Cabinet Regulation No. 184 validating the Procedure for obtaining and collecting information on the level of fertility of agricultural land and its changes, as well as recognizing providers of agrochemical soil research services

Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 72, 13.04.2023. OP numurs: 2023/72.10 Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 184 Pieņemts: 11.04.2023. Stājas spēkā: 14.04.2023. Ministru kabineta noteikumi Nr. 184 Rīgā 2023. gada 11. aprīlī (prot. Nr. 19 23. §) Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 10. panta otrās daļas 1. punktu Kārtība, kādā iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā: 1/29 https://likumi.lv https://www.vestnesis.lv/ta/id/341038 https://www.vestnesis.lv/url.php?id=341038 https://likumi.lv/ta/id/87480-lauksaimniecibas-un-lauku-attistibas-likums 1.1. iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām (turpmāk – informācija); 1.2. atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs). 2. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) informāciju iegūst: 2.1. veicot augšņu agroķīmisko izpēti; 2.2. saņemot augšņu agroķīmiskās izpētes datus no atzītiem pakalpojumu sniedzējiem. 3. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni raksturo šādi rādītāji: 3.1. augsnes tips un granulometriskais sastāvs; 3.2. mitruma apstākļi; 3.3. reljefa apstākļi; 3.4. akmeņainības pakāpe; 3.5. agroķīmiskās īpašības: 3.5.1. pamatrādītāji – organisko vielu saturs, apmaiņas reakcija (pH), augiem izmantojamā fosfora (P2O5) un kālija (K2O) saturs; 3.5.2. papildu rādītāji – apmaiņas magnija (Mg), kalcija (Ca), sēra (S) un mikroelementu saturs. 4. Augšņu agroķīmiskā izpēte ir darbību kopums, kas ietver šādus posmus: 2/29 4.1. lauka darbu plāna projektu izstrādi, izmantojot digitalizētās augšņu kartes; 4.2. augsnes paraugu ņemšanu atbilstoši lauka darbu plāna projektam; 4.3. augsnes paraugu agroķīmisko īpašību rādītāju testēšanu akreditētā laboratorijā, izmantojot dienesta tīmekļvietnē publicētās augšņu testēšanas metodes; 4.4. iegūto datu ievadīšanu un uzturēšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē (turpmāk – augšņu agroķīmiskās izpētes datubāze); 4.5. iegūto datu novērtēšanu atbilstoši lauksaimniecībā izmantojamās zemes agroķīmisko īpašību rādītāju novērtējuma grupām (1. pielikums). II. Pakalpojumu sniedzēja atzīšana 5. Dienests pakalpojumu sniedzēju atzīst šādos pakalpojumu veidos: 5.1. A pakalpojumā, kad pakalpojumu sniedzējs sagatavo paraugu ņemšanas plāna projektu un ņem augsnes paraugus atbilstoši šo noteikumu prasībām, izmantojot dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikāciju, kā arī sagatavo un nogādā paraugus testēšanai augšņu references laboratorijā, norādot atzīšanas numuru; 5.2. B pakalpojumā, kad pakalpojumu sniedzējs ņem augsnes paraugus atbilstoši šo noteikumu prasībām, augšņu agroķīmiskās izpētes dokumentos norāda atzīšanas numuru un eksportē testēšanas rezultātus augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē. Paraugus testēšanai iesniedz vienā no šādām akreditētām laboratorijām: 5.2.1. augšņu references laboratorijā; 5.2.2. laboratorijā, kas ir atzīta un drīkst veikt analīzes augšņu agroķīmiskajai izpētei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augšņu references laboratorijas funkciju īstenošanu, un ir norādīta atzīto laboratoriju sarakstā dienesta tīmekļvietnē; 3/29 5.2.3. ārvalstu laboratorijā, kuras augšņu testēšanas metodes ir saderīgas un rezultāti salīdzināmi ar dienesta tīmekļvietnē norādītajām augšņu testēšanas metodēm. 6. Lai dienests pieņemtu lēmumu par pakalpojumu sniedzēja atzīšanu, pakalpojumu sniedzējs dienestā iesniedz: 6.1. iesniegumu, kurā norāda datus par iesniedzēju – nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi un sniedzamā pakalpojuma – A vai B – veidu; 6.2. informāciju par pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo aprīkojumu; 6.3. apliecinājumu par to, ka pakalpojumu sniedzēja personāls ir iepazinies ar prasībām augsnes paraugu ņemšanai un informācijas apmaiņai ar dienestu (2. pielikums). 7. Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi sedz izdevumus, kas saistīti ar tā atbilstības pārbaudi augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniegšanai. 8. Dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata iesniegtos dokumentus, novērtē pakalpojumu sniedzēja atbilstību šo noteikumu 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētajām prasībām, lai pārliecinātos par tā spēju sniegt šo noteikumu 5. punktā minēto pakalpojumu, un, ja tas atbilst minētajām prasībām: 8.1. pieņem lēmumu par pakalpojumu sniedzēja atzīšanu; 8.2. savā tīmekļvietnē publicē informāciju par atzīto pakalpojumu sniedzēju, norādot tā nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko un faktisko adresi, sniegtā pakalpojuma – A vai B – veidu, piešķirto atzīšanas numuru un datumu. 9. Lai dienests savā tīmekļvietnē publicētu aktuālu un ticamu informāciju, atzītais pakalpojumu sniedzējs triju darbdienu laikā informē dienestu, ja ir mainījusies tīmekļvietnē publicējamā informācija vai pakalpojumu sniedzējs izbeidz savu darbību. 4/29 10. Dienests reizi gadā veic atzītā pakalpojumu sniedzēja uzraudzības pārbaudi. 11. Dienests ir tiesīgs ņemt augšņu kontroles paraugus pakalpojuma saņēmēja laukos un salīdzināt iegūtos rezultātus ar atzītā pakalpojumu sniedzēja ņemtajiem paraugiem, lai pārliecinātos par darbu kvalitatīvu izpildi atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētā pakalpojuma veidam. 12. Atzītais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi samaksā par uzraudzības pārbaudi. III. Informācijas ieguve pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma 13. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs augšņu agroķīmiskajai izpētei piesakās vienā no šādiem veidiem: 13.1. iesniedzot dienestā iesniegumu, kurā norāda datus par iesniedzēju – juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi, kā arī tās personas kontaktinformāciju, kura sadarbosies ar dienestu, un platību, kādā nepieciešama agroķīmiskā izpēte, agroķīmiskās izpētes materiālos papildus norādāmo informāciju, rezultātu saņemšanas veidu, katra agroķīmiskajai izpētei pieteiktā lauka nosaukumu vai kultūraugu, platību, kadastra vai lauka bloka numuru un testējamos rādītājus; 13.2. Lauku atbalsta dienesta elektronisko pakalpojumu sistēmā; 13.3. pie atzīta B pakalpojumu sniedzēja. 14. Šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētajā gadījumā dienests slēdz līgumu ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguves nosacījumiem augšņu agroķīmiskajai izpētei. 5/29 15. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par augšņu agroķīmisko izpēti maksā atbilstoši pakalpojumu sniedzēja cenrādim vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. IV. Informācijas ieguve reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā 16. Dienests informācijas ieguvei izveido reprezentatīvu lauku saimniecību izlases kopu (turpmāk – izlases kopa) visos valsts plānošanas reģionos, izmantojot šādus atlases kritērijus: 16.1. valsts plānošanas reģions; 16.2. novads; 16.3. saimniecības specializācija – laukkopība, lopkopība, dārzkopība – un lauksaimniecības sistēma – bioloģiskā vai integrētā. 17. Dienests slēdz līgumu ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguvi izlases kopas platībā un konkrētās platības lauku vēstures ieguves nosacījumiem. 18. Dienests izlases kopas laukos nosaka šādus augsnes agroķīmisko īpašību rādītājus: 18.1. apmaiņas reakciju (pH); 18.2. organiskās vielas saturu; 18.3. augiem izmantojamo fosforu un kāliju; 18.4. apmaiņas magniju. 6/29 19. Lai iegūtu informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeņa pārmaiņām, dienests ik pēc pieciem gadiem veic atkārtotu augsnes agroķīmisko izpēti konkrētajos izlases kopas laukos. 20. Ja izlases kopā ir mainījies kāds no zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, dienests slēdz šo noteikumu 17. punktā minēto līgumu ar jauno zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja tas turpina iepriekšējo saimniecības specializāciju un lauksaimniecības sistēmu. Ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nevēlas turpināt iepriekšējo specializāciju un sistēmu vai nevēlas slēgt līgumu, dienests izlases kopai konkrētajā novadā atlasa citu saimniecību ar tādu pašu specializāciju un lauksaimniecības sistēmu kā iepriekšējai saimniecībai. V. Kārtība, kādā dienests veic augsnes agroķīmisko izpēti 21. Dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minēto iesniegumu, izstrādā lauka darbu plāna projektu, ievērojot digitalizēto augšņu karšu datus un audzēto kultūraugu un izmantojot atbilstošu ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datorprogrammu. 22. Augsnes paraugus ņem atbilstoši lauka darbu plāna projektam, izmantojot dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes lietotni. Augsnes paraugu ņemšanas laikā novērtē lauka informāciju atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam. 23. Augsnes paraugus nogādā testēšanai augšņu references laboratorijā. 24. Augšņu references laboratorija testēšanas rezultātus ievada augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē, kurā rezultātus novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. 25. Iegūtos analīžu datus un to novērtējumu pievieno augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzes ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ģeotelpisko datu kopai. 7/29 26. Dienests pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma elektroniski, papīra vai *.shp datnes formā izsniedz šādus augsnes agroķīmiskās izpētes materiālus: 26.1. veidlapas, kurās ir norādīta informācija par katra parauga analīžu faktisko skaitlisko vērtību un optimālo skaitlisko vērtību, faktiskās skaitliskās vērtības novērtējums, skābām augsnēm – rekomendējamā kalcija karbonāta deva, kā arī informācija par zemes lietošanas veidu, augsnes tipu un granulometrisko sastāvu, elementārā kontūra platība (ha), kā arī informācija par lauka katra agroķīmiskā rādītāja vidējo svērto skaitlisko vērtību, ja zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam šī vērtība ir nepieciešama; 26.2. augšņu agroķīmiskās izpētes digitālās kartes. VI. Informācijas apkopošana 27. Dienests, izmantojot augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzes datus, sagatavo pārskatu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un to publicē savā tīmekļvietnē: 27.1. katru gadu līdz 1. martam – par iepriekšējā gada augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem; 27.2. nākamajā gadā pēc piecu gadu cikla – par augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem izlases kopā; 27.3. nākamajā gadā pēc otrā agroķīmiskās izpētes cikla – par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeņa pārmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu ciklu izlases kopā. 28. Pārskatos par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām apkopo un analizē informāciju pa zemes izmantošanas veidiem valsts plānošanas reģiona un valsts mērogā. 29. Augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē glabājas: 8/29 Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministrs D. Šmits 29.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultāti; 29.2. kopsavilkumi par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām. VII. Noslēguma jautājums 30. Šo noteikumu 7., 12. un 15. punkts par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā. 9/29 1. tabula Tīrumu, pļavu, ganību un ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās pēc organisko vielu satura (%) Organisko vielu saturs Minerālaugsnes Citas augsnesgranulometriskais sastāvs M sM mS S Nepietiekams < 3,0 < 2,5 < 2,0 < 1,5 – Optimāls (pietiekams) 3,0–3,5 2,5–3,0 2,0–2,5 1,5–2,0 – Paaugstināts 3,6–10,0 3,1–10,0 2,6–10,0 2,1–10,0 – Trūdaina augsne – – – – 10,1–20,0 Trūdaini kūdraina – – – – 20,1–50,0 1. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumiem Nr. 184 Lauksaimniecībā izmantojamās zemes agroķīmisko īpašību rādītāju novērtējuma grupas 10/29 Kūdra (K) – – – – > 50 Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts. 2. tabula Tīrumu, pļavu, ganību un ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās pēc augsnes reakcijas 1 M KCl suspensijā Augsnes reakcija Organisko vielu saturs (%) < 5,1 5,1–50,0 > 50,0 Granulometriskais sastāvs M sM mS S M sM mS S K Normāla > 6,5 > 6,3 > 5,8 > 5,5 > 6,2 > 5,9 > 5,6 > 5,3 > 5,0 Vāji skāba 6,1–6,5 5,8–6,3 5,6–5,8 5,3–5,5 5,8–6,2 5,6–5,9 5,4–5,6 5,1–5,3 4,9–5,0 Vidēji skāba 5,7–6,0 5,4–5,7 5,1–5,5 4,9–5,2 5,4–5,7 5,2–5,5 5,0–5,3 4,7–5,0 4,5–4,8 Skāba 5,3–5,6 5,0–5,3 4,6–5,0 4,5–4,8 5,0–5,3 4,8–5,1 4,5–4,9 4,2–4,6 4,0–4,4 Stipri skāba < 5,3 < 5,0 < 4,6 < 4,5 < 5,0 < 4,8 < 4,5 < 4,2 < 4,0 Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts. 11/29 3. tabula Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās pēc kustīgā fosfora satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (P2O5 mg kg-1) Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%) < 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 Granulometriskais sastāvs M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K Ļoti zems ≤ 40 ≤ 35 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 60 ≤ 55 ≤ 50 ≤ 40 ≤ 80 ≤ 100 Zems 41–80 36-70 31–60 26–50 61–120 56–110 51–100 41–80 81–160 101–200 Vidējs 81–160 71-130 61–120 51–100 121–240 111–220 101–200 81–160 161–305 201–365 Augsts 161–270 131– 220 121–185 101– 155 241–410 221–375 201–340 161–255 306–520 366–620 Ļoti augsts > 270 > 220 >185 >155 > 410 > 375 > 340 > 255 > 520 > 620 Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts. 4. tabula 12/29 Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās pēc kustīgā fosfora satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (P2O5 mg kg-1) Saturs augsnē Virskārta Organisko vielu saturs (%) < 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 Granulometriskais sastāvs M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K Ļoti zems ≤ 90 ≤ 85 ≤ 80 ≤ 70 ≤ 110 ≤ 105 ≤ 100 ≤ 90 ≤ 150 ≤ 180 Zems 91–130 86–125 81–120 71–110 111–150 106–145 101–140 91–130 151–200 181–260 Vidējs 131–250 126–240 121–240 111–230 151–250 146–240 141–230 131–220 201–340 261–430 Augsts 251–350 241–345 241–341 231–330 251–450 241–430 231–410 221–380 341–530 431–770 Ļoti augsts > 350 > 345 > 341 > 330 > 450 > 430 > 410 > 380 > 530 > 770 Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts. 5. tabula Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās pēc kustīgā kālija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (K2O mg kg-1) 13/29 Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%) < 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 Granulometriskais sastāvs M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K Ļoti zems ≤ 50 ≤ 45 ≤ 40 ≤ 30 ≤ 75 ≤ 70 ≤ 65 ≤ 55 ≤ 105 ≤ 125 Zems 51–100 46–90 41–80 31–60 76–150 71–140 66–130 56–110 106–205 126–250 Vidējs 101–200 91–180 81–160 61–120 151–300 141–280 131–260 111–220 206–410 251–500 Augsts 201–340 181–305 161–270 121–205 301–450 281–420 261–390 221–330 411–700 501–840 Ļoti augsts > 340 > 305 > 270 > 205 > 450 > 420 > 390 > 330 > 700 > 840 Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts. 6. tabula Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās pēc kustīgā kālija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (K2O mg kg-1) Virskārta 14/29 Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%) < 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 Granulometriskais sastāvs M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K Ļoti zems ≤ 110 ≤ 105 ≤ 100 ≤ 90 ≤ 135 ≤ 130 ≤ 125 ≤ 115 ≤ 185 ≤ 230 Zems 111–170 106–165 101–160 91–150 136–210 131–200 126–180 116–170 186–285 231–355 Vidējs 171–260 166–255 161–250 151–240 211–360 201–340 181–310 171–280 286–490 356–605 Augsts 261–360 256–335 251–350 241–340 361–450 341–430 311–400 281–370 491–620 606–765 Ļoti augsts > 360 > 335 > 350 > 340 > 450 > 430 > 400 > 370 > 620 > 765 Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts. 7. tabula Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās pēc apmaiņas magnija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (Mg mg kg-1) Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%) < 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 Granulometriskais sastāvs M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K Zems < 160 < 140 < 110 < 90 < 240 < 200 < 160 < 130 < 320 < 380 15/29 Vidējs 160–270 140–240 110–180 90–150 240–360 200–300 160–240 130–190 320–460 380–510 Augsts > 270 > 240 > 180 > 150 > 360 > 300 > 240 > 190 > 460 > 510 Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts. 8. tabula Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās pēc apmaiņas magnija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (Mg mg kg-1) Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%) < 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 Granulometriskais sastāvs M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K Zems < 260 < 250 < 230 < 210 < 380 < 365 < 330 < 300 < 580 < 690 Vidējs 260–370 250–340 230–310 210–290 380–490 365–450 330–410 300–370 580–690 690–760 Augsts > 370 > 340 > 310 > 290 > 490 > 450 > 410 > 370 > 690 > 760 Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts. 9. tabula 16/29 Augšņu iedalījums grupās pēc apmaiņas kalcija satura 1 M KCl ekstraktā (Ca mg kg-1) Kalcija saturs Organisko vielu saturs (%) < 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 Zems < 1000 < 1500 < 2500 < 3000 Vidējs 1000–1500 1500–2250 2500–3750 3000–4500 Augsts > 1500 > 2250 > 3750 > 4500 10. tabula Augšņu iedalījums grupās pēc sēra satura 1M KCl ekstraktā (S mg kg-1) Sēra saturs Organisko vielu saturs (%) < 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 Zems < 6,0 < 9,0 < 15 < 18,0 17/29 Vidējs 6,0–10,0 9,0–15,0 15,0–25,0 18,0–30,0 Augsts > 10 > 15,0 > 25,0 > 30,0 11. tabula Augšņu iedalījums grupās pēc bora satura karstā 0,1 % MgSO4 ekstraktā (B mg kg-1) Satura grupa Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra Organisko vielu saturs (%) līdz 5,0 5,1–20,0 līdz 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 mg kg-1 Zems < 0,6 < 0,9 < 0,3 < 0,45 < 1,1 < 1,6 Vidējs 0,6–1,2 0,9–1,8 0,3–0,6 0,45–0,9 1,1–2,2 1,6–3,2 Augsts > 1,2 > 1,8 > 0,6 > 0,9 > 2,2 > 3,2 18/29 12. tabula Augšņu iedalījums grupās pēc vara satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Cu mg kg-1) Satura grupa Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra Organisko vielu saturs (%) līdz 5,0 5,1–20,0 līdz 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 mg kg-1 Zems < 1,5 < 2,0 < 1,0 < 1,5 <3,0 < 4,5 Vidējs 1,5–3,0 2,0–4,5 1,0–2,0 1,5–3,0 3,0–6,0 4,5–8,5 Augsts > 3,0 > 4,5 > 2,0 > 3,0 > 6,0 > 8,5 13. tabula Augšņu iedalījums grupās pēc mangāna satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Mn mg kg-1) 19/29 Satura grupa pH KCl Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra Organisko vielu saturs (%) līdz 5,0 5,1–20,0 līdz 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 mg kg-1 Zems < 6,0 < 20 < 30 < 15 < 25 < 45 < 45 > 6,0 < 40 < 60 < 30 < 45 < 85 < 120 Vidējs < 6,0 20–40 30–60 15–30 25–50 45–90 45–90 > 6,0 40–80 60–120 30–60 45–90 85–170 120–240 Augsts < 6,0 > 40 > 60 > 30 > 50 > 90 > 90 > 6,0 > 80 > 120 > 60 > 90 > 170 > 240 14. tabula Augšņu iedalījums grupās pēc cinka satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Zn mg kg-1) 20/29 Satura grupa pH KCl Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra Organisko vielu saturs (%) līdz 5,0 5,1–20,0 līdz 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0 mg kg-1 Zems < 6,0 < 1,5 < 2,5 < 1,0 < 1,5 < 3,0 < 4,5 > 6,0 < 2,5 < 4,0 < 2,0 < 3,0 < 5,5 < 8,0 Vidējs < 6,0 1,5–4,0 2,5–6,0 1,0–3,0 1,5–4,5 3,0–9,0 4,5–12,0 > 6,0 2,5–5,0 4,0–7,5 2,0–4,0 3,0–6,0 5,5–11,5 8,0–15,5 Augsts < 6,0 > 4,0 > 6,0 > 3,0 > 4,5 > 9,0 >12,0 > 6,0 > 5,0 > 7,5 > 4,0 > 6,0 > 11,5 >15,5 21/29 Ⅰ. Aprīkojums un tehniskās iespējas 1. Augsnes zondes vai mehanizēta tehnika augsnes paraugu ņemšanai 0–20 cm aramkārtas slānī. 2. Dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikācija (attiecas uz A pakalpojumu). 3. Trauks sākotnējo paraugu sajaukšanai. 4. Iepakojums augsnes paraugu ievietošanai, uzglabāšanai un transportēšanai. 5. Parauga marķējuma etiķetes vai citi risinājumi paraugu marķēšanai. Ⅱ. Paraugu ņemšana 1. Pirms augsnes paraugu ņemšanas sagatavo paraugu ņemšanas plāna projektu. 2. Paraugu ņemšanas plāna projektā izdala elementāro kontūru platību robežas, ņemot vērā: 2.1. digitalizētajās augšņu kartēs norādīto augsnes tipu un granulometrisko sastāvu: 2. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumiem Nr. 184 Prasības augsnes paraugu ņemšanai un informācijas apmaiņai ar dienestu 22/29 2.1.1. sīkkontūrainības apstākļos pieļaujama atšķirīgu augsnes veidu apvienošana augsnes tipa un augsnes granulometriskā sastāva grupas robežās (1. un 2. tabula); 2.1.2. ja atšķirīgo augsnes tipu vai granulometrisko sastāvu nevar apvienot un tā platība ir mazāka par vienu hektāru, paraugu ņem no dominējošās augsnes; 1. tabula Augsnes tipu grupas Augsnes tips Apzīmējums Automorfās 1. Podzoli, piejūras sāļās P, J 2. Velēnu karbonātiskās Vkr, Vki, E1Vk 3. Velēnu podzolētās un kultūraugsnes Pv, E1Pv, K , R 4. Brūnās meža Bk, Bn 5. Vidēji un stipri erodētās E2Pv, E2Vk 6. Aluviālās Ak, Ap, Agr, A Pushidromorfās 7. Velēnu gleja un glejotās, deluviālās, aluviālās gleja un glejotās D, Vgk, Vg, VG, Ag, AG 8. Velēnu podzolētās gleja un glejotās Pgv, Pg, PG 9. Trūdainās velēnu glejotās un gleja, trūdainās palienes Vgt, VGt 23/29 10. Trūdainās podzolētās gleja un glejotās Pgt, PGt Hidromorfās 11. Zemā purva kūdras, zemā purva kūdras gleja, kūdrainās velēnu gleja un kūdrainās velēnu podzolētās gleja, pārejas purvs VGT, PGT, AT, Tz, Tzg, Tp, Tpg 12. Augstā purva kūdras un augstā purva kūdras gleja Ta, Tag, Ts, TGs 2. tabula Augsnes granulometriskais sastāvs Augsnes granulometriskā sastāva grupas Apzīmējums 1. Māls M, Mp, M1 2. Smilšmāls sM, sMp, M2, sM2, sMp2, sM3, sMp3 3. Mālsmilts mS, mSp 4. Smilts S, sS, iS, Gr, mGr, D 5. Kūdra l, vd, vj, n 2.2. zemes lietojuma veidu – kontūrā nedrīkst iekļaut dažādus zemes lietojuma veidus; 24/29 2.3. lauka dabiskās robežas – kontūrā nedrīkst apvienot platības, kuras atdala upes, meliorācijas novadgrāvji, lielceļi u. c.; 2.4. elementārā kontūra platība nedrīkst pārsniegt 6 ha. 3. Paraugus drīkst ņemt ne agrāk kā mēnesi pēc augsnes kaļķošanas vai mēslošanas. 4. Paugurainā apvidū augsnes paraugu ņem atsevišķi no erodētās un no uznestās daļas vai daļas, kura elementārajā kontūrā ir dominējošā. 5. Augsnes paraugus nedrīkst ņemt netipiskās vietās, piemēram, kur stāvējušas kūtsmēslu vai salmu kaudzes, novadgrāvju uzbērumu vietās, saarumu un atarumu vagās, kurmju rakumos, vietās, kur uzkrājušies virsūdeņi, un citās laukam neraksturīgās vietās. 6. Augsnes paraugā nedrīkst nokļūt organiskā mēslojuma vai nesadalījušās augu daļas, sliekas, kukaiņi, minerālmēslu granulas un citi piemaisījumi. 7. Tīrumos, pļavās un ganībās paraugus ņem no aramkārtas līdz 20 cm dziļumam, izveidojot vidējo augsnes paraugu vismaz no 15 līdz 20 atsevišķiem zondējumiem, kas izdarīti, virzoties pa elementārā kontūra garāko diagonāli. 8. Augļu dārzos ieplānotajā elementārajā kontūrā: 8.1. izvēlas apmēram 10 kokus, kas vienmērīgi izvietoti pa visu pētāmo platību; 8.2. katra izvēlētā koka sakņu darbības zonā izdara divus zondējumus – vienu koku rindstarpas pusē, otru – rindā starp kokiem. Zondējumus izdara vienā un tajā pašā debespusē koku rindstarpas pusē un vienā un tajā pašā debespusē rindā starp kokiem; 8.3. ogulājiem zondējumus izdara rindstarpās. 9. Vidējā augsnes parauga sagatavošanai individuālos zondējumus (vismaz 15–20) rūpīgi sajauc un sūtīšanai uz laboratoriju paņem minerālaugsnēm 0,3–0,5 kg un kūdraugsnēm 0,5–1 kg smagu paraugu (ar tādu aprēķinu, lai gaissausā stāvoklī tas būtu 250–300 g), pārējo izber. 10. Katru elementāro kontūru numurē. III. Informācijas iesniegšana dienestā – A pakalpojums 25/29 1. Pakalpojumu sniedzējs ievada augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē informāciju par saimniecību, tās specializāciju un lauksaimniecības sistēmu, paraugu ņemšanas datumu, paraugu ņēmēja vārdu un uzvārdu, kopējo paraugu skaitu un katra parauga analizējamos rādītājus. 2. Paraugu ņemšanas laikā pakalpojumu sniedzējs dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikācijā norāda katra elementārā kontūra dominējošo augsnes tipu saskaņā ar šā pielikuma 1. tabulu, granulometrisko sastāvu saskaņā ar šā pielikuma 2. tabulu un lauka informāciju saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu. IV. Informācijas iesniegšana dienestā – B pakalpojums 1. Pakalpojumu sniedzējs norāda informāciju par saimniecību, tās specializāciju un lauksaimniecības sistēmu. 2. Pakalpojumu sniedzējs iesniedz šādus augšņu agroķīmiskās izpētes datus: 2.1. lauka darba plāna projektu, sadalītu elementārajos kontūros, kur katram kontūram ir piešķirts unikāls identifikators, – *.shp datnes formātā; 2.2. katra elementārā kontūra parauga ņemšanas trajektorijas līniju ar tai piešķirtu unikālu identifikatoru – *.shp datnes formātā; 2.3. visu elementārā kontūra augsnes paraugu analīžu rezultātus kādā no šādiem datņu formātiem – *.xls, *.xlsx, *.csv un *.xml, kur: 2.3.1. dati ir sakārtoti rindās; 2.3.2. katras rindas pirmajā ailē ir unikālais identifikācijas numurs; 2.3.3. analīžu rezultāti ir sakārtoti ailēs, pirms katras analīžu rezultātu ailes iekļaujot ailes ar izmantoto metodi, mērvienību un rādītāja ķīmisko formu (elements vai oksīds). 26/29 /ta/id/341038#piel2 /ta/id/341038#piel3 1. tabula Zemes lietošanas veida kods Zemes lietošanas veids Kods Tīrumi 1 Ganības 2 Pļavas 3 Augļu dārzi (0–20 cm) un ogulāji 4 Apakškārta (21–40 cm augļu dārzos) 5 Sakņu dārzi 6 Atmatas 7 Mežs un (vai) krūmi (nekopta LIZ) 8 3. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumiem Nr. 184 Lauka informācija 27/29 2. tabula Akmeņainības pakāpes novērtējuma kods Akmeņainības pakāpe Kods Akmeņu nav 1 Reti akmeņi 2 Oļaini grantainas platības 3 Krāvumi, atsevišķi lieli akmeņi 4 Daudz dažāda lieluma akmeņu 5 3. tabula Reljefa novērtējuma kods Reljefs Kods Līdzenas platības 1 Viļņots līdzenums 2 Lēzena nogāze – vāja erozija 3 28/29 © Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" Stāva nogāze – vidēja un stipra erozija 4 Ļoti stāva nogāze (krauja) 5 4. tabula Mitruma apstākļu novērtējuma kods Mitruma apstākļi Kods Normāls 1 Periodiski mitrs 2 Mitrs 3 Ļoti sauss 4 29/29