Law “On taxes and duties”

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē: 1) likums "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 21./22.nr.; 1992, 2./3., 27./28.nr.; 1993, 7., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.); 2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 28.decembra lēmums " Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.); 3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.decembra lēmums " Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 120/150 2./3.nr.); 4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma " Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.); 5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 9.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.); 6) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums " Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 3.panta otrās daļas piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26.nr.).

2. (Izslēgts ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

3. Ar 1998.gada 1.janvāri zaudē spēku likums " Par zemes nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12., 21./22.nr.; 1992, 13./14.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 3., 14.nr.). (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

4. Līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par peļņas nodokli".

5. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par apgrozījuma nodokli".

6. (Izslēgts ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

7. (Izslēgts ar 28.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

8. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim izstrādāt un pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības var noteikt pašvaldību nodevas.

9. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par Darījumu novērtējuma komisijas izveidošanu un darbības kārtību šā likuma 39.panta piemērošanai.

10. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot, iekams nav stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

11. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas precizē nodokļu administrācijas ierēdņu (darbinieku) administratīvo atbildību un kriminālatbildību par šā likuma 22.panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu.

12. Metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

13. Līdz atbilstošu grozījumu izdarīšanai likumā "Par aviāciju" Ministru kabinetam ir tiesības noteikt lidostu nodevas un to likmes. (06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.) 121/150

14. (Izslēgts ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

15. Nokavētie un nenomaksātie nodokļu maksājumi, kas izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, veicami šādā secībā: vispirms nomaksājams pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda un pēdējā — nokavējuma nauda. (06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

16. (Izslēgts ar 08.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2001.)

17. Valsts ieņēmumu dienests ar 1998.gada 1.janvāri administrē sociālā nodokļa maksājumu parādus. Veicot pārbaudes par laiku, kad bija spēkā likums "Par sociālo nodokli", piemēro likuma "Par sociālo nodokli" normas, izņemot atbildību par nodokļu bāzes samazināšanu, kuru nosaka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantu, ievērojot, ka par sociālā nodokļa maksājumu nokavējumu tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nesamaksātā pamatparāda (arī soda naudas) par katru nokavēto dienu. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

18. Ar šo likumu noteiktie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 1. un 5.punktā, 8.panta 9.punktā, 19.panta pirmajā un otrajā daļā, 20.panta 9.punktā un 25.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

19. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta otrās daļas 20.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību". (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

20. Sociālā nodokļa maksātāji (darba devēji), kuriem sociālā nodokļa parāds izveidojies līdz 1998.gada 1.janvārim un kuri šā nodokļa apmērus saskaņojuši ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, līdz 1998.gada 1.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par sociālā nodokļa parāda samaksas sadalīšanu termiņos un atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam, neaprēķinot nokavējuma naudu. (18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1998.)

21. (Izslēgts ar 08.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2001.)

22. Uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatkapitāls neatbilst likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" prasībām un pret kurām savus kreditoru prasījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir pieteikušas tikai nodokļu administrācijas un šo prasījumu kopsumma nepārsniedz 5000 latus, nodokļu parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra iesniegumu un tam pievienoto nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu parādiem, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu. Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus — attiecīgās pašvaldības. (14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000., 08.03.2001., 31.01.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

23. Ar šo likumu izdarītie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8.panta 5.punktā attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", bet grozījumi attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" — vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem". (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

24. Finanšu ministrijas lēmumi par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu līdz vienam gadam un līdz trijiem gadiem un ar šo termiņu pagarināšanu saistītie saistību raksti, kuri pieņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajos noteiktajam termiņam. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Finanšu ministrija, pamatojoties uz finanšu ministra izveidotas starpministriju komisijas ieteikumu, ir tiesīga atcelt lēmumu par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu, ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un 122/150 no budžeta finansējamās iestādes nepilda saistības. (25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

25. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Finanšu ministrija, pamatojoties uz finanšu ministra izveidotas starpministriju komisijas ieteikumu, ir tiesīga līdz 2001.gada 1.janvārim: a) samazināt nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu līdz 100 procentiem tiem nodokļu maksātājiem, kuri 90 dienu laikā no Finanšu ministrijas lēmuma pieņemšanas dienas samaksā visu līdz 1999.gada 1.oktobrim nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu, b) samazināt nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu atbilstoši saistību izpildes procentam, ja šā punkta "a" apakšpunktā noteiktajā termiņā nodokļu maksātājs samaksā vairāk nekā 50 procentus no nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda, kas izveidojies līdz 1999.gada 1.oktobrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu, c) piemērot nodokļu maksātājam šā punkta "a" vai "b" apakšpunkta nosacījumus ne vairāk kā divas reizes, d) piemērot šā punkta "a" vai "b" apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādiem ar tās pašvaldības piekrišanu, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem. (25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. un 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

26. Piemērojot pārejas noteikumu 25.punktu, vispirms maksājams valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) pamatparāds un ar to saistītā pamatparāda palielinājuma nauda. (25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

27. Finanšu ministrija uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) samazina iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu 100 procentu apmērā, ja pastāv abi šādi nosacījumi: a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu par valsts atbalsta sniegšanu konkrētajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", ir saņēmis valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, b) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir izmantojis šā valsts atbalsta līdzekļus to nodokļu pamatparādu samaksai, kuri izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, un ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma naudas samaksai. (25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

28. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.septembrim pieņem noteikumus, kuri reglamentē valsts nodevas apmēru par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai, tās maksāšanas kārtību un nodevas atlaides mazaizsargātām un maznodrošinātām personām. (13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2000.)

29. Šā likuma 11.panta otrās daļas 40.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī. (13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2000.)

30. Līdz 2001.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, kā arī sabiedriskās organizācijas un to apvienības nav jāpārreģistrē saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. 1 pantu un nodokļu maksātāju identifikācijai ir izmantojami Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtie reģistrācijas numuri. (14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.) 123/150

31. Līdz 2003.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrs piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un Uzņēmumu reģistra deviņzīmju kodu. Izsniegtajās reģistrācijas apliecībās norāda abus kodus. Attiecīgo juridisko personu identifikācijai minētajā laikposmā var izmantot abus piešķirtos kodus. (14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

32. Visas valsts institūcijas, kuras juridisko personu identifikācijai lieto deviņzīmju kodu, līdz pārejas noteikumu 31.punktā minētajam termiņam veic nepieciešamos pārkārtojumus, lai no 2003.gada 1.janvāra varētu lietot vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu. (14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

33. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.martam izdod likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. 1 panta septītajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par nodokļu maksātāju reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā. (14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

34. (Izslēgts ar 31.01.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

35. Privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) finanšu ministrs dzēš ar valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz 1997.gada 1.janvārim, saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas, ja: 1) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus un tam nav nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies pēc 2000.gada 1.janvāra; 2) ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas; 3) pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām; 4) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa un ar to saistītajiem obligātiem maksājumiem. (14.12.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002., 28.02.2003. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 36. 11.panta otrās daļas 43.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma par detektīvdarbību spēkā stāšanos. (08.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2001.)

37. Šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā un pārejas noteikumu 39.punktā paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda Privatizācijas aģentūra. (30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

38. (Izslēgts ar 30.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

39. Gadījumos, kad privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetā iemaksājamo nodokļu parāds ir izveidojies pēc privatizācijas un nav samaksāts vai izveidojies līdz privatizācijai un nebija kapitalizējams, finanšu ministrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kapitalizāciju un valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija kapitalizē valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudas, ja uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem: a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ražo augstas tehnoloģijas produktus un šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti pirmstaksācijas periodā ir vairāk nekā 75 procenti, b) valsts vai pašvaldību daļa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā nepārsniedz 25 procentus. (10.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 124/150

40. Pārejas noteikumu 39.punkts ir piemērojams šā likuma 8.pantā minētajiem nodokļiem un tiem nodokļu pamatparādiem, kuri izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, un ar tiem saistītām nokavējuma un soda naudām, kuras izveidojušās līdz kapitalizācijas brīdim. (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)

41. Kapitalizāciju veicošā institūcija pārejas noteikumu 39.punktā paredzētajos gadījumos kapitalizē valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu pamatparādus, kā arī vienlaikus noraksta nokavējuma un soda naudas, piemērojot šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta kārtību. (10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)

42. Saskaņā ar pārejas noteikumu 39.punktu kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma un soda naudas pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas paziņojuma dzēš finanšu ministrs. (10.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 43. 11.panta otrās daļas 44.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. (20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.) 44. 11.panta otrās daļas 46. un 47.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.martā. (20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

45. Ministru kabinetam līdz 2003.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt samaksas termiņus līdz septiņiem gadiem tiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumiem, kuri privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2002.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā; b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas; c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem. (09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

46. Pārejas noteikumu 45.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finanšu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos. (09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

47. Pārejas noteikumu 46.punktā minēto ieteikumu finanšu ministrs sniedz, pamatojoties uz: a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 45.punktā minētajiem nosacījumiem; b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem priekšlikumiem par to nodokļu maksājumu saistību izpildi, kurām varētu piešķirt termiņa pagarinājumu; c) nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām. 125/150 (09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta pārejas noteikumu 47.punkta "c" apakšpunktā minētā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļu pamatparādu saistīto nokavējuma naudu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana. (09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

49. (Izslēgts ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

50. Likuma 11.panta otrās daļas: a) 48.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"; b) 52.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā; c) 53.punkts stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko dokumentu likuma spēkā stāšanos. (09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

51. Pamatojoties uz finanšu ministra no 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim pieņemto lēmumu, Finanšu ministrija ir tiesīga: 1) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu tiem nodokļu maksātājiem, kuri 90 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas samaksā visu nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu, kas izveidojies līdz 2004.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu; 2) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu atbilstoši saistību izpildes procentam, ja šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajā termiņā nodokļu maksātājs samaksā vairāk par 50 procentiem no nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda, kas izveidojies līdz 2004.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu; 3) dzēst ar pamatparādu saistīto pamatparāda palielinājuma naudu, ja nokavētā valsts budžetā ieskaitāmā nodokļa maksājuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma pamatparāda samaksa veikta pilnā apmērā 30 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas; 4) piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam šā punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus, ja ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no nodokļa maksājumiem. (12.12.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

52. Nodokļu maksātājam, kuram finanšu ministrs atļāvis kārtot nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu atbilstoši pārejas noteikumu 51.punkta nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļa maksājuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu no tā mēneša pirmās dienas, kad pieņemts finanšu ministra lēmums. (12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

53. Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana attiecībā uz to nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda daļu, kura nav samaksāta šo pārejas noteikumu 51.punkta 1.apakšpunktā noteiktajā termiņā. (12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 126/150

54. Nodokļu maksājumi, kas tiek veikti saskaņā ar šo pārejas noteikumu 51.punktā minēto finanšu ministra lēmumu, ieskaitāmi šādā secībā: vispirms pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda. (12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

55. Finanšu ministrs pārejas noteikumu 51.punktā minēto lēmumu pieņem, ja līdz 2006.gada 15.decembrim Finanšu ministrijai ir iesniegti šādi dokumenti: 1) nodokļu maksātāja iesniegums, kurā dots nodokļu maksātāja raksturojums un norādīti parāda rašanās iemesli un pasākumi, kas veikti nodokļu parāda nomaksai; 2) nodokļu administrācijas izsniegtā izziņa par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kas nodokļu maksātājam izveidojušies līdz 2004.gada 31.decembrim, norādot atsevišķi šo maksājumu pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā; 3) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums, kas apstiprina, ka attiecīgā pašvaldība piekrīt piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam pārejas noteikumu 51.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus. (12.12.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

56. Desmit dienu laikā pēc finanšu ministra lēmumā noteiktā termiņa beigām Valsts ieņēmumu dienests iesniedz Finanšu ministrijai izziņu, kurā norādīts, kā nodokļu maksātājs ir izpildījis lēmumā noteiktās saistības. (12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

57. Grozījumi likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz 22.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. (12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

58. Piemērojot likuma 15.panta pirmās daļas 10.punktu, līdz dienai, kad stājas spēkā normatīvais akts par elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību, nodokļu maksātāji, kuri attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistra datus iesniedz elektroniskā veidā, tos iesniedz arī rakstveidā. (28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

59. Likuma 18.panta 13., 14. un 15.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī. (28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

60. Grozījumi likuma 28.panta otrajā daļā attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. (28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

61. Pēc nodokļu maksātāja pamatota iesnieguma likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkts līdz 2004.gada 1.aprīlim piemērojams arī tiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumu parādiem, kā arī ar tiem saistītajām soda naudām, pamatparāda palielinājuma naudām un nokavējuma naudām, kuru iekasēšanas termiņš beidzies saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim. (28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

62. Likuma 11.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

63. Grozījumi likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā stājas spēkā vienlaikus ar Medību likuma jaunās redakcijas spēkā stāšanos. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.) 127/150

64. Likuma 22.panta otrās daļas 9.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. (31.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

65. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.322 " Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas". (16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

66. Norvēģijas darba devējam, kas nodarbina Latvijas jūrniekus uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrēta kuģa saskaņā ar Pagaidu līgumu starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalistes Darba un sociālo lietu ministriju, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumam pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets šo maksājumu saņēmis 183 dienu laikā pēc minētā līguma spēkā stāšanās dienas. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar 184.dienu pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas. (16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

67. Šā likuma 11.panta otrās daļas 56. un 57.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. (21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

68. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam nosaka: 1) šā likuma 42.panta trešās daļas 2.punktā noteiktās rezidences apliecības nodokļu uzlikšanas vajadzībām formu (veidlapu); 2) šā likuma 42.panta septītajā daļā noteiktās vienota parauga veidlapas — izziņas par uzkrājumu ienākumu — formu (veidlapu); 3) šā likuma 43.panta otrajā daļā noteiktās apliecības nodokļa neieturēšanai formu (veidlapu); 4) šā likuma 45.panta ceturtajā daļā noteiktās kompetentās iestādes izsniedzamās apliecības formu (veidlapu). (21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

69. Šā likuma 42.panta pirmajā daļā un 45.panta trešajā daļā minēto informāciju izmaksātāji un 45.panta trešajā daļā minētās saimnieciskās vienības pirmo reizi iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par laika posmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija iesniedzama ne vēlāk kā 2006.gada 31.martā. (21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

70. Līdz 2010.gada 31.decembrim šā likuma 46.panta pirmās daļas 4.punktā un trešajā daļā noteiktā procentuālā attiecība ir 40 procenti. (21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

71. Šā likuma 43.panta pirmajā daļā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests pirmo reizi nodod par laika posmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija iesniedzama ne vēlāk kā 2006.gada 30.jūnijā. (21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

72. Piemērojot šā likuma 42.panta pirmo daļu, līdz dienai, kad elektroniskajam dokumentam tiek nodrošināts drošs elektroniskais paraksts, izmaksātāji informē Valsts ieņēmumu dienestu rakstveidā. (21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

73. Grozījumi šā likuma 15.panta pirmās daļas 8.punktā, 18.panta 13.punktā un 28. 1pantā stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. (01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.) 128/150

74. Nodokļu maksātāji, kuri neveic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, līdz 2006.gada 31.decembrim var darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķina veidlapas pēc izvēles. Stingrās uzskaites pavadzīmes- rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 " Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem". Darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātāji izmanto kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus līdz 2006.gada 31.decembrim. Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumus Nr.181 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes- rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība" (01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

75. Šā likuma 28. 1 panta trešajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2005.gada 31.decembrim. (01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

76. Šā likuma 28. 1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūlijam, bet 28. 1 panta piektajā daļā paredzētos noteikumus — līdz 2006.gada 31.decembrim. (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

77. Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.361 " Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām", ciktāl tie nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības un ciktāl tie nav pretrunā ar noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem, piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam. (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

78. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.punkts zaudē spēku 2006.gada 30.jūnijā. (30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

79. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36. 1 punkts stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā. (30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

80. Šā likuma 11.panta otrās daļas 59.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. (30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

81. Grozījumi šā likuma 11.panta otrās daļas 5.punktā, kas paredz valsts nodevu par parakstu apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā. (25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

82. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 12.punktā attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un grozījums 40.punktā attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu par valsts valodas prasmes pārbaudi Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai stājas spēkā vienlaikus ar likumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā. (25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

83. Šā likuma 11.panta otrās daļas 60., 61., 62., 63. un 64.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. (14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

84. Grozījums likuma 18.panta 13.punktā attiecībā uz vārdu "stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un" izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.) 129/150

85. Konkrētajam nodokļa pamatparādam līdz 2006.gada 31.decembrim aprēķinātā pamatparāda palielinājuma nauda tiek summēta ar nokavējuma naudu. (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

86. Līdz jaunu šā likuma 30.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.329 " Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

87. Nodokļu maksātāji līdz 2006.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iegādātās stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus darījumu noformēšanai pēc izvēles var izmantot līdz 2008.gada 1.janvārim. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 " Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem". (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

88. Ja pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību, kura atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma II nodaļas noteikumiem attiecīgajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai komercreģistrā un par kuras likvidāciju nav pieņemts lēmums, savus prasījumus komercreģistra iestādei — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram — ir pieteikušas tikai nodokļu administrācijas un šo prasījumu kopsumma nepārsniedz 5000 latu, nodokļu parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz komercreģistra iestādes — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra — iesniegumu un tam pievienoto nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu parādiem, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu. Valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmos nodokļu parādus dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus — attiecīgās pašvaldības. (19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.01.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

89. Šā likuma 23.panta trešajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) ir uzsākta pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai nodokļu administrācija ir saņēmusi kriminālprocesa virzītāja pieprasījumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu līdz 2007.gada 1.janvārim. (19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

90. Grozījums šā likuma 29.panta otrajā daļā neattiecas uz soda naudas summām, kuru maksāšanas termiņš iestājies līdz 2006.gada 31.decembrim. (19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

91. Ja lēmums par revīzijas (audita) rezultātiem ir pieņemts līdz 2006.gada 31.decembrim, nodokļu administrācijas amatpersonām ir tiesības, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, to, kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audita) un pārbaudes] rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70 procentiem. (01.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

92. Tiesības samazināt uzlikto soda naudu saskaņā ar 91.punktu ir šādām nodokļu administrācijas amatpersonām: 1) nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam; 2) nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājam, ja soda naudas samazinājuma summa nepārsniedz 1000 latu, informējot par pieņemto lēmumu nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītāju piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. (01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 130/150

93. Nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam ir tiesības atcelt nodokļu administrācijas nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītāju saskaņā ar 91.punktu nepamatoti pieņemtos lēmumus par soda naudas samazināšanu 30 dienu laikā no nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītāja paziņojuma vai nodokļu maksātāja sūdzības saņemšanas dienas. (01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

94. Šā likuma 11.panta otrās daļas 85.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. (17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

95. Grozījums šā likuma 1.panta 22.punktā neattiecas uz soda naudas summām, kuru maksāšanas termiņš iestājies līdz 2006.gada 31.decembrim. (08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

96. Grozījums šā likuma 3.panta otrajā daļā attiecībā uz pašvaldību tiesībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. (08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

97. Piemērojot šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu līdz 2011.gada 1.janvārim, elektroniskā veidā iesniegta nodokļu un informatīvā deklarācija tiek uzskatīta par iesniegtu termiņā, ja Valsts ieņēmumu dienests to saņēmis piecu dienu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa. (31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

98. Grozījums šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā par pienākumu iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz budžeta iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai pašvaldībai vai valstij un pašvaldībai, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, - 2011.gada 1.janvārī. (31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

99. Nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma, ir tiesības iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā veidā līdz 2012.gada 1.janvārim. (31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 99. 1 Šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz nodokļu maksātājiem — fiziskajām personām — piemērojams, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz 2013.gada 31.decembrim nodokļu maksātāji — fiziskās personas — ir tiesīgi iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas pēc savas izvēles elektroniski vai papīra formā. (14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

100. Šā likuma 22.panta 2. 1 daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.pantā, kas paredz informācijas izpaušanas aizlieguma noteikšanu valsts finanšu interešu nodrošināšanai nodokļu jomā. (31.01.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

101. Šā likuma 24. un 25.panta normas, kas piemērojamas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, attiecināmas arī uz zemes nodokli. (08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

102. (Izslēgts ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

103. Grozījumi, kas paredz izslēgt visā likumā vārdus “individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība)” (attiecīgā locījumā un skaitlī), “individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība” (attiecīgā 131/150 locījumā un skaitlī) un “individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības)” (attiecīgā locījumā), kā arī grozījumi likuma 25.panta pirmajā daļā attiecībā uz 2.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā. (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

104. Grozījumi 1.panta 3. un 5.punktā, 2.panta trešajā un ceturtajā daļā, 3.panta pirmās daļas 3.punktā, 10.panta pirmajā un trešajā daļā, 12.panta pirmās daļas ievaddaļā un 1.punktā un otrās daļas izslēgums, grozījumi 12.panta trešajā un ceturtajā daļā un piektās daļas izslēgums, grozījumi 23.panta otrajā daļā, 25.panta piektās daļas 2.punktā, 37. 1 panta otrajā daļā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

105. Pašvaldības domes (padomes) amatpersonu līdz 2009.gada 1.jūlijam pieņemtie lēmumi nodokļu jautājumos, izņemot lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, pēc 2009.gada 1.jūlija 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas apstrīdami pašvaldības domes priekšsēdētājam. (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

106. Attiecībā uz nokavētiem nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš iestājās 2008.gadā, šā likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētais iesnieguma iesniegšanas termiņš ir nosakāms, skaitot no 2009.gada 1.janvāra. (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

107. Grozījums 41.panta pirmajā daļā attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar vārdiem “un puse nokavējuma naudas, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai” attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuri ir iesnieguši iesniegumu par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu pēc 2009.gada 1.janvāra. (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

108. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 11.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu. (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

109. Šā likuma 11.panta otrās daļas 91.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

110. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 78.punktā par tā izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 68.punktā par tā izteikšanu jaunā redakcijā un 11.panta otrās daļas 92. un 93.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.decembrī. Šā likuma 11.panta otrās daļas 64. 1 punkts stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī. (30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.05.2009.)

111. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

112. Šā likuma 30.panta 1. 1, 1. 2, 1. 3 daļa, grozījumi ceturtajā daļā un sestā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. (21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)

113. Grozījumi šā likuma 29.pantā par nokavējuma naudas aprēķināšanas pārtraukšanu un atjaunošanu komercsabiedrībām tiesiskās aizsardzības procesā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. (11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

114. Šā likuma 11.panta otrās daļas 94.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. (11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.) 132/150

115. Grozījums šā likuma 37.pantā, ar kuru nosaka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu lēmumu vienpakāpes apstrīdēšanas kārtību, piemērojams ar brīdi, kad Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ir pabeigušas tām noteikto uzdevumu un lietu nodošanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora noteiktajām struktūrvienībām, bet ne vēlāk kā ar 2009.gada 1.novembri. (12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

116. Šā likuma 11.panta otrās daļas 97.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. (20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

117. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmajā daļā attiecībā uz 13.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. (01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

118. Nodokļu maksātājiem veic uz 2009.gada 31.decembri atlikumā esošo pavadzīmju numuru inventarizācija un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 15.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu, ievērojot Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumus Nr.1038 “Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem”. Neizlietotos pavadzīmju numurus anulē. (01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

119. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 19.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā. (01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

120. Šā likuma 11.panta otrās daļas 99., 100., 103., 104. un 105.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā. (17.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

121. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 35.punktā attiecībā uz vārdu “un izplatītāju, filmu izplatīšanas vietu un filmu” izslēgšanu stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā. (20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

122. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 20.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.augustā. (20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

123. Šā likuma 11.panta otrās daļas 108.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī, bet 109.punkts — 2010.gada 1.augustā. (17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

124. Šā likuma 11.panta otrās daļas 110.punkts stājas spēkā vienlaikus ar pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu. (09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.09.2010.)

125. Šā likuma 8.panta 12.punkts un 20.panta 12.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī. (09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.09.2010.)

126. Šā likuma 11.panta otrās daļas 111.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. (09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2010.)

127. Šā likuma 30.panta 1. 4 un 1. 5 daļa stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā. 133/150 (21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

128. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 16.punktā attiecībā uz valsts nodevu par selekcionāra tiesību pagarināšanu stājas spēkā 2011.gada 1.decembrī, grozījums 11.panta otrās daļas 73.punktā attiecībā uz valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvniekus izmēģinājumā un grozījums 11.panta otrās daļas 76.punktā attiecībā uz valsts nodevu par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. (28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

129. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 12.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Finanšu stabilitātes nodevas likumu. (20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

130. Šā likuma 11.panta otrās daļas 117.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Ūdens apsaimniekošanas likumā. (20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

131. Šā likuma 11.panta otrās daļas 118.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par piesārņojumu". (20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

132. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 70.punktā stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā. (14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

133. Nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija atbilstoši šā likuma 28.panta trešajai daļai sakarā ar uzsākto kriminālprocesu ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksātās nodokļu summas neatmaksāšanu vai nenovirzīšanu nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai, ir tiesības triju gadu laikā pēc konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no nodokļu administrācijas atteikuma atmaksāt pārmaksātās nodokļu summas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. Nodokļu administrācija pārmaksāto nodokļu summu pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātāja norādītajā bankas kontā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 15 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas. Nodokļu maksātājam, kuram nodokļu administrācija ir veikusi nodokļu revīziju (auditu) attiecībā uz pārmaksāto nodokļu summu līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas 15 dienu laikā pēc pamatota iesnieguma iesniegšanas atmaksā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. (14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

134. Nodokļu maksātājiem, kuri līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nav iesnieguši nodokļu administrācijai iesniegumu par pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu sakarā ar uzsākto kriminālprocesu, ir tiesības triju gadu laikā pēc konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no kriminālprocesa uzsākšanas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. Nodokļu administrācija pārmaksāto nodokļu summu pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātāja norādītajā bankas kontā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 15 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas. Nodokļu maksātājam, kuram nodokļu administrācija ir veikusi nodokļu revīziju (auditu) attiecībā uz pārmaksāto nodokļu summu līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas 15 dienu laikā pēc pamatota iesnieguma iesniegšanas atmaksā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. (14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

135. Uz šo pārejas noteikumu 133. un 134.punktā minētajām nodokļu administrācijas pārbaudēm neattiecas šā likuma 23.panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums termiņam, kurā revīzijas (audita) rezultātā var precizēt nodokļu un informatīvās deklarācijas un piemērot normatīvajos aktos noteikto atbildību, kā arī 23.panta 5. 1 daļā noteiktais ierobežojums termiņam, kurā veicama datu atbilstības pārbaude. (14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.) 134/150

136. Ja līdz šo pārejas noteikumu 133. un 134.punktā noteiktajam iesnieguma iesniegšanas termiņam ir atlikušas mazāk nekā 15 kalendārās dienas, nodokļu maksātājs šo iesniegumu var iesniegt mēneša laikā, skaitot no dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā. (14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

137. Šā likuma 11.panta otrās daļas 120.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Imigrācijas likumā. (05.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

138. Grozījumi šā likuma 24.pantā attiecībā uz pirmās daļas 1.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 2.punkta izslēgšanu, 3.punkta papildināšanu ar vārdiem "un sešiem mēnešiem", 5.punkta izslēgšanu un pirmās daļas papildināšanu ar 6.punktu, kā arī grozījumi šā panta 1. 1 daļas ievaddaļā, grozījumi attiecībā uz 1. 1 daļas 2.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi attiecībā uz 1. 3 daļas ievaddaļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 1. 3 daļas 1.punktā un grozījumi 1. 4 daļā, septītajā un devītajā daļā, kā arī 9. 1 daļa stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

139. Grozījumi šā likuma 33. 3 pantā attiecībā uz panta izslēgšanu un 41.pantā attiecībā uz panta izteikšanu jaunā redakcijā ir piemērojami attiecībā uz lēmumiem par revīzijas (audita) rezultātiem, kas pieņemti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

140. Šā likuma 7. 1 pants stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā. (22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

141. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7. 1 panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā paredzētos normatīvos aktus. (22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

142. Šā likuma 1.panta 29.punkts, grozījums 15.panta trešās daļas 5.punktā un 15.panta trešās daļas 5. 1 punkts, 15. 2, 16. 1 pants, grozījums attiecībā uz šā likuma 18.panta pirmās daļas 10.punkta papildināšanu, 23.panta 1. 1 daļa, grozījums attiecībā uz šā likuma 23.panta 3. 1 daļas ievaddaļas pirmā teikuma papildināšanu, 23.panta 3. 1 daļas 4.punkts, grozījums 30.panta pirmajā, otrajā, ceturtajā daļā un 30.panta septītā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. (21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

143. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 16. 1 panta trešajā daļā, kā arī 30.panta septītajā daļā paredzētos normatīvos aktus. (21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

144. Šā likuma 15.panta trešās daļas 5. 1 punktā un 30.panta septītajā daļā noteiktais skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums pildāms, sākot ar 2014.gadu un katru gadu deklarējot iepriekšējā gadā skaidrā naudā veiktos darījumus. (21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

145. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 73.punktā attiecībā uz valsts nodevu par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. (27.09.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2012.)

146. Nodokļu maksātājiem, kuriem maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process uzsākts līdz 2010.gada 31.oktobrim, nokavēto nodokļu maksājumu dzēšanu vai piedziņu bezstrīda kārtībā veic, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25., 25. 2 un 26.pantu redakcijā, kāda 135/150 bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim. (13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

147. Grozījumi šā likuma 15. 1 panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Komerclikumā. (13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

148. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmās daļas 8.punktā, pirmās daļas 22.punkts un šā panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī. (13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

149. Šā likuma 7. 2 pants stājas spēkā 2013.gada 1.maijā. (13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

150. Grozījums šā likuma 7.panta ceturtajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. (14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

151. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. (14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

152. Grozījumi šā likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. (12.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2013.)

153. Šā likuma 26. 2 panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nodokļu maksātājiem, kuriem šā panta spēkā stāšanās brīdī jau ir izsniegta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem, iesniedzams 90 kalendāro dienu laikā pēc šā panta spēkā stāšanās. (06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

154. Ja šā likuma 26. 2 panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nav iesniegts šā likuma pārejas noteikumu 153.punktā minētajā termiņā, tiek apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība saskaņā ar šā likuma 34. 1 pantu. (06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

155. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26. 2 panta ceturtajā daļā paredzētos normatīvos aktus. (06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

156. Šā likuma 1.panta 31.punkta "d" un "e" apakšpunkts stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā. (06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

157. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 56.punktā attiecībā uz tā izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā. (19.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2014.)

158. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.maijam izdod šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētos noteikumus. (27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2014.) 136/150

159. Grozījumi šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā, kas paredz nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanu elektroniska dokumenta veidā, stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā. (27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2014.)

160. Šā likuma 11.panta otrās daļas 127. un 128.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. (05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

161. Attiecībā uz nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš ir iestājies pēc 2014.gada 8.augusta līdz šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punkta spēkā stāšanās dienai, minētajā tiesību normā paredzētais iesnieguma iesniegšanas termiņš ir nosakāms, skaitot no attiecīgās tiesību normas spēkā stāšanās dienas. (18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

162. Šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punkts un 1. 5 daļa zaudē spēku 2016.gada 9.augustā. (18.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 19.06.2015.)

163. Piemērojot šā likuma 24.pantā paredzētos grozījumus attiecībā uz tā pirmās daļas papildināšanu ar 9.punktu un panta papildināšanu ar 1. 5 daļu, nokavējuma nauda netiek aprēķināta arī par periodu pirms šo grozījumu spēkā stāšanās. (18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

164. Šā likuma 24.panta 9. 1 daļas piemērošanai laika posmā no 2014.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 9.augustam tajā noteiktais termiņa pagarinājumu skaita ierobežojums kalendārā gada laikā ir ne vairāk kā sešas reizes. (18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

165. Grozījumi šā likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz 29.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī 70., 96. un 100.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. (25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2014.)

166. Šā likuma 11.panta otrās daļas 129. un 130.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. (16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2014.)

167. Šā likuma 15.panta trešās daļas 5. 2 punktā noteiktais informatīvās deklarācijas iesniegšanas pienākums pildāms no 2016.gada 1.janvāra, katru gadu iesniedzot attiecīgās informatīvās deklarācijas. (17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

168. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 15.panta trešās daļas 5. 2 punktā paredzētos noteikumus. (17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

169. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmajā daļā attiecībā uz publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru) stājas spēkā 2015.gada 1.oktobrī. (17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

170. Šā likuma XI nodaļa ir piemērojama juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kas izveidojušies pēc 2015.gada 1.janvāra. (17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

171. Ministru kabinets līdz 2015.gada 31.martam izdod šā likuma 15.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. (29.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2015.) 137/150

172. Grozījumi šā likuma 2.pantā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta un kredītinformācijas biroja papildu pienākumiem fizisko personu datu apstrādē, 18.panta pirmās daļas 24.punkts un tā septītā un astotā daļa, 22.panta otrās daļas 7.punkts un 22. 1 pants stājas spēkā 2016.gada 1.martā. (17.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2015.)

173. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.janvārim izdod šā likuma 18.panta septītajā un astotajā daļā paredzētos noteikumus. (17.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2015.)

174. Grozījumi šā likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz 39.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī 90.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. (26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

175. Grozījumi šā likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar 133.punktu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". (26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

176. Ministru kabinets līdz 2016.gada 30.janvārim izdod šā likuma 22. 2 panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos noteikumus. (30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

177. Šā likuma 22. 2 pants, kas nosaka kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem, stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī. (30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

178. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.septembrim sagatavo un iesniedz Saeimai grozījumus šajā likumā, paredzot attiecināt pienākumu sniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem Valsts ieņēmumu dienestam arī uz pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. (30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

179. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 25.punkts, 26. 1 panta 3. 1 daļa un 28. 1 panta 4. 1 un sestā daļa stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. (30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

180. Šā likuma 11.panta otrās daļas 135.punkts stājas spēkā 2016.gada 1.martā. (17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2016.)

181. Šā likuma 30.panta astotajā daļā minētajiem skaidrās naudas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas maksājumu līdz 2018.gada 1.janvārim. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

182. Šā likuma 16.panta 13.punkts, 18. 2 pants, 24.panta pirmās daļas 11.punkts, grozījumi 24.panta 1. 1, septītajā un 9. 1 daļā, 26.panta trešajā daļā, 26.panta trešās daļas 1. 1 punkts, grozījumi 26.panta vienpadsmitajā daļā, 26. 1 panta 1. 1 daļā, 29.panta ceturtajā un septītajā daļā, 34.panta piektajā daļā attiecībā uz 2.punkta izslēgšanu, 34.panta sestā daļa, grozījums attiecībā uz 34. 1 panta sestās daļas 5.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums 61.panta trešajā daļā un XIII nodaļa stājas spēkā 2017.gada 1.jūlijā. (23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2017.) 138/150 182. 1 Grozījumi šā likuma 18. panta pirmajā daļā attiecībā uz 17. un 18. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī. (08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2017.)

183. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.martam izdod šā likuma 18. 2 panta devītajā daļā paredzētos noteikumus. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

184. Nodokļu administrācija var izdot rīkojumu, ar kuru tiek precizēts inkasācijas uzdevumā vai rīkojumā par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, kas izdots līdz 2017.gada 30.jūnijam, paziņotais naudas līdzekļu apmērs vai izpildāmās darbības. Šādu rīkojumu sagatavo un paziņo, ievērojot šā likuma 18. 2 pantā noteikto un piedziņas vēršanas ierobežojumus, kādi noteikti tiesību normās, kuras ir spēkā rīkojuma sagatavošanas dienā. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

185. Šā likuma 18. 2 panta sestās daļas 2.punkts un devītās daļas otrais teikums zaudē spēku 2019.gada 1.jūlijā. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

186. Šā likuma 18. 2 panta sestās daļas 1. un 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu Valsts ieņēmumu dienests nodrošina datu apmaiņai ar kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ar 2017.gada 1.jūliju. Šā likuma 18. 2 panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu Valsts ieņēmumu dienests izmanto datu apmaiņai ar kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iepriekš ir informējuši Valsts ieņēmumu dienestu par šā likuma 18. 2 panta sestās daļas 1.punktā noteiktā datu apmaiņas veida izmantošanu. Šā likuma 18. 2 panta sestās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu līdz 2019.gada 30.jūnijam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai Valsts ieņēmumu dienests izmanto datu apmaiņai ar tām kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav informējuši Valsts ieņēmumu dienestu par elektroniskās datu apmaiņas uzsākšanu, izmantojot šā likuma 18. 2 panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

187. Lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, kas pieņemts līdz 2017.gada 30.jūnijam, ietvertajai pamatparāda summai aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par katru dienu kavējuma periodā līdz 2017.gada 30.jūnijam un pusi no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu kavējuma periodā, kas sācies ar 2017.gada 1.jūliju. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

188. Ja 2017.gada 1.jūlijā nokavējuma naudas apmērs ir sasniedzis vai pārsniedzis divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra, nokavējuma naudas aprēķināšanu pārtrauc. (23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

189. Grozījums šā likuma 11.panta otrajā daļā par 80.punkta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. (22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

190. Šā likuma 11. panta otrās daļas 140. punkts stājas spēkā vienlaikus ar Psihologu likumu. (30.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

191. Šā likuma 16. panta pirmās daļas 14. punkts un otrā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. (08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2017.)

192. Šā likuma XIV nodaļā noteikto elektronisko darba laika uzskaiti būvlaukumā ievieš ar 2017. gada 1. oktobri. (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.) 139/150

193. Šajā likumā noteikto prasību par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumā un tās ieviešanai noteikto termiņu piemēro attiecībā uz jaunu trešās grupas būvju būvniecību un būvdarbiem, kuru būvdarbu izmaksas ir 1 miljons euro vai vairāk, ja būvatļaujā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš ir 2018. gada 1. jūnijs vai vēlāk. (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

194. (Izslēgts ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.) 194. 1 Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 112. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

195. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. novembrim sagatavo un iesniedz Saeimai grozījumus šajā likumā, kas paredz noteikt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētāju un tā pienākumus. (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

196. Šā likuma 114. panta trešo, ceturto un piekto daļu, 116. panta 7., 8. un 9.punktu un 117. panta 4. punktu piemēro ar 2020. gada 1. februāri. (22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2019. un 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

197. Šā likuma 115. panta trešo daļu piemēro ar 2019. gada 1. oktobri. (22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

198. Līdz dienai, kad atbilstoši šo pārejas noteikumu 197. punktam sāk piemērot šā likuma 115. panta otro daļu, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā, šādā apmērā: 1) līdz 2018. gada 30. septembrim — par 25 procentiem; 2) no 2018. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 31. decembrim — par 15 procentiem. (22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

199. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz 2018. gada 1. septembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa 2018. gada 1. janvārī dienas sākumā ir 15 000 euro vai vairāk, norādot klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu un pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu atlikuma kopsummu. (08.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2018.) 199. 1 Ministru kabinets izvērtē šā likuma 22. 3 panta praktiskās piemērošanas gaitu un rezultātus, it īpaši to, vai, sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu, ir izslēgta jebkāda nesamērīga iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, un katru gadu līdz 31. oktobrim laikposmā no 2020. gada līdz 2022. gadam iesniedz Saeimai ziņojumu par to. (08.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2018.)

200. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. maijam izdod šā likuma 22. 3 panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. (28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

201. Grozījumi šā likuma 1. panta 3. punktā, 5. punktā attiecībā uz vārda "nodeva" izslēgšanu no panta 5. punkta 140/150 un panta papildināšanu ar 5. 1 un 5. 2 punktu, grozījumi 2. un 3. pantā, grozījums 10. pantā attiecībā uz pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums attiecībā uz 11. panta izslēgšanu, grozījums 13. pantā, grozījums 16. panta otrās daļas 3. punktā, grozījums attiecībā uz V nodaļas nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 18. pantā attiecībā uz panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, vārda "nodeva" izslēgšanu no panta pirmās daļas 5. punkta un panta papildināšana ar 1. 1 daļu un grozījumi 23. 1 pantā, grozījums attiecībā uz 26. 2 panta izslēgšanu un likuma 101. 1 pants stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. (16.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

202. Šā likuma 18. panta 1. 1 daļā ietverto pienākumu veikt valsts nodevu uzskaiti uzsāk 2018. gada 1. jūlijā. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. martam izdod šā likuma 18. panta 1. 1 daļā paredzētos noteikumus. (16.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

203. Grozījumi šā likuma 7. 2 panta pirmajā daļā, kas paredz nodrošināt piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmai no oficiālās elektroniskās adreses konta, stājas spēkā 2018. gada 1. martā. (16.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

204. Šā likuma 15. 1 panta 1. 1 daļa stājas spēkā 2018. gada 1. martā. (16.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

205. Grozījumi šā likuma 15. 1 panta astotajā un devītajā daļā attiecībā uz Uzņēmumu reģistra funkciju nodrošināt informācijas pieejamību no publisko personu un iestāžu saraksta stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā. (16.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

206. Līdz 2018. gada 1. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests publiskās personas un iestādes reģistrē kā nodokļu maksātājus atbilstoši kārtībai, kāda bija noteikta līdz 2018. gada 1. martam. (16.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

207. Šā likuma 1. panta 34. punkts, grozījumi 23. 1 panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī trešajā daļā attiecībā uz tās izslēgšanu, 23. 1 panta piektā, sestā, septītā, astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā daļa, grozījumi 24. panta sestajā daļā un 28. panta ceturtajā daļā attiecībā uz vienotā nodokļu konta ieviešanu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. (23.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

208. Šā likuma 23. 1 panta pirmās daļas 5. punktā minēto maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā uzsāk no 2027. gada 1. janvāra. Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim Muitas likuma 1. panta 4. punktā minētie muitas maksājumi maksājami nodokļu administrācijas norādītajā budžeta kontā, un tie atzīstami par saņemtiem valsts budžetā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu. (23.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2022. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

209. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. maijam izdod šā likuma 23. 1 panta devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus. (23.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

210. Grozījums šā likuma 7. 1 pantā attiecībā uz tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. (27.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2018.)

211. Ministru kabinets šā likuma 7. 1 panta ceturtajā daļā (redakcijā, kas stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī) 141/150 paredzētos noteikumus izdod līdz 2018. gada 1. novembrim. (27.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2018.)

212. Lai no 2019. gada 1. janvāra būtu nodrošināta šā likuma 7. 1 pantam (redakcijā, kas stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī) atbilstoša Padziļinātās sadarbības programmas darbība, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2018. gada 31. decembrim veic dalībnieku iekļaušanai minētajā programmā nepieciešamos pasākumus. (27.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2018.)

213. Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, kas iekļauts Padziļinātās sadarbības programmā atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 459 " Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību" noteiktajiem kritērijiem, attiecīgās priekšrocības un atvieglojumi ir piemērojami līdz 2018. gada 31. decembrim. (27.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2018.)

214. Grozījumi šā likuma 1 . u n 15. 2 pantā, ar kuriem transfertcenu dokumentācijas prasības izsaka jaunā redakcijā, paredzot atbildību par transfertcenu dokumentācijas prasību pārkāpumu, kā arī pielāgo likumā lietotos terminus jaunām transfertcenu dokumentācijas prasībām, piemērojami attiecībā uz darījumiem, kas veikti, sākot ar pārskata periodu, kas sākas 2018. gadā. Nodokļu maksātājs ir tiesīgs minētos grozījumus piemērot arī attiecībā uz darījumiem, kas veikti agrākos pārskata periodos. Ja nodokļu maksātājs neizmanto tiesības minētos grozījumus piemērot arī attiecībā uz darījumiem, kas veikti agrākos pārskata periodos, uz šajos periodos veiktajiem darījumiem attiecas šā likuma 15. 2 panta redakcija, kāda bija spēkā attiecīgo darījumu veikšanas brīdī. (25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

215. Šā likuma 16. 1 panta 1. 1 daļa stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. (25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

216. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. decembrim izdod šā likuma 15. 2 panta desmitajā un divpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus. (25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

217. Grozījums šā likuma 1. panta 24. punktā, ar kuru tiek paplašināta struktūrvienības definīcija, stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. (01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

218. Grozījumi šā likuma 16. panta pirmās daļas 14. punktā un otrajā daļā stājas spēkā 2019. gada 1. februārī. (01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

219. Nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, šā likuma 30. panta 1. 6 daļā minētie nosacījumi piemērojami ar 2020. gada 1. janvāri. (03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2019.)

220. Kredītiestāde līdz grozījumu šā likuma 18. 2 panta otrās daļas 1. punktā un trešās daļas 1. punktā, 34. panta sestajā daļā un 34. 1 panta sestās daļas 5. punktā attiecībā uz nodokļu administrācijas rīkojuma par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju apturēšanu izslēgšanu spēkā stāšanās dienai nodokļu administrācijas paziņoto rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju apturēšanu turpina izpildīt kā rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu, ievērojot rīkojumā ietverto nosacījumu attiecībā uz fiziskajai personai saglabājamo summu. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

221. Grozījums šā likuma 18. 2 panta desmitajā daļā par otrā teikuma izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā. 142/150 (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

222. Grozījums šā likuma 22. 2 panta trešās daļas 9. punktā par skaitļa "60 000" aizstāšanu ar skaitli "10 000" stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

223. Grozījums šā likuma 107. pantā un 116. panta 7. punktā par skaitļa un vārda "1 miljons" aizstāšanu ar skaitli "350 000" stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

224. Šajā likumā noteiktās prasības par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumā un tās ieviešanai noteikto termiņu, kas stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī, nepiemēro attiecībā uz jaunu trešās grupas būvju būvniecību un būvdarbiem, kuru izmaksas ir 350 000 euro vai vairāk, bet mazāk par 1 miljonu euro, ja būvatļaujā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš nepārsniedz divus mēnešus no iepriekš minēto prasību spēkā stāšanās dienas. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

225. Šā likuma XIV nodaļā noteikto prasību par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējās drošības pārbaudes nodrošināšanu piemēro ar 2020. gada 1. jūniju. Galvenajam būvdarbu veicējam, kas līdz 2020. gada 1. jūnijam ir uzsācis elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas, kurai nav nodrošināta ārējā drošības pārbaude, izmantošanu, ir tiesības turpināt izmantot šādu sistēmu šajā konkrētajā būvlaukumā līdz būvdarbu pabeigšanai tajā, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 1. janvārim. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

226. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 110. panta trešajā daļā un 113. panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

227. Šā likuma 113. panta piektā daļa un 116. panta otrā daļa stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

228. Šā likuma 18. panta pirmās daļas 33. punkts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. (19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020.)

229. Grozījums šā likuma 2. panta pirmajā daļā par administratīvo pārkāpumu nodokļu jomā, tiem piemērojamo sodu un kompetenci sodu piemērošanā noteikšanu šajā likumā, 2. panta 1. 1 daļa, grozījums 18. panta pirmās daļas 29. punktā par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, grozījums VII nodaļas nosaukumā un XVI nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. (19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020.)

230. Šā likuma 141. pantā noteiktā administratīvā atbildība par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju pieļautu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējumu, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju saistībā ar pienākumu piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un šāda pienākuma pamatā ir vienīgi gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana vai progresīvās likmes piemērošana ienākumiem, no kuriem taksācijas gada laikā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieturams ienākuma izmaksas vietā, piemērojama, sākot ar deklarācijām par 2022. taksācijas gadu. (19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020.)

231. Šā likuma 15. panta desmitā daļa un 32. 5 panta trešā daļa ir piemērojama ar 2020. gada 1. jūliju. (20.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2020.) 143/150

232. Grozījumi šā likuma 22. 2 pantā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

233. Grozījums šā likuma 7. 2 panta trešajā daļā, 7. 3 pants, grozījumi šā likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktā un 16. panta pirmās daļas 15. punkts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. (06.07.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)

234. Šā likuma 7. 4 pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. (24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.)

235. Nodokļu administrācijas pārbaudes — datu atbilstības pārbaude un nodokļu administrācijas pārbaude, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu, vai lēmums, ar kuru precizē ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu, — un ar pārbaudēm saistītās darbības, kuras uzsāktas līdz šā likuma 1., 16., 23. un 41. panta grozījumu spēkā stāšanās dienai, tiek pabeigtas saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, kas bija spēkā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai. (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2023.)

236. Grozījumi šā likuma 24. panta pirmās daļas 1. punktā par skaitļa un vārda "15 dienas" aizstāšanu ar vārdiem "piecas darbdienas" stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2023.)

237. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar terminiem "datu atbilstības pārbaude" un "tematiskā pārbaude" saprot terminu "nodokļu kontrole". (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2023.)

238. Grozījums attiecībā uz 7. 1 panta izslēgšanu stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2023.)

239. Šā likuma 16. panta pirmās daļas 17. punkts attiecībā uz nodokļu maksātāju tiesībām saņemt šajā punktā paredzēto informāciju, 18. panta pirmās daļas 36. punkts un desmitā daļa attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma publiskās pieejamības nodrošināšanu, kā arī grozījums šā likuma 22. panta pirmās daļas 3. punktā ir piemērojams ar 2024. gada 1. janvāri. (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2023.)

240. Grozījumi šā likuma 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22. 1 panta nosaukumā un pirmajā daļā attiecībā uz informācijas sniegšanu par apgādībā esošo personu skaitu stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. (22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2023.)

241. Šā likuma 113. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto prasību, 116. panta pirmās daļas 8. punkta "e" apakšpunktā un 9. punktā noteikto prasību par būvniecības ierosinātāja vai galvenā būvdarbu veicēja iepriekšējā mēnesī samaksātās līguma summas vai tās daļas (gan būvniecības ierosinātāja norēķini ar būvdarbu veicējiem, gan galvenā būvdarbu veicēja norēķini ar saviem apakšuzņēmējiem) iekļaušanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē un 117. panta 4. punktā noteikto prasību par apakšuzņēmēja iepriekšējā mēnesī līgumu ietvaros veikto norēķinu (par visiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem — gan ar saviem apakšuzņēmējiem, gan ar būvniecības ierosinātāju) iekļaušanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē piemēro ar 2024. gada 1. jūliju. (22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2023.)

242. Šā likuma 22. 3 pantā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par 2024. taksācijas gadu iesniedz līdz 2025. gada 1. maijam. 144/150 (04.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

243. Šā likuma 30. panta 1. 7 daļa stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī. (04.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025. 30. panta 1. 7 daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.04.2025.)

244. Grozījumus šā likuma 107. panta pirmajā daļā un 116. panta pirmās daļas 7. punktā par skaitļa 350 000 aizstāšanu ar skaitli 170 000 piemēro būvniecības iecerēm, kurām atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi ir izdarīta vai paskaidrojuma raksts akceptēts pēc 2025. gada 1. janvāra. (04.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

245. Grozījums šā likuma 115. panta otrajā daļā, kas paredz no 20 procentiem uz 15 procentiem samazināt iespējamo atšķirību starp elektroniskās darba laika uzskaites datiem par būvlaukumā nodarbinātas personas darba laiku kalendāra mēneša ietvaros un faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā, stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. (04.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2026.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (21.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2006., 08.11.2007., 11.12.2008., 15.03.2012., 14.03.2013., 17.12.2015., 23.11.2016., 08.06.2017., 16.11.2017., 17.10.2019., 20.02.2020. un 22.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) (izslēgts ar 23.11.2016. likumu); 2) Padomes 2004.gada 26.aprīļa direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai; 3) Padomes 1976.gada 15.marta direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā; 4) Padomes 2001.gada 15.jūnija direktīvas 2001/44/EK, ar ko groza direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kas pieder pie Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības maksājumu un muitas nodokļu piedziņā un attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa un dažu akcīzes nodokļu piedzīšanu; 5) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu); 6) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu); 7) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu); 8) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu); 9) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu); 10) Padomes 2006.gada 20.novembra direktīvas 2006/98/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos; 11) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai; 145/150 12) (izslēgts ar 15.03.2012. likumu); 13) Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem; 14) Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ direktīvu 77/799/EEK; 15) Padomes 2014.gada 9.decembra direktīvas 2014/107/ES, ar ko groza direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā; 16) Padomes 2016. gada 25. maija direktīvas (ES) 2016/881, ar ko direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā; 17) Padomes 2016. gada 6. decembra direktīvas (ES) 2016/2258, ar ko groza direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu; 18) Padomes 2017. gada 10. oktobra direktīvas (ES) 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā; 19) Padomes 2018. gada 25. maija direktīvas (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES; 20) Padomes 2021. gada 22. marta direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.aprīli. Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 2.februārī. Valsts prezidents G. Ulmanis Rīgā 1995.gada 18. februārī 146/150 Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pielikums Saistītās vienības, kuras darbojas kā publiskās institūcijas vai kuru īpašais statuss atzīts ar starptautisku līgumu, un šo saistīto vienību veidam atbilstoša oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos (Pielikums 21.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

1. Saistītās vienības Eiropas Savienībā: 1.1. Beļģija: 1.1.1. Vlaams Gewest (Flandrija), 1.1.2. Région wallonne (Valonija), 1.1.3. Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals), 1.1.4. Communauté française (franču kopiena), 1.1.5. Vlaamse Gemeenschap (flāmu kopiena), 1.1.6. Deutschsprachige Gemeinschaft (vāciski runājošo kopiena); 1.1. 1 Bulgārija: 1.1. 1 1. Общините (pašvaldības), 1.1. 1 2. Социалноосигурителни фондове (sociālās apdrošināšanas fondi); 1.2. Spānija: 1.2.1. Xunta de Galicia (Galisijas reģiona izpildu komiteja), 1.2.2. Junta de Andalucía (Andalūzijas reģiona izpildu institūcija), 1.2.3. Junta de Extremadura (Estremaduras reģiona izpildu institūcija), 1.2.4. Junta de Castilla-La Mancha (Kastīlijas-Lamančas reģiona izpildu institūcija), 1.2.5. Junta de Castilla-León (Kastīlijas-Leonas reģiona izpildu institūcija), 1.2.6. Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģiona pašvaldība), 1.2.7. Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģiona pašvaldība), 1.2.8. Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā novada pašvaldība), 1.2.9. Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā reģiona pašvaldība), 1.2.10. Diputación General de Aragón (Aragonas reģiona padome), 1.2.11. Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu pašvaldība), 147/150 1.2.12. Gobierno de Murcia (Mursijas pašvaldība), 1.2.13. Gobierno de Madrid (Madrides pašvaldība), 1.2.14. Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība), 1.2.15. Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģiona padome), 1.2.16. Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Biskajas reģiona padome), 1.2.17. Diputación Foral de Alava (Alavas reģiona padome), 1.2.18. Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas padome), 1.2.19. Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas padome), 1.2.20. Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome), 1.2.21. Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome), 1.2.22. Instituto de Crédito Oficial (valsts kredītiestādes), 1.2.23. Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas finanšu institūcija), 1.2.24. Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas finanšu institūcija); 1.3. Grieķija: 1.3.1. Оργανισµός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija), 1.3.2. Оργανισµός Σιδηροδρόµων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija), 1.3.3. ∆ηµόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισµού (Valsts elektrības sabiedrība); 1.4. Francija: 1.4.1. La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu izpirkšanas fonds), 1.4.2. L'Agence française de développement (AFD) (Francijas attīstības aģentūra), 1.4.3. Réseau Ferré de France (RFF) (Francijas dzelzceļu tīkls), 1.4.4. Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts autoceļu fonds), 1.4.5. Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsts), 1.4.6. Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu valde), 1.4.7. Entreprise minière et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība); 1.5. Itālija: 1.5.1. reģioni, 1.5.2. provinces, 1.5.3. municipalitātes, 1.5.4. Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds); 148/150 1.6. Latvija: pašvaldības; 1.7. Polija: 1.7.1. gminy (municipalitātes), 1.7.2. powiaty (rajoni), 1.7.3. województwa (provinces), 1.7.4. związki gmin (komūnu asociācijas), 1.7.5. związki powiatów (rajonu asociācijas), 1.7.6. związki województw (provinču asociācijas), 1.7.7. miasto stołeczne Warszawa (galvaspilsēta Varšava), 1.7.8. Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūra), 1.7.9. Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašumu aģentūra); 1.8. Portugāle: 1.8.1. Regiăo Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals), 1.8.2. Regiăo Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals), 1.8.3. municipalitātes; 1.8. 1 Rumānija: autorităţile administraţiei publice locale (vietējās valsts pārvaldes iestādes); 1.9. Slovākija: 1.9.1. mestá a obce (municipalitātes), 1.9.2. Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas dzelzceļa sabiedrība), 1.9.3. Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts autoceļu fonds), 1.9.4. Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacija), 1.9.5. Vodohospodárska výstavba (Racionālas ūdens izmantošanas sabiedrība).

2. Starptautiskās saistītās vienības (noteikumi, kas ietverti šā likuma 46.panta septītajā daļā, neskar starptautiskās saistības, kādas dalībvalstis var būt noslēgušas attiecībā uz minētajām starptautiskajām vienībām): 2.1. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka; 2.2. Eiropas Investīciju banka; 2.3. Āzijas Attīstības banka; 2.4. Āfrikas Attīstības banka; 2.5. Pasaules Banka/SRAB/SVF; 2.6. Starptautiskā finanšu sabiedrība; 149/150 2.7. Amerikas Attīstības banka; 2.8. Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds; 2.9. Eiropas Atomenerģijas kopiena; 2.10. Eiropas Kopiena; 2.11. Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība); 2.12. Eurofima; 2.13. Eiropas Ogļu un tērauda kopiena; 2.14. Ziemeļvalstu Investīciju banka; 2.15. Karību jūras baseina valstu Attīstības banka.

3. Trešajās valstīs (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, to atkarīgās vai saistītās teritorijas, un valstis, ar kurām nav noslēgti Latvijai saistoši starptautiskie līgumi par uzkrājumu ienākumiem) esošās saistītās vienības atbilst šādiem kritērijiem: 3.1. vienību nepārprotami uzskata par publisku institūciju saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem; 3.2. šāda publiska institūcija nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura un kuras efektīvi kontrolē valsts; 3.3. šāda publiska institūcija regulāri un profesionāli emitē parāda instrumentus; 3.4. attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda publiska institūcija neizmantos pirmstermiņa izpirkšanas tiesības. © Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" 150/150