noteikumu 88., 89., 90., 91., 92., 93., 94. un 95. punktā ietvertās tiesību normas, kas paredz tiesības un pienākumus saistībā ar aizdevuma (kredīta) vienpusēju dzēšanu, piemērojamas līdz 2022. gada 31. decembrim. (09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)
97. Šo pārejas noteikumu 88., 89., 90., 91., 92., 93., 94., 95. un 96. punktā ietvertās tiesību normas, kas paredz tādas tiesības un pienākumus saistībā ar aizdevuma (kredīta) vienpusēju dzēšanu fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, ir tiesīga piemērot arī citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kas Latvijas Republikā darbojas ar filiāles starpniecību. (09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)
98. Šā likuma 10. 1 pants jaunajā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.) 147/153
99. Finanšu un kapitāla tirgus komisija līdz 2021. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 10. 1 panta divdesmitajā daļā minētos noteikumus. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
100. Iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas iesniegts līdz 2021. gada 30. jūnijam un attiecas uz plānoto ārpakalpojumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata saskaņā ar tiem šā likuma 10. 1 panta noteikumiem, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
101. Kredītiestāde nodrošina, ka tā izpilda šā likuma 10. 1 pantā (jaunajā redakcijā) noteiktās prasības līdz 2022. gada 1. martam. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
102. Šā likuma 49. 2, 49. 3 pants, 101. 3 panta 4. 4 daļas 11. punkts, piektā un sestā daļa jaunajā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 28. jūnijā. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
103. Grozījumi šā likuma 35. 29, 35. 30 un 35. 31 pantā (attiecībā uz sviras rādītāja rezerves prasību) un šā likuma 35. 34, 35. 35 un 35. 36 pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
104. Grozījumu šā likuma 34. 2 panta pirmajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā attiecībā uz kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī piemēro, sākot ar 2021. gada 28. jūniju. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
105. Ārvalsts grupa, kurā ietilpst vairāk nekā viena dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kuras kopējā aktīvu vērtība Eiropas Savienībā 2019. gada 27. jūnijā bija vismaz 40 miljardi euro, un kura turpina darbību šā likuma 33. 4 panta spēkā stāšanās dienā, atbilstoši minētā panta prasībām līdz 2023. gada 30. decembrim izveido mātes sabiedrību Eiropas Savienībā. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
106. Šā likuma 33. 3 pantā minētā pārvaldītājsabiedrība, kura veica darbību 2019. gada 27. jūnijā un turpina darbību šā likuma 33. 3 panta spēkā stāšanās dienā, saņem atļauju minētajā pantā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no 33. 3 panta spēkā stāšanās dienas. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
107. Līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi likumos, ar kuriem tiek noteikts, ka manta, kas paliek pēc kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas un tās izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij, šā likuma 63. panta pirmās daļas 24. punktā noteikto regulējumu piemēro tikai attiecībā uz ziņu sniegšanu par kapitālsabiedrībām, kas atbilstoši Komerclikuma 314. 1 panta un 317. panta otrajai daļai ir izslēgtas no komercreģistra, un citām juridiskajām personām, kas nav kapitālsabiedrības un ir izslēgtas no attiecīgā Uzņēmumu reģistra vestā reģistra. (27.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2021.)
108. Ziņas par kapitālsabiedrībām, kas atbilstoši Komerclikuma 314. 1 panta un 317. panta otrajai daļai ir izslēgtas no komercreģistra līdz šā likuma 63. panta pirmās daļas 24. punkta spēkā stāšanās dienai, kredītiestāde sniedz, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumu, kuram pievienota Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija par minētajām no komercreģistra izslēgtajām kapitālsabiedrībām. (27.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2021.) 148/153
109. Šā likuma 64. pantu piemēro arī tiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas līdz dienai, kad stājas spēkā Latvijas Bankas likums. (23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
110. Šā likuma grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu visā likumā ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā), vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), izņemot pārejas noteikumus, vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" šā likuma 10. 1 panta deviņpadsmitajā daļā, 59. 2 panta ceturtajā daļā, 101. 2 panta piektajā daļā, 101. 3 panta astotajā daļā, 123. pantā, 129. panta ceturtajā daļā, 148. panta ceturtajā daļā un 208. 1 panta pirmajā daļā, grozījumi 6. panta trešajā daļā, grozījums par 7. panta izslēgšanu, grozījums par 8. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 50. panta otrajā daļā, 61. panta otrajā daļā, 63. panta pirmajā daļā, 64. pantā, grozījums par 100. 1 panta, 101. panta otrās daļas ievaddaļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums par 106. panta trešās daļas izslēgšanu, grozījums par 108. panta otrās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un grozījumi par 108. panta ceturtās un piektās daļas, 111. panta, 112. 5 panta 1. 1 daļas, 129. panta trešās daļas izslēgšanu, grozījums par 146. panta piektās daļas izslēgšanu, grozījumi 159. panta pirmajā daļā un 161. panta otrās daļas 9. un 14. punktā, grozījums par 198. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījumi 199. pantā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu. (23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu kas stājas spēkā 31.05.2022.)
111. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim. (23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
112. Uzņēmumu reģistrs par šā likuma 89. 1 panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem, kas saņemti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 89. 1 panta trešajā daļā, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata un tam pievienojamo dokumentu kopijas elektroniskā formā ir pieejamas Uzņēmumu reģistrā. (23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
113. Grozījumi šā likuma 21. panta ceturtajā daļā un 59. 1 panta pirmajā daļā, kas noteic pienākumu publicēt paziņojumus Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā. (23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
114. Šā likuma 2. panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Privāto pensiju fondu likumā, kuri attiecas uz Pan-Eiropas privāto pensiju produkta reģistrāciju un izplatīšanu Latvijas Republikā. (13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
115. Šā likuma 133. 1 un 160. 1 pantu piemēro kredītiestādei, kuras likvidācijas (arī pašlikvidācijas) vai maksātnespējas process ir uzsākts arī līdz šā likuma 133. 1 un 160. 1 panta spēkā stāšanās dienai. Ja kredītiestādes likvidācijas (arī pašlikvidācijas) vai maksātnespējas process ir uzsākts pirms šā likuma 126. 2 panta trešās daļas vai 146. 1 panta otrās daļas spēkā stāšanās dienai, tad nepiemēro šā likuma 133. 1 panta otro daļu un 160. 1 panta otro daļu. (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2023.)
116. Ja kredītiestādes likvidācijas (arī pašlikvidācijas) vai maksātnespējas process ir uzsākts līdz šā likuma 133. 1 u n 160. 1 panta spēkā stāšanās dienai, tad šā likuma 133. 1 panta ceturtajā daļā un 160. 1 panta ceturtajā daļā noteiktais piecu gadu termiņš kreditora prasījuma tiesību zaudēšanai tiek skaitīts no šā likuma 133. 1 un 160. 1 panta spēkā stāšanās dienas. (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2023.) 149/153
117. Ja kredītiestādes likvidācijas (arī pašlikvidācijas) process vai maksātnespējas process ir uzsākts līdz šā likuma 133. 1 un 160. 1 panta spēkā stāšanās dienai un ja likvidators vai administrators noslēdz šā likuma 133. 1 panta pirmajā daļā vai 160. 1 panta pirmajā daļā minēto līgumu, tad likvidatora vai administratora izraudzīta kredītiestāde izmaksā kreditoram naudas līdzekļus, kas tam pienākas, tikai tad, ja ir nodrošināta šā kreditora izpēte atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām. Ja kredītiestādes likvidācijas (arī pašlikvidācijas) process ir uzsākts pirms šā likuma 126. 2 panta trešās daļas spēkā stāšanās dienai, atbilstoši 133. 1 panta pirmajai daļai likvidatora izraudzītā kredītiestāde, izmaksājot kreditoram pienākošos naudas līdzekļus, ievēro likvidējamās (pašlikvidējamās) kredītiestādes likvidatora piemēroto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģiju. (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2023.)
118 — Šā likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta "r" apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 30. decembrī
118. Šā likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta "r" apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 30. decembrī. (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.)
119. Šā likuma 116. panta 1. 1 daļa un 131. panta trešā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. decembrī. (20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.12.2025.)
120. Šā likuma 73. 1 pants, izņemot otrās daļas 4. punktu, un 198. panta trīspadsmitā daļa, izņemot noteikumu par valodas prasību nodrošināšanu bankomātos, stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šā likuma 73. 1 panta otrās daļas 4. punkts un 198. panta trīspadsmitā daļa attiecībā uz valodas prasību nodrošināšanu bankomātos stājas spēkā 2025. gada 30. janvārī. (19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2024.)
121. Latvijas Banka līdz 2024. gada 1. novembrim izdod šā likuma 73. 1 panta piektajā daļā minētos noteikumus. (19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2024.)
122. Šā likuma 73. 2 pants stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. (19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2024. Pants iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2026.)
123. Ja laika periodā līdz 2026. gada 1. janvārim kredītiestāde, kura ir reģistrēta Latvijā vai ir ārvalstu kredītiestādes filiāle Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā un kurā atvērto klientu maksājumu kontu skaits un rezidentu mājsaimniecību noguldījumi iepriekšējā gada 31. decembrī bija vismaz pieci procenti no attiecīgi kopējā maksājumu kontu skaita un kopējiem rezidentu mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēs Latvijā, nolemj slēgt finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē vietu vai būtiski samazināt šajā vietā pieejamo darbību un pakalpojumu klāstu, kredītiestāde: 1) pirms attiecīgā lēmuma īstenošanas sagatavo tā pamatojumu, izvērtējot arī šāda lēmuma ietekmi uz klientiem un tiem pieejamiem finanšu pakalpojumiem; 2) par to pēc iespējas savlaicīgi, bet ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš informē klientus, Latvijas Banku un pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē vieta; 3) sniedz klientiem visu nepieciešamo informatīvo un konsultatīvo atbalstu, lai nodrošinātu, ka klienti ir pienācīgi informēti par to, kur, kādā veidā un kārtībā pēc finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē vietas slēgšanas viņi varēs saņemt tiem nepieciešamos finanšu pakalpojumus un praktisko atbalstu. (19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2024.)
124. Latvijas Banka līdz 2024. gada 1. decembrim izdod šā likuma 73. 2 panta devītajā daļā minētos noteikumus. (19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2024.)
125. Šā likuma 89. 1 panta 1. 1 daļā noteiktais pienākums piemērojams attiecībā uz gada pārskatiem un 150/153 konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2024. pārskata gadu. (26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 22.02.2007., 29.05.2008., 26.02.2009., 11.03.2010., 23.09.2010., 23.12.2010., 15.03.2012., 22.03.2012., 24.05.2012., 14.03.2013., 16.05.2013., 24.04.2014., 11.06.2015., 21.07.2017., 28.02.2019., 19.12.2019., 17.06.2020., 29.04.2021., 28.04.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu); 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu; 3) (izslēgts ar 23.12.2010. likumu); 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju; 5) Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 9.marta direktīvas 2005/1/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru; 8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija); 10) Padomes 1968.gada 9.marta Pirmās direktīvas 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses; 11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/58/EK, ar ko Padomes direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām; 12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 5.septembra direktīvas 2007/44/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 92/49/EEK un direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē; 13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK; 14) (izslēgts ar 24.05.2012. likumu); 15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskas naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu; 151/153 16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK, direktīvu 2006/49/EK un direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lielajiem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību; 17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/76/ES, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK un direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi; 18) Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem; 19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/78/ES, ar ko groza direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām; 20) Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ direktīvu 77/799/EEK; 21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra direktīvas 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza direktīvas 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK; 22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK; 23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012; 24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK; 25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra direktīvas (ES) 2017/2399, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā; 26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/60/EK un Komisijas direktīvu 2006/70/EK; 27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES; 28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/878, ar ko direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem; 29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/879, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un direktīvu 98/26/EK; 30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES; 152/153 31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu (ES) Nr. 537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES. Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 5.oktobrī. Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs Rīgā 1995.gada 24.oktobrī © Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" 153/153