Environmental Policy Guidelines 2021–2027

1.1 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 21

1.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 21

1.2 — Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 21

1.2. Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 21

1.3 — Politikas rezultāti uz rezultatīvie rādītāji vides pārvaldības pamatsistēmas attīstībai........... 22

1.3. Politikas rezultāti uz rezultatīvie rādītāji vides pārvaldības pamatsistēmas attīstībai........... 22 2. Valsts vides monitorings .................................................................................................. 25

2.1 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 25

2.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 25

2.2 — Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 26

2.2. Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 26

2.3 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji vides monitoringa jomā ..................................... 27

2.3. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji vides monitoringa jomā ..................................... 27 3. Klimata pārmaiņas............................................................................................................ 31

3.1 — Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 31

3.1. Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 31

3.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 35

3.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 35

3.3 — Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 37

3.3. Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 37

3.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji klimata pārmaiņu jomā ...................................... 37

3.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji klimata pārmaiņu jomā ...................................... 37 4. Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika ....................................................... 39

4.1 — Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 39

4.1. Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 39

4.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 46

4.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 46

4.3 — Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 46

4.3. Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 46

4.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji resursu efektīvas izmantošanas un aprites

4.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas jomā ................................................................................................................ 47 5. Gaisa kvalitāte un vides troksnis ...................................................................................... 49

5.1 — Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 49

5.1. Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 49

5.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 55

5.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 55

5.3 — Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 55

5.3. Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 55

5.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji gaisa aizsardzības jomā ..................................... 55

5.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji gaisa aizsardzības jomā ..................................... 55 6. Bioloģiskā daudzveidība .................................................................................................. 58

6.1 — Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 58

6.1. Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 58

6.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 61

6.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 61

6.3 — Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 61

6.3. Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 61

6.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji bioloģiskās daudzveidības jomā ......................... 62

6.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji bioloģiskās daudzveidības jomā ......................... 62 7. Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana ............................................................................ 63

7.1 — Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 63

7.1. Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 63

7.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 69

7.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 69 VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 2

7.3 — Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 70

7.3. Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 70

7.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā .............. 71

7.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā .............. 71 8. Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība ............................................................................. 74

8.1 — Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 74

8.1. Stāvoklis Latvijā ........................................................................................................... 74

8.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 79

8.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 79

8.3 — Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 79

8.3. Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 79

8.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā ...... 79

8.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā ...... 79 9. Radiācijas drošība ............................................................................................................ 81

9.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 81

9.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem .................................................................... 81

9.3 — Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 82

9.3. Politikas apakšmērķi ..................................................................................................... 82

9.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji radiācijas drošības un kodoldrošības jomā .......... 82

9.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji radiācijas drošības un kodoldrošības jomā .......... 82 III. Rīcības virzieni un uzdevumi .............................................................................................. 84 1. Rīcības virziens: Nodrošināt sistemātisku, regulāru un mērķtiecīgu vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumu, mērījumu un analīžu veikšanu .................... 84 2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros .......................... 86 3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti ........................................................................... 87 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm..................................................................... 87 5. Rīcības virziens: Derīgo izrakteņu izmantošana aprites ekonomikas kontekstā un materiālu racionāla izmantošana.......................................................................................................... 89 6. Rīcības virziens: Degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija ............................. 89 7. Rīcības virziens: Nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar aktuālu ģeoloģisko informāciju ............ 90 8. Rīcības virziens: Efektīva zemes dzīļu izmantošanas procesa nodrošināšana ........................ 90 9. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas enerģijas ražošanas sektorā .... 91 10. Rīcības virziens: Pilnveidot gaisa aizsardzības un trokšņa pārvaldības sistēmu ................... 92 11. Rīcības virziens: Sabiedrības informēšana un izglītošana gaisa aizsardzības jomā .............. 94 12. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas transporta sektorā................ 94 13. Rīcības virziens: Samazināt piesārņojošo vielu emisijas lauksaimniecības sektorā .............. 95 14. Rīcības virziens: Saglabāt sugu daudzveidību un nodrošināt biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu sasniegšanu .............................................................................................................. 95 15. Rīcības virziens: Pilnveidot ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, balstoties uz sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem un ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datus ............................................................................. 97 16. Rīcības virziens: Aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana 98 17. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs ...................................................................................................... 99 18. Rīcības virziens: Invazīvu svešzemju sugu ietekmes mazināšana .................................... 100 19. Rīcības virziens: Degradēto ekosistēmu apzināšana un atjaunošana ................................. 101 20. Rīcības virziens: Dabas kapitāla un ekosistēmu pārvaldības pieejas ieviešana .................. 101 VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 3 21. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšana ......................... 102 22. Rīcības virziens: Pielāgošanās klimata pārmaiņām un plūdu riska pārvaldība ................... 103 23. Rīcības virziens: Datos un zināšanās balstīta jūras telpiskā plānošana un jūras krasta erozijas pārvaldības uzlabošana ...................................................................................................... 104 24. Rīcības virziens: Ūdens resursu ieguves risku novērtēšana, resursu izmantošanas lietderība un lietus ūdeņu izmantošana mājsaimniecībās .......................................................................... 105 25. Rīcības virziens: Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana... 106 26. Rīcības virziens: Pazemes ūdeņu resursu pārvaldības uzlabošana .................................... 107 27. Rīcības virziens: Hidrotehnisko būvju un citu šķēršļu negatīvās ietekmes uz upju ekosistēmām mazināšana ................................................................................................... 107 28. Rīcības virziens: Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes saglabāšana un uzlabošana....... 108 29. Rīcības virziens: Ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības un ostu politikas īstenošana, lai samazinātu ūdens vidē novadīto piesārņojumu ................................. 109 30. Rīcības virziens: Zemūdens trokšņa piesārņojuma jūrā apzināšana un mazināšana ........... 111 31. Rīcības virziens: Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju ..................................................................................................... 111 32. Rīcības virziens: Aizsargājamo jūras teritoriju un to tīkla attīstība, tai skaitā Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā......................................................................................... 112 33. Rīcības virziens: Veicināt notekūdeņu apsaimniekošanas ilgtspēju, kvalitāti un efektivitāti112 34. Rīcības virziens: Biogēnu slodzes samazināšana jūrā atbilstoši HELCOM mērķiem ......... 114 35. Rīcības virziens: Kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) un bioloģiskā apauguma apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršana .......... 114 36. Rīcības virziens: Nodrošināt atkritumu pieņemšanu no kuģiem ostās............................... 115 37. Rīcības virziens: Atbilstošu reaģēšanas spēju nodrošināšana uz piesārņojumu jūrā atbilstoši HELCOM prasībām .......................................................................................................... 116 38. Rīcības virziens: Piesārņojumu likvidēšana vēsturiski piesārņotās vietās (HELCOM noteikto vides karsto punktu Latvijā svītrošanu no saraksta).............................................................. 116 39. Rīcības virziens: Jūras atkritumu samazināšana.............................................................. 117 40. Rīcības virziens: Jūru piesārņojošo atkritumu problēmas mazināšana, izmantojot labākās pieejamās prakses .............................................................................................................. 117 41. Rīcības virziens: Atkritumu apsaimniekošana un virzība uz nulles piesārņojumu un apritīgumu ražošanas procesos ........................................................................................... 118 42. Rīcības virziens: Pilnveidot piesārņojošo darbību pārraudzības un kontroles sistēmu ........ 120 43. Rīcības virziens: Ierobežot bīstamo ķīmisko vielu apriti ................................................ 121 44. Rīcības virziens: Droša Salaspils kodolreaktora uzturēšana un likvidēšana....................... 121 45. Rīcības virziens: Glabātavas "Radons" apsaimniekošana un attīstīšana ............................ 122 46. Rīcības virziens: Radiācijas avāriju pārvaldības stiprināšana ........................................... 123 47. Rīcības virziens: Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēmas pilnveidošana .................................................................................................................... 124 48. Rīcības virziens: Sabiedrības izpratnes par radiācijas drošību veicināšana un savstarpējās komunikācijas uzlabošana.................................................................................................. 125 VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 4 49. Rīcības virziens: Rīcībpolitikas dokumentu īstenošana ................................................... 126 Pielikumi..................................................................................................................................... 2 1.pielikums. Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam.......................................... 2 2.pielikums. Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem ........................................................................................................................ 2 3.pielikums. Radiācijas drošības programma ......................................................................... 2 4.pielikums. Izziņa par Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas rezultātiem .................................................................................... 2 5.pielikums. Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem ............ 2 VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 5 Saīsinājumi AER Atjaunīgie energoresursi AAVP2028 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam AiM Aizsardzības ministrija AJT Aizsargājamā jūras teritorija ANM Attīstības un noturības mehānisms ANO Apvienoto Nāciju organizācija BIOR Valsts zinātniskais institūts “BIOR” BJRP Baltijas jūras rīcības plāns (Helsinku Komisijas) BVKB Būvniecības valsts kontroles birojs CSP Centrālā statistikas pārvalde DAP Dabas aizsardzības pārvalde DRN Dabas resursu nodoklis EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds EK Eiropas Komisija EKII Emisijas kvotu izsolīšanas instruments ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ERAFZ Eiropas Reģionālās attīstības fonds PO2 Zaļāka Eiropa ES Eiropas Savienība ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ESAO Pārskats ESAO Vides raksturlieluma pārskats par Latviju, 2019 EVA Eiropas Vides aģentūra FM Finanšu ministrija F-gāzes Fluorētās siltumnīcefekta gāzes HELCOM Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisija IeM Iekšlietu ministrija IMO Starptautiskā Jūrniecības organizācija IKP Iekšzemes kopprodukts IZM Izglītības un zinātnes ministrija ĪADT Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas LDM Latvijas Dabas muzejs KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments Latvija2030 Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam LHEI Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” LIFE Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu finansējuma programma LIFE IP LatViaNature LIFE integrētais projekts LIFE19 IPE/LV/000010 “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” LIFE GoodWater IP LIFE integrētais projekts LIFE18 IPE/LV/000014 “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” LIFE Waste To Resources IP LIFE integrētais projekts LIFE20 IPE/LV/000014 “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 6 LJA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija”, LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte LPTP Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni LPS Latvijas Pašvaldību savienība LU Latvijas Universitāte LŪKA Latvijas Ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācija LVAF Latvijas Vides aizsardzības fonds LVĢMC Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” LVMI “Silava” Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” MK Ministru kabinets NAP2027 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam NASA Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija Natura 2000 Eiropas nozīmes īpašā aizsargājamā dabas teritorija NBD Nacionālais Botāniskais dārzs NBS KAD Nacionālo bruņoto spēku krasta apsardzes dienests NFI Norvēģijas finanšu instruments NVO Nevalstiskās organizācijas ppm Daliņas uz miljonu (particles per million) PVD Pārtikas un Veterinārais dienests PVO Pasaules Veselības organizācija Reģistrs Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs RNZD Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs SAM NAP2027 specifiskais atbalsta mērķis SAEA Starptautiskās Atomenerģijas aģentūra SEG Siltumnīcefekta gāzes SM Satiksmes ministrija VAAD Valsts augu aizsardzības dienests VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS Valsts administrācijas skola VI Veselības inspekcija VKP Vides konsultatīvā padome VM Veselības ministrija VMD Valsts mežu dienests VPP2027 Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam VPVB Vides pārraudzības valsts birojs VVD Valsts vides dienests VVD RDC Valsts vides dienests Radiācijas drošības centrs ZIZIMM Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ZM Zemkopības ministrija ZM NĪ Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 7 Kopsavilkums Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam1 (turpmāk – VPP2027) ir vides aizsardzības nozares vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Tas izstrādāts atbilstoši Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam2 (turpmāk – Latvija2030) un Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam3 (turpmāk – NAP2027) noteiktajām prioritātēm un Eiropas zaļā kursa4 stratēģiskiem mērķiem. Vides aizsardzības likuma 4. panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets (turpmāk – MK) apstiprina vides politikas pamatnostādnes, ņemot vērā nacionālās prioritātes, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un starptautiskos nosacījumus. VPP2027 ir piektais pēc kārtas valsts vides politikas plānošanas dokuments kopš 1995. gada, kad tāds tika apstiprināts pirmo reizi. VPP2027 I. sadaļā iezīmēts vispārīgais politikas konteksts, kas veido ietvaru nacionālajai vides politikai un pamato sekojošu vides politikas mērķu noteikšanu: 1) Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu; 2) Veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku; 3) Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību; 4) Samazināt piesārņojumu. VPP2027 II. sadaļa sastāv no deviņām nodaļām, kas sakārtotas pa vides pārvaldības jomām: 1. Vides pārvaldības pamatsistēma (horizontālie jautājumi). 2. Valsts vides monitorings. 3. Klimata pārmaiņas. 4. Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika. 5. Gaisa kvalitāte un vides troksnis. 6. Bioloģiskā daudzveidība. 7. Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana. 8. Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība. 9. Radiācijas drošība. Pārvaldības jomas izvēlētas, pamatojoties uz Eiropas Vides aģentūras (turpmāk – EVA) ziņojuma “Vide Eiropā: Stāvoklis un perspektīvas 2020”5 vispārējo pieeju un tematisko dalījumu. VPP2027 tematiskajās nodaļās raksturots vides stāvoklis, analīzei piemērojot EVA cēloņu-seku modeli, kas ļauj novērtēt galvenās vides tendences katrā no jomām un uzskatāmi tās atspoguļot. Katrā tematiskajā nodaļā ir apkopoti mērķi, kas noteikti starptautiskajā, ES vai 1 Ņemot vērā, ka Pamatnostādnes tika nodotas starpinstitūciju saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā) 2021.gada 5. novembrī, kā arī to, ka Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu un to pielikumā ietverto monitoringa programmu īstenošana notika 2021.gadā, lai nodrošinātu uzdevumu un vides datu nepārtrauktību, Pamatnostādņu nosaukumā norādītais laika periods netiek labots, un dokumenta 1.1.-1.4. pielikumā ietvertā informācija par gaisa un klimata pārmaiņu, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringu 2021.gadā tiek atstāta, kā arī tiek atspoguļots finansējums 2021.gadam Pamatnostādņu 5.pielikumā 2 Latvija2030: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf 3 NAP2027: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027 4 2019. gada 11. decembra Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļai kurss”, COM(2019)640 final: https://eur- lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52019DC0640 5 Vide Eiropā: Stāvoklis un perspektīvas 2020. EVA (2020): https://www.eea.europa.eu/lv/publications/vide- eiropa-stavoklis-un VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 8 nacionālajā līmenī un veido pamatu VPP2027 mērķiem un rīcību virzieniem. Apakšmērķiem ir pakārtoti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, virzību uz kuriem savukārt nodrošina III. nodaļā noteiktie rīcību virzieni un uzdevumi. VPP2027 III. sadaļas tabulās ietverta informācija par 49 rīcības virzieniem un uzdevumiem to ietvaros, noteikti ieviešanas termiņi vai periods un atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī ir norādīti indikatīvie finansējuma avoti un uzdevumu saistība ar politikas rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem, un, kur tas attiecināms, ar NAP2027 uzdevumiem un specifiskajiem atbalsta mērķiem (turpmāk – SAM). VPP2027 pamatdokumentu papildina pieci pielikumi, kas ir neatņemama tā sastāvdaļa. 1. pielikums Vides monitoringa programma sastāv no četrām daļām: 1.1. Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma; 1.2. Ūdeņu monitoringa programma, 1.3. Zemes monitoringa programma un 1.4. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma un to apakšprogrammām un pielikumiem, tādejādi vienotā procesā saskaņojot vides aizsardzības nozares vidēja termiņa politikas plānošanas procesu un uzdevumus, kas izvirzīti datu un informācijas iegūšanai un apritei. Jāuzsver, ka specifiskas vides monitoringa prasības ir noteiktas Latvijas saistošajās starptautiskajās un ES normās. 2. pielikumā ietverts Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, kas aizstāj 2005. gadā izstrādāto attiecīgo dokumentu. Plāns nacionālajā līmenī aktualizē pasākumus Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem īstenošanai. Šāda plāna nepieciešamību un regulāru pārskatīšanu nosaka Latvijas starptautiskās saistības. 3. pielikumu veido Radiācijas drošības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt, ka gan esošās, gan nākotnes paaudzes Latvijā un pasaulē kopumā tiek pasargātas no Latvijā radīta nevēlama jonizējošā starojuma. Šādas programmas izstrādi un regulāru pārskatīšanu nosaka Latvijas starptautiskās saistības. 4. pielikumā ietverta izziņa par VPP2027 projekta sabiedriskās apspriešanas, kas notika no 2021. gada 11. līdz 26. maijam, rezultātiem. Jāuzsver, ka šī izziņa neietver stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos pušu iebildumus un priekšlikumus, tā kā tie tika izskatīti minētā procesa ietvaros. 5. pielikumā dots indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem. Daļa VPP2027 rīcības virzienu uzdevumu tiks ieviesti esošā valsts un pašvaldību budžeta ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VPP2027 paredzēto rīcības virzienu un to uzdevumu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5. pielikums ietver izvērstu apkopojumu tikai par uz izstrādes brīdi zināmo ārējo finansējumu VPP2027 uzdevumu īstenošanai. Šo informāciju sniegušas par uzdevumu izpildi atbildīgās un līdzatbildīgās nozaru ministrijas un iestādes. VPP2027 izstrāde notika laikā no 2020. gada septembra līdz 2021. gada septembrim, nodrošinot plašu sabiedrības līdzdalību. Izstrādes procesa ietvaros tika organizētas 16 sanāksmes, kurās piedalījās nozaru ministriju un to padotības iestāžu, nevalstisko organizāciju, VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 9 izglītības iestāžu, uzņēmumu, pašvaldību un arī citu pušu pārstāvji. VPP2027 projekta sabiedriskā apspriešana notika no 2021. gada 11. līdz 26. maijam. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 10 I. Politikas mērķi un apakšmērķi Politikas plānošanas periodā no 2021. gada līdz 2027. gadam vides politikas mērķi nacionālajā līmenī ir pakārtoti Latvija2030 un NAP2027 ieviešanai. Latvija2030 prioritātei “Daba kā nākotnes kapitāls” noteiktais mērķis ir Latvijai kļūt par ES līderi dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. NAP2027 ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvija2030 rīcības plāns, kurā nosaka valsts attīstības prioritātes, mērķus un investīciju virzienus, plānotās reformas un politikas izmaiņas periodam no 2021. gada līdz 2027.gadam. NAP20207 vadmotīvs ir “Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību!”. NAP2027 ir noteikti četri stratēģiskie mērķi: 1) produktivitāte un ienākumi, 2) vienlīdzīgas iespējas, 3) sociālā uzticēšanās un 4) reģionālā attīstība. NAP2027 stratēģiskie mērķi tiek īstenoti caur sešām prioritātēm un tām pakārtotajiem rīcību virzieniem un uzdevumiem. (skat. 1. attēlu). NAP2027 IETVARS YiZUAS DAl,A [ Ol>EltACIO ALA. DAl,A _J..____ ______;;:____ r ,r. VAD OTIVS ~ STRATt«;ISl.lE l'riorilit "'"'' ®®©. a I z • ~ I!]~ 8888 1. attēls. Shematiskais NAP2027 ietvars. VPP2027 izpilde sniegs ieguldījumu sekojošu NAP2027 uzdevumu īstenošanā: [281], [282], [283], [284], [285], [286], [287], [288], [289], [290], [291], [292], kā arī [179], [314], [316] un [457]. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 11 Virzību uz Latvija2030 un NAP2027 mērķiem, kā arī VPP2027 mērķiem nodrošina atsevišķo vides jomu tādu kā klimats, ūdens, zemes dzīles, gaiss, atkritumi un resursi plānošanas dokumenti un būtiskākie starpnozaru plānošanas dokumenti (skat. 2. attēlu). Tie kopā veido kompleksu ceļa karti laba vides stāvokļa nodrošināšanai Latvijā. ? .,., . "' 'b 1,,,,o,j "' g (1>1 (IQ " t!:::-- -, i "' 1:1) ;1----1\. "' t""' 1:1) '-· ==-: us ~I (IQ 1:1) §i 1:1) "' "' ::., 0.. N N 0 w 0 • ~ 1:1) ::; \,-v' ::; i '-· 1:1) "' l:l ~ 5· t::IQ.,I i:i," -· _, t-1 "' §'.i 1:1) ~ "' '"O "' N 0 N - . N I 0 N :--1 (IQ ~ 1:1) 8 (/'.)( ~ yy (IQ c..... ~ ts: g· ·~ •tl) :=.: t""' @ ~ ! t=": < .-t-r!::: v, ~ ~ N 0 0 "' (I> (iq "' "' ~Cl.)~ "'a "'e. J.g~ 1:1) 0.. 1:1) (I>-· ..... -_, ~- 0.. N D 5 0.. (I> "' '"O ~ .,.,~ "' '"O s ~ ..... "' "'' 0.. :::i (I> - "' N 0 N I N 0 N -...) (iq .,., s 0.. <;::) Nacionalais energetikas un klimata plans Gaisa piesarqojuma samazinasanas plans Atkritumu apsaimniekosanas valsts plans Latvijas pielagosanas klimata parmai9an1 Pasakumu program.ma juras vides Upju baseinu apgabalu apsaimniekosanas N otekiide.1;m apsaimniekosanas investicij u Kudras ilgtspejrgas izmantosanas RicThas plans parejai uz aprites Pludu riska parvaldThas plani 2022.- ekonomiku 2020.-2027.gadam 2027 .gadam 2021.-2028.gadam plani 2022 .-2027.gadam plans 2021.-2027.gadam pamatnostadnes 2020.-2030.gadam 2021 .-2030.gadam 2020.-2030.gadam plans laika posmam lrdz 2030.gadam stavok!a panaksanai 2022 .-2027.gadam [ 2. attēls. Latvijas vides politiku noteicošie dokumenti un to saistība. Latvijas vides politikas attīstību ietekmē Latvijas kā ES dalībvalsts statuss, kā arī valsts dalība Apvienoto Nāciju organizācijas (turpmāk – ANO) globālās vides aizsardzības politikas ieviešanā, Latvijas dalība starptautiskajās un reģionālajās organizācijās6 un divpusēji sadarbības līgumi. No 2016. gada 1. jūlija Latvija ir pilntiesīga Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) dalībvalsts. 2019. gadā tika veikts vispusīgs novērtējums un sagatavots pirmais ESAO Vides raksturlieluma pārskats par Latviju (turpmāk – ESAO Pārskats). ESAO Pārskats izvērtē Latvijas progresu vides jomā kopš 2000. gadu vidus. Tajā izceltas Latvijas nozīmīgās iespējas virzībā uz zaļāku, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, aicināts izmantot spēcīgākus cenas signālus, vairāk ekoinovācijas un veikt investīcijas ar vidi saistītā infrastruktūrā un pakalpojumos. ESAO Pārskatā īpaša uzmanība pievērsta atkritumu un materiālu labākai 6 Starptautiskie līgumi vides aizsardzības jomā uzskaitīti tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/starptautiskie-ligumi VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 12 apsaimniekošanai virzībā uz aprites ekonomiku, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai. Pozitīvi novērtēts Latvijas vides pārvaldības institūciju darbs un sabiedrības līdzatbildības veicināšana. ESAO atzinīgi vērtē to, ka Latvijas sabiedrībai sniegtas plašas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos par vides jautājumiem un tai ir praktiski neierobežota pieeja vides informācijai. Kā labi attīstīta raksturota ir arī ietekmes uz vidi novērtējuma sistēma un atzinīgi vērtēta Latvijas iespēja paātrināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un zaļu ekonomiku. ESAO Pārskatā formulēti ieteikumi vides pārvaldības institucionālā satvara un tiesiskā regulējuma stiprināšanai un arī informētības uzlabošanu, proti, Latvija tiek aicināta: ⎯ Stiprināt Pārresoru koordinācijas centra ietekmi starpministriju sadarbībā, lai veicinātu nozaru politikas saskaņotību ar valsts ilgtspējības attīstības mērķiem; ⎯ Pastiprināt valsts pārvaldes pārraudzību attiecībā uz pašvaldību zemes izmantošanas plānošanu un vides pakalpojumu (atkritumu apsaimniekošana, ūdensapgāde utml.) sniegšanu; ⎯ Stiprināt normatīvo aktu ietekmes novērtējuma vides aspektus; nodrošināt, ka tiek pienācīgi aprēķinātas ierosināto normatīvo aktu vides un sociālās izmaksas; uzlabot ex- post regulējuma un politikas novērtējuma izmantošanu; ⎯ Paplašināt ar risku pamatotas vides pārbaužu plānošanas izmantošanu, lai uzlabotu neatbilstības atklāšanu un novēršanu; ⎯ Reformēt sodu sistēmu, pieņemot piemērotu metodoloģiju administratīvo sodu noteikšanai, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu un ekonomiskajiem ieguvumiem no prasību neievērošanas; izstrādāt izpildes nodrošināšanas politiku ar skaidriem norādījumiem par administratīvo sodu un kriminālsodu samērīgu izmantošanu un novērtēt to efektivitāti; ⎯ Veicināt atbildības vides jomā pilnīgu ieviešanu, lai nodrošinātu vides nodarītā kaitējuma seku likvidēšanu uz atbildīgās puses rēķina; pieprasīt finanšu garantijas par iespējamo kaitējumu videi, ko varētu radīt videi kaitīgas darbības; ⎯ Paātrināt vēsturisko piesārņoto vietu attīrīšanu, nodrošinot tam finanšu resursus; ⎯ Pastiprināt centienus veicināt atbilstību vides prasībām un zaļu uzņēmējdarbības praksi, izmantojot informatīvus rīkus un normatīvus stimulus, kā arī paplašinot zaļo publisko iepirkumu, atbalstīt brīvprātīgas uzņēmējdarbības iniciatīvas; ⎯ Paplašināt informētību un pieaugušo izglītošanu vides jautājumos, aktīvāk iesaistīt sabiedrību vides lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī. VPP2027 izmantotā metodiskā pieeja vides stāvokļa analīzei Novērtēt vides stāvokli un izprast tā pārmaiņu tendences palīdz integrēta pieeja – Eiropas Vides aģentūras cēloņu un seku modelis (3. attēls), kurš ietver šādus analizētos elementus: ⎯ Virzošie spēki (t.sk. politikas mērķi, starptautiskās saistības, valsts attīstības tendences, pieprasījums pēc dabas resursiem), ⎯ Slodze (t.sk. piesārņojošo vielu emisijas, zemes lietojuma maiņa, resursu izmantošana, klimata pārmaiņas), ⎯ Stāvoklis (t.sk. vides kvalitāte un ekosistēmu stāvoklis), ⎯ Ietekme (t.sk. ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un cilvēku veselību), ⎯ Rīcība (t.sk. koriģēti politikas mērķi, fiskālie un ekonomiskie instrumenti, normatīvi un kontroles mehānismi, izglītība un saziņa, plāni un programmas). VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 13 Stivokas jstate) • l'fd!~oo,mll! • EkasiStPmu stiillddiS 3. attēls. Vides problēmu analīzes cēloņu un seku modelis. Vides stāvokļa analīzei VPP2027 izstrādē tika izmantota EVA ziņojuma “Vide Eiropā – Stāvoklis un perspektīvas 2020” pieeja, tematiskais iedalījums un slodzes un stāvokļa rādītāji. Datiem tika izmantota publiski pieejamā informācija no Oficiālā statistikas portāla kā arī VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” (turpmāk – LVĢMC) dati. Vides politiku raksturo arī ieņēmumi no vides nodokļiem (skat. 4. attēlu), kas pakāpeniski pieaug, un 2020. gadā tie sasniedza gandrīz 916 milj. eiro. Atsevišķi vērtējot ieņēmumus no dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN), tie veido nelielu vides nodokļu daļu, bet arī tie ir pieauguši no 21,12 milj. euro 2014. gadā līdz 35,20 milj. euro 2020. gadā –par 67 %. Turpretim dati par valdības (publiskajiem) izdevumiem vides aizsardzībai liecina, ka kopš 2015. gada izdevumi ir būtiski samazinājušies, lai gan pēdējos gados vērojama atkal pieauguma tendence (skat. 5. attēlu). 1000.00 800.00 - kopa vides nodok(i 600.00 - energoresursu nodok!i - trnnsp01ta nodokF 400.00 - piesan~ojuma 1m resursu nodok(i (DRN) 200.00 0.00 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 4. attēls. Vides nodokļu ieņēmumi, milj. euro 2014.-2020.g. (CSP dati). VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 14 160.00 120.00 II 80.00 40.00 0.00 2014 2015 2016 2017 2018 5. attēls. Valdības izdevumi vides aizsardzībai, milj. euro 2014.-2018.g. (CSP dati). ES 2014.-2020. gada finanšu plānošanas periodā līdz 2021. gada martam vides jomā veikti maksājumi 155 177 652 euro apmērā (ES fondu daļa)7. Projekti īstenoti, lai novērstu plūdu risku, pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanu, paplašinātu centralizētās notekūdeņu savāk- šanas sistēmas, uzlabotu bioloģisko daudzveidību, veiktu vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju. Papildus valsts izdevumiem, jāņem vērā arī privātās investīcijas. Laika posmā no 2005.-2017. gadam privātās investīcijas veidoja tikai 11,5 % no kopējām investīcijām vides jomā. Latvijā līdz šim divi uzņēmumi – AS “Latvenergo” (2015.-2016. gadā 100 milj. euro, 2020. gadā papildu 200 milj. euro) un ALTUM (2018.-2020. gadā 45 milj. euro) ir emitējuši zaļās obligācijas, piesaistot privāto kapitālu vides mērķu sasniegšanai. Kopš 2016. gada Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ES vides likumdošanas ieviešanas uzraudzībai izmanto Vides politikas īstenošanas pārskatu (Environmental Implementation Review)8. Šī instrumenta mērķis ir sniegt EK, dalībvalstīm un iesaistītām pusēm (tai skaitā arī sabiedrībai) visaptverošu pārskatu par vides likumdošanas ieviešanas stāvokli katrā dalībvalstī, kā arī novērst nepilnības ES vides likumdošanas ieviešanas cēloņos un rast risinājumus, pirms problēmas kļūst steidzamas un nonāk līdz pārkāpumu stadijai. Kopš instrumenta ieviešanas ir sniegti divi ziņojumi par Latviju. Galvenās EK rekomendācijas apkopotas 1. tabulā. 7 ES fondu ieviešanas progress (statuss uz 31.03.2021): http://www.esfondi.lv/upload/Ieviesana/statusa_tabula_2014-2020_uz_31.03.2021.xlsx 8 European Commission, Communication – Delivering the benefits of EU environmental policies through a regular Environmental Implementation Review, COM(2016) 316 final, Brussels, 25 May 2016. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 15 1.tabula. Eiropas Komisijas ierosinātās darbības ES vides politikas ieviešanas pārskatos par Latviju 2017. un 2019. gadā Tēma 2017. gadā ierosinātās darbības 2019. gadā ierosinātās darbības 9 Resursu - Ieviest un pakāpeniski palielināt atkritumu poligonu - Izstrādāt saskanīgāku aprites ekonomikas politikas ietvaru ; efektivitāte, nodokļus, lai pakāpeniski pārtrauktu pārstrādājamu vai - Lai pakāpeniski izbeigtu pārstrādājamu un atgūstamu atkritumu apglabāšanu mazogļekļa un reģenerējamu materiālu apglabāšanu poligonos; izmantot poligonos, palielināt atkritumu poligonu nodokli atbilstīgi plānotajam un novirzīt aprites ieņēmumus, lai atbalstītu dalītu savākšanu un alternatīvu ieņēmumus pasākumiem, kas uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu. ekonomika infrastruktūru atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas - Uzlabot un paplašināt atkritumu dalītu savākšanu. Pārskatīt un/vai saskaņot pirmajām pakāpēm; izvairīties no pārmērīgas minimālos dalītās savākšanas pakalpojumu standartus pašvaldībās, lai aptvertu pēc infrastruktūras celtniecības atkritumu pārpalikumu iespējas lielāku pārstrādājamu atkritumu īpatsvaru; apstrādei; - Izmantot tādus ekonomiskos instrumentus kā “maksā, kad izmet” un noteikt - Koncentrēt uzmanību uz dalītās savākšanas shēmas pašvaldībām obligātus pārstrādes mērķrādītājus un pasākumus, kas veicami īstenošanu, lai palielinātu pārstrādes rādītājus; pēc neatbilstības gadījumā; tam — apsvērt iespēju ieviest PAYT (maksā, kad izmet) - Izstrādāt un ieviest īstenošanas atbalsta programmas pašvaldībām, lai palīdzētu shēmas. atbalstītu to centienus organizēt dalītu savākšanu un uzlabotu pārstrādes sniegumu; - Uzlabot ražotāja paplašinātas atbildības sistēmu darbību. Dabas kapitāla - Pabeigt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) - Pabeigt īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) noteikšanas procesu un ieviest aizsardzība, noteikšanas procesu un attiecībā uz teritorijām noteikt skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus šādās saglabāšana un skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos teritorijās; uzlabošana saglabāšanas pasākumus, kā arī nodrošināt atbildīgus - Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem mežu un zālāju dzīvotņu resursus to īstenošanai, lai uzturētu/atjaunotu Kopienas labākai aizsardzībai. Nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un biomasas nozīmes sugas un dzīvotnes labvēlīgā saglabāšanās efektīvu izmantošanu; stāvoklī to dabīgajā diapazonā; - Definēt labu vides stāvokli un mērķrādītājus jomās, kurās tas vēl nav izdarīts, kā - Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem arī noteikt laba vides stāvokļa sasniegšanas termiņus, ja tie vēl nav paziņoti; labāk aizsargāt mežu un zālāju dzīvotnes; - Sniegt vairāk informācijas par pasākumiem, izstrādāt vairāk pasākumu ar tiešu - Uzsākt ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanu un ietekmi uz noslodzēm un kvantitatīvi noteikt, kādā mērā ar pasākumiem iecerēts novērtēšanu, dabas kapitāla uzskaites sistēmas vērtēšanu samazināt noslodzi, un monitorēt progresu; un izstrādi un nodrošināt valdības atbalstu šim darbam; - Nodrošināt reģionālu sadarbību starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgs jūras - Turpināt darbu pie laba vides stāvokļa definīciju (apakš)reģions, ar mērķi novērst galvenās noslodzes; uzlabošanas, it sevišķi attiecībā uz bioloģiskās daudz- 9 Skaidrojums: Ziņojumā prioritāras darbības klimata jomā nav norādītas, jo EK vispirms bija jānovērtē nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti, kas dalībvalstīm bija jāiesniedz līdz 2018. gada beigām. Plānos bija jāpalielina enerģētikas un klimata rīcībpolitikas savstarpējā konsekvence. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 16 Tēma 2017. gadā ierosinātās darbības 2019. gadā ierosinātās darbības 9 veidības raksturlielumiem, arī īstenojot reģionālo - Nodrošināt, ka noteiktajā termiņā tiek sniegti ziņojumi par dažādiem Jūras sadarbību un izmantojot darbu attiecīgās reģionālās jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSP) elementiem. konvencijas ietvaros; - Noteikt un risināt zināšanu nepilnības; - Turpināt pilnveidot pieejas, ko izmanto, lai novērtētu (un kvantificētu) ietekmi, kuru rada galvenie noslodzes veidi, lai 2018. gada ziņojumā nonāktu pie labākiem un skaidrākiem novērtējuma rezultātiem; - Turpināt integrēt monitoringa programmas, kas jau ir noteiktas attiecīgajos ES tiesību aktos un īstenot kopīgas monitoringa programmas (ja tādas ir), kas izstrādātas (apakš)reģionālā līmenī, piemēram, kuras izstrādājusi Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM); - Uzlabot monitoringa metožu salīdzināmību un konsekvenci valsts jūras reģionā; - Nodrošināt, ka valsts monitoringa programma tiek īstenota nekavējoties, ka tā ietver visus raksturlielumus un ir piemērota, lai uzraudzītu progresu laba vides stāvokļa virzienā. Iedzīvotāju - Samazināt PM10 emisiju un koncentrāciju, cita starpā - Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna kontekstā rīkoties, lai samazinātu veselības un samazinot ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu emisiju no galvenajiem emisijas avotiem; dzīves (izmantojot cieto kurināmo), transportu un - Pārskatīt atļaujas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst jaunajiem pieņemtajiem labāko kvalitātes lauksaimniecību saistītās emisijas; pieejamo tehnisko paņēmienu (turpmāk – LPTP) secinājumiem; nodrošināšana - Pabeigt trokšņa kartēšanu un trokšņa pārvaldības rīcības - Stiprināt kontroli un/vai izpildes panākšanu, lai nodrošinātu atbilstību LPTP plānus; secinājumiem; - Ūdens baseinu apsaimniekošanas plānu - Novērst piesārņojumu, proti: i) smaku, ko rada intensīvā putnkopība un (RBMP) pasākumus vērst uz visiem attiecīgajiem slodzes cūkkopība, un ii) gaisa piesārņojumu, ko rada atkritumu dedzināšana; veidiem un īstenošanas nepilnībām, it sevišķi pievēršoties - Pabeigt izstrādāt visu bioloģiskās kvalitātes elementu novērtēšanas metodes lauksaimniecības radītajam piesārņojumam; saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu; - Pārskatīt un uzlabot pasākumus, kuru mērķis ir - Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai 2. plūdu riska pārvaldības plānā nostiprinātu samazināt hidromorfoloģisko slodzi valsts upju baseinos; klimata pārmaiņu apsvērumus; - Apsvērt pasākumus ūdens un notekūdeņu - Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pasākumu prioritātes noteikšanas metodi apsaimniekošanas struktūru un pakalpojumu padarītu skaidrāku un ietvertu plūdu riska pārvaldības plāna izmaksu un ieguvumu novērtējumu; VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 17 Tēma 2017. gadā ierosinātās darbības 2019. gadā ierosinātās darbības 9 racionalizēšanai kopā ar stimuliem paplašināt fizisko - Nodrošināt visu aglomerāciju atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas pieslēgumu skaitu. direktīvai. Tirgus - Netika iekļautas ierosinātas darbības. - Identificēt finansējuma avotus, lai veicinātu Ūdens pamatdirektīvas mērķu instrumenti un īstenošanu; ieguldījumi - Sagatavoties nākamajam 2021.–2027. gada finansēšanas periodam, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu vides aizsardzības īstenošanai, īpaši atkritumu un ūdens jomā. Efektīva - Uzlabot pārredzamību saistībā ar atbilstības - Nostiprinot sasaisti starp valsts INSPIRE portāliem, uzlabot piekļuvi telpiskajiem pārvaldība un nodrošināšanas sistēmas organizēšanu un darbību un to, kā datiem un pakalpojumiem, identificēt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas zināšanas tiek risināti būtiski riski; vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt, lai citas publiskā sektora - Sekmēt kompetento iestāžu aktīvāku dalību ENPE, iestādes un sabiedrība, izmantojot INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos EUFJE un EnviCrimeNet darbībās; pakalpojumus, var piekļūt datiem un dokumentācijai (esošajā formā); - Palielināt centienus īstenot direktīvu par atbildību vides - Labāk informēt sabiedrību par tās tiesībām griezties tiesā, īpaši saistībā ar gaisa jomā, realizējot proaktīvas iniciatīvas, it sevišķi izstrādājot piesārņojumu un dabu; valsts norādījumus; turklāt īstenot papildu pasākumus, lai - Labāk informēt sabiedrību par atbilstības veicināšanu, monitoringu un izpildes nodrošinātu funkcionējošu finansiālā nodrošinājuma panākšanu. Kā minimums būtu jānodrošina detalizēta tiešsaistes informācija sistēmu atbildībai vides jomā (lai uzņēmējiem ne tikai būtu lauksaimniekiem par to, kā pildāmi ar nitrātiem un dabu saistītie pienākumi, un pieejams apdrošināšanas segums, bet arī lai tie to tiešsaistē jāsniedz vairāk informācijas par inspekciju plāniem un rūpniecisko objektu izmantotu); inspekciju ziņojumi; - Noteikt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas - Publicēt informāciju par rezultātiem, kas gūti izpildes panākšanas darbībās un vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt turpmākajos pasākumos pēc konstatētiem savstarpējās atbilstības noteikumu datu un dokumentācijas pieejamību (vismaz to pašreizējā pārkāpumiem nitrātu un dabas jomā; formā) citām valsts iestādēm un sabiedrībai, izmantojot - Nodrošināt vairāk informācijas par to, kā sadarbojas profesionāļi, kuri apkaro INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos pakalpojumus. noziegumus pret vidi; - Uzlabot atbildības finansiālo nodrošinājumu un norādījumus saistībā ar Direktīvu par atbildību vides jomā un publicēt informāciju par videi nodarītu kaitējumu; - Aktīvāk tiekties kļūt par attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu pusi, parakstot un ratificējot atlikušos nolīgumus. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 18 2019. gada 11. decembrī EK nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu, kas ir ierosināts kā jauna ES izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir ES pārveidot par klimatneitrālu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Eiropas zaļais kurss ir stūrakmens EK stratēģijai virzībā uz ANO 2030. gada programmas un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. Eiropas zaļā kursa ietvaros tiks pārorientēts Eiropas pusgada (semestra) makroekonomiskās koordinācijas process tā, lai tajā būtu integrēti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un lai ekonomikas politika būtu vērsta uz ilgtspēju un iedzīvotāju labbūtību un ilgtspējīgas attīstības mērķi būtu ES rīcībpolitikas veidošanas un rīcības pašā pamatā. Eiropas zaļā kursa īstenošanas holistiskā pieeja paredz, ka ES darbībām un politikai ir jāsekmē tā mērķu sasniegšanu, tāpēc arī EK paziņojumā izklāstītās un nu jau praksē izstrādātās politikas iniciatīvas aptver vairākas savstarpēji cieši saistītas jomas, tostarp klimatu, vidi, enerģētiku, transportu, rūpniecību, lauksaimniecību un ilgtspējīgu finansējumu. Lai īstenotu mērķus, Eiropas zaļais kurss nosaka vairākus rīcību elementus, kas ilustrēti 6. attēlā. Mobilizēt pētniecību un sekmēt inovāciju Sagatavot ES Kāpināt 2030. un ekonomiku Tiekties uz nulles piesārņojumu ar 2050. gadam nosprausto ES ilgtspējīgai mērķi panākt no toksikantiem klimata mērķu vērienu brīvu vidi nākotnei Sagādāt tīru un drošu enerģiju par Saglabāt un atjaunot ekosistēmas pieņemamu cenu un bioloģisko daudzveidību Eiropas Stimulēt rūpniecību pāriet uz zaļais “No lauka līdz galdam”: izveidot nepiesārņojošu aprites kurss taisnīgu, veselīgu un vidi ekonomiku saudzējošu pārtikas sistēmu Būvēt un atjaunot energoefektīvi Paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un un resursefektīvi viedu mobilitāti Nevienu neatstāt novārtā Finansēt pārkārtošanos (taisnīga pārkārtošanās) ES kā globāla Eiropas līdere klimata pakts 6. attēls. Eiropas zaļā kursa rīcību elementi (pēc EK dokumentiem). Eiropas zaļajā kursā īpaši uzsvērts, lai rastu līdzekļus vides mērķu sasniegšanai, nepieciešams pārorientēt privātā kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tādējādi panākot ilgt- spējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Papildus ir svarīga zaļās budžetēšanas pieejas attīstība, lai, izmantojot valsts budžeta politikas rīkus, veicinātu vides mērķu sasniegšanu. VPP2027 pamatprincipi Vides aizsardzības galvenie principi ir noteikti Vides aizsardzības likumā: − princips “piesārņotājs maksā”; − piesardzības princips; − novēršanas princips; VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 19 − izvērtēšanas princips. Tomēr jaunie izaicinājumi, ko nosaka Eiropas zaļais kurss un citi VPP2027 virzību pamatojošie politikas dokumenti, liek nodefinēt papildus principus, uz kuriem balstīt transformatīvas un modernas vides politikas attīstībuLatvijā, un tie ir: − saskaņota un koherenta vides politikas integrācija visu nozaru politikās un ilgtspējīgās investīcijās (finansējumā), kas sniedz pienesumu virzībai uz klimatneitralitāti; − ekonomikas izaugsmes atsaistīšana no resursu patēriņa, kas balstās uz noslēgta cikla dabas resursu apriti ražošanā un fundamentālām pārmaiņām sabiedrības patēriņā un domāšanā; − digitalizācijā un datos balstīta lēmumu pieņemšana visos pārvaldības līmeņos. VPP2027 politikas mērķi un apakšmērķi VPP2027 politikas mērķi izriet no NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem un vides aizsardzības prioritātēm periodam līdz pat 2030. gadam, bet klimata jomā līdz pat 2050. gadam, tie ir: 1) Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu; 2) Veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku; 3) Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību; 4) Samazināt piesārņojumu. Rīcībpolitikas virzieniem ir izvirzīti 30 apakšmērķi (apakšmērķi ir definēti II. nodaļā). Saistība starp NAP2027 un vides politikas mērķiem un apakšmērķiem ir atspoguļota 7. attēlā. NAP2027 ricibas virziens "Daba un vide - "Za\ais kurss"" Oglek\a mazietilpiga, resursu efektiva un klimatnoturiga atrrstloa, lai Latvija sasniegtu • klimata, energetikas, Saglabat un atj aunot istenota Vides, ilgtspejigas dab as resursu apsaimniekosana,:A energetikas politika, ~n p me r i ~ gaisa piesan;toju.ma samazina5anas, iidet}.U stavokta uzlaboSanas u.n ekosistfmas un kas balstlra uz taiswgumu un savstarpej o uzticesanos, sabiedrlbas atbalstu atkritumu aps.aimniek:oSanas naciooilos mefifus un nodroSinatu vides kvalit:ites biologisko dabas un klimata aizsardzibas pasakurniern, saglab3Sanu uo uzlaboSanu un istenotu drofas un kvalitatfvas, daudzveidlbu. nosakot skaidrus un atkl:ltus valsts un iedzivot:lju sadarbibas mode\us un tai skaita biologiskas partikas apriti, ka ari dabas resursu ilgtspejigu izmantosanu . iesaistISanos lemumu piei;iemSana. . .. --- ---.. Biologiskiis daudzveidJ1>as saglaba.faoa, kas balstita Virzities u.z Veicinit ilgtspejigu resursu Samazioat zinatniskajos petijumos, VPP merki klimatneirralitati uo izmantos'anu un paireju uz lid.zsyarojot ekoiogiskis, klimatnonuigumu. piesan,,ojumu. ~ - aprites ekooomiku. ekonomiskas no sociilas intereses.

5.1 — G.a.i!.a halltites aizsai:dt:iba UD w:labo53.!13, La.i

5.1. G.a.i!.a halltites aizsai:dt:iba UD w:labo53.!13, La.i

2.1 — Iegiit lis.q m:aonl infunw □ju p:.rg:ai!:.a ..-acuimi. 5abied:n"ba.oi H51ill"bu un labldijibu, Jci ari

2.1. Iegiit lis.q m:aonl infunw □ju p:.rg:ai!:.a ..-acuimi. 5abied:n"ba.oi H51ill"bu un labldijibu, Jci ari ln"3.li.l:iti, nlsts topejam emisijam U?l pril:naro ekoginmll.l kvalititi. tr.l!ll!(IJOJog:islm mfDmliciju. 5.l. istl:llilw ria"bas g:Wapie!l~jum.a. !am.a.zil::J.i~ I. I. Sabiedn"ba.oi infonnitl"bas un 2.2. iegiit 1<isapn,erofu :informidju ~ iidequ un g_ili.a lc\"31.itim 1..IZbbohnai, W b:ili.titas uz i:zpratn~s v-elcinifan.a p.ar 1ides !itlrn.kli Lan.ijli terir:oliji. k•,:alit.alli.ie.m d.ati.em, p.adzijnwi:l:l z~mam lL!L j:iUl:.ijumiem lltl \idt!s :inmtuciju

2.4 — Iegfu. vi!ia.ptverofu infmmidju

2.4. Iegfu. vi!ia.ptverofu infmmidju 3.LNadromiit

2.3 — Iegut ;atruilfto infomJiciju par au_g!:ll.e s

2.3. Iegut ;atruilfto infomJiciju par au_g!:ll.e s radiaakt:i1.-itiru lrmeni lltl '.!t!i.J.m.isk:iem r.abiedn"b:i!. atb:it;.ru rull ri□-bim. 5.J. N o,;.:irtm. \ides ttokiq..a ie:tekme uz iedzi\:oti"Ji.un, par biolol!;L!ko daudz•,eidibu, dartJibu. VPP apaksmer~i 11.0droiinot ES pmiba.oi 1.2. Anfs.111 profeionilo ko.mpetmc:i. Lanijas 1,.irn"'bu uz notikJ..uniem. pil!!.veldojot :nDim.a.:tn:a.i! reguli!'.jUll:l.5 i,ide troldiµ mamtori:l!:ga Tutenowii. 1ide!!jaul:ijum0!.. klimamatr:ilititei pin,"111dJ.o-i, tai il::ili.ti, troti;a str.ar:igisko briu 1m ria.""b.ll 4.I.\i!!ic:iJl.h atbitum.u r:ci":m.Js noi,--erianu un 6. l.Biolog:i£kis daudz~:e:id.J"b:u, u j :i U. Atti:~ttl: 1.-ide::i iz:glib.lru. un ~uniegfacw. . r~ter:ot pi:reju :io atkrilll!D..iem uz ?es1Jr.1ien.. planu iz!.tri.di!, ~ un rfipnieciskD objel.:tu radrui 1<id1!! trokq,a pin,-akfib.i. skai.li ipaii afz!ia:r_g3.jam.o '!iUgll utl pEttl.ieaDU \ide!i j<l\Jtajtur;M

1.2

1.2. Veidnit 4.2. \ieicmit ilgt31]€jigu zeme s oi:z:qu r!'iunu biotopu, un virtigo :wLl\u klimamonniirumu 7.J. \iirszemes ud.eq.u WLjiira.9 \ides sti:v"Ol:!a w:labofau.a. 1.4..'1.ttistft irutrumennB pririta ie.,,"llvi un izmantruai:lll. sagiab.iiS3..!1a. 2laora il!:!la.i::!tei un lidzdail"'bai 1idl!:!I un p felig~iim 4.3..Pilm·eidat :atb:itu.mu apsaimJ:rilOOJianas 7.4. Plesll9ojum.a s ~ 1ir.sz.emes udeJ;;os un 6.1: Dabli kapitala saglab.iifana un jautijumu rismisW. l:l:imat2parma¥m- jurasi,i.de. mcem.u, istmojot aprites WlWlmil:a!I pin--afdTh.i. 1.5. llltegret ~"1!:lp i§jig_a ~jum.a principU!I r:ciafaci un ·5-3.dzi\·e S.l. Samazinit bi!t:amo ~la:! 1iehl nega.ti1·0 iaek:m:i pleeju tides politikas pW.o~ uz lidi un cih·w.J vestlibu.

4.4

4.4. Palie.linit:notilide,u attin-ruw ii!lcirtu 9.l. Utlabota !!..abi~dn"ba~ i.zprame p.ar duq.uizm.amo~ 9.1. Dro!ia.jonizejoii starojumu :n:otu ap!.a.im!u.eko ~ ractiiacijas drn!Jb.is j autijuntian 7.:2. Droh iid= r = ~ i.m:J.antoima, 9.l. Il~pejr_g.i ra.dioaktn·o .atkritl..tmu pi."l·aldrba.. ne lietderig.l p-.i[,erirµ sanwmii:ma un duq.u !.>.5. Pilnutldota darbibu ar jollizejrei ~wojuma 31·oti.em lietderi;,:is i.z:m..al!lto~ paliel~:ma.. uzraud.zibas sist&na 7. attēls. Saistība starp NAP2027 un vides politikas mērķiem un apakšmērķiem. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 20 II. Vides politikas jomas 1. Vides pārvaldības pamatsistēma (horizontālie jautājumi)

1.1 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

1.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Mērķi Avots Termiņš • Īstenot vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības NAP2027 2027. pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. • Sasniegt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadā un panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam ES 8. vides 2030. • Uzlabot pielāgošanās spējas, stiprināt noturību un samazināt rīcības neaizsargātību pret klimata pārmaiņām programma 10 • Nodrošināt virzību uz atjaunojošu izaugsmes modeli, atsaistot ekonomikas izaugsmi no dabas resursu izmantošanas un vides Eiropas noplicināšanas un paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku Klimata akts11 • Tiekties uz nulles piesārņojumu un vidi, kas brīva no toksiskām vielām, tostarp gaisu, ūdeni un augsni, un tādējādi arī aizsargājot eiropiešu veselību un labklājību • Aizsargāt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un palielināt dabas kapitālu (īpaši gaisa, ūdens, augsnes un mežu, saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmu kapitālu) • Veicināt vides ilgtspējību un samazināt vides un klimata slodzi, kas saistīts ar ražošanu un patēriņu (enerģētikas, rūpniecības attīstības, ēku un infrastruktūras, mobilitātes un pārtikas sistēmas u.c. jomās)

1.2 — Politikas apakšmērķi

1.2. Politikas apakšmērķi Vides politikas efektivitātes paaugstināšanai VPP2027 tiek izvirzīti šādi pieci apakšmērķi: Apakšmērķis 1.1: Sabiedrības informētības un izpratnes veicināšana par vides jautājumiem un vides institūciju darbību. Apakšmērķis 1.2: Attīstīt profesionālo kompetenci vides jautājumos. Apakšmērķis 1.3: Attīstīt vides izglītību un pētniecību vides jautājumos. Apakšmērķis 1.4: Attīstīt instrumentus privātā sektora iesaistei un līdzdalībai vides jautājumu risināšanā. Apakšmērķis 1.5: Integrēt ilgtspējīga finansējuma pieeju vides politikas plānošanā. 10 2020. gada 14. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par vispārējo Savienības rīcības programmu līdz 2030. gadam (COM(2020)652final: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11987-2020- INIT/lv/pdf 11 2021. gada 30. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (”Eiropas Klimata akts”): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32021R1119&qid=1638345535775 VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 21

1.3 — Politikas rezultāti uz rezultatīvie rādītāji vides pārvaldības pamatsistēmas attīstībai

1.3. Politikas rezultāti uz rezultatīvie rādītāji vides pārvaldības pamatsistēmas attīstībai PR 1.1. Politikas rezultāts: Palielināta sabiedrības līdzdalība un iesaiste vides jautājumu risināšanā Rezultatīvais rādītājs Datu Mērvienība * Bāzes Bāzes gada 2024. 2027. (RR) avots gads vērtība gads gads 1.1.1.Informētības VARAM, Pasākumu skaits 2021. 4 6 15 veicināšana sabiedrībā ar tieši mērķētām VVD 2021. 5 8 12 kampaņām, informē- šanas un izglītošanas Dalībnieku skaits pasākumiem DAP dabas izglītības 2019. 25 765 20 000/ 25 000/ pasākumos gadā gadā

1.1.2 — Nodrošināta LVĢMC Tīmekļvietņu

1.1.2. Nodrošināta LVĢMC Tīmekļvietņu ** regulāra informācijas apmeklētāju skaits izplatīšana sabiedrībai 2020. 1009 tūkst. 1306 1500 par nozīmīgākajām tūkst. tūkst. tendencēm un vides stāvokli Sasniegtā tiešā 2000. 700 tūkst. 725 tūkst. 750 tūkst mērķauditorija izmantojot medijus; skaits

1.1.3 — Regulāra VVD a) Tīmeklvietņu 2021. a)90 000 a)100 000 a)110 000

1.1.3. Regulāra VVD a) Tīmeklvietņu 2021. a)90 000 a)100 000 a)110 000 komunikācija par apmeklētāju skaits institūciju darbību un b) Sociālo vietņu rezultātiem vides sekotāju skaits b) 2000 b) 2400 b) 3000 jautājumu risināšanā gadā DAP Tīmeklvietņu 2019. 182 786 200 000 210 000 apmeklētāju skaits

1.1.4 — Vienotas vides un VARAM Vienotās 2020. - - 1

1.1.4. Vienotas vides un VARAM Vienotās 2020. - - 1 ģeotelpisko datu informācijas apmaiņas un izplatīšanas vietnes izveide telpas izveide, kurā pieejami kvalitatīvi, savietojami kartogrāfiskie dati 12 Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [307], [417]; [424] un uzdevums [316]; • Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Skaidrojumi: * lietota kumulatīvā vērtība uz atskaites gadu. ** iestāžu oficiālās tīmekļvietnes (piem. vietne https://videscentrs.lvgmc.lv/ sadaļas “Novērojumi”, “Vide” un “Klimats”) un konti sociālajos medijos (FaceBook u.c) un aplikācijas (piem., Vides SOS). 12 Atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 22 PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumos Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Mērvienība Bāzes Bāzes gada 2024. 2027. gads vērtība gads gads

1.2.1 — Valsts budžeta finansētās IZM Studiju vietu 2020. 51013 - Palielinā

1.2.1. Valsts budžeta finansētās IZM Studiju vietu 2020. 51013 - Palielinā- studiju vietas izglītības vides skaits jums par aizsardzības tematiskajā jomā augstskolās 10%

1.2.2 — Sagatavot mācību VARAM, Apmācīto 2020. n/a - 300

1.2.2. Sagatavot mācību VARAM, Apmācīto 2020. n/a - 300 programmu par vides jautā- VAS ierēdņu un jumiem, t.sk. par dabas resursu amatpersonu apsaimniekošanu un skaits nodarījumiem pret vidi, ierēdņiem un amatpersonām Valsts administrācijās skolā

1.2.3 — Informācijas VARAM, Informatīvo un 2020. 1850 1850 1850

1.2.3. Informācijas VARAM, Informatīvo un 2020. 1850 1850 1850 sagatavošana dažādu nozaru DAP, vides izglītības (DAP, profesionāliem lietotājiem par VVD pasākumu NBD, vides aizsardzības, t.sk. dabas skaits14 LBDM) resursu apsaimniekošanu Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [135], [163] • Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumos Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. avots gads gada gads gads vērtība

1.3.1 — VARAM izstrādāt un ieviest VARA Stratēģija, 2020. 0 1 20%

1.3.1. VARAM izstrādāt un ieviest VARA Stratēģija, 2020. 0 1 20% Vides/ dabas izglītības stratēģiju un M, DAP, stratēģija stratēģijas pilnveidot nacionālās nozīmes dabas un NBD, pasākumi pasākumu vides informācijas centru infrastruktūru LNDM (skaits) ieviesti 1.3.2.Veicināt datu ieguves un LVĢMC Pasākumu 2020. 6 7 8 analīzes pasākumus vides politikas prio , skaits ritāro jautājumu risināšanai VRAA

1.3.3 — Latvijas dabas daudzveidības LNDM, Ex situ un 2020. 222 81515 224 815 226 815

1.3.3. Latvijas dabas daudzveidības LNDM, Ex situ un 2020. 222 81515 224 815 226 815 fiksēšana etalonkolekcijās NBD krājumā uzturētās vienības (skaits) Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [135] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021. ) • Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas 13 Pilna laika koledžas un bakalaura (akadēmiskā un profesionālā) studiju programmās – 265 vietas, pilna laika maģistra studiju programmās – 181, pilna laika doktora studiju programmās – 64. https://www.izm.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansetas-studiju-vietas-2020-gada 14 Apvienotais rādītājs DAP, NBD un LNDM – vides izglītības pasākumi (muzejpedagoģiskās programmas, nodarbības, pasākumi, ekskursijas, lekcijas, semināri, kursi, ekspertu konsultācijas) (skaits gadā)– noteikts atbilstoši Budžeta likumam. 15 Noteikts atbilstoši Budžeta likumam (rādītājs, vienība un skaitliskās vērtības, kumulatīvais skaits). VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 23 PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanā Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. gads gada gads gads vērtība

1.4.1 — Atbalsta programmas izstrāde VARAM Programma n/a n/a 1 1

1.4.1. Atbalsta programmas izstrāde VARAM Programma n/a n/a 1 1 un īstenošana videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstībai

1.4.2 — Brīvprātīgās vienošanās VARAM, vienošanos 2020. 2 3 5

1.4.2. Brīvprātīgās vienošanās VARAM, vienošanos 2020. 2 3 5 augstāku vides mērķu sasniegšanai DAP skaits

1.4.3 — Zaļā iepirkuma īpatsvars VARAM, % īpatsvars 2020. 29,1 25 3016

1.4.3. Zaļā iepirkuma īpatsvars VARAM, % īpatsvars 2020. 29,1 25 3016 (finansiālā izteiksmē) valsts un IUB pašvaldību iepirkumos Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [138], [330] • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanā Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. gads gada gads gads vērtība

1.5.1 — Papildu piesaistītais Finanšu nozares Zaļās investīcijas % Ikgadēja

1.5.1. Papildu piesaistītais Finanšu nozares Zaļās investīcijas % Ikgadēja kapitāls (privātais un cits) vides asociācija, no kopējām n/a augoša politikas mērķu sasniegšanai Altum dinamika

1.5.2 — Nodrošināts konsultatīvs VARAM Konsultāciju skaits 2020. 185 195 200

1.5.2. Nodrošināts konsultatīvs VARAM Konsultāciju skaits 2020. 185 195 200 atbalsts pretendentiem uz atbalsta saņemšanu no ES LIFE programmas Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [330] • Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180) 16 Prognoze par rādītāja izaugsmi 2024. un 2027. gados balstās uz pieņēmumu, ka pozitīvi turpināsies ZPI prasību piemērošana ES struktūrfondu finansētos projektos un Eiropas zaļā kursa ietekmi uz ražošanas procesiem un patēriņa paradumiem. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 24 2. Valsts vides monitorings VPP2027 Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam (skat. 1. Pielikumu) izstrādāta, ņemot vērā nacionālajos un ES tiesību aktos noteiktās prasības vides monitoringa veikšanai attiecībā uz veiktā un organizētā monitoringa tīklu, parametriem, novērojumu regularitāti un izmantojamām metodēm, katrā no monitoringa programmas dokumentiem ir izvirzīts konkrētās programmas mērķis, lai izpildītu iepriekš noteiktos uzdevumus kvalitatīvai datu iegūšanai un apstrādei. Atbilstoši Vides aizsardzības likumā noteiktajai kārtībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina vides monitoringa programmu sešiem gadiem. Vides monitoringa programma 2021. – 2026. gadam iedalīta četrās daļās: 1. Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma, 2. Ūdeņu monitoringa programma, 3. Zemes monitoringa programma, 4. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma.

2.1 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

2.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Attiecībā uz vides monitoringu, prasības tiek noteiktais Latvijai saistošajās starptautiskajās un ES prasībās un nacionālajos normatīvajos aktos. Mērķi Avots Termiņš Novērtēt vides stāvokli, - Vides aizsardzības likums (02.11.2006.) Pastāvīgi tendences un - Likums “Par piesārņojumu” (15.03.2001.) perspektīvu, izstrādāt - Likums par radiācijas drošību un kodoldrošību vides politikas (26.10.2000.) pasākumus un novērtēt - MK 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 158 līdzšinējo pasākumu “Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu lietderību un efektivitāti un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai” Iegūt visaptverošu - 1947. gada 1. oktobra Vašingtonas konvencija par Pastāvīgi informāciju par gaisa Pasaules meteoroloģijas organizācijas dibināšanu kvalitāti un valsts - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija kopējām emisijām un Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem primāro meteoroloģisko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas informāciju un informēt dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas par to sabiedrību dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 - MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” - MK 2002. gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu” - MK 2017. gada 12. decembra noteikumi Nr. 737 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi” - MK 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi” VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 25 Mērķi Avots Termiņš Iegūt visaptverošu - Ūdens apsaimniekošanas likums (12.09.2002.) Pastāvīgi informāciju par ūdeņu - Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums stāvokli Latvijas (28.10.2010.) teritorijā - MK 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 “Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei” - MK 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” - MK 2010. gada 23. novembra noteikumi Nr. 1071 “Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei” - MK 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ” Iegūt aktuālu - Likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” Pastāvīgi informāciju par (26.10.2000.) seismiskiem procesiem - MK 2002. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 149 “Noteikumi un augsnes par aizsardzību pret jonizējošo starojumu” radioaktivitātes līmeni* Izpildīt ES prasības - Vides aizsardzības likums (02.11.2006.) Pastāvīgi bioloģiskā - Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” daudzveidības (02.03.1993.) monitoringa īstenošanā - Sugu un biotopu aizsardzības likums (04.06.2020.) - Augu aizsardzības likums (17.12.1998.) * Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā zemestrīces noteiktas kā viens no dabas katastrofas veidiem; Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauts kā viens no apdraudējumu veidiem.

2.2 — Politikas apakšmērķi

2.2. Politikas apakšmērķi Vides monitoringa programmas 2021.-2026. gadam mērķis ir radīt tādu monitoringa informācijas sistēmas struktūru, lai tiktu nodrošināta LR un ES tiesību aktos noteikto prasību izpilde, tai skaitās starptautisko konvenciju, kurām Latvija ir pievienojusies, prasību izpilde. Apakšmērķis 2.1: Iegūt visaptverošu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju. Apakšmērķis 2.2: Iegūt visaptverošu informāciju par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā. Apakšmērķis 2.3: Iegūt aktuālāko informāciju par augsnes radioaktivitātes līmeni un seismiskiem notikumiem. Apakšmērķis 2.4: Iegūt visaptverošu informāciju par bioloģisko daudzveidību, nodrošinot ES prasības monitoringa īstenošanā. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 26

2.3 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji vides monitoringa jomā

2.3. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji vides monitoringa jomā PR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. avots gads gada gads gads vērtība

2.1.1 — Nodrošināta meteoroloģisko LVĢMC Staciju skaits 2020. 25 25 35

2.1.1. Nodrošināta meteoroloģisko LVĢMC Staciju skaits 2020. 25 25 35 novērojumu tīkla pamatstaciju darbība

2.1.2 — Nodrošināta gaisa kvalitātes LVĢMC Staciju skaits 2020. 7 7* 7

2.1.2. Nodrošināta gaisa kvalitātes LVĢMC Staciju skaits 2020. 7 7* 7* novērojumu staciju darbība lielākajās pilsētās

2.1.3 — Nodrošināti nokrišņu kvalitātes LVĢMC Staciju skaits 2020. 4 4 4

2.1.3. Nodrošināti nokrišņu kvalitātes LVĢMC Staciju skaits 2020. 4 4 4 novērojumi

2.1.4 — Nodrošināta gaisa piesārņojuma LVĢMC Staciju skaits 2020. 2 2 2

2.1.4. Nodrošināta gaisa piesārņojuma LVĢMC Staciju skaits 2020. 2 2 2 pārneses lielos attālumos novērojumu (EMEP) un globālo atmosfēras novērojumu reģionālā līmeņa (GAW) monitoringa stacijas darbība

2.1.5 — Nodrošināts gaisa piesārņojuma LVĢMC staciju skaits 2020. 114 114 114

2.1.5. Nodrošināts gaisa piesārņojuma LVĢMC staciju skaits 2020. 114 114 114 ietekmes uz ekosistēmām monitorings Silava

2.1.7 — Nodrošināts ikdienas gamma starojuma LVĢMC staciju skaits 2020. 20 20 20

2.1.7. Nodrošināts ikdienas gamma starojuma LVĢMC staciju skaits 2020. 20 20 20 ekvivalentās dozas jaudas monitorings VVD

2.1.8 — Sagatavota SEG inventarizācija VARAM Ziņojumu 1990. 2 2 2

2.1.8. Sagatavota SEG inventarizācija VARAM Ziņojumu 1990. 2 2 2 (pamatdatu apkopojums kopējā ziņošanas LVĢMC skaits formātā un nacionālais inventarizācijas ziņojums) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un EK Regulas Nr. 2020/1208 ietvaros

2.1.9 — Sagatavots ziņojums par emisijām LVĢMC Ziņojumu 2020. 1 1 1

2.1.9. Sagatavots ziņojums par emisijām LVĢMC Ziņojumu 2020. 1 1 1 gaisā EK direktīvas 2016/2284 un skaits Konvencijas par pārrobežu piesārņojuma pārnesi lielos attālumos ietvaros

2.1.10 — Emisiju apkopojums Konvencijas par LVĢMC Ziņojumu 2017. 1 1 1

2.1.10. Emisiju apkopojums Konvencijas par LVĢMC Ziņojumu 2017. 1 1 1 robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos skaits attālumos un tās protokolu EMEP (kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā) ietvaros kvadrātu sagatavošana/gridēšana Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [271], [272], [273] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021. ) • Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam Skaidrojumi: * Staciju skaits var mainīties atkarīgā no secinājumiem, kas tiks iegūti LVĢMC veicot esošā valsts monitoringa tīkla izvērtējumu Informācijas pieejama sabiedrībai vietnē: https://videscentrs.lvgmc.lv/ sadaļa “Novērojumi” un “Vide” https://www.vvd.gov.lv/lv/radiacijas-limenis-latvija . VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 27 PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā Rezultatīvais rādītājs Datu avots Mēr- Bāzes Bāzes (RR) vienība gads gada 2024. gads 2027. gads vērtība

2.2.1 — Nodrošināti LVĢMC staciju skaits 2020. 123 126 138

2.2.1. Nodrošināti LVĢMC staciju skaits 2020. 123 126 138 virszemes ūdeņu kvalitātes novērojumi

2.2.2 — Nodrošināta LVĢMC staciju skaits 2020. 79 82 82

2.2.2. Nodrošināta LVĢMC staciju skaits 2020. 79 82 82 virszemes ūdeņu kvantitātes novērojumi

2.2.3 — Nodrošināts Jūras LHEI staciju skaits 2020. 43 70 70

2.2.3. Nodrošināts Jūras LHEI staciju skaits 2020. 43 70 70 vides monitorings

2.2.4 — Nodrošināti LVĢMC staciju skaits 2020. 60 86 86

2.2.4. Nodrošināti LVĢMC staciju skaits 2020. 60 86 86 pazemes ūdeņu kvantitātes novērojumi

2.2.5 — Nodrošināti LVĢMC staciju skaits 2020. 53 79 79

2.2.5. Nodrošināti LVĢMC staciju skaits 2020. 53 79 79 pazemes ūdeņu kvalitātes novērojumi

2.2.6 — Nodrošināti LVĢMC staciju skaits 2020. 4 4 4

2.2.6. Nodrošināti LVĢMC staciju skaits 2020. 4 4 4 radioaktivitātes mērījumi dzeramā ūdens ņemšanas vietās

2.2.7 — Nodrošināts LLU staciju skaits 2020. 62 (12)* 62 (12)* 62 (12)

2.2.7. Nodrošināts LLU staciju skaits 2020. 62 (12)* 62 (12)* 62 (12)* lauksaimniecības noteču monitorings

2.2.8 — Nodrošināt dzeramā VI auditormonitor 2020. 169 ≥169** ≥169

2.2.8. Nodrošināt dzeramā VI auditormonitor 2020. 169 ≥169** ≥169** ūdens kvalitātes inga paraugu novērojumus skaits

2.2.9 — Nodrošināt VI oficiālo 2020. 57 58 60

2.2.9. Nodrošināt VI oficiālo 2020. 57 58 60 peldvietu ūdens kvalitātes peldvietu novērojumus skaits Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [274] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021. ) • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts) • ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final). Informācijas pieejama sabiedrībai vietnēs: LVĢMC: https://videscentrs.lvgmc.lv/ , sadaļa “Vide”, apakšsadaļa “Ūdens kvalitāte” LHEI: https://www.lhei.lv/lv/j%C5%ABras-strat%C4%93%C4%A3ijas-pamatdirekt%C4%ABva VI: https://www.vi.gov.lv/lv/peldvietu-udens-kvalitate * norādīts lauksaimniecības noteču monitoringa staciju skaits, kurās tiek veikti ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumi virszemes ūdenstecē vai drenu sistēmā, izmantojot speciālas mērbūves (pārgāznes), sensorus un datu logerus **skaits tiks precizēts pēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) ieviešanas. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 28 PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeni Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes gada 2024. 2027. avots gads vērtība gads gads

2.3.1 — Nodrošināts augsnes LVĢMC Staciju skaits 2020. 17 17 17

2.3.1. Nodrošināts augsnes LVĢMC Staciju skaits 2020. 17 17 17 radioaktivitātes monitorings *

2.3.2 — Nodrošināts seismisko LVĢMC Staciju skaits 2020. 1 1 1

2.3.2. Nodrošināts seismisko LVĢMC Staciju skaits 2020. 1 1 1 procesu monitorings ** Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums. Informācijas pieejama sabiedrībai vietnēs: *augsnes radioaktivitātes monitorings tiek veikts 10 vietās, informācija par rezultātiem ir pieejama LVĢMC tīmekļa vietnē - https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/salaspils-kodolreaktors sadaļā "Salaspils kodolreaktora monitoringa pārskati" (6 vietas) un sadaļā "Pārskati par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas „Radons” vides monitoringa rezultātiem" (4 vietas). **Informācija pieejama vietnē https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/seismologiskais-monitorings PR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. avots gads gada gads gads vērtība

2.4.1 — Valsts daļa, kurā ik gadu veikts ES DAP % (no 2020. 0 16 16

2.4.1. Valsts daļa, kurā ik gadu veikts ES DAP % (no 2020. 0 16 16 nozīmes biotopu monitorings platības)

2.4.2 — Iegūta informācija par Natura 2000 DAP Teritoriju 2020. 326 160 326

2.4.2. Iegūta informācija par Natura 2000 DAP Teritoriju 2020. 326 160 326 vietās esošajām sugām un to dzīvotnēm, to skaits stāvokli un izmaiņām, nodrošinot, ka 6 gadu periodā vismaz vienu reizi tiek veikts monitorings visās Natura 2000 vietās, iegūstot informāciju par vismaz vienu sugu grupu vai biotopiem, kuru aizsardzībai Natura 2000 teritorija izveidota

2.4.3 — Iegūta informācija par jūras Natura LHEI/DAP Vietu skaits 2020. 7 7 7

2.4.3. Iegūta informācija par jūras Natura LHEI/DAP Vietu skaits 2020. 7 7 7 2000 vietās esošo sugu un biotopu izplatību un stāvokli, nodrošinot, ka 6 gadu periodā vismaz vienu reizi tiek veikts monitorings visās Natura 2000 vietās, iegūstot informāciju par vismaz vienu sugu grupu vai biotopiem

2.4.4 — Iegūti un analizēti dabas dati, DAP Sugu grupu 2020. 7 7 7

2.4.4. Iegūti un analizēti dabas dati, DAP Sugu grupu 2020. 7 7 7 informācija par sugu grupām, to stāvokli un skaits (9)* (9)* izmaiņām Natura 2000 teritorijās

2.4.5 — Iegūti un analizēti dabas dati, DAP Sugu grupu 2020. 16 16 16

2.4.5. Iegūti un analizēti dabas dati, DAP Sugu grupu 2020. 16 16 16 informācija par sugu grupām, to stāvokli un skaits (20)* (20)* izmaiņām, kas raksturo vides stāvokli valstī

2.4.6 — Iegūti un analizēti dabas dati, DAP Sugu grupu 2020. 3 3 3

2.4.6. Iegūti un analizēti dabas dati, DAP Sugu grupu 2020. 3 3 3 informācija par sugu grupām, to stāvokli un skaits (6)* (6)* izmaiņām, kas raksturo sugu grupas VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 29 populācijas izmaiņas un to ietekmējošos faktorus

2.4.7 — Iegūti un analizēti dati, informācija par DAP Sugu grupu 2020. 4 4 5

2.4.7. Iegūti un analizēti dati, informācija par DAP Sugu grupu 2020. 4 4 5 invazīvu svešzemju sugu grupām, to izplatību, skaits (5)* (6)* populācijas lielumu un to izmaiņām Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [278], [279], [280] • Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums “Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā” • Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums “Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu” Skaidrojumi: *(x) – norādīts sugu grupu skaits, par kurām varētu tikt iegūti un analizēti dabas dati, informācija, ja tiek piešķirts papildus finansējums Bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammas ieviešanai VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 30 3. Klimata pārmaiņas

3.1 — Stāvoklis Latvijā

3.1. Stāvoklis Latvijā Klimata pārmaiņu esošā stāvokļa analīzei ir izmantota informācija par SEG emisijām no Latvijas ikgadējiem inventarizācijas ziņojumiem, kas iesniegti atbilstoši ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām, klimatisko parametru informācija no LVĢMC izstrādātā Klimata rīka17, savukārt dati par CO2 koncentrāciju atmosfērā – no Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (turpmāk – NASA) apkopotās informācijas. Raksturojot klimata pārmaiņu riskus un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus, izmantota informācija no Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam, vadlīnijām un pētījumiem. Slodzes Galvenie slodžu avoti, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, ir enerģētika (kur lielākais devums ir transportam, enerģētikas nozarei un citām nozarēm18) un lauksaimniecība. Pēdējos gados nozīmīgāki kļūst arī tādi slodžu avoti kā rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk – ZIZIMM) sektors. Izvērtējot SEG emisiju dinamiku laika periodā no 1990. gada līdz 2018. gadam, novērojams, ka būtiskākais SEG emisiju avots ir enerģētikas sektors (ieskaitot transporta sektoru). Lai gan sektora SEG emisijas ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar 1990. gadu, izvērtējot emisiju datus par periodu no 2005. gada, tendence nav viennozīmīga. -15000 - A tkrit umu apsaimniekoSana - ZIZIMM - Lauksaimnieciba - Rllpnieciskie procesi, produk tu izmant o5ana - En erg et ika - Kopejas SEG emisijas (kt C02 ekv. ) 8. attēls. Latvijas SEG emisijas un CO2 piesaiste pa sektoriem 1990.-2018. gadā (kt CO2 ekv.)(pēc 2020. gada SEG inventarizācijas ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros). Kontekstā ar Latvijas mērķi 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti, riskus mērķa sasniegšanā var radīt pēdējos gados novērotās ZIZIMM sektora SEG piesaistes/emisiju tendences, kur no 2010. gada novērojams emisiju pieaugums, tādejādi ZIZIMM emisijas arvien biežāk pārsniedz piesaisti (skat. 8. attēlu). 17 Klimata rīks: https://www4.meteo.lv/klimatariks/ 18 Iever komerciālo/sabiedrisko sektoru; mājsaimniecības; lauksaimniecība/mežsaimniecība, zivsaimniecība. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 31 SEG emisiju pieaugums pēdējo gadu laikā novērojams arī lauksaimniecības un rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektoros. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas sektora pēdējo gadu SEG emisiju tendence nav viennozīmīga, un SEG emisiju samazinājums ir nebūtisks. Stāvoklis Pamata indikators, ar kuru raksturojams globālais stāvoklis klimata pārmaiņu jomā, ir CO 2 koncentrācija atmosfērā, kas ir cieši saistīta ar gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos. Atbilstoši NASA novērojumiem, CO2 koncentrācija atmosfērā turpina pieaugt, un 2020. gada septembrī tā sasniedza 415 ppm19. Izvērtējot Latvijas virzību uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, jāņem vērā SEG emisiju intensitāte. 2018. gadā SEG intensitāte bija 436,96 t CO2 ekv./MEUR (2015. gada salīdzināmajās cenās), kas ir 63,0% samazinājums attiecībā pret 1995. gadu (skat. 9. attēlu)20. Arī SEG emisiju apjoms uz vienu Latvijas iedzīvotāju laika periodā no 1990. līdz 2018. gadam (skat. 10. attēlu) ir samazinājies par 38,4%, un 2018. gadā tas ir 6,08 t CO 2 ekv. Jānorāda, ka no 2011. gada novērojama stabila pieaugoša SEG emisiju tendence uz vienu iedzīvotāju21. 1200 10 9 1000 8 7 800 6 600 s 4 400 3 200 ■ SEG intensitate (t C02 ekv./M EUR) ■ SEG em isijas ur vienu Latvijas iedzivotaju (t C02 ekv./iedz.) 9. attēls. SEG intensitāte, t CO2 10. attēls. SEG emisijas, t CO2 ekv uz ekv./mil.euro, 1995.-2018.gadā. vienu Latvijas iedzīvotāju 1990.- 2018. gadā. Ietekme Primārā ietekme Primārais indikators, kas raksturo klimata pārmaiņu ietekmi, ir gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās. Pamatojoties uz ilglaicīgajiem meteoroloģiskajiem novērojumiem, Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir identificēta gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas, atbilstoši prognozēm, turpinās paaugstināties, ja netiks īstenoti būtiski SEG emisiju samazināšanas pasākumi. 19 CO koncentrācijas mērījumu dati pieejami: https://climate.nasa.gov/vital-signs/carbon-dioxide/ 2 20 2020. gada iesniegtās SEG inventarizācijas (1990. - 2018. gads) kopsavilkums 21 Turpat.(19.zemsvītras piezīmes avots) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 32 ~ VIDilJA GAISA TK\lPERATURA, RIGA -+- Noverota gaisa temperatOra, "C -+- Prognozeta gaisa temperatOra, 0 c , RCP 8.5 -+- Prognoze1a gaisa temperatOra, 0 c , RCP 4.5 12 10 8 6 2 1960 1980 2000 2020 2040 2060 2080 2100 Gads 11. attēls. Vidējā gaisa temperatūra Rīgā, C°. 22 Izmaiņas gada vidējā gaisa temperatūrā ietekmē virkni citu klimatisko parametru. Analizējot ilglaicīgo novērojumu datus, cita starpā tika novērotas šādas tendences: − pieaugums gada vidējā nokrišņu summā; − pieaugums karstuma viļņu ilgumā; − samazinājums vidējā sniega segas biezumā; − pieaugums veģetācijas perioda ilgumā.23 Klimata pārmaiņas (vidējā jūras līmeņa paaugstināšanās, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu) būtiski ietekmē arī jūras krasta procesus. Kopējās attīstības tendences pēdējo 20 gadu laikā norāda uz krasta procesu aktivizēšanos – novērojama erozijai pakļauto krasta iecirkņu garuma palielināšanās un krasta erozijas ātruma pieaugums. Krasta posmu kopējais garums, kur mūsdienās krasta līnija atkāpjas: − 0,1-0,5 m/gadā ~ 120 km; − 0,6-1,5 m/gadā ~ 50 km; − 1,6-3,0 m/gadā ~10 km (Bernātu rags, Jūrkalne, Melnrags, Staldzene, Kolkas rags, Gaujas grīva).24 Sekundārā ietekme Izmaiņas meteoroloģiskajos parametros rada sekundārās ietekmes uz tādiem aspektiem kā cilvēku veselība un labklājība, bioloģiska daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, infrastruktūra, ekonomika u.t.t. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam25 identificē galvenos klimata pārmaiņu riskus/ietekmes dažādās jomās. Latvijā identificētie nozīmīgākie riski ir: • sezonu, t.sk. veģetācijas perioda, izmaiņas, kas rada ietekmes ekosistēmu pakalpojumu jomā, lauksamniecībā, mežsaimniecībā u.c.; • palielināts ugunsgrēku risks; 22 Meteoroloģisko novērojumu dati un prognozes: https://www4.meteo.lv/klimatariks/ 23 Turpat.(21.zemsvītras piezīmes avots). 24 Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai, metodiskais materiāls. Rīga, 2014. 25 Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam: https://likumi.lv/ta/id/308330-par-latvijas-pielagosanas-klimata-parmainam-planu-laika-posmam-lidz-2030- gadam VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 33 • kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības; • vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana; • elpošanas sistēmu slimību izplatība; • infekcijas slimības, karstuma dūrieni; • nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi, kas var radīt infrastruktūras un materiālo vērtību bojājumus u.c.; • elektropadeves traucējumi; • noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības; • sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana; • eitrofikācija; • infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana; • ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā. Bez augstāk uzskaitītajiem klimata pārmaiņu riskiem klimata pārmaiņas var ietekmēt sabiedrību, nemateriālās vērtības un saimniecisko darbību arī pozitīvi, piemēram, siltāku ziemu ietekmē mazinās cilvēku skaits ar apsaldējumiem, garāka vasaras tūrisma sezona var atstāt labvēlīgu ietekmi uz tūrisma nozari u.c. Kopumā, lai nodrošinātu, ka tiek mazinātas negatīvās ietekmes un izmantotas potenciālās iespējas, jāveicina klimatnoturīgas politikas īstenošana. ESAO Pārskatā iekļauti sekojoši ieteikumi attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielā- gošanās to ietekmei: - Nodrošināt, ka jebkura jauna klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģija atbilst izmaksu ziņā efektīvai virzībai uz to, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti; organizēt šo pāreju saskaņā ar plānu, kurā ir noteikts katras tautsaimniecības nozares paredzamais ieguldījums emisiju samazināšanā un pakāpeniski noteikt stingrākus mērķus; - Uzlabot zināšanu bāzi par pieejamām samazināšanas iespējām, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, un to izmaksām un kompromisiem, pamatojoties uz ticamiem sociālekonomiskajiem un vides rādītājiem, noteikt un kvantitatīvi novērtēt vietējā ražojuma biodegvielas izmantošanas labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi, salīdzinot to ar citiem enerģijas avotiem; - Pieņemt nacionālā plāna projektu par pielāgošanas klimata pārmaiņām līdz 2030. gadam un uzraudzīt tā īstenošanu; nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībai ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi un noturību IVN procedūrās; palīdzēt pašvaldībām integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām savos teritorijas plānojumos un attīstības programmās. Veids Tendence Slodze Kopējās SEG emisijas valstī SEG emisiju apjoms palielinās SEG emisijas – enerģētika SEG emisiju dati svārstās no gada uz gadu (lēcienveidīgi) SEG emisijas – rūpnieciskie procesi SEG emisiju apjoms palielinās un produktu izmantošana SEG emisijas – lauksaimniecība SEG emisiju apjoms palielinās SEG emisijas/CO2 piesaiste – SEG emisiju apjoms palielinās un piesaiste – ZIZIMM samazinās SEG emisijas – atkritumu SEG emisiju apjoms samazinās, bet tendence nav apsaimniekošana viennozīmīga VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 34 Ietekme (primārā)26 Vidējā gaisa temperatūra Gada vidējā gaisa temperatūra paaugstinās Vidēja nokrišņu summa Vidējā nokrišņu summa palielinās Karstuma viļņu ilgums Karstuma viļņu ilgums palielinās Vidējais sniega segas biezums n/a Vidējais sniega biezums samazinās. Tendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/ negatīvu Veģetācijas perioda ilgums n/a Veģetācijas perioda ilgums palielinās. Tendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/ negatīvu Skaidrojums: oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību; baltā (n/a)– nav iespējams novērtēt.

3.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

3.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Mērķi Avots Termiņš Panākt, lai pasaule stingrāk stātos pretim klimata Pastāvīgi pārmaiņu draudiem ilgtspējīgas attīstības un ANO Vispārējās konvencijas nabadzības izskaušanas kontekstā, tostarp: par klimata pārmaiņām Parīzes ⎯ ierobežojot globālo vidējās temperatūras nolīgums pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi, ⎯ vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu; ⎯ finanšu plūsmas pieskaņojot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību. 2030., Kāpināt 2030. un 2050. gadam nosprausto ES mērķu EK 17.09.2020 paziņojums 2050. vērienu: “Eiropas 2030. gada klimata ⎯ līdz 2030. gadam tiekties uz vismaz 55 % SEG politikas ieceru kāpināšana. emisiju samazinājumu Investīcijas klimatneitrālā ⎯ līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti nākotnē iedzīvotāju labā” . Eiropadomes secinājumi (2020. gada 10.-11. decembris). 26 Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu jomā stāvokli raksturo SEG koncentrācija atmosfērā, kas netiek mērīta atsevišķi Latvijas teritorijā, lai raksturotu klimata pārmaiņu izpausmes Latvijā, tiek izmantoti primārās ietekmes indikatori. Ietekmes tendences tiek aplūkotas ilgāka laika perioda griezumā, jo, izvērtējot datus īsākam laika periodam, nav iespējams objektīvi novērtēt tendences. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 35 Īstenot ES kopējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt EK 2021. gada 14. jūlija 2030., SEG emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar pārskatīto tiesību aktu 2050. 1990. gadu, kā arī veicināt virzību uz ES priekšlikumu pakotne “Fit for klimatneitralitāti 2050.gadā: 55” (gatavi mērķrādītājam 55%) EK 2022. gada 18. maija paziņojums “Plāns REPowerEU” Jāuzlabo gatavība un spēja reaģēt uz klimata 2020. un pārmaiņu ietekmi pašvaldību, reģionālā, valsts un ES ES Pielāgošanās klimata turpmāk līmenī, jāizstrādā saskaņota pieeja mērķa pārmaiņām stratēģija sasniegšanai un jāpanāk lielāka pasākumu koordinētība SEG emisiju intensitātes samazinājums atbilstoši NAP2027 2027. trajektorijai, virzoties uz 2030. gada mērķi: 292 t CO2 ekv. /milj. euro ZIZIMM sektorā uzskaitāmās SEG emisijas NAP2027 2027. nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti Klimatneitralitāte (nesamazināmās SEG emisijas Latvijas stratēģija 2050. kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā) klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam SEG emisiju samazināšanas mērķis: -65% pret Nacionālais enerģētikas un 2030. 1990.g. (neietverot ZIZIMM) klimata plāns 2021.- 2030.gadam ZIZIMM uzskaites kategorijas (SEG emisiju Nacionālais enerģētikas un 2030. samazināšanas un CO2 piesaistes mērķis ZIZIMM klimata plāns 2021.- uzskaites kategorijās 2030. gadā): - 3,1 milj. t. 2030.gadam Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, Latvijas pielāgošanās klimata 2030. infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret pārmaiņām plāns laika klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata periodam līdz 2030. gadam pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 36

3.3 — Politikas apakšmērķi

3.3. Politikas apakšmērķi Klimata pārmaiņu jomā VPP2027 tiek izvirzīti šādi divi apakšmērķi: Apakšmērķis 3.1: Nodrošināt Latvijas virzību uz klimatneitralitātes sasniegšanu. Apakšmērķis 3.2: Veicināt klimatnoturīgumu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

3.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji klimata pārmaiņu jomā

3.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji klimata pārmaiņu jomā PR3.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta virzība uz klimatneitralitātes sasniegšanu Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Mēr- Esošā situācija vienība Gads Vērtība 2024. gads 2027. gads

3.1.1 — Samazinātas SEG LVĢMC kt CO2 2018. 11 75727 10 486 * 9 850,5

3.1.1. Samazinātas SEG LVĢMC kt CO2 2018. 11 75727 10 486 * 9 850,5 * emisijas (pret 1990. g.), (SEG ekv. neieskaitot ZIZIMM sektoru inventarizācija)

3.1.2 — Samazinātas SEG LVĢMC kt CO2 2018. 9 12728 8 66229 8 37230

3.1.2. Samazinātas SEG LVĢMC kt CO2 2018. 9 12728 8 66229 8 37230 emisijas no ne-ETS darbībām (SEG ekv. (% pret 2005. g.) inventarizācija)

3.1.3 — Ikgadēji nodrošināts LVĢMC kt CO2 2018. - 31

3.1.3. Ikgadēji nodrošināts LVĢMC kt CO2 2018. - 31 1 709 32 - 33 meža references līmenis (SEG ekv. inventarizācija)

3.1.4 — Pētījumu izstrāde un VARAM Skaits n/a n/a vismaz 6 vismaz 9

3.1.4. Pētījumu izstrāde un VARAM Skaits n/a n/a vismaz 6 vismaz 9 datu apkopošana, lai pētījumi/ pētījumi/ veicinātu virzību uz klimat- datu projekti datu neitralitāti projekti Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [271], [272] Skaidrojumi: * Samazinājums noteikts atbilstoši lineārai trajektorijai, no 2018. gada virzoties uz 2030. gada mērķi. 27 2020. gada SEG inventarizācija ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros 15.10.2020. 28 Latvijas 2018. gada ne-ETS darbību SEG emisiju apjoms saskaņā ar 2020. gada 30.augusta EVA sagatavoto gala pārbaudes ziņojumu par Latvijas 2020. gada SEG inventarizāciju. 29 Komisijas Īstenošanas lēmuma projekts par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales vienību noteikšanu laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84. Mērķis tiks pārskatīts, ņemot vērā 2020.gada 10.-11.decembra Eiropadomes secinājumos pieņemto paaugstināto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi – līdz 2030.gadam Eiropā samazināt kopējo SEG emisiju apjomu par vismaz 55 %, salīdzinot pret 1990. gadu. 30 Turpat ( 28.zemsvītras piezīmes skaidrojums). Skaidrojums: Šobrīd SEG emisijas un CO2 piesaiste meža zemē tiek aprēķināta pēc citiem uzskaites noteikumiem, kā tas noteikts pēc 2020. gada, līdz ar to vērtība nav. 32 Pēc Komisijas Deleģētās regulas (28.10.2020.), ar ko attiecībā uz meža references līmeņiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro 2021.–2025. gada periodā, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 IV pielikumu (noteiktā vērtība Latvijai jāsasniedz katru gadu periodā 2021.-2025. gads) 33 Periodam 2026.-2030. gads meža references līmenis tiks noteikts līdz 2025. gada 30. aprīlim. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 37 PR3.2. Politikas rezultāts: Veicināts klimatnoturīgums un pielāgošanās klimata pārmaiņām Rezultatīvais rādītājs Datu Mērvienība Bāzes Bāzes (RR) avots gads gada 2024. gads 2027. gads vērtība

3.2.1 — Izstrādātas un pilnībā VARAM skaits n/a n/a Visām piekrastes Visām

3.2.1. Izstrādātas un pilnībā VARAM skaits n/a n/a Visām piekrastes Visām vai daļēji ieviestas pašvaldībām Latvijas pašvaldību pielāgošanās pašvaldībām klimata pārmaiņām stratēģijas34

3.2.2 — Izstrādātas nozaru VARAM skaits n/a n/a 3 klimata Vismaz 5

3.2.2. Izstrādātas nozaru VARAM skaits n/a n/a 3 klimata Vismaz 5 pielāgošanās klimata pārmaiņu citām pārmaiņām stratēģijas vai visbūtiskāk nozarēm** vadlīnijas ietekmētām nozarēm *

3.2.3 — Izstrādāti pētījumi un VARAM skaits n/a n/a Vismaz 4 Vismaz 8

3.2.3. Izstrādāti pētījumi un VARAM skaits n/a n/a Vismaz 4 Vismaz 8 veikta datu apkopošana, lai pētījumi/ datu pētījumi/ datu veicinātu klimatnoturīgumu projekti projekti

3.2.4 — Iedzīvotāji, kuriem ir VARAM skaits n/a n/a 6000 35 18 000 36

3.2.4. Iedzīvotāji, kuriem ir VARAM skaits n/a n/a 6000 35 18 000 36 pieejama jauna vai uzlabota “zaļā” infrastruktūra Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [271], [272], [273], [279], [280] Skaidrojumi: * (lauksaimniecība, mežsaimniecība, tūrisms, būvniecība, transporta infrastruktūra); ** vēl citām klimata pārmaiņu ietekmētām nozarēm (piem., veselības aprūpei, zivsaimniecībai, ūdens apsaimniekošanai)) 34 AtbilstošiTeritorijas attīstības plānošanas likumam pašvaldību klimata pielāgošanās pasākumi jāplāno kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22. pants). Deleģējumu pašvaldībām, izstrādājot attīstības programmas, nodrošināt detalizētu rīcību un nepieciešamo pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu iekļaušanu, nosaka Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam. Tāpat saskaņā ar jauno ES Pielāgošanās stratēģiju (Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija) paredzēts, ka “Adaptācijas stratēģijām visos līmeņos jābūt iedarbīgām un balstītām uz jaunākajām zinātnes atziņām. Adaptācijas stratēģijas arī turpmāk būs svarīgi instrumenti. Nacionālajām, reģionālajām un vietējām iestādēm būtu tās jāizstrādā tālāk”. Arī “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam” viens no specifiskā atbalsta mērķa SAM 2.1.3. iznākuma rādītājiem ir “Nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām”. 35 Plānotā vērtība uz 2029. gadu ir 20 206 iedzīvotāji, ņemot vērā “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam” plānotās aktivitātes. 36 Turpat (34.zemsvītras piezīmes skaidrojums). VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 38 4. Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika

4.1 — Stāvoklis Latvijā

4.1. Stāvoklis Latvijā Šī nodaļa attiecas uz resursu efektīvu izmantošanu aprites ekonomikas principu ieviešanas kontekstā, aptverot ilgtspējīgu atkritumu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, kā arī zemes dzīļu izmantošanu. Lai analizētu resursu izmantošanas (vides) stāvokli aprites ekonomikā, ir izmantota informācija no LVĢMC sagatavotajiem nacionālajiem ziņojumiem par vides stāvokli 2008.-2011. gadam un 2012.-2015. gadam (ar papildinājumiem par 2016.-2018. gadu), EK oficiālās statistikas portāla Eurostat un CSP dati no Oficiālā statistikas portāla, kā arī LVĢMC37 un Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD)38 pārskati. VPP2027 precizēšanas laikā tika papildināts ar jaunākajiem datiem un aprēķiniem. Slodzes Galvenie slodžu avoti, kas saistīti ar resursu efektīvu izmantošanu, ir rūpniecība, mājsaimniecī- bas un lauksaimniecība (t.sk. mežsaimniecības nozare). Nozīmīgākie slodžu veidi savukārt ir iekšzemes materiālo resursu ieguve, to patēriņš un ekonomikā radītie atkritumi. Laika periodā no 2005. gada līdz 2020. gadam visās svarīgākajās materiālo resursu grupās ir vērojams ieguves apjomu pieaugums, it īpaši pēdējos piecos gados (skat. 12. attēlu). Latvijā 2020. gadā kopējie iekšzemes ieguves apjomi pārsniedz 34,45 milj. t, kur 51 % veido nemetālu minerāli (pārsvarā būvniecībā izmantojamie materiāli). 25000 1600 1400 20000 1200 15000 1000 800 10000 600 5000 400 200 0 0 -9. ..9 "'ooc cPooc 6oo2 //oc 9-oc c"/o J!./oc -"/oc </o cP/oc 6>02 Doc <ooc o/oc 2' 1/oc 2' o'oc Biomasa un biomasas produkti Nemetālu minerāli, neapstrādāti un apstrādāti Kūdra (uz labās ass) I1I 12. attēls. Iekšzemes ieguve (tūkst. t gadā) 2005.-2020. gadā (pēc CSP datiem). 37 Valsts statistiskā pārskats “Nr.3-Pārskats par atkritumiem”: https://www.vvd.gov.lv/lv/zinojumi-par-ras- apsaimniekoto-regenereto-apjomu 38 Ziņojumi par ražotāju atbildības sistēmu apsaimniekoto atkritumu apjomu: https://www.vvd.gov.lv/lv/zinojumi-par-ras-apsaimniekoto-regenereto-apjomu VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 39 Iekšzemes materiālo resursu patēriņš (to aprēķina kā iekšzemes ieguves un importa summu, atņemot eksportu) valstī arvien palielinās – vidējais resursu patēriņš uz iedzīvotāju gadā svārstās ap 12 t resursu, kas pēdējos gados atbilst vidējiem rādītājiem ES. Tomēr jāņem vērā, ka ES vidējais patēriņa līmenis samazinās, savukārt Latvijā – turpina pieaugt, tādejādi palielinot slodzi uz dabas resursiem (skat. 13. attēlu). 18 16 14 12 ••• • ••• U •• •• •• • • ••• •• •• 10 8 6 4 2 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 - Latvija - ES vid e ja is ••••••••• Linear (Latvija) 13. attēls. Iekšzemes materiālo resursu patēriņš (t uz 1 iedzīvotāju) 2005.-2019. gadā (pēc Eurostat datiem). Resursu produktivitāte raksturo kopējo materiālu daudzumu, kas tiek izmantots valstī ekonomiskās vērtības radīšanai. Resursu produktivitātes rādītāji Latvijā, lai gan pamazām pieaug, tomēr ir būtiski zemāki nekā vidēji tie ir ES (skat. 14. attēlu). Latvija2030 noteikts mērķis līdz 2027. gada beigām paaugstināt resursu produktivitāti līdz 1,55 euro/kg. 3,00 2,41 2,50 2,25 2,27 2,27 2,3,1 2,08 2,12 2,01 2,00 l ,8S 1,50 10 ,05 04 ,15 1,00 0,50 0,00 i """ j'·· · 1·· t ·~· 1-l ·1· 1· 1 2011 2012 2013 2014 2015 20 16 2017 2018 2019 - ES.-28 - Latvij a •········ Linear (Latv j a) 14. attēls. Resursu produktivitāte (euro/kg) 2011.-2019. gadā (pēc Eurostat datiem39). 39 Eurostat: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/env_ac_rp/default/table?lang=en VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 40 Resursu efektivitāti ietekmē rīcības, kas veicina izejvielu un materiālu vērtības noturēšanu ekonomikā, kas nozīmē arī rīcības atkritumu pārdomātai apsaimniekošanu, pārstrādājamu materiālu atgūšanu un arī atkritumu rašanās novēršanu. Latvijā pēdējo gadu (2018.-2020. gads) laikā vidēji gadā tiek radīti apmēram 1,71 milj. t sadzīves (nebīstamo) un bīstamo atkritumu, pie tam ilggadīgā griezumā šim daudzumam ir tendence pieaugt, lai gan ar svārstībām, kas atspoguļo ekonomikas aktivitātes ciklus (skat. 15. attēlu). Sākot ar 2018. gadu ir vērojams radīto samazinājums salīdzinājumā ar periodu no 2012.-2017. gadam, kas parāda rīcību pozitīvo ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas rezultātiem. 2500000 2000000 1500000 1000000 500000 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 201& 2019 2020 □ Sa::lzlves (nebistam ie) atkritum i □ Bistami atkritum i 15. attēls. Latvijā radīto atkritumu daudzums (t) 2005.-2020. gadā (pēc LVĢMC datiem). ES mērķis ir panākt, ka līdz 2035. gadam poligonos tiek apglabāti tikai 10 % no radītā sadzīves atkritumu apjoma. VPP2020 ieviešanas periodā kopumā iezīmējas pozitīva ilgtermiņa tendence – poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums samazinās (skat. 16. attēlu). Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam (turpmāk- AAVP2028) sniegto informāciju40, 2018. gadā 61% mājsaimniecībā radīto sadzīves atkritumu tika apglabāti poligonos41. LVĢMC pēdējie aprēķini liecina, ka 2020. gadā šis rādītājs ir uzlabojies – samazinājies līdz 54 %. 40 AAVP2028: 2.6.1.nodaļas 2.11. tabula Apsaimniekotie sadzīves atkritumu apjomi laika posmā 2013.- 2019. g.: https://likumi.lv/ta/id/320476-par-atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-planu-20212028-gadam 41 Aprēķinā ietverti biošūnā ievietotie atkritumi (atbilst R3D pārstrādes kodam). VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 41 2500000 2141215 2013696 2028351 1980276 2000000 95457 1698708 1587737 1500JOO 1455927 1665 97147 37928 78617 1000000 55007 908961 850677 798121 802474 09601 60227 7105 5854 II I I I I I 500000 6217 8184 4903 4662 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 - Ra:::Htais - Parstradataii - MajsamniecTbu atkritumi( kopejaradita c:4}jOfTla) •········ Linear (M~safllniecTbu atkrtumi ( kopeja ra::Htaapjom.3)) 16. attēls. Sadzīves (nebīstamo) atkritumu apsaimniekošana: radītais, apglabātais un pārstrādātais daudzums (t ) 2014.-2020. gadā (pēc CSP/ LVĢMC datiem). Tā kā radīto sadzīves atkritumu daudzums pieaug, bet iedzīvotāju skaits samazinās, attiecīgi palielinās sadzīvē radīto atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju: būtisks pieaugums noticis 2019. gadā (skat. 17. attēlu). - Latvij a - ES-27 (no 2020.g .) 600 500 8------~---4•t----4•t----4• il • ... ---:•! 439 502 407 400 300 200 100 0 2014 2015 2016 2017 2018 2019 17. attēls. Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju gadā (kg) Latvijā un ES vidēji 2014.-2019. gadā (pēc Eurostat datiem). Būtisks rādītājs ir arī saražotais iepakojuma daudzums, kas Latvijā turpina augt – apmēram par 2% gadā. Jaunākie dati liecina, ka 2019.gadā saražotais iepakojuma daudzums pārsniedza 260 VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 42 tūkst. t. Tomēr vienlaikus pozitīvas ir pārstrādes tendences, un ja 2017. gadā reģenerētā izlietotā iepakojuma apjoma īpatsvars pret tirgū ievietoto bija 58,7 % (skat. 18. attēlu), tad jaunākie dati par 2019. liecina, ka tas sasniedzis 65 % (absolūtajos apjomos 170,35 tūkst. t). Jāpiezīmē, ka ES noteiktais mērķis līdz 2025. gada beigām ir pārstrādāt 65 % no izlietotā iepakojuma un 50 % no izlietotā plastmasas iepakojuma. 2019. gadā šīs pēdējais rādītājs sasniedz jau 47 %. Pasākumi, kas ietverti AAVP2028, nodrošina atbalstu rīcībām, kas ļauj virzīties uz šo mērķi. 80 45 40 ••••••••• 70 60 50 ...... 35 30 25 ~ 40 20 30 15 20 10 10 5 0 0 - Latvija ~ ES videjais Latvija ~ ES videjais 18. attēls. Pārstrādātais kopējā izlietotā 19. attēls. Pārstrādātais izlietotā iepakojuma īpatsvars (%) 2006.-2017. gadā plastmasas iepakojuma īpatsvars (%) (pēc Eurostat datiem). 2006.-2017. gadā (pēc Eurostat datiem). Vienlaikus valstī palielinās otrreizējo materiālu izmantošana. Ja 2010. gadā tas bija aptuveni 1 % no kopējā materiālu patēriņa, tad 2018. gadā šis rādītājs jau pārsniedz 6 % (skat. 20. attēlu). Latvija ir apņēmusies 2027. gadā sasniegt otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvaru 11 % apjomā. 14 12 10 8 - ..----- • • • • • ;J<. 6 IIIII 4 2 0 ■ 2010 I 2011 ■ 2012 2013 2014 2015 2016 2017 - Latvija - ESvidejais 20. attēls. Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars no kopējā patēriņa (%) 2010.- 2017. gadā (pēc Eurostat datiem). VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 43 Ietekmes Atkritumi, kas nav pārstrādāti vai nodoti reģenerācijai, rada izejvielu un citu resursu zaudē- jumus citos patēriņa ķēdes posmos, t.i., ražošanas, transporta un patēriņa jomā. Atkritumi rada arī zaudējumus ekonomikai un slogu sabiedrībai. Darbaspēks un citi resursi (derīgie izrakteņi, ūdens, enerģija utt.), ko izmanto ieguves, ražošanas, izplatīšanas un patēriņa posmos, iet zudumā, ja atlikumi tiek nodoti atkritumos. Bez tam, atkritumi ir būtisks SEG emisiju avots. 2018. gadā SEG emisijas no atkritumu apsaimniekošanas veidoja 4,7 % no kopējām SEG emisijām Latvijā, neskaitot ZIZIMM. Tās ietver CH4 emisijas no atkritumu apglabāšanas, kas veido vairāk nekā pusi (69,6 %) no kopējām SEG emisijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā, CH 4 un N2O emisijas no atkritumu bioloģiskās pārstrādes (8,7 % no kopējām atkritumu apsaimniekošanas emisijām 2018. gadā), kā arī pavisam nelielu daļu (0,1 %) veido CO2 un N2O emisijas no atkritumu sadedzināšanas. Liela negatīva ietekme ir nelikumīgām darbībām, piemēram, atkritumu nelikumīgai apglabāšanai un sadedzināšanai. Neatbilstoši apsaimniekoti atkritumi, kuru sastāvā ir priekšmeti, kas satur smagos metālus, piemēram, kadmiju, svinu, dzīvsudrabu un citas bīstamas ķīmiskas vielas, sadaloties, var piesārņot augsni, pazemes ūdeņus un ūdens tilpnes. Šie ķīmiskie savienojumi, caur ūdeni vai pārtiku palielinātās koncentrācijās nonākot cilvēku vai dzīvnieku organismā, var izraisīt patoloģiskas izmaiņas, veicināt dažādas saslimšanas. Arvien lielākus draudus jūras un piekrastes ekosistēmām rada piegružojums. Daugavpils Universitātes aģentūras Latvijas Hidroekoloģijas institūta (turpmāk – LHEI) veiktajā “Jūras vides stāvokļa novērtējumā” (2018) konstatēts, ka laika periodā no 2012. līdz 2017. gadam kopumā gandrīz visās Latvijas piekrastes pludmalēs uzskaitīto atkritumu vienību skaitam ir tendence pieaugt. Analizējot atkritumu sadalījumu pēc to izejmateriāla, procentuāli vislielāko piesārņojumu rada plastmasas izstrādājumi (51 %), seko papīra un kartona izstrādājumi (12 %), metāla izstrādājumi (10 %) un stikla un keramikas izstrādājumi (9 %). Plastmasa ne tikai negatīvi ietekmē jūras piekrasti, bet arī kaitē jūras iemītniekiem, kas sapinas lielākos plastmasas gabalos vai sīkākus gabalus sajauc ar pārtiku. Plastmasas daļiņu norīšana var traucēt dzīvniekiem barības sagremošanu un novest pie toksiska ķīmiska piesārņojuma uzkrāšanās organismos, tajā skaitā mikroplastmasas daļiņu uzkrāšanos. Mikroplastmasas daļas ir atrastas cilvēku pārtikā. Ietekme uz cilvēka veselību nav vēl pietiekami izpētīta, taču plastmasa bieži vien satur daudz ķīmisko piedevu, piemēram, stabilizatorus vai liesmas slāpētājus, kā arī citas iespējami toksiskas ķīmiskās vielas, kas var kaitēt kā dzīvniekam, tā cilvēkam, ja tās nokļūst viņu uzturā. ESAO Pārskatā iekļauti sekojoši ieteikumi (rekomendācijas) par atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomiku: - pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas aplikšanu ar nodokļiem saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Turpināt palielināt dabas resursu nodokli (DRN) par apglabāšanu atkritumu poligonos pēc 2020. gada; mudināt pašvaldības palielināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas pilnīgu izmaksu atgūšanu, piemērot “Maksā, kad izmet” principu lielākajās pilsētās, lai nodrošinātu lielāku stimulu mājsaimniecībām piedalīties dalītā savākšanā; īstenot pasākumus, lai mainītu patērētāju uzvedību un produktu dizainu; - apvienot dalītās savākšanas programmas, ko īsteno, izmantojot ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas, ar tām, ko izmanto pašvaldības vai kas tiek izmantotas saskaņā ar VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 44 pašvaldību pasūtījumu, lai uzlabotu šo sistēmu rentabilitāti un ietverto materiālu kvalitāti; - precizēt prasības ražotāju paplašinātās atbildības sistēmām, lai uzlabotu to rentabilitāti, pārskatāmību un koordināciju; palielināt resursus atbilstības uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanai; apsvērt iespēju izveidot informācijas apstrādes centru šo uzdevumu izpildei; - nodrošināt, ka valsts atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķi tiek pakāpeniski novadīti līdz vietējam līmenim, tostarp sistemātiski izstrādājot reģionālos un vietējos atkritumu apsaimniekošanas plānus un regulāri ziņojot par rezultātiem, tostarp par finanšu aspektiem; - izmantot sinerģiju ar kaimiņvalstīm, lai efektīvi izmantotu atkritumu apstrādes jaudas saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un nodrošinātu atbilstošu depozītu sistēmu koordināciju; - uzlabot materiālu produktivitāti un ekonomikas efektivitāti un veicināt atkritumu rašanās novēršanu rūpniecībā un vērtības veidošanas ķēdes sākuma posmos; - stiprināt otrreizējo izejvielu un pārstrādāto preču tirgu, izmantojot publisko iepirkumu un pastiprinot sadarbību ar kaimiņvalstīm; veicināt ieguldījumu augstvērtīgā vietējā pārstrādē; - paplašināt institucionālo sadarbību, lai virzītu pāreju uz aprites ekonomiku un ar to saistītu ieguldījumu izvēli, un padziļināt sadarbību starp VARAM un Ekonomikas ministriju; - uzlabot un paplašināt valsts informāciju par atkritumu apsaimniekošanu un oficiālo statistiku par atkritumiem un materiāliem; izveidot konsolidētu, pārskatāmu un integrētu sistēmu, kas ietver visus apsaimniekošanas posmus un apstrādes maršrutus, tostarp pārvietošanu pāri robežām, un kas atbalsta valstu politikas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, kā arī starptautiskos ziņojumus. Lielākā daļa no iepriekš uzskaitīto ESAO Pārskata rekomendāciju ir jau iestrādātas AAVP2028 rīcību virzienos un pasākumos šo prasību nodrošināšanai. Veids Tendence Slodze Resursu iekšzemes ieguve Ieguves apjomi pieaug Radītie sadzīves atkritumi uz 1 Pieaugoša tendence iedzīvotāju Radītā izlietotā iepakojuma Radītā izlietotā iepakojuma daudzums pieaug daudzums Poligonos apglabāto sadzīves Apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars atkritumu īpatsvars pakāpeniski samazinās Stāvoklis Materiālo resursu patēriņš uz 1 Patēriņa apjomi pieaug iedzīvotāju Resursu produktivitāte Resursu produktivitāte pieaug, tomēr nav panākta atsaiste starp IKP pieaugumu un resursu patēriņu Otrreizējo materiālu izmantošana Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars pieaug, taču nepietiekamā apmērā Sadzīves atkritumu pārstrāde Pieaugoša tendence Izlietotā iepakojuma pārstrāde Pieaugoša tendence Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 45

4.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

4.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Mērķi Avots Termiņš Panākt, ka iepakojums ES tirgū būtu otrreizēji ES Jaunais Aprites 2030. izmantojams vai pārstrādājams ekonomikas rīcības plāns (2020) Īstenot vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas NAP2027 2027. un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā Aprites ekonomikas ieviešana un attīstība Latvijā, Rīcības plāns pārejai uz 2027. veidojot konkurētspējīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu valsts aprites ekonomiku 2020. tautsaimniecību – 2027. gadam Pārstrādāto sadzīves atkritumu īpatsvars pieaudzis līdz -Eiropas Parlamenta un 2025. 55% (pēc svara) Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu -AAVP2028 Poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir -Padomes 1999. gada 26. 2035. samazinājies līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu aprīļa direktīva daudzuma (pēc svara) 1999/31/EK par atkritumu poligoniem. -AAVP2028 Pārstrādāti 65% no izlietotā iepakojuma -Eiropas Parlamenta un 2025. Padomes 1994. gada 20.decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. -AAVP2028 Atkritumu rašanās novēršana un apglabājamo atkritumu -NAP2027 2027. samazināšana un atkritumu pārstrādes un reģenerācijas -AAVP2028 īpatsvara palielināšana, īpaši akcentējot notekūdeņu dūņu apstrādi un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un to reģenerācijas īpatsvara un jaudas palielinājumu Zemes dzīļu resursu apzināšana, izpēte, apsaimniekošanas NAP2027 2027. plānošana vietējo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un pārvaldībai

4.3 — Politikas apakšmērķi

4.3. Politikas apakšmērķi Resursu efektīva izmantošanas jomā VPP2027 tiek izvirzīti šādi apakšmērķi: Apakšmērķis 4.1: Veicināt atkritumu rašanās novēršanu un īstenot pāreju no atkritumiem uz resursiem. Apakšmērķis 4.2: Veicināt ilgtspējīgu zemes dzīļu resursu ieguvi un izmantošanu. Apakšmērķis 4.3: Pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē. Apakšmērķis 4.4: Palielināt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošanu. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 46

4.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji resursu efektīvas izmantošanas un aprites

4.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas jomā PR 4.1. Politikas rezultāts: Īstenota pāreja no atkritumiem uz resursiem Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mēr- Bāzes Bāzes 2024. 2027. avots vienība gads gada gads gads vērtība

4.1.1 — Sagatavots otrreizējai izmantošanai LVĢMC % 2020. 45,43 ** 50 54

4.1.1. Sagatavots otrreizējai izmantošanai LVĢMC % 2020. 45,43 ** 50 54* un pārstrādātais sadzīves (mājsaimniecības) atkritumu īpatsvars

4.1.2 — Sadzīvē radītais (mājsaimniecību LVĢMC kg/iedz./ 2020. 476 - 405

4.1.2. Sadzīvē radītais (mājsaimniecību LVĢMC kg/iedz./ 2020. 476 - 405 un tiem pielīdzināmie atkritumi) gadā daudzums uz iedzīvotāju

4.1.3 — Kopējais apglabāto sadzīves LVĢMC % no gadā 2020. 51 - 39

4.1.3. Kopējais apglabāto sadzīves LVĢMC % no gadā 2020. 51 - 39* atkritumu (mājsaimniecības un tiem radītā pielīdzināmie atkritumi) daudzums daudzuma

4.1.4 — Otrreizējo materiālu izmantošanas Eurostat % 2017. 6,6 8,8 11

4.1.4. Otrreizējo materiālu izmantošanas Eurostat % 2017. 6,6 8,8 11*** īpatsvars Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [275], [276] • AAVP2028 • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam Skaidrojumi: * atbilstoši AAVP2028; ** atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK prasību aprēķiniem; *** atbilstoši Rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam. PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņš Rezultatīvais Datu avots Mērvienība Bāzes Bāzes gada 2024. 2027. rādītājs (RR) gads vērtība gads gads

4.2.1 — Nemetālu LVĢMC milj. m 3

4.2.1. Nemetālu LVĢMC milj. m 3 2019. 9,43 līdz līdz 10 minerālu ieguve 10**

4.2.2 — Kūdras LVĢMC tūkst. t 2019. 1182 1200 1200

4.2.2. Kūdras LVĢMC tūkst. t 2019. 1182 1200 1200 ieguve

4.2.3 — Iekšzemes Eurostat t/iedz. 2018. 11,3 11,3 11,3

4.2.3. Iekšzemes Eurostat t/iedz. 2018. 11,3 11,3 11,3 materiālo resursu patēriņš *

4.2.4 — Resursu Eurostat euro/kg 2019. 1,15 1,22 1,55

4.2.4. Resursu Eurostat euro/kg 2019. 1,15 1,22 1,55 produktivitāte Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [275], [276] • EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020) • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam • Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.) Skaidrojumi: *rādītājs neiekļauj biomasu, kuras vērtība bāzes gadā ir 2.4. ** rādītājs neiekļauj nemetālu minerālmateriālu apjomu, kas varētu būt nepieciešams Rail Baltica pamattrases būvniecībai. Ja pamattrases būvniecība šajā gadā notiek plānotajā apmērā, rādītāja pieaugums prognozējams aptuveni 2,0-2,5 milj. m3. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 47 PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. avots gads gada gads gads vērtība

4.3.1 — Sadzīves atkritumu dalītās VARAM Pašvaldību skaits 2019. 87 visas visas

4.3.1. Sadzīves atkritumu dalītās VARAM Pašvaldību skaits 2019. 87 visas visas vākšanas sistēmas pilnveidošana – stikls, metāls, papīrs, plastmasa

4.3.2 — BNA dalītās vākšanas VARAM Pašvaldību skaits 2019. ---- visas visas

4.3.2. BNA dalītās vākšanas VARAM Pašvaldību skaits 2019. ---- visas visas sistēmas izveide

4.3.3 — Tekstila atkritumu dalītās VARAM Pašvaldību skaits 2019. ---- visas visas

4.3.3. Tekstila atkritumu dalītās VARAM Pašvaldību skaits 2019. ---- visas visas vākšanas sistēmas izveide

4.3.4 — Atkritumu VARAM Atkritumu 2020. 10 - 5

4.3.4. Atkritumu VARAM Atkritumu 2020. 10 - 5 apsaimniekošanas sistēmas apsaimniekošanas optimizācija reģionu skaits

4.3.5 — Pasākumi atkalizmantošanas VARAM Pasākumu skaits - - 3 10

4.3.5. Pasākumi atkalizmantošanas VARAM Pasākumu skaits - - 3 10 sektora attīstībai un sabiedrības izpratnes veidošanai par to Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [275], [276] • EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020) • AAVP2028 • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes gada 2024. 2027. avots gads vērtība gads gads

4.4.1 — Izmantoto notekūdeņu LVĢMC % no kopējā 2019. 74,5 74,5 76 (50)

4.4.1. Izmantoto notekūdeņu LVĢMC % no kopējā 2019. 74,5 74,5 76 (50) dūņu apjoms (neskaitot apjoma (48,542) (48,5) sadedzinātās, poligonos apglabātās un pagaidu uzglabāšanā esošās dūņas)* Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [275], [276], [277] • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam • Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē) • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam • AAVP2028 Skaidrojums: *Valsts statistikas pārskatā "2-Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu" sadaļā “Dūņu izmantošana” norādīti šādi izmantošanas veidi: lauksaimniecība, kompostēšana, sadedzināšana, apglabāšana atkritumu izgāztuvē, pagaidu uzglabāšana, degradēto platību rekultivācija, apzaļumošana, citi. 42 Nav iekļautas notekūdeņu dūņas, kuru izmantošanas veids valsts statistikas pārskatos nav konkrēti norādīts. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 48 5. Gaisa kvalitāte un vides troksnis

5.1 — Stāvoklis Latvijā

5.1. Stāvoklis Latvijā Gaisa kvalitāte Gaisa kvalitāti ietekmējošo slodžu un stāvokļa analīzei izmantoti LVĢMC veiktā gaisa kvalitātes monitoringa dati, datu bāzes “2-Gaiss” informācija par stacionārajiem piesārņojuma avotiem, nacionālie ziņojumi un pārskati par gaisa kvalitāti, emisijām vidē un piesārņojuma pārnesi lielos attālumos, CSP dati, kā arī Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.–2030. gadam ietvaros apkopotie dati un sagatavotās prognozes. Slodzes Nozīmīgākie gaisa piesārņojuma slodžu avoti arī iepriekšējā pārskata periodā ir transports, enerģijas ražošana, lauksaimniecība un rūpniecība. Nozīmīgāko emisiju izmaiņu tendences raksturotas 21. attēlā, kur redzams, ka tādu piesārņojošo vielu kā sēra dioksīda, daļiņu PM 2,5, NMGOS un slāpekļa oksīdu emisijām ilgstoši bijusi tendence samazināties, bet tieši pēdējos gados izmaiņu dinamika ir augšupvērsta vai izlīdzinājusies. Pretēju tendenci uzrāda amonjaka emisiju izmaiņu dinamika. 1,4 indekss 2005=1 1,2 1,0 -NOx 0,8 - NMGOS 0,6 - so, 0,4 ---------------- - PM,,, 0,2 0,0 s s ....8 8 8 s ...s s ,..s s .,,s s ....s ~ N N N N N 0 N N N N N N ID N N 00 21. attēls. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju izmaiņu tendences 2005.-2018. gadā. Latvijai laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada jāsamazina dažādu tautsaimniecības nozaru radītās sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, amonjaka, NMGOS un daļiņu PM2,5 emisijas. Minēto vielu emisiju samazināšanas mērķi ir noteikti MK 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi”. Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.–2030. gadam ietvaros veiktais izvērtējums parāda, ka bāzes scenārijā NO X, NH3 un PM2,5 gadījumā netiek izpildīti 2030. gadam noteiktie emisiju mērķi un ir nepieciešams paredzēt papildu politiku un pasākumus. Ņemot vērā prognožu nenoteiktību un iespēju, ka kāds no plānotajiem pasākumiem netiks realizēts pilnībā vai daļēji, saglabājas risks, ka 2020. gadam un 2030. gadam noteiktie emisiju mērķi netiks sasniegti. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 49 45 18 - CitJ - RllpniMisk ll! proQsl - AtJaitumu aps.aimnieko$;Bna P1k1lpojumu ~ktors un - Mmerllm!slu un kUUm!slu mijsaimniecTbas - Tr11nsporb - KilUmeslu 11p~1mn1ekohn1 - Ku rinimi izm1nt0San1 rllpniecibi - Paluilpojumu sektors un miji.ai mniecibas - Enertijas piirveidoianas sektors - Transports - Kurinlmi izmantohna rUpniecibi - Merkis 200S 2010 2016 2020 2025 2030 2020 202 5 2030 22. attēls. Aprēķinātās Nox emisiju 23. attēls. Aprēķinātās NH3 emisiju prognozes scenārijā ar papildu prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem un mērķa trajektorija 2020. – pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam. 2030. gadiem. Piesārņojuma emisijām ir raksturīgas būtiskas atšķirības teritoriālā griezumā. Ja lielākā daļa no piesārņojošo vielu emisijām ir ģeogrāfiski saistītas ar apdzīvotām vietām, kur koncentrējas transporta plūsmas, enerģijas ražošana un rūpniecība, tad amonjaka emisiju telpiskā izplatība ir daudz vienmērīgāka, jo nozīmīgu piesārņojuma daļu rada lauksaimniecība un lauksaimnieciskā ražošana . j J Tota l NHJ, kt 0.001 0.002 0.005 0.010 0.020 0.050 0.100 0.150 0.200 0.244 24. attēls. Daļiņu PM10 emisiju telpiskā 25. attēls. Amonjaka emisiju telpiskā izplatība (2015. gads). izplatība (2015. gads). Vērtējot citu nozīmīgu gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoma izmaiņas, konstatēts, ka iepriekšējos gados ir turpinājuši samazināties ozona slāni noārdošo vielu emisiju apjomi, bet noturīgo organisko piesārņojošo vielu un smago metālu emisijas no 2013. gada ir saglabājušās zemā līmenī salīdzinājumā ar vēsturiskajiem datiem. Stāvoklis Nozīmīgākais stāvokļa indikators ir piesārņojošo vielu koncentrācija atmosfērā. Lai novērtētu piesārņojuma ietekmi, ir noteikti gaisa kvalitātes normatīvi gan cilvēka veselības aizsardzībai, gan ekosistēmu aizsardzībai. ES ir deklarējusi, ka gaisa kvalitātes normatīvi tuvākajā nākotnē būtu jāpārskata, tuvojoties Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) rekomendētajām VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 50 vadlīnijām. Jāņem vērā, ka 2021.gada 22. septembrī PVO ir pieņēmusi jaunas vadlīnijas, kas nosaka vēl stingrākus pieļaujamos līmeņus dažādām gaisu piesārņojošajām vielām43. Latvijā jau ilgstoši novērotas zemas sēra dioksīda un oglekļa oksīda koncentrācijas atmosfērā. Savukārt citām paskābinošo vielu, kā arī daļiņu PM, benzola, benz(a)pirēna un piezemes ozona koncentrācijām vidē raksturīgas nozīmīgas atšķirības teritoriālā griezumā. Visu iepriekš minēto vielu, izņemot ozonu, koncentrācijas ārpus lielajām pilsētām, kurās tiek veikts gaisa kvalitātes monitorings (Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils), saglabājas zemā līmenī, bet pilsētu teritorijās nereti konstatēti gaisa kvalitātes normatīvu cilvēku veselības aizsardzībai un augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi. Pretējus rezultātus uzrāda ozona monitoringa rezultāti, šajā gadījumā paaugstinātas koncentrācijas novērotas tieši lauku novērojumu stacijās, kur fiksēti mērķlielumu cilvēka veselības un veģetācijas aizsardzībai pārsniegumi. Tā kā ozons ir sekundārais piesārņojums, kas veidojas un sadalās atmosfērā, tad šīs atšķirības visticamāk skaidrojamas ar līdzsvara nobīdi ķīmiskajos procesos, kā rezultātā redzams, ka pilsētās, kur ir paaugstinātas slāpekļa oksīda koncentrācijas, ozona sadalīšanās notiek intensīvāk salīdzinājumā ar lauku teritorijām. Izņemot ozona piesārņojumu, citi stāvokļa indikatori, kas raksturo ietekmi uz ekosistēmām (sēra dioksīda un slāpekļa dioksīda koncentrācijas), norāda uz zemu piesārņojuma līmeni lauku teritorijās. - Kronvalda bu lvalris - - Merklielu ms/Robeitielums - 20 , s 2016 ~ 2017 - - AgPNS - - - ApPNS c::::::::::::J 2018 c::::::::::::J 2019 - - M~~lielums ---- -PVO vadl. - - AgPNS ----- ApPNS ----- PVO ats.vert 12 11 0.8 0 ~ ci 0.6 0 r-1-1-- - 0.4 02 20 15 2016 2017 2018 2019 Ventspils, Parventa Liepaja Rucava 26. attēls. Daļiņu PM2.5 gada vidējās 27. attēls. Benz(a)pirēna gada vidējās vērtības Rīgā, μg/m3 . koncentrācijas, μg/m3. = 20 15 = 2016 - 2017 = 20 18 = 2019 - Md - -A gPNS - - - - ApPN S - - Robe:tlieltnllS 16 0 1-48.5 1526 40 14 0 35 12 0 30 10 0 25 80 20 60 15 40 10 20 5 Ventspis Liepaja Liepaja Rezekne Rezekne Rucav a Zoseni 0 2.st 2.st 2014 2015 2016 2017 2018 28. attēls. Ozona maksimālās astoņu 29. attēls. Slāpekļa dioksīda gada vidējās stundu vidējās diennakts vērtības vērtības novērojumu stacijā “Rucava”, Latvijas teritorijā, μg/m3. μg/m3. 43 PVO vadlīnijas: https://apps.who.int/iris/handle/10665/345329 VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 51 Lai novērtētu atmosfēru piesārņojošo vielu bioakumulāciju, Latvijā ir novērtēts smago metālu, nitrātu un noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) saturs sūnās. Iegūtie rezultāti apliecina, ka Latvijā kopumā ķīmisko elementu koncentrācijas sūnās atbilst Eiropas nepiesārņoto reģionu līmenim44. Īpaša uzmanība no sabiedrības puses ilgstoši tiek pievērsta smaku izraisītiem traucējumiem, Tomēr, izvērtējot pieejamos datus par smaku emisijām, izmaiņu dinamikas tendenci nav iespējams viennozīmīgi novērtēt, jo informāciju par smaku emisijām ir sākts uzkrāt tikai kopš 2014. gadā. Tā kā smaku koncentrācijas mērījumi netiek sistemātiski veikti, tad indikatīvi stāvokli var raksturot ar sūdzību un iesniegumu skaitu par smakām. Šis rādītājs laika periodā no 2015. līdz 2020. gadam ir ļoti svārstījies robežās no minimuma –162 (2015. gadā) līdz maksimumam – 1338 (2017. gadā). 2020. gadā VVD saņēmis un izskatījis 777 sūdzības un iesniegumus par smakām, 58 no tiem atzīti par pamatotiem, par 274 gadījumiem sastādīti smaku protokoli. Vienlaikus šajā periodā ir samazinājies tādu gadījumu skaita, kad smaku traucējumi atzīti par pamatotiem. Vides troksnis Vides trokšņa esošo slodžu raksturošanai izmantoti dati, kurus apkopojušas VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš” un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, kā arī VVD. Savukārt vides stāvokļa raksturošanai un ietekmes apmēra vērtēšanai tika izmantoti dati no trokšņu stratēģiskajām kartēm, kas izstrādātas gan Rīgas aglomerācijai, gan galvenajiem transporta infrastruktūras trokšņa avotiem. Slodzes Par nozīmīgāko slodzes avotu vides trokšņa kontekstā viennozīmīgi var uzskatīt auto- transportu, kura kustības intensitāte valsts ceļu tīklā pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi par vairāk nekā 35 % (skat. 30. attēlu). Lai gan uz atsevišķiem ceļu posmiem, kas novietoti nomaļus no attīstības centriem, ir novērojams satiksmes intensitātes kritums, tomēr kopumā var novērot nozīmīgu satiksmes intensitātes, tādejādi arī trokšņa emisiju, pieaugumu, it īpaši Rīgas metropoles reģionā un attīstības centru tuvumā. 7000 6000 5000 4000 3000 2000 1000 0 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 30. attēls. Auto skaits diennaktī un tā procentuālās izmaiņas pa gadiem.45 44 Smago metālu, nitrātu un NOP saturs sūnās monitorings. LU (2015) 45 VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Valsts autoceļu tīkls – statistika, 2019 VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 52 Dzelzceļa satiksmes kontekstā ir novērojama slodzes samazināšanās, kuru galvenokārt ir sekmējis kritums kravas pārvadājumu sektorā, savukārt ar pasažieru pārvadājumu veikšanu saistītās trokšņa emisijas ir vērtējamas kā stabilas, jo nav novērojamas nozīmīgas pārvadājumu intensitātes izmaiņas. Vērā ņemams slodzes pieaugums līdz 2016. gadam saistīts ar gaisa satiksmi. Kopš 2016. gada aviokompāniju gaisa kuģu flote ir būtiski nomainīta uz klusāku, kā arī tiek optimizētas satiksmes vadības procedūras. Tomēr, saistībā ar trokšņa stratēģisko karšu izstrādes piecu gadu ciklu, 2016. gads ir pēdējais, kad ir pieejams novērtējums par gaisa kuģu troksnim pakļauto iedzīvotāju skaitu. Lai gan 2019. gadā tika apkalpots būtiski lielāks gaisa kuģu un to pasažieru skaits, trijās no četrām trokšņa monitoringa stacijām izmērītais Ldvn līmenis ir samazinājies, vidēji aritmētiskā vērtība -0,4 dBA, līdz ar to nav sagaidāms turpmāks pieaugums arī pakļauto iedzīvotāju skaitam. Stāvoklis Vides stāvokļa raksturošanai tika izmantoti dati no trokšņu stratēģiskajām kartēm, kas Rīgas aglomerācijai un galvenajiem valsts transporta infrastruktūras objektiem tiek atjaunotas reizi 5 gados, vērtējot paaugstinātam trokšņa līmenim pakļautā iedzīvotāju skaita un teritorijas platības dinamiku. Lai gan kartēšanas dati neaptver visu Latvijas teritoriju, tendences, kas novērojamas vērtēto slodzes avotu kontekstā, ļauj aplēst tendences, kas saistītas ar vides trokšņa piesārņojumu valstī. Stratēģiskās trokšņu kartēšanas rezultāti liecina par to, ka paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits pieaug. Lai gan šī rādītāja ļoti strauju pieaugumu novērš gan iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan migrācija, tomēr ar autotransportu saistīto emisiju pieaugums, kā arī dzīvojamās apbūves teritoriju attīstīšana tiešā nozīmīgu trokšņa avotu tuvumā, ir sekmējusi negatīvai ietekmei pakļautā iedzīvotāju skaita palielināšanos. Ja iedzīvotāju skaita kontekstā ir identificēti stāvokļa straujākas izmaiņas kavējoši faktori, tad viennozīmīgi var secināt, ka paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto teritoriju platība laika periodā no 2007. gada, kad tika izstrādātas pirmās stratēģiskās trokšņa kartes, līdz 2017. gadam ir pieaugusi (piemēram, 2017. gadā valsts galveno autoceļu trokšņa ietekmei pakļauta par 11% lielāka teritorija nekā 2012. gadā, bet lidostas troksnis ietekmē pat par 49% lielāku teritoriju). Ietekmes Vides trokšņa piesārņojuma kontekstā ir identificēti divi galvenie ietekmi raksturojošie rādītāji – ietekme uz sabiedrības veselību un ietekme uz teritorijas izmantošanas iespējām. Līdz šim Latvijā visaptveroši pētījumi par trokšņa ietekmi uz sabiedrības veselību nav veikti, tomēr, ņemot vērā to, ka ietekmes apjoms neatraujami ir saistīts ar vides stāvokļa rādītājiem, jāsecina, ka trokšņa ietekme uz Latvijas iedzīvotāju veselību pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi. Ņemot vērā, ka valstī ir noteikti robežlielumi pieļaujamajam vides trokšņa piesārņojuma līmenim noteiktās apbūves teritorijās, tāds trokšņa piesārņojuma līmeņa pieaugums, kura rezultātā trokšņa robežlielumi noteiktās teritorijās tiek pārsniegti, rada ierobežojumus ietekmēto teritoriju izmantošanas iespējam. Kopumā paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto teritoriju platība Latvijā ir palielinājusies, tādēļ var secināt, ka ir pieaugusi arī to teritoriju platība, kurās var būt ierobežota tādu attīstības ieceru īstenošana, kas saistīta ar dzīvojamās un publiskās apbūves veidošanu. ESAO Pārskatā ir iekļauti sekojoši ieteikumi par gaisa kvalitātes uzlabošanu: - uzlabot un paplašināt gaisa kvalitātes monitoringa tīklu; - veicināt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanu mājsaimniecību, transporta, rūpniecības un enerģētikas nozarēs un stingri nodrošināt atbilstību emisiju standartiem; - integrēt gaisa kvalitātes mērķus un pasākumus klimata, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un nodokļu politikā, lai samazinātu PM2,5, NOx un amonjaka emisijas; VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 53 - pastiprināt gaisa kvalitātes rīcības programmas īstenošanu Rīgas aglomerācijā, lai samazinātu emisijas no transportlīdzekļiem, rūpniecības iekārtām un mājsaimniecībām; atjaunināt programmu, lai ieviestu papildu pasākumus laika posmam pēc 2020. gada; - apsvērt mazemisijas zonu izveidi, vienlaikus nodrošinot atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Veids Tendence Slodze NMGOS emisijas Emisiju apjoms samazinās Paskābinošo vielu emisijas NOx emisiju apjoms pakāpeniski samazinās. Lielākais emisiju avots vēl aizvien ir transports (īpaši, autotransports). NH3 emisiju apjoms palielinās. Galvenais emisiju (NOx, NH3) avots ir lauksaimniecības sektors. Daļiņu PM emisijas PM emisiju apjoms palielinās. Pieaugums saistīts ar plašāku biomasas izmantošanu rūpniecībā, enerģētikā un mājsaimniecību sektorā. Ozona slāni noārdošo vielu emisijas Emisiju apjoms samazinās Smaku emisijas Nav pieejami ilgtermiņa dati par smaku emisijām. Sūdzības par atsevišķām avotiem, piemēram ostām, palielinās. Autotransporta un gaisa satiksmes Satiksmes intensitātes tieša korelācija ar radītās trokšņa emisijas vides trokšņa emisiju Dzelzceļa satiksmes radītās trokšņa Pārvadājumu apjoma pa dzelzceļu tieša emisijas korelācija ar vides trokšņa emisiju46. Stāvoklis Piezemes O3 Pārsniegumi lauku teritorijās Gaisa piesārņojums (indikatori Saglabājas “karstie punkti” lielākajās cilvēka veselības aizsardzībai) pilsētās Gaisa piesārņojums (indikatori Netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi ekosistēmu aizsardzībai) ekosistēmu aizsardzībai Bioakumulācija Monitoringa dati uzrāda labu stāvokli Smaku traucējumi Turpinās iedzīvotāju sūdzības par smaku traucējumiem Paaugstināta trokšņa ietekmei Ietekmei pakļauto teritoriju platība pakļauto teritoriju platība palielinās Paaugstināta trokšņa ietekmei Ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits pakļauto iedzīvotāju skaits palielinās Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību. 46 Dati no trokšņa stratēģiskajām kartēm: augstas intensitātes ceļi (VSIA “Latvijas Valsts ceļi” trokšņa kartes), augstas intensitātes dzelzceļi (VAS “Latvijas dzelzceļš” trokšņa kartes), VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” trokšņa kartes, Rīgas pilsētas aglomerācijas trokšņa kartes. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 54

5.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

5.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Mērķi Avots Termiņš Nepārsniegt maksimāli pieļaujamo antropogēno Direktīva 2016/2284 2030. emisiju apjomu un izpildīt emisiju samazināšanas Likums “Par piesārņojumu” mērķus galvenajām piesārņojošām vielām – sēra Gaisa piesārņojuma dioksīdam, slāpekļa oksīdam, nemetāna samazināšanas rīcības plāns gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, 2020.–2030. gadam amonjakam un daļiņām PM 2,5 Nepārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus SO2, Direktīva 2008/50/EK Pastāvīgi NO2, NOx, C6H6, CO, Pb, PM10, PM2.5, O3, As, Ministru kabineta noteikumi Cd, Ni, BaP Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” (03.11.2009.) Samazināt piesārņojuma kaitīgo ietekmi ES uz EK programma “Tīru gaisu 2030. sabiedrības veselību (priekšlaicīga nāve daļiņu un Eiropai” ozona ietekmē) par 52 %, salīdzinot ar 2005. gadu Samazināt ES ekosistēmu platības procentuālo EK programma “Tīru gaisu 2030. daļu, kurā ir pārsniegta eitrofikācijas kritiskā Eiropai” slodze par 35 %, salīdzinot ar 2005. gadu Vides trokšņa ietekmes apzināšana, rīcību Direktīva 2002/49/EK. Pastāvīgi plānošana un īstenošana ietekmes samazināšanai Ministru kabineta noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (07.01.2014.)

5.3 — Politikas apakšmērķi

5.3. Politikas apakšmērķi VPP apakšmērķi gaisa kvalitātes un vides trokšņa aizsardzības jomā ir: Apakšmērķis 5.1: gaisa kvalitātes aizsardzība un uzlabošana, lai veicinātu sabiedrības veselību un labklājību, kā arī ekosistēmu kvalitāti. Apakšmērķis 5.2: īstenotas rīcības gaisa piesārņojuma samazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai, kas balstītas uz kvalitatīviem datiem, padziļinātām zināšanām un sabiedrības atbalstu šīm rīcībām. Apakšmērķis 5.3: novērtēta vides trokšņa ietekme uz iedzīvotājiem, pilnveidojot normatīvais regulējums vides trokšņa pārvaldībā, tai skaitā, trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē, satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībā.

5.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji gaisa aizsardzības jomā

5.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji gaisa aizsardzības jomā PR 5.1. Politikas rezultāts: Gaisa piesārņojuma samazināšanās Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes 2018. 2024. 2027. avots gads gads gads gads

5.1.1 — Slāpekļa oksīdu LVĢMC % samazinājums pret 2005. - 27 33 34

5.1.1. Slāpekļa oksīdu LVĢMC % samazinājums pret 2005. - 27 33 34 emisiju samazinājums bāzes gadu (-/+)

5.1.2 — Daļiņu PM 2,5 emisiju LVĢMC % samazinājums pret 2005. - 28 29 35

5.1.2. Daļiņu PM 2,5 emisiju LVĢMC % samazinājums pret 2005. - 28 29 35 samazinājums bāzes gadu (-/+)

5.1.3 — Amonjaka emisiju LVĢMC % samazinājums pret 2005. +7 1 1

5.1.3. Amonjaka emisiju LVĢMC % samazinājums pret 2005. +7 1 1 samazinājums bāzes gadu (-/+) Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 55 • NAP2027: indikators [273] • Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam PR 5.2. Politikas rezultāts: Gaisa kvalitātes uzlabošanās Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes 2024. 2027. Bāzes gada vērtība avots gads gads gads

5.2.1 — Rīgā netiek pārsniegts LVĢMC pārsniedz/ 2017. Pārsniedz slāpekļa Nepār- Nepār

5.2.1. Rīgā netiek pārsniegts LVĢMC pārsniedz/ 2017. Pārsniedz slāpekļa Nepār- Nepār- gaisa kvalitātes augšējais nepārsniedz dioksīdam, sniedz sniedz piesārņojuma novērtēšanas daļiņām PM10 un slieksnis47 nevienai gaisu PM2,5, benzolam piesārņojošajai vielai

5.2.2 — Rēzeknē netiek pārsniegts LVĢMC pārsniedz/ 2017. Pārsniedz daļiņām Nepār- Nepār

5.2.2. Rēzeknē netiek pārsniegts LVĢMC pārsniedz/ 2017. Pārsniedz daļiņām Nepār- Nepār- gaisa kvalitātes augšējais nepārsniedz PM10 un PM2,5 sniedz sniedz piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai

5.2.3 — Liepājā netiek pārsniegts LVĢMC pārsniedz/ 2017. Pārsniedz daļiņām Nepār- Nepār

5.2.3. Liepājā netiek pārsniegts LVĢMC pārsniedz/ 2017. Pārsniedz daļiņām Nepār- Nepār- gaisa kvalitātes augšējais nepārsniedz PM10 un PM2,5, sniedz sniedz piesārņojuma novērtēšanas benz(a)pirēnam slieksnis47 nevienai gaisu piesārņojošajai vielai Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [273] • EK programma “Tīrs gaiss Eiropai” PR 5.3. Politikas rezultāts: Samazināta piesārņojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes gada 2024. 2027. avots gads vērtība gads gads

5.3.1 — Priekšlaicīgas nāves gadījumi EVA48 Gadījumu 2019. 1800 1600 1500

5.3.1. Priekšlaicīgas nāves gadījumi EVA48 Gadījumu 2019. 1800 1600 1500 daļiņu PM2,5 piesārņojuma ietekmes skaits rezultātā Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • EK programma “Tīrs gaiss Eiropai” • Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam 47 Augšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi ir noteikti 2009. gada 3. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti". 48 EVA ziņojumi, kas balstās uz valstu iesniegtajiem gaisa kvalitātes monitoringa datiem, atbilstoši Komisijas ieviešanas lēmumam 2011/850/EU, pieejami saitē: https://www.eea.europa.eu//publications/air-quality-in- europe-2019 . Valstu datu lapas pieejamas saitē: https://www.eea.europa.eu/themes/air/country-fact- sheets/2021-country-fact-sheets/latvia VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 56 PR 5.4. Politikas rezultāts: Pilnveidota vides trokšņa pārvaldības sistēma Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. avots gads gada gads gads vērtība

5.4.1 — Pieejama kvalitatīva VVD Rūpnieciskās darbības 2019. ~5 25 50

5.4.1. Pieejama kvalitatīva VVD Rūpnieciskās darbības 2019. ~5 25 50 informācija par vides trokšņa objekti, par kuriem pieejama avotiem un to radīto ietekmi ar vides trokšņa raksturojoša rūpniecisko darbību saistītajos informācija (% no objektos izsniegtajām atļaujām)

5.4.2 — Pilnveidots normatīvais VARAM Ministru kabineta noteikumi 2020. 0 2 2

5.4.2. Pilnveidots normatīvais VARAM Ministru kabineta noteikumi 2020. 0 2 2 regulējums vides trokšņa pārvaldībā Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra informatīvais ziņojums “Par vides trokšņa regulējumu” VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 57 6. Bioloģiskā daudzveidība

6.1 — Stāvoklis Latvijā

6.1. Stāvoklis Latvijā Bioloģiskās daudzveidības esošā stāvokļa analīzei ir izmantota informācija no EK, EVA, CSP, DAP, un LVĢMC sagatavotajiem un publicētajiem ziņojumiem. Slodzes Nozīmīgāko slodzi uz bioloģisko daudzveidību sauszemes sistēmās Latvijā pēdējos gados rada zemes lietojuma intensificēšanās, zemes lietojuma maiņa un ekosistēmu fragmentācija, kuru galvenais cēlonis ir kopējā tautsaimniecības attīstība. Pēdējie pieejamie dati par apbūvēto platību pieaugumu liecina, ka laika posmā no 2006. līdz 2012. gadam šis pieaugums sasniedza 0,38% jeb 475 ha gadā49. Nozīmīgu slodzi uz bioloģisko daudzveidību veido ūdens un gaisa piesārņojumu ar biogēnajiem elementiem, ko rada galvenokārt notece no lauksaimniecības zemēm, pārrobežu pārnese, apdzīvotās vietas, transports, enerģijas ieguve un rūpniecības objekti. Notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanos sniegto efektu neitralizē pieaugošais kopējais izmantotais mēslošanas līdzekļu apjoms lauksaimnieciskajā ražošanā un gaisa piesārņojuma (NO x, NH3) pieaugums. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī ķīmisko vielu un smago metālu emisiju un uzkrāšanās vidē dinamikā. Visbeidzot, jāmin arī svešzemju sugu ienākšana un izplatība Latvijā. Latvijā savvaļā sastopamas 10 no ES kopējā invazīvo svešzemju sugu sarakstā iekļautajām augu un dzīvnieku sugām, kā arī 8 no sarakstā iekļautajām sugām iespējams iegādāties kā dekoratīvos augus vai tās ir dzīvnieku sugas, kas tiek turētas nebrīvē kā mīļdzīvnieki vai privātās dzīvnieku kolekcijās. Kopumā Latvijā sastopamas 54 invazīvas sugas, no kurām pēdējā laikā visvairāk problēmas sagādā Spānijas kailgliemezis. Stāvoklis Pēdējā desmitgadē bioloģiskās daudzveidības stāvoklis Latvijā turpināja pasliktināties. Par to liecina gan ES nozīmes sugu aizsardzības stāvoklis Latvijā, kas laika posmā no 2013. gada līdz 2019. gadam visām sugu grupām saglabājās pārsvarā nelabvēlīgs, dažām grupām mainoties no nepietiekoša uz sliktu, tāpat arī ES nozīmes biotopu aizsardzības stāvoklis, kurš šajā pašā laika posmā saglabājās pārsvarā nelabvēlīgs (skat. 31. attēlu). 49 Latvia: Land cover 2012. Country fact sheet. European Environment Agency, 2017 VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 58 _019 .:?01 71\t _________ _ ,.._ IJ • I 11i" 2 11 - 19 .:=================- .:==: :=============- I • •• 0-. I • 31. attēls. Sugu (izņemot putnu) un biotopu (dzīvotņu) aizsardzības stāvokļa vērtējums Latvijā. 50 Laika posmā no 2014. gada līdz 2020. gadam lēnām sāka palielināties vērtības rādītājiem, kuriem būtu jāliecina par ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu. Šajā laika posmā ir vērojams ilgtspējīgi apsaimniekoto platību pieaugums, pieaugot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas shēmās iekļautajām platībām un bioloģiskās lauksaimniecības platībām (skat. 32. attēlu). 50 Ziņojums EK par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā. Novērtējums par 2013.-2018. gada periodu. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 59 Atbilstoši Nacionālā meža monitoringa datiem par 2015.-2019. gadu, pieaug tādu mežaudžu īpatsvars, kur priedes pārsniedz 140 gadu vecumu, egle – 120 gadu, bērzs – 90 gadu, melnalksnis – 80 gadu, apse – 70 gadu, ozolu, ošu vai liepu audzes – 100 gadu vecumu. Tomēr rādītāji, kas citu starpā izmantojami bioloģiskās daudzveidības stāvokļa novērtējumam šajās platībās (lauku putnu indekss un meža putnu indekss), liecina par stāvokļa pasliktināšanos. Attiecībā uz lauku putnu indeksu, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pēdējos 4 gadus vērojams krass vērtības kritums (skat. 33. attēlu). Potenciāla pasliktināšanās novērojama arī attiecībā uz meža putnu indeksu – lai arī indeksa tendences 2005.-2019. gadu periodā vērtētas kā stabilas, pēdējo piecu gadu tendence nav viennozīmīga, un detalizētāks indeksa izvērtējums liecina par situācijas pasliktināšanos. 51 300000 140 250000 120 100 200000 80 150000 60 100000 40 50000 20 0 0 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 ■ Biologiskas lauksaimniecibas platibas (ha) ■ Lauku putnu indekss (2000=100) 32. attēls. Bioloģiskās lauksaimniecības 33. attēls. Lauku putnu indekss 2010.- platības Latvijā (ha) 2012.-2018. gads 2017. gads (2000=100) ESAO Pārskatā bioloģiskās daudzveidības sadaļā iekļāva ieteikumus par politikas ietvara stiprināšanu, par zināšanu par bioloģisko daudzveidību uzlabošanu, par efektīvu politikas instrumentu un finanšu mehānismu ieviešanu un par bioloģiskās daudzveidības apsvērumu ciešāka integrēšana mežsaimniecības, lauksaimniecības un tūrisma nozarēs. Veids Tendence Slodze Barības vielu emisijas gaisā un Notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanos sniegto ūdenī efektu neitralizē lauksaimniecības noteces un gaisa piesārņojuma (NOx, NH3) pieaugums Ķīmisko vielu un smago Iezīmē kāpjošu tendenci metālu emisijas un uzkrāšanās Pazemes ūdens režīma maiņa Seklo pazemes ūdeņu līmenis pazeminās, negatīvi ietekmējot ar ūdeņiem saistīto sugu un biotopu stāvokli Zemes lietojuma maiņa un Palielinās apbūvētās platības iepriekš ekosistēmu fragmentācija neapbūvētās vietās, pieaug aramzemes un izcirtumu platība Svešzemju sugu ienākšana Palielinās ar invazīvajām sugām invadētās platības, palielinās invazīvo sugu nodarīto zaudējumu apjoms īpašumiem Stāvoklis ES nozīmes sugas 51 % ES nozīmes sugu nepietiekams vai nelabvēlīgs aizsardzības stāvoklis 51 Dienas putnu fona monitorings. Gala atskaite par 2019. gadu (autori: Auniņš A., Mārdega I.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 60 ES nozīmes biotopi Tikai 10 % ES nozīmes biotopu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī Bioloģiski vecu mežaudžu Pieaug bioloģiski vecu mežaudžu īpatsvars īpatsvars Ilgtspējīgi apsaimniekotās Pieaug bioloģiskās lauksaimniecības platības teritorijas Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci.

6.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

6.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Mērķi Avots Termiņš Patiesā Eiropas dabas tīklā juridiski aizsargāt vismaz 30 % ES Bioloģiskās 2030. ES sauszemes un 30 % ES jūras teritoriju un tajā integrēt daudzveidības stratēģija ekoloģiskos koridorus 2030. gadam Stingri aizsargāt vismaz trešdaļu no ES aizsargājamajām ES Bioloģiskās 2030. teritorijām, to vidū visus atlikušos ES pirmatnējos un senos daudzveidības stratēģija mežus 2030. gadam Ar skaidri noteiktiem saglabāšanas mērķiem un pasākumiem ES Bioloģiskās 2030. reāli pārvaldīt visas aizsargājamās teritorijas un nodrošināt daudzveidības stratēģija tajās pienācīgu monitoringu 2030. gadam Atjaunot dabu – būtiski uzlabot aizsargāto sugu un biotopu ES Bioloģiskās 2030. stāvokli, palielināt ainavas elementus un bioloģisko daudzveidības stratēģija lauksaimniecību laukos, nodrošināt labu jūras vides stāvokli , 2030. gadam atjaunot upju brīvu tecējumu, palīdzēt ar pilsētu zaļināšanas plāniem, ierobežot invazīvo sugu ietekmi Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmas NAP2027 2027. pilnveidošana, izstrādājot zinātniski pamatotus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, rādītājus Aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa NAP2027 2027. uzlabošanas pasākumu realizēšana saskaņā ar zinātniski pamatotiem sugu un biotopu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniem Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu NAP2027 2027. integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību Natura 2000 tīkla izveidošanas pabeigšana Biotopu direktīvas 2024. 4. pants. Pārkāpumu lieta 2019_2304

6.3 — Politikas apakšmērķi

6.3. Politikas apakšmērķi Bioloģiskās daudzveidības jomā VPP2027 tiek izvirzīti sekojoši divi apakšmērķi: Apakšmērķis 6.1: Bioloģiskās daudzveidības, tajā skaitā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, un vērtīgo ainavu saglabāšana. Apakšmērķis 6.2: Dabas kapitāla saglabāšana un pārvaldība.52 52 Ietver ekosistēmu pakalpojumus, degradēto teritoriju atjaunošanu un dabas kapitāla izmantošanu ekonomikā. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 61

6.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji bioloģiskās daudzveidības jomā

6.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji bioloģiskās daudzveidības jomā PR6.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mēr- Bāzes Bāzes gada 2024. 2027. avots vienība gads vērtība gads gads 6.1.1.a. Labvēlīgā aizsardzības stāvoklī DAP % 2019. 10% 20% 25% esošo ES nozīmes biotopu īpatsvars 6.1.1.b. Labvēlīgā aizsardzības DAP % 2019. 39% 49% 69% stāvoklī esošo aizsargājamo sugu (izņemot putnu) īpatsvars

6.1.2 — Noteikti zinātniski pamatoti DAP % 2019. 0% 50% 100%

6.1.2. Noteikti zinātniski pamatoti DAP % 2019. 0% 50% 100% aizsardzības mērķi ES nozīmes sugām un biotopiem

6.1.3 — Pabeigta Natura 2000 teritoriju VARAM % 2019. 95% 100% 100%

6.1.3. Pabeigta Natura 2000 teritoriju VARAM % 2019. 95% 100% 100% tīkla izveide

6.1.4 — Izveidotas ex-situ kolekcijas NBD, skaits 2019. 0 1 3

6.1.4. Izveidotas ex-situ kolekcijas NBD, skaits 2019. 0 1 3 vietējo aizsargājamo sugu saglabāšanai Rīgas Zoo

6.1.5 — Aktualizēti vai izstrādāti rīcības DAP skaits 2019. 1 2 5

6.1.5. Aktualizēti vai izstrādāti rīcības DAP skaits 2019. 1 2 5 plāni par invazīvu svešzemju sugu izplatības ceļiem

6.1.6 — Novērtējot ainavas nacionālajā VARAM skaits 2019. 0 0 5

6.1.6. Novērtējot ainavas nacionālajā VARAM skaits 2019. 0 0 5 līmenī, izdalītas nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, kurām izstrādātas pārvaldības vadlīnijas, respektējot bioloģisko daudzveidību Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [279], [280] • ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam. PR6.2. Politikas rezultāts: Uzsākta pāreja uz dabas kapitāla pārvaldības un ekosistēmu pakalpojumu pieeju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mēr- Bāzes Bāzes gada 2024. 2027. avots vienība gads vērtība gads gads

6.2.1 — Atjaunotas degradētas ekosistēmas DAP ha 2020. 0 800 2 200

6.2.1. Atjaunotas degradētas ekosistēmas DAP ha 2020. 0 800 2 200

6.2.2 — Atjaunots pārveidoto upju brīvs DAP km 2019. 10,3 40 50

6.2.2. Atjaunots pārveidoto upju brīvs DAP km 2019. 10,3 40 50 plūdums (km)

6.2.3 — Sagatavots ekosistēmu pakal- DAP % 2019. 0% 10% 25%

6.2.3. Sagatavots ekosistēmu pakal- DAP % 2019. 0% 10% 25% pojumu kartējums Latvijas teritorijai 6.2.4.Izstrādātas vadlīnijas par VARAM skaits 2019. 0 1 1 kompetenču sadalījumu zemes resursu efektīvai izmantošanai visos pārvaldības līmeņos, ņemot vērā nozaru intereses, klimata pārmaiņas un sociālekonomiskās attīstības prognozes Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021. ) • Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns (projekts, VSS-518). VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 62 7. Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana

7.1 — Stāvoklis Latvijā

7.1. Stāvoklis Latvijā Ūdeņu resursu esošā vides stāvokļa analīzei ir izmantota informācija no LVĢMC sagatavotajiem nacionālajiem ziņojumiem par vides stāvokli 2008.-2011. gadam un 2012.- 2015. gadam (ar papildinājumiem par 2016.-2018. gadu), LHEI “Jūras vides stāvokļa novērtējuma” (2018. gads), Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta sagatavotā informācija par nozveju gan iekšzemes ūdeņos, gan Baltijas jūrā un Rīgas līcī, kā arī akvakultūru, Veselības inspekcijas (turpmāk – VI) dati par dzeramā ūdens un peldvietu ūdens kvalitāti un Vides monitoringa programmas ietvaros veikto novērojumu rezultāti. Slodzes Galvenie slodžu avoti, kas saistīti ar iekšzemes ūdeņiem, ir rūpniecība un komunālā saimniecība (ūdens resursu izmantošana un notekūdeņu novadīšana, bīstamo un prioritāro vielu noplūde), notece no lauksaimniecības zemēm, iekšzemes zveja un akvakultūras produkcijas ražošana, hidromorfoloģiskie pārveidojumi (HES, dambji, polderi u.c.), klimata pārmaiņas, plūdi, tūrisms un rekreācija, kā arī pārrobežu piesārņojošo vielu pārnese. Par vienu no nozīmīgākajām slodzēm uz iekšzemes ūdeņiem var uzskatīt piesārņojumu ar barības vielām (biogēnajiem elementiem). Galvenie biogēno elementu avoti ir notece no lauksaimniecības zemēm, kā arī pilsētās un apdzīvotās vietās novadītie notekūdeņi, tai skaitā no rūpniecības objektiem. Tā kā kopš 2000. gada Latvijā ir veikti ievērojami ieguldījumi ūdenssaimniecības attīstībai, tajā skaitā investīcijas notekūdeņu attīrīšanai, tā rezultātā laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam ir vērojama pozitīva tendence jeb ar notekūdeņiem novadītā fosfora un slāpekļa daudzuma samazinājums (skat. 34. attēlu). Par biogēno elementu noplūdes apjomiem no lauksaimniecības zemēm detalizēta informācija nav pieejama, tomēr pēdējos gados ir palielinājies kopējais lauksaimniecībā izmantotais mēslošanas līdzekļu apjoms. Jāmin, ka virszemes ūdeņos novadīto ražošanas notekūdeņu apjoms ir ievērojami samazinājies – no aptuveni 20,7 milj. m3 2006. gadā līdz 11,6 milj. m3 2019. gadā. 4000 350 3500 300 ,ro ""C 3000 •••·· ......... ,ro ""C 250 ............ -ro b.O 2500 - ro b.O 200 II lilllll II • l""°fllll c. 2000 c. 150 ----- ..:,,:. 1500 0 ----- 0 ..:,,:. z 1000 c.. 100 500 so 0 0 ~'b ~o, :-,,I:) :-,,"> :-,,'I- :-,,'>J ~ ~ :-,,(o 0 :-,,'h '"\,<:5 '"\,<:5 '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) ~'b ~o, '"\,<:5 '"\,<:5 :-,,I:) :-,,"> :-,,'I- ,;:> ~ ~ :-,,<o 0 '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) '"\,I:) :--,,'h '"\,I:) 34. attēls. No punktveida piesārņojuma avotiem ar notekūdeņiem novadītais paliekošais piesārņojums (pa kreisi – Nkop, pa labi Pkop, t gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem). Latvijā gada laikā gan no virszemes, gan pazemes ūdeņiem tiek iegūti aptuveni 185 milj. m 3 ūdens, no kuriem vairāk nekā 45 % tiek izmantoti komunālo pakalpojumu (dzeramā ūdens apgāde) nodrošināšanai, aptuveni 25 % - lauksaimniecībā, aptuveni 20 % - rūpniecībā, bet VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 63 aptuveni 7 % – pārējās nozarēs. Laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam nav novērojamas būtiskas izmaiņas ūdens resursu ieguves apjomos (skat. 35. attēlu). Iekšējos ūdeņos ir izplatīta gan individuālā zvejniecība, gan rūpnieciskā zveja. Nozvejas apjoms iekšējos ūdeņos ir ievērojami samazinājies – no aptuveni 326 t 2009. gadā līdz 244 t 2018. gadā. 350 300 •<'O 250 "C <'O t,O 200 ............ M E 150 •••••·· = .E ·•·,4········ . ............. . ... .............. . . . . . . . ... ····:.,,. .. 100 - 50 0 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 ■ Virszemes uder:,i ■ Pa zemes Cider:, i • • • • Unear(Virszemes uder:,i) ·" • linear(Pazemes uder;, i) 35. attēls. Ūdens resursu ieguve no dabiskajiem avotiem (milj. m 3 gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem). Slodzes Rīgas līcī un Baltijas jūrā rodas no upju notecēm, pārrobežu piesārņojuma, punktveida avotiem, krasta līniju hidromorfoloģiskiem pārveidojumiem, klimata pārmaiņām, plūdiem, invazīvām sugām, atkritumiem un kuģniecības, kā arī zvejniecības. Līdzīgi kā iekšzemes ūdeņos, arī Baltijas jūrā un Rīgas līcī viens no galvenajiem slodžu veidiem ir biogēno elementu noplūde. Slāpekļa un fosfora slodzes Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir atkarīgas no upju caurplūduma attiecīgajā gadā. Laika periodā no 2006. gada līdz 2016. gadam gan slāpekļa, gan fosfora slodzes uzrāda nelielu samazināšanās tendenci (skat. 36. attēlu). Latvijas upju notece gadā ir 34,7 km 3, bet valsts teritorijā veidojas tikai aptuveni 44 % no kopējās noteces. Piesārņojums, kas Latvijā nonāk no Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas, aptver visas piesārņojošo vielu grupas, īpaši biogēnos elementus, ietekmējot ūdeņu kvalitāti Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam nav novērojamas būtiskas izmaiņas pārrobežu piesārņojuma apjomos. Viena no nozīmīgākajām slodzēm Baltijas jūrā ir nozveja. Lai gan katru gadu tiek noteiktas nozvejas kvotas, tomēr nozvejas apjoms turpina pieaugt – no aptuveni 2644 t 2009. gadā līdz 4251 t 2018. gadā. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 64 lOOO uoo 1500 1000 800 600;$ ..., d 100 l00 700 ,.. lDOl 1007 200I 20Dt 2010 2011 lDU JOU 1014 2011 ?011 600 ,00 ! SOO ..., uoi uoo I JOO 100 d 1000 lOO IOO 100 "° ooof JODI, J0:17 1001 2009 2010 1011 JOU 1011 JOt,t 201-5 2016 ..., d O +-_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ __ !0000 100 10000 X>OI 7Xl0I100t10101011 xn1 JOI) JOU 201, 101• _,.10012001MI091010 20111011 JOIJ 101• 20IS 201t .r- APZlMt:JUMI: PM>P (Vgada) NM>P (Vgada) - 0 20 40 80km ;\ N a (m3/s) 36. attēls. Upju caurplūduma, slāpekļa un fosfora slodžu dinamika uz Rīgas līci un Baltijas jūru53 (pēc LHEI, 2018. gada dati). Stāvoklis Lai gan eitrofikācija ir dabisks process, tomēr antropogēnais piesārņojums (biogēno elementu pieplūde) var ievērojami paātrināt eitrofikācijas procesu norisi. Visaugstākās gada vidējās kopējā slāpekļa koncentrācijas ir konstatētas Lielupes upju baseina apgabalā, bet kopējā fosfora koncentrācijai starp upju baseina apgabaliem ievērojamas atšķirības nav konstatētas. Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācijai iekšzemes ūdensobjektos nav iespējams novērtēt izmaiņu tendenci, jo monitoringa rezultātus ietekmē apsekoto ūdensobjektu izvēle un skaits, bet dažādi ūdensobjekti ir pakļauti atšķirīgai biogēnu elementu slodzei. Jāņem vērā, ka paātrināta eitrofikācijas procesu norise ir saistīta ar zilaļģu savairošanos. Bez tam, kā tiek prognozēts, globālās sasilšanas ietekmē zilaļģu bīstamība var pieaugt gan to radīto toksīnu dēļ (jaunu potenciāli toksisku sugu izplatība mērenā klimata zonās), gan ģeogrāfiskās izplatības areāla paplašināšanās, kā arī savairošanās ātruma dēļ. Pēdējos gados zilaļģu savairošanās periodiski tiek novērota gan oficiālajās, gan neoficiālajās peldvietās, kļūstot par aktuālu, peldētājus potenciāli apdraudošu problēmu Latvijas rekreācijas ūdeņos. Ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums ietver bioloģisko, hidromorfoloģisko un fizikāli-ķīmisko rādītāju novērtējumu. Lai gan laika periodā kopš 2012. gada ir pieaudzis ūdensobjektu ar labu kvalitāti īpatsvars, tomēr kvalitātes novērtējuma statistiku ietekmē 53 Attēlotāsslodzes ir Latvijas teritorijā un pārrobežas pārneses rezultātā radušos slodžu summa, kas nav normalizēta pret upju caurplūdumu. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 65 apsekojamo ūdensobjektu izvēle, kā arī pieejamo monitoringa datu apjoms (rādītāju skaits), uz kā balstīts kvalitātes novērtējums. Peldvietu ūdens kvalitātes novērtējums norāda uz to, ka no visām par valsts budžeta līdzekļiem monitorētajām oficiālajām peldvietām 2020.gadā 2% peldvietu neatbilda ilglaicīgās ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes prasībām, respektīvi, viena no 57 peldvietām bija ar zemas kvalitātes ūdeni. Atbilstoši peldūdens kvalitātes ilgtermiņa novērtējumam, no pārējām peldvietām 2% bija ar pietiekamu ūdens kvalitāti, 25 % peldvietu ūdens kvalitāte bija laba, bet 71% peldvietu ūdens kvalitāte bija izcila54. Kopš 2017. gada kopējā peldvietu ūdens kvalitātes ir nedaudz pasliktinājusies. Tas galvenokārt ir saistīts ar meteoroloģiskajiem apstākļiem – stipru lietusgāžu laikā peldūdeņos tiek ienests piesārņojums no apkārtējās sauszemes teritorijas, kā arī lietus ūdens kopā daļēji attīrītiem notekūdeņiem tiek ievadīts dabas ūdeņos, jo īpaši upēs, lai nepārslogotu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Ņemot vērā prognozes, ka nokrišņu daudzums, kā arī dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem tikai pieaugs un ka pēc prognozēm līdz 21. gadsimta beigām gada kopējais nokrišņu daudzums palielināsies par 10 līdz 21% (aptuveni 80-100 mm)55, paredzams, ka īstermiņa piesārņojuma epizodes peldvietās kļūs aizvien biežākas, ietekmējot arī ilglaicīgo mikrobioloģisko kvalitāti. Ūdensapgādei lielākoties tiek izmantoti pazemes ūdeņi, kuru kvalitāte ir laba un nemainīga. Novērtējot ilgtermiņa tendences, līdz 2014. gadam ir vērojama ūdens kvalitātes uzlabošanās, bet kopš 2014. gada tā ir stabilizējusies bez lielām izmaiņām pa atsevišķiem gadiem. Samazinoties ūdens resursu ieguves apjomiem, ir novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa stabilizēšanās un depresijas piltuves samazināšanās Liepājā un Rīgā, kur tās izveidojās 20. gadsimtā intensīvas ūdens ieguves dēļ. Jaunas prasības centralizēti piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti. Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu šī direktīva paredz riska izvērtējumu visā ūdens piegādes ķēdē, tai skaitā arī riska novērtēšanu ūdens ieguves vietās, nosaka atjauninātus esošos nekaitīguma standartus, kā arī ievieš jaunus ūdens kvalitātes rādītājus ūdens monitoringam. Attiecībā uz ūdens resursiem, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei, sākotnēji ir jāizvērtē Direktīvas (ES) 2020/2184 prasības un jāizstrādā monitoringa plāns, lai turpmāk ūdeņu monitoringa programmas ietvaros veiktu optimālus ūdens kvalitātes rādītājus novērojumu, kas ļautu pamatoti izvērtēt riskus ūdensobjektos, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei. Ietekmes Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir vērojama eitrofikācijas negatīvā ietekme. Viena no redzamākajām eitrofikācijas ietekmēm ir fitoplanktona biomasas pieaugums. Lai gan laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam Rīgas līča piekrastē hlorofila vasaras vidējā koncentrācija ir nedaudz samazinājusies, bet Baltijas jūras piekrastē ir vērojama neliela, bet pieaugoša tendence, gan Rīgas līcī, gan Baltijas jūras piekrastē hlorofila-a koncentrācija vasaras mēnešos pārsniedz HELCOM noteiktās robežvērtības. Hlorofila-a koncentrācija tiek noteikta arī iekšzemes ūdensobjektos, tomēr monitoringa rezultātus ietekmē apsekojamo ūdensobjektu izvēle konkrētajā gadā, tādēļ nav iespējams novērtēt hlorofila-a koncentrācijas izmaiņu 54 Piesārņotās vietas, kas prioritāri sanējamas kā HELCOM karstais punkts (HELCOM Hot Spots) ir ietvertas 38. Rīcības virzienā Piesārņojumu likvidēšana vēsturiski piesārņotās vietās. 55 Skaidrojums: t.sk. pašvaldību klimata pielāgošanās stratēģijas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (skat. 33. zemsvītras piezīmi) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 66 tendenci. Pieaugot aļģu biomasai, samazinās ūdens caurspīdība un līdz ar to samazinās arī saules gaismas iespīdēšanas dziļums. Eitrofikācija ūdenstilpnēs ir riska faktors zilaļģu pārmērīgas savairošanās procesam iedzīvotāju izmantotajās peldvietās. Latvijas ūdens resursi pilnībā ļauj nodrošināt iedzīvotājus ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni. Kopumā Latvijā ir pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas – no 79 % 2012. gadā līdz 87 % 2018. gadā. Paaugstinoties gada vidējai gaisa temperatūrai un palielinoties stipru nokrišņu varbūtībai, ir samazinājies pavasara plūdu biežums, bet palielinās vasaras-rudens lietus plūdu risks un rudens/ziemas vējuzplūdu izraisīto plūdu risks. Cilvēka darbības rezultātā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nonāk prioritārās un bīstamās vielas, tai skaitā dzīvsudrabs. Atsevišķām vielām ir noteiktas vides kvalitātes robežvērtības ūdenī, bet dzīvsudrabam arī biotā – zivju audos. Baltijas jūras piekrastes ūdeņos laika periodā no 2012. līdz 2016. gadam veiktajos dzīvsudraba koncentrācijas novērojumos iegūtie rezultāti variēja no 36 līdz 76 µg/kg uz mitro masu, kas būtiski pārsniedz Direktīvā 2013/39/ES noteikto dzīvsudraba koncentrācijas robežvērtību – 20 µg/kg. Dzīvsudraba koncentrācijas robežvērtības ievērojami tiek pārsniegtas arī Rīgas līča rietumu un austrumu piekrastē. Rīgas līča atklātajos ūdeņos dzīvsudraba koncentrācija laika periodā 2008. gada līdz 2015. gadam variēja no 15 līdz 24 µg/kg uz mitro masu, un robežvērtība tika pārsniegta 3 reizes. ESAO Pārskata sadaļa par labu ūdens kvalitātes un pakalpojumu nodrošināšanu ietver sekojošus ieteikumus: - uzlabot ūdensobjektu kvalitātes monitoringu un novērtēšanu; apzināt vides apdraudējumus un iespējamos riskus; - samazināt lauksaimniecība radīto difūzo ūdens piesārņojumu, izmantojot dažādus pasākumus: reglamentējošos (piemēram, tehnoloģijas, kvalitātes standarti), ekonomiskos (piemēram nodokļi attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem) un brīvprātīgos (piemēram, informētības vairošanas iniciatīvas, apmācības) pasākumus; - papildināt ES finansējumu ar valsts un privātiem ieguldījumiem, lai modernizētu notekūdeņu attīrīšanas un ūdensapgādes infrastruktūru; nodrošināt, ka autonomas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas atbilst vides noteikumiem; - uzlabot maza apjoma ūdensapgādes sistēmas (piemēram akas), lai paplašinātu piekļuvi kvalitatīvam dzeramajam ūdenim; - veikt tehniski ekonomisko priekšizpēti, lai novērtētu alternatīvu dūņu atkārtotas izmantošanas vai apglabāšanas iespēju rentabilitāti un sagatavotos īstenot labāko risinājumu. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 67 Veids Tendence Slodze Virszemes ūdeņos novadīto Notekūdeņu apjoms samazinās. notekūdeņu apjoms Novadītais biogēnu apjoms (Nkop , Novadītais biogēnu apjoms samazinās, bet Pkop. Un BSP) vērojams neliels pieaugums pēdējos gados. Ūdens resursu izmantošana Ūdens resursu izmantošanas apjoms kopumā būtiski nemainās, lai gan palielinās lauksaimniecībā izmantojamā ūdens apjoms. Lauksaimniecības izkliedētais Palielinās kopējais izmantotais mēslošanas un (difūzais) piesārņojums augu aizsardzības līdzekļu apjoms. Slāpekļa un fosfora slodzes Baltijas Neliela samazināšanās tendence. jūrā un Rīgas jūras līcī Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras Apjoms turpina pieaugt. līcī Nozveja iekšējos ūdeņos Apjoms ievērojami samazinājies. Svešzemju sugu skaits Baltijas jūrā Palielinās ar invazīvajām sugām invadētās un Rīgas jūras līcī platības, palielinās invazīvo sugu nodarīto zaudējumu apjoms īpašumiem. Svešzemju sugu skaits pieaug. Latvijas Baltijas jūras ūdeņos reģistrētas 45 svešzemju sugas, no kurām 17-18 sugām ir izveidojušās dzīvotspējīgas populācijas. Pārrobežu piesārņojums Pārrobežu piesārņojuma apjoms būtiski nemainās, tomēr tā risks nozīmīgs. Gaisa temperatūras izmaiņas un Gaisa temperatūras paaugstināšanās (vidēji gadā) stipri nokrišņi un stipro nokrišņu epizožu biežuma palielināšanās veicina plūdu risku un ietekmē ūdens kvalitāti. Stāvoklis Biogēnu saturs virszemes ūdeņos Biogēnu saturs mainīgs pa gadiem, eitrofikācija liecina, ka problēma pastāv. Prioritārās un bīstamās vielas Situācija nemainīga – lielākā daļa novēroto vielu ūdensobjektos ūdenī nav konstatējamas izmērāmos daudzumos, bet vairumā monitoringa vietu konstatēti dzīvsudraba un bromdifenilēteru normatīvu pārsniegumi. Ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte Vērojama neliela ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanās. Peldvietu ūdens kvalitāte Vērojama peldvietu ūdens kvalitātes neliela pasliktināšanās. Biežākas īstermiņa piesārņojuma epizodes. Pazemes ūdeņu kvalitāte Situācija bez būtiskām izmaiņām. Pazemes ūdens režīma maiņa Samazinoties ūdens resursu ieguves apjomiem, ir vietās, kur izveidojusies depresijas novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa piltuve stabilizēšanās un Rīgas depresijas piltuves samazināšanās. Dzeramā ūdens kvalitāte Pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem visām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni. Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 68

7.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

7.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Mērķi Avots Termiņš Jūras vides stāvokļa uzlabošana un pazemes NAP2027 2027. ūdens resursu aizsardzība, samazinot antropogēno slodzi, t. sk. notekūdeņu kaitīgo ietekmi uz dabas resursiem un vidi, nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras izveidi un veicinot notekūdeņu dūņu apstrādi Sasniegt visu ūdensobjektu labu kvalitatīvo Eiropas Parlamenta un Padomes 2027. un kvantitatīvo stāvokli Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva) Sasniegt vismaz pietiekamu ūdens kvalitāti Eiropas Parlamenta un Padomes 2027. visās oficiālajās peldvietās Direktīva 2006/7/EC Par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību Samazināt ķīmisko augu aizsardzības Eiropas Savienības stratēģija “No 2030. līdzekļu lietošanu par 50%, kā arī mēslošanas lauka līdz galdam” līdzekļu lietošanu par 20%. Novērtēt un pārvaldīt plūdu riskus, lai Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. mazinātu nelabvēlīgās sekas cilvēku Direktīva 2007/60/EK (2007. gada veselībai, videi un kultūras mantojumam 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību Ūdens piesārņojuma ar lauksaimnieciskas Padomes Direktīva 91/676/EEK Pastāvīgi izcelsmes nitrātiem samazināšana un (1991. gada 12. decembris) turpmāka novēršana attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu Direktīva) Pasargāt cilvēku veselību no dzeramā ūdens Eiropas Parlamenta un Padomes Pastāvīgi piesārņojuma negatīvās ietekmes Direktīva (ES) 2020/2184/EK (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti Aizsargāt vidi ES no komunālo notekūdeņu Padomes Direktīva 91/271/EEK Pastāvīgi nelabvēlīgās ietekmes, savācot un attīrot (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņus notekūdeņu attīrīšanu Panākt labu jūras vides stāvokli visos Eiropas Parlamenta un Padomes 2027. dalībvalsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Direktīva 2008/56/EK Piesārņotāju koncentrācija ir tāda, kas nerada (2008. gada 17. jūnijs), nelabvēlīgu ietekmi videi un cilvēka ar ko izveido sistēmu Kopienas veselībai rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) Baltijas jūra bez bīstamajām vielām un -Helsinku konvencija un HELCOM Pastāvīgi atkritumiem Baltijas jūras rīcības plāns Labvēlīgs Baltijas jūras bioloģiskās -HELCOM rekomendācijas daudzveidības stāvoklis Aktivitātes Baltijas jūrā tiek veiktas videi draudzīgā veidā Baltijas jūra bez eitrofikācijas VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 69 Mērķi Avots Termiņš Stratēģijas vispārējais mērķis attiecībā uz ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam Pastāvīgi vidi: glābt jūru. (2009) un tās Rīcības plāns Politikas jomas – bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana, apakšmērķi: - tīri ūdeņi; - daudzveidīga un veselīga daba. Politikas jomas – barības vielu noplūdes jūrā samazināšana līdz pieļaujamam līmenim, apakšmērķi: - mazināt biogēnu ienesi Baltijas jūrā; - mazināt eitrofikāciju un sasniegt labu vides stāvokli. Bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, Padomes Direktīva 92/43/EEK Pastāvīgi aizsargājot dabiskos biotopus, savvaļas faunu (1992. gada 21. maijs) un floru par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību Atjaunot dabu – būtiski uzlabot aizsargāto ES Bioloģiskās daudzveidības 2030. sugu un biotopu stāvokli, nodrošināt labu stratēģija 2030. gadam jūras vides stāvokli , atjaunot upju brīvu tecējumu, ierobežot invazīvu svešzemju sugu ietekmi Aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības NAP2027 2027. stāvokļa uzlabošanas pasākumu realizēšana saskaņā ar zinātniski pamatotiem sugu un biotopu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniem Panākt, ka vismaz 30 % sugu un biotopu ir ES Bioloģiskās daudzveidības 2030. nonākuši labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī vai stratēģija 2030. gadam vismaz uzrāda virzību uz to

7.3 — Politikas apakšmērķi

7.3. Politikas apakšmērķi Iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā tiek izvirzīti sekojoši četri apakšmērķi: Apakšmērķis 7.1: Plūdu riska un erozijas samazināšana. Apakšmērķis 7.2: Droša ūdens resursu izmantošana, nelietderīga patēriņa samazināšana un dūņu lietderīgas izmantošanas palielināšana. Apakšmērķis 7.3: Virszemes ūdeņu un jūras vides stāvokļa uzlabošana. Apakšmērķis 7.4: Piesārņojuma samazināšana virszemes ūdeņos un jūras vidē. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 70

7.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā

7.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā PR7.1. Politikas rezultāts: Panākta plūdu riska un erozijas samazināšana Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Mēr- Bāzes Bāzes 2024. 2027. vienība gads gada gads gads vērtība 7.1.1.Jaunbūvētu vai nostiprinātu piekrastes VARAM km 2020. 7 10 14 joslu, upju krasta un ezeru aizsardzība pret plūdiem

7.1.2 — Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no VARAM iedzīvot. 2020. 187 187 194

7.1.2. Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no VARAM iedzīvot. 2020. 187 187 194 plūdu aizsardzības pasākumiem Skaits tūkst. tūkst. tūkst. 7.1.3.Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai VARAM ha 2020. 0 0 60 * atjaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021. ) • Plūdu riska pārvaldības plāni 2022. – 2027. gadam (projekts) Skaidrojums: * Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam (projekts) plānotā vērtība uz 2029. gadu ir 91 ha. PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. gads gada gads gads vērtība

7.2.1 — Iedzīvotāju skaits, kas saņem VI % 2019. 87 >87 >87

7.2.1. Iedzīvotāju skaits, kas saņem VI % 2019. 87 >87 >87 atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni

7.2.2 — Iestādes un uzņēmumi, kas LŪKA skaits 2019. 129 150 200

7.2.2. Iestādes un uzņēmumi, kas LŪKA skaits 2019. 129 150 200 nodrošina iedzīvotājiem brīvi pieejamu ūdeni bez maksas (iniciatīva U-vitamīns)

7.2.3 — Dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes VI % 2019. 19.7 <19.7 <19.7

7.2.3. Dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes VI % 2019. 19.7 <19.7 <19.7 rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvars

7.2.4 — Dzeramā ūdens mikrobioloģiskās VI % 2019. 4.6 <4.6 <4.0

7.2.4. Dzeramā ūdens mikrobioloģiskās VI % 2019. 4.6 <4.6 <4.0 kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvars

7.2.5 — Labā stāvoklī esošo pazemes LVĢMC % 2019. 88 88 88

7.2.5. Labā stāvoklī esošo pazemes LVĢMC % 2019. 88 88 88 ūdensobjektu īpatsvars

7.2.6 — Ūdens patēriņa/izmantošanas EVA Indekss (% 2019. <1 <1,5 <1,5

7.2.6. Ūdens patēriņa/izmantošanas EVA Indekss (% 2019. <1 <1,5 <1,5 indekss )

7.2.7 — Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvars LVĢMC % 2019. 93.6 94 95

7.2.7. Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvars LVĢMC % 2019. 93.6 94 95 Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [59], [274], [346] • Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134) • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 71 PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņš Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. avots gads gada gads gads vērtība

7.3.1 — Ūdens zudumi LVĢMC % no kopējā iegūtā 2019. 6.0% <6% <6%

7.3.1. Ūdens zudumi LVĢMC % no kopējā iegūtā 2019. 6.0% <6% <6% ūdens daudzuma

7.3.2 — Ūdens atkārtota LVĢMC milj. m3 2019. 16,6 >20% >20%

7.3.2. Ūdens atkārtota LVĢMC milj. m3 2019. 16,6 >20% >20% izmantošana uzņēmumu atgriezeniskajās sistēmās Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [274] • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mēr- Bāzes Bāzes 2024. avots vienība gads gada 2027. gads gads vērtība

7.4.1 — Augstai un labai ekoloģiskai LVĢMC % 2020. 33 33 35%

7.4.1. Augstai un labai ekoloģiskai LVĢMC % 2020. 33 33 35% kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars

7.4.2 — Uzlabojies jūras vides stāvoklis LHEI skaits 2018. 2 5 9

7.4.2. Uzlabojies jūras vides stāvoklis LHEI skaits 2018. 2 5 9 (vairāk kvalitatīvo raksturlielumu atbilst labam stāvoklim)

7.4.3 — Iedzīvotāju skaits, kam VARAM skaits 2023. 687 670 687 670 713 570

7.4.3. Iedzīvotāju skaits, kam VARAM skaits 2023. 687 670 687 670 713 570 uzlabota notekūdeņu attīrīšanas (2029.) kvalitāte un efektivitāte

7.4.4 — Vismaz pietiekamai kvalitātei VI % 2020. 98% ≥98% ≥98%

7.4.4. Vismaz pietiekamai kvalitātei VI % 2020. 98% ≥98% ≥98% atbilstošo oficiālo peldvietu īpatsvars Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [274] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021. ) • HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts) • Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 72 PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mēr- Bāzes Bāzes 2024. avots vienība gads gada 2027. gads gads vērtība

7.5.1 — Papildus jauna vai uzlabota VARAM CE 2019 0 0 23 400

7.5.1. Papildus jauna vai uzlabota VARAM CE 2019 0 0 23 400 notekūdeņu attīrīšanas jauda

7.5.2 — Iedzīvotāji, kas saistīti ar VARAM CE 2023 1 321 368 - 1 327 828

7.5.2. Iedzīvotāji, kas saistīti ar VARAM CE 2023 1 321 368 - 1 327 828 vismaz sekundāro komunālo (2029.) notekūdeņu attīrīšanu

7.5.3 — Normatīvi tīro notekūdeņu LVĢMC % 2019 93.6 94 95

7.5.3. Normatīvi tīro notekūdeņu LVĢMC % 2019 93.6 94 95 īpatsvars

7.5.4 — Slāpekļa slodzes Baltijas jūrā HELCOM t/g 2013 1670 1670 1670

7.5.4. Slāpekļa slodzes Baltijas jūrā HELCOM t/g 2013 1670 1670 1670 samazinājums atbilst HELCOM noteiktajiem mērķim

7.5.5 — Fosfora slodzes Baltijas jūrā HELCOM t/g 2013 220 220 220

7.5.5. Fosfora slodzes Baltijas jūrā HELCOM t/g 2013 220 220 220 samazinājums atbilst HELCOM noteiktajam mērķim.

7.5.6 — Organiskā piesārņojuma (ĶSP) LVĢMC % 2018 94 >94 >94

7.5.6. Organiskā piesārņojuma (ĶSP) LVĢMC % 2018 94 >94 >94 attīrīšanas efektivitāte aglomerācijās, kuru CE56> 2000 Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [274], [346] • HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts) • Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) 56 CE jeb cilvēku ekvivalenti ir organiskā piesārņojuma rādītājs. Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g O 2 dienā. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 73 8. Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība

8.1 — Stāvoklis Latvijā

8.1. Stāvoklis Latvijā Novērtējumam izmantoti nacionālie ziņojumi, inventarizācijas ziņojumi un pārskati par vides stāvokli, gaisa kvalitāti, emisijām vidē un piesārņojuma pārnesi lielos attālumos, EK Oficiālās statistikas dati Eurostat un CSP dati Oficiālās statistikas portālā, kā arī LVĢMC informācija. Ražošanas devumu kopējā piesārņojuma raksturojumā var novērtēt, raksturojot slodzes, bet tikai specifiskos gadījumos tas izpaužas stāvokļa indikatoros. Līdz ar to galvenā vērība pievērsta slodžu raksturojumam, bet stāvokļa raksturojums sniegts attiecīgo jomu sadaļās. Slodzes un stāvoklis Ražošanā, t.sk. enerģijas ražošanā un lauksaimnieciskajā ražošanā, tiek patērēta liela daļa no dabas resursiem, kā arī radīts piesārņojums un atkritumi. Sekmējot un veicinot ražošanas sektora attīstību (skat. sadaļu Virzošie spēki), ir vienlaikus jāspēj nošķirt ekonomiskā izaugsme no vides degradācijas, lai piesārņojuma līmenis kaitīgi neietekmētu cilvēka veselību un vidi. Apkopotie dati, kas balstās uz nacionāli veiktajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu datiem pēc vienkāršākās aprēķinu metodes pakāpes jeb tā saucamās Tier1 aprēķinu metodes, kas atsevišķiem kurināmā veidiem neņem vērā labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, liecina, ka līdz šim Latvijā ražošanas pieaugums vēl aizvien ir cieši saistīts ar kopējo emisiju apjoma pieaugumu. 130.0 120.0 110.0 100.0 90.0 80.0 70.0 60.0 50.0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 (BCD) R0PNI ECTBA NOxill(ka N02 ) NMV0C - PM2.5 - PMl0 37. attēls. Rūpniecības produkcijas un piesārņojošo vielu emisiju apjoma indeksi 2006.- 2018. gadā (2015=1) (pēc CSP datiem). Atbilstoši nacionālo ziņojumu ietvaros veiktajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu datiem, kas balstās uz vienkāršāko aprēķinu metodiku, redzams, ka šajā sektorā slāpekļa oksīdu un daļiņu PM emisiju apjoms aizvien turpina pieaugt, turklāt salīdzinājumā ar 2013. gadu daļiņu PM emisiju apjoms 2018. gadā ir dubultojies. Vienlaikus arī pašu uzņēmumu iesniegtie dati arī norāda uz to, ka salīdzinot ar 2005. un 2010.gadu smalko daļiņu PM10 emisijas ir pieaugušās - sadedzināšanas iekārtu gadījumā no 442 tonnām -2010.gadā līdz 1194 tonnām - 2020.gadā. Arī rūpniecības procesiem izmantotajās sadedzināšanas iekārtās smalko daļiņu PM10 emisijas salīdzinājumā ar 2005.gada un 2010.gadā radītajām emisijām nav būtiski VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 74 samazinājušās. Vienlaikus jāņem vērā, ka šiem datiem nav veikta pilnīga datu kvalitātes kontrole un tie var būt visai aptuveni (datu avots: LVĢMC 2020.gada vides statistikas pārskata “Nr.2 Gaiss” publisko pārskatu kopsavilkumi). Šāda tendence apliecina to, ka enerģijas ražošanā pietiekami strauji nenotiek pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem (turpmāk - AER). Vienlaikus AER struktūrā bez vēsturiski nozīmīgā hidroelektrostaciju devuma, aizvien lielāku daļu ieņem biogāzes un biomasas izmantošana, kas savukārt ir saistīts ar gaisa piesārņojošo vielu (galvenokārt PM2.5, PM10 un NO2) emisijām. 700 600 500 r 400 - 300 I ' 200 IJ 100 t ~ ... ~ 0 ~w~~*~~~~~&P~~~~~~~~~Y~~~~~~~~ ~~~~~~~~~~~f~~~~~~~~~~~~~~~~~~ ■ Hidroe lektrost acijas (lOXGWhJ Veja elekt rostacijas (GWh) Saules mikrogenerat ori un elektrostacijas (GWh) - Biomasas kogeneriicijas st acijas un elektrost acijas (GWh) - Biogiizes kogeneracij as stacijas (GWh) 38. attēls. Saražotā elektroenerģija (GWh) no atjaunīgiem energoresursiem 1990.- 2019. gadā (pēc CSP datiem). Arī SEG emisiju daudzums, ko rada ražošana, turpina pieaugt. Piemēram, fluorogļūdeņražu emisiju daudzums no rūpniecības, laika periodā no 2013. gada līdz 2018. gadam, ir pieaudzis no 191,21 līdz 238,51 tūkst. t CO2 ekv. Pozitīvas tendences saskatāmas ūdens resursu jomā. Izvērtējot ūdens izmantošanas datus pa tautsaimniecības nozarēm, redzams, ka turpina samazināties rūpniecībā izmantotais ūdens apjoms, vienlaikus pretēja tendence ir vērojama lauksaimniecības sektorā. Lejupejošu (pozitīvu) tendenci uzrāda arī dati par ražošanas notekūdeņu apjoma izmaiņām (sk. 39. attēlu). VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 75 25000,0 20000,0 . ....... ....... - ..... .... ~E 1:: 15000,0 •••••···· -" ,_ , :, ...... ••••·· 10000,0 5000, 0 0,0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 Gads 39. attēls. Ražošanas notekūdeņu apjoma izmaiņas 2006.-2019. gadā. Aizvien lielāka vērība tiek pievērsta resursu izmantošanai/apritīgumam ražošanā. Iekšzemes patēriņa (minerālo resursu ieguve, meža izcirstās platības un krājas) un radīto ražošanas atkritumu daudzuma indikatori uzrāda negatīvu pieaugošu tendenci. Pozitīvi vērtējams pieaugums otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvarā iekšzemes patēriņā, bet pieauguma temps ir lēns un saglabājas risks nesasniegt 2027. gadam noteikto mērķi. Vērtējot situāciju ķīmisko vielu, maisījumu un produktu ražošanā, secināts, ka arī šajā sektorā ir vērojama pieaugoša tendence. Bīstamās ķīmiskās vielas tomēr pārsvarā tiek ievestas un/vai importētas un Latvijā salīdzinoši nelielos apjomos izmantotas dažādu maisījumu ražošanā. Vienlaikus 2020. gadā veiktajā pētījumā par ķīmisko vielu pārvaldību57 īpaši uzsvērts, ka Latvijā papildus ražošanas nozarēm, augsta riska ķīmiskās vielas tiek izmantotas arī būvniecības, auto tirdzniecības un remonta, kā arī konstatētas vairumtirdzniecības nozarē. Pētījuma ietvaros apkopotā informācija par vielu ievešanas/ ražošanas apjomiem laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam identificē vairākas augsta riska ķīmiskās vielas, kurām ir raksturīga pieaugoša ievešanas/ražošanas dinamika. Savukārt pētījumā konstatēts, ka, ievērojot prasības, kas attiecas uz NOP augu aizsardzības līdzekļu ierobežošanu Eiropas Savienībā, nav indikāciju, ka šīs vielas varētu tikt ražotas, importētas vai lietotas Latvijā. Saistībā ar iepriekšējās dekādēs lietotajiem pesticīdiem, šo vielu atkritumi Latvijā šobrīd vairs netiek uzglabāti. Tomēr monitoringa programmas rezultāti (2015.-2018. gads) parāda vairāku pesticīdu vielu klātbūtni analizētajos ūdens un sedimentu paraugos, kas norāda uz vēsturisko piesārņojumu. Vides monitoringa dati norāda arī uz augsta riska ķīmisko vielu klātbūtni, kas var tikt skaidrota ar dažādu Latvijā ievesto izstrādājumu sastāvā esošām vielām. Bromdifenilēteru radniecīgo vielu summa, kas ietverta kā prioritārās vielas monitoringam sedimentos un biotā, laika posmā no 2015.-2018. gadam, dažu monitoringa staciju sedimentu paraugos pārsniedz metodes kvantificēšanas robežu, tomēr konstatētās vērtības uzskatāmas par zemām, bet biotā (zivīs – asaros) noteiktā vides kvalitātes normatīva (VKN=0,0085 μg/kg) pārsniegumi konstatēti visās monitoringa stacijās. Galvenās polibromēto difenilēteru (PBDE) lietišķā pielietojuma jomas 57 Nacionālā ieviešanas plāna "Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem īstenošanu" izstrāde un nepieciešamo datu aktualizācija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un citām augsta riska ķīmiskām vielām” (Baltijas Vides forums, 2020) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 76 nosaka viena no to īpašībām – spēja slāpēt degšanu ar liesmu. Tādējādi šo vielu pielietojums kā liesmu slāpētājiem notiek elektronisko iekārtu plastmasas daļās, poliuretāna putās, tekstilizstrādājumos (auto un avio industrijās), kā arī atsevišķu tipu siltumizolācijas materiālos. Tāpat arī perfluoroktānsulfonskābes (PFOS) un tās atvasinājumu regulāra konstatēšana vides monitoringā norāda, ka daļa no izstrādājumiem, kas varētu būt apstrādāti ar PFOS, kura ir samērā plašs lietojuma spektrs, nonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā. Vides monitoringa dati, papildu citiem sabiedrības veselību ietekmējošiem faktoriem (bīstamo vielu monitoringa dati pārtikā u.tml.), būtu jāvērtē cilvēka biomonitoringa aspektā. Nacionālā līmenī informācija par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām tiek apkopota Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā (turpmāk – Reģistrs), ko veido un uztur LVĢMC 58. Šajā reģistrā ir reģistrētas 3588 vietas, no kurām 250 ir piesārņotas vietas un 2618 potenciāli piesārņotas vietas (2021. gada februāra dati). Par vēsturiski piesārņotu vietu tiek uzskatīta piesārņota teritorija, kuras piesārņotājs savu darbību ir beidzis pirms 2001. gada 1.jūlija, vairs nepastāv, kā arī piesārņojuma radītājam vairs nav iespējams piemērot principu “piesārņotājs maksā”. Izmantojot Reģistra datus, 2. tabulā uzskaitītas piesārņotākās vietas Latvijas teritorijā, kas vienlaikus arī uzskatāmas par prioritāri sanējamām, jo atbilst šādiem pamatkritērijiem: − piesārņotai vietai raksturīgs augsts piesārņojuma līmenis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus un ir ietekmēta plaša teritorija; − piesārņotas vietas teritorijas tuvums raksturojas ar jutīgu teritoriju tuvumu, kā arī pastāv virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņojuma draudi, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību. Saskaņā ar veikto izpēti un/vai monitoringa datiem piesārņojošo vielu parametri teritorijā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos kritiskos robežlielumus (C vērtības) un piesārņojuma tālāka izplatība var ietekmēt pazemes ūdeņu vai virszemes ūdeņu kvalitāti; − ietekmēts liels skaits iedzīvotāju, tai skaitā iespējama negatīva ietekme uz uzņēmējdarbību. 2.tabula. Prioritāri sanējamās vēsturiski piesārņotās vietas 59 Piesārņotā teritorijas Piesārņotās Aptuvenais Iespējamā ietekme uz riska nosaukums teritorijas teritorijā ūdensobjektiem* kopējā un ietekmēto piesārņojuma iedzīvotāju skaits platība Dzelzceļa iela 10, Platība 8,89 ha 698 tūkst. Daugava, D427 SP (posms Aizkraukle, bijusī (piesārņojuma no Aiviekstes līdz Ogrei; dzelzsbetona rūpnīcas platība 2,3 ha) Daugava, D413 SP (posms teritorija no Ogres līdz Longai) Kīleveina grāvis, Rīga Platība 4,6 ha 50 tūkst. (tiešā Daugava, D413 SP (posms (piesārņojuma sociāli ekonomiskā no Ogres līdz Longai) platība 2,5 ha) ietekme 9 tūkst.**) Sarkandaugavas kanāls Platība 5,6 ha 40 tūkst. (tiešā Daugava, D413 SP (posms no Ganību dambja uz (piesārņojuma sociāli ekonomiskā no Ogres līdz Longai); Daugavas pusi, Rīgā platība 4,6 ha) ietekme Ķīšezers 58 Reģistrs: http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=home_view VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 77 17 tūkst. **) Gaides iela 11, Platība 1,71 ha 23 tūkst. Gauja, G215 (posms no Valmiera, bijusī (piesārņojuma Abula līdz Strīķupei) Valmieras naftas bāze platība nav zināma) Mazuta katlu māja Platība 20,4 ha 78 tūkst. Iecava, L127 (no iztekas līdz Kalnciema ceļā 105B (piesārņojuma ietekai Lielupē); un 109B, Jelgavā platība 0,45 ha) Lielupe, L143 (posms no Mūsas un Mēmeles satekas līdz Svētei); Lielupe, L107 (no Mēmeles līdz Vecbērzes poldera apvadkanālam); Lielupe, L100 SP (posms no Vecbērzes poldera apvad- kanāla līdz Vecslocenei) AS „Daugavpils Platība 31,5 ha 83 tūkst. Daugava, D500 (posms no Lokomotīvju Remonta (piesārņojuma valsts robežas līdz Laucesai) Rūpnīca” (Marijas ielā platība 3,29 ha) 1, Daugavpilī) un PAS „Daugavpils siltumtīkli” siltum- centrāles Nr. 2 (Silikātu ielā 8, Daugavpilī) teritorija * MK 2011. gada 31. maija noteikumi Nr. 418 „Noteikumi par riska ūdensobjektiem” ** Teritorijām veikta detalizēta izpēte un sagatavots Tehniski ekonomiskais pamatojums sanācijas darbiem, līdz ar to pieejama informācija par precīzu tiešo sociālo ekonomisko ietekmi Mūsdienīgai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai, kas ietver ne tikai izpētes un sanācijas uzraudzību un kontroli, bet arī regulāru informācijas aktualizēšanu reģistrā, ir nozīmīga loma vides kvalitātes saglabāšanā. VVD organizē, pārrauga un kontrolē piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju. Lai pilnveidotu esošo piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības modeli, VVD nepieciešams pārņemt savā pārraudzībā no LVĢMC reģistru. Šāds pārvaldības modelis nodrošinātu pilnvērtīgu reģistra uzraudzību un tajā ietvertās informācijas aktualizāciju, kā arī iedzīvotājiem būtu pieejama aktuālā informācija par zemes stāvokli un pašvaldībām – informācija, kas nepieciešama teritorijas attīstības plānošanai. Veids Tendence Slodze NMGOS emisijas no ražošanas Pieaug emisiju apjoms no kurināmā izmantošanas rūpniecībā un rūpniecības procesiem. Daļiņu PM emisijas no Pieaug emisiju apjoms no elektroenerģijas un siltuma ražošanas ražošanas sektora. Ražošanā radīto atkritumu Pieaug ražošanā radīto atkritumu apjoms. daudzums Ūdens resursu izmantošana Samazinās ūdens izmantošanas apjomi rūpniecībā. rūpniecības nozarē Ražošanas notekūdeņu apjoms Samazinās ražošanas notekūdeņu apjoms. Ķīmisko vielu kopējais Kopējie apjomi pieaug. Tendenci nav iespējams daudzums novērtēt kā pozitīvu/negatīvu. Bīstamās ķīmiskās vielas ar laiku tiek aizstātas ar mazāk bīstamām vielām ne vienmēr samazinot apjomus. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 78 Īpaši bīstamās vielas Ievešanas/ražošanas dinamika un apjoma izmaiņas būtiski atšķiras pa vielām/vielu grupām. Turpinās izpēte. Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.

8.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

8.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Mērķi Avots Termiņš Attīstīt novatoriskus industriālos procesus un Eiropas industriālā stratēģija 2030. un tīrākas tehnoloģijas turpmāk Atvieglot industriālo simbiozi, proti, izstrādāt pašas EK Jaunais Aprites 2030. un industrijas virzītu ziņošanas un sertifikācijas ekonomikas rīcības plāns turpmāk sistēmu un palīdzēt šādu simbiozi realizēt Popularizēt digitālo tehnoloģiju izmantošanu EK Jaunais Aprites 2030. un resursu izsekošanā, atpakaļizsekošanā un kartēšanā ekonomikas rīcības plāns turpmāk Nodrošināt labāku cilvēka veselības un vides Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju 2030. un aizsardzību pret bīstamām ķīmiskām vielām stratēģija turpmāk Veicināt pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ķīmisko Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju 2030. un vielu izmantošanu stratēģija turpmāk

8.3 — Politikas apakšmērķi

8.3. Politikas apakšmērķi VPP apakšmērķis ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā ir: Apakšmērķis 8.1: veicināt piesārņojuma samazināšanu, t.sk. piesārņoto vietu sanāciju, kā arī samazināt bīstamo ķīmisko vielu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. VPP2027 izstrādes procesā tika atjaunots Latvijas Nacionālais īstenošanas plāns par noturī- giem organiskajiem piesārņotājiem (2. pielikumā), kurš ir aktuāls apakšmērķa 8.1. īstenošanā.

8.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības

8.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā PR 8.1. Politikas rezultāts: Virzība uz nulles piesārņojumu Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. avots gads gada gads gads vērtība

8.1.1 — Ieviesti LPTP lielajiem VVD Ieviesti % - - 100% 100%

8.1.1. Ieviesti LPTP lielajiem VVD Ieviesti % - - 100% 100% ražošanas uzņēmumiem atbilstoši uzņēmumos LPTP secinājumiem*

8.1.2 — Piesārņotu vietu sanācijas VARAM Vietu skaits 2020. 0 1 4

8.1.2. Piesārņotu vietu sanācijas VARAM Vietu skaits 2020. 0 1 4 projektu īstenošana Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [271], [273], [275], [277] • Eiropas industriālā stratēģija • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021. ) • Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programma * Secinājumi pieejami saitē: https://www.vpvb.gov.lv/lv/vadlinijas VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 79 PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu aprite Rezultatīvais rādītājs (RR) Datu Mērvienība Bāzes Bāzes 2024. 2027. avots gads gada gads gads vērtība

8.2.1 — Ieviesti rīki bīstamo vielu VARAM skaits 2020. 0 1 2

8.2.1. Ieviesti rīki bīstamo vielu VARAM skaits 2020. 0 1 2 identificēšanā, t.sk. izmantojot digitālos risinājumus

8.2.2 — Patērētāju gatavība īstenot VARAM % aptaujas 2021. 45 50 55

8.2.2. Patērētāju gatavība īstenot VARAM % aptaujas 2021. 45 50 55 darbības, lai novērstu piesārņojumu ar respondentu bīstamām vielām (% aptaujas respondentu) Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [277] • Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 80 9. Radiācijas drošība Šajā nodaļā pieejams Radiācijas drošības programmas kopsavilkums. Pilna programma pieejama 3. pielikumā. Ar likumu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" Latvijā ir izveidota normatīvo aktu bāze radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Tajā ietverti radioaktīvo atkritumu pārvaldības politikas nosacījumi, ievērojot radioaktīvo atkritumu pārvaldības principus. Latvijā nav darbojošos kodoliekārtu un citu jonizējošā starojuma avotu, kas rada liela apjoma vai augstas aktivitātes radioaktīvos atkritumus, kā arī pārredzamā nākotnē nav plānots šādus objektus vai iekārtas izveidot. Latvijā ir tikai viens radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts – glabātava "Radons", uz kuru attiecināmas prasības par apglabāšanas objekta apsaimniekošanu pēc tā slēgšanas. Valsts sistēma radiācijas drošībai, kodoldrošībai un radioaktīvo atkritumu pārvaldībai veidota atbilstoši esošajiem radioaktīvo atkritumu apjomiem, kā arī ņemot vērā aplēses par nākotnē paredzamiem radioaktīvo atkritumu apjomiem un nākotnē Latvijā attīstāmām tehnoloģijām. Situāciju valstī radiācijas drošības jomā raksturošanai šajā nodaļā norādīts aktuālākais slodzes indikators. Veids Tendence Slodze Administratīvā sloga izmaiņas Tendence pozitīva, bet ir konstatētas vēl operatoriem neizmantotas iespējas mazināt slogu. Operatoru izpratne par radiācijas Tendence pozitīva, vērojama operatoru drošības jautājumiem izpratnes palielināšanās. Sabiedrības izpratne par radiācijas Tendence nav viennozīmīga. drošības jautājumiem Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.

9.2 — Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

9.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Plānojot un īstenojot politiku, Latvijai jānodrošina, ka gan esošās, gan nākotnes paaudzes Latvijā un pasaulē kopumā tiek pasargātas no Latvijā radīta nevēlama jonizējošā starojuma. Mērķi Avots Termiņš Direktīva 2013/59/Euratom Direktīva 2011/70/Euratom Uzlabot jonizējošā starojuma Valsts civilās aizsardzības plāns Pastāvīgi avotu apsaimniekošanu Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija Veicināt sabiedrības izpratni radiācijas drošības jautājumos Valsts civilās aizsardzības plāns Pastāvīgi VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 81

9.3 — Politikas apakšmērķi

9.3. Politikas apakšmērķi Radiācijas drošības jomā ir nepieciešams sasniegt sekojošus apakšmērķus: Apakšmērķis 9.1: Droša jonizējošā starojumu avotu apsaimniekošana. Apakšmērķis 9.2: Ilgtspējīga radioaktīvo atkritumu pārvaldība. Apakšmērķis 9.3: Uzlabojusies sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem, Apakšmērķis 9.4: Stiprināta radiācijas avāriju pārvaldība Apakšmērķis 9.5: Pilnveidota darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēma

9.4 — Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji radiācijas drošības un kodoldrošības

9.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji radiācijas drošības un kodoldrošības jomā PR 9.1. Politikas rezultāts: droša jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana Rezultatīvais Datu Mēr- Bāzes Bāzes gada 2024. gads 2027. gads rādītājs (RR) avots vienība gads vērtība

9.1.1 — Nodrošināta VARAM, n/a 2020. Nav likvidēts Tiek veikti Tiek veikti

9.1.1. Nodrošināta VARAM, n/a 2020. Nav likvidēts Tiek veikti Tiek veikti droša valsts LVĢMC faktiskie faktiskie nozīmes jonizējošā likvidēšanas likvidēšanas darbi starojuma avotu darbi apsaimniekošana – likvidēts Salaspils kodolreaktors

9.1.2 — Pilnveidota VARAM, n/a 2020. Izveidota darba Izstrādāti

9.1.2. Pilnveidota VARAM, n/a 2020. Izveidota darba Izstrādāti sadarbība radiācijas VVD grupa sadarbības algoritmi avāriju gadījumā veicināšanai iestāžu radiācijas avāriju sadarbībai gadījumā radiācijas avāriju gadījumā, pilnveidoti tiesību akti radiācijas avāriju pārvaldības jomā

9.1.3 — Pilnveidota VARAM, n/a 2020. Administratīvais Administratīvais

9.1.3. Pilnveidota VARAM, n/a 2020. Administratīvais Administratīvais darbību ar VVD slogs operatoriem slogs operatoriem jonizējošā nav iespējami iespējami mazs, starojuma avotiem mazs, VVD VVD darbinieku uzraudzības sistēma darbinieku kompetences kompetences stiprinātas nepieciešams stiprināt Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 82 PR 9.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga radioaktīvo atkritumu pārvaldība Rezultatīvais Datu Mērvienība Bāzes Bāzes gada 2024. gads 2027. gads rādītājs (RR) avots gads vērtība

9.2.1 — Paplašināta LVĢMC n/a 2020. Nav veikti Uzsākti faktiskie Glabātava

9.2.1. Paplašināta LVĢMC n/a 2020. Nav veikti Uzsākti faktiskie Glabātava radioaktīvo paplašināšanas paplašināšanas “Radons” atkritumu glabātava un drošības un drošības paplašināta un “Radons” un tajā izbūves darbi izbūves darbi tajā veikti uzlabota vēsturisko drošības atkritumu tvertņu izbūves darbi drošība Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija PR 9.3. Politikas rezultāts: Sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem Rezultatīvais Datu Mēr- Bāzes Bāzes gada 2024. gads 2027. gads rādītājs (RR) avots vienība gads vērtība

9.3.1 — Veicināta VVD, n/a 2020. Nav Tiek gatavoti un Noorganizēti

9.3.1. Veicināta VVD, n/a 2020. Nav Tiek gatavoti un Noorganizēti sabiedrības izpratne VARAM informācijas īstenoti sabiedrības sabiedrības par radiācijas informēšanas informēšanas drošības n/a pasākumi (vismaz pasākumi, sagatavoti jautājumiem 2 pasākumi) un izplatīti informatīvie materiāli, kampaņas (vismaz 4)

9.3.2 — Veicināta VVD n/a 2020. n/a Tiek gatavoti un Noorganizēti

9.3.2. Veicināta VVD n/a 2020. n/a Tiek gatavoti un Noorganizēti operatoru un VVD īstenoti pasākumi radiācijas drošības RDC zināšanas par radiācijas drošības kultūras veicināšanas radiācijas “drošības kultūras pasākumi, izplatīti kultūru” veicināšanai materiāli (par 5 % (par 10 % paaugstināts paaugstināts operatoru izpratnes operatoru izpratnes līmenis) līmenis) Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 83 III. Rīcības virzieni un uzdevumi 1. Rīcības virziens: Nodrošināt sistemātisku, regulāru un mērķtiecīgu vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumu, mērījumu un analīžu veikšanu Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots VPP2027 politikas periods (sasaiste ar NAP2027 rezultātu un un SAM **) rezultatīvo rādītāju

1.1 — Atjaunot zemes virsmas apauguma monitoringa 2027. VARAM Valsts budžets *** PR1.3

1.1. Atjaunot zemes virsmas apauguma monitoringa 2027. VARAM Valsts budžets *** PR1.3 programmu (RR1.3.2.) PR6.2. (6.2.4.)

1.2 — Attīstīt regulāru mūsdienu ģeoloģisko procesu 2027. LVĢMC, DAP Valsts budžets PR1.3

1.2. Attīstīt regulāru mūsdienu ģeoloģisko procesu 2027. LVĢMC, DAP Valsts budžets PR1.3 monitoringu, t.sk. par karsta un nogāžu procesiem* (RR1.3.2.)

1.3

1.3. Attīstīt regulāru vides stāvokļa bioindikācijas 2027. LU, Bioloģijas Valsts budžets PR1.1. (RR1.1.1.) monitoringu institūts

1.4

1.4. Nodrošināt tautsaimniecības nozarēm aktuālu 2027. LVĢMC Valsts budžets PR 2.1 (RR2.1.1.) klimatisko un hidrometeoroloģisko operatīvo informāciju un modeļu izstrādi

1.5

1.5. Nodrošināt savlaicīgu sabiedrības brīdināšanu par 2027. LVĢMC VARAM Valsts budžets, PR1.1. (RR1.1.2.) bīstamām meteoroloģiskām un hidroloģiskām ES struktūrfondi un PR 2.1 (RR2.1.1., parādībām, kā arī ar operatīvu informāciju par gaisa Kohēzijas fonds RR2.1.2) kvalitāti (NAP [282], SAM 2.2.3.) un NFI

1.6

1.6. Nodrošināt vides informācijas un vides datu 2027. LVĢMC, VARAM Valsts budžets, ES PR1.1. (RR1.1.2.) pārvaldību, savietojamību un automatizāciju, tai DAP, LHEI, struktūrfondi un PR1.1. (RR1.1.4.) skaitā veicinot monitoringa ietvaros iegūto datu VVD Kohēzijas fonds: PR 2.1 (RR2.1.1.) pieejamību apkopotā veidā datu bāzēs, kas ir ERAF 1.3.1. savstarpēji saistītas ANM 2.1.3.1. (NAP [292]; [179]) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 84

1.7

1.7. Iegūt informāciju par sugām un biotopiem Natura 2027. DAP Valsts budžets PR 2.4 (RR2.4.1.- 2000 vietās un ārpus tām 2.4.6.)

1.8

1.8. Nodrošināt pilnvērtīgas informācijas iegūšanu un 2027. LVĢMC DAP, LHEI, Valsts budžets, PR 2.2 (RR2.2.1.- analīzi par ūdeņu kvalitāti un kvantitāti LLU ES struktūrfondi un 2.2.7.) Kohēzijas fonds/ ERAFZ (NAP [282]; [284])

1.9

1.9. Nodrošināt ikgadējo SEG un gaisu piesārņojošo 2027. LVĢMC Valsts budžets PR 2.1 (RR2.1.8.) vielu emisiju un šo emisiju prognožu monitoringu

1.10

1.10. Nodrošināt ģeoloģiskās informācijas digitalizāciju 2027. LVĢMC Valsts budžets, PR1.3. (RR1.3.2.) un elektronisku pieejamību ES struktūrfondi un PR4.2. (RR4.2.1., Kohēzijas fonds RR4.2.2.) (NAP [286]) Skaidrojumi: Finansējuma avotu saīsinājumi ir doti nodaļā “Saīsinājumi”. * pie 1.2.uzdevuma - krasta erozijas novērojumi ir ietverti 4. rīcības virziena 4.8. uzdevumā; ** 1) indikatīvajos finansējuma avotos norādīti visi potenciālie finansējuma avoti, arī tie, kurus potenciāli var izmantot konkrētā uzdevuma ieviešanā un kas ir atkarīgi no konkursa kārtībā piešķirtā ārējā finansējuma; 2) šeit un turpmāk 6. kolonnā norādīta saistība ar NAP2027 uzdevumiem un SAM, kas noteikti ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumu Nr. 841): SAM 2.1.3. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām; SAM 2.2.1. Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību; SAM 2.2.2. Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana; SAM 2.2.3. Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu; SAM 2.3.1. Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās; SAM 5.1.1. Publiskās ārtelpas attīstība; SAM 6.1.1. Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos (prasmes un zināšanas). *** Šeit un citur III. nodaļā, kur kā indikatīvais finansējuma avots norādīts valsts budžets, VPP2027 pasākumu īstenošana notiks esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pašvaldību finansējums un līdzfinansējums (tai skaitā, valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzfinansējums ES fondu (vai citu ārvalstu finanšu palīdzības) finansētu projektu ietvaros) ir atkarīgs no reāliem projektiem un pieejamajiem finansējuma avotiem. 5.pielikumā attiecībā uz ārējo finansējumu ir norādīts zināmais uz izstrādes brīdi finansējuma apjoms, citas summas nav norādītas, jo tās atkarīgas no konkursu uzsaukumiem un konkrētiem projektiem. Ieviešot VPP2027 iekļautos uzdevumus, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsta pasākumi, tiks ievērots komercdarbības atbalsta regulējums. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 85 2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija * institūcijas finansējuma rezultātu un rezultatīvo periods avots rādītāju

2.1 — Pilnveidot fluorēto SEG tiesisko regulējumu 2027. VARAM Valsts budžets PR3.1 (RR3.1.1)

2.1. Pilnveidot fluorēto SEG tiesisko regulējumu 2027. VARAM Valsts budžets PR3.1 (RR3.1.1)

2.2

2.2. Izstrādāt elektronisko datubāzi par ozona slāni 2023. LVĢMC VARAM NFI PR3.1 (RR3.1.1) noārdošām vielām un fluorētām SEG

2.3

2.3. Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķus sektoriem, 2027. VARAM Nozaru Valsts budžets PR3.1 (RR3.1.1) vienlaikus nodrošinot, ka tie ir ne mazāk ambiciozi kā ministrijas klimata mērķi Latvijai, kas noteikti ES tiesību aktos

2.4

2.4. Veikt pašreizējās prakses novērtējumu un izstrādāt 2023. VARAM NFI PR3.1 (RR3.1.4), priekšlikumus, lai integrētu klimata pārmaiņu PR3.2. (RR3.2.3.) mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus tautsaimniecības nozarēs

2.5

2.5. Izstrādāt starpdisciplināru pētījumu par šķēršļiem 2027. VARAM Valsts budžets PR1.3. (RR1.3.2.), paradumu maiņai klimata pārmaiņu mazināšanai un PR.1.4. (1.4.2.), identificēt ekonomiski pamatotas alternatīvas paradumu PR3.1 (RR3.1.4) maiņai

2.6

2.6. Nodrošināt finansējumu pasākumiem sabiedrības 2027. VARAM IZM Valsts budžets PR1.3. (RR1.3.1.) izpratnes un informētības paaugstināšanai par klimata PR3.1. (RR3.1.1.) pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās jautājumiem

2.7

2.7. Novērtēt valsts budžeta plānošanas ietekmi uz klimata 2023. VARAM NFI PR1.5. (RR 1.5.1.), pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām PR3.1 (RR3.1.4)

2.8

2.8. Izveidot reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēmu 2023. CSP VARAM, NFI PR1.1. (RR1.1.2.), pašvaldības PR3.1 (RR3.1.4)

2.9

2.9. Sagatavot izvērtējumu par tiešo un netiešo fosilo 2024. VARAM Valsts budžets PR3.1. (RR 3.1.4) subsīdiju izskaušanu

2.10

2.10. Nodrošināt ES ETS darbību Latvijā Pastāvīgi VARAM Valsts budžets PR3.1. (RR 3.1.1.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 86

2.11 — Nodrošināt ikgadējās SEG inventarizācijas un SEG Pastāvīgi VARAM Nozaru Valsts budžets PR3.1 (RR3.1.1)

2.11. Nodrošināt ikgadējās SEG inventarizācijas un SEG Pastāvīgi VARAM Nozaru Valsts budžets PR3.1 (RR3.1.1) prognožu sagatavošanu, tai skaitā nodrošināt SEG ministrijas, prognozēšanas modeļa pilnveidošanu attiecīgās I I institūcijas Skaidrojums: Atbildīgā par SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecības sektorā ir ZM, tās indikatīvais finansējums pasākumu ieviešanai ir norādīts 5.pielikumā. 3. Rīcības virziens: Palielināt CO 2 piesaisti Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma rezultātu un periods avots rezultatīvo rādītāju

3.1

3.1 Izstrādāt informatīvo ziņojumu par zemes 2025. ZM, LVMI “Silava” Valsts budžets PR3.1. (RR3.1.3., izmantošanu, zemes izmantošanas maiņas un VARAM RR3.1.4.) mežsaimniecības virzību uz klimatneitralitāti veicināšanu 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdz- Indikatīvais Sasaiste ar termiņi institūcija atbildīgās finansējuma avots politikas rezultātu vai institūcijas un rezultatīvo periods rādītāju

4.1

4.1. Izstrādāt un ieviest uz risku izvērtējumu balstītas pašvaldību 2027. Pašvaldības VARAM Pašvaldību budžets*, PR.1.5. (RR pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas 60 ES struktūrfondi un 1.5.2.) Kohēzijas fonds (NAP PR3.2. (RR3.2.1.), [282] SAM 2.1.3.) , PR7.1 (RR7.1.1., Taisnīgas RR7.1.2.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 87 pārkārtošanās fonds (SAM 6.1.1.)

4.2

4.2. Izstrādāt uz risku izvērtējumiem balstītas tautsaimniecības 2027. ZM, EM, Valsts budžets PR3.2. (RR3.2.2.), nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas, plānus SM, VM, PR7.1 (RR7.1.1., vai vadlīnijas VARAM RR7.1.2.)

4.3

4.3. Veikt Latvijas klimata pārmaiņu scenāriju līdz 2100. gadam 2023. LVĢMC VARAM NFI PR3.2. (RR3.2.3.) atjaunošanu

4.4

4.4. Pilnveidot nacionālās brīdināšanas sistēmu, t.sk. ar uz 2023. LVĢMC VARAM, NFI PR1.1. (RR1.1.2.) ietekmi vērstu pieeju VUGD PR3.2. (RR3.2.3.)

4.5

4.5. Pilnveidot hidrometeoroloģisko novērojumu tīklu klimata 2027. LVĢMC VARAM Valsts budžets, ES PR3.2. (RR3.2.3.) pārmaiņu novērtēšanai reģionu un nozaru griezumā struktūrfondi un PR2.1. (RR2.1.1.) Kohēzijas fonds /ERAFZ (NAP [284])

4.6

4.6. Izveidot un uzturēt operatīvu nacionālā līmeņa skaitlisko 2027. LVĢMC Valsts budžets, ES PR3.2. (RR3.2.3.) laika apstākļu prognožu modeli prognožu un brīdinājumu struktūrfondi un nodrošināšanai Kohēzijas fonds (NAP [282]) / programmas

4.7

4.7. Papildināt hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēmu ar 2027. LVĢMC VUDG Valsts budžets, citi PR1.1. (RR1.1.2.) ietekmju novērtējumu uz dažādām tautsaimniecības jomām ārvalstu PR3.2. (RR3.2.3.) fondi/programmas

4.8

4.8. Atjaunināt regulāru Latvijas krasta erozijas novērtējumu, 2023. LVĢMC, NFI (projekts PR3.2. (RR3.2.3.), ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus ** VARAM “Klimata pārmaiņu PR7.1. (RR7.1.2.) politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā”)

4.9

4.9. Nodrošināt kompetenču bāzes uzlabošanu krasta erozijas 2023. VARAM NFI PR3.2. (RR3.2.3.), novēršanai PR7.1. (RR7.1.2.) Skaidrojums: *– šeit un citur, kur kā indikatīvais finansējuma avots norādīts pašvaldību budžets VPP2027 pasākumu īstenošana notiks esošo pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā piesaistot ārēju finansējumu pašvaldību, kas atkarīgs no reāliem projektiem un pieejamajiem finansējuma avotiem. ** pie 4.8. uzdevuma – arī Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 692 „Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai”, ir iekļauts uzdevums 3.4. “Nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti”. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 88 5. Rīcības virziens: Derīgo izrakteņu izmantošana aprites ekonomikas kontekstā un materiālu racionāla izmantošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma rezultātu un periods avots rezultatīvo rādītāju

5.1

5.1. Veikt izpēti par aprites ekonomikas principu ieviešanu 2022.- 2026. VARAM EM, ZM, VVD, Valsts budžets PR1.3 (RR1.3.2.) derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā LVĢMC (t.sk. LVAF), PR 1.4. (RR1.4.1.) PR4.1., PR 4.2. (RR4.2.1.)

5.2

5.2. Izpētes par aprites ekonomikas principu ieviešanu 2027. VARAM EM, ZM, VVD, Valsts budžets PR1.3 (RR1.3.2.) derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā rezultātu LVĢMC (LVAF), PR 4.2. (RR4.2.1.) ieviešanas programmas izstrāde 6. Rīcības virziens: Degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un periods rezultatīvo rādītāju

6.1

6.1. Izstrādāt degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu 2025. VARAM, LVĢMC, Valsts (t.sk PR1.3 (RR1.3.2.) identificēšanas un rekultivācijas kritērijus pašvaldības VVD LVAF), ZM un pašvaldību PR6.2 (RR6.2.1) budžets

6.2

6.2. Ieviest finanšu un organizatoriskos instrumentus, kas 2027. VARAM VVD, Valsts un PR1.4. (RR1.4.1., sekmē savlaicīgu ieguves vietu rekultivāciju un nerada pašvaldības, pašvaldību 1.4.2.), PR6.2, jaunas degradētas ieguves vietas īpašnieki budžets, privātie (RR6.2.1) (īpašnieku) līdzekļi

6.3

6.3. Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas 2027. VARAM Īpašnieki, Īpašnieku līdzekļi PR6.2 (RR6.2.1) pasākumu noteikšana un to ieviešana VVD (publiskie un privātie); Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [288], SAM 6.1.1.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 89 7. Rīcības virziens: Nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar aktuālu ģeoloģisko informāciju Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas avots rezultātu un periods rezultatīvo rādītāju

7.1

7.1. Veikt Latvijas ģeotermālā potenciāla 2027. VARAM LVĢMC Valsts budžets PR1.3 (RR1.3.2.) novērtējuma aktualizāciju

7.2

7.2. Uzsākt ģeoloģisko kartēšanu un noteikt 2027. LVĢMC VARAM Valsts budžets (t.sk PR1.3 (RR1.3.2.) potenciāli pieejamos un rūpnieciski LVAF), citi ārvalstu izmantojamos zemes dzīļu resursus fondi (NAP [286]) 8. Rīcības virziens: Efektīva zemes dzīļu izmantošanas procesa nodrošināšana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un periods rezultatīvo rādītāju

8.1

8.1. Pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas normatīvo 2022.- 2027. VARAM EM, Valsts budžets PR 4.2. regulējumu, lai mazinātu administratīvo slogu, ZM (RR.4.2.1.) pilnveidotu administratīvos procesus iesaistītajās iestādēs un celtu to kapacitāti

8.2

8.2. Pilnveidot derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas 2022.- 2027. VARAM LVĢMC Valsts budžets PR 4.2. procesu un derīgo izrakteņu krājumu bilances (RR.4.2.1.) sagatavošanas procesu

8.3

8.3. Uzlabot būvniecības un zemes dzīļu izmantošanas 2024.-2027. VARAM, BVKB, Valsts budžets, PR1.1 (RR1.1.2.) saistītos procesus BIS un digitālo atskaitīšanās EM VVD, citi ārvalstu fondi PR 4.2. kārtību par iegūto derīgo izrakteņu apjomu LVĢMC (RR.4.2.1.)

8.4

8.4. Pilnveidot zemes dzīļu informācijas izvērtēšanas 2022.-2024. VARAM LVĢMC, Valsts budžets, PR1.1 (RR1.1.2.) kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas un dabas VVD citi ārvalstu fondi PR4.2. (RR4.2.1.) resursu lietošanas dokumentācijas izsniegšanas un uzskaites kārtību VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 90

8.5

8.5. Ieviest tālizpētes un citas tehnoloģijas, kā arī 2022.-2024. VVD, Valsts budžets, PR1.1 (RR1.1.2., jaunas datu analīzes metodes zemes dzīļu LVĢMC, citi ārvalstu fondi RR1.1.4.) I Iizmantošanas kontroles procesā DAP 9. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas enerģijas ražošanas sektorā Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbil- Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija dīgās finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods institūcijas rādītāju

9.1

9.1. Paplašināt jaunu pieslēgumu skaitu pie 2022.-2027. EM, - Valsts un PR1.4. (RR1.4.1., centralizētajām un lokālajām siltumapgādes VARAM, pašvaldību budžets, RR1.4.2.) sistēmām un veicināt novecojušo un neefektīvo pašvaldības ES struktūrfondi un PR5.1 (RR5.1.1., RR lokālo un individuālo apkures sistēmu atjaunošanu, Kohēzijas fonds 5.1.2.), sniedzot finansiālu atbalstu (NAP [283], SAM PR5.2 (RR5.2.1.), 2.2.3.) PR5.3. (RR5.3.1.)

9.2

9.2. Sniegt finansiālu atbalstu zemu (tai skaitā nulles) 2022.-2027. EM, VARAM Valsts un PR1.4. (RR1.4.1., emisiju AER izmantošanai centralizētajā un pašvaldības pašvaldību budžets, RR1.4.2., PR1.4.3) lokālajā siltumapgādē ES struktūrfondi un PR5.1 (RR5.1.1., Kohēzijas fonds RR5.1.2.), (NAP [281], SAM PR5.2 (RR5.2.1., 2.1.1.) RR5.2.2.,RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.)

9.3

9.3. Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu 2022.-2027. VARAM Pašvaldības Valsts un PR1.4. (RR1.4.1., uzstādīšanu enerģētikas sektorā izmantotajās EM (atbalsts pašvaldību budžets, RR1.4.2., PR 1.4.3) biomasas sadedzināšanas iekārtās iekārtām ES struktūrfondi un PR5.1., (RR5.1.2.), energoefektivit Kohēzijas fonds PR5.2, (RR5.2.1., ātes pasākumu (NAP [283]) RR5.2.2.,RR5.2.3.), ietvaros) PR5.3., (RR5.3.1.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 91

9.4

9.4. Pilnveidot gaisa kvalitātes datu uzskaiti vietējā 2027. Attiecīgās VARAM Valsts un PR1.1 (RR1.1.1.) līmenī, izstrādājot risinājumu informācijas pašvaldības pašvaldības budžets PR1.4. (RR1.4.1., uzkrāšanai (saistībā ar lokālajiem gaisa kvalitātes (NAP [283]) RR1.4.2.) rīcības plāniem u.c.) PR5.1. (RR5.1.2.), PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.)

9.5

9.5. Sabiedrības informēšana par individuālām 2022.-2027. VARAM, Valsts budžets PR1.1 (RR1.1.1.) iespējām samazināt gaisa piesārņojumu pašvaldības (t.sk. LVAF) PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2.) PR5.1. (RR5.1.2.), PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2.,RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.) 10. Rīcības virziens: Pilnveidot gaisa aizsardzības un trokšņa pārvaldības sistēmu Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbil- Indikatīvais finansējuma avots Sasaiste ar termiņi vai institūcija dīgās politikas periods institūcijas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

10.1 — Normatīvā regulējuma pilnveidošana 2022.- VARAM VVD, Valsts budžets PR5.1

10.1. Normatīvā regulējuma pilnveidošana 2022.- VARAM VVD, Valsts budžets PR5.1. gaisa un smaku jomā, tai skaitā, 2027. LVĢMC (RR5.1.2.), izvērtējot elektronisko degunu PR5.2 (RR5.2.1., ieviešanu smaku novērtēšanā un RR5.2.2. kontrolē RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.)

10.2 — Uzlabot un modernizēt esošo gaisa 2027. LVĢMC, Valsts un pašvaldību budžets, PR1.1

10.2. Uzlabot un modernizēt esošo gaisa 2027. LVĢMC, Valsts un pašvaldību budžets, PR1.1. kvalitātes monitoringa tīklu un VARAM, ES struktūrfondi un Kohēzijas (RR1.1.2., efektīvāk izmantot gaisa kvalitātes attiecīgās fonds/ERAF RR1.1.4.) pašvaldības (NAP [282]; [283]; [292], SAM 2.2.3.) . VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 92 modelēšanu nacionālā līmenī, gaisa Daļēji saistīts ar. projektu 5.4.2.2/17/I/001 PR2.1 (RR2.1.2.- kvalitātes novērtēšanai “Vides monitoringa un kontroles sistēmas 2.1.5., RR2.1.9.- attīstība”, kas turpināsies vēl 2022.gadā. 2.1.10.) (NAP 2014-2020 [338]). PR5.3. (RR5.3.1.)

10.3

10.3. Atjaunot un pilnveidot piesārņojošo 2022.- LVĢMC, Valsts budžets, PR1.1 (RR1.1.2., vielu emisiju datu bāzes 2027. VVD NFI RR1.1.4.) PR5.1 (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.)

10.4

10.4. Stiprināt gaisa piesārņojuma un 2022.- VVD, Valsts budžets, PR1.1 (RR1.1.2.) smaku kontroli, tai skaitā, izmantojot 2027. VAAD ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds PR5.1 (RR5.1.1., jaunākos tehnoloģiskos un IT (mēslošanas (NAP [283], SAM 2.2.3.) RR5.1.2., risinājumus līdzekļu jomā) RR5.1.3.)

10.5

10.5. Izstrādāt vienotas metodikas un 2022.- VVD, Valsts budžets (t.sk. LVAF) PR5.1 (RR5.1.1., vadlīnijas vides normatīvo aktu 2027. LVĢMC, RR5.1.2., prasību vienādai piemērošanai, VARAM RR5.1.3.) aktualizēt un uzlabot pieeju gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķināšanai un uzskaitei

10.6

10.6. Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu 2022.- Rīgas, VARAM, Valsts un pašvaldības budžets, ES PR5.2 (RR5.2.1., gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi 2027. Liepājas un VVD, struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP RR5.2.2., un īstenošanu pašvaldībās Rēzeknes LVĢMC, [283], SAM 2.2.3.; [314], RR5.2.3.) pašvaldības SM

10.7

10.7. Stiprināt pašvaldību lomu gaisa 2022.- VARAM, Valsts un pašvaldību budžets PR5.2 (RR5.2.1., aizsardzības jautājumu pārvaldībā, 2027. pašvaldības RR5.2.2., t.sk. īpašu prasību noteikšanā RR5.2.3.), teritorijas attīstības plānošanas PR5.3. procesa ietvaros (RR5.3.1.)

10.8 — Normatīvā regulējuma pilnveidošana 2022.- VARAM Valsts budžets PR5.4. 2

10.8. Normatīvā regulējuma pilnveidošana 2022.- VARAM Valsts budžets PR5.4. 2. vides trokšņa pārvaldībā 2027. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 93 11. Rīcības virziens: Sabiedrības informēšana un izglītošana gaisa aizsardzības jomā Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots politikas rezultātu periods un rezultatīvo rādītāju

11.1

11.1. Paplašināt un uzlabot sabiedrības piekļuvi 2022.-2027. LVĢMC, Pašvaldības, Valsts un pašvaldības PR1.1. (RR1.1.2.) informācijai par piesārņojumu un gaisa kvalitāti VVD SM budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /ERAF (NAP [283], SAM 2.2.3.

11.2

11.2. Izstrādāt un ieviest efektīvu sistēmu sabiedrības 2023. LVĢMC VARAM, VVD, Valsts un pašvaldību PR1.1. (RR1.1.2., informēšanai paaugstināta gaisa piesārņojuma VI, VUGD, budžets RR1.1.3., gadījumos pašvaldības (NAP [283]) RR1.1.4.) 12. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas transporta sektorā Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbil- Indikatīvais finansējuma avots Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija dīgās rezultātu un periods institūcijas rezultatīvo rādītāju

12.1

12.1. Papildus pasākumu īstenošana transporta 2027. SM, Valsts budžets, PR5.1. (RR5.1.2.), sektora radīto emisiju samazināšanai un VARAM Taisnīgas pārkārtošanās fonds, PR5.2. (RR5.2.1., finansiāla atbalsta sniegšana šo pasākumu EM ANM (3.1.1.6.i- skolēnu RR5.2.2., RR5.2.3.), īstenošanai pašvaldības autobusi; 1.1.1.r. Rīgas PR5.3. (RR5.3.1.) metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana); NAP [281], SAM 6.1.1.- pašvaldību autobusi un NAP [314]), SAM 2.3.1.

12.2

12.2. Pilnveidot normatīvo regulējumu par 2022.-2027. SM, VARAM Valsts budžets PR5.1. (RR5.1.2.), alternatīvo degvielu infrastruktūras EM PR5.2, (RR5.2.1., ierīkošanu RR5.2.2., RR5.2.3.), PR5.3., (RR5.3.1.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 94 13. Rīcības virziens: Samazināt piesārņojošo vielu emisijas lauksaimniecības sektorā Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas avots rezultātu un periods rezultatīvo rādītāju

13.1

13.1. Veicināt labas lauksaimniecības prakses 2022.-2027. ZM, Lauksaimniecības ES struktūrfondi un PR1.2 (RR1.2.3.) īstenošanu VVD, organizācijas, Kohēzijas fonds/ ELFLA , PR5.1 (RR5.1.3.), VAAD LAD (NAP [291]) PR7.5 (RR7.5.1, RR7.5.3)

13.2

13.2 Sniegt finansiālu atbalstu vides prasību 2022.-2027. ZM LAD, ES struktūrfondi un PR1.4. (RR1.4.1.) īstenošanai lauksaimniecībā VAAD Kohēzijas fonds/ ELFLA, PR5.1 (RR5.1.3.), (NAP [291]) PR7.5 (RR7.5.1, RR7.5.3) 14. Rīcības virziens: Saglabāt sugu daudzveidību un nodrošināt biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu sasniegšanu Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma avots Sasaiste ar termiņi institūcija institūcijas politikas vai rezultātu un periods rezultatīvo rādītāju

14.1

14.1 Noteikt aizsardzības mērķus ES 2025. DAP VARAM, Zinātniskās Valsts budžets, PR6.1 nozīmes sugām un biotopiem un pētniecības Kohēzijas fonds (Projekts (RR6.1.1a organizācijas (LU, 5.4.2.1/16/I/001 Priekšnosacījumu RR6.1.1.b. DU, LLU, LVMI izveide labākai bioloģiskās RR6.1.2.) Silava u.c.) daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā (NAP2014.-2020., [422]), un LIFE IP LatViaNature

14.2

14.2. Izstrādāt sugu aizsardzības plānus un 2026. DAP, Zinātniskās Valsts budžets, PR6.1. uzsākt to ieviešanu VARAM organizācijas, ES struktūrfondi un Kohēzijas (RR6.1.1.b. NVO fonds /programmas: RR6.1.2.) Kohēzijas fonda projekts 5.4.2.1/16/I/001 Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 95 daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā (NAP 2014-2020 [422]) un (NAP2021-2027 [289]; [290], SAM 2.2.3.) un LIFE-IP LatViaNature

14.3 — Bioloģiskās daudzveidības ex-situ 2025. NBD, ZM Valsts budžets, PR6.1

14.3 Bioloģiskās daudzveidības ex-situ 2025. NBD, ZM Valsts budžets, PR6.1. saglabāšanas pasākumu īstenošana RNZD cits ārvalstu finansējums (RR6.1.1.b. (botānisko dārzu un zooloģisko dārzu RR6.1.5.) kolekciju izveide, vairošanas metodiku izstrāde, ģenētiski pilnvērtīgas rezerves grupu uzturēšana)

14.4 — Savvaļas dzīvnieku glābšanas un 2024. ZM PVD Valsts budžets PR6.1

14.4. Savvaļas dzīvnieku glābšanas un 2024. ZM PVD Valsts budžets PR6.1. rehabilitācijas normatīvā regulējuma (RR6.1.1.b., pilnveidošana RR6.1.5)

14.5 — Sistemātiskas pieejas uzlabošana 2023. VARAM DAP, Valsts budžets PR6.1

14.5. Sistemātiskas pieejas uzlabošana 2023. VARAM DAP, Valsts budžets PR6.1. nelegālās tirdzniecības ar ZM, aizsargājamām sugām kontrolei PVD, VMD

14.6 — Daudzfunkcionāla dzīvnieku 2025. RNZD Valsts budžets, PR6.1

14.6. Daudzfunkcionāla dzīvnieku 2025. RNZD Valsts budžets, PR6.1. karantīnas, īslaicīgās izvietošanas un LIFE IP LatViaNature, (RR6.1.1.b., ex-situ sugu pavairošanas programmu cits ārvalstu finansējums RR6.1.5) atbalsta centra izveide VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 96 15. Rīcības virziens: Pilnveidot ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, balstoties uz sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem un ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datus Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbil- Indikatīvais Sasaiste ar termiņi vai institūcija dīgās finansējuma avots politikas rezultātu periods institūcijas un rezultatīvo rādītāju

15.1

15.1 Natura 2000 tīkla pabeigšana, novēršot EK norādītās 2024. VARAM DAP Valsts budžets PR6.1 (RR6.1.3 nepilnības un veicinot ES nozīmes biotopu un sugu RR6.1.1.a. labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu RR6.1.1.b.)

15.2

15.2. Izvērtēt ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādes un 2025. VARAM DAP, Valsts budžets, PR6.1. apstiprināšanas normatīvo regulējumu un praksi, tai skaitā ZM cits ārvalstu (RR6.1.4.) finansējuma nodrošināšanu plānu ieviešanai, veikt finansējums nepieciešamos pilnveidojumus regulējumā

15.3 — Noteikt aizsardzības mērķi visām Natura 2000 teritorijām 2025. VARAM DAP, Valsts budžets, ES PR6.1

15.3. Noteikt aizsardzības mērķi visām Natura 2000 teritorijām 2025. VARAM DAP, Valsts budžets, ES PR6.1. pašvaldības struktūrfondi un (RR6.1.1.a. Kohēzijas fonds RR6.1.1.b.) /programmas: daļēji Kohēzijas fonda projekts 5.4.2.1/16/I/001 “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” (NAP 2014-2020 [422]) un (NAP2021-2027 [289]; [290]) un LIFE IP LatViaNature VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 97

15.4 — Izvērtēt un pilnveidot aizsargājamo teritoriju tīklu 2027. VARAM DAP, Valsts budžets PR6.1

15.4. Izvērtēt un pilnveidot aizsargājamo teritoriju tīklu 2027. VARAM DAP, Valsts budžets PR6.1. atbilstoši ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķiem ZM, (RR6.1.1.a. VMD RR6.1.1.b. RR6.1.4.)

15.5 — Pamatojoties uz dabas aizsardzības plāniem, īstenot 2027. DAP VARAM Valsts budžets, ES PR6.1

15.5. Pamatojoties uz dabas aizsardzības plāniem, īstenot 2027. DAP VARAM Valsts budžets, ES PR6.1. kompleksus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju struktūrfondi un (RR6.1.1.a. aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus Natura 2000 Kohēzijas fonds un RR6.1.1.b. teritorijās LIFE (NAP [289]; RR6.1.4.) [290], SAM 2.2.3.) Daļēji saistīts ar Darbības programmu 2014.-2020.g. SAM pasākumu 5.4.3., kur projektu īstenošana tikai sāksies un norisināsies līdz 2023.gadam. 16. Rīcības virziens: Aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

16.1

16.1. Biotopu aizsardzības plānu izstrāde 2024. DAP VARAM Valsts budžets, ES PR6.1.(RR6.1.1.a., struktūrfondi un Kohēzijas RR6.1.2) fonds (NAP [289]; [290], SAM 2.2.3.)

16.2

16.2. Aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas 2027. DAP Valsts budžets, PR6.1.(RR6.1.1.a.) pasākumu efektivitātes novērtējuma LIFE IP LatViaNature metodikas izstrāde un aprobēšana VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 98

16.3

16.3. Aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu 2027. DAP, LVM, Valsts budžets, PR6.1.(RR6.1.1.a., atjaunošana un apsaimniekošana ZM pašvaldības ES struktūrfondi un RR6.1.2) Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [289]; [290], SAM 2.2.3.; SAM 6.6.1.)

16.4

16.4 Brīvprātīgās vienošanās ar zemes 2027. VARAM DAP Valsts budžets, PR6.1. (RR6.1.1.a., īpašniekiem par aizsargājamo biotopu un LIFE IP LatViaNature RR6.1.2) sugu dzīvotņu uzlabošanu - normatīvā regulējuma izveide, aprobācija 17. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma rezultātu un rezultatīvo periods avots rādītāju

17.1

17.1. Izstrādāt sugu un biotopu aizsardzības mērķu 2025. VARAM DAP Valsts budžets PR 1.3. (RR1.3.2.), sasniegšanas uzraudzības sistēmu PR6.1.(RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)

17.2

17.2. Centralizēta dabas aizsardzības jomas informācijas 2027. DAP Valsts budžets, PR 1.1. (RR1.1.2., portāla izveide LIFE IP RR1.1.4.), LatViaNature PR6.1.(RR6.1.1.a. projekts RR6.1.1.b.)

17.3

17.3 Specializētu zinātnisko pētniecības grupu izveide 2027. DAP LIFE IP PR 1.3. (RR1.3.2.), bioloģiskās daudzveidības aizsardzības u.tml. LatViaNature PR6.1.(RR6.1.1.a. jautājumu risināšanai RR6.1.1.b.RR6.2.3.)

17.4 — Bioloģiskās daudzveidības palielināšanas rezultātos 2027. DAP ZM Valsts budžets, PR6.1

17.4. Bioloģiskās daudzveidības palielināšanas rezultātos 2027. DAP ZM Valsts budžets, PR6.1. balstītas atbalsta sistēmas pilot projektu plānošana un LIFE IP (RR6.1.1.a. īstenošana lauksaimniecībā LatViaNature RR6.1.1.b.)

17.5 — Jaunu bioloģiskās daudzveidības novērtējuma 2027. DAP ZM Valsts budžets, PR6.1

17.5. Jaunu bioloģiskās daudzveidības novērtējuma 2027. DAP ZM Valsts budžets, PR6.1. indikatoru izstrāde un testēšana lauksaimniecības LIFE IP (RR6.1.1.a. platībām LatViaNature RR6.1.1.b.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 99

17.6

17.6 Latvijas Tūrisma attīstības plānā iekļaut pasākumus 2027. EM DAP, Valsts budžets PR6.2. dabas tūrisma pakalpojumu, tai skaitā infrastruktūras nozares saskaņotai attīstībai. asociācijas

17.7

17.7 Dabisku procesu plašāka pielietojuma veicināšana 2027. ZM VARAM Valsts budžets, PR6.1. (RR6.1.1.a. meža apsaimniekošanā ES struktūrfondi RR6.1.1.b.) un Kohēzijas fonds/ELFLA, (NAP [291])

17.8

17.8. VARAM vides / dabas izglītības stratēģijas ieviešana 2027. VARAM IZM, Valsts budžets, PR1.3. (RV1.3.1.) DAP ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [292], SAM 2.2.3.) 18. Rīcības virziens: Invazīvu svešzemju sugu ietekmes mazināšana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

18.1 — Rīcības plānu par invazīvu svešzemju sugu 2024. DAP VARAM, Valsts budžets (t.sk. PR6.1

18.1. Rīcības plānu par invazīvu svešzemju sugu 2024. DAP VARAM, Valsts budžets (t.sk. PR6.1. izplatības ceļiem revīzija un papildināšana VAAD LVAF), (RR6.1.6.) LIFE IP LatViaNature

18.2

18.2. Invazīvu svešzemju sugu izplatības 2022. DAP VAAD, Valsts budžets, PR2.4. (RR2.4.7.), PR6.1. monitoringa integrēšana vides monitoringa LVĢMC, LIFE IP LatViaNature (RR6.1.6.) sistēmā LHEI, LMD

18.3 — Invazīvu svešzemju sugu izplatības 2027. DAP pašvaldības Valsts budžets, PR6.1

18.3 Invazīvu svešzemju sugu izplatības 2027. DAP pašvaldības Valsts budžets, PR6.1. ierobežošanas pasākumu plānošana un LIFE IP LatViaNature (RR6.1.6.) īstenošana VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 100 19. Rīcības virziens: Degradēto ekosistēmu apzināšana un atjaunošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma avots Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas rezultātu un periods rezultatīvo rādītāju

19.1

19.1. Degradēto ekosistēmu 2025. VARAM Valsts budžets, PR 1.3. (RR1.3.2.), klasifikācijas, novērtējuma un cits ārvalstu finansējums PR6.2. kartēšanas metodikas izstrāde (RR6.2.1.), PR7.5, (RR7.5.1)

19.2

19.2. Upju brīva plūduma 2027. VARAM, Valsts budžets, ES struktūrfondi un PR6.2. (RR6.1.1.a. atjaunošana, hidroloģisko DAP ZM, Kohēzijas fonds, (NAP [282], [284], RR6.2.2.), PR7.5, šķēršļu samazināšana LHEI, LVĢMC SAM 2.2.3.), LIFE GoodWater IP (RR7.5.1) 20. Rīcības virziens: Dabas kapitāla un ekosistēmu pārvaldības pieejas ieviešana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

20.1

20.1. Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma 2027. VARAM DAP Valsts budžets, PR 1.3. (RR1.3.2.), pieejas adaptācija un ekosistēmu cits ārvalstu finansējums PR6.2. (RR6.2.3.) PR7.4. pakalpojumu kartējuma un novērtējuma (RR7.4.1.), sagatavošana Latvijas teritorijai PR6.2., (RR6.2.4.)

20.2

20.2. Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma, 2027. IZM augstskolas Valsts budžets (t.sk PR 1.2. (RR1.3.2., dabas procesu modelēšanas u.tml. LVAF), cits ārvalstu RR1.3.3.), PR 1.3. izglītības/mācību programmu izveide finansējums (RR1.3.2.), PR6.2. (RR6.2.3.)

20.3

20.3. Zaļās un zilās infrastruktūras elementu un 2027. VARAM DAP, Valsts budžets (t.sk PR6.2.(RR6.2.3.), multifunkcionālu risinājumu izvērtējums un plānošanas LVAF), pašvaldību PR3.2, (RR3.2.1), integrēšana teritorijas attīstības plānošanas reģioni, budžets, PR3.2.3 dokumentos pašvaldības NFI projekts “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 101 Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [282], [284], SAM 6.1.1.; SAM 5.1.1.), ES programmas (LIFE, Apvārsnis, Interreg)

20.4

20.4. Izstrādātas efektīvas zemes resursu 2025. VARAM LLU Valsts budžets (t.sk. Valsts PR1.3. (RR1.3.2.) PR6.2. pārvaldības vadlīnijas pētījumu programma), (RR6.2.4.) cits ārvalstu finansējums 21. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija * institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

21.1

21.1. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (sugu 2023. VARAM DAP Valsts budžets (t.sk PR1.4. (RR1.4.1.), dzīvotņu un biotopu atjaunošana un LVAF), LIFE IP PR6.1. (RR6.1.1.a. apsaimniekošana) pieejamo finansēšanas LatViaNature RR6.1.1.b.) instrumentu apzināšana un izvērtējums

21.2

21.2. Degradēto ekosistēmu (biotopu) atjaunošanas 2025. VARAM Valsts budžets (t.sk PR1.4. (RR1.4.1.) pasākumiem pieejamo finansēšanas instrumentu LVAF), LIFE IP PR6.2. (RR6.2.1.) apzināšana un izvērtējums LatViaNature

21.3

21.3. Finansējuma sistēmas pilnveidošana /paplašināšana 2027. VARAM DAP Valsts budžets, ES PR1.4 (RR1.4.1.), atbalsta un kompensējošiem maksājumiem, t.sk. par programmas, PR6.1.(RR6.1.1.a. saimnieciskās darbības ierobežojumiem un/vai nacionālie projekti RR6.1.1.b.) papildus nosacījumiem aizsargājamās teritorijās, u.c.

21.4 — Invazīvu svešzemju sugu apkarošanas pasākumu 2025. VARAM Valsts budžets, ES PR6.1

21.4. Invazīvu svešzemju sugu apkarošanas pasākumu 2025. VARAM Valsts budžets, ES PR6.1. īstenošana ( t.sk. finansējuma identificēšana programmas, (RR6.1.6.) pasākumu veikšanai) nacionālie projekti Skaidrojums: Atbildīgā par atbalsta pasākumiem bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai lauksaimniecības sektorā ir ZM, tās indikatīvais finansējums pasākumu ieviešanai ir norādīts 5.pielikumā. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 102 22. Rīcības virziens: Pielāgošanās klimata pārmaiņām un plūdu riska pārvaldība Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma rezultātu un rezultatīvo periods avots rādītāju

22.1

22.1. Uzlabot lietus notekūdeņu apsaimniekošanas 2027. pašvaldības VARAM Pašvaldību PR7.1 (RR7.1.2) sistēmu pilsētās un apdzīvotās vietās, izstrādājot budžets, PR3.2, (RR3.2.1.) vietējo pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām ES struktūrfondi stratēģijas un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.1.3.), Taisnīgas pārkārtošanās fonds (SAM 6.1.1.)

22.2

22.2. Pilnveidot un attīstīt plūdu riska informācijas 2027. LVĢMC - Valsts budžets, PR7.1 (RR7.1.1, sistēmu, t.sk. izstrādājot un integrējot lietus plūdu cits ārvalstu RR7.1.2) modeli, ietverot klimata pārmaiņu ietekmi un finansējums PR3.2 (RR3.2.1) applūšanas scenārijus (reizi 5, 20, 50 gados)

22.3

22.3. Pārskatīt regulējumu, izvērtējot pienākumu 2024. VARAM VVD, Valsts budžets PR7.1 (RR7.1.1, mazajiem HES uzstādīt automātiskos līmeņa BIOR, RR7.1.2), mērītājus LVĢMC PR3.2, (RR3.2.1)

22.4

22.4. Īstenot pasākumus upju un jūras krastu erozijas 2027. Pašvaldības VARAM, Valsts budžets, PR7.1 (RR7.1.1, mazināšanai LVĢMC ES struktūrfondi RR7.1.2, RR 7.1.3.) un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.1.3. pasākums 2.1.3.2.)

22.5

22.5. Izvērtēt nepieciešamību pārskatīt normatīvo 2027. VARAM, EM, DAP, Valsts budžets PR7.1 (RR7.1.1, regulējumu plūdu riska zonās, paredzot papildu pašvaldības LVĢMC, RR7.1.2, RR 7.1.3.), nosacījumus VVD PR3.2, (RR3.2.1) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 103

22.6

22.6 Izveidot darba grupu lietus ūdeņu apsaimniekošanas 2024. VARAM pašvaldības Valsts budžets PR3.2 (RR3.2.1), PR7.1. iespējamā regulējuma izstrādei EM, ZM (RR7.1.2) NVO Zinātniskās institūcijas

22.7

22.7. Izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānošanas 2022.-2027.* LVĢMC VARAM un Valsts budžets, PR7.1 (RR7.1.1, dokumentus (2022.-2027.g.) un ieviest pasākumu pasākumu ES struktūrfondi RR7.1.2, RR 7.1.3.), programmas, uzsākt plūdu riska pārvaldības plānu programmās un Kohēzijas PR3.2, (RR3.2.1, izstrādi 2028. – 2033.gadu periodam norādītie fonds RR3.2.4) atbildīgie (NAP [282], SAM 2.1.3. pasākums 2.1.3.2.) Skaidrojums: * Rīcības virziena 22.7. uzdevuma izpilde ir uzsākta 2021. gadā. 23. Rīcības virziens: Datos un zināšanās balstīta jūras telpiskā plānošana un jūras krasta erozijas pārvaldības uzlabošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma avots Sasaiste ar termiņi vai institūcija institūcijas politikas periods rezultātu un rezultatīvo rādītāju

23.1

23.1. Pilnveidot zināšanu bāzi par klimata 2027. VARAM LVĢMC, Valsts budžets PR1.3. pārmaiņu, mijiedarbībā ar citiem vides LHEI (RR1.3.2.) PR7.1 stresoriem, ietekmi uz jūras ekosistēmu un (RR7.1.1, 7.1.2.) jūras izmantošanas veidiem, kā arī jūras izmantošanas ietekmi uz klimata izmaiņām

23.2

23.2. Iepazīstināt lēmumu pieņēmējus ar 2027. VARAM LVĢMC, Valsts budžets, PR1.1. jaunākajiem zinātniskajiem datiem par jūras LHEI ES programmas Apvārsnis (RR1.1.1.) PR7.1 telpas izmantošanu Eiropa, Interreg NAP [457] , (RR7.1.2)

23.3

23.3. Pasākumu programmas izstrāde un tās 2027. VARAM Pašvaldības Valsts budžets, ES struktūrfondi PR7.1 (RR7.1.1, īstenošana jūras krasta erozijas mazināšanai un Kohēzijas fonds, NFI RR 7.1.2, RR (skat. arī saistīto uzdevumu 4.8.) (projekts “Klimata pārmaiņu 7.1.3.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 104 politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” ) I I NAP [282] 24. Rīcības virziens: Ūdens resursu ieguves risku novērtēšana, resursu izmantošanas lietderība un lietus ūdeņu izmantošana mājsaimniecībās Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar termiņi institūcija institūcijas finansējuma avots politikas rezultātu vai un rezultatīvo periods rādītāju

24.1

24.1 Veikt riska izvērtējumu dzeramā ūdens centralizētai 2027. Ūdenssaimniecības Privātie līdzekļi PR7.2. (RR7.2.1) apgādei izmantotajās pazemes un virszemes pakalpojumu (ūdens lietotāji) ūdensgūtnēs sniedzēji, LVĢMC, pašvaldības

24.2

24.2. Novērtēt zudumus centralizētajās ūdensapgādes 2027. Ūdenssaimniecības Privātie līdzekļi PR7.3. (RR7.3.1.. sistēmās un izstrādāt plānus zudumu mazināšanai pakalpojumu (ūdenssaimniecības RR7.3.2.) sniedzēji pakalpojumu sniedzēji)

24.3

24.3. Popularizēt un veicināt lietus ūdeņu izmantošanu 2027. VARAM Pašvaldības Valsts un PR7.3. (RR7.3.1) saimnieciskām vajadzībām, t.sk. sniegt atbalstu pašvaldību budžets pilotprojektiem zaļās infrastruktūras attīstībai

24.4

24.4. Veicināt un popularizēt dzeramā ūdens brīvu 2027. ūdenssaimniecības VARAM, VM Valsts budžets, PR7.2. (RR7.2.2) pieejamību pakalpojumu (informācija privātie līdzekļi sniedzēji, par dzeramā NVO ūdens kvalitāti un tās kontroli), pašvaldības

24.5

24.5. Izvērtēt attīrītu notekūdeņu atkārtotas izmantošanas 2022.* VARAM Valsts budžets PR7.3. (RR7.3.1) lietderību un nepieciešamību lauksaimniecības zemju laistīšanai (apūdeņošanai) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 105

24.6

24.6. Ūdensapgādes ārējo inženiertīklu izbūve un pārbūve, 2027. Ūdenssaimniecības Pašvaldības Pašvaldību PR 7.2. lai nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu pakalpojumu budžets, (RR7.2.1., dzeramo ūdeni nodrošinātu visiem (100%) Latvijas sniedzēji privātie līdzekļi RR7.2.4.) iedzīvotājiem, kas to saņem no centralizētās (ūdenssaimniecības ūdensapgādes sistēmas. pakalpojumu sniedzēji)

24.7

24.7. Izvērtēt prasības par dzeramā ūdens kvalitātes rādītāju 2022.- LVĢMC VARAM Valsts budžets PR7.2. (RR7.2.1) novērojumiem virszemes un pazemes ūdensobjektos 2023. (t.sk. LVAF) PR2.2.(RR2.2.1. , atbilstoši Direktīvai (ES) 2020/2184 un izstrādāt plānu 2.2.5.) attiecīgo rādītāju monitoringam, papildinot Ūdeņu monitoringa programmu. Skaidrojums: * Rīcības virziena 24.5. uzdevuma izpilde ir uzsākta 2021. gadā. 25. Rīcības virziens: Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar termiņi vai institūcijas finansējuma politikas rezultātu periods avots un rezultatīvo rādītāju

25.1

25.1. Izstrādāt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas 2022. VARAM, Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.1) stratēģiju un uzsākt tās īstenošanu LŪKA LIFE IP Goodwater

25.2

25.2. Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas 2027. Ūdenssaimniecības Pašvaldības, Privātie līdzekļi PR7.4 (RR7.4.1), infrastruktūru pakalpojumu atkritumu (uzņēmumu), sniedzēji apsaimniekošanas ES struktūrfondi uzņēmumi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.1., SAM 2.2.2.)

25.3

25.3. Projektu veidā ieviest piemērotākos 2027. VARAM, ZM Valsts budžets, PR7.4 (RR7.4.1), risinājumus biogēnu pārstrādei un atgūšanai EM, cits ārvalstu PR8.2 (RR8.2.2.) ūdenssaimniecības finansējums pakalpojumu sniedzēji VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 106 26. Rīcības virziens: Pazemes ūdeņu resursu pārvaldības uzlabošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

26.1

26.1. Valsts pazemes ūdeņu monitoringa stratēģijas izstrāde 2027. LVĢMC VARAM Valsts budžets, PR2.2. (RR2.2.4., cits ārvalstu RR2.2.5.) finansējums PR 7.2. (RR7.2.6.)

26.2

26.2. Atjaunot pazemes ūdeņu monitoringa tīkla 2027. LVĢMC VARAM Valsts budžets, PR2.2. (RR2.2.4., infrastruktūru ES struktūrfondi RR2.2.5.) PR7.2. un Kohēzijas (RR7.2.6.) fonds (NAP [284], SAM 2.2.3.) un NAP 2014-2020 [338])*

26.3

26.3. Apzināt prioritātes pamesto urbumu noslēgšanai 2025.- LVĢMC Zinātniskās Valsts budžets PR 7.2. (RR7.2.6., un izstrādāt plānu pamesto urbumu noslēgšanai 2027. institūcijas RR7.2.3, RR7.2.4.)

26.4

26.4. Izvērtēt sausuma negatīvo ietekmi uz pazemes ūdens 2027. LVĢMC Zinātniskās Valsts budžets PR1.3. (RR1.3.2.) resursiem nākotnē institūcijas PR2.2. (RR2.2.4.) Skaidrojums: * Daļēji saistīts ar Darbības programmu 2014.-2020. SAM pasākumu 5.4.2.2. projektu 5.4.2.2/20/I/001 “Ūdens monitoringa un kontroles sistēmas attīstība”, kas turpināsies līdz 2023.gada beigām. 27. Rīcības virziens: Hidrotehnisko būvju un citu šķēršļu negatīvās ietekmes uz upju ekosistēmām mazināšana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 107

27.1

27.1 Izvērtēt un pārskatīt HES izsniegtās ūdens 2027. VVD, LVĢMC Valsts budžets PR7.4. (RR7.4.1.), resursu lietošanas atļaujas, BIOR PR6.2. (RR6.2.1., nodrošinot atbilstošu ekoloģisko RR6.2.2.) caurplūdumu visās mazajās HES.

27.2

27.2. Izstrādāt ieteikumus hidrotehnisko būvju 2023. VARAM LVĢMC, Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.1.), ekspluatācijai videi draudzīgā veidā BIOR, LIFE IP PR6.2. (RR6.2.1., NVO Goodwater RR6.2.2.)

27.3

27.3. Izvērtēt HES un citu šķēršļu zivju ceļu 2027. ZM, LVĢMC Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.1.), izbūves risinājumu prioritizāciju un to BIOR, LIFE PR6.2. (RR6.2.1.) īstenošanu ZMNĪ

27.4

27.4. Izstrādāt metodiku hidromorfoloģisko 2024, LVĢMC DAP, Valsts budžets PR7.4. (RR7.4.1.), pārveidojumu radīto zaudējumu novērtēšanai BIOR PR6.2. (RR6.2.4.) 28. Rīcības virziens: Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes saglabāšana un uzlabošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

28.1

28.1 Prioritizēt upes, izveidojot upju sarakstu, kuras īpaši 2022. BIOR LVĢMC, Valsts budžets PR7.4. (RR7.4.1.), nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai DAP (t.sk. LVAF) PR6.1. (RR6.1.1.a)

28.2

28.2. Pilnveidot tiesisko regulējumu labas ūdeņu pārvaldības 2022. VARAM Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.1.) nodrošināšanai LIFE

28.3

28.3. Izstrādāt upju baseinu apsaimniekošanas plānus (2022.- 2027. LVĢMC, Valsts budžets PR7.4. (RR7.4.1.) 2027.) un ieviest pasākumu programmas, primāri VARAM uzlabojot riska ūdensobjektu stāvokli, uzsākt upju baseinu apsaimniekošanas plānu (2028.-2033.g.) izstrādi

28.4

28.4. Nodrošināt virszemes ūdensobjektu monitoringu 2027. VARAM, DAP Valsts budžets PR7.4. (RR7.4.1.), nepieciešamajā apjomā LVĢMC PR2.2. (RR2.2.2.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 108

28.5

28.5. Pilnveidot virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes 2026. LVĢMC, VARAM Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.1.) novērtēšanas sistēmu BIOR LIFE

28.6

28.6. Veicināt sadarbību pārrobežu piesārņojuma 2027. LVĢMC VARAM Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.1.) samazināšanā starptautiskie projekti

28.7

28.7. Nodrošināt peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu 2027. VM, VI Valsts budžets PR2.2. (RR2.2.7.) nepieciešamajā apjomā PR7.4. (RR7.4.4.) 29. Rīcības virziens: Ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības un ostu politikas īstenošana, lai samazinātu ūdens vidē novadīto piesārņojumu Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un periods rezultatīvo rādītāju

29.1

29.1. Videi draudzīgu meliorācijas risinājumu 2027. ZM NĪ, ZM LIFE Godwater IP, PR7.4. (RR7.4.1.) demonstrēšana un īstenošana meliorācijas privātie līdzekļi sistēmu īpašnieki

29.2

29.2. Precizēt nosacījumus dažādu aizsargjoslu 2023. VARAM ZM Valsts budžets PR7.4. (RR7.4.1.) piemērošanai ap virszemes ūdensobjektiem, izstrādājot vadlīnijas

29.3

29.3. Īstenot pasākumus noteces no lauksaimniecības 2027. Lauksaimnieki ZM LIFE GoodWater IP, PR7.4. (RR7.4.1.) zemēm ūdeņos samazināšanai, lai mazinātu privātie līdzekļi PR7.5. (RR7.5.4., piesārņojumu ūdeņos (t.sk. buferjoslu gar (lauksaimnieku) RR7.5.5.) ūdenstilpnēm ierīkošanu un uzturēšanu, atbilstošu dzīvnieku mēslu krātuvju izbūve)

29.4

29.4. Akvakultūras ietekmes izvērtēšana uz virszemes 2023. BIOR , VARAM Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.1.) ūdeņiem un mazināšanas pasākumu izstrāde LVĢMC ZM LIFE IP Goodwater

29.5

29.5. Aprēķināt (kvantificēt) mežizstrādes radītās slodzes 2024. Zinātniskās ZM Valsts budžets (t.sk. PR7.4. (RR7.4.1.), un izstrādāt efektīvus pasākumus fosfora slodzes institūcijas VARAM LVAF) PR7.5. (RR7.5.4., samazināšanai. RR7.5.5.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 109

29.6 — Veikt pasākumus bīstamo ķīmisko vielu (t.sk. augu 2027. VARAM, VVD Valsts budžets, PR8.1. (RR8.1.1.),

29.6. Veikt pasākumus bīstamo ķīmisko vielu (t.sk. augu 2027. VARAM, VVD Valsts budžets, PR8.1. (RR8.1.1.), aizsardzības līdzekļu, farmaceitisko vielu) ZM, LVĢMC ES programmas PR8.2. (RR8.2.1.) piesārņojuma mazināšanai un novēršanai iekšzemes VM NVO, LAAD (t.sk.Interreg) ūdeņos (medikamentu VZA, VI atbildīgas un piesardzīgas lietošanas veicināšanas jomā)

29.7 — Izvērtēt minerālmēslu pārkraušanas ostās radīto 2027. VARAM, SM, Valsts budžets PR8.1. (RR8.1.1.)

29.7. Izvērtēt minerālmēslu pārkraušanas ostās radīto 2027. VARAM, SM, Valsts budžets PR8.1. (RR8.1.1.) piesārņojumu, veikt pasākumus piesārņojuma termināļu VVD, privātie līdzekļi, samazināšanai un videi drošu kravu operāciju operatori ar minerāl- (uzņēmēju/operatoru) nodrošināšanai ostās beramkravu kuģiem, kas mēslu kravām pārvadā minerālmēslus. strādājošie operatori VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 110 30. Rīcības virziens: Zemūdens trokšņa piesārņojuma jūrā apzināšana un mazināšana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

30.1

30.1. Veikt pētījumus datu un informācijas iegūšanai, lai 2024. VARAM, SM (informatīvs ES struktūrfondi PR1.3. (RR1.3.2.) apzinātu zemūdens trokšņa avotus Latvijas jūras zinātniskās atbalsts, atbilstoša un Kohēzijas PR7.4. (RR7.4.2.) ūdeņos un ietekmi uz jūras ekosistēmu, t.sk., institūcijas nozares informācija) fonds /EJZF iesaistoties HELCOM “Reģionālā rīcības plāna zemūdens trokšņa mazināšanai” ieviešanā 31. Rīcības virziens: Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

31.1

31.1. Izstrādāt pasākumu programmu laba jūras 2027. VARAM LHEI Valsts budžets PR7.4 (RR7.4.2.) stāvokļa panākšanai (2022. – 2027.g), uzsākt nākamā perioda (2028. – 2033.g.) programmas izstrādi

31.2

31.2. Nodrošināt jūras vides monitoringu visos 2027. VARAM LHEI, Valsts budžets PR7.4 (RR7.4.2.), Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos DAP (putnu PR 2.2 (RR2.2.3.) nepieciešamajā apjomā monitorings)

31.3

31.3. Īstenot zinātniskos pētījumus, t.sk. piesaistot ES 2027. VARAM, Zinātniskās Valsts budžets, PR1.3 finansējumu, lai izstrādātu nacionālā mēroga institūcijas, ES struktūrfondi un politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta IZM, Kohēzijas fonds /EJZF analītiskus instrumentus ZM/BIOR* (NAP [291]). Skaidrojums: * BIOR veic zivju resursu novērtējumu valsts pārvaldes deleģēto funkciju ietvaros, izmantojot tam valsts budžeta apakšprogrammā 25.01.00 “Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte” ikgadēji piešķirtos līdzekļus. VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 111 32. Rīcības virziens: Aizsargājamo jūras teritoriju un to tīkla attīstība, tai skaitā Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

32.1

32.1. Izstrādāt dabas aizsardzības plānus visām AJT 2026. DAP, Valsts budžets, ES PR7.4 (RR7.4.2.), VARAM struktūrfondi un PR6.1. (RR6.1.4.) Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.2.3.)

32.2

32.2. Veikt esošo AJT efektivitātes izvērtējumu, lai 2027. VARAM Zinātniskās Valsts budžets, PR7.4 (RR7.4.2.), pamatotu turpmāku aizsardzības/ saglabāšanas institūcijas ES struktūrfondi un PR 2.2 (RR2.2.3.), pasākumu nepieciešamību, īstenot DAP, Kohēzijas fonds/ EJZF PR6.1. (RR6.1.4.) monitoringu AJT un ārpus tām LHEI, ZM, BIOR

32.3

32.3. Izstrādāt mehānismu AJT apsaimniekošanas 2027. VARAM DAP Valsts budžets PR7.4 (RR7.4.2.) plānu īstenošanai un finansēšanai. 33. Rīcības virziens: Veicināt notekūdeņu apsaimniekošanas ilgtspēju, kvalitāti un efektivitāti Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

33.1

33.1. Turpināt notekūdeņu savākšanas un 2027. Pašvaldības, VARAM Pašvaldību budžets, PR 7.4. (RR7.4.3.) attīrīšanas uzlabošanu un samazināt ūdenssaimniecības privātie līdzekļi PR7.5. (RR7.5.1., centralizētajās kanalizācijas sistēmās uzņēmumi (ūdenssaimniecības RR7.5.2.) ieplūstošo lietus ūdeņu apjomu pakalpojumu uzņēmumu), ES fondi

33.2

33.2. Noteikt tās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, 2024. VARAM VVD Valsts budžets (t.sk. PR7.5. (RR7.5.1., kurās prioritāri jāievieš papildus attīrīšanas LVAF) RR7.5.2.) tehnoloģijas piesārņojuma atdalīšanai (piem., papildus fosfora atdalīšanai, mikroskopiskajiem piesārņotājiem, VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 112 atkritumiem, specifiskām ķīmisko vielu grupām, piem., prioritārajām un farmaceitiskajām vielām)

33.3 — Nodrošināt decentralizētajās kanalizācijas 2027. Pašvaldības VARAM Pašvaldību budžets PR7.5 (RR7.5.1.,

33.3. Nodrošināt decentralizētajās kanalizācijas 2027. Pašvaldības VARAM Pašvaldību budžets PR7.5 (RR7.5.1., sistēmās savākto notekūdeņu izsekojamību RR7.5.2.)

33.4 — Pārskatīt nosacījumus par decentralizēto 2024. VARAM EM, Valsts budžets PR7.5 (RR7.5.1.,

33.4. Pārskatīt nosacījumus par decentralizēto 2024. VARAM EM, Valsts budžets PR7.5 (RR7.5.1., kanalizācijas sistēmu izbūvi apdzīvotās NVO RR7.5.2.) vietās, popularizēt ilgtspējīgus decentralizētās kanalizācijas risinājumus

33.5 — Izstrādāt metodiskus norādījumus par 2024. VARAM VVD, Valsts budžets (t.sk. PR7.5 (RR7.5.1.,

33.5. Izstrādāt metodiskus norādījumus par 2024. VARAM VVD, Valsts budžets (t.sk. PR7.5 (RR7.5.1., notekūdeņu priekšattīrīšanu LŪKA, LVAF) RR7.5.2), pašvaldības PR8.1., (RR8.1.1.) piesārņojošo darbību operatori

33.6 — Apzināt iepriekš neregulētus piesārņotājus 2027. VARAM, VM Valsts budžets, PR7.5. (RR 7.5.1.)

33.6. Apzināt iepriekš neregulētus piesārņotājus 2027. VARAM, VM Valsts budžets, PR7.5. (RR 7.5.1.) (t.sk. farmaceitiskās vielas, mikroplastmasa) ZM (informatīvs ES struktūrfondi un vidē atbalsts Kohēzijas fonds/ attiecībā uz EJZF un Interreg farmaceitiskām projekti vielām), zinātniskās institūcijas

33.7 — Nodrošināt komunālo NAI pārbūvē un 2027. VVD Pašvaldības Valsts un PR7.4. (RR 7.4.1.)

33.7. Nodrošināt komunālo NAI pārbūvē un 2027. VVD Pašvaldības Valsts un PR7.4. (RR 7.4.1.) būvniecībā tādu tehnoloģisko risinājumu pašvaldību budžets, izmantošanu, kas padara iespējamu laba ES struktūrfondi un ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu, jo īpaši, Kohēzijas fonds riska ūdensobjektos (NAP [284], SAM 2.2.1.) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 113 34. Rīcības virziens: Biogēnu slodzes samazināšana jūrā atbilstoši HELCOM mērķiem Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas rezultātu termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots un rezultatīvo rādītāju periods

34.1

34.1. Pārskatīt noteikto regulējumu un prasības 2022.- VARAM Valsts budžets PR7.5. (RR7.5.1., RR7.5.2.) fosfora attīrīšanai NAI un prasības mazajām 2027. apdzīvotajām vietām notekūdeņu attīrīšanai

34.2

34.2. Izpēte – ar klimata pārmaiņām saistīto biogēnu 2027. VARAM Zinātniskās ES struktūrfondi un PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.), slodžu ietekmes novērtēšana institūcijas Kohēzijas fonds/ PR3.2. (RR3.2.3) EJZF un Interreg projekti

34.3

34.3. Izpēte – kvantificēt dabīgo biogēnu 2027. VARAM, LHEI Valsts budžets, PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.) piesārņojuma ienesi jūrā LVĢMC Interreg projekti

34.4

34.4. Izpēte – kvantificēt pārrobežu biogēnu 2027. VARAM, LHEI Valsts budžets, PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.) piesārņojumu LVĢMC Interreg projekti 35. Rīcības virziens: Kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) un bioloģiskā apauguma apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma rezultātu un rezultatīvo periods avots rādītāju

35.1

35.1 Īstenot kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības 2022.- VARAM, VVD Valsts PR7.4. (RR 7.4.2.) monitoringu (arī vides kontroles ietvaros), t.sk. svešo sugu 2027. LHEI budžets monitoringu ostās un jūras ūdeņos

35.2

35.2. Veikt riska novērtējumus un gatavot atzinumus atbrīvojumu 2022.- VARAM, VVD Valsts PR7.4. (RR 7.4.2.) piešķiršanai kuģiem atbilstoši IMO vadlīnijām 2027. LHEI budžets VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 114

35.3

35.3. Nodrošināt atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas 2022.- ostas SM, Privātie PR7.4. (RR 7.4.2.) iekārtas ostās (kur nepieciešams/ kur notiek kuģu remonts, 2027. VARAM līdzekļi tilpņu labošana, tīrīšana) (ostu)

35.4

35.4. Izstrādāt bioapauguma apsaimniekošanas normatīvo 2027. VARAM SM un LJA Valsts PR7.4. (RR 7.4.2.) regulējumu, tai skaitā bioapauguma pieņemšanas – nodošanas (informatīvs budžets nodrošināšanai un īstenot pasākumus kuģu un atpūtas kuģu atbalsts, dalība korpusu bioloģiskā apauguma pārvaldībai ar mērķi novērst darba grupā jaunu svešo sugu ienākšanu jūras ūdeņos (atbilstoši IMO regulējuma vadlīnijām un atjaunotajam HELCOM BJRP (20.10.2021.), kā izstrādei) arī ņemot vērā Interreg projekta COMPLETE izstrādāto un HELCOM iesniegto priekšlikumu "Regional Baltic Biofouling Management Roadmap” 36. Rīcības virziens: Nodrošināt atkritumu pieņemšanu no kuģiem ostās Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma rezultātu un periods avots rezultatīvo rādītāju

36.1

36.1. Pilnveidot / uzlabot pieņemšanas iekārtas ostās, lai spētu 2027. Ostu VARAM Privātie līdzekļi PR7.5 pieņemt visa veida kuģu atkritumus (t.sk. notekūdeņus no pārvaldes (ostu) (RR7.5.1.) pasažieru kuģiem)

36.2

36.2. Pilnveidot tiesisko regulējumu kuģu atkritumu nodošanai un 2022. VARAM SM, Valsts budžets PR7.4 pieņemšanai ostās VVD (RR7.4.2.)

36.3

36.3. Veicināt pasīvi nozvejoto (zvejas tīklos noķerto) atkritumu un 2027. ZM VARAM, ES struktūrfondi PR7.4 pazaudēto zvejas rīku nodošanu ostu pieņemšanas iekārtas ostas un Kohēzijas (RR7.4.2.) fonds/ EJZF VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 115 37. Rīcības virziens: Atbilstošu reaģēšanas spēju nodrošināšana uz piesārņojumu jūrā atbilstoši HELCOM prasībām Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdz- Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija atbildīgās finansējuma avots rezultātu un periods institūcijas rezultatīvo rādītāju

37.1

37.1. Attīstīt/uzlabot kompetento valsts institūciju spēju konstatēt un 2027. AM, VVD Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.2.) savākt uz ūdens virsmas esošu bīstamo ķīmisko vielu NBS KAD Interreg projekti piesārņojumu no kuģiem vai ostu iekārtām.

37.2

37.2. Paaugstināt valsts institūciju un ostu reaģētspējas kapacitāti uz 2027. AM, VARAM Valsts budžets PR7.4. (RR7.4.2.) naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem NBS KAD, VVD atbilstoši “Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai Ostu kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā”, t.sk. nodrošināt pārvaldes nepieciešamo aprīkojumu.

37.3

37.3. Paaugstināt pašvaldību, valsts pārvaldes, nevalstisko 2027. Pašvaldības, VARAM Valsts budžets PR6.1. (RR6.1.1.), organizāciju un citu dzīvnieku glābšanā naftas piesārņojuma NVO, VVD, PR7.4. (RR7.4.2.) gadījumā jūrā un krastā iesaistīto institūciju un biedrību DAD, VUGD kapacitāti reaģēt gadījumā, kad tiek konstatēti ar naftu sasmērēti NBS KAD dzīvnieki jūras piekrastē 38. Rīcības virziens: Piesārņojumu likvidēšana vēsturiski piesārņotās vietās (HELCOM noteikto vides karsto punktu Latvijā svītrošanu no saraksta) Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma rezultātu un periods avots rezultatīvo rādītāju

38.1

38.1. Īstenot paliekošā piesārņojuma monitoringu un kontroli 2027. VVD VARAM, Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.1., rūpniecības karstajos punktos, t.sk. neaktīvo, likvidēto objektu LVĢMC DAP cits ārvalstu RR7.4.2.) teritorijās (piem., bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve “Kūdra”), finansējums un veikt vides atveseļošanas pasākumus (NAP [288]) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 116 39. Rīcības virziens: Jūras atkritumu samazināšana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma rezultātu un rezultatīvo periods avots rādītāju

39.1

39.1. Apzināt pa upēm jūrā nonākošā atkritumu apjoma 2027. Zinātniskās VARAM, Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.2.) problēmu, īstenojot monitoringu (pilotprojektus) institūcijas, LVĢMC Interreg projekti NVO

39.2

39.2. Īstenot jūru piesārņojošo atkritumu, t.sk. 2027. LHEI ZM, BIOR, ES struktūrfondi PR7.4. (RR7.4.2.) mikropiedrazojuma, monitoringu jūrā (ūdenī un uz Zinātniskās un Kohēzijas gultnes), lai novērtētu piesārņojuma tiešos efektus un institūcijas, fonds/ EJZF pasākumu efektivitāti VARAM

39.3

39.3. Īstenot pētījumus mikroplastmasas kvantitatīvai 2027. LHEI, ZM, BIOR ES struktūrfondi PR7.4. (RR7.4.2.) noteikšanai jūras ūdeņos un sedimentos VARAM un Kohēzijas fonds/ EJZF

39.4

39.4. Īstenot atkritumu monitoringu pludmalē 2022.-2027. VARAM, Pašvaldības Valsts budžets PR7.4. (RR7.4.2.) NVO 40. Rīcības virziens: Jūru piesārņojošo atkritumu problēmas mazināšana, izmantojot labākās pieejamās prakses Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

40.1

40.1 Piejūras pašvaldībām izstrādāt rīcības plānus 2027. Pašvaldības VARAM Valsts un pašvaldību PR7.4. (RR7.4.2.) jūru piesārņojošo atkritumu apsaimniekošanai budžets, vai paredzēt attiecīgas rīcības reģionālajos Interreg projekti, atkritumu apsaimniekošanas plānos. LIFE waste IP

40.2

40.2 HELCOM Reģionālā rīcības plāna attiecībā uz 2027. VARAM, Valsts un pašvaldību PR7.4. (RR7.4.2.) jūru piesārņojošiem atkritumiem ieviešana pašvaldības, budžets, NVO ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF un Interreg projekti VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 117

40.3

40.3. Veicināt zinātību un pratību sabiedrībā par 2027. VARAM IZM Valsts budžets, ES PR7.4. (RR7.4.2.) atkritumu samazināšanu NVO struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [285]; [292], SAM 2.2.2.)

40.4

40.4. Īstenot pasākumus, kas mazinātu jaunu 2027. VARAM ZM Valsts budžets, PR7.4. (RR7.4.2..) atkritumu nonākšanu jūrā, kā arī veicināt ES struktūrfondi un esošo atkritumu (tai skaitā spoku zvejas rīku) Kohēzijas fonds/ EJZF un savākšanu un utilizēšanu. LIFE 41. Rīcības virziens: Atkritumu apsaimniekošana un virzība uz nulles piesārņojumu un apritīgumu ražošanas procesos Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgā Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija s institūcijas finansējuma avots rezultātu un periods rezultatīvo rādītāju

41.1

41.1 Sniegt atbalstu piesārņojošo darbību operatoriem 2027. VVD VARAM, Valsts budžets, PR5.1. (RR5.1.1., RR vides prasību ieviešanā un kontrolē, izstrādājot EM, privātie līdzekļi 5.1.2., RR 5.1.3.), nozares specifiskus digitālos risinājumus un LVĢMC PR5.4. (RR5.4.1.), nodrošinot uzņēmējiem konsultācijas, apmācības PR7.4. (RR7.4.1.) un informatīvos seminārus

41.2

41.2. Sekmēt un veicināt LPTP ieviešanu lielajos 2027. VVD Valsts budžets, PR8.1. (RR8.1.1.), uzņēmumos privātie līdzekļi PR7.4 (RR7.4.1., RR7.4.2)

41.3

41.3. Veikt izpēti un realizēt piesārņoto vietu sanācijas 2027. VVD, VARAM, Valsts un pašvaldību PR8.1. (RR8.1.2.), projektus piesārņoto pašvaldības budžets, ES PR7.4. (RR7.4.1.) teritoriju struktūrfondi un (zemes) Kohēzijas fonds īpašnieki (NAP [288], SAM 2.2.3.) un citi ārvalstu finanšu avoti, privātie līdzekļi (zemes īpašnieku līdzekļi, ievērojot "piesārņotājs maksā" principu) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 118

41.4 — Ražošanas procesu IVN sistēmas izveide (pilnās 2027. VARAM VPVB Valsts budžets, cits PR1.3. (RR1.3.2.)

41.4. Ražošanas procesu IVN sistēmas izveide (pilnās 2027. VARAM VPVB Valsts budžets, cits PR1.3. (RR1.3.2.) ražošanas vērtības noteikšana) ārvalstu finansējums PR6.2. (RR6.2.4.), PR8.2, (RR8.2.2.)

41.5 — Izstrādāt normatīvos aktus par atkritumu statusa 2022.-2023.* VARAM VVD Valsts budžets, PR4.1. (RR4.1.1.,

41.5. Izstrādāt normatīvos aktus par atkritumu statusa 2022.-2023.* VARAM VVD Valsts budžets, PR4.1. (RR4.1.1., piemērošanas izbeigšanu prioritārajām atkritumu LIFE Waste To RR4.1.3., RR4.1.4., plūsmām (BNA; nolietotām eļļām; Resources IP RR4.1.5.) būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem tekstila atkritumiem), ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti

41.6

41.6. Veicināt pētniecību un inovācijas par ražošanas 2022.-2027. EM, VARAM IZM ES struktūrfondi un PR4.1. (RR4.1.1., izejmateriālu atkritumu apjoma samazināšanu un Kohēzijas fonds RR4.1.3., RR4.1.4., tādu atjaunojamo resursu izmantošanu, kas (ERAF*), RR4.1.5), nerada emisijas. LIFE Waste To PR4.2. (RR4.2.2.) Resources IP, Apvārsnis2020

41.7

41.7. Attīstīt sadzīves atkritumu dalītās vākšanas 2023.-2025. Pašvaldības, VARAM Privātie līdzekļi PR4.1. (RR4.1.1., infrastruktūru, aptverot jaunas materiālu grupas atkritumu (atkritumu RR4.1.3., RR4.1.4., (bioloģiskie atkritumi, tekstilatkritumi, sadzīves apsaimniekošan apsaimniekošanas RR4.1.5.) bīstamie atkritumi) as komersanti komersantu), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292], SAM 2.2.2.) un LIFE Waste To Resources IP

41.8

41.8. Modernizēt atkritumu pārstrādei izmantotās Visā Komersanti VARAM, Privātie līdzekļi PR4.1. (RR4.1.1., esošās un plānotās iekārtas, palielinot materiālu pamatnostādņu EM (atkritumu RR4.1.3., RR4.1.4., pārstrādi darbības laikā apsaimniekošanas R4.1.5.) komersantu), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [285]; [287], SAM 2.2.2.) un VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 119 LIFE Waste To Resources IP

41.9

41.9. Optimizēt atkritumu apsaimniekošanas reģionu 2024. VARAM Sadzīves Privātie līdzekļi PR4.1. (RR4.1.1., skaitu, izvērtēt tajos esošo sadzīves atkritumu atkritumu(atkritumu RR4.1.3., RR4.1.4., poligoniem darbību, veicinot to specializāciju un poligonu apsaimniekošanas RR4.1.5.) pārveidi par reģionāliem atkritumu operatori, komersantu), ES apsaimniekošanas centriem pašvaldības struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [285]; [287], SAM 2.2.2.) un LIFE Waste To Resources IP Skaidrojums: EM finansējums inovācijām ir ietverts kopīgā finansējumā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, pamatojoties uz RIS3 jomām, tad šajā no ERAF plānotaisfinansējums inovācijas un pētniecības aktivitātēm kopā sastāda 22 856 000 euro. * Rīcības virziena 24.5. uzdevuma izpilde ir uzsākta 2021. gadā. 42. Rīcības virziens: Pilnveidot piesārņojošo darbību pārraudzības un kontroles sistēmu Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

42.1

42.1. Veikt piesārņojošo darbību atļauju sistēmas 2025. VVD Valsts budžets PR5.1. (RR5.1.1., RR 5.1.2., pilnveidi, nodrošinot sistēmas/procesu RR 5.1.3.), PR5.4. optimizāciju un efektivitātes paaugstināšanu (RR5.4.1.), PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2)

42.2

42.2. Veikt esošā piesārņoto un potenciāli piesārņoto 2025. VARAM VVD, Valsts budžets, PR8.1. (RR8.1.2.), vietu pārvaldības modeļa pilnveidi (ieskaitot pašvaldības, NFI PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2.) PPPV reģistru) un aktualizēt tajā informāciju par AiM, piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām LVĢMC

42.3

42.3. Pilnveidot emisiju datu bāzes, datu apstrādi un 2027. LVĢMC Valsts budžets, PR5.1. (RR5.1.1., RR5.1.2., uzlabot enerģētikas un ražošanas sektoru emisiju VVD RR5.1.3.) datu kvalitāti VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 120 43. Rīcības virziens: Ierobežot bīstamo ķīmisko vielu apriti Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās institūcijas Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

43.1

43.1. Pilnveidot datu plūsmu pārvaldību par 2027. LVĢMC, Valsts budžets, cits PR8.2. (RR8.2.1.) noteiktām bīstamām vielām ražošanas procesos, VVD ārvalstu šo vielu savlaicīgai identifikācijai, t.sk. finansējums paplašinot digitālo tehnoloģiju pielietošanu

43.2

43.2. Paaugstināt uzraudzības un kontroles iestāžu 2027. LVĢMC VVD, VI, Valsts budžets, PR8.2. (RR8.2.1.) amatpersonu zināšanas par bīstamo ķīmisko Patērētāju tiesību ārvalstu finanšu vielu identifikāciju un normatīvo aktu prasībām aizsardzības centrs, programmas ķīmisko vielu pārvaldībā Valsts datu inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests

43.3

43.3. Nodrošināt patērētāju informēšanu par 2027. LVĢMC Patērētāju tiesību Valsts budžets, PR8.2. (RR8.2.2.) bīstamām ķīmiskajām vielām maisījumos un aizsardzības centrs ārvalstu finanšu izstrādājumos un rīcībām, lai novērstu šo vielu programmas nonākšanu vidē 44. Rīcības virziens: Droša Salaspils kodolreaktora uzturēšana un likvidēšana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdz- Indikatīvais Sasaiste ar politikas rezultātu termiņi vai institūcija atbildīgās finansējuma avots un rezultatīvo rādītāju periods institūcijas

44.1

44.1. Salaspils kodolreaktora droša uzturēšana un 2022.- LVĢMC Valsts budžets PR9.1. (RR.9.1.1.) vides monitorings 2027.*

44.2

44.2. Salaspils kodolreaktora drošības novērtējums 2022.* LVĢMC Valsts budžets PR9.1. (RR.9.1.1.) pašreizējām darbībām

44.3

44.3. Salaspils kodolreaktora un tā teritorijas 2022.* LVĢMC Valsts budžets PR9.1. (RR.9.1.1.) radioloģiskā izpēte (iekārtas, ēkas, augsne, grunts, pazemes ūdens)

44.4

44.4. Būvprojekta izstrāde Salaspils kodolreaktora 2022.- LVĢMC Valsts budžets PR9.1. (RR.9.1.1.) likvidēšanai un demontāžai 2023.* VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 121

44.5

44.5. Būvatļaujas izsniegšana Salaspils kodolreaktora 2022.-2023. VVD RDC, Valsts budžets PR9.1. (RR.9.1.1.) likvidēšanai un demontāžai un būvprojekta LVĢMC saskaņošana

44.6

44.6. Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un 2024. LVĢMC Valsts budžets PR9.1. (RR.9.1.1.) demontāžas darbu veicēja noteikšana

44.7

44.7. Salaspils kodolreaktora demontāža un 2025.-2027. LVĢMC, Valsts budžets PR9.1. (RR.9.1.1.) likvidēšana VVD RDC 44.8. 44.7. pasākuma uzraudzība 2025.-2027. Būvniecības valsts Valsts budžets PR9.1. (RR.9.1.1.) kontroles birojs, VVD RDC Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā. 45. Rīcības virziens: Glabātavas "Radons" apsaimniekošana un attīstīšana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcijas finansējuma rezultātu un rezultatīvo periods avots rādītāju

45.1

45.1. Glabātavas "Radons" droša uzturēšana un 2022.- LVĢMC Valsts budžets PR9.2. (RR9.2.1.) vides monitorings 2027.*

45.2

45.2. Būvprojekta izstrāde glabātavas "Radons" 2022.* LVĢMC Valsts budžets PR9.2. (RR9.2.1.) paplašināšanai un ilgtermiņa drošības uzlabojumiem

45.3

45.3. Būvatļaujas izsniegšana radioaktīvo atkritumu 2022.* VVD RDC, Valsts budžets PR9.2. (RR9.2.1.) tvertnes un ilgtermiņa glabātavas būvniecībai LVĢMC glabātavā “Radons” un būvprojekta saskaņošana

45.4

45.4. Glabātavā "Radons" paredzēto darbu veicēja 2023. LVĢMC Valsts budžets PR9.2. (RR9.2.1.) noteikšana

45.5

45.5. Radioaktīvo atkritumu tvertnes būvniecība 2024.- 2026. LVĢMC Valsts budžets PR9.2. (RR9.2.1.)

45.6

45.6. Radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa glabātavas 2024. -2026. LVĢMC Valsts budžets PR9.2. (RR9.2.1.) būvniecība VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 122

45.7

45.7. Pārseguma virs slēgtajām tvertnēm pārseguma 2024. -2026. LVĢMC Valsts budžets PR9.2. (RR9.2.1.) izveide

45.8

45.8. Uzdevumu 45.5., 45.6. un 45.7. ieviešanas 2024.- 2026. Būvniecības valsts Valsts budžets PR9.2. (RR9.2.1.) uzraudzība kontroles birojs, VVD RDC

45.9

45.9. Glabātavas "Radons" ilgtermiņa drošības 2025.-2026. LVĢMC Valsts budžets PR9.2. (RR9.2.1.) novērtējums Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā. 46. Rīcības virziens: Radiācijas avāriju pārvaldības stiprināšana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās institūcijas Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija finansējuma rezultātu un rezultatīvo periods avots rādītāju

46.1 — Ikdienas gamma starojuma ekvivalentās 2022.- VVD RDC Valsts budžets PR9.1

46.1. Ikdienas gamma starojuma ekvivalentās 2022.- VVD RDC Valsts budžets PR9.1. dozas jaudas monitorings 2027.* (RR9.1.2.)

46.2

46.2. Radiācijas monitoringa staciju tehniskā 2026.- VVD RDC, Valsts budžets, PR9.1. (RR9.1.2.) aprīkojuma nomaiņa 2027. LVĢMC ES struktūr- RR 2.2.6. fondi un Kohēzijas fonds (NAP [292], SAM 2.2.3.)

46.3

46.3. Radiācijas avāriju pārvaldībā iesaistīto 2022.- VARAM VVD RDC, VUGD, VDD, Valsts budžets PR9.1. institūciju sadarbības pilnveidošana 2027.* PVD, LVĢMC, NMPD, (RR9.1.2.) (sadarbības algoritmi, apmācības un resursu Darba grupa starpinsti- izvērtējums) tucionālās sadarbības nodrošināšanai radiācijas avārijās

46.4

46.4. Sagatavotības un reaģēšanas radiācijas 2022.- VVD RDC LVĢMC, Valsts budžets, PR9.1. avārijās stiprināšana (institūciju darbinieku 2027.* VUGD SAEA līdzekļi (RR9.1.2.) apmācības, tehniskā aprīkojuma iegāde) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 123

46.5 — Normatīvā regulējuma radiācijas avāriju 2022.- VARAM IeM, VVD RDC, VUGD, Valsts budžets PR9.1

46.5. Normatīvā regulējuma radiācijas avāriju 2022.- VARAM IeM, VVD RDC, VUGD, Valsts budžets PR9.1. pārvaldībā pārskatīšana un aktualizēšana 2027. Darba grupa starpinsti- (RR9.1.2.) atbilstoši starptautiskajām prasībām un tucionālās sadarbības vadlīnijām nodrošināšanai radiācijas avārijās

46.6 — Radiācijas avāriju pārvaldības starptautiskais 2025. VVD RDC LVĢMC, VUGD Valsts budžets PR9.1

46.6. Radiācijas avāriju pārvaldības starptautiskais 2025. VVD RDC LVĢMC, VUGD Valsts budžets PR9.1. novērtējums (t.sk. LVAF), (RR9.1.2.) SAEA līdzekļi Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā. 47. Rīcības virziens: Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēmas pilnveidošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

47.1

47.1. Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem 2022.- VVD RDC Valsts budžets PR9.1. (RR9.1.3.) uzraudzībai nepieciešamo kompetenču 2027.* (t.sk. LVAF), stiprināšana (darbinieku apmācības, VVD SAEA līdzekļi RDC kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana)

47.2

47.2. Radiācijas drošības infrastruktūras un 2023.- 2024. VVD RDC VARAM, LVĢMC Valsts budžets PR9.1. (RR9.1.3.) radioaktīvo atkritumu pārvaldības (t.sk. LVAF), pašnovērtējums un starptautiskais SAEA līdzekļi novērtējums (starpposma)

47.3

47.3. Radiācijas drošības kultūras veicināšana 2022.- VVD RDC VARAM Valsts budžets PR9.1. (RR9.1.3.) (informatīvi materiāli, vadlīnijas, izglītojoši 2027.* (t.sk. LVAF), semināri, normatīvie akti) SAEA līdzekļi

47.4

47.4. Administratīvā sloga mazināšana operatoriem 2022.- VVD RDC VARAM Valsts budžets PR9.1. (RR9.1.3.) (paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas 2027.* kārtības pilnveide, darbinieku apstarošanas kontroles sistēmas vienkāršošana, IT rīku izmantošana) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 124

47.5

47.5. Medicīniskās apstarošanas uzraudzības 2022.-2027.* VVD RDC Veselības inspekcija, Valsts budžets PR9.1. (RR9.1.3.) stiprināšana un pacientu aizsardzības Zāļu valsts aģentūra, (t.sk. LVAF) uzlabošana Nacionālais veselības dienests, ētikas komitejas

47.6

47.6. Operatoru, darbu vadītāju, darbinieku, 2022.- VVD RDC VARAM, Valsts budžets PR9.1.(RR9.1.3.) radiācijas drošības ekspertu un citu atbildīgo 2027.* IZM, personu izglītības un apmācību radiācijas Latvijas Universitāte, drošībā pilnveidošana, t.sk. medicīniskās Rīgas Tehniskā apstarošanas jomā Universitāte, profesionālās asociācijas

47.7

47.7. Normatīvā regulējuma radioaktīvo atkritumu 2022.- 2023. VARAM VVD RDC Valsts budžets, PR9.1. (RR9.1.3.) pārvaldībā pārskatīšana un aktualizēšana SAEA līdzekļi atbilstoši starptautiskajām prasībām un vadlīnijām

47.8

47.8. Normatīvā regulējuma radioaktīvo materiālu 2022.-2023. VARAM VVD RDC, SM, Valsts budžets, PR9.1. (RR9.1.3.) transportēšanai pārskatīšana un aktualizēšana Valsts dzelzceļa SAEA līdzekļi atbilstoši starptautiskajām prasībām un tehniskā inspekcija, vadlīnijām, uzraudzībā iesaistīto institūciju LJA, Civilās aviācijas sadarbības stiprināšana) aģentūra, Muita, Valsts policija Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā. 48. Rīcības virziens: Sabiedrības izpratnes par radiācijas drošību veicināšana un savstarpējās komunikācijas uzlabošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais Sasaiste ar politikas termiņi vai institūcija institūcijas finansējuma avots rezultātu un rezultatīvo periods rādītāju

48.1

48.1. Sabiedrībai, t.sk. medijiem, skolēniem, 2022.-2027.* VVD RDC Valsts budžets PR9.3. (RR9.3.1.) pieejamās informācijas pilnveidošana par (t.sk. LVAF) radiācijas drošību, t.sk. informatīvi materiāli, izglītojoši semināri, jauni komunikācijas VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 125 kanāli (tīmekļvietne, sociālie tīkli, utt.) un mūsdienīgi datu attēlošanas rīki

48.2

48.2. Sabiedrības izpratnes veicināšana par 2022.- LVĢMC Valsts budžets PR9.3. (RR9.3.1.) radioaktīvo atkritumu pārvaldību (tīmekļa 2027.* (t.sk. LVAF) vietnes, monitoringa pārskati, informatīvo materiālu gatavošana, sanāksmes)

48.3

48.3. Sadarbība ar Ķekavas novada pašvaldību un 2026. VARAM VVD RDC, Valsts budžets PR9.3. (RR9.3.1.) sabiedrību, veicinot pozitīvāku attieksmi pret LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavu „Radons”

48.4

48.4. Kampaņa vēsturisko, potenciāli radioaktīvo 2022., VVD RDC LVĢMC Valsts budžets PR9.3. (RR9.3.1.) priekšmetu bezmaksas nodošanai radioaktīvo 2024., (t.sk. LVAF) atkritumu glabātavā "Radons" 2025.* Skaidrojums: * Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā. 49. Rīcības virziens: Rīcībpolitikas dokumentu īstenošana Nr. Uzdevums Izpildes Atbildīgā Līdzatbildīgās Indikatīvais finansējuma avots Sasaiste ar politikas termiņi institūcija institūcijas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

49.1 — Īstenot Latvijas pielāgošanās klimata 2030. Valsts budžets, ES struktūrfondi un PR3.2

49.1. Īstenot Latvijas pielāgošanās klimata 2030. Valsts budžets, ES struktūrfondi un PR3.2 pārmaiņām plānu laika posmam līdz Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292], 2030. gadam SAM 2.1.3.) un NFI. Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam

49.2

49.2. Īstenot Rīcības plānu pārejai uz aprites 2027. Valsts budžets (t.sk. LVAF), ES PR4.1. (RR4.1.4); PR4.2., ekonomiku 2020.-2027. gadam struktūrfondi un Kohēzijas fonds (RR4.2.1., RR4.2.2., ieviešana (NAP [287]; [292]). Finansējums RR4.2.3) VARAM EM, ZM, SM atbilstoši MK apstiprinātajam un citas IZM, VM, IeM, plānam. ministrijas FM, LM un to

49.3

49.3. Īstenot Atkritumu apsaimniekošanas 2028. un iestādes padotības Valsts un pašvaldību budžets, ES PR4.1., (RR4.1.1., valsts plānu 2021.-2028. gadam atbilstoši iestādes, struktūrfondi un Kohēzijas fonds RR4.1.2., pašvaldības (NAP [287]; [292], SAM 2.2.2), RR4.1.3.RR4.1.4.) LIFE IP Waste To Resources, VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 126 attiecīgajā un privātais privātie līdzekļi. Finansējums plānā sektors – atbilstoši MK apstiprinātajam noteiktajām atbilstoši plānam. atbildībām attiecīgajā

49.4

49.4. Īstenot Gaisa piesārņojuma 2030. Valsts un pašvaldību budžets, ES PR5.1. (RR5.1.1., plānā samazināšanas rīcības plānu 2020.- struktūrfondi un Kohēzijas fonds, RR5.1.2., RR5.1.3.), noteiktajām 2030. gadam privātie līdzekļi (NAP [282]; [283], PR5.2. (RR5.2.1., 5.2.2., atbildībām SAM 2.1.3.). Finansējums atbilstoši RR.5.2.3.), PR5.3. MK apstiprinātajam plānam. (RR.5.3.1.)

49.5

49.5. Īstenot Notekūdeņu apsaimniekošanas 2027. Valsts un pašvaldību budžets, PR7.3. (RR7.3.1.), investīciju plānu 2021. -2027. gadam ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds PR7.4.(RR7.4.1, RR7.4.2., (NAP [284], SAM 2.2.1.). RR7.4.3.), Finansējums atbilstoši MK PR7.5. (RR7.5.1, RR7.5.2, apstiprinātajam plānam. RR7.5.3, RR7.5.6)

49.6

49.6. Īstenot Ūdensapgādes investīciju plānu 2027. Valsts un pašvaldību budžets, PR7.2. (RR7.2.1, RR7.2.3, 2021.-2027. gadam ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds RR7.2.4, (NAP [284], SAM 2.2.3.). RR7.2.5.), Finansējums atbilstoši MK PR7.3. (RR7.3.1., apstiprinātajam plānam. RR7.3.2.)

49.7

49.7. Īstenot Plūdu riska pārvaldības plānus 2027. Valsts un pašvaldību budžets, PR7.1. (RR7.1.1., 2022.-2027. gadam (projekts) ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds RR7.1.2., RR7.1.3.) (NAP [282], SAM 2.1.3.)

49.8 — PR7.2. (RR 7.2.5.,

49.8. PR7.2. (RR 7.2.5., Īstenot Upju baseinu apgabalu 2027. Valsts un pašvaldību budžets, RR7.2.6.), PR7.3. apsaimniekošanas plānus 2022.- ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (RR7.3.1.), PR7.4. 2027. gadam (projekts) (NAP [282]; [284]) (RR7.4.1., RR7.4.2.), PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)

49.9

49.9. Īstenot Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas 2030. VARAM, Atbilstoši Valsts un pašvaldību budžets, PR4.2. (RR.4.2.2.- pamatnostādnes 2020.-2030. gadam EM, IZM pamatnostādnēs privātie līdzekļi, Taisnīgas RR4.2.4) noteiktajam pārkārtošanās fonds (NAP [281]; [288]) VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027.GADAM 127 Mērķis: Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu Rīcības virzieni: 1, 2, 3, 4, 22, 49 Mērķis: Veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku Rīcības virzieni: 1, 5, 6, 7, 8, 36, 40, 39, 49 Mērķis: Samazināt piesārņojumu Rīcības virzieni: 1, 9, 10, 11, 12, 13, 23, 24, 25, 26, 28, 29, 30, 31, 33, 34, 35, 37, 38, 41, 42, 43, 44, 45, 46, 47, 48, 49 Mērķis: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas balstīta zinātniskajos pētījumos, līdzsvarojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses Rīcības virzieni: 1, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 27, 32 40.attēls. Kopsavilkums: saistība starp VPP2027 mērķiem un rīcības virzieniem. GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikumi 1.pielikums. Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam 2.pielikums. Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem 3.pielikums. Radiācijas drošības programma 4.pielikums. Izziņa par Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas rezultātiem 5.pielikums. Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Vides aizsardzības un (paraksts**) A. T. Plešs reģionālās attīstības ministrs ** Dokuments ir parakstīts ar TAP portāla elektroniskās parakstīšanas rīku Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam 1.pielikums 1.daļa GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 2 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Skaidrojums: Iepriekšējā vides monitoringa programma (t.sk.. gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma) apstiprināta ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 67 un noteica vides novērojumus 2015.-2020. gadā. Lai nodrošinātu novērojumu nepārtrauktību, šajā pielikumā noteikts gaisa un klimata pārmaiņu monitorings 2021.-2026.gadā, kas uzsākts 2021. gadā atbilstoši tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 3 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 4 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Saturs Ievads ............................................................................................................................. 8 1. Tiesību akti ................................................................................................................ 9 1.1. Latvijas Republikas tiesību akti .......................................................................... 9 1.2. Eiropas Savienības tiesību akti .......................................................................... 12

1.3 — Konvencijas un citi tiesību akti ......................................................................... 14

1.3. Konvencijas un citi tiesību akti ......................................................................... 14 2. Sistemātiska primārās meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguve un uzkrāšana ...................................................................................................................................... 16

2.1 — Monitoringa tīkls ............................................................................................... 16

2.1. Monitoringa tīkls ............................................................................................... 16

2.2 — Novērojumu parametri un regularitāte .............................................................. 17

2.2. Novērojumu parametri un regularitāte .............................................................. 17 2.3. Meteoroloģisko novērojumu un klimatiskās informācijas izmantošana ........... 17

2.4 — Novērojumu metodika ....................................................................................... 17

2.4. Novērojumu metodika ....................................................................................... 17 3. Gaisa kvalitātes monitorings ..................................................................................... 17

3.1 — Gaisa kvalitātes monitorings ............................................................................. 18

3.1. Gaisa kvalitātes monitorings ............................................................................. 18

3.1.1 — Monitoringa tīkls 18

3.1.1. Monitoringa tīkls 18

3.1.2 — Novērojumu parametri un regularitāte 19

3.1.2. Novērojumu parametri un regularitāte 19

3.1.3 — Novērojumu metodika 19

3.1.3. Novērojumu metodika 19

3.1.4 — Kvalitātes kontrole 21

3.1.4. Kvalitātes kontrole 21

3.2 — Gaisa aerosolu radioaktivitātes monitorings ..................................................... 22

3.2. Gaisa aerosolu radioaktivitātes monitorings ..................................................... 22

3.2.1 — Monitoringa tīkls 22

3.2.1. Monitoringa tīkls 22

3.2.2 — Monitoringa parametri un regularitāte 23

3.2.2. Monitoringa parametri un regularitāte 23

3.2.3 — Metodika 23

3.2.3. Metodika 23 4. Nokrišņu kvalitātes monitorings ............................................................................... 24

4.1 — Monitoringa tīkls ............................................................................................... 24

4.1. Monitoringa tīkls ............................................................................................... 24

4.2 — Novērojumu parametri un regularitāte .............................................................. 24

4.2. Novērojumu parametri un regularitāte .............................................................. 24

4.3 — Novērojumu metodika ....................................................................................... 24

4.3. Novērojumu metodika ....................................................................................... 24 5. Gaisa piesārņojuma pārneses lielos attālumos un tās ietekmes monitorings .............. 26

5.1 — Gaisa piesārņojuma pārnese lielos attālumos .................................................... 26

5.1. Gaisa piesārņojuma pārnese lielos attālumos .................................................... 26

5.1.1 — Monitoringa tīkls 26

5.1.1. Monitoringa tīkls 26

5.1.2 — Novērojumu parametri un regularitāte 26

5.1.2. Novērojumu parametri un regularitāte 26

5.1.3 — Novērojumu metodika 27

5.1.3. Novērojumu metodika 27 5.2. Gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitorings ............................. 27

5.2.1 — Integrālais ekosistēmām monitorings 28

5.2.1. Integrālais ekosistēmām monitorings 28 5.2.2. Gaisa piesārņojuma ietekmes uz upēm un ezeriem monitorings 28 5 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 5.2.3. Gaisa piesārņojuma ietekmes uz dabisko veģetāciju un graudaugiem monitorings 29 5.2.3.1. Vides stāvokļa piezemes ozona bioindikācijas monitorings 29 5.2.3.2. Smago metālu, slāpekļa un noturīgo organisko piesārņotāju satura sūnās monitorings 30

5.2.4 — Gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem monitorings 30

5.2.4. Gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem monitorings 30 6. Apkārtējās gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings ...................... 32

6.1 — Monitoringa tīkls ............................................................................................... 32

6.1. Monitoringa tīkls ............................................................................................... 32

6.2 — Monitoringa parametri, regularitāte un metodes ............................................... 33

6.2. Monitoringa parametri, regularitāte un metodes ............................................... 33 7. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisu piesārņojošo vielu emisijas monitorings .......... 33

7.1 — Siltumnīcefekta gāzu monitorings..................................................................... 34

7.1. Siltumnīcefekta gāzu monitorings..................................................................... 34 7.1.1. Iesaistītās institūcijas monitoringa nodrošināšanai 35

7.1.2 — Novērojumu parametri, regularitāte un metodika 35

7.1.2. Novērojumu parametri, regularitāte un metodika 35

7.1.3 — Metodes 36

7.1.3. Metodes 36

7.1.4 — Pārbaudes 37

7.1.4. Pārbaudes 37

7.2 — Gaisu piesārņojošo vielu emisiju monitorings .................................................. 37

7.2. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju monitorings .................................................. 37 7.2.1. Iesaistītās institūcijas monitoringa nodrošināšanai 37

7.2.2 — Novērojumu parametri, regularitāte un metodika 38

7.2.2. Novērojumu parametri, regularitāte un metodika 38

7.3 — Siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognožu

7.3. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognožu monitorings............................................................................................................... 40

7.3.1 — SEG emisijas un CO2 piesaistes prognožu monitorings 40

7.3.1. SEG emisijas un CO2 piesaistes prognožu monitorings 40 7.3.2. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas prognožu monitorings 42

7.4 — Datu kvalitātes nodrošināšana un kontrole........................................................ 42

7.4. Datu kvalitātes nodrošināšana un kontrole........................................................ 42 PIELIKUMI ................................................................................................................. 43 Sistemātiska primārās meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguve un uzkrāšana .................................................................................................................. 44 Pielikums Nr. 1 Meteoroloģisko novērojumu tīkls 45 Pielikums Nr.2 Meteoroloģisko novērojumu programma 46 Gaisa kvalitātes monitorings .................................................................................... 49 Pielikums Nr.3 Gaisa un nokrišņu kvalitātes novērojumu tīkls 50 Pielikums Nr.4 Gaisa kvalitātes novērojumu programma 51 Pielikums Nr.5 Gaisa aerosolu radioaktivitātes monitoringa tīkla staciju raksturojums 53 Pielikums Nr. 6 Apkārtējā gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas, gaisa aerosolu un ūdens radioaktivitātes monitoringa stacijas 54 Nokrišņu kvalitātes monitorings .............................................................................. 55 Pielikums Nr.7 Nokrišņu kvalitātes novērojumu programma 56 Pielikums Nr.8 Nokrišņu testēšanas metodes 58 Gaisa piesārņojuma pārneses lielos attālumos un tās ietekmes monitorings ........... 59 6 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.9 Gaisa piesārņojuma pārnese lielos attālumos novērojumu (EMEP) un globālā atmosfēras novērojumu reģionālā līmeņa (GAW) programma 60 Pielikums Nr. 10 Gāzes un aerosolu testēšanas metodes 62 Pielikums Nr.11 Gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām novērojumu tīkls 64 Pielikums Nr. 12 Gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitoringa sadarbības programma (ICP IM) 66 Pielikums Nr.13 Nobiru frakciju un Skuju paraugu testēšanas metodes ICP IM novērojumiem 68 Pielikums Nr. 14 Gaisa piesārņojuma ietekmes uz upēm un ezeriem monitoringa un novērtējumu sadarbības programma (ICP Waters) 69 Pielikums Nr.15 Gaisa piesārņojuma ietekmes uz dabisko veģetāciju un graudaugiem sadarbības programma (ICP-Vegetation) 70 Pielikums Nr. 16 Sūnu paraugu ņemšanas vietas 71 Pielikums Nr. 17 Smago metālu satura sūnās staciju ģeogrāfiskās koordinātas 72 Pielikums Nr.18 Nobiru frakciju un Skuju paraugu testēšanas metodes ICP Forest novērojumiem 74 Pielikums Nr.19 augsnes ūdeņu un nokrišņu ūdeņu testēšanas metodes ICP Forest novērojumiem 75 Apkārtējās gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings .................... 76 Pielikums Nr.20 Apkārtējās gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitoringa tīkla staciju raksturojums 77 Pielikums Nr.21 Metode gamma radionuklīdu noteikšanai gaisa aerosolos 80 Siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisu piesārņojošo vielu emisijas monitorings ...... 81 Pielikums Nr.22 Iesaistītās institūcijas SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisijas monitoringa veikšanā 82 Pielikums Nr.23 SEG saraksts 83 Pielikums Nr.24 Gaisu piesārņojošās vielas, kurām atbilstoši Ženēvas konvencijai un tās protokoliem noteikti pieļaujamās emisijas ierobežojumi 85 Pielikums Nr.25 Iesaistītās institūcijas SEG un gaisu piesārņojošo vielu prognožu izstrādē 1 7 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Ievads Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma iedalīta sešās sadaļās: 1. Sistemātiska primārās meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguve un uzkrāšana. 2. Gaisa kvalitātes monitorings. 3. Nokrišņu kvalitātes monitorings. 4. Gaisa piesārņojuma pārneses lielos attālumos un tās ietekmes monitorings. 5. Apkārtējās gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings. 6. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisu piesārņojošo vielu emisijas monitorings. Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma tiek veikta saskaņā ar programmas pirmajā nodaļā norādītajiem LR tiesību aktiem, ES tiesību aktiem un starptautiskajām konvencijām. Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programmu īsteno VARAM, LVĢMC sadarbībā ar citām iesaistītām institūcijām, VVD RDC, DAP, LHEI, LU, ZM un Silava. 8 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 1. Tiesību akti

1.1 — Latvijas Republikas tiesību akti

1.1. Latvijas Republikas tiesību akti 1) Vides aizsardzības likums. Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību vides aizsardzības jomā, radot un nodrošinot efektīvu vides aizsardzības sistēmu. Šis likums nosaka vispārējās vides monitoringa prasības, monitoringa organizētājus un veicējus – valsts un pašvaldību iestādes un komersantus. 2) Likums „Par piesārņojumu”. Likums nosaka prasības, kuras piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā jāņem vērā operatoram - privātpersonai vai atvasinātai publiskai personai vai pārvaldes iestādei, kura veic profesionālu piesārņojošu darbību vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību. Likums nosaka piesārņojošu darbību uzraudzības nosacījumus, piesārņojošu darbību kontroli, monitoringu, kā arī kārtību, kādā par šīm darbībām informējama sabiedrība. Likums nosaka informatīvā ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi sagatavošanu. Minētajā informatīvajā ziņojumā iekļauj siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildes izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, priekšlikumus par izmaksu efektīviem, sociālekonomiski izvērtētiem un attiecīgā perioda nozaru politikas plānošanas dokumentiem atbilstošiem papildu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildei. 3) Likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”. Likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un noteikt valsts institūciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Likumā noteikts, ka VVD RDC nodrošina radiācijas monitoringa staciju darbību un informācijas apmaiņu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī LVĢMC koordinē un organizē vides radiācijas monitoringu atbilstoši Vides monitoringa programmai. 4) 2021.gada 7.janvāra noteikumi Nr.17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām". Noteikumi uzdod LVĢMC sagatavot informāciju par sadedzināšanas iekārtu radīto gaisa piesārņojumu. LVĢMC sniedz Eiropas Komisijai informāciju par šo noteikumu izpildi attiecībā uz lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem. 5) MK 2017.gada 12.decembra noteikumi Nr.737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.737). Noteikumi nosaka nacionālo sistēmu (t.i. iesaistītās institūcijas) SEG inventarizācijas sagatavošanai, SEG prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu, ziņošanas kārību un SEG inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzību. 6) MK 2018.gada 2.oktobra noteikumi Nr.614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.614). 9 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Noteikumi nosaka Latvijas antropogēno gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas rīcības plāna saturu un izstrādes kārtību un kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma un novērtēta gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām kā arī institūcijas, kas ir atbildīgas par nozaru rādītāju prognožu izstrādi atbilstoši to kompetencē īstenotajai politikai. 7) VARAM 2015.gada 7.septembra rīkojums Nr.277 "Par gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonu noteikšanu valstī". Atbilstoši rīkojumam Latvijā tiek izdalītas divas zonas gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldībai - Rīgas aglomerācija (Rīgas pilsētas administratīvā teritorija) un Latvija (pārējā Latvijas teritorija, izņemot Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju). 8) MK 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1290). Šie noteikumi nosaka mērāmās gaisu piesārņojošās vielas un parametrus, gaisa kvalitātes novērtēšanas paņēmienus, kritērijus monitoringa staciju skaita un atrašanās vietas izvēlei, kā arī citas prasības, kas jāievēro veicot gaisa kvalitātes novērtēšanu. Saskaņā ar noteikumiem LVĢMC pilda nacionālās gaisa kvalitātes references laboratorijas funkcijas, tai skaitā, atbild par valsts monitoringa tīkla izveidi un uzturēšanu, gaisa kvalitātes novērtēšanu, mērījumu sistēmu, iekārtu un laboratoriju akreditāciju, novērtējuma metožu analīzi, mērījumu precizitātes nodrošināšanu, kā arī sadarbības nodrošināšanu ar Eiropas Komisijas izveidoto Nacionālo references laboratoriju Eiropas tīklu un Kopīgo pētniecības centru un Eiropas Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā. Šie noteikumi nosaka normatīvus un to nodrošināšanas termiņus, kā arī dažādus raksturlielumus 12 gaisu piesārņojošām vielām. Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi ir noteikti sēra dioksīdam (SO 2), slāpekļa oksīdiem (NO x), daļiņām PM10, daļiņām PM2,5, benzolam (C6H6), oglekļa oksīdam (CO), Pb, Cd, As, Ni, Hg, benz(a)pirēnam un ozonam (O 3). Nepārtrauktais gaisa monitorings MK noteikumos klasificētajās zonās ir obligāts augstāk minētajām piesārņojošajām vielām, kuru piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus. 9) Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumi Nr.158 „Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai”. 10) Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”. Noteikumi nosaka prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu atbilstoši radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem, kā arī jonizējošā starojuma dozu limitus attiecībā uz iedzīvotājiem. Noteikumi paredz, ka tiek veikta gaisa radioaktīvā piesārņojuma uzraudzība un kontrole, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanu, un nodrošinātu gamma starojuma dozas jaudas monitoringu gaisā, izmantojot automātisko gamma radiācijas monitoringa sistēmu, kā arī tiek noteikta cēzija 137Cs un berilija 7Be īpatnējā radioaktivitāti gaisa paraugos. 10 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 11) Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumi Nr. 238 “Nacionālā meža monitoringa noteikumi” Noteikumi nosaka nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību. Īstenojot monitoringu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" veic meža resursu monitoringu, lai iegūtu informāciju par meža platības izmaiņām, meža koksnes resursu struktūru un dinamiku, mežaudžu bojājumiem, atmirušo koksni un uzkrātu hronoloģisku informāciju par mežaudžu attīstības gaitu. Veic pirmā un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu, lai novērtētu meža veselības stāvokli, tā izmaiņas un noskaidrotu gaisa piesārņojuma un citu vides faktoru ietekmi uz meža ekosistēmām. 12) Ministru kabineta 17.07.2019. rīkojums Nr. 380 “Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam” 13) Ministru kabineta 16.04.2020 rīkojums Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” Plāns izstrādāts, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums. Plānā noteikto pasākumu īstenošana palīdzēs nodrošināt ES līmenī noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu 2020., 2025. un 2030. gadam izpildi un veicinās cilvēku veselības un ekosistēmu aizsardzībai atbilstošas gaisa kvalitātes sasniegšanu Latvijas pilsētās. Plānā iekļauto pasākumu īstenošana sekmēs arī siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanos un var veicināt inovāciju ieviešanu un uzlabot konkurētspēju ekotehnoloģiju jomā. Plānā tiek analizētas esošās emisiju tendences, analizētas emisiju prognozes, kā arī sniegta informācija par galvenajiem piesārņojuma avotiem. 14) Ministra kabineta 4.02.2020. rīkojums Nr.46 “Par Latvijas Nacionālo enerģetikas un klimata plānu 2021. - 2030. gadam” Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (turpmāk - Plāns) ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi šādās nozarēs vai darbībās: siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājums, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana. Plāns nosaka integretās uzraudzības un ziņošanas sistēmu. Saskaņā ar Regulu 2018/1999 ir nepieciešams reizi divos gados iesniegt EK integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas, tai skaitā iekļaujot informāciju par progresu virzībā uz plānā noteikto mērķu un devumu sasniegšanu un to finansēšanai un sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, iekļauto rīcīpolitiku un pasākumu ietekme uz gaisa kvalitāti un gaisu piesārņojošo vielu emisijām. Papildus minētajam integrētajam nacionālajam enerģētikas un klimata progresa ziņojumam ir noteikts, ka reizi divos gados ir nepieciešams sagatavot un EK iesniegt integrēto ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm un 11 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA integrēto ziņojumu par nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem, jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu un izsolēs gūtajiem ieņēmumiem.

1.2 — Eiropas Savienības tiesību akti

1.2. Eiropas Savienības tiesību akti 1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1999). Ar šo Regulu tiek ieviests pārvaldības mehānisms, ar ko nodrošina enerģētikas savienības 2030. gada un ilgtermiņa mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. Pušu konferences ietvaros 2015. gadā pieņemtajam Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”) ar papildinošiem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus ierobežojot administratīvo slogu. Ar šo Regulu nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīguma sekretariātam, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi. Saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1999 57. un 58. pantu no 2021. gada 1. janvāra atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013, izņemot minētās regulas 7. pantu, 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu un 19. pantu, kuri piemērojami ziņojumiem, kas satur datus par 2019. un 2020. Gadu. Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1044 (2020. gada 8. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 Šo regulu piemēro dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem par 2021. gadu un turpmākajiem gadiem, tai skaitā nosaka izmantojamos globālās sasilšanas potenciālus SEG ziņojumiem, Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanas vadlīnijas 2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts), par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (turpmāk - Regula Nr. 2020/1208). Regula Nr. 2020/1208 paredz noteikumus Regulas Nr.2018/1999 īstenošanai, lai nodrošinātu vienotus ziņošanas nosacījumus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādi vienoti īstenošanas noteikumi aptver ikgadējas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, aptuvenās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prasības par nacionālo inventarizācijas sistēmu izveidi, izmantošanu un darbību, informāciju par politikas, pasākumu un prognožu sistēmām un par nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem, izsoļu ieņēmumu izmantojumu un jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, kā arī termiņus un procedūras, kas jāievēro visaptverošajā pārbaudē. 12 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Informāciju par saviem nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1999 19. panta 1. punktu dalībvalstis ziņo balstoties uz Regulas Nr. 2020/1208 I pielikumā noteiktajam formātam.No 2021. gada 1. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014 tiek atcelta, tomēr attiecībā uz ziņojumiem, kuri satur datus par 2019. un 2020.gadu, tās 3.–18. pantam un 27.–43. pantam paliek spēkā. 3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1099/2008 (2008.gada 22.oktobris) par enerģētikas statistiku (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula Nr.1099/2008). 4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.166/2006 (2006.gada 18.janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula Nr.166/2006). 5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula Nr.517/2014). 6) Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom. 7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008.gada 21.maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (turpmāk – Direktīva 2008/50/EK). 8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004.gada 15.decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (turpmāk – Direktīva 2004/107/EK). 9) Komisijas Direktīva (ES) 2015/1480 (2015. gada 28. augusts), ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/107/EK un 2008/50/EK, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz standartmetodēm, datu validēšanu un paraugu ņemšanas vietu izvietojumu gaisa kvalitātes novērtēšanai (Dokuments attiecas uz EEZ) 10) Komisijas 2015. gada 28. augusta Direktīvas (ES) 2015/1480, ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/107/EK un 2008/50/EK, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz standartmetodēm, datu validēšanu un paraugu ņemšanas vietu izvietojumu gaisa kvalitātes novērtēšanai prasības 11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003.gada 13.oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Direktīva 2003/87/EK). 12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (NEC direktīva). 13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam 13 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk - Regula Nr. 2018/841). 14) Komisijas īstenošanas Lēmums 2011/850/ES (2011.gada 12.decembris), kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/107/EK un Direktīvu 2008/50/EK attiecībā uz savstarpēju informācijas apmaiņu un ziņojumiem par apkārtējā gaisa kvalitāti (turpmāk – EK Lēmums 2011/850/ES). 15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk - Regula Nr.2018/842). 16) Padomes Lēmums 97/101/EK (1997.gada 27.janvāris), kas nosaka informācijas un datu apmaiņu starp tīkliem un atsevišķām stacijām, kas mēra gaisa piesārņojumu dalībvalstīs. Lēmumā noteikta kārtība, kādā jāsagatavo un jāsniedz gada ziņojumi par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un informāciju par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu izpildi. 17) Padomes Lēmums 87/600/Euratom (1987.gada 14.decembris) par Kopienas noteikumiem par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos. 18) Komisijas rekomendācija 2000/473/Euratom (2000.gada 8.jūlijs) attiecībā uz Euratom līguma 36.pantu, kas attiecas uz radioaktivitātes līmeņu monitoringu vidē pielietošanu, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanos kopumā. 19) Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums (Euratom līgums). 20) Eiropas Komisijas 2019.gada 11.marta paziņojums (2019/C92/01) par ekosistēmu monitoringu saskaņā ar 9. pantu un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (Eiropas Komisijas paziņojums par ekosistēmu monitoringu).

1.3 — Konvencijas un citi tiesību akti

1.3. Konvencijas un citi tiesību akti 1) Apvienoto Nāciju Organizācijas 1992.gada 9.maija Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (turpmāk – Klimata konvencija) (likums Saeimā pieņemts 1995.gada 23.februārī). 2) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokols (turpmāk – Kioto protokols) (likums Saeimā pieņemts 2002.gada 30.maijā) un Kioto protokola Dohas grozījums. 3) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgums (turpmāk - Parīzes nolīgums) (likums Saeimā pieņemts 2017.gada 2.februārī). Iekļaujot Lēmumu 18/CMA.1 par Pārskatāmības kārtību, procedūrām un pamatnostādnes darbības pamatu un atbalstu, kas minēts Parīzes nolīguma 13.pantā. 4)Vīnes 1985.gada konvencija par ozona slāņa aizsardzību (MK 1995.gada 14.marta rīkojums Nr.115). 14 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 5) Vīnes konvencijas 1987.gada Monreālas protokols „Par ozona slāni noārdošajām vielām” (MK 1995.gada 14.marta rīkojums Nr.115). 6) 1979.gada 13.novembra Ženēvas konvencija par robežšķēršojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (turpmāk – Ženēvas konvencija) (Ministru Padomes 1994.gada 7.jūnija lēmums Nr.63). 7) Ženēvas konvencijas 1999.gada protokols “Par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu” jeb Gēteborgas protokols (turpmāk – Gēteborgas protokols) (Pieņemts un apstiprināts ar MK 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.324). Ženēvas konvencijas ietvaros Latvijai ir saistošas speciālas Starptautiskās Sadarbības Programmas (International Cooperative Programmes (ICPs)): - Gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitoringa sadarbības programma (International Cooperative Programme on Integrated Monitoring of Air Pollution Effects on Ecosystems, ICP Integrated Monitoring), - Gaisa piesārņojuma ietekmes uz dabisko veģetāciju un graudaugiem sadarbības programma (International Cooperative Programme on Effects of Air Pollution on Natural Vegetation and Crops, ICP Vegetation), - Gaisa piesārņojuma ietekmes uz upēm un ezeriem monitoringa un novērtējuma sadarbības programma (International Cooperative Programme on Assessment and Monitoring Effects of Air Pollution on Rivers and Lakes). - Kritisko slodžu un līmeņu, gaisa piesārņojuma ietekmes, risku un trendu modelēšanas un kartēšanas sadarbības programma (International Cooperative Programme on Modelling and Mapping of Critical Loads and Levels and Air Pollution Effects, Risks and Trends, ICP Modelling and Mapping). 8) Ženēvas konvencijas 1998.gada protokols “Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” (Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 9.septembrī). 9) Ženēvas konvencijas 1998.gada protokols "Par smagajiem metāliem” (Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 14.aprīlī). 10) Ženēvas konvencijas protokols “Par “Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā ilgtermiņa finansēšanu (EMEP)”. (MK 1997.gada 16.janvāra rīkojums Nr.13). 11) 1947.gada 1.oktobra Vašingtonas konvencija par Pasaules meteoroloģijas organizācijas (turpmāk - PMO) dibināšanu. Latvija ir PMO locekle kopš 1992.gada 14.jūnija. Šīs konvencijas ietvaros Latvijai ir saistoša Globālā atmosfēras novērošanas programma (Global Atmospheric Watch). 12) 2001.gada 7.jūnija Līgums par radiācijas monitoringa datu apmaiņu (starp Ziemeļeiropas un Baltijas jūras reģiona valstīm). 13) Memorands starp Ziemeļvalstu Ministru padomi un Baltijas valstīm par Integrālā Monitoringa staciju organizēšanu Nr.1-21-806. (Parakstīts VARAM uzdevumā 1992.gada 30.jūlijā). 15 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 2. Sistemātiska primārās meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguve un uzkrāšana

2.1 — Monitoringa tīkls

2.1. Monitoringa tīkls Meteoroloģiskā monitoringa mērķis ir nodrošināt valsts un starptautiskās institūcijas ar informāciju par meteoroloģiskiem novērojumiem, tajā skaitā ar klimatisko informāciju. Latvijai kā PMO dalībvalstij ir jānodrošina reprezentatīvs novērojumu tīkls (Pielikums Nr.1) ar sistemātiskiem un kvalitatīviem visaptverošiem meteoroloģiskiem novērojumiem visā valsts teritorijā. Klimata pārmaiņu monitoringa ietvaros tiek iegūta informācija no Latvijas teritorijā esošajām meteoroloģisko novērojumu stacijām. Ilggadīgie klimatisko novērojumu dati nepieciešami klimata pārmaiņu tendenču raksturošanai un novērtējumam. Sistemātiska novērojumu sistēmu (reprezentatīva tīkla) uzturēšana, attīstība un datu uzkrāšana samazina nenoteiktību attiecībā uz klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi un izstrādāto atbildes stratēģiju ekonomiskajām un sociālajām sekām. Iegūstot sistemātisku meteoroloģisko un klimata informāciju un to uzkrājot datu bāzēs, valsts līmenī tiek nodrošināta klimata uzraudzība ilgtermiņā un klimata pārmaiņu noteikšana. Novērojumu tīkls ir organizēts, pamatojoties uz PMO prasībām, kas atspoguļotas 2.4. sadaļā minēto dokumentu prasībām. Meteoroloģiskā monitoringa tīkls pašlaik ir veidots, lai nodrošinātu operatīvu meteoroloģisko apstākļu monitoringu un datu uzkrāšanu Latvijas klimata analīzei un novērtējumam. 2020. gadā novērojumi tiek veikti 25 meteoroloģisko novērojumu stacijās un 7 hidroloģisko novērojumu stacijās (ar nepilnu parametru klāstu), kas stacionāri un vienmērīgi izvietotas visā Latvijas teritorijā, saskaņā ar meteoroloģisko novērojumu programmu (Pielikums Nr.2). Novērojumu stacijās uzstādītas automātiskās iekārtas un atbilstoša programmatūra mērījumu veikšanai un nosūtīšanai turpmākai datu apstrādei un uzglabāšanai datu bāzēs. Visas novērojumu stacijas darbojas automātiski nepārtrauktā darba režīmā. Lai arī, izmantojot ES fondu finansējumu, pēdējos gados ir veiktas divas meteoroloģiskā novērojumu tīkla modernizācijas kārtas, un atbilstoši PMO vadlīnijām (2.4.apakšpunkts) tiek uzturētas 25 meteoroloģisko novērojumu stacijas, tomēr atsevišķu meteoroloģisko parametru monitorings vēl arvien neatbilst PMO rekomendācijām un citu Eiropas valstu uzturētajiem monitoringa tīklu blīvumam, ka arī novēroto parametru klāstam un biežumam. Monitoringa programmas „Sistemātiska primārās meteoroloģiskās informācijas ieguve un uzkrāšana” īstenošanai papildus no ES finanšu plānošanas periodam 2021.–2027.gadam finansējuma, nepieciešams plānot tālāku meteoroloģiskā novērojumu tīkla attīstīšanu un pilnveidošanu: mākoņu, nokrišņu, sniega, salnas, apledojuma, augsnes sasaluma dziļuma un saules radiācijas novērojumu ieviešana un blīvuma palielināšana. Tālāka meteoroloģisko novērojumu tīkla attīstība nepieciešama arī, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju nacionālā ziņojuma par pielāgošanās pasākumiem sagatavošanai saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1999 19. panta 1. punktu un Regulas Nr. 2020/1208 I pielikumu. Nepieciešama arī meteoroloģisko radaru tīkla izveidošana, radiozondēšanas sistēmas automatizēšana. Efektīvākai valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanai nepieciešams izskatīt iespēju nodrošināt starpinstitūciju sadarbību meteoroloģisko datu ieguvē, apmaiņā un uzkrāšanā, kas būtu neatsverams pienesums reģionālu un lokālu klimata pārmaiņu novērtēšanai un pielāgošanās pasākumu realizēšanai. Līdz ar ievērojamu satelītdatu nozīmības palielināšanos gan ikdienas 16 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA operatīvajā darbā, gan klimata pētījumos, nepieciešami būtiskāki resursi EUMETSAT satelītu novērojumu iegūšanas un apstrādes infrastruktūras uzturēšanai un pilnveidošanai. Meteoroloģiskais tīkls ir modernizēts Darbības programmas 2014-2020.gada specifiskā atbalsta mērķa pasākuma 5.4.2.2. 1.kārtas projektā “5.4.2.2./17/I/001 Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība”, kurš uzsākts 2017.gada 28.decembrī un kura īstenošana turpināsies 2022.gada 1.ceturksnī.

2.2 — Novērojumu parametri un regularitāte

2.2. Novērojumu parametri un regularitāte Kopumā tiek veikts vairāk nekā 50 meteoroloģisko novērojumu parametru monitorings tiešsaistes režīmā, kas tiek nodrošināts atbilstoši ikgadējai valsts meteoroloģisko novērojumu programmai. Nepārtraukti tiek veikta informācijas apmaiņa reģionālā un globālā mērogā PMO programmu un citu sadarbības līgumu ietvaros.

2.3 — Meteoroloģisko novērojumu un klimatiskās informācijas izmantošana

2.3. Meteoroloģisko novērojumu un klimatiskās informācijas izmantošana Lai izpildītu meteoroloģiskā un klimata pārmaiņu monitoringa mērķi nodrošināt valsts un starptautiskās institūcijas ar informāciju, tiek noteikti sekojoši rezultatīvie rādītāji, kas ļauj sasniegt politikas mērķus (Tabula Nr.1). Tabula Nr.1 Rezultatīvie rādītāji Rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai 1. Iegūta informācija par meteoroloģiskajiem novērojumiem un 1. iegūta informācija par sabiedrība regulāri nodrošināta ar operatīvu informāciju. laika apstākļiem un klimata pārmaiņām; 2. Novērojumu informācija nosūtīta dažādām nacionālām (CSP, 2. iegūti dati tendenču VUGD) un starptautiskām institūcijām (PMO, Eiropas novērtēšanai un meteoroloģijas dienesta tīkliem (EUMETNET): Eiropas prognožu sastādīšanai; pamatsinoptiskos (RBSN) un klimata tīklos (RBCN) – reģionālais 3. iegūti dati Latvijas līmenis; Globālajā Klimata novērošanas sistēmā (GCOS)) un starptautisko saistību citām organizācijām. izpildei. 3. Ikgadējais ziņojums PMO par klimatiskajiem apstākļiem un klimata pārmaiņām.

2.4 — Novērojumu metodika

2.4. Novērojumu metodika Meteoroloģisko novērojumu metodika tiek balstīta uz PMO vadošajiem dokumentiem: 1. WMO No.49 “WMO Technical Regulations, Volume I — General Meteorological Standards and Recommended Practices”, 2. WMO No.8 “Guide to Meteorological Instruments and Methods of Observation”, 3. WMO No.544 “Manual on the Global Observing System, Volume I, II – Global/Regional Aspects”, 4. WMO No.488 “Guide to the Global Observing System”. 3. Gaisa kvalitātes monitorings Atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa programmas ietvaros LVĢMC iegūst datus par atmosfēras gaisa kvalitāti (3.1.apakšpunkts) un par radioaktivitāti gaisā (3.2.apakšpunkts). 17 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA

3.1 — Gaisa kvalitātes monitorings

3.1. Gaisa kvalitātes monitorings Atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa mērķis ir nodrošināt valsts un starptautiskās vides pārvaldes institūcijas ar informāciju par gaisa kvalitāti pilsētās, tai skaitā ar informāciju par normatīvu pārsniegšanas gadījumiem. Nepārtrauktas darbības gaisa kvalitātes monitoringa stacijas ir izvietotas ņemot vērā Direktīvā 2008/50/EK un Direktīvā 2004/107/EK noteiktos gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības vispārējos kritērijus un pamatojoties uz iepriekšējos gados uzkrāto informāciju par piesārņojuma izkliedi un to sadalījumu teritorijā.

3.1.1 — Monitoringa tīkls

3.1.1. Monitoringa tīkls Novērojumu tīkls ir organizēts, pamatojoties uz Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programmas 1.nodaļā minēto dokumentu prasībām. Atmosfēras monitoringa tīkls pašlaik ir veidots tā, lai tiktu uzkrāta nepieciešamā informācija par gaisa kvalitātes sākotnējo novērtējumu Latvijā saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1290, kuros pārņemtas Direktīvas 2008/50/EK, Direktīvas 2004/107/EK un Direktīvas 2015/1480/EK noteiktās prasības. Latvijā tiek izdalītas divas zonas gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldībai - Rīgas aglomerācija un pārējā Latvijas teritorija (izņemot Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju). Gaisa kvalitātes mērījumi tiek veikti Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Rucavā un Zosēnos. Atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumu stacijas attēlotas Pielikumā Nr.3. Atbilstoši MK noteikumu Nr.1290 prasībām LVĢMC reizi piecos gados pārskata valsts teritorijas iedalījumu zonās un aglomerācijās, novērtējot gaisa kvalitāti. Ja aglomerācijās vai zonās ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas ietekmē gaisa piesārņojuma līmeni, LVĢMC organizē ārpuskārtas gaisa kvalitātes novērtējumu. Gaisa monitoringa stacijas vietas izvēli nosaka, pamatojoties uz iepriekšminētā gaisa kvalitātes novērtējuma rezultātiem, kā arī ievērojot MK noteikumu Nr.1290 noteiktos gaisa monitoringa staciju izvietojuma kritērijus un nosacījumus attiecībā uz paraugu ņemšanu. Rezultātā tiek sagatavoti priekšlikumi gaisa monitoringa tīkla turpmākai pilnveidošanai, kā arī izstrādāti gaisa monitoringu tīkla staciju apraksti ar kartēm un attēliem. Lai nodrošinātu gaisa monitoringa stacijas vietas atbilstību noteiktajiem kritērijiem, stacijas izvietojumu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados. Saskaņā ar EK Lēmumu 2011/850/ES, kas nosaka informācijas un datu apmaiņu starp tīkliem un atsevišķām stacijām, kas mēra gaisa piesārņojumu dalībvalstīs, visas novērojumu stacijas iedalītas vairākos tipos pēc monitoringa staciju atrašanās vietas (pilsētā, piepilsēta vai lauku rajons) un pēc dominējošiem emisijas avotiem (autotransports, rūpniecība vai fons). Latvijā tiek izdalītas 3 tipu novērojumu stacijas: 1. Pilsētas fona stacijas (raksturo gaisa kvalitāti pilsētā - rādiusā apmēram no 100 m līdz 1 km). 2. Transporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijas (atrodas pilsētā, blakus ielām, automaģistrālēm ar dažādu autotransportu kustības daudzumu dienā (līdz 2000, 2000-10 000, >10000 automašīnām). 3. Lauku fona stacijas jeb reģionālā līmeņa GAW/EMEP novērojumu stacijas (raksturo gaisa kvalitāti lauku rajonos – vietās, kas atrodas 10 līdz 50 km no lielajiem emisijas avotiem). Novērojumu staciju sadalījums un izvietojums attēlots Pielikumā Nr.3. 18 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA

3.1.2 — Novērojumu parametri un regularitāte

3.1.2. Novērojumu parametri un regularitāte 2020. gadā pastāvīgos atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumus pilsētās veic ar Zviedrijas firmas OPSIS ražotajām nepārtrauktās darbības gaisa piesārņojuma mērīšanas stacijām un katrā no šīm stacijām tiek noteikti galvenie gaisu piesārņojošo vielu rādītāji – daļiņas PM10 un daļiņas PM2,5, sēra dioksīda (SO 2), slāpekļa dioksīda (NO2), ozona (O 3), BTX (benzols, kā arī ozona prekursori - toluols un ksilols). 2021. gadā, izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fondu finansējumu, norisinājās gaisa kvalitātes tīkla esošo staciju modernizācija, kuras laikā tika uzstādīti jauni gāzes analizatori ar atbilstošu standartmetodi un PM 10 un PM2,5 analizatori ar ikstundu mērījumu nodrošinājumu, gaisa paraugu ņemšanas ierīces ieplūdes atveri novietojot 1,5 m (elpošanas zona) līdz 4 m augstumā virs zemes, un izveidotas jaunas stacijas. Aglomerācijā Rīga tika uzstādīta jauna autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacija, kas monitorē NO 2, NO, ozonu (O3), CO, BTX, un PM10 un esošā pilsētas fona stacija Rīga-Kronvalda bulvāris tika papildināta ar sēra dioksīda (SO 2), NO2, O3, BTX, PM10 un PM2,5 nepārtrauktiem mērījumiem. Zonā “Latvija” Liepāja un Rēzekne papildus esošajām autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijām tika uzstādītas pilsētas fona stacijas Liepāja-Ganību iela un Rēzekne-Dārzu iela (mērījumu programmu pēc līdzības kā aglomerācijas Rīga pilsētas fona stacijā Rīga- Kronvalda bulvāris), lai piesārņojuma līmeņa normatīvu pārsniegšanas gadījumus autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijās varētu pierādīt ar blakus esošo pilsētas fona staciju reģistrēto informāciju. Papildus galvenajiem gaisa piesārņojošo vielu rādītājiem no daļiņu PM 10 filtriem tiek noteiktas sekojošas vielas: - smagie metāli: svins (Pb), kadmijs (Cd), niķelis (Ni) un arsēns (As) ; - benz(a)pirēns (B(a)P) un citi PAO: benz(a)antracēns, benz(b)fluorantēns, benz(j)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, indeno(1,2,3-cd)pirēns un dibenz(a,h)antracēns). Gaisa kvalitātes noteikšanas periods atkarīgs no noteikšanas vielām un biežuma – katru stundu, reizi diennaktī, reizi nedēļā vai mēnesī. Detalizēta atmosfēras gaisa kvalitātes programma ir sniegta Pielikumā Nr.4. Gaisa kvalitātes monitoringa programmas īstenošanai papildus no ES finanšu plānošanas periodam 2021.–2027.gadam finansējuma nepieciešams plānot tālāku tīkla attīstību un pilnveidošanu pilnvērtīgākai atmosfēras gaisa kvalitātes novērtēšanai: autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijas (TPAIS) un pilsētas fona stacijas (PFS) ierīkošana Rīgā Pārdaugāvā un Latvijas lielākajās pilsētās atkarībā no iedzīvotāju skaita un emisiju avotu daudzuma, piem un mobilās stacijas iegāde, kuras pielietojuma mērķis būtu indikatīvi mērījumi dažādas problemātiskās vietās, rūpnieciskos un transporta ietekmes rajonos Latvijā, kas vienlaicīgi var tikt izmantoti arī modelēto datu verifikācijai. Tāpat nepieciešama LVĢMC laboratorijas iekārtu modernizēšana PM 2.5 ķīmiskā sastāva noteikšanai paraugos (Ca, K, Mg, Na, Cl, SO4/S, NO3/N NH4/N, organiskais ogleklis, elementārais ogleklis) un PAO (policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO) - benz(a)antracēns, benz(a)pirēns, benz(b)fluorantēns, benz(j)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, dibenz(a,h)antracēns, inden0(1,2,3‑cd)pirēns, benz(j)fluorantēns) noteikšanai PM10 paraugos.

3.1.3 — Novērojumu metodika

3.1.3. Novērojumu metodika Novērojumu metodika noteikta MK noteikumos Nr.1290. 19 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Līdz ar gaisa kvalitātes tīkla modernizāciju 2021. gadā, gaisa monitoringa tīklā direktīvās noteikto gāzveida komponentu – sēra dioksīds (SO 2), slāpekļa dioksīds (NO 2), ozona (O3), benzola, toluola un ksilola koncentrāciju mērīšanai, tiek izmantota diferenciālās optiskās absorbcijas spektroskopija (DOAS). Direktīvā katrai vielai tiek definēta t.s. references metode ar nolūku nodrošināt mērījumu savstarpējo salīdzināšanas iespēju, bet DOAS tiešā veidā neveic mērījumus pēc references metodes. MK noteikumu Nr.1290 7.punktā noteikts, ka monitoringam var tikt izmantotas arī citas metodes, ja kompetentā iestāde var pierādīt, ka minētā metode konsekventi atbilst standartmetodei un ja ar šo metodi iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi rezultātiem, kurus iegūst ar standartmetodi. Daļiņu PM10 un daļiņu PM2.5 mērījumiem tiek izmantota mērierīces aparatūra, kura strādā pēc beta staru absorbcijas metodes, bet oglekļa monoksīda (CO) mērījumiem tiek izmantota aparatūra, kas strādā pēc infrasarkanās spektroskopijas metodes.Pēc gaisa tīkla modernizācijas galveniem gaisa piesārņojošo vielu rādītājiem tiks ieviestas references metodes. Sēra dioksīda (SO 2) mērījumiem izmantotās mērierīces strādās pēc ultravioletās fluoroscences metodes, slāpekļa oksīdu (NO X) mērījumiem - pēc hemiluminiscences metodes, oglekļa monoksīda (CO) mērījumiem - pēc infrasarkanās spektroskopijas metodes, ozona (O 3) - pēc ultravioletās fotometrijas metodes un BTX mērījumiem pēc gāzu hromatogrāfijas metodes. PM10 filtri tiek izmantoti smago metālu (svina (Pb), kadmija (Cd), niķeļa (Ni) un arsēna (As)) noteikšanai ar induktīvi saistītas plazmas (ICP) masspektrometriju (LVS EN ISO 17294-2:2016 "Ūdens kvalitāte. Induktīvi saistītās plazmas masas spektrometrijas (ICP-MS) pielietošana. 2.daļa: Atsevišķu elementu, tostarp urāna izotopu, noteikšana" vai ar atomabsorbcijas spektrometriju ar elektrotermisko atomizāciju (AAS/ET, LVS EN ISO 15586:2003 „Ūdens kvalitāte - Elementu mikrodaudzumu noteikšana ar atomu absorbcijas spektrofotometriju, lietojot grafīta kiveti”). Benz(a)pirēns un citi PAO tiek noteikti no daļiņas PM 10 filtriem un analīzes veic ar gāzu hromotogrāfijas-masspektrometrijas metodi (LVS ISO 12884:2001 „Gaiss - Kopējā (gāzes un daļiņu fāzē) policiklisko aromātisko ogļūdeņražu satura noteikšana - Savākšana uz filtra un tam sekojoša sorbenta, analīze ar gāzu hromatogrāfijas metodi”). Gaisa kvalitātes monitoringa veikšanā tiek izmantotas arī šādas rekomendācijas un vadlīnijas: 1) Guidance on the Commission Implementing Decision 2011/850/EU laying down rules for Directives 2004/107/EC and 2008/50/EC of the European Parliament and of the Council as regards the reciprocal exchange of information and reporting on ambient air (2018); 2) AQUILA - Roles and Requirements for Quality of Measurements (2009); 3) Guidance for the Demonstration of Equivalence of Ambient Air Monitoring Methods (2010); 4) Vadlīnijas par gaisa kvalitātes novērtējuma veikšanu atbilstoši ES direktīvu prasībām par gaisa kvalitāti. (Guidance on Assessment under EU Air Quality Directives (Final Draft Report, 2000). Šis dokuments sniedz rekomendācijas, kā organizēt un veikt gaisa kvalitātes sākotnējo novērtējumu, kas ir nepieciešams monitoringa tīkla optimizācijai atbilstoši ES direktīvu prasībām. Vadlīniju 3.4.punktā ir rekomendēts izmantot difūzo paraugu metodi. 20 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 5) Guidance on air quality assessment under the EU Air Quality Directive 2008/50/EC (2010); 6) Guidance on air quality assessment around point sources under the EU Air Quality Directive 2008/50/EC (2010); 7) Guidance on the (re)designation of zones and agglomerations under the EU Air Quality Directive 2008/50/EC (2010); 8) Guidance on measuring ozone precursors under the EU Air Quality Directive 2008/50/EC (2010); 9) Guidance to Member States on PM10 monitoring and intercomparisons with the reference method, (2012); 10) 14.01.2011 Commission Staff Working Paper establishing guidelines for the agreements on setting up common measuring stations for PM2.5 under Directive 2008/50/EC on ambient air quality and cleaner air for Europe. (SEC(2011) 77 final); 11) 15.02.2011 Commission Staff Working Paper establishing guidelines for demonstration and subtraction of exceedances attributable to natural sources under the Directive 2008/50/EC on ambient air quality and cleaner air for Europe (SEC(2011) 208 final); 12) 15.02.2011 Commission Staff Working Paper establishing guidelines for determination of contributions from the re-suspension of particulates following winter sanding or salting of roads under the Directive 2008/50/EC on ambient air quality and cleaner air for Europe (SEC(2011) 207 final); 13) Interim report on representativeness and classification of air quality monitoring stations, Umweltbundesamt, Vienna, July 2007; 14) Procedures for Determining a National Average Exposure Indicator, for Assessment of a National Exposure Reduction Target, Requirements for Quality Assurance/Quality Control, and Requirements for the Estimation of their Measurement Uncertainties (2012); 15) Reporting and exchanging air quality information using e-Reporting, EEA Technical report, No5/2012 (ISSN 1725-2237); 16) EIONET: EUROAIRNET kritēriji. EVA gaisa kvalitātes un informācijas tīkls (Tehniskais ziņojums Nr.12, 1999.gada februāris). (EIONET: Criteria for EUROAIRNET. The European Environmental Agency’s (EEA) Air Quality Monitoring and Information Network (Technical Report No. 12, february 1999)). Šajā dokumentā doti staciju izvietojuma kritēriji. Norādīts, ka jāņem vērā iedzīvotāju, piesārņojošo objektu un atsevišķu ekosistēmu telpiskais izvietojums; piesārņojošo vielu ekspozīcijas diapazons laikā un telpā, no zemas līdz augstai ekspozīcijai. 17) Air Quality User Interface (AQUI), E-Repoprting, 2013., Version 1.0.

3.1.4 — Kvalitātes kontrole

3.1.4. Kvalitātes kontrole LVĢMC kā Latvijas nacionālā references laboratorija nodrošina, lai gaisa kvalitātes novērtēšana tiktu veikta kvalitatīvi, un koordinē EK Kopīgā pētniecības centra (Joint Research Centre) organizēto kvalitātes nodrošināšanas programmu īstenošanu valstī, kā arī nodrošina, ka tiek ievēroti noteiktie datu kvalitātes mērķi, kas noteikti MK noteikumu Nr.1290 15.pielikumā. 21 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA LVĢMC piemēro pārbaudītu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēmu, kas paredz veikt regulāru apkopi un ir nepieciešama mēriekārtu precizitātes garantēšanai, kā arī nodrošina datu vākšanas un paziņošanas kvalitātes kontroles procedūras izstrādi.

3.2 — Gaisa aerosolu radioaktivitātes monitorings

3.2. Gaisa aerosolu radioaktivitātes monitorings Papildus gamma starojuma dozas jaudas mērījumiem (skat. 6.sadaļu) svarīgi ir kontrolēt arī gaisa radioaktivitāti, jo kodoliekārtu avāriju gadījumā radioaktīvais piesārņojums atmosfērā var pārvietoties lielos attālumos radioaktīvu aerosolu veidā, veidojot radioaktīvo mākoni, no kura radioaktīvās vielas var nokrišņu veidā izkrist uz virsmām un piesārņot lielas teritorijas. Cilvēkam elpojot, radioaktīvie aerosoli var nonākt organismā un būtiski palielināt saņemto jonizējošā starojuma dozu. Programmas mērķis ir sekot aerosolu veidā esošo radionuklīdu koncentrācijas izmaiņām gaisā. Programmas uzdevumi ir: - pastāvīgi kontrolēt dabisko un mākslīgo radionuklīdu radioaktivitāti gaisā; - sekot dabisko un mākslīgo radionuklīdu radioaktivitātes izmaiņām gaisā; - konstatēt un sekot radioaktīvā piesārņojuma pārneses procesiem, un novērtēt radioaktīvā piesārņojuma nokrišņu daudzumu.

3.2.1 — Monitoringa tīkls

3.2.1. Monitoringa tīkls Gaisa aerosolu radioaktivitātes monitoringa tīklu veido (Pielikums Nr.5 un Nr.6): 1) gaisa aerosolu paraugu noņemšanas iekārta (ar jaudu 1000m 3/stundā, filtra materiāls – tā sauktais Petrjanova audums) atrodas valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta – radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” (RAG “Radons”), teritorijā. 2) gaisa aerosolu radioaktivitātes monitoringa stacija (Daugavpilī). Automātiskā gaisa stacija Daugavpilī kontrolē arī kopējo alfa un beta starojošo radionuklīdu koncentrāciju gaisā. 22 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA

3.2.2 — Monitoringa parametri un regularitāte

3.2.2. Monitoringa parametri un regularitāte Gaisa aerosolu radioaktivitātes monitoringa stacija ENVINET RAMS-01-A nepārtraukti kontrolē alfa un beta starojošo radionuklīdu īpatnējo radioaktivitāti gaisā. Papildus alfa un beta starojumam šī stacija mēra arī gamma starojumu, plutoniju-239 (Pu- 239), cēziju-137 (Cs-137) un kobaltu-60 (Co-60): visus bekerelos uz kubikmetru (Bq/m3). RAG “Radons” gaisa aerosolu paraugu noņemšanas iekārtas aerosolu filtros nosaka radionuklīdu cēzija 137Cs (mākslīgas izcelsmes radionuklīds, kas parādās kodoliekārtu avāriju gadījumos, kā arī kodolieroču izmēģinājuma rezultātā) un berilija 7Be (kosmiskas izcelsmes radionuklīds) īpatnējo radioaktivitāti. Paraugi tiek noņemti reizi mēnesī, ne mazāk kā 100 filtrēšanas stundas ciklā.

3.2.3 — Metodika

3.2.3. Metodika Gaisa aerosolu radioaktivitātes monitoringa stacija kontrolē alfa un beta starojošo radionuklīdu īpatnējo radioaktivitāti gaisā, automātiski analizējot uz filtra uzkrāto aerosolu radioaktivitāti. Iegūtie mērījumu rezultāti tiek saglabāti monitoringa stacijas atmiņā un, izmantojot mobilo sakaru tīklu datu pārsūtīšanai, regulāri uzkrāti VVD RDC servera datu bāzē. RAG “Radons” ar gaisa aerosolu paraugu noņemšanas iekārtu noņemto gaisa paraugu spektrometriskie mērījumi tiek veikti VSIA “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” laboratorijā. 23 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 4. Nokrišņu kvalitātes monitorings Nokrišņu kvalitāte tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem apkārtējās vides kvalitātes indikatoriem. Nokrišņu kvalitāti kā indikatoru izmanto atmosfēras gaisa, ūdeņu, kā arī augsnes piesārņojuma raksturošanai. Informācija par nokrišņu sastāvu ir nepieciešama, lai: - izprastu savstarpējo sakarību starp atmosfēras sastāva izmaiņām un klimata izmaiņām reģionālā un globālā līmenī; - noteiktu potenciāli bīstamo vielu un to savienojumu pārrobežu pārnesi un to saturu lokālā līmenī, kā arī to nosēdumus uz zemes virsmas.

4.1 — Monitoringa tīkls

4.1. Monitoringa tīkls Nokrišņu monitoringa tīklā ietilpst sekojošas novērojumu stacijas: Rīga, Dobele, Skrīveri un Alūksne. Dobeles, Skrīveru un Alūksnes nokrišņu novērojumu stacijas reģistrētas kā PMO GAW nokrišņu ķīmijas stacijas, lai precīzāk noteiktu nokrišņu kvalitātes un nosēdumu telpas sadalījumu Latvijas teritorijā.

4.2 — Novērojumu parametri un regularitāte

4.2. Novērojumu parametri un regularitāte Nokrišņu paraugos nosaka vispārīgus ķīmiskos rādītājus (pH, EVS), sulfātus (SO 4-S), nitrātus (NO 3-N), amoniju (NH4-N), hlorīdu (Cl), bāzes katjonus (Na +, K+, Mg+, Ca2+) un smagos metālus: 1.prioritātes (kadmiju (Cd), svinu (Pb), arsēnu (As), niķeli (Ni)) un 2.prioritātes (varu (Cu), cinku (Zn), hromu (Cr)). Nokrišņu paraugi tiek ievākti ar nedēļas ekspozīciju. Nokrišņu kvalitātes monitoringa programma sniegta Pielikumā Nr.7.

4.3 — Novērojumu metodika

4.3. Novērojumu metodika Nokrišņu paraugu ievākšanu un analīzes veic atbilstoši šādām vadlīnijām: 1) PMO Globālā atmosfēras novērošana Nr.99. PMO Globālās atmosfēras novērošanas programmas statuss, 1.daļa (WMO. Global Atmosphere Watch No.99. Status of the WMO Global Atmosphere Watch Programme, part 1). 2) PMO rokasgrāmata „GAW nokrišņu ķīmijas programmas izpilde, vadlīnijas, datu kvalitātes mērķi un standarta darba procedūras”, Nr.160. 2004. (WMO, Mannual for the GAW Precipitation Chemistry Programme, Guidelines, Data Quality Objectives and Standard Operating Procedure No.160. 2004). 3) EMEP rokasgrāmata paraugu ņemšanai un ķīmiskajām analīzēm. EMEP/CCC- ziņojums Nr.1/95, 2001 (EMEP Manual for Sampling and Chemical Analysis. EMEP/CCC- Report 1/95 and Manual Correction, 2001). Šajās rokasgrāmatās doti monitoringa staciju izvietojuma kritēriji, paraugu ņemšanas metodes, testēšanas metodikas, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles principi, izmantojami PMO, GAW un EMEP staciju darbībā. Nokrišņu paraugu ievākšanai izmanto automātisko WET-ONLY paraugu savācēju (mitriem nosēdumiem) . 24 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Nokrišņu kvalitātes novērojumu metodikas norādītas Pielikumā Nr.8. 25 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 5. Gaisa piesārņojuma pārneses lielos attālumos un tās ietekmes monitorings

5.1 — Gaisa piesārņojuma pārnese lielos attālumos

5.1. Gaisa piesārņojuma pārnese lielos attālumos Ženēvas konvencija un Ženēvas 1984.gada protokols „Par Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā ilgtermiņa finansēšanu (EMEP)” paredz Latvijas iesaistīšanos starpvalstu piesārņojuma novērojumu un gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērtējuma programmā.

5.1.1 — Monitoringa tīkls

5.1.1. Monitoringa tīkls Ievērojot starptautiskās saistības, Latvijā darbojas viena EMEP stacija –“Rucava”. Stacija izvietota Latvijas dienvidrietumu daļā, Piejūras zemienē. Stacija atrodas no Eiropas industriāli attīstītajam valstīm nākošā atmosfēras gaisa piesārņojošo vielu pārrobežu pārneses tiešā ietekmē. Stacija “Rucava” kā EMEP stacija darbojas kopš 1985.gada. No 1994.gada šī stacija reģistrēta GAW programmā kā reģionālā līmeņa fona stacija. Lai nodrošinātu MK noteikumos Nr.1290 noteikto prasību izpildi attiecībā uz ozona koncentrācijas mērījumiem, tiek veikti papildus ozona automātiskie mērījumi reģionālā līmeņa stacijā “Zosēni”.

5.1.2 — Novērojumu parametri un regularitāte

5.1.2. Novērojumu parametri un regularitāte Pilna monitoringa programma tiek īstenota novērojumu stacijā “Rucava”. Atmosfēras gaisa paraugos tiek noteikti: - paskābināšanās un eitrofikācijas procesu veicinošie savienojumi – SO2, SO4, NO2, NO3, NH4 u.c.; - prioritārās un bīstamās vielas: benzols, PM 10 un PM2.5 daļiņas, smagie metāli: 1.prioritātes (kadmijs (Cd), svins (Pb), arsēns (As), niķelis (Ni) ) un 2.prioritātes (varš (Cu), cinks (Zn),), hroms (Cr)), un PAO: benz(a)pirēns, benz(a)antracēns, benz(b)fluorantēns, benz(j)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, indeno(1,2,3-cd)pirēns, dibenz(a,h)antracēns) no PM10 daļiņām, katjoni un anjoni (SO 42-, NO3-, Na+, K+, NH4+, Ca2+, Cl-, Mg2+) un organiskais un elementārais ogleklis no PM2.5 daļiņām; - ozona (O 3) koncentrācija. Nokrišņu paraugos tiek noteikti vispārīgie ķīmiskie rādītāji (pH, EVS), sulfāti (SO 4-S), nitrāti (NO3-N), amonijs (NH4-N), hlorīds (Cl-), bāzes katjoni (Na +, K+, Mg+, Ca2+), smagie metāli: 1.prioritātes (kadmijs (Cd), svins (Pb), arsēns (As), niķelis (Ni), dzīvsudrabs (Hg)) un 2.prioritātes (varš (Cu), cinks (Zn), hroms (Cr). Stacijā tiek ņemti paraugi ar diennakts, nedēļas vai mēneša ekspozīciju atkarībā no novērojumu parametra. Automātiskie novērojumi tiek veikti ar stundas ekspozīciju. Monitoringa programmas īstenošanai papildus no ES finanšu plānošanas periodam 2014.–2020.gadam finansējuma 2021. gadā Rucavā uzstādīja automātiskos analizatorus SO 2, NO2, un dzīvsudraba noteikšanai gaisā un PM 10 un PM2,5 analizatorus ar ikstundu mērījumu nodrošinājumu. EMEP un GAW monitoringa programma sniegta Pielikumā Nr.9. 26 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA

5.1.3 — Novērojumu metodika

5.1.3. Novērojumu metodika Gaisa paraugu ņemšana savienojumu, kuri veicina paskābināšanās un eitrofikācijas procesus, noteikšanai tiek veikta manuālā režīmā, izmantojot filtru bloka sistēmas. Ozona (O3) automātiskie mērījumi tiek veikti ar ultravioletas absorbcijas references metodi. Sēra dioksīda (SO 2) mērījumiem izmantotās mērierīces strādās pēc ultravioletās fluoroscences metodes, slāpekļa dioksīdu (NO 2) mērījumiem - pēc hemiluminiscences metodes un dzīvsudraba (Hg) mērījumiem - pēc atomu absorbcijas ar Zeeman fona korekcijas metodes. Daļiņu PM10 un PM2.5 mērījumiem tiek izmantota aparatūra, kas strādā pēc beta staru absorbcijas metodes. Benzola noteikšanai izmanto difūzijas iekārtas. Nokrišņu paraugu ievākšanai izmanto automātiskos WET-ONLY paraugu savācējus. EMEP un GAW novērojumiem izmantotā metodika norādīta Pielikumā Nr.8 un Nr.10. Gaisa un nokrišņu paraugu ievākšana un analīzes tiek veiktas atbilstoši MK noteikumos Nr.1290 noteiktajām metodēm, kā arī šādām vadlīnijām: 1) PMO. Globālā atmosfēras novērošana Nr.99. PMO Globālās atmosfēras novērošanas programmas statuss, 1.daļa (WMO. Global Atmosphere Watch No.99. Status of the WMO Global Atmosphere Watch Programme, part 1). 2) PMO rokasgrāmata „GAW nokrišņu ķīmijas programmas izpilde, vadlīnijas, datu kvalitātes mērķi un standarta darba procedūras”, Nr.160. 2004. (WMO, Mannual for the GAW Precipitation Chemistry Programme, Guidelines, Data Quality Objectives and Standard Operating Procedure, No 160. 2004). 3) EMEP rokasgrāmata paraugu ņemšanai un ķīmiskajām analīzēm. EMEP/CCC- ziņojums Nr. 1/95, 2001 (EMEP Manual for Sampling and Chemical Analysis. EMEP/CCC- Report 1/95 and Manual Correction, 2001). 4) GMOS (Globālā dzīvsudraba novērošanas sistēma) standarta darbības procedūra dzīvsudraba noteikšanai nokrišņos (GMOS (Global Mercury Observation System) Standart Operational procedure for the determination of total mercury in precipitation). 5) EMEP Monitoringa stratēģija 2020.-2029.gadam (Monitoring strategy for the Cooperative Programme for Monitoring and Evaluation of the Long-range Transmission of Air Pollutants in Europe for the period 2020–2029. ECE/EB.AIR/144/Add.1. Decision 2019/1) Šajās rokasgrāmatās doti monitoringa staciju izvietojuma kritēriji, paraugu ņemšanas metodes, testēšanas metodikas, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles principi, izmantojami PMO, GAW un EMEP staciju darbībā.

5.2 — Gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitorings

5.2. Gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitorings Bez gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērtējuma Ženēvas konvencijas ietvaros tiek īstenoti arī pārrobežu piesārņojuma ietekmes uz apkārtējās vides veselības stāvokli novērojumi un Latvija ir iesaistījusies sekojošās starptautiskās programmās: • Gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitoringa sadarbības programma (ICP Integrated Monitoring) 27 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA • Gaisa piesārņojuma ietekmes uz dabisko veģetāciju un graudaugiem monitoringa sadarbības programma (ICP Vegetation) • Gaisa piesārņojuma ietekmes uz upēm un ezeriem monitoringa un novērtējumu sadarbības programma (ICP Waters) • Gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem monitoringa un novērtējumu sadarbības programma (ICP Forest) Eiropas Komisijas paziņojums par ekosistēmu monitoringu saskaņā ar 9. pantu un 5. pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu nosaka prasības ekosistēmu ziņojuma sagatavošanai. Ziņojums par monitoringa punktu atrašanās vietām un saistītajiem rādītājiem, ko izmanto gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringam, jāziņo sākot no 2018. gada 1.jūlija un turpmāk reizi četros gados. Dati, kas iegūti veicot ekosistēmu monitoringu, kas attaino gaisa piesārņojuma ietekmi uz ekosistēmām Latvijas teritorijā, jāziņo sākot ar 2019. gada 1. jūliju un turpmāk reizi četros gados.

5.2.1 — Integrālais ekosistēmām monitorings

5.2.1. Integrālais ekosistēmām monitorings Integrālā monitoringa (ICP Integrated Monitoring) vispārīgais mērķis ir noteikt sauszemes un saldūdeņu ekosistēmu stāvokli un prognozēt izmaiņas ilglaicīgā perspektīvā, kas rodas gaisa piesārņojuma, īpaši slāpekļa un sēra savienojumu, ietekmes rezultātā. Monitoringa tīkls Pamatojoties uz 1979.gada Ženēvas konvenciju, Latvijā no 2022.gada tiek plānots atjaunot darbību integrālā monitoringa poligonā “Rucava”, kur būs izvietota novērojumu stacija. Poligons atrodas 15 km attālumā no EMEP un meteoroloģisko novērojumu stacijas (Pielikums Nr.11). Novērojumu parametri, regularitāte un metodika Integrālā monitoringa stacijā tiek veikti ķīmisko un bioloģisko parametru mērījumi 17 apakšprogrammu ietvaros (Pielikums Nr.12 un Nr.13). Apakšprogrammas „Meteoroloģija” un „Gaisa sastāva ķīmija” tiek realizētas meteoroloģisko un EMEP novērojumu stacijās. ICP integrālā monitoringa novērojumu vietu izvēle, paraugu noņemšanas biežums un nosakāmie rādītāji atbilst Integrālā monitoringa rokasgrāmatai (1998) (ANO EEK Ženēvas konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos) (UN ECE Convention on Long-range Transboundary Air Pollution. Manual for Integrated Monitoring, 1998) noteiktajām prasībām.

5.2.2 — Gaisa piesārņojuma ietekmes uz upēm un ezeriem monitorings

5.2.2. Gaisa piesārņojuma ietekmes uz upēm un ezeriem monitorings Saldūdeņu ekosistēmas monitoringa (ICP Waters) vispārīgais mērķis ir noteikt skābā lietus un gaisa piesārņojuma ietekmi uz ūdensobjektiem. Monitoringa tīkls 28 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Gaisa piesārņojuma ietekmes uz virszemes ūdeņiem, tai skaitā, paskābināšanās novērojumu un novērtēšanu nodrošina 5 novērojumu stacijas: Lielā Jugla, 0.2 km augšpus Zaķiem; Tērvete, augšpus Tērvetes ciema; Amula, grīva; Tūlija, 0.3 km lejpus Zosēniem; Ķemeru purvs, Zvirbuļu strauts, (Pielikums Nr. 11), kuras attēlotas Ūdeņu monitoringa programmas Pielikumā Nr.10 kā fona stacijas, kurās tiek noteikti šādi elementi: pH, EVS, krāsainība, NH 4N, NO3N, Nkop., Cl, SO4S, PO4P, Pkop., varš (Cu), cinks (Zn), DOC, makrofiti, zoobentoss. Saskaņā ar saldūdeņu ekosistēmas monitoringa programmas rokasgrāmatu ir paplašināts novērojamo parametru spektrs attiecībā uz pārobežu gaisa piesārņojuma ietekmes uz ūdeņiem novērtēšanu, kas norādīts Pielikumā Nr.14. Novērojumu parametri, regularitāte un metodika Saldūdeņu ekosistēmas monitoringa novērojumu stacijās tiek veikta hidroķīmisko un hidrobioloģisko parametru noteikšana attiecīgi 12 un 1-2 reizes gadā, atbilstoši novērojumu programmas rokasgrāmatā (ICP Wate rs Programme Manual, 2010. UN ECE Convention on Long-range Transboundary Air Pollution) noteiktajām prasībām.

5.2.3 — Gaisa piesārņojuma ietekmes uz dabisko veģetāciju un graudaugiem

5.2.3. Gaisa piesārņojuma ietekmes uz dabisko veģetāciju un graudaugiem monitorings Dabiskās veģetācijas un graudaugu monitoringa programma (ICP-Vegetation) ir starptautiska programma, kas pēta piesārņojuma (pirmkārt, ozona (O 3)) ietekmi uz kultūraugiem un dabisko veģetāciju Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī smago metālu uzkrāšanos veģetācijā. Programma īstenota 1979.gada Ženēvas konvencijas Ietekmes darba grupas ietvaros. Šīs programmas ietvaros tiek veikts smago metālu, slāpekļa un noturīgo organisko piesārņotāju satura sūnās monitorings un vides stāvokļa bioindikācijas monitorings.

5.2.3.1 — Vides stāvokļa piezemes ozona bioindikācijas monitorings

5.2.3.1. Vides stāvokļa piezemes ozona bioindikācijas monitorings Monitoringa mērķis ir veikt Latvijas vides stāvokļa izmaiņu kontroli, izmantojot piezemes ozona bioindikācijas metodi. Novērojumu rezultātā ir iespējams identificēt piezemes ozona līmeni kā vides stresa faktoru, un noskaidrot vides stāvokļa izmaiņas visā Latvijas teritorijā. Monitoringa tīkls Piezemes ozona bioindikācijas monitoringa tīkls ietver sekojošas novērojumu stacijas: Rucava, Zosēni, Dobele, Mērsrags, Rūjiena (Pielikums Nr.11). Novērojumu parametri, regularitāte un metodika Tiek novērotas indikatorsugas (Baltais āboliņš Trifolium repens cv Regal/ Parastā pupiņa Phaseolus vulgaris) specifisko lapu bojājumu intensitāte atbilstoši rokasgrāmatā „Eksperimentālie norādījumi ozona negatīvas iedarbības uz veģetāciju novērojumu veikšanai. ANO EEK Ženēvas konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos” (UN ECE Convention on Long-range Transboundary Air Pollution. Experimental Protocol for monitoring the incidences of ozone injury on vegetation) norādītajai metodikai. Monitorings jāveic ik pēc pieciem gadiem (Pielikums Nr.15). 29 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Novērojumi dabiskās veģetācijas un graudaugu monitoringa stacijās tiek veikti atbilstoši minētās monitoringa programmas rokasgrāmatās (Biomonitoring Protocol, UN ECE Convention on Long-range Transboundary Air Pollution) noteiktajām prasībām.

5.2.3.2 — Smago metālu, slāpekļa un noturīgo organisko piesārņotāju satura sūnās monitorings

5.2.3.2. Smago metālu, slāpekļa un noturīgo organisko piesārņotāju satura sūnās monitorings Monitoringa mērķis ir noskaidrot atmosfēras piesārņojuma izmaiņu tendences telpā un laikā reģionālā mērogā, izmantojot bioindikācijas metodi. Novērojumu rezultātā ir iespējams noteikt un novērtēt atmosfēras piesārņojuma pārrobežu pārnesi, raksturot smago metālu un slāpekļa nosēdumus no atmosfēras reģionālā mērogā, noteikt nozīmīgāko atmosfēras piesārņojuma avotu atrašanās vietas un to ietekmes areālus. Monitoringa tīkls Tīkls aptver visu Latvijas teritoriju, kopumā ir ierīkota 101 sūnu paraugu ņemšanas vieta. Parauglaukumi ir izvietoti priežu mežu ekosistēmās, kurās sastopamas Hylocomnium splendens un Pleurozium schreberi sūnu sugas (Pielikums Nr.16 un Nr.17). Parauglaukumiem jānosedz visa valsts teritorija, un pēc noteiktām starpvalstu vadlīnijām noteikts, ka uz 1000 km2 jābūt ne mazāk kā 1.5 paraugu ņemšanas vietām. Novērojumu parametri, regularitāte un metodika Sūnu paraugu ievākšana notiek ik pēc 5 gadiem. Sūnu paraugos nosaka slāpekli un smagos metālus: varu (Cu), svinu (Pb), cinku (Zn), kadmiju (Cd), arsēnu (As), niķeli (Ni), vanādiju (V), hromu (Cr), dzelzi (Fe), dzīvsudrabu (Hg) un noturīgo organisko piesārņotāji (Pielikums Nr.15). Lai nebūtu tieša piesārņojuma avota ietekmes, visi parauglaukumi tiek ierīkoti ne tuvāk kā 300 metrus no automaģistrāles un vismaz 100 metrus no mazākas nozīmes ceļiem, kā arī vismaz 1 km no punktveida stacionārā piesārņojuma avota..Paraugu ievākšanu un ķīmiskās analīzes veic atbilstoši monitoringa rokasgrāmatai „Atmosfēras gaisa smago metālu nosēdumu monitorings Eiropā, izmantojot briofītus” (UN ECE Convention on Long-range Transboundary Air Pollution), kas tiek atjaunota ik pēc pieciem gadiem, atbilstoši monitoringa veikšanas biežumam.

5.2.4 — Gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem monitorings

5.2.4. Gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem monitorings Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa (ICP Forests level II) mērķis ir nodrošināt valstī pastāvīgas novērojumu sistēmas funkcionēšanu un attīstību, lai sniegtu informāciju par meža veselības stāvokli, meža un vides faktoru mijiedarbību un meža augšņu stāvokli, kā arī nodrošināt informācijas ieguvi par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides (biotisko un abiotisko, kā arī antropogēnas izcelsmes) faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām. Starptautiskā sadarbības programma gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanai un uzraudzībai (The International Co-operative Programme on Assessment and Monitoring of Air Pollution Effects on Forests,ICP Forests) ir starpvalstu meža ekosistēmu monitoringa un izpētes tīkls, kas izveidots 1985. gadāsaskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Konvenciju par pārrobežu gaisa piesārņojumu lielos attālumos. Monitoringa tīkls Latvijā otrā līmeņa meža monitorings uzsākts 2004. gadā vienā parauglaukumā Valgundes pagastā. 2015. gadā papildus uzsākts otrā līmeņa meža monitorings vēl divos 30 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA parauglaukumos, kas ierīkoti Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā un Rucavas novada Rucavas pagastā (Pielikums Nr. 11). Parauglaukumi nereprezentē stāvokli Latvijas mežos kopumā, bet dod priekšstatu par procesiem priežu mežaudzēs. Visos trīs otrā līmeņa meža monitoringa parauglaukumos dominējošā kokus suga ir priede ar nelielu egles piemistrojumu. Parauglaukumi ir ierīkoti taisnstūra formas veidā(40 x 60 m) ar kopējo platību 2400 m². Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu veic saskaņā ar Ministru kabineta 06.04.2012. noteikumiem Nr. 238 “Nacionālā meža monitoringa noteikumi”. Monitoringu veic LVMI "Silava". Novērojumu parametri, regularitāte un metodika 1) Gaisa kvalitātes mērījumi. Otrā līmeņa meža monitoringa ietvaros tiek noteikti šādi gaisa kvalitātes parametri - NO2, SO2, NH3 un O3. Gaisa kvalitātes mērījumi tiek veikti, izmatojot Zviedrijas Vides zinātnes institūta (IVL) membrānas tipa pasīvos gaisa paraugu savācējus . Gaisa kvalitātes mērījumi tiek veikti ārpus kokaudzes (200 m attālumā) atklātā vietā, netālu no parauglaukuma esošā izcirtumā, mērījumu stacija ir uzstādīta 3 metru augstumā. Atbilstoši metodikas rekomendācijai mērījumi tiek veikti veģetācijas perioda laikā (maijs – oktobris). 2) Koku pieaugumu mērījumi. Koku pieaugumu mērījumiem ir uzstādītas 15 manuāli nolasāmas koku pieauguma lentes. Lentas uzstādītas randomizēti visā parauglaukuma teritorijā. Koku pieauguma lentu rādījumus sistemātiski nolasa ik pēc divām nedēļām. Mērījumi veikti atbilstoši mežu monitoringa programmas ietvaros rekomendētajai metodikai. 3) Ozona bojājumu vizuāla noteikšana. Ozona bojājumu noteikšanu atbilstoši starptautiski akceptētai metodikai. Parauglaukums zemsedzes veģetācijas ozona bojājumu noteikšanai tiek ierīkots atklātā vietā, izcirtuma malā, saules ekspozīcijas pusē un tajā veic veģetācijas uzskaiti un nosaka ozona bojājumu simptomu sastopamības biežumu attiecīgām augu sugām. 4) Koku vainagu stāvokļa novērtējums. Koku vainaga stāvokļa novērtēšana tiek veikta atbilstoši ICP Forests rekomendētajai metodikai. Koku vainagu vērtēšana otrā līmeņa meža monitoringa parauglaukumos veic augusta beigās vai septembra sākumā Atbilstoši metodikai galvenais rādītājs koku veselības stāvokļa analīzē ir vainaga kopējā defoliācija (skuju vai lapu zudums). Parauglaukuma kokiem tiek vērtēts arī vainaga noēnojums, vainaga redzamība, defoliācija vainaga augšējā trešdaļā un visāvainagā, dehromācija, koka bojājumi un čiekuru raža, kā arī noteikta Krafta klase. -Nobiru frakciju paraugu ņemšana un analīze. Nobiru paraugi ievākti un to ķīmiskais sastāvs noteikts atbilstoši ICP Forests rekomendētajai metodikai (Pielikums Nr. 18). Parauglaukumā zem dominējošo koku vainagiem ierīkoti 10 nobiru savācējkonteineri, ar virsmas uztveres laukumu 0,42 m² Valgundes parauglaukumā un 0,50 m² Taurenes un Rucavas parauglaukumos. 31 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA -Skuju parauga ņemšana un analīze. Skuju paraugu ņemšanu un ķīmiskās analīzes tiek veiktas atbilstoši ICP Forests metodikai (Pielikums Nr. 18). Skuju paraugi tiek ievākti laikā, kad beigusies veģetācijas sezona(no oktobra līdz martam). Skuju paraugu ņemšanai parauglaukumā tiek atlasīti 8 dominējošās koku sugas (priedes) paraugkoki. Katram reprezentatīvajam paraugkokam no zariem atdala 1000 pirmā un 1000 otrā gada pieauguma skujas... - Augsnes ūdens parauga ņemšana un analīze. Augsnes ūdeņu paraugu ievākšana, uzglabāšana un analīzes tiek veiktas saskaņā ar starptautiski pieņemto metodiku (Pielikums Nr. 18). Augsnes ūdeņu paraugu ievākšanai tiek uzstādīti 7 paralēlie lizimetri 3 dažādos augsnes slāņos – zem humusa slāņa 0-10 cm dziļumā, sakņu zonā (10-20 cm dziļumā) un zem sakņu zonas (40-70 cm dziļumā). Paraugus ņem bezsala periodā trīs reizes mēnesī. - Nokrišņu ūdens parauga ņemšana un analīze. Nokrišņu ūdens paraugu ievākšana, uzglabāšana un ķīmisko analīžu veikšana tiek veikta atbilstoši starptautiski akceptētai ICP Forests metodikai (Pielikums Nr. 18). Uzstādīto piltuvju virsmas laukums ir 471 cm2, savācējtvertņu tilpums – 5 litri.Nokrišņu paraugu ievākšanai atklātā laukā blakus mežaudzei uzstādīti 2 atklātā tipa nokrišņu savācēji. 6. Apkārtējās gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings Programmas mērķis ir nodrošināt valsts institūcijas un iedzīvotājus, kā arī EK un Starptautiskās atomenerģijas aģentūru ar ticamu informāciju par gamma starojuma dozas jaudu apkārtējā vidē, t.sk., ar operatīvu informāciju par radiācijas avārijas brīdināšanas līmeņu pārsniegšanas gadījumiem. Programmas uzdevumi ir: - nepārtrauktā režīmā mērīt un kontrolēt gamma starojuma dozas jaudu; - konstatēt un operatīvi brīdināt par radiācijas avārijas radītu gamma starojuma dozas jaudas paaugstināšanos; - konstatēt un kontrolēt radioaktīvā piesārņojuma pārrobežas pārneses procesus; - noteikt iedzīvotāju saņemto gamma starojuma dozu.

6.1 — Monitoringa tīkls

6.1. Monitoringa tīkls Radiācijas monitoringa sistēma nodrošina apkārtējās vides gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas mērījumus reālā laika režīmā, izmantojot stacionāras un automātiskas mērīšanas stacijas, kas vienmērīgi izvietotas Latvijas teritorijā. Monitoringa tīklu veido 20 automātiskās gamma monitoringa stacijas (turpmāk – gamma monitoringa stacijas), 2 automātiskās ūdens monitoringa stacijas, 1 gaisa aerosolu automātiskā monitoringa stacija un 1 pārvietojamā (mobilā) gamma monitoringa stacija. Monitoringa stacijas ir aprīkotas ar NaI detektoriem, kas ļauj noteikt ne tikai gamma starojuma dozas jaudu, bet arī radioaktīvā piesārņojuma radionuklīdu sastāvu. Automātiskajām gamma monitoringa stacijām ir lietus sensori, kas parāda ir vai nav nokrišņi. Detalizēta informācija par monitoringa tīklu apkopota Pielikumā Nr.6, Pielikumā Nr.20 un Pielikumā Nr.21. 32 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA

6.2 — Monitoringa parametri, regularitāte un metodes

6.2. Monitoringa parametri, regularitāte un metodes Monitoringa stacijās veic gamma starojuma dozas jaudas mērījumus ik pa 10 minūtēm. Mērījumu dati automātiski tiek apkopoti un analizēti datu bāzē, nosakot ekvivalento dozas jaudu, kuras mērvienība ir nSv/h (nanozīverti stundā) un online režīmā ir pieejami VVD RDC, kurš veic radiācijas monitoringa sistēmas uzraudzību. Ja gamma monitoringa stacijas mēriekārtas konstatē divkārtēju un lielāku gamma fona līmeņa pārsniegumu, VVD RDC nekavējoties automātiski saņem paziņojumu par gamma fona pārsniegumu. Saņemot paziņojumu par paaugstinātu gamma fonu, VVD RDC izvērtē situāciju un, ja nepieciešams, veic detalizētākus radiācijas mērījumus. Gamma starojuma dozas jaudas mērījumu datus starptautiskajām institūcijām ir iespējams saņemt no VVD RDC FTP servera. Kopā ar citu Eiropas dalībvalstu datiem tie ir redzami EK Eurdep mājas lapas http://eurdep.jrc.ec.europa.eu sadaļā EURDEP Public Map. Iegūtie mērījumu rezultāti tiek saglabāti monitoringa stacijās un regulāri tiek uzkrāti servera datu bāzē. Informācija par automātiskajām gamma monitoringa stacijām apkopota Pielikumā Nr.20 un metode gamma radionuklīdu noteikšanai gaisa aerosolos ir aprakstīta Pielikumā Nr.21. 7. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisu piesārņojošo vielu emisijas monitorings Lai samazinātu SEG radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī ierobežotu un samazinātu dažādu gaisu piesārņojošo vielu radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kas rodas gaisa piesārņojuma pārrobežu pārneses dēļ, katrai ES dalībvalstij, tai skaitā, Latvijai, ir noteikti emisiju samazināšanas mērķi. Šie mērķi izriet no šādiem starptautiskajiem dokumentiem: 1) Klimata konvencija un Kioto protokola Dohas grozījuma, Parīzes nolīgums; 2) Eiropas Savienības Klimata un enerģētikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam; 3) Ženēvas konvencija un tās 1998.gada protokols “Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem”, 1998.gada protokols "Par smagajiem metāliem” un 1999.gada protokols “Par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu” jeb Gēteborgas protokols; 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu, un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK jeb NEC direktīva Lai sekotu līdzi šo mērķu sasniegšanai un varētu prognozēt emisiju/piesaistes izmaiņas nākotnē, svarīgi ir veikt gaisu piesārņojošo vielu un SEG monitoringu. 33 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA

7.1 — Siltumnīcefekta gāzu monitorings

7.1. Siltumnīcefekta gāzu monitorings Klimata konvencijas pamatmērķis ir stabilizēt SEG koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, zemeslodes virsmas gada vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C, salīdzinot ar pirms rūpniecības laikmeta līmeni. Saskaņā ar Klimata konvencijas un Kioto protokola Dohas grozījuma nosacījumiem ikvienai Klimata konvencijas I pielikuma līgumslēdzēju pusei, tai skaitā Latvijai, ik gadu Klimata konvencijas sekretariātā jāiesniedz ikgadējā nacionālā inventarizācija par SEG emisijām un to piesaisti valstī, kā arī līgumslēdzēju pušu konferencēs noteiktajos termiņos jāsagatavo nacionālie ziņojumi un divgadu pārskati, kuros tiek iekļauta informācija ne tikai par tiešajām un netiešajām SEG emisijām un to piesaisti, bet arī par Klimata konvencijas saistību īstenošanas labā veiktiem un iecerētiem politikas pasākumiem. Kioto protokola Dohas grozījums nosaka ikvienai Klimata konvencijas I pielikuma valstij, tai skaitā Latvijai, izveidot, uzturēt un pastāvīgi uzlabot nacionālo sistēmu, saskaņā ar kuru novērtē visas Monreālas protokolā paredzētajā kontrolē neiekļautās SEG emisijas no avotiem un to piesaisti piesaistītājos ar mērķi nodrošināt citu Kioto protokola Dohas grozījumu noteikumu īstenošanu (piemēram, nodrošināt un pārvaldīt SEG inventarizācijas kvalitāti). To darot, jāpiemēro Klimata konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola, līgumslēdzēju pušu sanāksmē pieņemtie lēmumi 19/CMP.1 un 24/CP.19, kuros tiek prasīts izveidot valsts pasākumus, ar kuriem novērtē SEG emisijas un piesaisti. Vienlaikus valstij jānodrošina SEG inventarizācijas caurskatāmība, saskaņa, salīdzināmība, pilnīgums, precizitāte un savlaicīga iesniegšana. Nacionālās sistēmas pamatā ir institucionālo, tiesisko un procesuālo darbību nodrošināšana, lai valsts atskaitītos un dokumentētu SEG inventarizācijas informāciju. Nacionālajā sistēmā iesaistītām institūcijām ir jābūt piekļuvei: - datiem un metodēm attiecībā uz darbībām un iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas tiek ziņoti SEG inventarizācijas sagatavošanai, lai nodrošinātu paziņoto SEG emisiju saskaņotību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un valsts SEG inventarizācijām; - vajadzības gadījumā datiem, kas savākti, izmantojot ziņošanas sistēmas par fluorētām gāzēm dažādās nozarēs, kas izveidotas saskaņā ar Regulas Nr. 517/2014 20.pantu valsts SEG inventarizācijas sagatavošanai; - vajadzības gadījumā, emisijām, pamatā esošajiem datiem un metodēm, kas paziņoti par objektiem saskaņā ar Regulu Nr.166/2006, valsts siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai; - datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu Nr.1099/2008. Ikgadējā SEG inventarizācija ietver: - SEG emisiju un CO 2 piesaistes aprēķinus pa nozarēm, kas apkopoti kopējā ziņošanas formātā (CRF), sākot no 1990.gada; - savas siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un CO 2 piesaisti piesaistītājos, kas izriet no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām saskaņā ar Regulu Nr.2018/841 un Kioto protokolu; 34 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA - SEG emisiju un CO 2 piesaistes uzskaiti, sākot no 2008.gada no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības aktivitātēm Kioto Protokola 3.panta 3. un 4. punkta ietvaros līdz X-2 gadam; - Nacionālo inventarizācijas ziņojumu (NIZ), kurā aprakstīta SEG emisiju un CO 2 piesaistes aprēķinu gaita, izmantotie emisiju faktori (koeficienti), darbību dati, pieņēmumi u.c. informācija par katru nozari atsevišķi, kā arī papildus informācija saskaņā ar Kioto protokola 7.panta 1.punktu. Aptuvenā SEG inventarizācija ietver: - SEG aprēķinus no pieejamajiem darbības datiem un metodēm par X-1 gadu (piemēram, 2020.gadā par 2019.gadu) (saskaņā ar Regulu Nr.2020/1208).

7.1.1 — Iesaistītās institūcijas monitoringa nodrošināšanai

7.1.1. Iesaistītās institūcijas monitoringa nodrošināšanai Ikgadējo un aptuveno SEG inventarizāciju Klimata konvencijas, Kioto protokola un Regulas Nr.2018/1999 par monitoringa mehānismu attiecībā uz SEG emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā ietvaros sagatavo VARAM, LVĢMC, sadarbojoties ar citām iesaistītām institūcijām LLU, LVMI „Silava”, CSP, ZM, Fizikālās enerģētikas institūtu u.c. Pašreiz ikgadējā SEG inventarizācija Latvijā tiek veikta atbilstoši MK noteikumos Nr.737 noteiktajai kārtībai. SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītās institūcijas ir uzskaitītas Pielikumā Nr.22.

7.1.2 — Novērojumu parametri, regularitāte un metodika

7.1.2. Novērojumu parametri, regularitāte un metodika Klimata konvencijas un Kioto protokola ietvaros ir jāuzskaita tiešās SEG - oglekļa dioksīds (CO 2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF 6), netiešās SEG – oglekļa monoksīds (CO), slāpekļa oksīdi (NO x) un nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS), kā arī SO 2 no sekojošiem sektoriem - enerģētikas, ietverot transportu, rūpnieciskajiem procesiem un produktu izmantošanas, lauksaimniecības, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas. Detalizēts SEG saraksts ir dots Pielikumā Nr.23. Termiņi, kādos jāiesniedz SEG inventarizācija, norādīti Tabulā Nr.2. Tabula Nr.2 Termiņi, kādos jāiesniedz SEG inventarizācija Klimata konvencijas Eiropas Komisijai sekretariātam Ikgadējā SEG inventarizācija Līdz 15.aprīlim par 1) līdz 15.janvārim sākotnējo SEG inventarizāciju: 1990.gadu līdz X-2 a) SEG aprēķinus par 1990.gadu līdz X-2 gadam, ievērojot Klimata gadam (piemēram, konvencijas prasības; 2020.gadā par 2018.gadu) SEG b) informāciju par ikgadējiem rādītājiem, saskaņā ar Regulas aprēķinus apkopotus Nr.2018/1999 V pielikumu; kopējā ziņošanas c) informāciju no valsts reģistra par X-1 gadu; formātā (CRF) un d) kopsavilkuma informāciju par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā nacionālo ar Regulu Nr.2018/842 par X-1 gadu; 35 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA inventarizācijas e) informācija par to, kā izmanto kopīgu īstenošanu un starptautisko ziņojumu (NIR), emisijas kvotu tirdzniecību saskaņā ar Kioto protokola 6., 12. un ievērojot Klimata 17.pantu vai jebkuru citu elastīgu mehānismu par X-2 gadu; konvencijas, Kioto f) informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu aprēķinus, jo protokola un īpaši tajās pārskata jomās, kurās ir veikti pārrēķini; Līgumslēdzēju pušu g) pārbaudīto emisiju, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar konferences Direktīvu 2003/87/EK, faktiskais vai aplēstais sadales apjoms pa apstiprinātās prasības. valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata avotu kategorijām, ja iespējams, un šo pārbaudīto emisiju attiecība pret kopējām paziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām šajās avotu kategorijās par X-2 gadu; h) vajadzības gadījumā – rezultāti, kas gūti konsekvences pārbaudēs par emisijām, kas paziņotas SEG inventarizācijā, par X-2 gadu attiecībā uz pārbaudītajām emisijām, kas paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK; i) apraksts par izmaiņām nacionālajā sistēmā; j) apraksts par izmaiņām valsts reģistrā; k) informācija par dalībvalstu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāniem, neprecizitāšu novērtējumu. 2) līdz 15.martam pilnīgu un atjauninātu SEG inventarizāciju par 1990.gadu līdz X-2 gadam (1.punktā ietverto informāciju). Aptuvenā SEG inventarizācija 1) līdz 31.jūlijam aptuveno SEG inventarizāciju par X-1 gadu: a) izmantojot kopējā ziņošanas formāta 2.kopsavilkuma tabulu; b) pievienojot divas ailes ziņošanai par nošķīrumu starp emisijām, kas ietvertas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK izveidotās Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, un emisijām, uz kurām attiecas Regula Nr. 2018/842, pa avotu kategorijām, ja šāda informācija ir pieejama. Sākot ar 2022.gada 1.janvāri dalībvalstis, tai skaitā Latvija, sniedz Klimata konvencijas sekretariātam Nacionālos ziņojumus saskaņā ar Klimata Konvencijas 12.pantu (ik pēc četriem gadiem) un sākot ar 2019. gada 31.decembri (ik pēc diviem gadiem) divgadu pārskatus saskaņā ar Klimata Konvencijas Līgumslēdzējpušu konferences Lēmumu 2/CP.17. EK ir jāiesniedz šo ziņojumu kopijas. Iepriekš minēto ziņojumu koordinēšanu un sagatavošanu nodrošina LVĢMC.

7.1.3 — Metodes

7.1.3. Metodes Ikgadējā SEG inventarizācija, LR nacionālie ziņojumi un divgadu pārskati ir jāsagatavo atbilstoši Klimata konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinātām ziņošanas vadlīnijām un Lēmumiem 24/CP.19, 19/CMP.1, 2/CP.17, 19/CP.18, 2/CMP.8, 2/CMP.7, 6/CMP.9, 18/CP.8, 13/CMP.1. Tiešo un netiešo SEG emisiju/piesaistes un citu lielumu noteikšanai ir jāizmanto Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātās vadlīnijas, kuras apstiprinātas Līgumslēdzēju pušu konferencēs (COP) un Ženēvas konvencijas atmosfēras emisiju inventarizācijas vadlīnijas ziņošanai, sākot no 2021.gada (par 2019.gadu): 36 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA - 2006.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes nacionālas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijas (http://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2006gl/); - 2013.gada papildinājums 2006.gada IPCC vadlīnijām: Mitrzemes (https://www.ipcc- nggip.iges.or.jp/public/wetlands/); - EMEP/EVA gaisa piesārņojošo emisiju inventarizācijas 2019.gada vadlīnijas (https://www.eea.europa.eu/publications/emep-eea-guidebook-2019 ).

7.1.4 — Pārbaudes

7.1.4. Pārbaudes Gan Klimata konvencijas sekretariāts kopā ar dalībvalstu nominētiem auditoriem, gan EK veic vispusīgu ikgadējo SEG inventarizācijas pārbaudi. Nacionālajā sistēmā noteiktām institūcijām jāsniedz informācija uz starptautisko auditoru uzdotajiem jautājumiem, kā arī jāņem vērā auditoru sniegtās rekomendācijas, uzlabojot SEG inventarizāciju. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.737 36. punktu ir izstrādāta KK/KN programma, kura nosaka ziņojumu sagatavošanas kvalitātes mērķus, to sasniegšanai izstrādājamo kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, ziņojumu sagatavošanā veicamajiem darbiem, izpildes grafiku, uzlabojumu plāna izstrādi, veicamajām kvalitātes kontroles, kvalitātes nodrošināšanas, verifikācijas darbībām tai skaitā, aizpildāmajām veidlapām, kā arī dokumentēšanas un arhivēšanas kārtību. Katru gadu tiek atjaunots kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns, kurā tiek noteikti nepieciešamie SEG inventarizācijas uzlabojumi, sektoru kvalitātes nodrošināšanas un kvaliatātes kontroles eksperti un laika grafiks. Katru gadu pēc sektoru veiktajām kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pārbaudēm, kvalitātes vadītājs (LVĢMC) veic pārbaužu apkopojumu un izveido kvalitātes vadītāja ziņojumu.

7.2 — Gaisu piesārņojošo vielu emisiju monitorings

7.2. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju monitorings Gaisu piesārņojošo vielu emisiju inventarizācijas mērķis ir savākt un apkopot informāciju par dažādu sektoru radīto gaisu piesārņojošo vielu emisijām Latvijā un prognozēt šo emisiju izmaiņas nākotnē. Tas nepieciešams, lai varētu kontrolēt atbilstību noteiktajiem emisijas samazināšanas mērķiem un nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošus pasākumus emisijas līmeņa samazināšanai, kā arī informēt sabiedrību un dažādas valsts iestādes par galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem Latvijā. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas inventarizācija Latvijā tiek veikta atbilstoši MK noteikumiem Nr.614. Paralēli Latvijai jāpilda saistības, ko tā ir uzņēmusies pievienojoties Ženēvas konvencijas un tās 1998.gada protokolam “Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem”, 1998.gada protokolam “Par smagajiem metāliem” un Gēteborgas protokolam.

7.2.1 — Iesaistītās institūcijas monitoringa nodrošināšanai

7.2.1. Iesaistītās institūcijas monitoringa nodrošināšanai Gaisa piesārņojošo vielu emisiju datus apkopo un nepieciešamos aprēķinus veic LVĢMC, sadarbojoties ar citām iesaistītajām institūcijām Fizikālās Enerģētikas institūts, LLU, LVMI “Silava”, CSP u.c.. EK un starptautiskajām organizācijām nosūtāmie ziņojumi tiek saskaņoti ar VARAM. Iesaistītās institūcijas inventarizācijas sagatavošanā ir atspoguļotas Pielikumā Nr.22. 37 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA

7.2.2 — Novērojumu parametri, regularitāte un metodika

7.2.2. Novērojumu parametri, regularitāte un metodika Atbilstoši MK noteikumu Nr.614 prasībām nepieciešams apkopot datus par dažādu sektoru radīto SO 2, NOx, NH3,nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) un daļiņu PM2,5emisijām. Ženēvas konvencijas un tās protokolu prasības attiecībā uz emisiju aprēķiniem un datu sagatavošanu ir plašākas, un konvencijas pusēm ir pienākums ziņot papildus arī par vairākām citām gaisu piesārņojošām vielām (Pielikums Nr.24). 2012.gadā pārskatītajā Gēteborgas protokolā iekļauta arī prasība par daļiņu PM 2,5 jeb putekļu, tai skaitā melnās ogles jeb kvēpu (black carbon) emisijas datu apkopošanu. Katra dalībvalsts sagatavo un apkopo datus par gaisu piesārņojošo vielu emisijām, lietojot metodoloģiju un rekomendācijas, ko noteikusi Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā (turpmāk – EMEP) vadība (EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook, 2019, https://www.eea.europa.eu/publications/emep-eea-guidebook-2019). Vadlīnijās sniegtas rekomendācijas par emisijas aprēķiniem gan no antropogēnajiem, gan dabiskajiem piesārņojuma avotiem. Dati tiek apkopoti speciāli izstrādātās formās, kurās iekļauta informācija par gaisu piesārņojošo vielu emisiju no enerģētikas, transporta, rūpnieciskajiem procesiem, lauksaimniecības un mājsaimniecību sektora. Ziņojumu iesniegšanas termiņi un prasības norādītas Tabulā Nr.3. Tabula Nr.3 Ziņojumu iesniegšanas termiņi un prasības Institūcija, kurai Juridiskais Vielas, par Ziņošanas prasības jāiesniedz Termiņš pamats: kurām jāziņo un termiņš ziņojums Ženēvas EVA un Ženēvas SOx, NOx, NH3, - Dati par laikaposmu - katru gadu līdz konvencija konvencijas CO, NMGOS, no 1990. gada līdz 15.februārim sekretariāts daļiņas PM10, ziņošanas gadam daļiņas PM2,5, mīnus 2 gadi (x-2) kopējās (piemēram, daļiņas, kvēpi, 2021.gadā Emisiju smagie metāli nepieciešams inventarizācijas un noturīgie iesniegt informāciju prognožu organiskie par emisiju centram (CEIP) piesārņotāji 2019.gadā) - informatīvais - katru gadu līdz ziņojums par 15.martam iesniegtajiem emisijas datiem 38 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA NOx, SOx, NH3, - prognozes par vielu - sākot ar PM2,5, emisijām 2020., 2019.gadu NMGOSi un 2030. un 2050.gadā jāziņo reizi kvēpi četros gados līdz attiecīgā gada 15.martam (nepieciešamība s gadījumā iesniegtos datus aktualizē biežāk) SOx, NOx, NH3, - lielie stacionārie - reizi četros CO, NMGOS, piesārņojuma avoti gados, par daļiņas PM10, pēc avota kategorija ziņošanas gadu daļiņas PM2,5, mīnus 2 gadi (x- smagie metāli 2) sākot ar un noturīgie 2017.gadu līdz organiskie attiecīgā gada piesārņotāji 1.maijam - valstu emisiju dati - reizi četros ar ģeogrāfisko gados sākot ar koordinātu piesaisti 2017.gadu līdz pēc avota kategorijas attiecīgā gada 1.maijam Direktīva EK un EVA SOx, NOx, NH3, - Dati par - katru 2016/2284 CO, NMGOS, laikaposmu no 1990. gadu līdz 15. daļiņas PM10, gada līdz ziņošanas februārim daļiņas PM2,5, gadam mīnus 2 gadi kopējās (x-2) (piemēram, 2021.gadā daļiņas, kvēpi, nepieciešams smagie metāli iesniegt informāciju un noturīgie par emisijām organiskie 2019.gadā). piesārņotāji - Informatīvais - katru ziņojums par gadu līdz 15. iesniegtajiem emisiju martam datiem NOx, SOx, NH3, - prognozes par vielu - reizi divos PM2,5, NMGOS emisijām 2020., gados līdz 15. un, ja 2025., 2030. gadu martam (sākot un, ja iespējams, par ar 2019. gadu) pieejmas, kvēpi 2040. un 2050. gadu SOx, NOx, NH3, - lielie stacionārie - reizi četros CO, NMGOS piesārņojuma avoti gados, par PM10, daļiņas pēc avota kategorijas ziņošanas gadu 39 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA PM2,5, kopējās mīnus 2 gadi (x- daļiņas, kvēpi, 2) sākot ar smagie metāli 2017.gadu līdz un noturīgie attiecīgā gada organiskie 1.maijam piesārņotāji - valstu emisiju dati - reizi četros ar ģeogrāfisko gados, par koordinātu piesaisti ziņošanas gadu pēc avota kategorijas mīnus 2 gadi (x- 2) sākot ar 2017.gadu līdz attiecīgā gada 1.maijam

7.3 — Siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisu piesārņojošo vielu emisiju

7.3. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognožu monitorings Monitoringa mērķis ir sagatavot SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognožu monitoringu ik pēc diviem gadiem atbilstoši starptautiski noteiktām prasībām. Valsts emisiju prognozēs ņem vērā visu ES mērogā pieņemto politiku un pasākumus un tajās ietver: 1) prognozes par to, kādas būs emisijas, ja netiek veikti nekādi pasākumi, (ja tādas ir pieejamas); 2) prognozes par iespējamajām emisijām, ja tiek veikti pasākumi (bāzes scenārijs); 3) prognozes par to, kādas būs emisijas, ja tiek veikti papildu pasākumi (ja tādas ir pieejamas); 4) kopējās SEG un gaisu piesārņojošo vielu prognozes un atsevišķus aprēķinus par prognozētajām emisijām no emisiju avotiem; 5) politikas un pasākumu ietekmi. Ja šāda politika un pasākumi nav iekļauti, to skaidri norāda un sniedz atbilstošu skaidrojumu; 6) attiecībā uz prognozēm veiktās jutīguma analīzes rezultātus; 7) visas attiecīgās atsauces uz izvērtējumu un tehniskajiem ziņojumiem, kas ir pamatā sagatavotajām prognozēm.

7.3.1 — SEG emisijas un CO2 piesaistes prognožu monitorings

7.3.1. SEG emisijas un CO2 piesaistes prognožu monitorings 1) Iesaistītās institūcijas monitoringa nodrošināšanai SEG emisiju/piesaistes prognozes sagatavo ar speciālu emisiju prognožu aprēķinu modeļu palīdzību, par pamatu izmantojot Ekonomikas ministrijas izstrādātās makroekonomikas rādītāju ilgtermiņa prognozes un dažādu nozaru attīstības stratēģijas un plānošanas dokumentus. Iesaistītās institūcijas SEG emisiju un piesaistes prognožu sagatavošanā ir noteiktas MK noteikumos Nr.737 un šīs programmas Pielikumā Nr.25. 2) Novērojumu parametri, regularitāte un metodika 40 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Atbilstoši Klimata konvencijai un Regulai Nr.2018/1999 ietvaros Latvijai ir jāsagatavo SEG prognozes. Tiešo un netiešo SEG emisiju un CO 2 piesaistes prognožu un citu lielumu noteikšanas metodes balstās uz aprēķiniem saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātām vadlīnijām (vadlīniju 8.1.2. sadaļa). Ik pēc diviem gadiem līdz konkrētā gada 15. martam, dalībvalstis, tai skaitā Latvija, paziņo EK un Klimata Konvencijas sekretariātam valsts prognozes par SEG antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, iedalot tās pa atsevišķām gāzēm vai gāzu grupām (piemēram, fluorogļūdeņraži un perfluorogļūdeņraži), kas uzskaitītas Pielikumā Nr.23, un pēc nozares. Valsts prognozēs ņem vērā nacionālo un ES mērogā pieņemto politiku un pasākumus, un tajās ietver: - prognozes bez pasākumiem, ja tādas ir pieejamas, prognozes ar pasākumiem un prognozes ar papildu pasākumiem; - kopējās SEG prognozes un atsevišķus novērtējumus par prognozētajām SEG emisijām no emisiju avotiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK un Regula Nr.2018/842; - apzinātās politikas un pasākumu ietekmi. Ja šāda politika un pasākumi nav iekļauti, to skaidri norāda un izskaidro; - attiecībā uz prognozēm veiktās jutīguma analīzes rezultātus; - visas attiecīgās atsauces uz izvērtējumu un tehniskajiem ziņojumiem, kas ir pamatā prognozēm; - aprakstu par nacionālo sistēmu ziņošanai par politiku un pasākumiem vai pasākumu grupām un ziņošanai par prognozēm par SEG antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos vai informāciju par visām izmaiņām šajā sistēmā, ja šāds apraksts jau ir iesniegts; - atjauninājumus, kuri attiecas uz zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijām un virzību šo stratēģiju īstenošanā; - informāciju par valsts politiku un pasākumiem vai pasākumu grupām, kā arī par ES politikas un pasākumu vai pasākumu grupu īstenošanu, ar kuru ierobežo vai samazina SEG emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti piesaistītājos, strukturējot šo informāciju pa nozarēm un iedalot pa atsevišķām gāzēm vai gāzu grupām (fluorogļūdeņraži un perfluorogļūdeņraži). Katru otro gadu (sākot ar 2018.gadu) līdz 1.oktobrim saskaņā ar MK noteikumiem Nr.737 LVĢMC apkopo, aprēķina un koordinē SEG emisiju/piesaistes prognožu un aprakstošās daļas sagatavošanu un nosūta visu informāciju VARAM. VARAM saskaņo sagatavoto informāciju ar iesaistītajām institūcijām (saskaņā ar Pielikumu Nr.25) un nepieciešamības gadījumā nosūta LVĢMC citu institūciju komentārus un iebildumus, labojumu sagatavošanai. LVĢMC ne vēlāk kā līdz 10.martam nosūta galīgo pārskata variantu VARAM. Katru otro gadu sākot ar 2019. gadu VARAM iesniedz EK (līdz 15.martam) un Klimata konvencijas sekretariātam (līdz 31.decembrim) visaktuālākās pieejamās SEG prognozes. 41 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA

7.3.2 — Gaisu piesārņojošo vielu emisijas prognožu monitorings

7.3.2. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas prognožu monitorings 1) Iesaistītās institūcijas monitoringa nodrošināšanai Emisiju prognozes aprēķina ar speciālu emisiju prognožu aprēķinu modeļu palīdzību. Iesaistītās institūcijas emisiju prognožu sagatavošanai ir noteiktas MK noteikumos Nr.614. Informācija par iesaistītajām institūcijām pievienota Pielikumā Nr.25. 2) Novērojumu parametri, regularitāte un metodika Atbilstoši Ženēvas konvencijas un MK noteikumu Nr.614 prasībām nepieciešams apkopot datus par dažādu sektoru radīto SO 2, NOx, NH3, NMGOS, PM2,5 un, ja pieejams, kvēpu emisijas prognozēm. Emisiju prognozes aprēķina ar speciālu emisiju prognožu aprēķinu modeļu palīdzību. Emisiju aprēķinus veic, balstoties uz dažādu nozaru attīstības prognozēm (emisiju dati, kuri nepieciešami emisiju aprēķinu sagatavošanai iekļauti MK noteikumu Nr.614 4.pielikumā) un EMEP/EVA gaisa piesārņojošo emisiju inventarizācijas vadlīnijām (EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook, 2019, https://www.eea.europa.eu/publications/emep-eea-guidebook-2019).

7.4 — Datu kvalitātes nodrošināšana un kontrole

7.4. Datu kvalitātes nodrošināšana un kontrole. Kvalitātes kontroles procedūras ir jāievēro, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju inventarizāciju. MK noteikumu Nr.737 4.nodaļa nosaka kvalitātes kontroles/kvalitātes nodrošināšanas procedūras un sasniedzamos mērķus. LVĢMC izstrādā un VARAM apstiprina instrukciju SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju inventarizācijas sagatavošanai, datu apkopošanai kopējos ziņošanas formātos (CRF Reporter un NFR), kvalitātes kontroles procedūru ievērošanai, nacionālo SEG, gaisu piesārņojošo vielu emisiju inventarizāciju ziņojumu (NIZ, IIR) sagatavošanai un noformēšanai. Ekspertiem, sagatavojot SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju inventarizācijas, ir jāievēro un jāizmanto iepriekš minētā instrukcija. 42 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA PIELIKUMI 43 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Sistemātiska primārās meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguve un uzkrāšana 44 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.1 Pielikums Nr. 1 Meteoroloģisko novērojumu tīkls Kolka Ba/1/jasjiira ~ ts"~ - Rigas fiefs • ventspils ~v Mersrags \ I '-1... .--' n Dobele • ApzTmejumi e Meteorologisko noverojumu stacija Upe - - Latvijas robezlinija Ezers Piekrastes OdeQi Pilseta 0 25 50 100km --::J Administralivie novadi 1:1 800 000 45 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.2 Pielikums Nr.2 Meteoroloģisko novērojumu programma Manuālie Automātiskie novērojumi novērojumi Ģeogrāfiskās koordinātas Rādītāji/periodiskums saules spīdēšanas ilgums temperatūra zem dabiskās aramkārtas temperatūra mākoņainums: augstums, sniega segas uzmērīšana - aeroloģijas novērojumi atmosfēras parādības1) nokrišņu daudzums un aktinometrijas (saules Stacijas atmosfēras spiediens summārā radiācija ultravioletā radiācija sniega segas biezums N.p.k. stacijas atrašanās vieta gaisa temperatūra nosaukums veģetācijas virsmas gaisa mitrums redzamība1) zibens izlādes (*aprēķināts pēc (radiozondēšanas): platums garums 0.1,0.2,0.4, 0.8,1.6,3.2 m vējš intensitāte radiācijas) novērojumi 5,10,15,20 cm dziļumos daudzums virs sensora L/lauks, M/mežs dziļumos pārdatumos temperatūra zāles augstumā aktinometrijas novērojumiem) 56°57'17.27'' 024°06'16.87'' Kronvalda bulvāris 4, Rīga n n n/0.1-0.8 n n n n n 1 RĪGA-LU 56°57′02.312″ 024°06′57.215″ Raiņa bulvāris 19, Rīga n n n n n "Rīti", Kolka, Kolkas pag., 57°44'49.21'' 022°35'16.37'' n n n n n n n n n M Dundagas nov. 2 KOLKA "Brigas", Kolka, Kolkas pag., 57°44'33.51'' 022°35'0.586'' n n n Dundagas nov. 3 SALDUS 56°42'36.503'' 022°25'36.273'' Laiki, Saldus pag., Saldus nov. n n n n n n n n n L,M Sporta iela 31a, Skrīveri, Skrīveru 4 SKRĪVERI 56°38'32.908'' 025°07'42.057'' n n n/5-20 n n n n n n n n L,M 12 nov. „Mākoņi 1“, Ziemera pagasts, 5 ALŪKSNE 57°26'22.48'' 027°02'07.36'' n n n n n n n n n n n n L Alūksnes novads 6 DAUGAVPILS 55°52'11.44'' 026°37'02.78'' Nometņu iela 161, Daugavpils n n n/5-20 n/0.1-3.2 n n n n n n n n n n L,M "Dobeles meteoroloģiskā stacija", 7 DOBELE 56º37'11.65" 023º19'10.68" n n n/5-20 n/0.1-0.8 n n n n* n n n n n n L Bērzes pagasts, Dobeles nov. "Liepājas Novērojumu stacija". LIEPĀJA 56°28'31.609'' 021°01'14.307'' Grīnvalti, Nicas pagasts, Nicas n n n/5-20 n/0.1-1.6 n n n n n n n n n n 8 nov. LIEPĀJA- 56°31'06.938'' 020°59'10.969'' Roņu iela 10, Liepāja n n n n n piekraste "Rucavas meteostacija", Rucavas 9 RUCAVA 56°09'43.278'' 021°10'23.588'' n n n n n n n n n L,M pagasts, Rucavas nov. Dienvidu mols 5, Ventspils ostā, 10 VENTSPILS 57°23'44.02'' 021°32'14.29'' n n n n n n n n n Ventspils Vēju iela 14A, Mērsrags, Mērsraga 11 MĒRSRAGS 57°19'59.64'' 023°06'47.45'' n n n n n n n n nov. Lapu iela 22, Zvejniekciems, 12 SKULTE 57°18'02.27'' 024°24'43.87'' Saulkrastu pagasts, Saulkrastu n n n n n n n n nov. 46 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Manuālie Automātiskie novērojumi Ģeogrāfiskās koordinātas novērojumi Rādītāji/periodiskums saules spīdēšanas ilgums temperatūra zem dabiskās aramkārtas temperatūra mākoņainums: augstums, sniega segas uzmērīšana - aeroloģijas novērojumi atmosfēras parādības1) nokrišņu daudzums un aktinometrijas (saules Stacijas atmosfēras spiediens summārā radiācija ultravioletā radiācija sniega segas biezums N.p.k. stacijas atrašanās vieta gaisa temperatūra nosaukums veģetācijas virsmas gaisa mitrums redzamība1) zibens izlādes (*aprēķināts pēc (radiozondēšanas): platums garums 0.1,0.2,0.4, 0.8,1.6,3.2 m vējš intensitāte radiācijas) novērojumi 5,10,15,20 cm dziļumos daudzums virs sensora L/lauks, M/mežs dziļumos pārdatumos temperatūra zāles augstumā aktinometrijas novērojumiem) "Spāres",Dižstende, Lībagu 13 STENDE 57°11'00.21'' 022°33'02.75'' n n n/5-20 n/0.1-3.2 n n n n n n n n n L,M pagasts, Talsu nov. "Pelmas", Liepu iela 7, Ainaži, 14 AINAŽI 57°52'04.45'' 024°21'57.48'' n n n n n n n n n Salacgrīvas nov. Augšgaļu lauks, Gailīšu pag., 15 BAUSKA 56º22'45.1" 024º13'18.4" n n n n n n n n L Bauskas nov. "Vējiņi", Jaunsvirlaukas pag., 16 JELGAVA 56º33'24.954" 023º57'50.679" n n n n n n n n Jelgavas nov. Brīvības iela 31b, Pāvilosta, 17 PĀVILOSTA 56°53'18.023'' 021°11'22.536'' n n n n n n n n Pāvilostas nov. "Dzintari", Daukstu pagasts, 18 GULBENE 57°07'55.98'' 026°43'07.80'' n n n n n n n n L,M Gulbenes nov. "Saules zeme", Griškānu pag., 19 RĒZEKNE 56°28'47.503'' 027°21'25.69'' n n n n n n n n n Rēzeknes nov. Ošu iela 6, Jekābpils, Jekābpils 20 ZĪLĀNI 56°31'11.847'' 025°55'5.465'' n n n n n n n n L nov. "Avotiņi", Zosēnu pagasts, 21 ZOSĒNI 57°08'06.28'' 025°54'20.23'' n n n/0.1-3.2 n n n n n n n n n L,M Jaunpiebalgas nov. Selekcijas iela 2B, Priekuļi, 22 PRIEKUĻI 57°18'56.2'' 025°20'16.74'' n n n/5-20 n n n n n n n L,M Priekuļu pagasts, Priekuļu nov. 23 RŪJIENA 57°53'11.351" 025°22'18.465" Ķoņu pag. Naukšēnu nov. n n n n n n n n n "Meteoroloģiskā stacija Dagda", 24 DAGDA 56°06'26" 027°33'36" Vecdome, Dagdas pag., Dagdas n n n n n n n n n L,M nov. Lazdonas iela 63, Madona, 25 MADONA 56°50'54'' 026°14'15'' n n n n n n n n n Madonas novads PIEZĪMES: Novērojumu laiks un termiņi doti pēc Universālā Koordinētā laika (UTC) n nepārtrauktie mērījumi/novērojumi, automātiskie mērījumi 47 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 1) N.p.k. Stacijas nosaukums platums garums Ģeogrāfiskās koordinātas atmosfēras parādības ar redzamības sensoru: lietus, sniegs, ledus graudi, smidzināšana, sasalstošais lietus, sasalstošā smidzināšana, stacijas atrašanās vieta gaisa temperatūra gaisa mitrums aramkārtas temperatūra 5,10,15,20 cm dziļumos temperatūra zem dabiskās veģetācijas virsmas 0.1,0.2,0.4, 0.8,1.6,3.2 m dziļumos temperatūra zāles augstumā atmosfēras spiediens vējš migla, dūmaka, sausmigla saules spīdēšanas ilgums (*aprēķināts pēc GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA aktinometrijas novērojumiem) summārā radiācija Automātiskie novērojumi ultravioletā radiācija nokrišņu daudzums un Rādītāji/periodiskums intensitāte sniega segas biezums mākoņainums: augstums, daudzums virs sensora redzamība1) atmosfēras parādības1) zibens izlādes aktinometrijas (saules radiācijas) novērojumi sniega segas uzmērīšana - L/lauks, M/mežs Manuālie aeroloģijas novērojumi novērojumi (radiozondēšanas): 48 pārdatumos Gaisa kvalitātes monitorings 49 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.3 Pielikums Nr.3 Gaisa un nokrišņu kvalitātes novērojumu tīkls Ba/1/jas]iire Apzimejumi ■ Atmosf~ras gaisa kvalit3tes nov~rojumu stacija tiks sl~gta pee 2021 . gada programmas isteno§anas - - Latvijas robe:ta ■ Atmosferas gaisa k valitates noverojumu stacija, darbosies 2021 .-2026. gadu noverojumu perioda Upe • Re~ionaIa limer:ia GAW/EMEP nov~rojumu stacija - Ezers e Nokri!QU kvalitates noverojumu stacija Piekrastes Uder:,i Pilseta 0 25 50 100 km ~ Administrativais novads 1:1 800000 50 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.4 Pielikums Nr.4 Gaisa kvalitātes novērojumu programma Manuālie Automātiskie novērojumi novērojumi Rādītāji/periodiskums Ģeogrāfiskās koordinātas PM2.5 diennakts PM10 diennakts PAO no PM10 2) Nr. p.k. Pb, Cd, As, Ni PM2.5 stundas PM10 stundas Stacijas Novērojumu Stacijas adrese Stacijas tips nosaukums periods SO2 NO2 NO O3 BTX1) CO no PM10 Platums Garums ug/m3 mg/m3 ug/m3 ng/m3 Aglomerācija RĪGA Rīga- 1 Valdemāra Rīga, Valdemāra iela 65 TPAIS 2021-2026 n n n n n n d** d** iela 65 56°57'39.161" 24°7'16.215" Rīga- 2 Kronvalda Rīga, Kronvalda bulvāris 4 56o57′17.45″ 24o06′17.12″ PFS 2021-2026 n n n n n n n d d 2w/w** 2w/w** bulvāris Rīga - 3 Rīga, Maskavas iela 165 56o56′09.34″ 24o09′24.43″ PFS 2021 n n n n Ķengarags 4 Rīga-Parks Rīga, Raiņa bulvāris 19 56o57′02.18″ 24o06′57.14″ PFS 2021 n n n n Rīga-Brīvības 5 Rīga, Brīvības iela 73 56o57′32.09″ 24o07′33.79″ TPAIS 2021 m3) d 2w 2w iela Zona LATVIJA Ventspils- Talsu un Ventspils, Talsu/Tārgales ielu 6 57o24′16.68″ 21o32′31.16″ PFS 2021 n n n n Tārgales ielu krustojums krustojums Ventspils- 7 Ventspils, Pārventa, Talsu iela 31 57o24′14.39″ 21o35′25.14″ PFS 2021-2026 n n d* d* Pārventa Liepāja- n n n n n d d 2w 2w Kalpaka iela 8 Liepāja- Liepāja, Kalpaka iela 34 56o31′23.43″ 21o00′16.90″ TPAIS 2021 Kalpaka iela n n n n stars 2 Liepāja- 9 Ezerlīču iela Liepāja, Ezerlīču iela 1 56°29'12.048" 21°1'0.107" TPAIS 2021-2026 n n n n n n d** d** 1 51 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Liepāja- 10 Liepāja, Ganību iela 106 56°29'46.611" 21°0'51.887" PFS 2021-2026 n n n n n n n w** Ganību iela Rēzekne- Atbrīvošanas n n n n d d 2w 2w aleja 11 Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 116 56o30′36.73″ 27o20′00.13″ TPAIS 2021 Rēzekne- Atbrīvošanas n n n n aleja stars 2 Rēzekne- 12 Atbrīvošanas Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 115A 56°30'48.635" 27°20'4.641" TPAIS 2021-2026 n n n n n n w** w** aleja 115A Rēzekne- 13 Rēzekne, Dārzu iela 40B 56°30'39.649" 27°20'15.889" PFS 2021-2026 n n n n n n n w** Dārzu iela PIEZĪMES: 1) benzola, toluola, ksilola (BTX) noteikšana PFS - pilsētas fona stacija 2) policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO): benz(a)antracēns, benz(a)pirēns, benz(b)fluorantēns, TPAIS - autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacija benz(k)fluorantēns, dibenz(a,h)antracēns, indeno(1,2,3-cd)pirēns, benz(j)fluorantēns n - nepārtrauktie novērojumi d - diennakts ekspozīcija 3) benzola noteikšana ar difūzijas iekārtām 2w- nedēļas ekspozīcija katru otro nēdeļu 2021.gadā *) novērojumi tiks pārtraukti pēc jaunas stacijas ierīkošanas KF Projekta aktivitāšu ietvaros w - nedēļas ekspozīcija, sākot ar 2022.gadu **) sistemātiski novērojumi, sākot ar 2022.gadu novērojumu stacijas slēgtas pēc 2021. gada programmas īstenošanas 52 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.5 Pielikums Nr.5 Gaisa aerosolu radioaktivitātes monitoringa tīkla staciju raksturojums Ģeogrāfiskās koordinātas Atrašanās Lietus N.p.k. Stacijas veids Nosakāmie parametri Detektora tips vieta sensors (S) platums garums gaisā esošo radionuklīdu Gaisa aerosolu (Be-7, Cs-137, Ur-238, Th- Paraugu 1. Baldone paraugu Z 56°45’50.49” A 24°19’37.09 spektrometriskie 232, K-40) īpatnējā noņemšanas radioaktivitāte (Bq/m 3) mērījumi tiek veikti iekārta laboratorijā Gaisā esošo radionuklīdu ENVINET (Pu-239, Co-60, Cs-137) un Kristāliskais NaI detektors 2. Daugavpils Z 55°51' 50.55" A 26°32' 17.28" aerosolu α-, β- un γ- S RAMS-01-A HSMO20 radioaktivitāte (Bq/m3) 53 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.6 Pielikums Nr. 6 Apkārtējā gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas, gaisa aerosolu un ūdens radioaktivitātes monitoringa stacijas C VSIA • -as vdes eol fas un melea as centrs• 2020 A ApzTmejum i • Gaisa aerosolu radioaktivitates monitoringa stacija Ezers ■ Stac10nara spektrometnskti momtoringa stacija Piekrastes Qde,:,i A. Odens rad1acijas monitonnga stacI,.a Pllsl!ta Upe AdministraUvie novadi - - Latvijas robe.tITnija 0 25 50 100km 1:1800000 54 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Nokrišņu kvalitātes monitorings 55 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.7 Pielikums Nr.7 Nokrišņu kvalitātes novērojumu programma Rādītāji/periodiskums Stacija/Koordinātas Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr1) pH EVS SO4-S NO3-N NH4-N Na Mg N p.k. Cl K Ca Stacija* Platums Garums uS/c mg/l ug/l m 1. Alūksne 57°26’22.48’’ 27°02’07.36’’ w w w w w w w w w w w 2. Dobele 56º37’11.65” 23º19’10.68” w w w w w w w w w w w 3. Skrīveri 56°38’32.91’’ 25°07’42.06’’ w w w w w w w w w w w 4. Rīga 56°57’17.45’’ 24°06’17.12’’ w w w w w w w w w w w Piezīmes: w – nedēļas ekspozīcija * nokrišņu paraugu ņemšanas vieta meteoroloģiskās stacijas meteolaukums 1) Zn, Cu, Cr – otrā prioritātes novērojumus 56 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 57 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.8 Pielikums Nr.8 Nokrišņu testēšanas metodes Normatīvi-tehniskās Rādītājs Metode dokumentācijas Nr. 1. pH LVS EN ISO 10523:2012 Elektrometrija 2. EVS LVS EN 27888:1993 Konduktometrija 3. Spektrofotometrija, nepārtrauktas plūsmas N/NH4 LVS ISO 11732:2005 indofenola metode 4. S/SO4 5. N/NO3 LVS EN ISO 10304-1:2009 Jonu hromatogrāfija 6. Cl 7. Hidrogenkarbonāti SM 2320B: 2017 Titrimetrija (Sārmainība) 8. Katalītiskā sadedzināšana, hemiluminiscences Nkop. LVS EN 12260:2004 detektēšana 9. Mineralizēšana autoklāvā un plūsmas Nkop. LVS EN ISO 11905-1:1998 spektrofotometrija 10. P/PO4 LVS EN ISO 6878:2005, 4 nodaļa Spektrofotometrija, amonija molibdāta metode 11. DOC LVS EN 1484: 2000 Katalītiskā sadedzināšana , infrasarkanā detektēšana 12. Ca 13. Mg 14. Na 15. K 16. As 17. Cd LVS EN ISO 11885:2009, Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas 18. Cr LVS EN ISO 17294-2:2016 spektrometriju. 19. Cu 20. Mn 21. Ni 22. Pb 23. Zn 24. Ca LVS EN ISO 7980:2000 58 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 25. Mg Atomabsorbcijas spektrometrija ar liesmas 26. Na atomizāciju 27. K 28. As 29. Cd Atomabsorbcijas spektrometrija ar elektrotermisko LVS EN ISO 15586:2003 30. Cr atomizāciju 31. Cu Atomabsorbcijas spektrometrija ar liesmas 32. Mn LVS ISO 8288:1986 atomizāciju 33. Ni Atomabsorbcijas spektrometrija ar elektrotermisko LVS EN ISO 15586:2003 34. Pb atomizāciju Atomabsorbcijas spektrometrija ar liesmas 35. Zn LVS ISO 8288:1986 atomizāciju US EPA Method 550.1:1990, Augsti efektīvā šķidruma hromatogrāfija ar 36. PAO LVS ISO 15980:2018 ultravioleto fluorescenci 37. Hg LVS EN ISO 17852:2008 Atomu fluoresceneces spektrometrija Gaisa piesārņojuma pārneses lielos attālumos un tās ietekmes monitorings 59 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.9 Pielikums Nr.9 Gaisa piesārņojuma pārnese lielos attālumos novērojumu (EMEP) un globālā atmosfēras novērojumu reģionālā līmeņa (GAW) programma Automātiskie novērojumi Manuālie novērojumi Rādītāji/periodiskums Pb, Cd, As, Ni, Hg, Zn, Cu, Cr1) NO2 -N,SO2 -S, SO4-S, NO3 -N, Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr1), Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr,1) Ca, Mg, Na, K, NH4-N, NO3-N, Ca, Mg, Na, K, NH4-N, NO3-N, Na, K, Ca, Mg, SO 4-S, NO3 -N, Stacijas nosaukums PM2.5 diennakts PM10 diennakts Ģeogrāfiskās koordinātas PM2.5 stundas PM10 stundas NO2/NO 2) SO2 O3 Hg BTX3) pH EVS NH4 -N, NH3 -N, HNO3 -N PAO2) no PM10 PAO2) no PM10 SO4-N, Cl no PM2.5 SO4-N, Cl, OC, EC no PM2.5 NH4-N, Cl Platums Garums ug/m3 ng/m3 ug/m3 ug/m3 ng/m3 ug/m3 uS/cm mg/l ug/l I Gāzes un aerosoli . Rucava 56009'44.46'' 21010'23.99'' n n n n n n d* d* d 2w d** w* d** m . Zosēni 57008'05.47'' 25054'20.23'' n I I I I I I I I INokrišņiI I I I I I I I I I I I . Rucava 56009'44.46'' 21010'23.99'' d d d w w I I I I I I I I I I I I I I I I I I I I I Piezīmes: 60 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 1) Zn, Cu, Cr - otrā prioritātes n- nepārtraukti mērījumi novērojumus d-diennakts ekspozīcija 2) policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO): benz(a)antracēns, benz(a)pirēns, benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, w - nedēļas ekspozīcija dibenz(a,h)antracēns, indeno(1,2,3-cd)pirēns, benz(j)fluorantēns 3) benzola, toluola un ksilola m - mēneša ekspozīcija noteikšana ar difūzijas iekārtām 2w- nedēļas ekspozīcija katru otro nedēļu tikai 2021.gadā *) novērojumi tiks pārtraukti pēc jaunu analizatoru uzstādīšanas KF Projekta aktivitāšu ietvaros **) sistemātiski novērojumi ar diennakts ekspozīciju, sākot ar 2022.gadu 61 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.10 Pielikums Nr. 10 Gāzes un aerosolu testēšanas metodes Rādītājs Dokumentācijas Nr. Metode Paraugu sagatavošana N/HNO3, N/NO3, S/SO2, S/SO4, EMEP/CCC-Report1/95, 3.2.9 N/NH3, N/NH4 analīzēm Spektrofotometrija, naftiletilēndiamīna dihlorīda EMEP/CCC-Report1/95, N/NO2 metode Revision 1/2001; 4.11 S/SO2 S/SO4 N/NO3 LVS EN ISO 10304-1: 2004 Jonu hromatogrāfija N/HNO3 Cl N/NH4 Spektrofotometrija, nepārtrauktas plūsmas indefenola LVS EN ISO 11732: 2005 N/NH3 metode Ca Mg LVS EN ISO 14911:2000 Jonu hromatogrāfija Na K Paraugu sagatavošana metālu LVS EN 14902:2005 Mineralizācija noteikšanai no PM 10 As Cd Cr Cu LVS EN ISO 17294-2:2016 Induktīvi saistītās plazmas masspektrometrija (ICP-MS) Ni Pb Mn Zn As LVS EN 14902:2005 Cd Atomabsorbcijas spektrometrija ar elektrotermisko atomizāciju Cr LVS EN 15586:2003 Cu 62 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Rādītājs Dokumentācijas Nr. Metode Ni LVS EN 14902:2005 Pb LVS EN 14902:2005 Mn LVS ISO 8288:1986 Atomabsorbcijas spektrometrija ar liesmas atomizāciju Zn LVS ISO 8288:1986 PAO LVS ISO 12884:2000 Gāzu hromatogrāfijas-massspektrometrijas metode Paraugu sagatavošana N/NO3, EMEP/CCC-Report 1/95; 3.2.9 S/SO4, Cl analīzēm no PM2.5 S/SO4 N/NO3 LVS EN ISO 10304-1: 2004 Cl Jonu hromatogrāfija Ca Mg LVS EN ISO 14911:2000 Na K Spektrofotometrija, nepārtrauktas plūsmas indofenola N/NH4 LVS EN ISO 11732:2005 metode Benzols (C 6H6) LVS EN ISO 16017-2:2003 Termodesorbcija, gāzu hromatogrāfija Elementārais ogleklis precizēšanas stadijā Organiskais ogleklis precizēšanas stadijā 63 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.11 Pielikums Nr.11 Gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām novērojumu tīkls Rigas licls Batt/jas }Ora Apzimejumi e Gaisa piesarryojuma ielekmes uz me:t:iem monitoringa un novertejumu stacijas (ICP Forests Level II) . . Ezers A Gaisa piesarr:ioJuma ietekmes uz ekosistemam monitoringa stacijas (ICP Integrated Mnitoring) Piekrastes Ode,:ti • Gaisa piesarryojuma ietekmes uz dabisko veQetAciju un graudaugiem monitoringa sta cija (ICPVegetation) Pilseta e Gaisa piesari:iojuma ietekmes uz ekosistemam monitoringa stacijas (ICP Waters) LJ Administratrvais novads - - Latvijas robeta 0 25 50 100 km Upe 1 1 800000 64 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 65 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.12 Pielikums Nr. 12 Gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitoringa sadarbības programma (ICP IM) ICP IM stacijas Nr. Izpildāmā apakšprogramma /rādītāji Periodiskums/gads Biežums Nr. ICP IM poligona koordinātas: Rucava 56011’53.9, 21007’44.1 Meteoroloģija: gaisa temperatūra, augsnes virskārtas temperatūra, augsnes temperatūra 20 cm dziļumā, relatīvais mitrums, 1. katru gadu nepārtraukti 0001 vēja virziena, vēja ātrums, nokrišņu daudzums, summārā saules radiācijas fotosintētiski aktīvā radiācija, UBV radiācija Gaisa sastāva ķīmija: diennakts/ SO2S, NO2N, SO4S, NO3N, NH4N, NH3N+NH4N, 2. katru gadu nedēļas 0001 NO3N+NO3N, O3 smagie metāli ( Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr, /nepārtraukti Hg), oglekļa dioksīds (CO2) Nokrišņi un to ķīmiskais sastāvs atklātās vietās: nokrišņu daudzums, pH, EVS, sārmainība, SO 4S, NO3N, 3. katru gadu ik mēnesi 0012 NH4N, Cl, Na, K, Ca, Mg , PO4P, Pkop., Nkop., Skop. Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr, Mn, Mo, Fe, Al Nokrišņu notece caur koku vainagu un to ķīmiskais sastāvs: 4. nokrišņu daudzums, pH, EVS, sārmainība, SO4S, NO3N, katru gadu ik mēnesi 0012 NH4N, Nkop., Cl, Na, K, Ca, Mg , DOC, PO 4P, Pkop., Skop., Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr, Mn, Mo, Fe, Al Nokrišņi pa koku stumbriem un to ķīmiskais sastāvs: nokrišņu daudzums, pH, EVS, sārmainība, SO 4S, NO3N, aprīlis- 5. katru gadu 0012 NH4N, Nkop., Cl, Na, K, Ca, Mg , DOC, PO 4P, Pkop., Skop., decembris Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr, Mn, Mo, Fe, Al Ūdensteču hidroķīmija: Ūdens līmenis, ūdens temperatūra, ūdens caurplūdums, 6. pH, , EVS, sārmainība, O2, Na, K, Ca, Mg, NH4N, NO3N, katru gadu ik mēnesi 0002, 003,0011 Nkop., DOC, Cl, SO4S, krāsainība, Skop., SiO2, PO4P, Pkop., All, Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr, Mn, Mo, Fe, F Ūdensteču hidrobioloģija: maijs, 7. zoobentos (sugu skaits, sugu biomasa, Šannona-Vienera 2 reizes gadā 0002, 003,0011 oktobris indekss) Augsnes ūdeņu ķīmiskais sastāvs: pH, krāsainība, EVS, sārmainība, Na, K, Ca, Mg, NH4N, 8. NO3N, Nkop, Cl, SO4S, All, Allkop., DOC, augsnes ūdens katru gadu ik mēnesi 0012 plūsma, SiO2, PO4P, Pkop, Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr, Mn, Mo, Fe, Hg 66 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA ICP IM stacijas Nr. Izpildāmā apakšprogramma /rādītāji Periodiskums/gads Biežums Nr. Augsnes ķīmiskais sastāvs: pH(CaCl2), Ca, Mg, K, Na, Al, Nkop, Pkop, Skop, TOC, 1 reizi 5 augusts- 9. 0012 ACI_ET, pH(H2O), Pb, Cd, As, Ni, Zn, Cu, Cr, Mn, Mo, Fe, gados/2023 septembris Hg Skuju un lapu nobiru ķīmiskais sastāvs: maijs – 10. nobiru daudzums, Nkop, Pkop, Skop, TOC, Ca, Na, K, Mg, 1 reizi gadā 0012 oktobris Fe, Cu, Zn, Mn, Al, As, B, Cd, Cl, Cr, F, Mo, Ni, Pb Skuju un lapu ķīmiskais sastāvs: sausā atlikuma svars (1000 skujām), Nkop, Pkop, Skop, oktobris, 11. 1 reizi gadā 0012 TOC, Ca, Na, K, Mg, Fe, Cu, Zn,Mn, Al, As, B, Cd, Cl, Cr, F, C, C+1, C+2 Mo, Ni, Pb Smagie metāli sūnās: 1 reizi 5 12. maijs 0012 Fe, Cu, As, Zn, Cd, Cr, Hg, Ni, Pb gados/2025 1 reizi 3 septembris 13. Zemsedzes veģetācija gados/2021 oktobris 0012 1 reizi 3 jūlijs- 14. Koku stumbra epifīti gados/2021 septembris septembris- 15. Mežu bojājumi 1 reizi gadā 0012 oktobris jūlijs- 16. Veģetācijas struktūra un sugu daudzveidība 10-20 gadi/2025 viss poligons septembris jūlijs- 17. Sauszemes epifītās zaļaļges 1 reizi gadā 0012 septembris 67 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.13 Pielikums Nr.13 Nobiru frakciju un Skuju paraugu testēšanas metodes ICP IM novērojumiem N.p.k. Rādītājs Normatīvi-tehniskās dokumentācijas Nr. Metode 1. Nkop. LVS ISO 11261:2002 Destilācija, titrimetrija Kjeldāla metode 2. Skābā mineralizēšana, spektrofotometrija – Pkop LVS EN 14672:2005 amonija molibdāta metode 3. Paraugu sagatavošana LVS ISO 11466:1995 metālu noteikšanai. Mineralizācija pēc: (Manual for Integrated Monitoring, 1998; 7.12.2.2) 4. K Atomemisijas spektrometrija ar liesmas LVS ISO 9964-3:1993 emisiju 5. Na LVS EN 16170:2017 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometriju. 6. Ca Atomabsorbcijas spektrometrija, liesmas LVS ISO 7980:2000 atomizācija 7. Mg LVS EN 16170:2017 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometriju. 8. Cd Atomabsorbcijas spektrometrija, liesmas LVS ISO 11047: 1998, atomizācija 9. Cu LVS EN 16170:2017 Induktīvi saistītās plazmas optiskās 10. Pb emisijas spektrometriju. 11. Fe LVS EN 16170:2017 Induktīvi saistītās plazmas optiskās 12.. Mn LVS ISO 11047: 1998, emisijas spektrometriju. 13. Zn LVS EN 16170:2017 68 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.14 Pielikums Nr. 14 Gaisa piesārņojuma ietekmes uz upēm un ezeriem monitoringa un novērtējumu sadarbības programma (ICP Waters) Rādītāji Periodiskums Biežums Stacijas nosaukums**) Hidroķīmija: temperatūra, krāsainība,O2, O2 (%), EVS, pH, suspendētās vielas, BSP5, HCO3, SO4, Cl, Pkop., PO4P, Nkop., DOC, NH4N, NO2N, NO3N, Zn, Cu, Ca*, K*, Mg*, K*, 12 reizes gadā ik mēnesi Lielā Jugla, 0.2 km augšpus Zaķiem; kopējā cietība*, TOC*, sārmainība*, Tērvete, augšpus Tērvetes ciema; SiO2*, Fe*, F*, Cd*, Pb*, Ni*,Cr*,Mn* Amula, grīva; Hg*, All*, hlororganiskie pesticīdi*, Tūlija, 0.3 km lejpus Zosēniem; PAH*, PCB*, BDE* Ķemeru purvs, Zvirbuļu strauts Hidrobioloģija: zoobentoss 2 reizes gadā maijs, oktobris makrofiti 1 reizes gadā maijs Piezīme. *) parametri pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanai uz ūdeņiem **) staciju koordinātas dotas Ūdeņu monitoringa programmā 69 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.15 Pielikums Nr.15 Gaisa piesārņojuma ietekmes uz dabisko veģetāciju un graudaugiem sadarbības programma (ICP-Vegetation) Periodiskums Nr. Izpildāmais monitorings/rādītāji (novērojumu Biežums Staciju skaits gads) 1. Slāpekļa, smago metālu (Cu, Pb, Zn, Cd, As, Ni, V, Cr, Fe, Hg, Al, reizi piecos Sb) un noturīgo organisko piesārņotāju vielu grupu gados nepārtraukti 101 stacijas* (PCB, BDE, HBB, PCDD, PFOS PAH )satura sūnās monitorings (2025) 2. Vides stāvokļa piezemes ozona bioindikācijas monitorings reizi piecos 5 stacijas* (Rucava, gados nepārtraukti Zosēni, Dobele, baltā āboliņa Trifolium repens cv Regal/ parastā pupiņa Phaseolus vulgaris specifisko lapu bojājumu intensitāte (2022) Mērsrags, Rūjiena) Piezīme: * Staciju izvietojumu vietas var būt mainītas parauglaukuma piesārņošanas vai mežsaimnieciskās darbības dēļ, vai arī lokālo cilvēkresursu trūkuma dēļ monitorējamo augu apkopes nodrošināšanai. 70 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.16 Pielikums Nr. 16 Sūnu paraugu ņemšanas vietas evstA·La ~as centrs• 2020 N A •" ... ..,. ••• • 81 • . 12 • ~' • ,. •n ,1 ••1tJ}n}Dr• .,. • J5' • i • 75 .~• • .,.. " ( . 101 73 11 74 • • .'u ... t-_, 1• 100 . •1 ., < •' Apzimejumi • Upe SOnu paraugu nem~ . nas vietas ~ - Latvijas robelfinija Ezers Ptekrastes Odel)i Pil~ta 25 50 100km Adm1mstrativie novadi 1:1600 000 71 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.17 Pielikums Nr. 17 Smago metālu satura sūnās staciju ģeogrāfiskās koordinātas Stacijas Ģeogrāfiskās Nr. Stacijas Ģeogrāfiskās Nr. koordinātas koordinātas nosaukums p.k nosaukums p.k Platums Garums Platums Garums 1. Olaine 23°55’41’’ 56°49’05’’ 52. Stalbe 24°55’44’’ 57°26’23’’ 2. Eleja 23°38’08’’ 56°24’32’’ 53. TEC – 2 24°17’36’’ 56°54’44’’ 3. Blakenfelde 23°25’10’’ 56°22’49’’ 54. Ikšķile 24°28’28’’ 56°52’28’’ 4. Tērvete 23°24’50’’ 56°29’15’’ 55. Ķekava 24°13’28’’ 56°48’27’’ 5. Jelgava 23°36’28’’ 56°37’42’’ 56. Mārupe 23°56’54’’ 56°53’19’’ 6. Gārdene 23°10’22’’ 56°39’29’’ 57. Ložmetējkalns 23°39’21’’ 56°51’54’’ 7. Grobiņa 21°09’05’’ 56°33’25’’ 58. Jaunķemeri 23°32’59’’ 56°58’19’’ 8. Cīrava 21°17’33’’ 56°46’09’’ 59. Beberbeķi 23°57’21’’ 56°57’54’’ 9. Piebalgas 24°25’55’’ 56°40’45’’ 60. Jaunciems 24°11’11’’ 57°02’49’’ 10. Skaistkalne 24°38’54’’ 56°24’11’’ 61. Vangaži 24°31’46’’ 57°06’16’’ 11. Stelpe 24°30’11’’ 56°31’00’’ 62. Sigulda 24°51’40’’ 57°11’42’’ 12. Valle 24°47’44’’ 56°31’56’’ 63. Tukums 23°08’54’’ 56°59’30’’ 13. Zalve 25°12’23’’ 56°19’27’’ 64. Kaltene 22°52’21’’ 57°26’57’’ 14. Daudzeve 25°19’50’’ 56°29’12’’ 65. Vandzene 22°53’20’’ 57°19’41’’ 15. Teiči 26°32’47’’ 56°31’58’’ 66. Stende 22°31’46’’ 57°07’11’’ 16. Viļāni 26°57’30’’ 56°33’06’’ 67. Valdemārpils 22°31’27’’ 57°23’35’’ 17. Janapole 27°23’26’’ 56°26’55’’ 68. Vidāle 22°32’21’’ 57°37’13’’ 18. Kārsava 27°44’48’’ 56°48’42’’ 69. Kolka 22°34’17’’ 57°45’09’’ 19. Zilupe 27°05’32’’ 56°24’01’’ 70. Mazirbe 22°12’38’’ 57°38’35’’ 20. Šķaune 26°57’45’’ 56°09’19’’ 71. Ovīši 21°42’38’’ 57°31’37’’ 21. Ezernieki 27°40’47’’ 56°11’15’’ 72. Ventspils 21°40’32’’ 57°24’20’’ 22. Aglona 27°12’11’’ 56°08’59’’ 73. Kuldīga 22°00’22’’ 57°01’09’’ 23. Krāslava 27°11’16’’ 55°53’07’’ 74. Alsunga 21°29’30’’ 56°57’04’’ 24. Daugavpils 26°34’02’’ 55°56’11’’ 75. Zlēkas 21°44’20’’ 57°08’04’’ 25. Ilūkste 26°17’20’’ 55°55’55’’ 76. Ugāle 21°58’49’’ 57°18’22’’ 26. Ķunci 26°04’02’’ 56°31’16’’ 77. Kandava 22°44’40’’ 57°01’33’’ 27. Līvāni 26°11’31’’ 56°18’40’’ 78. Amula 22°30’00’’ 56°49’56’’ 28. Jersika 26°12’32’’ 56°13’46’’ 79. Cēsis 25°10’10’’ 57°19’45’’ 72 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA 29. Elkšņi 26°34’27’’ 56°14’35’’ 80. Taurene 25°41’44’’ 57°10’12’’ 30. Jēkabpils 26°47’30’’ 56°29’51’’ 81. Matīši 25°04’14’’ 57°39’51’’ 31. Aiviekste 26°56’39’’ 56°39’10’’ 82. Valmiera 25°23’54’’ 57°30’05’’ 32. Pļaviņas 25°35’00’’ 56°35’27’’ 83. Smiltene 25°55’35’’ 57°25’19’’ 33. Jaunjelgava 24°50’30’’ 56°40’41’’ 84. Gaujiena 26°25’15’’ 57°29’41’’ 34. Gauja 24°20’36’’ 57°08’09’’ 85. Ape 26°45’26’’ 57°31’15’’ 35. Tūja 24°25’41’’ 57°29’12’’ 86. Jaunanna 27°04’16’’ 57°16’00’’ 36. Svētciems 24°27’28’’ 57°42’13’’ 87. Liepna 27°34’45’’ 57°18’22’’ 37. Ainaži 24°20’57’’ 57°49’00’’ 88. Gulbene 26°38’44’’ 57°12’17’’ 38. Staicele 24°43’39’’ 57°48’07’’ 89. Auce 22°54’23’’ 56°25’06’’ 39. Mazsalaca 25°00’06’’ 57°52’01’’ 90. Ezere 22°26’18’’ 56°25’55’’ 40. Rūjiena 25°24’34’’ 57°48’39’’ 91. Kareļi 22°19’04’’ 56°28’22’’ 41. Daksti 25°39’14’’ 57°45’17’’ 92. Grieze 22°13’41’’ 56°25’26’’ 42. Valka 25°58’21’’ 57°47’30’’ 93. Vaiņode 21°54’33’’ 56°23’38’’ 43. Streņči 25°45’04’’ 57°37’10’’ 94. Bārta 21°18’45’’ 56°19’21’’ 44. Ulbroka 24°18’29’’ 56°56’53’’ 95. Rucava 21°07’47’’ 56°11’31’’ 45. Kangari 24°44’55’’ 56°54’57’’ 96. Bernāti 20°58’46’’ 56°22’43’’ 46. Zaube 25°18’30’’ 56°59’09’’ 97. Kalvene 21°42’47’’ 56°37’17’’ 47. Meņģele 25°18’34’’ 56°46’10’’ 98. Skrunda 22°00’13’’ 56°38’17’’ 48. Madona 26°07’11’’ 56°49’04’’ 99. Renda 22°16’19’’ 57°05’08’’ 49. Lubāna 26°46’18’’ 56°55’09’’ 100. Brocēni 22°37’38’’ 56°39’38’’ 50. Gaigalava 26°59’39’’ 56°46’00’’ 101. Amata 25°13’05’’ 57°13’20’’ 51. Balvi 27°05’48’’ 57°18’22’’ 73 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.18 Pielikums Nr.18 Nobiru frakciju un Skuju paraugu testēšanas metodes ICP Forest novērojumiem Parametrs, Parauga Metodika Metodes princips mērvienība sagatavošana Nobiru frakciju paraugu ķīmisko analīžu metodika S, mg g⁻¹ - LVS ISO 10694:2006 Elementanalīze C, g 100 g⁻¹ - LVS ISO 10694:2006 Elementanalīze Līdz 2019. gadam modificēta Kjeldāla Līdz 2019. gadam: LVS ISO 11261 metode N, mg g⁻¹ - Kopš 2019. gada: LVS ISO Kopš 2019. gada elementanalīze 10694:2006 Līdz 2019. gadam: LVS ISO Līdz 2019. gadam amonija molibdāta Mineralizēšana 11466, LVS EN 14672 spektrofotometriskā metode P, mg g⁻¹ konc. HNO3 Kopš 2019. gada induktīvi saistītās plazmas Kopš 2019. gada: LVS ISO 11466 optiskās emisijas spektrometrija (ICP-OES) Līdz 2019. gadam atomabsorbcijas Mineralizēšana spektrometrija ar liesmas atomizāciju Ca, Mg, mg g⁻¹ LVS ISO 11466 konc. HNO3 Kopš 2019. gada induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija (ICP-OES) Līdz 2019. gadam atomu emisija ar Mineralizēšana atomabsorbcijas spektrometriju K, mg g⁻¹ LVS ISO 11466 konc. HNO3 Kopš 2019. gada induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija (ICP-OES) Zn, Mn, Fe, Cu, Mineralizēšana Kopš 2019. gada induktīvi saistītās plazmas LVS ISO 11466 Cr, Ni, μg g⁻¹ konc. HNO3 optiskās emisijas spektrometrija (ICP-OES) Skuju paraugu ķīmisko analīžu metodika S, mg g⁻¹ - LVS ISO 10694:2006 Elementanalīze C, g 100 g⁻¹ - LVS ISO 10694:2006 Elementanalīze Līdz 2019. gadam modificēta Kjeldāla Līdz 2019. gadam: LVS ISO 11261 metode N, mg g⁻¹ - Kopš 2019. gada: LVS ISO Kopš 2019. gada elementanalīze 10694:2006 Līdz 2019. gadam: LVS ISO Līdz 2019. gadam amonija molibdāta Mineralizēšana 11466, LVS EN 14672 spektrofotometriskā metode P, mg g⁻¹ konc. HNO3 Kopš 2019. gada induktīvi saistītās plazmas Kopš 2019. gada: LVS ISO 11466 optiskās emisijas spektrometrija (ICP-OES) Līdz 2019. gadam atomabsorbcijas spektrometrija (AAS) ar liesmas Mineralizēšana atomizāciju Ca, Mg, mg g⁻¹ LVS ISO 11466 konc. HNO3 Kopš 2019. gada induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija (ICP-OES) Līdz 2019. gadam atomu emisija ar Mineralizēšana atomabsorbcijas spektrometriju (AAS) K, mg g⁻¹ LVS ISO 11466 konc. HNO3 Kopš 2019. gada induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija (ICP-OES) 74 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.19 Pielikums Nr.19 augsnes ūdeņu un nokrišņu ūdeņu testēšanas metodes ICP Forest novērojumiem Parametrs, mērvienība Metodika Metodes princips Obligāti analizējamie augsnes ūdeņu ķīmiskie parametri Elektrovadītspēja, μS cm⁻¹ LVS EN 27888:1993 Konduktometrija pH LVS ISO 10523:2012 Potenciometrija LVS EN 1484:2000 DOC, mg L⁻¹ Katalītiskā sadedzināšana, infrasarkanā detektēšana LVS EN 12260:2004 LVS EN ISO 7980: 2000 Liesmas atomabsorbcijas spektrometrija, atomemisijas K, Mg, Ca, Na, mg L⁻¹ LVS ISO 9964-3:2000 spektrometrija Alkop., mg L⁻¹ LVS EN ISO 12020:2005 Liesmas atomabsorbcijas spektrometrija LVS EN 12260, Katalītiskā sadedzināšana, hemiluminiscences N-NO₃, mg L⁻¹ LVS EN ISO 10304⁻¹:2009 detektēšana, jonu hromatogrāfija N-NH4, mg L⁻¹ LVS ISO 7150/1:1984 (1998) Spektrofotometrija S-SO4, Cl, mg L⁻¹ LVS EN ISO 10304⁻¹:2009 Jonu hromatogrāfija Sārmainība, μmolc L⁻¹ LVS EN ISO 9963⁻¹:1995 Potenciometriskā titrimetrija LVS EN 1484:2000 Katalītiskā sadedzināšana, hemiluminiscences Nkop.mg L⁻¹ LVS EN 12260:2004 detektēšana Fe, Mn, mg L⁻¹ - Liesmas atomabsorbcijas spektrometrija P-PO4, mg L⁻¹ LVS EN ISO 6878:2005 Amonija molibdāta spektrofotometrija Obligāti analizējamie nokrišņu ūdeņu ķīmiskie parametri Elektrovadītspēja, μS cm⁻¹ LVS EN 27888:1993 Konduktometrija pH LVS ISO 10523 Potenciometrija DOC, mg L⁻¹ LVS EN 1484:2000 Katalītiskā sadedzināšana, infrasarkanā detektēšana LVS EN ISO 7980:2000 Liesmas atomabsorbcijas spektrometrija, atomemisijas K, Mg, Ca, Na, mg L⁻¹ LVS ISO 9964-3:2000 spektrometrija LVS EN 12260, Katalītiskā sadedzināšana, hemiluminiscences N-NO3, mg L⁻¹ LVS EN ISO 10304⁻¹:2009 detektēšana, jonu hromatogrāfija N-NH4, mg L⁻¹ LVS ISO 7150/1:1984 (1998) Spektrofotometrija S-SO4, Cl, mg L⁻¹ LVS EN ISO 10304⁻¹:2009 Jonu hromatogrāfija Sārmainība, μmolc L⁻¹ LVS EN ISO 9963⁻¹:1995 Potenciometriskā titrimetrija LVS EN 1484:2000 Katalītiskā sadedzināšana, hemiluminiscences Nkop. Mg L⁻¹ LVS EN 12260:2004 detektēšana P-PO4, mg L⁻¹ LVS EN ISO 6878:2005 Amonija molibdāta spektrofotometrija 75 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Apkārtējās gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings 76 GAISA UN KLIMATA PĀRMAIŅU MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.20 Pielikums Nr.20 Apkārtējās gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitoringa tīkla staciju raksturojums Ģeogrāfiskās koordinātas N.p.k. Atrašanās vieta Stacijas adrese Nosakāmie parametri Detektora tips Platums Garums Demene, Daugavpils 1. Briģenes iela 2 Z 55,73 A 26,54 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 novads Meteostacija 2. Rucava, Rucavas novads Z 56,16 A 21,17 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 “Rucava” 3. Madona, Madonas novads Blaumaņa iela 7 Z 56,85 A 26,23 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 4. Rēzekne, Rēzekne novads Zemnieku iela 5 Z 56,50 A 27,34 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 Salacgrīva, Salacgrīvas 5. Rīgas iela 10a Z 57,76 A 24,37 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 novads 6. Salaspils, Salaspils novads Miera iela 31 Z 56,87 A 24,39 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 Ventspils, Ventspils 7. Dārza iela 2 Z 57,40 A 21,59 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 novads 8. Talsi, Talsu novads Kareivju iela 7 Z 57,25 A 22,59 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 Valmiera, Valmieras 9. L.Paegles iela 13 Z 57,53 A 25,42 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 novads 10. Liepāja, Liepājas novads Jaunā Ostmala 2 Z 56,45 A 21,00 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 11. Balvi, Balvu novads Bērzpils iela 44 Z 57,13 A 27,26 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO2 Daugavpils – 1, Daugavpils 12. Raiņa iela 28 Z 55,87 A 26,53 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO2 novads 77 Ģeogrāfiskās koordinātas N.p.k. Atrašanās vieta Stacijas adrese Nosakāmie parametri Detektora tips Platums Garums 14. Baldone, Baldones novads „Pārupes ” Z 56,74 A 24,39 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 “Rūjienas Rūjiena, Koņu pag., 15. meteoroloģiskais Z 57,88 A 25,37 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 Naukšēnu novads laukums” Daugavpils – 2, Daugavpils 16. Ūdensvada ielā 3 Z 55,90 A 27,16 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 novads Gaisā esošo radionuklīdu (Pu-239, 17 Daugavpils – 3 Ūdensvada ielā 3 Z 55,90 A 27,16 Co-60, Cs-137) un aerosolu α-, β- un Kristāliskais NaI detektors HSMO20 γ- radioaktivitāte (Bq/m3) 18. Rīga Rūpniecības iela 23 Z 56,97 A 24,10 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 19. Rīga-M* Rūpniecības iela 23 γ-dozas jauda (nSv/h) Kristāliskais NaI detektors HSMO21 20. Jelgava Kazarmes iela 17a Z 56,66 A 23,71 γ-dozas jauda (nSv/h) NaI(Tl) detektors HSMO21 Silene, Skrudalienes pag., 21. Skolas iela 6 Z 55,75 A 26,79 γ-dozas jauda (nSv/h) NaI(Tl) detektors HSMO21 Daugavpils novads Medumi, Daugavpils 22. Alejas iela 2 Z 55,77 A 26,34 γ-dozas jauda (nSv/h) NaI(Tl) detektors HSMO21 novads Rīga – Daugava** Ūdens stacija Atsevišķu radionuklīdu aktivitāte un 23. Z56.97 A24,13 Kristāliskais NAI detektors HSMO19 Ķekavas novads „Daugava” kopējā aktivitāte (Bq/m3) Krāslava*** Krāslavas Atsevišķu radionuklīdu aktivitāte un 24 Zvejnieku iela 9 Z 55,89 E 27,15 Kristāliskais NAI detektors HSMO19 novads kopējā aktivitāte (Bq/m3) Piezīmes. 78 M* - mobilā (pārvietojamā) gamma monitoringa stacija Rīga-Daugava** - ūdeņu radiācijas monitoringa stacija, detektors ievietots Daugavas ūdenī Krāslava*** - ūdeņu radiācijas monitoringa stacija, detektors ievietots Daugavas ūdenī 79 Pielikums Nr.21 Pielikums Nr.21 Metode gamma radionuklīdu noteikšanai gaisa aerosolos Atsauce uz izmantotajiem Parametrs Princips Metodes Nr. standartiem vai metodiskajiem materiāliem 137 Cs γ-spektrometrija LVS 257:2000e LVS 257:2000 Būvmateriālu 7 Gamma kvalitāte- Radionuklīdu un Be radioaktivitātes noteikšana 131 spektrometrija I būvmateriālos- Gamma spektrometrijas metode 80 Siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisu piesārņojošo vielu emisijas monitorings 81 22. pielikums Pielikums Nr.22 Iesaistītās institūcijas SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisijas monitoringa veikšanā Vides aizsardzibas un regionalas attisboas ministrija l evieS naci onalo sistemu. koordine iesa istito i nstitUciju darbibu, uzrauga un koordine inventa rizacijas KK/ KN. izverte sagatavotos zif)ojumus Datu nodrosiniitiiji: SEG un gaisa inventariziicijas izskatisana Zil)oju mu latvijas Vides, ieologijas un meteoroloiijas centrs un apstipriniisana: iesniegsana: Centrala statistikas parvalde -1 SEO un &aisa piesir(l,)joio viel.t ini,erearizacija.s apkopoiana ~ai skaiti, informidjai apmaii)a un sadarb-iiia • it.AG6iajim institudjam, emisi ju apri:~niiana no e,wrjic.1kn, nip,itcisl:aj.-n pnxesie.m un prOCl.rktu • Va lsts u&unsdzlsibas un &l&bhnasd ienests; iunantolwlu un al:krit\.fflu apSlmniet.olanu. Emisiju tird-a,itcitm r t:js0'1I da<l>i>os r11xholina.RI ra, Mpie,cielamo . Ekonomi kas mi ni strija • Va lsts me!a d ienests; :J(lojumu pw da-tiblmr etbtrt J1C1«1¥0lan&. . Zemkopibas mi ni strija • ANO Visp&rlj&s • Va lsts z&Ju atent0ra: . Sati ksmes mi ni strija konvenci jas par klimat • Elektroenertiias ap&&des komersantl; . Veselibas mi ni strija (atti e<i n6ms uzSEG) p&rmair,&m • Uz~lmumi (inlorm&cija no datu b&zl m ~ Latvijas Valsts mehinlitnes instit0ts "Silava" . lz.a:litibas un zin&tnes mlnistrija sekretari atam ..2-Ga iss... "3•Atkritumi", "2•Udens'', klm iskovielu un produktu reaistra); SEG un c•i•• pill~ojoJo w11k.l lnr,erawtkli• :emu im.ntaill'II, i:em11 l:mantoiwla mah;iasun m9zairmltdtie1(ZtZIMM) Hktoram - . (atti eci n&ms uzSEG) VARAM • Eiropas Komisijai • Ei ropas Komisijas emisi)u tlrdznleclbas • !enlvas konvencljas sisUmas operatori u.c. stkretarl atam l'irilcJlis enercltilcas insti10ts SEG un c1ln 1)1esit'(loioio vietulnvwn:wizidjltrlftspotU SEG inventariziicijas kvalitiites Cita izmantotii informiicija: . settonam nodrosiniisana: VietlJo un starptauti sko ekspertu petljuml -1 . Neatkarigi e eksperti . Sabi edriba Latvijas Lauksaimniea1>as universitate SEG un gai.s a piesatl'.'Ojoioviekl irwe ntari:!:icija la utsairmieo'"bassattora.m - . . - f nventari zilcijas kvaI itiltes nodroSinasclna . l nventari zilcijas sagatavoSana un kva I itates kontrole Dabasgazes parvades un uzglabasanas UZJ)emumi I nventa ri zilcijas i esnieg5ana GaistOSOemisijJ apc~a5ana no dabasg,azes 82 Pielikums Nr.23 Pielikums Nr.23 SEG saraksts 1. Oglekļa dioksīds (CO2) 2. Metāns (CH 4) 3. Slāpekļa oksīds (N2O) 4. Sēra heksafluorīds (SF6) 5. Slāpekļa trifluorīds (NF3) 6. Fluorogļūdeņraži (HFC):

6.1 — HFC-23/ CHF3

6.1. HFC-23/ CHF3

6.2 — HFC-32/ CH2F2

6.2. HFC-32/ CH2F2

6.3 — HFC-41/ CH3F

6.3. HFC-41/ CH3F

6.4 — HFC-125/ CHF2CF3

6.4. HFC-125/ CHF2CF3

6.5 — HFC-134/ CHF2CHF2

6.5. HFC-134/ CHF2CHF2

6.6 — HFC-134a/ CH2FCF3

6.6. HFC-134a/ CH2FCF3

6.7 — HFC-143/ CH2FCHF2

6.7. HFC-143/ CH2FCHF2

6.8 — HFC-143a/ CH3CF3

6.8. HFC-143a/ CH3CF3

6.9 — HFC-152/ CH2FCH2F

6.9. HFC-152/ CH2FCH2F

6.10 — HFC-152a/ CH3CHF2

6.10. HFC-152a/ CH3CHF2

6.11 — HFC-161/ CH3CH2F

6.11. HFC-161/ CH3CH2F

6.12 — HFC-227ea/ CF3CHFCF3

6.12. HFC-227ea/ CF3CHFCF3

6.13 — HFC-236cb/ CF3CF2CH2F

6.13. HFC-236cb/ CF3CF2CH2F

6.14 — HFC-236ea/ CF3CHFCHF2

6.14. HFC-236ea/ CF3CHFCHF2

6.15 — HFC-236fa/ CF3CH2CF3

6.15. HFC-236fa/ CF3CH2CF3

6.16 — HFC-245fa/ CHF2CH2CF3

6.16. HFC-245fa/ CHF2CH2CF3

6.17 — HFC-245ca/ CH2FCF2CHF2

6.17. HFC-245ca/ CH2FCF2CHF2

6.18 — HFC-365mfc/ CH3CF2CH2CF3

6.18. HFC-365mfc/ CH3CF2CH2CF3 83 6.19.HFC-43-10mee/ CF3CHFCHFCF2CF3 vai C5H2F10 7. Perfluorogļūdeņraži (PFC): 7.1.PFC-14,perfluormetāns/CF4PFC-116, perfluoretāns, C2F6

7.2 — PFC-218/ perfluorpropāns/ C3F8

7.2. PFC-218/ perfluorpropāns/ C3F8

7.3 — PFC-318/ perfluorciklobutāns/ c-C4F8

7.3. PFC-318/ perfluorciklobutāns/ c-C4F8

7.4 — Perfluorcicklopropāns c-C3F6

7.4. Perfluorcicklopropāns c-C3F6

7.5 — PFC-3-1-10/ perfluorbutāns/ C4F10

7.5. PFC-3-1-10/ perfluorbutāns/ C4F10

7.6 — PFC-4-1-12/ perfluorpentāns/ C5F12

7.6. PFC-4-1-12/ perfluorpentāns/ C5F12

7.7 — PFC-5-1-14/ perfluorheksāns/ C6F14

7.7. PFC-5-1-14/ perfluorheksāns/ C6F14

7.8 — PFC-9-1-18/ C10F18

7.8. PFC-9-1-18/ C10F18 84 Pielikums Nr.24 Pielikums Nr.24 Gaisu piesārņojošās vielas, kurām atbilstoši Ženēvas konvencijai un tās protokoliem noteikti pieļaujamās emisijas ierobežojumi Noturīgie organiskie piesārņotāji (protokols „Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem”): ● Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO): emisijas kadastru mērķiem tiek izmantoti sekojoši četri indikatorsavienojumi: benzo(a)pirēns, benzo(b)fluorantēns, benzo(k)fluorantēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns. ● Dioksīni un furāni (PCDD /PCDF): polihlorētie dibenzo-p-dioksīni (PHDD) un polihlorētie dibenzofurāni (PHDF) ir tricikliski aromātiskie savienojumi, kas veidoti no diviem benzola gredzeniem, kas PHDD savienoti ar diviem skābekļa atomiem un PHDF ar vienu skābekļa atomu, un kuros ūdeņraža atomi var tikt aizvietoti ar līdz pat astoņiem hlora atomiem. ● Heksahlorbenzols (HCB) Smagie metāli (protokols „Par smagajiem metāliem”): ● Kadmijs (Cd) ● Svins (Pb) ● Dzīvsudrabs (Hg) Papildus: ● Arsēns (As) ● Hroms (Cr) ● Varš (Cu) ● Niķelis (Ni) ● Selēns (Se) ● Cinks (Zn) Pārējās gaisu piesārņojošās vielas (Gēteborgas protokols): ● Sēra oksīdi (SOx) ● Slāpekļa oksīdi (NOx) ● Amonjaks (NH3) ● Gaistošie organiskie savienojumi (izņemot metānu) ● Daļiņas PM10 ● Daļiņas PM2,5 85 86 Pielikums Nr.25 Pielikums Nr.25 Iesaistītās institūcijas SEG un gaisu piesārņojošo vielu prognožu izstrādē Vides aizsardzibas un regionalas attistibas ministrija Koordine nacionalo SEG un gaisa piesari_:iojoSc vielu prognoze5anas sistemu Oarbibas datu avoti: Ekonomikas ministrijai sadarbiba ar Fizikalas I l atvijas Vides, geologij as un meteorologij as centrs papildina SEG emisij u prognozes {ieskaitot informacijas apmai~u un energetikas institUtu ir j asagatavo primarie koordinesanu starp iesaistitajam institucij iim), sadarbi ba ar dati par energetiku un bUvniecibu lidz l .jGnijam - dati jaatjauno ik pee diviem Vides aizsardzibas un regionalas attistibas m inistriju V id es aizsard:. gadiem. sagatavo sekundaros dat us un emisiju prognozem regio nalas att rupnieciskajos procesos un produktu izmantosanii un m inist<ija Satiksmes ministrija sagatavo primaros da tus par t ransporta sekt oru Hdz l.jCmijam - dati atkritumu sektora, ka ari nodrosina KK/ KN. Ekonomikas r Satiksm es mi1 jaatjauno ik pe, diviem gadiem. Fizikalas energetikas instituts sadarbiba ar Vi des aizsardzi bas Zemkopibas r FinanSu minis un regionalas attTstibas ministriju sagatavo sekundaros d atus Zemkopibas m inistrijas s.adarbiba ar Latvij as un apre~inus prognozem energetikas un transporta sektoros, Lauk.saimniecibas universitati un latvijas ka ari gaisa piesa r~ojoso vielu emisij u prognozes Valsts meizinatnes institutu usilava" sagatavo primaros datus par zemkopibas un rupn ieciskajos procesos un produktu izmantosana, izi:iemot meZsaimniecibas sekt oriem lidz l .jGnijam •- dati s~idiniitiiju sekto ra. Ka ari papildina gaisa piesar~ojoso vielu j3atjauno ik pee diviem gadiem. emisiju prognozes {ieskaitot informacijas apmai~u un koordi nesa nu starp iesaistitajam institucij iim). Latvijas Va lsts mezzinatnes instituts "Silava" sadarbiba ar Vides aizsardzibas un regionalas attTstibas m inistriju sagatavo sekundaros datus un apre~inus SEG un gaisa piesan;,ojoso vielu emisiju un oglek!a d ioksida piesaistes prognozem no Zemes izmantosanas, zemes izmantosanas mai~as un mezsaimniecibas. Latvijas lalllksaimniecibas universitate sadarbiba ar Vides aizsardzibas un regionalas attistibas ministri ju sagatavo sekundaros datus un apre~inus emisij u progrnozem no lauksaimniecibas sektorii veiktajam darbibam . Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam 1.pielikums 2.daļa* ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 1 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA Skaidrojums: Iepriekšējā vides monitoringa programma (t.sk.. ūdeņu monitoringa programma) apstiprināta ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 67 un noteica vides novērojumus 2015.-2020. gadā. Lai nodrošinātu novērojumu nepārtrauktību, šajā pielikumā noteikts ūdeņu monitorings 2021.-2026.gadā, kas uzsākts 2021. gadā atbilstoši tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 2 Satura rādītājs Kopsavilkums ......................................................................................................................... 7 1. Tiesību akti ......................................................................................................................... 9 1.1.Latvijas Republikas tiesību akti ................................................................................... 9 1.2. Eiropas Savienības tiesību akti ................................................................................... 9

1.3 — Starptautiskās konvencijas un vadlīnijas .................................................................. 11

1.3. Starptautiskās konvencijas un vadlīnijas .................................................................. 11 2. Virszemes ūdeņu monitoringa programma ....................................................................... 13

2.1 — Monitoringa staciju tīkla raksturojums ..................................................................... 15

2.1. Monitoringa staciju tīkla raksturojums ..................................................................... 15

2.2 — Hidroloģiskais monitorings....................................................................................... 16

2.2. Hidroloģiskais monitorings....................................................................................... 16

2.3 — Uzraudzības monitorings (U).................................................................................... 16

2.3. Uzraudzības monitorings (U).................................................................................... 16

2.3.1 — Intensīvs uzraudzības monitorings (Uintens)............................................................ 17

2.3.1. Intensīvs uzraudzības monitorings (Uintens)............................................................ 17

2.3.2 — Pārējās uzraudzības monitoringa stacijas (U) ........................................................... 19

2.3.2. Pārējās uzraudzības monitoringa stacijas (U) ........................................................... 19

2.4 — Operatīvais monitorings (O; U/O) ............................................................................ 19

2.4. Operatīvais monitorings (O; U/O) ............................................................................ 19

2.5 — Pētniecības monitorings ............................................................................................ 21

2.5. Pētniecības monitorings ............................................................................................ 21

2.6 — Aizsargājamo teritoriju monitorings ......................................................................... 24

2.6. Aizsargājamo teritoriju monitorings ......................................................................... 24 2.7. Analizējamo parametru raksturojums un izmantotās metodes ................................. 24

2.7.1 — Bioloģiskie elementi .............................................................................................. 26

2.7.1. Bioloģiskie elementi .............................................................................................. 26

2.7.2 — Hidromorfoloģiskie rādītāji .................................................................................... 27

2.7.2. Hidromorfoloģiskie rādītāji .................................................................................... 27 2.7.3. Fizikāli ķīmiskie rādītāji un biogēnie elementi ......................................................... 27

2.7.4 — Ķīmiskā monitoringa parametri............................................................................... 28

2.7.4. Ķīmiskā monitoringa parametri............................................................................... 28

2.8 — Novērojamo vielu monitorings ................................................................................. 31

2.8. Novērojamo vielu monitorings ................................................................................. 31

2.9 — Iekšzemes ūdeņu radioaktivitātes monitorings ......................................................... 32

2.9. Iekšzemes ūdeņu radioaktivitātes monitorings ......................................................... 32

2.9.1 — Monitoringa tīkls ................................................................................................... 32

2.9.1. Monitoringa tīkls ................................................................................................... 32

2.9.2 — Radioaktivitātes monitoringa parametri, regularitāte un metodes ............................... 33

2.9.2. Radioaktivitātes monitoringa parametri, regularitāte un metodes ............................... 33 3. Pazemes ūdeņu monitoringa programma.......................................................................... 34

3.1 — Pazemes ūdeņu monitoringa tīkls ............................................................................. 34

3.1. Pazemes ūdeņu monitoringa tīkls ............................................................................. 34

3.1.1 — Pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringa tīkls ........................................................... 35

3.1.1. Pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringa tīkls ........................................................... 35

3.1.2 — Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīkls ............................................................. 36

3.1.2. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīkls ............................................................. 36 3.2. Analizējamo parametru raksturojums un novērojumu biežums ............................... 37

3.2.1 — Pazemes ūdeņu kvalitātes novērojamie rādītāji......................................................... 37

3.2.1. Pazemes ūdeņu kvalitātes novērojamie rādītāji......................................................... 37

3.2.2 — Pazemes ūdeņu kvalitātes paraugošanas biežums ..................................................... 42

3.2.2. Pazemes ūdeņu kvalitātes paraugošanas biežums ..................................................... 42 3.2.3. Pazemes ūdeņu kvantitātes novērojamie rādītāji un to biežums ................................. 44

3.3 — Metodes ..................................................................................................................... 45

3.3. Metodes ..................................................................................................................... 45 3.3.1. Pazemes ūdeņu kvantitātes monitorings un rezultātu kontrole ................................... 45

3.3.2 — Pazemes ūdeņu kvalitātes monitorings .................................................................... 45

3.3.2. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitorings .................................................................... 45

3.3.3 — Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa nodrošinājums un kvalitātes kontrole ............. 45

3.3.3. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa nodrošinājums un kvalitātes kontrole ............. 45 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 3 4. Jūras vides monitoringa programma ................................................................................ 49 4.1. Raksturlielums D1: Bioloģiskā daudzveidība tiek saglabāta .................................... 49 4.1.1. Putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu grupas .............................................. 50

4.1.2 — Pelaģiskās dzīvotnes .............................................................................................. 58

4.1.2. Pelaģiskās dzīvotnes .............................................................................................. 58

4.1.3 — Bentiskās dzīvotnes................................................................................................ 61

4.1.3. Bentiskās dzīvotnes................................................................................................ 61

4.1.4 — Ekosistēmas, t.sk.barības tīkli ................................................................................. 61

4.1.4. Ekosistēmas, t.sk.barības tīkli ................................................................................. 61

4.2 — Raksturlielums D2: Cilvēku veikta svešzemju sugu introdukcija ir tādos apjomos,

4.2. Raksturlielums D2: Cilvēku veikta svešzemju sugu introdukcija ir tādos apjomos, kas ekosistēmu neietekmē nelabvēlīgi ............................................................................. 62

4.2.1 — Jaunu svešzemju sugu introdukcija.......................................................................... 62

4.2.1. Jaunu svešzemju sugu introdukcija.......................................................................... 62 4.2.2.Naturalizējušos svešzemju sugu, kuras ievērojami palielina nelabvēlīgo ietekmi uz konkrētām sugu grupām vai dzīvotņu lieltipiem, skaitliskums un telpiskais sadalījums ........ 69 4.2.3.Svešzemju sugu dēļ nelabvēlīgi izmainījušos sugu grupu proporcionālā daļa un nelabvēlīgi izmainījušos dzīvotņu lieltipu telpiskais apmērs ............................................... 71

4.3 — Raksturlielums D3: Visas komerciāli izmantotās zivju un gliemeņu populācijas ir

4.3. Raksturlielums D3: Visas komerciāli izmantotās zivju un gliemeņu populācijas ir bioloģiski drošā apjomā, uzrādot tādu populācijas sadalījumu atkarībā no vecuma un lieluma, kas liecina par zivju krājuma labu stāvokli ........................................................ 73 4.3.1.Komerciāliem mērķiem izmantoto sugu populāciju zvejas izraisītā mirstība ............... 73 4.3.2.Komerciāliem mērķiem izmantoto sugu nārsta bara biomasa ..................................... 76 4.3.3. mērķiem izmantoto sugu populāciju īpatņu sadalījums pēc vecuma un izmēra ........... 77

4.4 — Raksturlielums D4: Visi zināmie jūras dzīvo organismu barības ķēžu elementi

4.4. Raksturlielums D4: Visi zināmie jūras dzīvo organismu barības ķēžu elementi pastāv normālā daudzumā un daudzveidībā, un tādā līmenī, kas nodrošina sugu ilgtermiņa pārpilnību un to pilnīgas reproduktīvās spējas saglabāšanu ........................... 78 4.4.1.Trofiskās ģildes daudzveidība.................................................................................. 80

4.5 — Raksturlielums D5: Cilvēku radīta eitrofikācija, īpaši tās nelabvēlīgās sekas, ir

4.5. Raksturlielums D5: Cilvēku radīta eitrofikācija, īpaši tās nelabvēlīgās sekas, ir samazinātas līdz minimumam, piemēram, bioloģiskās daudzveidības izzušana, ekosistēmas degradācija, kaitīgo aļģu ziedēšana un skābekļa deficīts piedibens ūdeņos 81 4.5.1.Barības vielu koncentrācija...................................................................................... 82 4.5.2.Hlorofila a koncentrācija ......................................................................................... 87 4.5.3.Kaitīgo aļģu ziedēšanas notikumu skaits, telpiskais apmērs un ilgums ........................ 91 4.5.4.Vertikālā ūdens slāņa caurredzamība........................................................................ 92 4.5.5.Izšķīdušā skābekļa koncentrācija ............................................................................. 95 4.5.6.Makrofītu sabiedrību sugu sastāvs un relatīvais skaitliskums vai sadalījums dziļumā... 97 4.5.7.Makrofaunas sabiedrību sugu sastāvs un relatīvais skaitliskums ................................. 97

4.6 — Raksturlielums D6: Jūras dibena integritāte ir līmenī, kas nodrošina, ka ekosistēmu

4.6. Raksturlielums D6: Jūras dibena integritāte ir līmenī, kas nodrošina, ka ekosistēmu struktūras un funkcijas ir nosargātas un jo īpaši bentiskās ekosistēmas nav nelabvēlīgi iespaidotas ........................................................................................................................ 99 4.6.1.Dabiskās jūras gultnes fizisko zudumu (neatgriezeniskas izmaiņas) telpiskais apmērs un sadalījums ...................................................................................................................... 99 4.6.2.Jūras gultnes fizisko iztraucējumu telpiskais apmērs un sadalījums .......................... 100 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 4 4.6.3.Dzīvotņu tipa, kuru skārusi fizisko iztraucējumu negatīvā ietekme, telpiskais apmērs 100 4.6.4.Dzīvotņu tipa zudumu platība ................................................................................ 101 4.6.5.Antropogēno slodžu nelabvēlīgi ietekmēto dzīvotņu stāvoklis.................................. 102

4.7 — Raksturlielums D7: Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas nelabvēlīgi

4.7. Raksturlielums D7: Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas nelabvēlīgi neietekmē jūras ekosistēmas. ......................................................................................... 104 4.7.1.Ar dabiskās jūras gultnes fiziskiem zudumiem saistītu jūras gultnes un vertikālā ūdens slāņa hidrogrāfisko apstākļu pastāvīgo izmaiņu telpiskais apmērs un sadalījums ............... 104 4.7.2.Bentisko dzīvotņu tipa telpiskais apmērs, ko skārusi nelabvēlīgā ietekme ................. 105

4.8 — Raksturlielums D8: Piesārņotāju koncentrācija ir tādā līmenī, kas neizraisa

4.8. Raksturlielums D8: Piesārņotāju koncentrācija ir tādā līmenī, kas neizraisa piesārņojuma efektus. .................................................................................................... 105 4.8.1.Piesārņotāju koncentrācijas ................................................................................... 106 4.8.2.Sugu veselīgums................................................................................................... 108 4.8.3.Būtiska akūta piesārņojuma gadījumu telpiskais apmērs un ilgums .......................... 110

4.9 — Raksturlielums D9: Kaitīgās vielas zivīs un citās jūras veltēs, ko izmanto pārtikā,

4.9. Raksturlielums D9: Kaitīgās vielas zivīs un citās jūras veltēs, ko izmanto pārtikā, nepārsniedz līmeņus, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos ........................................................................................................................................ 111 4.9.1.Piesārņotāju līmenis nozvejotu vai savvaļā iegūtu jūras velšu ēdamajos audos .......... 112

4.10 — Raksturlielums D10: Jūras piesārņojuma ar atkritumiem īpašības un daudzums

4.10. Raksturlielums D10: Jūras piesārņojuma ar atkritumiem īpašības un daudzums nekaitē piekrastes un jūras videi .................................................................................... 113 4.10.1.Piedrazojuma sastāvs, daudzums un telpiskais sadalījums piekrastē un uz jūras gultnes .................................................................................................................................... 113 4.10.2.Mikropiedrazojuma sastāvs, daudzums un telpiskais sadalījums piekrastē, vertikālā ūdens slāņa augšējā daļā un jūras gultnes nogulās............................................................ 115

4.11 — Raksturlielums D11: Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņu, ievadīšana ir tādā

4.11. Raksturlielums D11: Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņu, ievadīšana ir tādā līmenī, kas nelabvēlīgi neietekmē jūras vidi .................................................................. 117 4.11.1.Antropogēnas impulsskaņas avotu telpiskais sadalījums, ilgums un līmenis ............ 118 4.11.2.Antropogēnas, nepārtrauktas zemas frekvences skaņas telpiskā izplatība, ilgums un līmenis ......................................................................................................................... 118 5. Lauksaimniecības noteču monitorings .............................................................................120

5.1 — Lauksaimniecības noteču monitoringa tīkls............................................................ 120

5.1. Lauksaimniecības noteču monitoringa tīkls............................................................ 120 5.2. Analizējamo parametru raksturojums un paraugu ņemšanas biežums ................... 121

5.3 — Lauksaimniecības noteču monitoringa metodika.................................................... 122

5.3. Lauksaimniecības noteču monitoringa metodika.................................................... 122 Pielikumi .............................................................................................................................124 Virszemes ūdeņu monitoringa programma .................................................................... 125 1.pielikums. Virszemes ūdeņu monitoringa programmas stratēģija ................................... 126 2.pielikums. Virszemes ūdeņu novērojumu programma 2021.-2026. gadam...................... 130 3.pielikums. Virszemes ūdeņu kvantitātes monitoringa stacijas 2021-2026. gadā............... 131 4.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes stacijas Daugavas upju baseinu apgabalā 2021.-2026. gadā ............................................................................................................................. 132 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 5 5.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes stacijas Gaujas upju baseinu apgabalā 2021.-2026. gadā ............................................................................................................................. 133 6.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes stacijas Lielupes upju baseinu apgabalā 2021.-2026. gadā ............................................................................................................................. 134 7.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes stacijas Ventas upju baseinu apgabalā 2021.-2026. gadā ............................................................................................................................. 135 8.pielikums. Novērojamo vielu un radioaktivitātes karte .................................................. 136 9.pielikums. Virszemes ūdeņu, sedimentu un biotas kvalitātes monitoringa rādītāju analīžu metodes........................................................................................................................ 137 10.pielikums. Fizikāli ķīmisko un ķīmisko parametru raksturojums .................................. 142 11.pielikums. Bioloģisko elementu novērtēšanas metodes................................................ 148 12.pielikums. Hidromorfoloģiskās kvalitātes novērtēšanas metodes.................................. 163 13.pielikums. Iekšzemes ūdeņu paraugu radioaktivitātes mērījumu metodes ..................... 165 14.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa datu kvalitātes nodrošinājums (KN) un kvalitātes kontrole (KK) ................................................................................................ 166 15.pielikums. References ūdensobjekti ........................................................................... 170 16.pielikums. Upju ūdensobjektu grupēšana ................................................................... 180 17.pielikums. Biotas paraugu ievākšana ķīmiskajām analīzēm ......................................... 185 Pazemes ūdeņu monitoringa programma ....................................................................... 189 18.pielikums. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa urbumi ........................................... 190 19.pielikums. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringam izmantotās metodes ...................... 191 20.pielikums. Pazemes ūdeņu monitoringa programma 2021.-2026. gadam ...................... 196 Jūras vides monitoringa programma .............................................................................. 197 21.pielikums. Jūras monitoringa staciju koordinātas ........................................................ 198 22.pielikums. Piekrastes monitoringa staciju koordinātes. ................................................ 200 Lauksaimniecības noteču monitorings (kartes) ............................................................. 223 23.pielikums. Punktveida un izkliedētā piesārņojuma monitoringa vietas .......................... 224 24.pielikums. Ūdens paraugu ņemšanas vietas ................................................................ 224 Pazemes ūdeņu monitorings (kartes) ............................................................................ 224 25.pielikums. Pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringa tīkls 2021. – 2026. gadam.................. 1 26.pielikums. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīkls 2021. – 2026. gadam.................... 2 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 6 Kopsavilkums Ūdeņu monitoringa programma ir sastādīta atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma un Vides aizsardzības likuma prasībām. Ūdeņu monitoringa programmu īsteno LVĢMC, LHEI un LLU. Ūdeņu monitoringa programmas īstenošanas rezultātā tiek noteikts: 1) virszemes ūdeņu stāvoklis, 2) pazemes ūdeņu stāvoklis, 3) jūras ūdeņu stāvoklis, 4) lauksaimnieciskās darbības un ar to saistīto piesārņojuma avotu slodzes ietekme uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu virszemes ūdeņu stāvoklis ir virszemes ūdensobjektu (ŪO) vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem. Pazemes ūdeņu stāvoklis ir pazemes ŪO vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem. Virszemes ūdeņu monitoringa programmas stratēģija iekļauta 1. pielikumā. Atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam Latvijas teritorija ir sadalīta četros upju baseinu apgabalos (UBA) – Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas – kuri ietver virszemes ŪO, tai skaitā piekrastes un pārejas ŪO, un pazemes ŪO. Ūdeņu monitoringa mērķis ir iegūt visaptverošu informāciju par ūdeņu stāvokli šajos ŪO. Visām monitoringa stacijām noteikts monitoringa veids. Monitoringa staciju apsekojums pēc izvirzītās parametru mērījumu programmas sniegs noteiktu informāciju kopējam ūdeņu stāvokļa vērtējumam. Ūdeņu monitorings ir sistemātiski, regulāri un mērķtiecīgi ūdeņu stāvokļa novērojumi, mērījumi un analīze, kas ļauj iegūt informāciju par: ⎯ virszemes ūdeņu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, kvantitāti un hidroloģisko režīmu, ⎯ jūras ūdeņu kvalitāti un hidroloģisko režīmu; ⎯ pazemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli, ⎯ virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa saistību, ⎯ lauksaimnieciskās darbības un piesārņojuma avotu slodzes ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Ūdeņu monitoringa rezultātā iegūtā informācija tiks plaši izmantota: ⎯ atjaunojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus; analizējot apsaimniekošanas procesā radīto slodžu izmaiņu tendences; nosakot vides kvalitātes mērķus katram ŪO un pasākumus šo mērķu sasniegšanai; ⎯ iegūtā informācija būs būtiska valsts un vietējo pašvaldību institūcijām; ⎯ monitoringa dati ļaus noteikt pamatotus pasākumus ūdens ekosistēmu aizsardzībai nepieciešamības gadījumā; ⎯ monitoringā iegūtie rezultāti tiks izmantoti turpmākai monitoringa programmas aktualizācijai, pilnveidošanai un uzlabošanai; ⎯ monitoringa datus izmantos ĪJT robežu pamatošanai un vajadzības gadījumā robežu pārskatīšanai atbilstoši ES Nitrātu direktīvas prasībām; ⎯ monitoringa rezultātā iegūtā informācija atgriezeniski būs noderīga LR normatīvo aktu pilnveidošanai vai papildināšanai sakarā ar normatīvo aktu izmaiņām ES un Latvijas mērogā; ⎯ monitoringā iegūtie rezultāti tiks izmantoti dažādu starptautisku ziņojumu sagatavošanai, kā arī tiks iesniegti dažādās starptautiskās institūcijās - EVA, HELCOM, ES SBJR, UNEP, WHO; ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 7 ⎯ monitoringā iegūtie dati izmantojami piesārņojuma avotu un pārrobežu pārneses piesārņojuma ietekmes uz ūdeņiem novērtēšanai, kā arī piesārņojuma slodžu noteikšanai uz Baltijas jūru. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 8 1. Tiesību akti 1.1.Latvijas Republikas tiesību akti 1. Ūdens apsaimniekošanas likums; 2. Likums „Par piesārņojumu”; 3. Likums „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”; 4. Civilās aizsardzības likums; 5. Likums „Par zemes dzīlēm”; 6. Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums; 7. Sugu un biotopu aizsardzības likums; 8. Likums “Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un parvaldību” 9. MK 2011. gada 31. maija noteikumi Nr. 418 „Noteikumi par riska ūdensobjektiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 418); 10. MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 834); 11. MK 2010. gada 23. novembra noteikumi Nr. 1071 „Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei”; 12. MK 2017. gada 28. novembra noteikumi Nr. 692 “Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība”; 13. MK 2009. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 42 „Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem”; 14. MK 2009. gada 1. jūlija rīkojums Nr. 448 "Par valsts aģentūras "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dibināšanu"; 15. MK 2004. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kartību”; 16. MK 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 „Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 92); 17. MK 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”; 18. MK 2003. gada 23. decembra noteikumi Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju”; 19. MK 2002. gada 22. janvāra noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”; 20. MK 2002. gada 12. marta noteikumi Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” (turpmāk – MK noteikumi Nr.118); 21. MK 2002. gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 „Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”; 22. MK 2006. gada 13, jūnija noteikumi Nr. 475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”.

1.2 — Eiropas Savienības tiesību akti

1.2. Eiropas Savienības tiesību akti ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 9 1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk – Ūdens struktūrdirektīva); 2. Komisijas lēmums 2018/229/ES (2018. gada 12. februāris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Komisijas Lēmumu 2013/480/ES 3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza direktīvu 2000/60/EK (turpmāk – Direktīva 2008/105/EK); 4. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/39/ES (2013.gada 12.augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (turpmāk – Direktīva 2013/39/ES); 5. Komisijas Direktīva 2009/90/EK (2009.gada 31.jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam; 6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006.gada 12.decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos; 7. Komisijas Direktīva 2014/80/ES ( 2014. gada 20. jūnijs), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos; 8. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (turpmāk - Jūras stratēģijas pamatdirektīva 2008/56/EK); 9. Komisijas Direktīva (ES) 2017/845 (2017. gada 17. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK groza attiecībā uz to elementu indikatīvajiem sarakstiem, kas jāņem vērā, sagatavojot jūras stratēģijas; 10. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES ( 2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) 11. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību; 12. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (turpmāk - INSPIRE Direktīva 2007/2/EK); 13. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1010 (2019. gada 5. jūnijs) par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK; 14. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006.gada 15.februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un direktīvas 76/160/EEK atcelšanu; 15. Padomes Direktīva 98/83/EK (1998.gada 3.novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (turpmāk – Dzeramā ūdens direktīva); 16. Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991.gada 12.decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk - Nitrātu direktīva); 17. Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (turpmāk – Direktīva 91/271/EEK); ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 10 18. Komisijas Lēmums (ES) 2017/848 (2017. gada 17. maijs), ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES; 19. Komisijas Lēmums 2005/646/EK (2005. gada 17. augusts) par tādu vietu reģistra izveidi, kas veidos interkalibrācijas tīklu saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvu; 20. Komisijas Rekomendācija 2000/473/Euratom (2000.gada 8.jūlijs) attiecībā uz Euratom līguma 36.pantu, kas attiecas uz radioaktivitātes līmeņu monitoringu vidē pielietošanu, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanos kopumā; 21. Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom; 22. Komisijas Direktīva 2014/101/ES (2014. gada 30. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk - Direktīva 2014/101/ES); 23. ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam Rīcības plāns; 24. Komisijas īstenošanas lēmums (ES) 2020/1161 (2020. gada 4. augusts), ar ko ūdens resursu politikas jomā izveido to novērojamo vielu sarakstu, kurām veicams Savienības mēroga monitorings saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/105/EK; 25. Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību; 26. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ).

1.3 — Starptautiskās konvencijas un vadlīnijas

1.3. Starptautiskās konvencijas un vadlīnijas 1. 1992. gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) (likums Saeimā pieņemts 1994. gada 3. martā); 2. Helsinku 1992. gada konvencija par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu (likums Saeimā pieņemts 1996. gada 17. oktobrī); 3. 1979. gada Ženēvas konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Ženēvas konvencija „Par gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi lielos attālumos” (Ministru padomes 1994. gada 7. jūnija lēmums Nr. 63); 4. 1947. gada 1. oktobra Vašingtonas konvencija par Pasaules meteoroloģisko organizāciju; 5. 2003. gada vadlīnijas Ūdens struktūrdirektīvas monitoringa veikšanai (Guidance document No. 7 Monitoring under the Water Framework Directive, 2003); 6. 2007. gada vadlīnijas pazemes ūdeņu monitoringam (Guidance document No. 15, Guidance on Groundwater Monitoring, 2007); 7. 2009. gada vadlīnijas virszemes ūdeņu ķīmiskajam monitoringam, ko veic saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas prasībām (Guidance document No. 19, Guidance on Surface Water Chemical Monitoring under the Water Framework Directive, 2009); 8. 2010. gada vadlīnijas virszemes ūdeņu ķīmiskajam monitoringam sedimentos un biotā, ko veic saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas prasībām (Guidance Document No. 25 Guidance Document on Chemical Monitoring of Sediment and Biota under the Water Framework Directive, 2010); 9. 2014. gada vadlīnijas biotas monitoringam (biotas vides kvalitātes normatīvu noteikšanai), ko veic saskaņā ar ūdens struktūrdirektīvas prasībām (Guidance Document No. 32 On biota monitoring (the implementation of EQSbiota) under the Water Framework Directive, 2014); ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 11 10. 2014. gada vadlīnijas biotas monitoringā izmantojamajām analītiskajām metodēm, saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas prasībām (Guidance Document No. 33 on Analytical Methods for Biota Monitoring under the Water Framework Directive, 2014); 11. 2020. gada 23. jūnija HELCOM rekomendācija 26/3 „Vadlīnijas radioaktīvo vielu monitoringam” (HELCOM Recommendation 26/3 “Guidelines for Monitoring of Radioactive Substances); 12. 2019. gada HELCOM vadlīnijas “Piesārņojuma slodzes uz Baltijas jūru ikgadēja un periodiska apkopošana un ziņošana” (Guidelines for the annual and periodical compilation and reporting of waterborne pollution inputs to the Baltic Sea (PLC-Water)); 13. 1998.gada 6.marta HELCOM rekomendācija 19/3 par rokasgrāmatu jūras monitoringa veikšanai HELCOM COMBINE programmas ietvaros (HELCOM COMBINE Manual, 1998). Nosaka dalībvalstu saistības jūras monitoringā (jūras rajonus, staciju tīklu, parametrus) un izmantojamās metodes. Metodes ir saskaņotas un interkalibrētas starp visām HELCOM dalībvalstīm, lai iegūtie rezultāti būtu salīdzināmi; 14. HELCOM LOAD (Expert Group on Follow-Up of National Progress Towards Reaching Baltic Sea Action Plan Nutrient Reduction Targets) 7/2014 (HELCOM PLC-6); 15. Vadlīnijas monitoringam, ko veic atbilstoši Nitrātu direktīvas (91/676/EEC) prasībām (Draft Guidelines for the monitoring required under the Nitrates directive (91/676/EEC), March 2003); 16. 2010. gada Ženēvas konvencijas „Par gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi lielos attālumos” vadlīnijas ūdeņu monitoringam (ICP Waters Programme Manual). 17. 2004. gada starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvalību. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 12 2. Virszemes ūdeņu monitoringa programma Virszemes ūdeņu monitoringa programmas īstenošanas ietvaros LVĢMC iegūst datus par virszemes ŪO ekoloģisko un ķīmisko stāvokli un hidroloģisko režīmu, kā arī par Latvijas lielāko upju, ezeru un atsevišķu dzeramā ūdens ņemšanas vietu radioaktivitāti. Virszemes ūdeņu monitoringa mērķis ir nodrošināt informāciju par virszemes ŪO ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un mākslīgu vai stipri pārveidotu ŪO ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti. Iegūtos datus izmantos ŪO stāvokļa novērtēšanai, kvalitātes ilgtermiņa izmaiņu analīzei, kā arī, izstrādājot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu labu virszemes ūdeņu stāvokli visos Latvijas ŪO un novērstu ŪO stāvokļa pasliktināšanos. Virszemes ūdeņu monitoringa programmas galvenais uzdevums ir iegūt datus, lai: 1) pamatojoties uz pilnveidotā bioloģiskā, hidromorfoloģiskā un ķīmiskā monitoringa rezultātiem, pārskatītu iepriekšējās monitoringa programmas rezultātā veikto ūdeņu stāvokļa vērtējumu; 2) novērtētu ūdeņu ekoloģisko stāvokli, izmantojot interkalibrētās bioloģijas metodes; 3) veiktu slodžu ietekmēto ŪO stāvokļa izmaiņu novērtējumu, lai sniegtu ieteikumus UBA apsaimniekošanas plānos izstrādāto pasākumu programmas atjaunošanai; 4) turpinātu attīstīt un precizēt upju un ezeru tipus atbilstoši ūdens struktūrdirektīvas prasībām; 5) novērtētu jauno ŪO ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti. Galvenās šīs programmas atšķirības no iepriekšējās programmas ir: 1) pārskatīts ūdensobjektu saraksts, izveidojot jaunus ūdensobjektus un attiecīgi monitoringa stacijas; 2) pārskatīti monitoringa staciju tipi, lai veiktu precīzāku kvalitātes novērtējumu ŪO, kur monitoringa stacijas novietojums ir vispārējam ŪO tipam neraksturīgā vietā, piemēram HES uzpludinājuma ietekmē. 3) izveidoti 2 jauni ūdensobjektu tipi: R7 un L11; 4) pārskatīts references ūdensobjektu saraksts (15. pielikums) 5) veikta ŪO grupēšana, lai samazinātu monitoringa izmaksas. Ūdensobjekti tiek grupēti ņemot vērā ŪO tipu, slodzes (NAI, lauksaimniecības zemes, urbanizētas teritorijas, hidromorfoloģija), iepriekšējo gadu monitoringa rezultātus (16. pielikums). 6) pilnveidots bioloģisko elementu monitorings visos virszemes ŪO. Šajā monitoringa programmā atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas prasībām upēs un ezeros tiks monitorēti visi nepieciešamie bioloģiskie elementi ar atbilstošu novērojumu biežumu, lai adekvāti varētu novērtēt ūdeņu ekoloģisko stāvokli. 7) izvērtēts, kuros ūdensobjektos objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, gultnes substrāts, straumes ātrums u.c) nav iespējams veikt atsevišķu bioloģijas parametru monitoringu 8) programmā iekļauti ezeru stratifikācijas mērījumi (O 2 un temperatūra) hidroloģiskā apsekojuma laikā 9) ūdeņu vides dažādu matricu ķīmiskā monitoringa optimizācija atbilstoši Direktīvas 2013/13/ES nosacījumiem, kā arī balstoties uz iepriekšējā ciklā veikto prioritāro un bīstamo vielu inventarizāciju. 10) katrai monitoringa stacijai ir norādīts konkrēts apsekojuma gads ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 13 11) lai uzlabotu datu kvalitāti un salīdzināmību, plānots viena gada laikā apsekot savstarpēji saistītus ŪO, vienā sateces baseinā, piemēram, apsekot Aiviekstes, Ogres, Braslas vai Abavas sateces baseinā visus izdalītos ŪO; 12) lai samazinātu transporta izmaksas, viena gada laikā plānots apsekot ģeogrāfiski tuvu esošas monitoringa stacijas. Lai veiksmīgāk īstenotu iepriekš minēto, upju ŪO monitorings ir plānots tā, ka pāra gados (2022., 2024., 2026.) pamatā tiek apsekots Daugavas un Gaujas UBA, kā arī Bārtas un Sakas baseini Ventas UBA, savukārt nepāra gados (2021., 2023., 2025.) plānots monitorings Lielupes un Ventas UBA, kā arī Salacas un mazo piejūras upju baseinos Gaujas UBA. Ezeru monitorings pielāgots, ja ir tieša saistība ar kādu no monitorētajām upēm, vai ezers atrodas ģeogrāfiski tuvu apsekojamām upēm. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 92 virszemes ūdeņu stāvokļa monitoringu atkarībā no monitoringā sasniedzamā mērķa iedala šādos veidos: 1) uzraudzības monitorings; 2) operatīvais monitorings; 3) pētniecības monitorings. Monitoringa veids, kurš nosaka izpildāmo uzdevumu un ar to saistīto novērojumu biežumu gadā, katrā monitoringa stacijā noteikts, ņemot vērā riska pakāpi nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā izvirzītos kvalitātes mērķus un apkopojot iepriekšējo gadu virszemes ūdeņu monitoringa programmā iegūtos datus par ūdeņu kvalitāti. Riska ŪO noteikti MK noteikumos Nr. 418. Operatīvā monitoringa priekšrocība, salīdzinājumā ar uzraudzības, ir tā neatkarība no UBA apsaimniekošanas plāna ilguma. Operatīvais monitorings var tikt izbeigts, kad ŪO sasniegts labs stāvoklis vai labs ekoloģiskais potenciāls, vai otrādi – to var turpināt vai plānot citā laika periodā. Atkarībā no iegūtās informācijas veida (mērāmajiem kvalitātes rādītājiem) virszemes ūdeņu monitorings tiek iedalīts: 1) bioloģiskais monitorings (virszemes ūdeņu bioloģiskās kvalitātes monitorings) – monitoringā tiek novērtēti bioloģiskās kvalitātes elementi vai to indikatori, kas ļauj noteikt kvalitātes klašu robežu skaitliskās vērtības, lai novērtētu ekoloģisko kvalitāti, kā arī to ietekmējošie vispārīgie fizikāli – ķīmiskie parametri; 2) ķīmiskais monitorings (virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes monitorings) – tiks mērītas upju baseinu apgabalu ūdeņos emitētās prioritārās un bīstamās vielas, kā arī Direktīvas 2008/105/EK 1.pielikumā definētās vielas/vielu grupas un/vai to indikatori: a) plānots monitorings ķīmiskā stāvokļa vērtējumam pēc atbilstības vides kvalitātes normatīviem (ūdeņu vide un biotas organismi); b) plānots prioritāro un bīstamo vielu koncentrāciju izmaiņu tendenču monitorings. Galvenokārt tas tiks veikts sedimentos, jo uz šīs programmas izstrādes brīdi ES un Latvijas mērogā nav definēti prioritāro un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi sedimentos. Tendenču monitoringu var veikt arī biotas organismos pēc prioritāro un bīstamo vielu koncentrāciju izmaiņām biotas organismos. 3) hidroloģiskais monitorings (virszemes ūdeņu kvantitātes un ūdens režīma monitorings), kas nepieciešams virszemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai, kā arī dažādu vielu slodzes uz upju ŪO un to radītās slodzes uz jūru novērtēšanai; 4) hidromorfoloģiju raksturojošo rādītāju monitorings, kas papildina bioloģisko elementu kvalitātes vērtējumu, īpaši stipri pārveidotajiem vai mākslīgajiem ŪO. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 14 Programmas ietvaros virszemes ūdeņu monitorings tiek veikts arī aizsargājamo teritoriju ūdeņos (dzeramā ūdens ieguvei izmantojamos ŪO, īpaši jutīgās teritorijas ūdeņu monitoringa stacijās). Šo teritoriju ūdeņu monitorings normatīvo aktu izpildei tiek plānots atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas IV pielikumā minētajām direktīvām – Dzeramā ūdens direktīvai, Nitrātu direktīvai, Direktīvai 91/271/EEK.

2.1 — Monitoringa staciju tīkla raksturojums

2.1. Monitoringa staciju tīkla raksturojums Izstrādājot monitoringa programmu, pamatā tiek izmantots līdzšinējais LVĢMC novērojumu staciju tīkls, kurš tika apstiprināts ar VARAM 2015. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 67 "Par Vides monitoringa programmu". 2019. gadā tika pabeigta virszemes ūdensobjektu tīkla pārskatīšana. Būtiskas izmaiņas ir skārušas upju ūdensobjektus. Esošo 214 ūdensobjektu vietā tagad ir 491 upju ūdensobjekti. Mazo upju ar sateces baseinu < 100 km 2 procentuālais daudzums pieaudzis no 8% uz 27%, bet lielo upju ar sateces baseinu > 1000 km 2 procentuālais daudzums ir samazinājies no 22% uz 13%. Papildus jau esošajiem 255 ezeriem par ezeru ūdensobjektiem tika noteikti arī 15 jauni ezeri. Pēc jaunu ŪO izdalīšanas arī monitoringa staciju apjoms ir palielinājies, lai nodrošinātu, ka katrā ūdensobjektā ir vismaz viena reprezentatīva monitoringa stacija. Lai samazinātu jauno ūdensobjektu ietekmi uz monitoringa izmaksām, tika veikta ūdensobjektu grupēšana. Ūdensobjekti tiek grupēti ņemot vērā, kurā UBA tas atrodas, ŪO tipu, slodzes (NAI, lauksaimniecības zemes, urbanizētas teritorijas, hidromorfoģija), iepriekšējo gadu monitoringa rezultātus. Upju ūdensobjektu grupēšana aprakstīta 16. pielikumā, savukārt Daugavas UBA L5 tipa ezeru grupēšana tika veikta LVAF projekta Nr.1-08/133/201861 “Daugavas upju baseina apgabala 5. tipa ezeru apsekojums ” ietvaros. Pārējie ezeri šajā monitoringa programmā netiek grupēti, jo iepriekšējos gados iegūtas informācijas apjoms ir nepietiekams statistiski ticamas analīzes veikšanai. ŪO grupas atrodamas monitoringa programmas tabulā (pielikums). No katras grupas tika izvēlētas 1-3 monitoringa stacijas atkarībā no ūdensobjektu skaita vienā grupā, kam tiek piešķirta augstāka prioritāte monitoringa veikšanai. Ja izvēlētās ir esošās monitoringa stacijas, kuru dati tiks izmantoti arī pārējo grupas ŪO kvalitātes novērtēšanai, tad tām tiek piešķirta prioritāte “D” savukārt, ja izvēlētais grupas reprezentatīvais ŪO ir jauns, tad tam piešķirta prioritāte “E”. Prioritāšu apraksts pievienots monitoringa programmas tabulas paskaidrojumos (2. pielikums), kā arī monitoringa programmas stratēģijā (1.pielikums) Lai uzlabotu datu kvalitāti un salīdzināmību, plānots viena gada laikā apsekot savstarpēji saistītus ŪO vienā sateces baseinā, piemēram, apsekot Aiviekstes, Ogres, Braslas vai Abavas sateces baseinā izdalītos ŪO. Viena gada laikā plānots apsekot ģeogrāfiski tuvu esošas monitoringa stacijas. Lai veiksmīgāk īstenotu iepriekš minēto, upju ŪO monitorings ir plānots tā, ka pāra gados (2022., 2024., 2026.) pamatā tiek apsekots Daugavas un Gaujas UBA, kā arī Bārtas un Sakas baseini Ventas UBA, savukārt nepāra gados (2021., 2023., 2025.) plānots monitorings Lielupes un Ventas UBA, kā arī Salacas un mazo piejūras upju baseinos Gaujas UBA. Ezeru monitorings pielāgots, ja ir tieša saistība ar kādu no monitorētajām upēm, vai ezers atrodas ģeogrāfiski tuvu apsekojamām upēm. Monitoringa staciju skaits un izvietojums ir izvēlēts tāds, lai saglabātu ilglaicīgas novērojumu datu rindas, tiktu iegūti dati starptautisko ziņojumu vajadzībām, kā arī tiktu apsekots pietiekams skaits jauno ūdensobjektu, kas ļauj izvērtēt virszemes ūdeņu 61 Projekts "Daugavas upju baseinu apgabala 5. tipa ezeru apsekojums" - https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Par_centru/ES_projekti/DUB_ekologiska_nosl eguma_14052019.pdf ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 15 ekoloģisko un ķīmisko stāvokli vai attiecīgi ekoloģisko potenciālu stipri pārveidotajos vai mākslīgajos ŪO.

2.2 — Hidroloģiskais monitorings

2.2. Hidroloģiskais monitorings Hidroloģiskais monitorings ir nepieciešams virszemes ūdeņu kvalitātes rādītāju interpretēšanai un novērtēšanai un arī piesārņojuma slodžu aprēķināšanai. Monitoringa programma paredz ūdeņu hidroloģijas monitoringa īstenošanu jau esošajās 79 hidroloģisko novērojumu stacijās, kā arī 3 jaunās hidroloģisko novērojumu stacijās sākot no 2023. gada aptverot visus UBA (2. un 3. pielikums). Šajās stacijās tiks nodrošināti ūdens līmeņa, temperatūras, dziļuma un platuma mērījumi, ledus parādību un sniega biezuma parametri kā sezonālas parādības un papildu meteoroloģisko rādītāju (gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums, sniega segas biezums) mērījumi, kā arī caurplūduma aprēķini. No tām ir papildus 9 piekrastes ūdeņu hidroloģisko novērojumu stacijas (tai skaitā: 5 – Ventas UBA, 1 – Lielupes UBA, 1 – Daugavas UBA, 2 – Gaujas UBA), kurās tiks nodrošināti ūdens līmeņa, temperatūras, ledus parādību un sniega biezuma mērījumi.

2.3 — Uzraudzības monitorings (U)

2.3. Uzraudzības monitorings (U) Šīs programmas ietvaros tiek plānots nodrošināt visaptverošu informāciju katrā UBA ietilpstošajā ŪO sateces baseinā vai apakšbaseinā, lai: - veiktu ilglaicīgu dabas apstākļu un antropogēnās darbības izraisītu izmaiņu tendenču novērtējumu, arī references ŪO; - novērtētu gan esošo, gan jauno ŪO pašreizējo stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un noteiktu antropogēnās slodzes ietekmi, kā arī veiktu līdz šim īstenoto pasākumu I laba stāvokļa sasniegšanai analīzi, - optimizētu monitoringa programmu, - noteiktu virszemes ŪO tipam atbilstošu references stāvokli, - nodrošinātu informāciju par dabiskajiem apstākļiem un antropogēno darbību, kas izraisa virszemes ūdens kvalitātes izmaiņas ilgākā laikposmā. Uzraudzības monitorings tiks veikts virszemes ŪO, lai pēc iespējas saglabātu datu nepārtrauktību. Atbilstīgi nozīmīgumam un ilggadīgo datu rindu papildināšanas nolūkos novērojumus veiks pārsvarā iepriekšējo monitoringa programmu UBA uzraudzības monitoringa stacijās (4.-7. pielikums). Uzraudzības monitoringa staciju tīkls ir paplašināts ar jaunām references monitoringa stacijām, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju par visiem ŪO tipiem, kā arī iekļauti jaunie ūdensobjekti. Saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas prasībām uzraudzības monitorings tiek plānots viena gada garumā UBA apsaimniekošanas plānu cikla laikā. Atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas V pielikumam un attiecīgi MK noteikumu Nr. 92 prasībām uzraudzības monitorings plānots: 1. tādā skaitā virszemes ŪO, lai iegūtie dati raksturotu virszemes ūdeņu stāvokli katrā UBA ietilpstošajā ŪO sateces baseinā vai apakšbaseinā; 2. lai sniegtu informāciju par piesārņojuma pārrobežu pārneses apjomu un jūras vidē nonākošā piesārņojuma daudzumu; ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 16 3. lielos virszemes ŪO, kas ir nozīmīgi visam upju sateces baseina apgabalam; 4. vietās, kur nozīmīgi virszemes ŪO šķērso valsts robežu; 5. Daugavas, Lielupes, Ventas un Gaujas monitoringa stacijās, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par virszemes saldūdens kvalitāti ar kaimiņvalstīm un ES.

2.3.1 — Intensīvs uzraudzības monitorings (Uintens)

2.3.1. Intensīvs uzraudzības monitorings (Uintens) Šajās monitoringa stacijās paraugi tiek ievākti katru gadu ar paraugu ņemšanu 12 reizes gadā Tas plānots nozīmīgos ŪO, kuros monitoringa īstenošanai ir vairāki pamatojumi – robežu ŪO, pārrobežu slodzes uz Latvijas upēm, slodzes uz Baltijas jūru vai Rīgas jūras līci, dzeramā ūdens ņemšanas/pazemes ūdeņu papildināšanas vietu uzraudzībai un references monitoringa stacijas (1. tabula). Intensīvā uzraudzības upju monitoringa stacijās katru gadu 12 reizes gadā mēra pH, EVS, izšķīdušo skābekli un skābekļa piesātinājumu, biogēnos elementus, prioritārās vielas un bīstamās vielas – tikai tās, kuru koncentrācijas pārsniedz vides kvalitātes normatīvus vai konstatētas nozīmīgas to koncentrācijas balstoties uz iepriekšējiem pētījumiem6263, vai arī HELCOM PLC ziņojumu prasību izpildei saskaņā ar PLC – Waters vadlīnijām konkrētajos gados, kā arī atbilstoši Direktīvas 2013/39/ES nosacījumiem. Pārējās prioritārās un bīstamās vielas plānots monitorēt reizi 3 gados 12 reizes gadā. Intensīvā uzraudzības monitoringa references ezeru stacijās paraugu ņemšana plānota katru otro gadu, no kuriem vismaz vienu reizi 6 gadu laikā tiks ievākti paraugi 12 reizes gadā. Katru gadu vismaz sešas reizes gadā mēra hlorofilu a, vismaz reizi gadā tiek ievākti makrozoobentosa paraugi. Ezeros ievāc fitoplanktonu un hlorofilu a vismaz veģetācijas sezonā. Vienu reizi sešos gados veic makrofītu un hidromorfoloģisko parametru monitoringu. Hidromorfologisko parametru monitorings plānots, ja tas nav veikts iepriekšējā monitoringa ciklā 2015-2020. gadam. 62 LVAF projekts Nr. 1-08/62/2017 “Prioritāro vielu inventarizācija Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalos” https://www.meteo.lv/lapas/par-centru/eiropas-savienibas-lidzfinansetie-projekti/prioritaro-vielu-inventarizacija-daugavas-un-gaujas- upju-baseinu-apgab/prioritaro-vielu-inventarizacija-daugavas-un-gaujas-upju-baseinu-apgab?&id=2257&nid=1115 63 LVAF projekts Nr. 1-08/327/2017 “Prioritāro vielu inventarizācija Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos” https://www.meteo.lv/lapas/par-centru/eiropas-savienibas-lidzfinansetie-projekti/prioritaro-vielu-inventarizacija-lielupes-un-ventas- upju-baseinu-apgab/prioritaro-vielu-inventarizacija-lielupes-un-ventas-upju-baseinu-apgab?&id=2310&nid=1147 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 17 1.tabula Intensīvā uzraudzības monitoringa stacijas Nr. ŪO kods ŪO nosaukums ŪO monitoringa stacijas nosaukums ŪO tips p.k. 1. D406 Lielā Jugla Lielā Jugla, 0.2 km augšpus Zaķiem, hidroprofils R3 2. D500 Daugava Daugava, Piedruja, Latvijas - Baltkrievijas robeža R7 3. D516 Ludza Ludza, Latvijas – Krievijas robeža R6 4. E012* Klāņezers Klāņezers, vidusdaļa L4 5. E025* Būšnieku ezers Būšnieku ezers, vidusdaļa L1 6. E044 Mazais Baltezers Mazais Baltezers, pie sūkņu stacijas L5 Rīgas 7. E048SP Rīgas ūdenskrātuve, 1.0 km lejpus Lipšiem R7/L6 ūdenskrātuve 8. E079* Kalnis Kalņa ezers, vidusdaļa L3 9. E106* Laukezers Laukezers, vidusdaļa L7 10. E162* Sventes ezers Sventes ezers, vidusdaļa L5 11. E176* Riču ezers Riču ezers, vidusdaļa L9 12. E206* Lizdoles ezers Lizdoles ezers, vidusdaļa L6 13. E224* Ķiruma ezers Ķiruma ezers, vidusdaļa L2 Augstrozes 14. E227* Augstrozes Lielezers, vidusdaļa L8 Lielezers 15. G201 Gauja Gauja, 2.0 km lejpus Carnikavas, grīva R7 16. G253 Tūlija Tūlija, 0.3 km lejpus Zosēniem, hidroprofils R1 17. G303SP Salaca Salaca, 0.5 km augšpus Salacgrīvas R6 18. G331 Kolkupīte Kokupīte, grīva R2 19. L126** Vēršupīte Ķemeru purvs, Zvirbuļu strauts, hidroprofils R2 20. L107 Lielupe Lielupe, 0.5 km lejpus Kalnciema R7 21. L119 Tērvete Tērvete, augšpus Tērvetes ciema R3 22. L160 Mēmele Mēmele, 0.5 km lejpus Skaistkalnes R6 23. L176 Mūsa Mūsa, Latvijas - Lietuvas robeža R6 24. V008 Bārta Bārta, 0.2 km augšpus Dūkupjiem, hidroprofils R6 25. V010 Bārta Bārta, Latvijas - Lietuvas robeža R6 26. V013SP Saka Saka, 4.5 km augšpus grīvas R6 27. V023 Roja Roja, grīva R4 28. V025 Užava Užava, grīva R4 29. V027 Venta Venta, Vendzava, hidroprofils R7 30. V035 Amula Amula, grīva R3 31. V056 Venta Venta, 0.5 km augšpus Nīgrandes R6 32. V068 Irbe Irbe, hidroprofils Vičaki R6 33. V072 Raķupe Raķupe, grīva R4 34. V089SP Rīva Rīva, grīva R4 Piezīmes: • ŪO kods slīprakstā – jauna intensīvā monitoringa stacija • Paraugošanu ezeros veic ik pēc 2 gadiem, vienu reizi 6 gados intensīvs monitorings 12 reizes gadā. • ** Paraugošanu veic 8 mēnešus gadā, jo iepriekšējo monitoringa programmu rezultāti norāda uz neiespējamību paraugošanu veikt katru mēnesi dēļ strauta izžūšanas vasaras sezonā, monitorings tiek veikts katru otro gadu (ICP-Waters stacija). Monitoringa stacija nav ŪO reprezentatīva stacija. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 18

2.3.2 — Pārējās uzraudzības monitoringa stacijas (U)

2.3.2. Pārējās uzraudzības monitoringa stacijas (U) Pārējās uzraudzības monitoringa stacijās (194 stacijās) viena gada laikā četras reizes tiks monitorēti visi vispārīgie fizikāli – ķīmiskie ūdeņu stāvokļa raksturlielumi, bioloģiskie un hidromorfoloģiskie elementi. Prioritāro un bīstamo vielu monitorings tiks turpināts tikai stacijās, kur šobrīd ir uzsākts prioritāro un bīstamo vielu trendu monitorings sedimentos un biotas organismos (gliemjos un zivīs) atbilstoši Latvijas normatīvo aktu par prasībām par monitoringa programmu izstrādi un virszemes ūdeņu kvalitāti, arī Ūdens struktūrdirektīvas ieviešanas vadlīniju dokumentiem.

2.4 — Operatīvais monitorings (O; U/O)

2.4. Operatīvais monitorings (O; U/O) Starplaikos vai vienlaikus ar uzraudzības monitoringu attiecīgajās operatīvā monitoringa stacijās tiks īstenots arī operatīvais monitorings. Pretstatā uzraudzības monitoringam operatīvā tīklu var plānot elastīgāk gan telpiskā, gan biežuma nozīmē, kā arī uz riska problēmu orientētu parametru izvēli un attiecīgi to paraugošanu. Virszemes ūdeņu operatīvo monitoringu veic visos riska virszemes ŪO, kā arī visos virszemes ŪO un mākslīgos vai stipri pārveidotos ŪO, kuros novada prioritārās vielas, tai skaitā ūdens videi īpaši bīstamās vielas (turpmāk – prioritārās vielas), un bīstamās vielas tai skaitā arī slāpekļa un fosfora savienojumus (biogēnus), nozīmīgos daudzumos. Virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju: 1) par to virszemes ŪO stāvokli un mākslīgu vai stipri pārveidoto ŪO ekoloģisko potenciālu, kuros, veicot uzraudzības monitoringu vai nosakot antropogēnās slodzes, konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk — riska virszemes ŪO); 2) par riska virszemes ŪO stāvokļa izmaiņām pēc pasākumu programmas īstenošanas. Šajā programmā tiek plānots: 1) novērtēt to ŪO stāvokli, kuriem pastāv risks nesasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus; 2) novērtēt riska ŪO stāvokļa izmaiņas, kas notikušas UBA apsaimniekošanas pasākumu programmu rezultātā. Operatīvajā monitoringā jāmēra tie parametri, kuri ir jutīgi pret konkrētā ŪO risku izraisījušajām slodzēm/slodzi. Tie ir bioloģiskie un hidromorfoloģiskie kvalitātes elementi, visas ŪO novadītās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras novada nozīmīgos daudzumos (Guidance document No.7 Monitoring under the Water Framework Directive, 2003). Var plānot arī fizikāli - ķīmisko kvalitātes elementu mērīšanu, ja tie konkrētam ŪO ir jutīgie elementi uz kādu no slodzēm, kam pakļauts ŪO. Operatīvajā monitoringā nosakāmie „jutīgie” rādītāji, to nepieciešamības izvērtējums, mērīšanas metodes un biežums tiek precizēti atbilstīgi konkrētajiem ŪO apstākļiem, ņemot vērā gan UBA apsaimniekošanas plānu 2016.-2021. gadam, gan 2022-2027. gadam izstrādē iegūtos datus par slodzēm un to radītajām ietekmēm uz ŪO un to stāvokļa novērtējumu. Tiks izmantoti arī iepriekšējās monitoringa programmas mērījumu un ūdeņu kvalitātes novērtējuma rezultāti. Programmu var precizēt un/vai grozīt saskaņā ar UBA apsaimniekošanas plānu 2016.-2021. un ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 19 2022-2027. gadam laika posmā iegūto informāciju, tai skaitā ikgadējo monitoringa plānu realizācijas gaitā iegūtajiem rezultātiem. Operatīvā monitoringa ŪO iedala grupās pēc risku izraisījušo būtisko faktoru atlases: 1) Izkliedētais piesārņojums – I; 2) Punktveida piesārņojums – P; 3) Hidromorfoloģiskie pārveidojumi – HM; 4) Pārrobežu piesārņojums – PR; 5) Plūdu risks – PL; 6) Augšteces ŪO ietekme - A; 7) Vēsturiskais piesārņojums – V; 8) Iespējama jūras ūdeņu ietekme – J. Precizējums tiek veikts, izvēloties tādus kvalitātes elementus, kuru rādītāji ir visjutīgākie konkrētajai slodzei vai slodzēm, kam ŪO ir pakļauti. Riska faktori norādīti katra UBA monitoringa programmas tabulās. Operatīvajā monitoringā dabīgajiem ŪO ekoloģiskā stāvokļa vērtējumam monitorē risku izraisošajiem parametriem 2.tabulā minētos jutīgos kvalitātes elementus. Stipri pārveidotajiem un mākslīgajiem ŪO ekoloģiskā potenciāla vērtēšanai monitorē elementus, kuri jutīgi uz hidromorfoloģiskajiem pārveidojumiem (Environment Agency UK, Method statement for the classification of surface water bodies v3, Monitoring Strategy 2013). Ņemot vērā, ka šīs monitoringa programmas izstrādes brīdī ir nepietiekoši dati par visiem ŪO to ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa vērtējumam, operatīvā monitoringa īstenošanai šajā virszemes ūdeņu monitoringa programmā ķīmisko kvalitātes rādītāju mērīšanas biežumu var precizēt/mainīt atbilstoši normatīvo aktu prasībām virszemes ūdeņu monitoringa veikšanai. 2.tabula Operatīvā monitoringa jutīgie elementi Kvalitātes elementi – galvenie Dabīgie ūdeņi Ietekmes apraksts jutīgie elementi Bagātināšanās ar barības vielām Makrofīti, fitobentoss Barības vielu bagātināšanās , Makrofīti, fitobentoss Morfoloģiskie pārveidojumi UPES Bagātināšanās ar organiskajiem savienojumiem, Piesārņojums ar ķīmiskajām bīstamajām vielām, Makrozoobentoss Paskābināšanās, Ūdens lietošana Ūdens lietošana, Zivis, makrozoobentoss Morfoloģiskie pārveidojumi Bagātināšanās ar barības vielām Fitoplanktons Bagātināšanās ar barības vielām Makrofīti, fitobentoss EZERI Bagātināšanās ar barības vielām, Paskābināšanās Makrozoobentoss Stipri Nejutīgie kvalitātes elementi Jutīgie kvalitātes elementi pārveidoti UO UPES Fizikāli – ķīmiskie elementi Makrofīti ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 20 Specifiskas piesārņojošās vielas Makrozoobentoss Diatomejas Zivis Fizikāli – ķīmiskie elementi Specifiskas piesārņojošās vielas Fitoplanktons Makrofīti EZERI Diatomejas Makrozoobentoss

2.5 — Pētniecības monitorings

2.5. Pētniecības monitorings Saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvu virszemes ūdeņu pētniecības monitoringa uzdevums ir noskaidrot: 1. vides kvalitātes normatīvu pārsniegšanas cēloņus; 2. cēloņus, kas neļauj sasniegt vides kvalitātes mērķus, ja tas konstatēts uzraudzības monitoringa gaitā un operatīvais monitorings vēl nav uzsākts; 3. avāriju radītā piesārņojuma ietekmi uz virszemes ūdeņiem un iegūt attiecīgus datus, lai varētu izstrādāt ieteikumus avārijas seku novēršanas pasākumiem. Virszemes ūdeņu pētniecības monitoringu teorētiski pamato un organizē, ņemot vērā konkrētā ŪO apstākļus. Pētniecības monitoringa rezultātā: 1. jāuzsāk pasākumu programmu īstenošana vides kvalitātes mērķu sasniegšanai, 2. jāizstrādā specifiski pasākumi avāriju seku likvidēšanai. Pētniecības monitoringa īstenošana var tikt plānota jebkuros starplaikos starp uzraudzības vai operatīvo monitoringu. Šajā monitoringa programmā pētniecības monitorings tiek plānots balstoties uz iepriekšējo monitoringa programmu laikā iegūtajiem rezultātiem, kā arī jaunākās slodžu analīzes rezultātiem, kas tiks publicēti jaunajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos 2022-2027. gadam. Pētniecības monitorings paredzēts riska ŪO, kam nav zināms riska cēlonis, kā arī atsevišķiem jaunajiem ŪO, kur paredzams, ka ir risks nesasniegt labu stāvokli dažādu ietekmju dēļ. Ezeru un upju ŪO, kuriem plānots piemērot pētniecisko monitoringu, norādīti 3.tabulā. Pētniecības monitoringa rezultātus izmanto, lai informētu par pasākumu programmu uzsākšanu vides kvalitātes mērķu sasniegšanai un specifiskiem pasākumiem ķīmiskā piesārņojuma likvidēšanai/novēršanai avāriju vai nejaušu vielu noplūžu gadījumos. Pētniecības monitoringa īstenošanas noteicošais kritērijs ir sekojošs: uzraudzības vai operatīvā monitoringa izpildes rezultātā iegūtas kvalitātes parametru vērtības, kuras neatbilst laba vai augsta ekoloģiskā vai ķīmiskā stāvokļa vērtējumam, bet cēloņi tam nav zināmi vai arī ir apšaubāmi. Pētniecības monitoringa izpildes kārtība - veic soli pa solim konkrēta ŪO apstākļu izpēti pēc kāda izvēlēta vai vairākiem principiem: 1. vietējo apstākļu noskaidrošana, izpētot vēsturiskās un esošās darbības konkrētajā ŪO; 2. izpēta visus iespējamos punktveida avotus, kuru slodzes varētu būt nozīmīgas konkrētajam ŪO; ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 21 3. novērtē nepieciešamību izveidot sajaukšanās zonas notekūdeņu ietekmētajos ŪO; 4. piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu analīze; 5. izpēta/modelē izkliedētā piesārņojuma avotus, lauksaimnieciskās darbības specifiku, piemēram, veicot pesticīdu skrīningu; 6. izpēta ŪO augštecē esošā ŪO vai ietekošo ŪO bioloģisko, ķīmisko, hidromorfoloģisko stāvokli, kā arī vispārīgos fizikāli-ķīmiskos rādītājus; 7. izpēta sedimentu stāvokli, piesārņojuma iespējamību, veic metālu fona koncentrāciju novērtējumu un metālu biopieejamības novērtējumu; 8. veic ekotoksikoloģiskos pētījumus, vai makrozoobentoss atbilst labam stāvoklim; 9. izpēta zemes lietojuma veidu CORINE LAND COVER 2018 problemātiskajam ŪO un augštecē esošajiem vai ietekošajiem ŪO; 10. izpēta virszemes ŪO saistību ar pazemes ŪO, pazemes ūdeņu ietekmi uz saistīto sauszemes ekosistēmu funkcionēšanu; 11. noskaidro ūdens lietojumu problemātiskajam virszemes ŪO vai nepieciešamības gadījumā arī saistītajam pazemes ŪO; 12. eksperta zināšanu pielietojums un eksperta veiktais gala novērtējums par iepriekš minēto etapu pētījumu rezultātiem; 13. izstrādā apsekojuma monitoringa plānu problemātiskajam ŪO un saistītajiem ŪO – paraugošanas vietas un kontrolējamo kvalitātes elementu vai parametru izvēle, paraugošanas sezonas un biežums; 14. veic monitoringa rezultātu analīzi; 15. turpmāka pasākumu programmu izstrāde vai koriģēšana. 16. Pētniecības monitoringu pārtrauc, tiklīdz neatbilstības cēloņi ir noskaidroti. Ja pasākumu programmas darbojas un tās var izvērtēt ar izmērāmiem indikatoriem, uzsāk atbilstošu operatīvo monitoringu. Papildus iepriekš minētajam, būtu nepieciešamas veikt papildus pētniecības monitoringu, lai: 1. pārbaudītu sagrupēto ŪO kvalitāti un precizētu izdalītās ŪO grupas; 2. izmēģinātu un ieviestu effect-based64 metodes, kas varētu samazināt turpmākās monitoringa izmaksas ūdensobjektos, kur tiek novadītas bīstamās un prioritārās vielas; 3. iegūtu un precizētu informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu sasaisti (D413SP; D487; G201; L143; L160); 4. izvērtētu šobrīd reģistrēto un lietoto augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) ietekmi uz virszemes ūdeņiem, vēlams sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu; 5. veiktu padziļinātu farmaceitisko vielu izpēti balstoties uz starptautiskos projektos, piemēram, CWPharma, iegūtiem rezultātiem. Papildus pētniecības monitorings var tikt īstenots, ja tiek iegūts papildus finansējums. 3.tabula 64Effect-based metodes - monitoringa metodes, kur izmanto konkrētus ekotoksikoloģiskus tekstus, nosakot kopējo ūdens parauga toksiskumu, neidentificējot konkrētas vielas. Detalizētāka informācija pieejama: Technical report on aquatic effect-based monitoring tools (2014): https://circabc.europa.eu/sd/a/0d78bbf7-76f0-43c1-8af2- 6230436d759d/Effect-based%20tools%20CMEP%20report%20main%2028%20April%202014.pdf Projekta SOLUTIONS rezultāti: https://www.solutions-project.eu/project/ ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 22 Pētniecības monitoringa ūdensobjekti Ūdensobjekta N.p.k. UBA ŪO kods Novērojumu stacijas nosaukums nosaukums 1. Daugavas D408 Mergupe_2 Mergupe, grīva 2. Daugavas D409 Mergupe_1 Mergupe, augštece 3. Daugavas D534 Moziča Moziča, grīva 4. Daugavas D536 Pīsteņa Pīsteņa, lejtece Gaujas-Daugavas 5. Daugavas D542MV Gaujas-Daugavas kanāls kanāls 6. Daugavas D552 Iļža Iļža, grīva 7. Daugavas E085SP Lubāns Lubāna ezers, vidusdaļa 8. Daugavas E137 Dubuļu ezers Dubuļu ezers, vidusdaļa 9. Daugavas E256 Plusons Plusona ezers, vidusdaļa Dauguļu 10. Gaujas E226 Dauguļu ezers, vidusdaļa Mazezers 11. Gaujas G209 Gauja_15 Gauja, 1.0 km lejpus Līgatnes upes grīvas 12. Gaujas G216 Rauna_3 Rauna, grīva 13. Gaujas G257 Inčupe Inčupe, grīva 14. Gaujas G261SP Aģe_2 Aģe, grīva 15. Gaujas G264 Aģe_1 Aģe, 3.0 km lejpus Vidrižiem 16. Lielupes E039 Saukas ezers Saukas ezers, vidusdaļa 17. Lielupes L117SP Auce_2 Auce, grīva 18. Lielupes L118 Auce_1 Auce, augšpus Rīgavas 19. Ventas E002 Papes ezers Papes ezers, vidusdaļa 20. Ventas E006 Virga_2 Virga, pie Prūšu ūdenskrātuves 21. Ventas V025 Užava_3 Užava, grīva 22. Ventas V045 Ēda_1 Ēda, augštece 23. Ventas V046 Ēda_2 Ēda, grīva 24. Ventas V049 Venta_2 Venta, augšpus Ēdas 25. Ventas V059 Losis Losis, lejtece 26. Ventas V060 Zaņa Zaņa, grīva 27. Ventas V065 Vadakste_1 Vadakste, augštece 28. Ventas V090 Lāčupīte Lāčupīte, grīva 29. Ventas V091 Slocene_4 Slocene, grīva, pie Kaņiera 30. Ventas V092 Slocene_3 Slocene, lejpus Tukuma 31. Ventas V093 Slocene_2 Slocene, augšpus Tukuma 32. Ventas V094 Slocene_1 Slocene, augšpus Sloklejām 33. Ventas V118 Svente Svente, grīva ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 23

2.6 — Aizsargājamo teritoriju monitorings

2.6. Aizsargājamo teritoriju monitorings Aizsargājamo teritoriju ūdeņu monitorings tiek veikts ar Ūdens struktūrdirektīvas mērķu sasniegšanu saistīto direktīvu prasību izpildei attiecībā uz ūdeņu vides kvalitātes normatīvu atbilstību un ziņošanas prasību izpildi ar šajos aktos noteiktajiem principiem vai rekomendācijām staciju un nosakāmo parametru izvēlē atbilstoši vides kvalitātes normatīviem ūdeņu aizsardzībai. LVĢMC atbilstoši savai kompetencei īsteno šādu aizsargājamo teritoriju ūdeņu monitoringu: 1. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamos virszemes ŪO Atbilstoši MK noteikumiem Nr.92 paredzēts veikt monitoringu virszemes ŪO, kuros notiek dzeramā ūdens ieguve. Intensīvs monitorings tiks veikts Rīgas ūdenskrātuvē (Rīgas ūdenskrātuve, 1.0 km lejpus Lipšiem (ūdens attīrīšanas stacija „Daugava”) – ŪO E048SP). Iepriekšējā monitoringa ciklā (2015.-2020.) no šī saraksta tika izslēgts Mazais Baltezers, bet tā monitorings tiks turpināts, jo ir tieša saistība ar pazemes ūdeņiem, kuri tiek izmantoti Rīgas ūdensapgādē. Dzeramā ūdens ieguves vietas uzraudzības monitorings tiek veikts katru gadu. 2. Īpaši jutīgo teritoriju monitorings Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Saulkrastu un Siguldas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežas, izņemot Bauskas novada Valles un Kurmenes pagasta, Siguldas novada Lēdurgas pagasta, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas. Monitorings tiks veikts 75 īpaši jutīgo nitrātu teritoriju ūdeņu monitoringa stacijās virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa programmas ietvaros. No tām 8 monitoringa stacijās tiks veikts intensīvs uzraudzības monitorings katru gadu. Tiks monitorēti nitrātu joni un citas biogēno elementu ķīmiskās formas. Intensīvs īpaši jutīgo teritoriju ūdeņu apsekojums kā atsevišķa apakšprogrammas sadaļa tiek organizēts vienu reizi četros gados, veicot ūdeņu apsekojumus līdz 12 reizēm gadā. Intensīvā nitrātu apsekojuma laikā papildus nitrātiem un biogēno elementu dažādajām ķīmiskajām formām sešas reizes gadā (vasaras sezonā atbilstoši Nitrātu direktīvas nosacījumiem – aprīlis, maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris) tiks mērīti arī hlorofils a un fitoplanktons, lai izvērtētu ūdeņu eitrofikāciju. Šajā monitoringa programmā atbilstoši Nitrātu direktīvas prasībām intensīvs nitrātu apsekojums plānots 2023. gadā, taču arī 2021. un 2025. gadā intensīvāks monitorings plānots tieši NĪJT monitoringa stacijās. Tādējādi precizējot ikgadējos monitoringa plānus, būs iespējams ņemt vērā arī iepriekš konstatētos nitrātu pārsniegumus un iekļaut šīs monitoringa stacijas atkārtoti ik pēc 2 gadiem.

2.7 — Analizējamo parametru raksturojums un izmantotās metodes

2.7. Analizējamo parametru raksturojums un izmantotās metodes Standartizētas metodes ūdens stāvokļa analīzei un monitoringam tiek izmantotas saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas 8. panta trešo daļu un 20. pantā paredzēto procedūru. Analīzes tiek veiktas pārsvarā LVĢMC laboratorijā. Laboratorija ir akreditēta atbilstoši Latvijas nacionālajam standartam LVS EN ISO/IEC 17025. Izmantotās metodes ir apkopotas 9., 11. un 12. pielikumā. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 24 Lai atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma un citu normatīvo aktu prasībām, iegūtu visaptverošu pārskatu par virszemes ūdeņu stāvokli, kvantitāti un hidroloģisko režīmu, ūdeņu monitoringa paraugu ņemšanas biežumi un kvalitāti vai kvantitāti raksturojošie rādītāji izvēlēti saskaņā ar konkrētas stacijas monitoringa pamatojuma prasībām un monitoringa veidiem. Tiek ņemtas vērā Latvijas upju un ezeru īpatnības, iepriekšējā monitoringa laikā gūtā pieredze, dati un vispārpieņemtā metodoloģija konkrētu parametru noteikšanai. Detalizēts monitoringa staciju skaits un atrašanās vietu koordinātas, kā arī novērojamie parametri un to skaits katrai monitoringa stacijai dots virszemes ūdeņu stāvokļa monitoringa programmā (2. pielikums). Visu UBA ūdeņu kvalitātes monitoringa tīkls programmas īstenošanai attēlots kartēs (4.-7. pielikums). Novērojumu biežums sešu gadu ciklā plānots tā, lai katrs ŪO tiktu, apsekots vismaz, vienu reizi sešos gados. Intensīvās upju monitoringa stacijas tiks apsekotas katru gadu, savukārt intensīvās ezeru stacijas vismaz reizi divos gados. Monitoringa novērojumu biežums un tā noteikšanas princips turpmākajos gados var tikt precizēts, ņemot vērā, iegūtos jaunos monitoringa datus, iegūto pieredzi, izstrādātos zinātniskos projektus Ūdens struktūrdirektīvas ieviešanas sakarā, un jaunas ES un LR normatīvo aktu prasības. Tas tiks izvērtēts, precizējot katra konkrētā gada monitoringa plānu. Līdzīgi kā iepriekšējā monitoringa ciklā, arī šajā plānots turpināt attīstīt un interkalibrēt atsevišķas bioloģisko parametru metodes, piemēram, ļoti lielo upju fitobentosa un zivju metodes. Šajā monitoringa programmā visiem upju ŪO piemēroti pārskatīti tipi (“Aspects of River Typology from the View of Mixing Zones Calculation in Transboundary River Basin Region”, Nordic Hydrology Conference 2014, Stockholm). Ir izveidoti jauni tipi: 1) L11 - Ļoti sekls līdz sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību un pH<5,5 - Deguma, Sokas, Orlovas, Pieslaista un Ramatas Lielezers. 2) R7 - Potamāla tipa ļoti liela upe - upes ar sateces baseinu > 10000 km 2, arī Gaujas grīva. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 25

2.7.1 — Bioloģiskie elementi

2.7.1. Bioloģiskie elementi Ūdeņu bioloģiskā kvalitāte ir galvenais rādītājs ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa novērtējumam. Zivis, makrofīti, fitoplanktons, fitobentoss un bentiskie bezmugurkaulnieki ir bioloģiskās kvalitātes elementi, kurus kā bioindikatorus, veicot to taksonu sastāva un sastopamības novērtēšanu, ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai nosaka Ūdens struktūrdirektīva, kvalitātes elementi apkopoti 4. tabulā. 4.tabula Upju un ezeru ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanā izmantotie bioloģiskie kvalitātes elementi Upju ūdensobjekti Ezeru ūdensobjekti Makrozoobentoss Jā Jā Fitoplanktons Nēa) Jā Makrofīti Jāb) Jād) Zivis Jā Jād) Fitobentoss Jāc) Jāe) a) Interkalibrēta tikai ļoti lielo upju fitoplanktona metode. Mazākas upes ir par strauju un tur fitoplanktons nevar attīstīties (tiek aizskalots). b) Makrofītu monitoringu neveic Ventas un Daugavas grīvu SPŪO. Tur nav piemērots substrāts augu attīstībai. c) Fitobentoss noteikti jāmonitorē R7 upēs, jo nepieciešami dati šī upju tipa fitobentosa metodes izstrādei. d) Nav nepieciešams veikt makrofītu un zivju daudzveidības monitoringu L11 tipa ezeros, jo tur dabiski ir zema sugu daudzveidība. e) Ezeru fitobentoss formāli ir iekļauts makrofītu metodē. Fitoplanktonu un hlorofilu plānots ievākt veģetācijas sezonā divas līdz sešas reizes atkarībā no pieejamās/papildu nepieciešamās informācijas ŪO stāvokļa novērtēšanai un monitoringam ik gadu pieejamā valsts budžeta finansējuma. Ikgadējo plānu precizēšanas laikā vēl būs iespējams papildus izvērtēt nepieciešamo paraugošanas biežumu, konsultējoties ar ekspertiem. References ezeros hlorofils tiks analizēts līdz 12 reizēm gadā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 92 1. pielikumu makrofītu novērtēšana upēs un ezeros ir jāveic ne retāk kā vienu reizi uzraudzības monitoringā, kuru realizē sešu gadu UBA apsaimniekošanas plānu cikla laikā (respektīvi viens makrofītu apsekojums sešu gadu ciklā). Makrofītu novērtēšana tiek veikta vasarā (jūlijā, augustā) ūdensaugu veģetācijas periodā. Reizē ar makrofītu paraugu ievākšanu, tiek plānota arī fitobentosa paraugu ievākšana. Makrozoobentosa paraugu ievākšana paredzēta pavasarī un rudenī. Rudenī ievāktie paraugi ir grūtāk analizējami (mazāks bentisko bezmugurkaulnieku izmērs un grūtāk nosakāmas sugas), bet pēc LU Bioloģijas institūta pētnieku atziņām, rudenī un pavasarī ievāktie zoobentosa paraugi ir salīdzināmi. Rudenī ievāktie zoobentosa paraugi nodrošina precīzāku ŪO stāvokļa novērtējumu papildus pavasarī ievāktajiem paraugiem. Intensīvās uzraudzības upju stacijās makrozoobentosa paraugu ievākšana plānota vienu reizi gadā katru gadu. Monitoringa ietvaros zivju daudzveidību plānots noteikt vienu reizi sešos gados. Zivju daudzveidības monitorings primāri tiek plānots iepriekš neapsekotos ūdensobjektos, aptverot ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 26 visus ŪO tipus, kā arī lielāku uzmanību pievēršot lašveidīgo un karpveidīgo zivju ŪO. Zivju bioloģiskās daudzveidības monitorings iespēju robežās ir saskaņots ar Dabas aizsardzības pārvaldi un BIOR zivju ekspertiem, lai novērstu darbu un izmaksu dublēšanos.

2.7.2 — Hidromorfoloģiskie rādītāji

2.7.2. Hidromorfoloģiskie rādītāji Hidromorfoloģiskais monitorings ietver morfoloģisko un hidroloģisko parametru monitoringu virszemes ūdeņu ŪO. Virszemes ūdeņu stāvokli kopā ar bioloģiskiem un fizikāli ķīmiskajiem parametriem raksturo hidromorfoloģiskie rādītāji: 1. Hidroloģiskie parametri ietver ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumus, kā arī upju un ezeru saistību ar pazemes ūdeņiem 2. Upju nepārtrauktība; 3. Morfoloģija vai hidromorfoloģiskās kvalitātes elementu izmaiņas ietver upes gultnes ģeometriju (gultnes formas plānā), gultnes substrātu, gultnes veģetāciju un organiskos sanešus, erozijas raksturojumu, upes krastu struktūru un pārveidojumus (krastu nostiprināšana, veģetācijas tipi, zemes lietojums), kā arī upes palienes struktūru un pārveidojumus (veģetācijas tipi, zemes lietojums). Šīs virszemes ūdeņu monitoringa programmas īstenošanas gaitā paredzēts novērtēt iepriekšminētos morfoloģiskā stāvokļa rādītājus atbilstoši LVĢMC izstrādātajām instrukcijām, kā arī hidromorfoloģiskā stāvokļa novērtējuma protokoliem - Slovākijas protokolam upēm un Lielbritānijas protokolam ezeru hidromorfoloģijas novērtēšanai (Lake Habitat Survey). Ezeros visos hidromorfoloģisko novērojuma punktos nav paredzēts mērīt ūdens līmeni. Ezeros ūdens līmeņa režīms tiek vērtēts pēc esošā Valsts monitoringa programmu datiem un slēgto novērojumu staciju vēsturiskajiem datiem. Caurplūdumi tiks mērīti no ezeriem iztekošajām vai ietekošajām upēm, lai turpmāk varētu aprēķināt ūdens apmaiņas periodu. Morfoloģiskais novērtējums ir ļoti svarīgs tajos gadījumos, kad hidroloģisko datu par ezeriem nav. 1. Ūdens līmenis ir ūdens virsmas augstums virs izvēlētās atskaites plaknes (posteņa nulles, jūras līmeņa). Ūdens līmeņa dati ir nepieciešami ūdens noteces aprēķināšanai un upju un ezeru ūdeņu saistības novērtēšanai ar pazemes ūdeņiem. 2. Ūdens caurplūdums ir ūdens daudzums, kas vienā sekundē izplūst caur upes aktīvo šķērsgriezumu. Caurplūdums ir nepieciešams raksturlielums ŪO piesārņojuma slodžu aprēķiniem. 3. Upju un ezeru saistība ar pazemes ūdeņiem - novērtējama pēc virszemes un pazemes ūdeņu līmeņu svārstībām, pielietojot ĢIS metodes uz ģeoloģisko/hidroģeoloģisko/hidroloģisko pētījumu bāzes pētniecības monitoringa ietvaros. 4. Upju nepārtrauktība - hidrotehniskās vai jebkuras cita veida ietaises upju gultnē un to ietekme uz ūdeņu stāvokli.

2.7.3 — Fizikāli ķīmiskie rādītāji un biogēnie elementi

2.7.3. Fizikāli ķīmiskie rādītāji un biogēnie elementi Fizikāli ķīmiskie rādītāji ir svarīgi papildus informācijas elementi, lai interpretētu gan bioloģisko elementu, gan citu ķīmisko elementu rādītāju rezultātus, piemēram, kadmija vides kvalitātes normatīvs ūdenī ir tieši saistīts ar ūdens cietības vērtībām. Fizikāli ķīmiskie rādītāji ietver gan lauka mērījumus (pH, EVS, temperatūra, O2), gan arī laboratorijas mērījumus- (galvenie joni, ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 27 ūdens cietība). Biogēnie elementi (slāpekļa un fosfora savienojumi) ir svarīgi eitrofikācijas rādītāji, kā arī norāda uz cilvēku saimnieciskās darbības ietekmi. Biogēno elementu monitorings ir īpaši svarīgs Nitrātu direktīvas un Helcom prasību izpildei. Fizikāli ķīmisko un biogēno elementu monitorings plānots visās monitoringa stacijās. Intensīvās uzraudzības monitoringa stacijās katru gadu 12 reizes gadā, NĪJT vismaz vienu reizi 6 gados 12 reizes gadā. Pārējās monitoringa stacijās 4 reizes gadā (2. pielikums). Hidromorfoloģisko apsekojumu laikā visos ezeros tiks veikti temperatūras un skābekļa mērījumi pa dziļumiem. Pilns saraksts ar plānotajiem fizikāli ķīmiskajiem elementiem atrodams 2., 9. un 10. pielikumā.

2.7.4 — Ķīmiskā monitoringa parametri

2.7.4. Ķīmiskā monitoringa parametri Prioritārās vielas ir tās ķīmiskās vielas, kuras rada vai ar kuru starpniecību tiek radīts ievērojams risks ūdens videi. To skaitā ir arī ūdens videi īpaši bīstamas vielas (Ūdens apsaimniekošanas likuma 1.panta 11.punkts). Ūdens videi īpaši bīstamas vielas (Priority Hazardous substances jeb prioritārās bīstamās vielas) ir ķīmiskās vielas, kas ir noturīgas ūdens vidē, toksiskas un spēj akumulēties dzīvo organismu audos. Prioritāro vielu, tai skaitā prioritāro metālu – Cd, Pb, Ni – un organisko prioritāro vielu un to sabrukšanas dažādās ķīmiskās formas, un citu bīstamo vielu (Cu, Zn, As, formaldehīda, u.c.) vai to indikatoru rādītāju (piemēram, fenolu indeksa, naftas produktu ogļūdeņražu indeksa) monitoringu plānots veikt tajās stacijās, kur tās obligāti jānosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajām konvencijām, pārrobežu iespējamo ietekmi, ŪO uz valsts robežas, dzeramā ūdens ņemšanas un papildināšanas vietās, lai kontrolētu atbilstību vides kvalitātes normatīviem vai pieļaujamajām robežkoncentrācijām ūdeņu vidē saskaņā ar MK noteikumiem Nr.118. Iepriekšējā perioda (2015.-2020. g.) monitoringā apsekotajos ŪO prioritārās vielas, prioritārās bīstamās vai citas bīstamas piesārņojošas vielas netika atrastas nozīmīgās koncentrācijās. 2017. un 2018. gadā tika īstenoti divi LVAF pētījumi6566, kur tika veikta plaša prioritāro un bīstamo vielu analīze inventarizācijas vajadzībām. Balstoties uz šo pētījumu rezultātiem, ir iespējams būtiski optimizēt prioritāro un bīstamo vielu monitoringu. 65 LVAF projekts Nr. 1-08/62/2017 “Prioritāro vielu inventarizācija Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalos” https://www.meteo.lv/lapas/par-centru/eiropas-savienibas-lidzfinansetie-projekti/prioritaro-vielu-inventarizacija-daugavas-un-gaujas- upju-baseinu-apgab/prioritaro-vielu-inventarizacija-daugavas-un-gaujas-upju-baseinu-apgab?&id=2257&nid=1115 66 LVAF projekts Nr. 1-08/327/2017 “Prioritāro vielu inventarizācija Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos” https://www.meteo.lv/lapas/par-centru/eiropas-savienibas-lidzfinansetie-projekti/prioritaro-vielu-inventarizacija-lielupes-un-ventas- upju-baseinu-apgab/prioritaro-vielu-inventarizacija-lielupes-un-ventas-upju-baseinu-apgab?&id=2310&nid=1147 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 28 Prioritārās un bīstamās vielas ūdenī Prioritāro un bīstamo vielu monitorings ūdens matricā plānots intensīvās uzraudzības monitoringa stacijās, kā arī atsevišķos ŪO, kur iespējama prioritāro vielu novadīšana vidē. Balstoties uz iepriekšējiem pētījumiem, visas prioritārās un bīstamās vielas ir sagrupētas trīs grupās (skatīt 2. un 10. pielikumu): 1. vielas, kas ir konstatētas un ir iespējami pārsniegumi, tāpēc monitorings jāturpina 2. vielas, kuru monitoringu nepieciešams turpināt, bet var samazināt apsekojumu biežumu; 3. vielas, kuras nerada apdraudējumu un nekad nav konstatētas Latvijas ūdensobjektos. Atsevišķi ir izdalīts smago metālu (Cd, Pb, Hg un Ni) monitorings, jo, balstoties uz prioritāro vielu inventarizāciju, šīs vielas var radīt lielāko apdraudējumu, un nepieciešams precīzāk izvērtēt smago metālu avotus, lai varētu ieviest efektīvus pasākumus. Šajā monitoringa programmā ir iekļautas arī plānotās jaunās bīstamās vielas (5. tabula), kas papildinās MK noteikumu nr. 118. 2. pielikumu. Vielas tiks monitorētas no 2022. gada. 2021. gadā veikts šo jauno vielu skrīnings. 5.tabula Plānotās jaunās bīstamās vielas (MK nr. 118. 2. pielikums) Parametrs CAS nr Epoksikonazols CAS_135319-73-2 Prohlorazs CAS_67747-09-5 Tebukonazols CAS_107534-96-3 Propikonazols CAS_60207-90-1 MCPA CAS_94-74-6 Hidrazīnhidrāts CAS_7803-57-8 Epihlorhidrīns CAS_106-89-8 Stirols CAS_100-42-5 Prioritārās un bīstamās vielas sedimentos Direktīva 2008/105/EK nosaka, ka dalībvalstīm jānovērtē ilgtermiņa koncentrāciju tendences prioritāro vielu/vielu grupām, kurām ir tendence uzkrāties sedimentos. Latvijā valsts monitorings upju un ezeru ūdensobjektu sedimentos uzsākts 2013. gadā. Monitoringa ietvaros analizētas vielas (6. tabula un 2. pielikums), kurām ir tendence uzkrāties sedimentos (direktīvu 2008/105/EK), kā arī MK noteikumos Nr. 118 uzskaitītās bīstamās vielas, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības liecina par vielas spējām uzkrāties sedimentos. Sedimentu monitorings tiks turpināts līdz šim monitorētajās stacijās, lai turpinātu uzkrāt datus trendu analīzei reizi 3 gados. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 29 6.tabula Prioritāro vielu tendenču monitorings sedimentos (Direktīva 2013/39/ES) Nr.p.k. Monitoringa CAS numurs ES numurs Vielas nosaukums direktīvā biežums 2. 120-12-7 204-371-1 Antracēns 1 x 3 gados nav nav 5.* Bromdifenilēteri 1 x 3 gados piemērojams piemērojams 6. 7440-43-9 231-152-8 Kadmijs un tā savienojumi 1 x 3 gados 7. 85535-84-8 287-476-5 C10-13 hloralkāni 1 x 3 gados Di(2-etilheksil)ftalāts 12. 117-81-7 204-211-0 1 x 3 gados (DEHP) 15.* 206-44-0 205-912-4 Fluorantēns 1 x 3 gados 16.* 118-74-1 204-273-9 Heksahlorbenzols 1 x 3 gados 17.* 87-68-3 201-765-5 Heksahlorbutadiēns 1 x 3 gados 18. 608-73-1 210-168-9 Heksahlorcikloheksāns 1 x 3 gados 20. 7439-92-1 231-100-4 Svins un tā savienojumi 1 x 3 gados Dzīvsudrabs un tā 21.* 7439-97-6 231-106-7 1 x 3 gados savienojumi Poliaromātisko 28.* 50-32-8 ogļūdeņražu pārstāvis – 1 x 3 gados benz(a)pirēns 30. 36643-28-4 Tributilalvas katjons 1 x 3 gados nav 36. 124495-18-7 Hinoksifēns 1 x 3 gados piemērojams Piezīme. * Tendenču monitoringu var veikt sedimentos un/vai arī biotas organismos Papildus prioritārajām vielām, sedimentos tiek analizētas arī bīstamās vielas, kam ir tendence uzkrāties sedimentos. Vielu saraksts 2. pielikumā Papildus prioritārajām un bīstamajām vielām sedimentos tiek noteikti biogēnie elementi (fosfora un slāpekļa savienojumi), kā arī atsevišķi fizikāli ķīmiskie rādītāji (TC, TOC un pH). Prioritārās vielas biotas organismos Upju un ezeru ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtējums ir jāveic arī pēc prioritāro vielu koncentrācijas biotas organismos. Šāds monitorings ir uzsākts 2014. gadā un tiek plānots reizi gadā ik pēc 3 gadiem konkrētajā monitoringa stacijā (skatīt 2. pielikumu) Biotas piesārņojuma noteikšanai ņem asaru Perca fluviatilis muguras muskuļu paraugus kā potenciāli vispiemērotākos indikatororganisma orgānus dzīvsudraba un tā savienojumu noteikšanai, kā arī organiskā piesārņojuma noteikšanai. Saskaņā ar direktīvu 2013/39/ES bioakumulatīvās vielas fluorantēns un benz(a)pirēns, tiks monitorēti gliemjos. Vielu saraksts, kas tiek analizēts biotas organismos dots 7. tabulā. Paraugu ievākšanas metodes apkopotas (17. pielikumā). ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 30 7.tabula Prioritāro vielu tendenču un kvalitātes normatīviem atbilstības monitorings biotas organismos (Direktīva 2013/39/ES) Nr.p.k. CAS Biotas ES numurs Vielas nosaukums direktīvā numurs organismi 5. nepiemēro nepiemēro Bromdifenilēteri zivis 15. 206-44-0 205-912-4 Fluorantēns gliemji 16.* 118-74-1 204-273-9 Heksahlorbenzols zivis 17.* 87-68-3 201-765-5 Heksahlorbutadiēns zivis 21. 7439-97-6 231-106-7 Dzīvsudrabs un tā savienojumi zivis Poliaromātisko ogļūdeņražu 28. 50-32-8 gliemji pārstāvis – benz(a)pirēns 34.* 115-32-2 204-082-0 Dikofols zivis Perfluoroktānskābe un tās 35. 1763-23-1 217-179-8 zivis atvasinājumi (PFOS) Dioksīni un dioksīniem līdzīgie 37.* nepiemēro nepiemēro zivis savienojumi 43.* nepiemēro nepiemēro Heksabromciklododekāni (HBCDD) zivis 76-44-8/ 200-962-3/ 44. Heptahlors un heptahlorepoksīds zivis 1024-57-3 213-831-0 * - ņemot vērā iepriekšējos monitoringa rezultātus un pētījumus, nepietiekama finansējuma gadījumā šīs vielas var neiekļaut ikgadējā monitoringa plānā.

2.8 — Novērojamo vielu monitorings

2.8. Novērojamo vielu monitorings Direktīva 2013/39/ES uzliek papildus pienākumu – īstenot EK vajadzībām izpētes monitoringu potenciāli risku radošām bīstamajām vielām, par kurām nav pietiekoši kvalitatīvu datu ES līmenī, kā arī, lai iegūtu nepieciešamo informāciju prioritāro vielu saraksta pārskatīšanai. Šāda veida monitorings ir uzsākts 2016. gadā un tiek veikts katru gadu. 2020. gada 4. augustā tika pieņemts jauns komisijas īstenošanas lēmums par jaunu novērojamo vielu sarakstu. Šī lēmuma prasības ir iekļautas monitoringa programmā, taču jāņem vērā, ka novērojamo vielu saraksts var tikt pārskatīts ik pēc 2 gadiem, tāpēc precizējot ikgadējos monitoringa plānus, ir jāņem vērā iespējamās izmaiņas novērojamo vielu sarakstā. Saraksts var paplašināties līdz 14 vienlaicīgi novērojamām vielām. Komisijas lēmumā67 tiek norādītas, gan vielas, gan analizējamās matricas, kā arī izmantojamās analītiskās metodes un to minimālās veiktspējas prasības. Saskaņā ar Direktīvas 2013/39/ES 8b pantu katrai vielai, ko iekļauj turpmākajos sarakstos, jāsāk monitorings sešu mēnešu laikā pēc attiecīgās vielas iekļaušanas sarakstā. Katra dalībvalsts izraugās vismaz vienu monitoringa staciju un papildus vēl vienu staciju, ja tajā ir vairāk par vienu miljonu iedzīvotāju, un papildus tādu staciju skaitu, kas atbilst tās ģeogrāfiskajai platībai km2, dalītai ar 60 000 (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim), papildus tādu staciju skaitu, kas atbilst tās iedzīvotāju skaitam, 67Komisijas īstenošanas lēmums (ES) 2020/1161 (2020. gada 4. augusts), ar ko ūdens resursu politikas jomā izveido to novērojamo vielu sarakstu, kurām veicams Savienības mēroga monitorings saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/105/EK https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32020D1161&qid=1599308739154&from=EN ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 31 dalītam ar pieciem miljoniem (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim). Latvijas gadījumā tās ir vismaz 3 monitoringa stacijas katrai vielai. Izvēloties reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un laiku katrai vielai, dalībvalstis ņem vērā vielas lietojumu un iespējamo klātesamību vidē. Papildus novērojamām vielām ir jānosaka arī atsevišķi fizikāli ķīmiskie parametri (temperatūra, skābeklis, pH, EVS un suspendētās vielas). Monitoringu veic ne retāk ka reizi gadā. Novērojamo vielu monitoringa programma un karte atrodama 2. un 8. pielikumā.

2.9 — Iekšzemes ūdeņu radioaktivitātes monitorings

2.9. Iekšzemes ūdeņu radioaktivitātes monitorings Lai novērtētu iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma dozas daļu, ko rada ūdens izmantošana, tostarp uzturā, iekšzemes ūdeņu radioaktivitātes monitorings paredz Latvijas lielāko upju, ezeru un atsevišķu dzeramā ūdens ņemšanas vietu radioaktivitātes kontroli. Iekšzemes ūdeņu radioaktivitātes monitoringa sadaļā ir iekļauts pazemes ūdeņu monitorings valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu kontrolei. Monitoringa mērķis ir kontrolēt ūdeņu radioaktivitāti, ko rada mākslīgie un dabiskie radionuklīdi, un konstatēt radioaktīvā piesārņojuma izmaiņas, lai izvērtētu ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi. Izpildot monitoringa uzdevumus, būs iespējams novērtēt Latvijas iekšzemes ūdeņu radioaktivitāti, tās izmaiņu tendences un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

2.9.1 — Monitoringa tīkls

2.9.1. Monitoringa tīkls Iekšzemes ūdens radioaktivitātes monitoringa tīklu veido paraugu ņemšanas vietas 3 upēs un 4 pazemes (dzeramā) ūdens ņemšanas vietas, tai skaitā arī 1 pazemes ūdens paraugu ņemšanas vieta (kontrolurbums) LVĢMC objekta ietekmes zonā Baldonē (8. tabula). Upēs paraugu ņemšanas vietas izvēlētas upju grīvās. Daugavā paredzēta paraugu ņemšana grīvā, pierobežas monitoringa stacijā Daugava, Piedruja. Tiek kontrolēts arī dzeramā ūdens radioloģiskais stāvoklis, monitoringa tīklā iekļaujot 2 ūdens ņemšanas vietas Daugavpils pilsētā, kā arī 1 vietu Rīgā. Viena dzeramā ūdens ņemšanas vieta atrodas radioaktīvo atkritumu glabātavas „Radons” – tuvumā. Informācija par iekšzemes ūdens paraugu ņemšanas vietām apkopota 8. tabulā un kartē (8. pielikums). ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 32 8.tabula Iekšzemes ūdeņu radioaktivitātes monitoringa objekti Paraugu ŪO N.p.k. MS nosaukums Platums Garums Ūdeņu veids ņemšanas kods biežums Pazemes/ Daugavpils, 4 x gadā katru 1. 55.9073 26.5329 dzeramais “Ziemeļi” gadu ūdens Pazemes/ Daugavpils, 4 x gadā katru 2. 55.8927 26.5339 dzeramais “Vingri” gadu ūdens Pazemes/ Baldones pilsēta, 4 x gadā katru 3. 56.7425 24.3923 dzeramais Rīgas 67 gadu ūdens Pazemes/ Brīvības gatve 4 x gadā katru 4. 56.9896 24.2451 dzeramais 434a gadu ūdens Virszemes 4 x gadā katru 5. D400SP Daugava, grīva 57.0569 24.0467 ūdens gadu Daugava, Piedruja, Latvijas - Virszemes 4 x gadā katru 6. D500 55.7939 27.4561 Baltkrievijas ūdens gadu robeža Venta, Ventspils, Virszemes 4 x gadā katru 7. V029SP upes grīva, 0 57.3979 21.5635 ūdens gadu horizonts

2.9.2 — Radioaktivitātes monitoringa parametri, regularitāte un metodes

2.9.2. Radioaktivitātes monitoringa parametri, regularitāte un metodes Upju ūdenī tiek noteikta mākslīgā radionuklīda cēzija 137Cs īpatnējā radioaktivitāte un kopējā beta starojuma avotu (∑β) īpatnējā radioaktivitāte un kopējā alfa starojuma avotu (∑α) īpatnējā radioaktivitāte. Dzeramajā ūdenī mēra dabīgā radionuklīda radona 222Rn un kopējā beta starojuma avotu (∑β) īpatnējo radioaktivitāti un kopējā alfa starojuma avotu (∑α) īpatnējo radioaktivitāti un radionuklīda cēzija 137Cs īpatnējo radioaktivitāti. Pazemes ūdenī savukārt nosaka arī tritija 3H un atsevišķos paraugos nepieciešamības gadījumā bez cēzija 137Cs analizē arī pārējos gamma starojošos radionuklīdus. Informācija par nosakāmo parametru noteikšanas biežumu apkopota 8.tabulā. Radioaktivitātes monitoringa parametru mērījumu metodes norādītas 13. pielikumā. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 33 3. Pazemes ūdeņu monitoringa programma Pazemes ūdeņu monitorings Latvijā nodrošina sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus datus par pazemes ūdensobjektu (turpmāk PŪO) kvantitatīvo un ķīmisko stāvokli. Tas ir stratēģiskais monitoringa mērķis jebkurā monitoringa programmas perioda gadā – sasniegt labu pazemes ūdeņu stāvokli visos PŪO un novērtēt risku šī mērķa nesasniegšanai. Pazemes ūdeņu monitorings primāri tiek veikts PŪO līmenī, vienlaicīgi integrējot upju baseinu apgabalu (turpmāk UBA) apsaimniekošanu kopējā stratēģijā vides kvalitātes mērķu sasniegšanai. Pazemes ūdeņu monitoringa nepieciešamību nosaka ES un LR normatīvie akti, kā arī rekomendējošie metodiskie norādījumi (vadlīnijas), kas nosaka kopējo pazemes ūdeņu monitoringa sistēmu valstī. Ir trīs augstākā līmeņa normatīvie dokumenti, kas nosaka pazemes ūdeņu monitoringa tīkla un reģionālo novērojumu nepieciešamību, kā arī vispārējā veidā raksturo novērojumu metodiku: Ūdens struktūrdirektīvas (2000/60/EK) 8.panta 1.punkts, Gruntsūdeņu direktīva (2006/118/EK) un Direktīva par ūdeņu aizsardzību no lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem (Nitrātu direktīvas 91/676/EK 5.panta 6.punkts). Kā arī ar to saistītie dokumenti – EK rekomendācijas par monitoringa veikšanu saistībā ar ES Ūdens struktūrdirektīvu (Guidance Document Nr.15, “Guidance on Groundwater Monitoring”, EC, 2007), EK vadlīnijas par riska novērtējumu un gruntsūdeņu konceptuālo modeļu izmantošanu (Guidance Document Nr.26, “Guidance on Risk Assessment and the Use of Conceptual Models for Groundwater”, EC, 2010), kā arī EK vadlīnijas par dzeramā ūdens ņemšanas vietu aizsargājamajām teritorijām (Guidance Document Nr.16 “Guidance on Groundwater in Drinking Water Protected Areas”, EC, 2006). Šajā monitoringa programmā izdalīti sekojoši pazemes ūdeņu monitoringa veidi: 1) pazemes ūdeņu kvantitātes monitorings; 2) pazemes ūdeņu kvalitātes monitorings (uzraudzības un operatīvais); 3) monitorings aizsargājamajās teritorijās; 4) pētnieciskais monitorings. Tomēr jāņem vērā, ka esošais pazemes ūdeņu monitoringa tīkls galvenokārt ļauj novērtēt pazemes ūdeņu reģionālās izmaiņas un nodrošina fona datus par pazemes ūdeņu ķīmisko un kvantitatīvo stāvokli PŪO līmenī, pamatā uzraugot ūdens nesējslāņus, kas tiek izmantoti ūdensapgādē. Attiecīgi, tas nevar pilnvērtīgi nodrošināt monitoringu visās aizsargājamajās teritorijās, kas tiek identificētas Ūdens struktūrdirektīvas 4.pielikumā (izņēmums ir teritorijas, kurās atrodas esoša pazemes ūdeņu monitoringa stacija), kā arī bez papildus pētījumiem vai pētnieciskā monitoringa nespēj pilnīgi reprezentēt reģionālo difūzo un punktveida piesārņojumu.

3.1 — Pazemes ūdeņu monitoringa tīkls

3.1. Pazemes ūdeņu monitoringa tīkls Šobrīd pazemes ūdeņu monitoringa tīklā ietilpst 315 urbumi, kas izvietoti 61 stacijā, kā arī 30 avoti (monitoringa punktu skaits Gaujas UBA – 46, Daugavas UBA – 121, Lielupes UBA – 83 un Ventas UBA – 95). No tiem kvalitātes (ķīmiskā sastāva) novērojumi tiek nodrošināti 53 stacijās un 30 avotos (Pielikums Nr. 21), bet kvantitātes (ūdens līmeņu) novērojumi – 60 stacijās (Pielikums Nr. 22). Monitoringa punkti, kuri katrā gadā tiek uzraudzīti, un pazemes ūdeņu kvalitātes novērojamie parametri var būt mainīgi atbilstoši ikgadēji izstrādātajiem monitoringa plāniem. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 34 Jāņem vērā, ka esošo pazemes ūdeņu monitoringa tīklu plānots pilnveidot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 5.4.2.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā” 5.4.2.2.pasākuma “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības vides pārvaldībā veicināšana” trešās atlases kārtas projekta “Ūdens monitoringa un kontroles sistēmas attīstība” (turpmāk – KF projekts) ietvaros, ierīkojot 25 jaunas pazemes ūdeņu monitoringa stacijas, kopumā ar 70 urbumiem un pilnveidojot divas esošās pazemes ūdeņu monitoringa stacijas (plānots pārurbt 1 urbumu esošajā stacijā un aizvietot esošo monitoringa staciju, papildinot to ar 4 urbumiem). Jaunos urbumus plānots ierīkot dažādos dziļumos: 0 – 5 m, 5 – 15 m, 5 – 30 m, > 30 m (Kvartāra nogulumu urbumi) un dziļākie pazemes ūdeņu nesējslāņi jeb pirmskvartāra nogulumu urbumi (Gaujas UBA – 17, Daugavas UBA – 18, Lielupes UBA – 11 un Ventas UBA – 29). Paplašinātais pazemes ūdeņu monitoringa tīkls pilnveidos pazemes ūdeņu kvalitātes un kvantitātes novērtējumu PŪO horizontālā un vertikālā mērogā, tai skaitā uzlabos pārrobežu monitoringu pārrobežu PŪO ar Lietuvu (LEGMC, LGS, 2019.) un Igauniju. Papildus tam tiks paplašināts tīkls Nitrātu direktīvas monitoringa īstenošanai un rezultātā uzlabos arī Latvijas Ziņojumu EK par Nitrātu direktīvas ieviešanu. Jauno monitoringa staciju ierīkošanas prioritāte ir PŪO, kuros šobrīd nav nevienas pazemes ūdeņu monitoringa stacijas un PŪO ar nepietiekamu monitoringa tīkla blīvumu. Kā arī PŪO, kas ietilpst īpaši jutīgā teritorijā un riska PŪO (turpmāk RPŪO). Jāņem vērā, ka monitoringa urbumi, kas pašlaik ir iekļauti pazemes ūdeņu monitoringa tiklā, pārsvarā ir ierīkoti laika posmā no 1959.gada līdz 1988.gadam. Tie ir aptuveni 81% no visiem monitoringa urbumiem (aptuveni 73% urbumi iekļauti kvalitātes monitoringā, bet 81% ir kvantitātes monitoringā). Vairāku urbumu tehniskais stāvoklis jau pašlaik nenodrošina reprezentatīvu datu iegūšanu jeb pazemes ūdeņu paraugu noņemšanu atbilstoši LVS ISO 5667-11 standartam (LVĢMC, 2018.). Lielākās problēmas ir konstatētas kvartāra pazemes ūdeņu nesējslāņu urbumos, jo iespējama tikai urbumu impulsu paraugošana, kas ietekmē datu kvalitāti vai neļauj ievākt nepieciešamo ūdens daudzumu pilna plānotā monitoringa saraksta analizēšanai laboratorijā. Tomēr jāatzīmē, ka urbumu tehniskā stāvokļa problēmas novērotas arī urbumos, kas raksturo pirmskvartāra nogulumus un urbumos, kuros veic tikai līmeņu mērījumus, urbumu tehniskais stāvoklis nav zināms (Pielikums Nr.18). Sekojoši tiek rekomendēts vismaz iepriekš minētajos urbumos veikt urbumu tehniskā stāvokļa pārbaudi un nepieciešamības gadījumā paredzēt urbumu tīrīšanu vai to atjaunošanu, ierīkojot jaunus urbumus to urbumu vietā, kur ir konstatētas problēmas, lai saglabātu un nepazaudēto esošo novērojumu laika rindu, kas ir būtiska tendenču analīzei. Rekomendēts ar laiku veikt visu pazemes ūdeņu monitoringa tīklā iekļauto esošo monitoringa urbumu tehniskā stāvokļa pārbaudi.

3.1.1 — Pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringa tīkls

3.1.1. Pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringa tīkls Pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringa tīklam jāspēj novērtēt visu PŪO kvantitatīvo stāvokli, tai skaitā noteiktas ar pazemes ūdeņu ieguvi saistītas izmaiņas (identificēt RPŪO) un ūdensapgādei pieejamus pazemes ūdeņu resursus. Kā arī kvantitatīvajiem datiem jeb līmeņu datiem jāļauj novērtēt pazemes ūdeņu nesējslāņu iespējamo saistību ar virszemes ŪO un sauszemes ekosistēmām. Kvantitatīvie dati palīdz novērtēt arī ķīmiskās kvalitātes datus un veikt to tendenču analīzi. Esošais pazemes ūdeņu monitoringa tīkls galvenokārt kontrolē reģionālās izmaiņas un nodrošina fona datus par pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli PŪO līmenī. Tas nenodrošina ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 35 atbilstošu un pilnvērtīgu monitoringu visās aizsargājamajās teritorijās, kas identificētas ŪSD 4.pielikumā. Tas arī neļauj pilnīgi novērtēt pazemes ūdeņu sasaisti ar virszemes ŪO un sauszemes ekosistēmām; izņēmums ir vietas, kurās atrodas esoša pazemes ūdeņu monitoringa stacija. Sekojoši, šim nolūkam jāparedz papildus monitoringu jeb pētījumus, kas var nodrošināt vairāk datu par iepriekš minētajām teritorijām. Pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringu paredzēts veikt 86 staciju 387 urbumos, no tiem ir 60 esošās pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringa stacijas ar 313 esošajiem urbumiem un vienu jaunierīkotu urbumu (pēc urbuma ierīkošanas aizvietos vienu esošo urbumu), kā arī 25 jaunas monitoringa stacijas ar 70 urbumiem un 1 esošā aizvietotā monitoringa stacija ar 4 jaunierīkotiem urbumiem. Attiecīgi Gaujas UBA – 48, Daugavas UBA – 136, Lielupes UBA – 87 un Ventas UBA – 116 urbumos. Pazemes ūdeņu kvantitātes novērojumu programma sniegta Pielikumā Nr.20. Jāņem vērā – lai pilnība realizētu iepriekšminēto programmu, nepieciešams uzlabot esošo pazemes ūdeņu kvantitātes novērojumu tīklu. Pirmkārt, nepieciešams paredzēt atsevišķo urbumu, kas līdz šim netika iekļauti kvantitātes monitoringa tīklā, apsekošanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu; nepieciešamības gadījumā arī urbumu atjaunošanu un aprīkošanu monitoringa veikšanai. Otrkārt, atsevišķus urbumus nepieciešams aprīkot ar automātiskajiem ūdens līmeņu mērītājiem. Urbumos, kuros pašlaik ir iespējams nodrošināt manuālos mērījumus, līdz automātikas uzstādīšanai jānodrošina atbilstošs monitoringa biežums. Treškārt, nepieciešams pilnībā realizēt KF projektu.

3.1.2 — Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīkls

3.1.2. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīkls Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīklam jāspēj novērtēt visu PŪO kvalitatīvo jeb ķīmisko stāvoli, identificējot RPŪO, kur nav iespējams sasniegt labu pazemes ūdeņu kvalitāti intensīvas antropogēnas slodzes dēļ. Pazemes ūdeņu kvalitātes datiem arī jāļauj identificēt draudus virszemes ŪO un sauszemes ekosistēmām. Esošais pazemes ūdeņu monitoringa tīkls pamatā uzrauga reģionālās izmaiņas, pievēršot uzmanību ūdens nesējslāņiem, kas tiek izmantoti ūdensapgādē, tādēļ neļauj pilnvērtīgi nodrošināt monitoringu visās aizsargājamajās teritorijās, kam nepieciešams lokāli specifiskam uzraudzības mērķim izstrādāts novērojumu tīkls. Attiecīgi, lai iegūtu vairāk datu par virszemes-pazemes ūdeņu sasaisti, kā arī iegūtu vairāk informācijas par pazemes ūdeņu ietekmi uz sauszemes ekosistēmām, nepieciešams realizēt vairāk pētījumu un papildu monitoringu iepriekš minētajās teritorijās. Kā arī jāievieš stingrākās prasības pazemes ūdeņu monitoringa izpildīšanai pazemes ūdeņu ieguves vietās (dzeramā ūdens aizsargājamajās teritorijās, atbilstoši ŪSD 7.pantam), kas nodrošināts pazemes ūdeņu atradnēs un individuālās ūdens ieguves vietās atbilstoši pazemes ūdeņu atradnes pases nosacījumiem un izsniegtajai ūdens resursu lietošanas atļaujai. Pašlaik pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringu paredzēts veikt 30 avotos un 78 monitoringa staciju 298 urbumos, no tiem ir 53 esošas pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa stacijas ar 223 esošajiem urbumiem un pieciem jaunierīkotājiem urbumiem, kā arī 25 jaunas monitoringa stacijas ar 70 urbumiem. Papildus plānots veikt monitoringu 19 pazemes ūdeņu atradņu 22 urbumos. Attiecīgi Gaujas UBA – 60, Daugavas UBA – 107, Lielupes UBA – 77 un Ventas UBA – 106 staciju. Urbumi un avoti, kuri katrā gadā tiks monitorēti, var būt mainīgi atbilstoši izstrādātajiem gada monitoringa plāniem. Pazemes ūdeņu monitoringa tīkls nodrošina galvenokārt uzraudzības monitoringu, kā arī operatīvo monitoringu izdalītājos RPŪO starplaikos starp uzraudzības monitoringu. Detāla pazemes ūdeņu kvalitātes novērojumu programma sniegta Pielikumā Nr.20. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 36 Tomēr jāņem vērā, ka, lai pilnībā realizētu iepriekšminēto programmu, nepieciešams uzlabot esošo pazemes ūdeņu kvalitātes novērojumu tīklu. Pirmkārt, nepieciešams paredzēt atsevišķo urbumu, kas līdz šim netika iekļauti kvalitātes monitoringa tīklā, apsekošanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu, nepieciešamības gadījumā arī urbumu atjaunošanu un aprīkošanu monitoringa veikšanai. Otrkārt, nepieciešams nodrošināt esošo urbumu tehniskā stāvokļa pārbaudi un nepieciešamības gadījumā urbumu tīrīšanu vai to atjaunošanu. Treškārt, nepieciešams pilnībā realizēt KF projektu.

3.2 — Analizējamo parametru raksturojums un novērojumu biežums

3.2. Analizējamo parametru raksturojums un novērojumu biežums

3.2.1 — Pazemes ūdeņu kvalitātes novērojamie rādītāji

3.2.1. Pazemes ūdeņu kvalitātes novērojamie rādītāji 1) Uzraudzības monitoringa tīkla novērojamu rādītāji PŪO robežas Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa programmā nosakāmo rādītāju sarakstu nosaka gan LR normatīvie akti, gan Ūdens struktūrdirektīva, Gruntsūdeņu direktīva un Nitrātu direktīva, jaunā Dzeramā ūdens direktīva 2020/2184 kā arī ar to saistītie dokumenti. Pazemes ūdeņu kvalitātes raksturošanai un stāvokļa novērtēšanai jānosaka universālie rādītāji visos monitoringa punktos (avoti, urbumi) un specifiskie rādītāji monitoringa punktos, kas raksturo attiecīgo antropogēno slodzi (monitoringa punkts faktiski atrodas urbanizētās, lauksaimniecības un īpaši jutīgajās teritorijās vai daļēji var raksturot arī citu slodzi). Universālie rādītāji ir viegli nosākami un to noteikšanas metodes ir labi attīstītas, pietiekami jutīgas, precīzas un robustas. Tie vienlaikus kalpo kā daudzu hidroģeoķīmisko procesu, t.sk. difūzā piesārņojuma indikatori. Universālie pazemes ūdeņu kvalitātes stāvokļa rādītāji ir šādi: • tradicionālie lauka mērījumi (temperatūra, EVS, pH, Eh, Fe kop, O2). Jāatzīmē, ka dzelzs Latvijas apstākļos tiek noteikts lauka apstākļos, bet citās ES dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā, pieejas ir atšķirīgas. Attiecīgi tiek rekomendēts dzelzi turpmāk noteikt arī laboratorijā; • galvenie joni: pamatjoni (Na +, K+, Ca2+, Mg2+, Cl-, SO42-, HCO3-); makrokompenenti: Mn, Pkop, PO43- joni un atvasinātie rādītāji: kopējā cietība; • slāpekļa savienojumi (NH 4+, NO2-, NO3-, Nkop), kopējais organisko vielu saturs – TOC, DOC, UV absorbcija vai permanganāta indekss; • smagie metāli (Cd, Pb, Ni, Hg, As). Tradicionālo lauka mērījumu un galveno jonu noteikšana ir nepieciešama arī ūdens paraugu kvalitātes kontrolei. Datu ticamības pārbaudei, iegūstamo datu koriģēšanai un precizitātes paaugstināšanai, kas ir ļoti svarīgi tipiski zemu koncentrāciju vai pretēji ļoti augstas mineralizācijas amplitūdas apstākļos, nosākamo ūdens kvalitātes rādītāju sarakstā iekļauti kontroles rādītāji: Nkop, kopējā cietība un UV absorbcija vai permanganāta indekss. Tomēr ultravioletā absorbcija ir vieglāk nosākama un mazāk interferējama. Savukārt Pkop, PO43- un Nkop rādītāji ļauj identificēt pazemes ūdeņu ietekmi uz virszemes ŪO un sauszemes ekosistēmām, kurus obligāti jāmonitorē atbilstoši Gruntsūdeņu direktīvas prasībām un kurus pirmo reizi sāk monitorēt Vides monitoringa programmas 2015.-2020.gadu ietvaros. Smagos metālus (Cd, Pb, Ni, Hg, As) obligāti pastāvīgi jānovēro kvartāra un pirmajā zemāk iegulošajā ūdens nesējslāņa monitoringa urbumos (atbilst sadalījumam I, Ic, II, IIc stacijas ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 37 līmenī68), kā arī avotos, neatkarīgi no monitoringa punkta atrašanās vietas un identificētās slodzes. Pārējos monitoringa urbumos smago metālu noteikšana var tikt samazināta līdz 1 reizei 6 gados (izņēmums – urbumi ar noteikšanas biežumu 1 reizi 4 gados; tur biežums paliek atbilstošs paraugu parastajam ņemšanas biežumam). Tomēr rekomendēts turpināt noteikt smagos metālus visos monitoringa punktos, lai uzkrātu nepieciešamo datu apjomu par smago metālu fona koncentrācijām pazemes ūdeņos un nākotnē izdalītu fona koncentrācijas aerobos un anaerobos ūdeņos (Retiķe I., Bikše, J., 2019.). Specifiskie rādītāji ir galvenokārt difūzā piesārņojuma indikatori, kuri ir nosākami ūdens nesējslāņos ar zemāku aizsargātības pakāpi69, un kuru spektrs ir atkarīgs no antropogēnas slodzes īpatnībām, kā arī no vielu migrācijas spējas. Specifiski pazemes ūdeņu kvalitātes stāvokļa rādītāji ir šādi: • ķīmiskās piesārņojošās vielas (trihloretilēns, tetrahloretilēns, trihlormetāns, 1,2- dihloretāns, BTEX). Minētās vielas nosaka monitoringa punktos, kas faktiski atrodas pilsētu teritorijās vai daļēji var raksturot arī urbanizētas teritorijas slodzi (galvenokārt avoti); • pesticīdi (atrazīns, simazīns, bentazons, MCPA, prometrīns, propazīns, 2,4-D, MCPB, izoproturons, aklonifēns, bifenokss, aldrīns, dieldrīns, heptahlors, heptahlora epoksīds, dimetoāts, cipermetrīns, alfa-cipermetrīns, trifluralīns, tebukonazols, epoksikonazols, prohlorazs, diflufenikans, metribuzīns, pendimetalīns, azoksistrobīns, metazahlors). Minētās vielas nosaka monitoringa punktos, kas faktiski atrodas lauksaimniecības teritorijās, tai skaitā arī vietās, kuras sakrīt ar īpaši jutīgajām nitrātu teritorijām vai monitoringa punktos (galvenokārt, avotos), kas spēj raksturot lauksaimniecības slodzes ietekmi. Tā kā Vides monitoringa programma 2015.-2020.gadam tika realizētā daļēji, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, turpmāk rekomendēts turpināt noteikt visus iepriekšējos gados minētos specifiskos rādītājus, papildinot to ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) rekomendētājām vielām, kas faktiski tiek lietotas Latvijā – tebukonazols, epoksikonazols, prohlorazs, diflufenikans, metribuzīns, pendimetalīns, azoksistrobīns, metazahlors. Primāri ķīmiskās piesārņojošās vielas un pesticīdi jānosaka monitoringa punktos, kas nav aizsargāti vai relatīvi aizsargāti no piesārņojuma (atbilst 1., 2.klasei) vai aizsargātos monitoringa punktos, kuros iepriekšējā sešu gadu monitoringa īstenošanas laikā tika konstatēta šo parametru klātbūtne vai pārsniegumi. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo iegūto monitoringa datu apjomu, pēc piesardzības principa tiek rekomendēts specifiskos rādītājus novērot visos kvartāra urbumos un avotos, kā arī pirmskvartāra urbumos, kas atbilst sadalījumam I, Ic, II, IIc stacijas līmenī. Pēc nepieciešamo datu apjoma iegūšanas šo parametru noteikšana pirmskvartāra urbumos ar labāko aizsargātības pakāpi var būt samazināta līdz 1 reizei 6 gados vai to izslēgšana no monitoringa programmas. Kā arī neaizsargātos vai relatīvi aizsargātos monitoringa punktos šo parametru noteikšana var būt samazināta līdz 1 reizei 6 gados. Pašlaik specifisko rādītāju noteikšanas 68 Monitoringa punktu sadalījums stacijas līmenī: I – gruntsūdeņu jeb seklie kvartāra monitoringa urbumi, kas stacijas līmenī raksturo pirmo ūdens nesējslāni, kā arī avoti; Ic – dziļākie kvartāra monitoringa urbumi, kas stacijas līmenī raksturo otro ūdens nesējslāni; II – monitoringa urbumi, kas stacijas līmenī raksturo pirmo dziļāk ieguļošo spiedienūdeņu nesējslāni; IIc – monitoringa urbumi, kas stacijas līmenī raksturo otro spiedienūdeņu nesējslāni, vai arī stacijā tas ir vienīgais monitoringa urbums. 69 Specifisko rādītāju atklāšanas gadījumā paredzēta dziļāko ūdens nesējslāņu paraugošana. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 38 biežumu iepriekš minētajos urbumos var samazināt, bet pazemes ūdeņu ķīmiskais novērtējums būs ar zemu ticamību. Atbilstoši Ūdens Struktūrdirektīvas ieviešanas vadlīnijām par pazemes ūdeņu monitoringu, sešu gadu monitoringa īstenošanas laikā jāievēro princips par paraugošanu dažādos gados attiecīgi vienā un tajā pašā mēnesī. 2) Operatīvā monitoringa tīkla novērojamu rādītāji RPŪO robežās RPŪO robežās īsteno operatīvo monitoringu starplaikos starp uzraudzības monitoringu, veicot novērojumus uzraudzības monitoringa stacijās. Katrā monitoringa punktā primāri tiek monitorēti pamata jeb universālie kvalitātes rādītāji un risku raksturojošie rādītāji, kā arī atbilstoši antropogēnai slodzei un monitoringa punkta aizsargātības pakāpei jānovēro specifiskie rādītāji ar mazāku biežumu (var būt samazināts līdz 1 reizei 6 gados). Pašlaik Latvijā ir izdalīti trīs RPŪO: F5 “Liepāja un pilsētas dienvidaustrumu apkārtne līdz ūdensgūtnei “Otaņķi””, A11 “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” un Q2 “Ūdensgūtne “Baltezers” un “Baltezers II” līdz Mazajam Baltezeram”. Tāpat ir izdalīta riska zona “Rīgas teritorija no Rīgas līča līdz izgāztuvei “Getliņi””, kura pielīdzināta RPŪO statusam. Katram iepriekš minētajam objektam pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanas laikā tika noteikti riska pazemes ūdensobjektu kvalitātes stāvokļa indikatori, kuri raksturo riska problēmas cēloni un ietekmi. Attiecīgi monitoringa punktos, kas ietilpst iepriekš minētajos RPŪO, obligāti jānosaka šādi jutīgie rādītāji: • Monitoringa punktos, kas ietilpst RPŪO F5 robežās: Cl -, Na, SO42-; • Monitoringa punktos, kas ietilpst RPŪO A11 robežās: ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), SO 42- , sintētiskās virsmaktīvās vielas (SVAV), elektrovadītspēja (EVS), trihloretilēns, tetrahloretilēns, gaistošie aromātiskie savienojumi (BTEX), As, Cd, Pb (Gaujas ūdeņu nesējslāņu urbumos nenosaka Cd, Pb); • Monitoringa punktos, kas ietilpst RPŪO Q2 robežās: Cl -; • Monitoringa punktos, kas ietilpst riska zonas “Rīgas teritorija no Rīgas līča līdz izgāztuvei “Getliņi”” robežās: NH 4+, NO3-, Cl-, As, Cd, Pb, trihloretilēns, tetrahloretilēns, trihlormetāns, 1,2-dihloretāns, gaistošie aromātiskie savienojumi (BTEX) (spiedienūdeņu nesējslāņu urbumos nenosaka Cd, Pb). Atbilstoši 2018.gada pārskata “Pētnieciskais pazemes ūdeņu monitorings riska pazemes ūdensobjektā F1 - Liepāja un teritorija uz dienvidaustrumiem no tās līdz ūdensgūtnei “Otaņķi”” rekomendācijām RPŪO F5 papildus nepieciešams noteikt bromīdjonu, jodīdjoni un stroncija (Br, I un Sr) analīzes, lai korekti veiktu tendenču analīzi, ilgtermiņā efektīvi un ilgtspējīgi apsaimniekotu jūras intrūzijas ietekmēto teritoriju. Jāatzīmē, ka papildu datus RPŪO A11 nodrošina LVĢMC pētnieciskais monitorings, kā arī Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) nepārtraukti nodrošina vēsturiski piesārņotas vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” uzraudzības monitoringu pēc sanācijas darbiem. Lai pilnvērtīgi apsaimniekotu visus RPŪO un izdalīto risku zonu, rekomendēts stingrāk uzraudzīt pazemes ūdeņu monitoringa izpildīšanu pazemes ūdeņu ieguves vietās (dzeramā ūdens aizsargājamās teritorijas, atbilstoši ŪSD 7.pantam): pazemes ūdeņu atradnēs un individuālās ūdens ieguves vietās, kas ietilpst iepriekš minētajās teritorijās. Kā arī nepieciešams pārskatīt ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 39 pašreizējās pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa prasības atradnēs, papildinot novērojamo radītāju sarakstu ar RPŪO kvalitātes stāvokļa identificētājiem indikatoriem. 3) Aizsargājamo teritoriju monitorings Esošais pazemes ūdeņu monitoringa tīkls nevar pilnīgi nodrošināt atbilstošu monitoringu visās aizsargājamajās teritorijās, kas tiek identificētas ŪSD 4.pielikumā (dzeramā ūdens ņemšanas vietas, īpaši jutīgas teritorijas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – no pazemes ūdeņiem atkarīgās ekosistēmas). Sekojoši aizsargājamo teritoriju monitorings tiks integrēts ar dažādām ekspluatācijas un uzraudzības pazemes ūdeņu monitoringa programmām, kuras organizē un izpilda dažādas organizācijas. Aizsargājamo teritoriju monitoringu nodrošina: • Vides monitoringa programma 2021.-2026.gadam, veicot atbilstošu uzraudzības un operatīvo pazemes ūdeņu monitoringu PŪO un RPŪO robežās, galvenokārt pievēršot uzmanību ūdens nesējslāņiem, kurus pamatā ekspluatē dzeramā ūdens ieguvei (galvenokārt nodrošina reģionālā mēroga datus). Kā arī nodrošinot monitoringa datus īpaši jutīgo teritoriju robežās (Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Saulkrastu un Siguldas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežas, izņemot Bauskas novada Valles un Kurmenes pagasta, Siguldas novada Lēdurgas pagasta, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas); • Īpaši jutīgo teritoriju robežās papildus lauksaimniecības noteču monitoringu nodrošina Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvijas Vides monitoringa programmas ietvaros, kā arī saskaņā ar MK noteikumu Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” 11.punktu (23.12.2014.) Valsts augu aizsardzības dienests īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu; • Dzeramā ūdens aizsargājamajās teritorijās, kurās pazemes ūdeņu krājumi ir lielāki par 100 m3/d, atbilstošu pazemes ūdeņu monitoringu nodrošina ūdens resursu lietotājs atbilstoši pazemes ūdeņu atradnes pasē noteiktajām prasībām. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.92 “Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei” (17.02.2004.) 27. un 35.punktu prasībām iepriekš minēto monitoringu rezultātus lietotājs iesniedz LVĢMC Monitorings no pazemes ūdeņiem atkarīgo ekosistēmu teritorijās pašlaik nav nodrošināts nevienā no monitoringa programmām, jo pašlaik pazemes ūdeņu monitoringa tīkla monitoringa punkti un ekosistēmas atrašanās vietas nepārklājas. Lai izstrādātu atbilstošu monitoringa programmu un ierīkotu atbilstošas monitoringa stacijas šī uzdevuma izpildei, nepieciešama konceptuāla izpratne par katru nozīmīgo no pazemes ūdeņiem atkarīgo ekosistēmu teritoriju un attiecīgi finansējums monitoringa tīkla pilnveidošanai ar jauniem monitoringa urbumiem vai avotiem. Jāatzīmē, lai pilnvērtīgi apsaimniekotu dzeramā ūdens aizsargājamās teritorijas, nepieciešams stingrāk uzraudzīt pazemes ūdeņu monitoringa izpildīšanu pazemes ūdeņu ieguves vietās (pazemes ūdeņu atradnēs un individuālajās ūdens ieguves vietās) visu PŪO robežās. Attiecīgi, atbilstošu pazemes ūdeņu monitoringu jāintegrē vismaz ar minimālo paraugošanas biežumu (1 reizi 6 gados) visās pazemes ūdeņu ieguves vietās, kur ūdens ieguve pārsniedz 10 m3/d vai plānots nodrošināt ūdensapgādi 50 vai vairāk cilvēkiem, nepārsniedzot 100 m 3/d (nepieciešamības gadījumā jāveic attiecīgi grozījumi ūdens resursu lietošanas atļaujā). 4) Pētnieciskais monitorings ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 40 Pazemes ūdeņu pētnieciskā monitoringa mērķis ir iegūt papildu informāciju un zināšanu bāzi par pazemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti un kvantitāti PŪO, kā arī RPŪO robežās. Attiecīgi, šī monitoringa galvenie uzdevumi ir: 1) nodrošināt jauno parametru70 izpēti (skrīningu) pazemes ūdeņos, lai iegūtu zināšanu bāzi par jauno vielu sastopamību Latvijas pazemes ūdeņos un šo parametru iekļaušanu pazemes ūdens kvalitātes novērtēšanā (pazemes ūdeņu ilggadīgajā monitoringa programmā). Tā kā šo vielu izpēte Latvijas pazemes ūdeņos līdz šim pamatā nav tikusi veikta, tad rekomendēts veikt šo vielu skrīningu visos monitoringa punktos, neatkarīgi no zemes lietojuma veida, pazemes ūdeņu aizsargātības pakāpes un urbumu dziļuma. Jāņem gan vērā, ka sākotnēji būtu nepieciešams veikt arī papildus datu apkopošanu un analizēšanu, lai noskaidrotu šo vielu potenciālos un faktiskos avotus tieši Latvijā, kas ļautu optimizēt monitorējamo punktu skaitu un veikt monitoringu tikai tajos punktos, kur minēto vielu nokļūšana ir faktiski iespējama; 2) nodrošināt jauno parametru izpēti pazemes ūdeņos, kas ir saistīti ar plānotam izmaiņām Dzeramā ūdens direktīvā (98/83/EK), paredzot jauno parametru iekļaušanu monitoringā un citādāku pieeju dzeramā ūdens kvalitātes novērtēšanai visā ūdens piegādes ķēdē, no sateces baseina (ūdens ieguves vietas) līdz patērētāja krāna galam. Turpināt uzkrāt papildus datus par tādiem ķīmiskajiem parametriem kā mikrocistīns-LR, nonilfenols, bisfenols-A un urāns71, ņemot vērā starp LVĢMC un BIOR 2018.gada realizētā pētījuma “Dzeramā ūdens monitoringā plānoto jauno parametru izpēte pazemes ūdeņu atradņu urbumos un publiskajās ūdens padošanas vietās” rezultātus; sākotnēji būtu nepieciešams identificēt paraugu ņemšanas vietas atbilstoši šī pētījumā rezultātiem; 3) nodrošināt papildus datus RPŪO A11 “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” robežās, novērojot universālos kvalitātes rādītājus un risku raksturojošos rādītājus, atbilstoši 2019.gada LVĢMC sagatavotā pārskata “Pazemes riska ūdensobjektu izdalīšana, raksturojums un stāvokļa novērtējums nākamo upju baseinu apsaimniekošanas plānošanu sagatavošanai” iegūtajiem rezultātiem. Tā kā Valsts vides dienests (turpmāk VVD) nepārtraukti nodrošina vēsturiski piesārņotas vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” uzraudzības monitoringu pēc sanācijas darbiem, tiek rekomendēts pārskatīt VVD īstenoto monitoringu RPŪO A11 atbilstību operatīvā monitoringa prasībām un sagatavot novērtējumu par turpmāko LVĢMC pētnieciskā monitoringa saglabāšanu (nepieciešamību); 4) pilnveidot esošo pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringa tīklu, uzsākot avotu debitu mērījumus monitoringa punktos, kur ir krītošie avoti, vai pastāv tehniskas iespējas novērojamo rādītāju mērīšanai (kā papildus rādītāji lauku apstākļos mērīt pH, Eh, O2, EVS, 70 EK Pazemes ūdeņu darba grupas ietvaros tika izstrādāts saraksts “Pazemes ūdeņu novērošana” ar jauniem monitorējamiem ķīmiskajiem rādītājiem pazemes ūdeņos. Pašlaik šajā sarakstā ir iekļautas 11 farmaceitiskās vielas, 17 nebūtiski pesticīdu metabolīti un 12 PFAS grupas savienojumi, kā arī turpmāk plānots sākt darbu pie datu uzkrāšanas un apmaiņas arī par noturīgām, kustīgām un toksiskām vielām (38th Groundwater Group Plenary Meeting, 2020). Pašlaik šo vielu monitorings ir balstīts uz brīvprātības principu, bet tuvā nākotnē šo vielu monitorings var kļūt obligāts (līdzīgi kā ir virszemes ūdeņu monitoringa ietvaros). Prioritāte ir ūdens nesējslāņiem ar sliktāko aizsargātības pakāpi. 71 Plānotas izmaiņas Dzeramā ūdens direktīvā (98/83/EK) paredzot jauno parametru iekļaušanu monitoringā un citādāku pieeju dzeramā ūdens kvalitātes novērtēšanai visā ūdens piegādes ķēdē, no sateces baseina (ūdens ieguves vietas) līdz patērētāja krāna galam. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 41 Fekop); avotu debitu mērīšanu īsteno daudzās valstīs, lai sekotu klimata pārmaiņām, kā arī tā ir viena no rekomendācijām, kas izvirzīta EK vadlīnijās – attiecīgi nepieciešams veikt vismaz monitoringa tīklā iekļauto avotu topogrāfisko piesaisti, zemes piederības un statusa (kā dabas elementa) noteikšanu un veikt esošā avotu monitoringa tīkla aprīkošanas iespēju analīzi. Pētniecisko monitoringu jānodrošina Valsts monitoringa tīkla esošajos monitoringa punktos uzraudzības vai operatīvā monitoringa ietvaros, kā arī iespēju robežās pētniecisko monitoringu var realizēt pazemes ūdeņu ieguves vietās (atradnēs vai ūdens ieguves urbumos) jeb citos monitoringa urbumos. Ja pētniecisko monitoringu nevar nodrošināt Valsts monitoringa programmas ietvaros limitētā finansējumu dēļ, tad nepieciešams šos pētījumus nodrošināt cita finansējuma ietvaros (piemērām, realizējot projektus).

3.2.2 — Pazemes ūdeņu kvalitātes paraugošanas biežums

3.2.2. Pazemes ūdeņu kvalitātes paraugošanas biežums 1) Uzraudzības monitoringa tīkla novērojamu biežums PŪO robežas. Uzraudzības monitoringa biežums nav definēts LR normatīvajos aktos. Arī Ūdens struktūrdirektīva, Gruntsūdeņu un Nitrātu direktīva nenosaka konkrētas prasības pazemes ūdeņu monitoringa novērojumu biežumam, bet nosaka tikai novērojumu periodiskumu (cikliskumu). Paraugošanas biežums var būt ievērojami atkarīgs no novērojumu uzdevumiem un katra PŪO hidroģeoloģiskajām īpašībām. Atbilstoši EK rekomendācijām par monitoringa veikšanu saistībā ar ES Ūdens struktūrdirektīvu (Guidance Document Nr.15, “Guidance on Groundwater Monitoring”, EC, 2007), rekomendējamais paraugu noņemšanas biežums uzraudzības monitoringā var mainīties no 2 reizēm gadā seklajiem urbumiem ar lielāko piesārņojuma risku līdz vienai reizei 6 gados dziļākajos urbumos ar zemāko piesārņojuma risku (sākotnējā novērtējuma biežums attiecīgi var svārstīties no 4 līdz 2 reizēm gadā katru gadu). Tomēr jāņem vērā, ka šī prasība nav izpildīta nevienā no iepriekšējām ilggadīgajām monitoringa programmām. Viens no iemeslam ir ierobežots finansējums, bet otrais iemesls – kvartāra pazemes ūdeņu nesējslāņa mazā nozīme ūdensapgādē (pārsvarā lokāla) un paraugošanas īpatnības (mazcaurlaidīgos nogulumos ir vāja pazemes ūdeņu pietece). Attiecīgi, pazemes ūdeņu paraugu ņemšanas biežums noteikts, ņemot vērā katra monitoringa punkta aizsargātības pakāpi un aprēķināto vertikālās filtrācijas laiku (t), kas atspoguļo aptuvenu virszemes piesārņojuma pārteces laiku līdz novērojamajam pazemes ūdeņu nesējslānim. Papildus paraugu ņemšanas biežuma sadalījumam tika ņemti vērā pazemes ūdeņu monitoringa programmas ierobežotie finansējuma apjomi, kā arī esošā monitoringa tīkla stāvoklis (pamatā kvartāra nogulumu monitoringa urbumiem) un iepriekšējās Vides monitoringa programmas 2015.-2020.gadam laikā iegūti rezultāti (skatītas pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva izmaiņas un konstatēti pārsniegumi), kā arī esošā antropogēnā slodze. Pazemes ūdeņu kvalitātes uzraudzības cikls jeb apsekošanas biežums72 monitoringa punktos var mainīties no vienas reizes gadā līdz vienai reizei 6 gados. Apsekošanas biežums monitoringa 72 Uzraudzības cikls jeb apsekošanas biežums ir periods, kad monitorings tiek veikts 6 gadu plānošanas periodā. Piemērām, ūdens paraugu no monitoringa punkta noņem katru gadu (1 reizi gadā) vai katru otro gadu (1 reizi 2 gados), vai katru trešo gadu (2 reizes 6 gados) u.tml. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 42 punktos galvenokārt samazinās ar ūdens nesējslāņa ieguluma dziļuma palielināšanos, kā arī samazinoties virszemes piesārņojuma infiltrācijas riska pakāpei. Attiecīgi, apsekošanas biežumi, kuri tiek izmantoti Vides monitoringa programmā 2021.-2026.gadam, ir sekojoši: • monitoringa punktos, kas nav aizsargāti vai ir relatīvi aizsargāti (1., 2.klase), apsekošanas biežums mainās no 1 reizes gadā73 līdz 1 reizei 2 gados. Monitoringa punktos, kas pilnībā ietilpst vai faktiski atrodas mežu un dabisko zālāju teritorijā, apsekošanas biežums var tikt samazināts līdz 1 reizei 4 gados jeb līdz 2 reizēm 6 gados. Bet ar nosacījumu, ka iepriekšminētajos monitoringa punktos nav konstatēts nitrātu saturs, kas pārsniedz 10 mg/l, un nav konstatēti citu rādītāju pastāvīgi pārsniegumi vai pazemes ūdeņu ķīmiska sastāvā izmaiņas; • monitoringa punktos (urbumos) ar aizsargātības pakāpi virs 2.klases apsekošanas biežums var mainīties no 1 reizes 2 gados līdz 1 reizei 6 gados. Apsekošanas biežums urbumos ar aizsargātības pakāpi 5., 6.klase (līdz 100 m dziļumam) palielināts līdz 2 reizei 6 gados; • sākotnējo apsekošanas biežumu jaunajos monitoringa urbumos plānots nodrošināt 1 reizi gadā urbumos, kas nav aizsargāti (1.klase) no piesārņojuma, un 1 reizi 2 gados urbumos ar aizsargātības pakāpi virs 1.klases. Apsekošanas biežums var tikt precizēts pēc attiecīgo urbumu ierīkošanas laikā iegūtajiem datiem un pēc nepieciešamo datu iegūšanas par pazemes ūdeņu kvalitāti attiecīgajos monitoringa punktos. Savukārt apsekošanas periodā jeb uzraudzības ciklā paraugu ņemšanas biežums monitoringa punktos var mainīties no 4 reizēm gadā līdz 1 reizei gadā. Attiecīgi: • paraugi no seklajiem gruntsūdeņu urbumiem, kas ierīkoti ļoti labi filtrējošos nogulumos, jānoņem 4 reizes gadā vai vismaz 2 reizes gadā (mazūdens un daudzūdens periodā). Monitoringa urbumos, kuros ir konstatēts nitrātu saturs virs 25 mg/l, saglabāt maksimālo paraugu ņemšanas biežumu; • paraugi no pārējiem seklajiem gruntsūdeņu urbumiem jānodrošina 1 reizi gadā (izņēmums ir urbumi, kuros ir konstatēti pesticīdu, citu piesārņojošo vielu klātbūtne vai konstatēti vienreizēji smago metālu vai nitrātu pārsniegumi). Šos urbumos jāparauga 2 reizes gadā; • paraugi no citiem monitoringa urbumiem galvenokārt jānoņem vismaz 1 reizi gadā (izņēmums ir urbumi, kas nav aizsargāti vai ir relatīvi aizsargāti no piesārņojuma – 1., 2.klase, tad šajos urbumos paraugošanas biežumu jāsaglabā 2 reizes gadā); • paraugi no sezonāliem avotiem jānoņem 4 reizes gadā, no pārējiem avotiem – 2 reizes gadā. Nepieciešamības gadījumā paraugošanas biežumu attiecīgi sezonālos avotos var samazināt līdz 2 reizēm gadā un pārējiem avotiem līdz 1 reizei gadā (izņēmums ir avoti, kuriem ir konstatēts nitrātu saturs virs 25 mg/l vai novēroti pastāvīgi pesticīdu pārsniegumi); • paraugi no jauniem monitoringa urbumiem jānoņem 4 reizes gadā urbumos ar aizsargātības pakāpi – 1.klase, pārējos monitoringa urbumos to nodrošināt 2 reizes gadā. Lai nodrošinātu nepieciešamo novērojumu blīvumu un kontrolētu pazemes ūdeņu kvalitatīvo stāvokli atbilstoši LR normatīvajiem aktiem un ES direktīvas prasībām, nākamajā Vides 73 Monitoringa punktos, kuros iepriekšējā 6 gadu periodā ir konstatētas pazemes ūdeņu ķīmiska sastāvā izmaiņas vai konstatēti atsevišķu parametru pārsniegumi (smago metālu pastāvīgi pārsniegumi jeb nitrātu saturs virs 25 mg/l), kā arī konstatēta pastāvīga pesticīdu klātbūtne. Rekomendēts saglabāt tādu pašu apsekošanas biežumu avotiem, kas atrodas īpaši jutīgās teritorijas robežās un kuros ir konstatēti vienreizēji smago metālu un pesticīdu pārsniegumi, vai novērota pesticīdu klātbūtne, jo avoti vairāk ir pakļ auti piesārņojumu ietekmei (NITRA). ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 43 monitoringa programmā 2021.-2026.gadam plānots veikt monitoringu 19 pazemes ūdeņu atradnēs. Apsekošanas biežums atradnēs mainīsies no 1 reizes 2 gados līdz 1 reizei 4 gados, kas ir atkarīgs no ekspluatējamā ūdens nesējslāņa aizsargātības pakāpes. Nepieciešamības gadījumā paraugošanas biežumu visās iepriekš minētajās atradnēs var samazināt līdz 1 reizei 4 gados, izņemot atradnes, kas ietilpts PŪO A9, D9 un A2, kur pašlaik nav nevienas monitoringa stacijas (monitoringu jāturpina atbilstoši aizsargātības pakāpei). Pēc jauno monitoringa urbumu ierīkošanas paraugošanas biežumu atradnēs var samazināt līdz 1 reizei 6 gados vai tās vispār izslēgt no monitoringa programmas (izņēmums ir divas atradnes “Ziemeļi” un “Madona (Raiņa iela)”). Paraugu noņemšanas biežums sastādot ikgadējo pazemes ūdeņu monitoringa programmu var tikt precizēts monitoringa punktos un pazemes ūdeņu atradnēs, kas var būt atkarīgs no monitoringā iegūtajiem rezultātiem. Ja paraugošanas laikā tiks konstatēti pārsniegumi vai konstatētas pazemes ūdeņu kvalitātes izmaiņas, apsekošanas un paraugu noņemšanas biežums var tikt atbilstoši palielināts.Kā arī jāatzīmē, ka paraugu noņemšanas biežums var tikt precizēts pēc jauno datu iegūšanas par pazemes ūdeņu ķīmisko kvalitātes stāvokli. 1) Operatīvā monitoringa tīkla novērojamu biežums RPŪO robežas Operatīvā monitoringa apsekošanas biežums ir definēts LR normatīvajos aktos, kā arī tā prasības ir izvirzītas Ūdens struktūrdirektīvā, t.i. uzraudzības cikls – ne retāk kā reizi gadā. Monitoringa punktus, kas atrodas RPŪO vai riska zonas robežās, būtu nepieciešams turpināt paraugot ar biežumu 2 līdz 4 reizes gadā, lai korekti veiktu tendenču analīzi. Nepieciešamības gadījumā to var samazināt līdz 1-2 reizēm gadā (izņēmums ir RPŪO Q2 teritorija, kur paraugošanas biežums jāsaglabā 2-4 reizes gadā). Lai nodrošinātu ilgtermiņā efektīvu un ilgstošu apsaimniekošanu jūras intrūzijas ietekmētajā teritorijā, plānots veikt monitoringu pazemes ūdeņu atradnē “Otaņķi” 1 reizi gadā, bet paraugošanas biežumu var samazināt līdz 2 reizēm 4 gados. Pēc jaunās monitoringa stacijas ierīkošanas RPŪO F5 paraugošanas biežumu atradnē var samazināt līdz 1 reizei 6 gados vai vispār izslēgt to no monitoringa programmas.

3.2.3 — Pazemes ūdeņu kvantitātes novērojamie rādītāji un to biežums

3.2.3. Pazemes ūdeņu kvantitātes novērojamie rādītāji un to biežums Novērojamais rādītājs pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa kontrolei – pazemes ūdeņu līmenis. Novērojumu biežums monitoringa urbumos pašlaik mainās no divām reizēm dienā (automātiskie līmeņu mērījumi) līdz četrām reizēm gadā. Rekomendēts izskatīt iespēju pazemes ūdeņu monitoringa stacijās, kurās ir identificēta iespējama pazemes-virszemes ūdeņu sasaiste (arī jūras un citu sāļo ūdeņu intrūzijas risks (vismaz RPŪO F5, Q2)) palielināt automātisko līmeņu mērījumu biežumu vismaz līdz 12 reizēm dienā (vai palielināt līdz 1 reizei stundā). Atbilstoši EK vadlīniju rekomendācijām kā papildus parametri, kas ļauj raksturot pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli, ir norādīts ūdens temperatūra, kā arī elektrovadītspēja (EVS). Papildus rādītāji var uzlabot pazemes ūdeņu raksturošanu un klasifikāciju, kā arī ļauj kontrolēt jūras ūdeņu vai cita veida intrūzijas attīstību. Attiecīgi monitoringa urbumos, kas aprīkoti ar automātiskajiem līmeņu mērītājiem, plānots uzkrāt arī datus par pazemes ūdens temperatūru. Savukārt monitoringa urbumiem, kas var raksturot jebkāda veida intrūzijas attīstību, rekomendēts atrast tehnisko risinājumu, kas ļautu automātiski novērot arī EVS. Pēc tāda paša principa jāaprīko monitoringa urbumi, kas var raksturot pazemes-virszemes ūdeņu saistību. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 44

3.3 — Metodes

3.3. Metodes Pamatprasības pazemes ūdeņu monitoringa pielietojamajām metodēm ir noteiktas vadlīnijās “Guidance Document No.15, Guidance on Groundwater Monitoring”, EC, 2007, ka arī Ūdens struktūrdirektīvas 8.panta trešās daļas paredzētajā procedūrā. Iepriekšminētās prasības galvenokārt pārņemtas un integrētas iekšējajās izstrādātajās instrukcijās, atbilstoši kurām tiek nodrošināts pazemes ūdeņu kvalitātes un kvantitātes monitorings.

3.3.1 — Pazemes ūdeņu kvantitātes monitorings un rezultātu kontrole

3.3.1. Pazemes ūdeņu kvantitātes monitorings un rezultātu kontrole Ūdens līmeņu mērījumi manuāli, ar manometru un ar automātiskajiem līmeņa mērīšanas sensoriem un novērojumu reģistrācija notiek atbilstoši izstrādātajai instrukcijai. Novērojumu rezultātu kontrole – pēc līmeņu režīma veidošanās likumsakarībām.

3.3.2 — Pazemes ūdeņu kvalitātes monitorings

3.3.2. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitorings Urbumu atsūknēšana, paraugu noņemšana, glabāšana, transportēšana, paraugu testēšanai izmantotas standartizētas metodes ūdens stāvokļa analīzei un monitoringam saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas 8.panta trešajā daļā paredzēto procedūru, kā arī ņemot vērā EK vadlīniju Nr.15 pamatprasības. Pārsvarā analīzes tiek veiktas VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” akreditētā laboratorijā saskaņā ar LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām. Izmantotās metodes ir apkopotas Pielikumā Nr.19. Gadījumā, ja LVĢMC laboratorija nespēj nodrošināt pazemes ūdeņu paraugu analizēšanu, tad to var realizēt cita akreditēta laboratorija saskaņā ar LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām, kura paraugu testēšanai izmanto standartizētas metodes ūdens stāvokļa analīzei ar atbilstošu detektēšanas līmeni.

3.3.3 — Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa nodrošinājums un kvalitātes kontrole

3.3.3. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa nodrošinājums un kvalitātes kontrole Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa nodrošinājuma un kvalitātes kontroles (turpmāk attiecīgi – KN/KK) mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu pazemes ūdeņu stāvokļa datu novērtēšanu nacionālā un starptautiskā līmenī. Lai nodrošinātu iegūto mērījumu rezultātu atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un radītu pārliecību par šo rezultātu pareizību attiecīgajā ticamības līmenī, un lai samazinātu nejaušās un sistemātiskās kļūdas vai uzturētu tās zināmās pieļaujamās robežās, pazemes ūdeņu KN/KK procedūras un darbības attiecas uz paraugu ņemšanu, paraugu testēšanu un galīgo rezultātu statistiskas pārbaudi. Kvalitatīvai pazemes ūdeņu paraugu ievākšanas nodrošināšanai nepieciešamas ievērot šādas prasības: • laboratorijām jābūt akreditētām uz ūdens paraugu ievākšanu saskaņā ar LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām; • paraugošanas darbus jāveic saskaņā ar apstiprinātām un spēkā esošām paraugošanas LVS, EN, ISO standartu metodēm; • jābūt dokumentētām paraugošanas standartizētām darba procedūrām, tai skaitā, lauka parametru nomērīšana paraugošanas laikā, lauka novērojumi, paraugu ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 45 uzglabāšanas apstākļi starp paraugu ņemšanas reizēm, paraugu konservēšana, transportēšana uz laboratoriju, paraugu uzglabāšana; • lauka darbu aparatūras kalibrācijai jābūt nodrošinātai nacionālos un starptautiskos kalibrācijas centros; • paraugošanas speciālistiem jābūt labi apmācītiem (tiek izsniegta pilnvara paraugu ņemšanai) un laboratorijas kvalitātes sistēmas vadītājam vismaz reizi gadā jāinspektē paraugu ņemšanu un iekārtas. Lai nodrošinātu paraugu testēšanas rezultātu kvalitātes salīdzināmību un ticamību, nepieciešams ievērot šādas prasības: • laboratorijām jābūt akreditētām ūdens paraugu testēšanā saskaņā ar LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām; • ūdens parametru testēšanu jāveic saskaņā ar apstiprināto standartu metožu (LVS, EN, ISO, USA EPA, DIN) prasībām. Ja laboratorija lieto citas testēšanas metodikas, tai jānodrošina šo metodiku novērtējums attiecībā pret ieteiktajām references metodēm; • laboratorijām vismaz reizi akreditācijas periodā (attiecīgi 1 reizi 5 gados) jāpiedalās starplaboratoriju salīdzinošā vai prasmes pārbaudes programmā, kas ietver visu nosakāmo parametru testēšanu atbilstošā paraugu matricē un koncentrāciju līmenī, ar mērķi novērst iespējamās sistemātiskās kļūdas atsevišķu parametru testēšanā. Jāatzīmē, ka laboratorijām jāveic regulāro ikdienas kontroli un nepieciešamības gadījumā jāpiedalās katrā konkrētā starplaboratoriju salīdzinošā vai prasmes pārbaudes programmā biežāk nekā noteikts LVS EN ISO/IEC 17025 gadījumos; • jābūt dokumentētām iekšējās kvalitātes kontroles procedūrām, kas ietver tukšo paraugu, piemērotas koncentrācijas kontrolparaugu un reālo paraugu, dublikātu testēšanas biežumu katrā paraugu sērijā piedevu lietošanu atgūstamības pārbaudei, kontrolgrafiku veidus un pieļaujamās novirzes; • laboratorijas speciālistiem jābūt labi apmācītiem un laboratorijas kvalitātes sistēmas vadītājam vismaz reizi gadā jākontrolē visas testēšanas jomas; • jābūt specifisku testēšanas rezultātu kvalitātes pārbaudes procedūrām: vismaz cik lielā mērā procentuāli sakrīt katjonu un anjonu summārās ekvivalentu koncentrācijas; • jābūt datu ticamības pārbaudei, izmantojot vienkāršas sakarības starp parametriem (P/PO4<Pkop, N/NO3+N/NH4+N/NO2<Nkop mg/l). Pēc KK mērījumu rezultāti tiek iezīmēti ar atbilstošu paraugošanas vai laboratorijas datu validēšanas karogu. Statistiskas KK tiek veikta vides datu bāzē no Laboratorijas ienākušajiem datiem un ietver: • novērojumu programmas izpildes apjoms; • datu kvalitātes novērtēšana pēc paraugu procentuālā skaita, kuru vērtības zemākas par metodes detektēšanas robežu un kvantitatīvi nosākamo koncentrāciju; • rādītāju ekstremālo vērtību analīze, par pamatu ņemot iepriekšējo gadu novērotās rādītāju vērtības, un ņemot vērā attiecīgā pazemes ūdens horizonta ģeoķīmiskos paraugu noņemšanas apstākļus. Pēc datu KK datu bāzē esošās vērtības tiek iezīmētas ar atbilstošu datu validēšanas karogu. Datu validēšanas karogi tiek dalīti divas kategorijas: “V” kategorija – vērtība ir ticama un “I” kategorija – vērtība nav ticama. Dati, kas ir novērtēti kā neticami, netiek izmantoti statistisko raksturlielumu aprēķināšanai. Attiecīgi KN/KK vadošie dokumenti: • Laboratorijas Kvalitātes rokasgrāmata; ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 46 • Laboratorijas procedūru un instrukciju kopums; • LVS EN ISO 5667-14 standarta. 14.daļa: Norādījumi vides ūdens paraugu ņemšanas un glabāšanas kvalitātes nodrošināšanai: Pazemes ūdeņu paraugu ņemšanas un lauku mērījumu veikšanas atbilsts LVS ISO 5667-11 standarta 11.daļa:” Norādījumi pazemes ūdens paraugu ņemšanai”; American Society for Quality Statistics Division. Boris Iglewicz and David C. Hoaglin. How to detect and handle outliers. 1. IZMANTOTĀ LITERATŪRA 1. LVĢMC, 2018a. Pārskats “Stratēģijas un rīcības programmas izstrāde pazemes ūdeņu monitoringa tīkla optimizācijai atbilstoši pārskatītajām pazemes ūdensobjektu robežām”. 2. LVĢMC, 2018b. Pētnieciskais pazemes ūdeņu monitorings riska pazemes ūdensobjektā F1 – Liepāja un teritorijā uz dienvidaustrumiem no tās līdz ūdensgūtnei “Otaņķi”. Pieejams:https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Udens/Ud_apsaimn /Papildus% 20materiali/Parskats_Petnieciskais_monitorings_Liepaja.pdf 3. Retiķe I., Bikše, J., 2019. Fona līmeņi un robežvērtības Latvijas pazemes ūdensobjektiem. LVAF finansētais projekts “Fona un kvalitātes robežvērtību izstrāde Latvijas pazemes ūdensobjektiem”. Reģ Nr. 1-08/191/2018. Latvijas Universitāte, Rīga. 4. URBUMI 2020. LVĢMC datu bāze “URBUMI”, 2018.gads. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. 5. LEGMC, LGS, 2019. B − solutions initiative’s pilot action “Lithuanian Geological Survey and Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre institutional cooperation on cross- border groundwater management”. Pieejams: https://www.meteo.lv/lapas/projekta-b- solutions-informacija?&id=2459&nid=1176 6. The Copernicus programme, 2018. CORINE Land Cover 2018. Pieejams: https://land. copernicus.eu/pan-european/corine-land-cover/clc2018 7. LVĢMC, 2019. Pazemes riska ūdensobjektu izdalīšana, raksturojums un stāvokļa novērtējums nākamo upju baseinu apsaimniekošanas plānošanu sagatavošanai (Iepirkuma līguma Nr. IL/19/2019 ietvaros). 8. LVĢMC, 2019a. Pārskats “Pazemes ūdeņu monitoringa tīkla optimizācija”. 9. European Commission 2003a. Common Implementation Strategy for the Water Framework Directive (2000/60/EC). Guidance Document No.3, Analysis of Pressures and Impacts. Pieejams: https://circabc.europa.eu/ 10. European Commission 2003b. Common Implementation Strategy for the Water Framework Directive (2000/60/EC). Guidance Document No.7, Monitoring under the Water Framework Directive. Pieejams: https://circabc.europa.eu/ 11. European Commission, 2007. Common Implementation Strategy of the Water Framework Directive (2000/60/EC). Guidance Document No.15. Guidance on Groundwater Monitoring. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu 12. European Commission, 2007. Common Implementation Strategy of the Water Framework Directive (2000/60/EC). Guidance Document No.16. Guidance on Groundwater in Drinking Water Protected Areas. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu 13. European Commission, 2010. Common Implementation Strategy of the Water Framework Directive (2000/60/EC). Guidance Document No.26. Guidance on risk assessment and the use of conceptual models for groundwaters. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 47 14. European Commission 2000. Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council Establishing a Framework for Community Action in the field of Water Policy. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/ 15. Eiropas Komisija, 2006. Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanas. 16. Eiropas Komisija, 1991. Padomes direktīva attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimniecības izcelsmes nitrāti. 17. Bikše J., Retiķe I., Dēliņa, A. 2018, Ziņojums – rekomendācijas Latvijas pazemes ūdeņu monitoringa tīkla optimizācijai. LVAF finansētais projekts “Jauni dati par nitrātu slodzēm uz gruntsūdeņiem tipveida nogulumos Latvijā (NITRA)”, Reģ Nr. 1-08/136/2017. Latvijas Universitāte, Rīga. 18. 38th Groundwater Group Plenary Meeting, 2020. Pieejams: https://circabc.europa.eu/ui/group/9ab5926d-bed4-4322-9aa7- 9964bbe8312d/library/13c60f19-75a4-4a6c-9a5e-3b535045f81e/details. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 48 4. Jūras vides monitoringa programma Jūras vides monitoringa mērķis ir nodrošināt informāciju par jūras ūdeņu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, ņemot vērā šo kvalitāti ietekmējošās slodzes. Iegūtos datus izmantos jūras ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa izvērtēšanai, kas kalpos par pamatu laba vides stāvokļa sasniegšanai paredzētas pasākumu programmas izstrādei. Jūras vides monitoringa programma ir izstrādāta ievērojot Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK prasības un strukturēta apakšprogrammās. Tā kā monitoringa programmas apakšprogrammas aptver ļoti plašu stāvokli un slodzes raksturojošu parametru loku, kas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir vairāku institūciju kompetencē, tad monitoringa programmā tiek norādītas gan atbildīgās kompetentās institūcijas, gan atbildīgās institūcijas. Turklāt apakšprogrammām ir norādīta sasaiste ar citām Latvijas saistību izpildei īstenotām datu vākšanas programmām. Ņemot vērā, ka valsts budžets tiek plānots tikai vienam gadam un ka tas nedod iespēju monitoringa darbu plānošanu visam programmas darbības periodam, katru gadu, atbilstoši pieejamajam budžetam, tiks izstrādāti kārtējā gadā īstenojamie uzdevumi. 9. tabula Kopsavilkuma tabula – Institūciju atbildības sfēra Institūcija Atbildības sfēra (apakšnodaļas) 4.1.2.1.;4.2.1.;4.2.2.1.; 4.2.3.; 4.4.1.1.; 4.5.1.1.; 4.5.1.2.; 4.5.1.3.; 4.5.1.4.; 4.5.1.5.; 4.5.2.1.; 4.5.2.2.; 4.5.2.3.; LHEI 4.5.3.;4.5.4.; 4.5.5.; 4.5.7.; 4.6.1.; 4.6.3.; 4.6.4.; 4.6.5.1.; 4.6.5.2.; 4.7.1.; 4.7.2.; 4.8.1.; 4.8.2.; 4.10.2.; 4.11.2. BIOR 4.1.1.1.; 4.1.1.2.; 4.2.2.2.; 4.3.1.; 4.3.2.; 4.3.3.; 4.6.2.; 4.10.1. DAP 4.1.1.2.; 4.2.2.1. VVD 4.8.3.; 4.11.1. PVD 9.9.1. VARAM 4.10.1.

4.1 — Raksturlielums D1: Bioloģiskā daudzveidība tiek saglabāta

4.1. Raksturlielums D1: Bioloģiskā daudzveidība tiek saglabāta Bioloģiskā daudzveidība tiek saglabāta. Dzīvotņu kvalitāte un sastopamība, kā arī sugu izplatība un skaits atbilst esošajiem fiziogrāfiskajiem, ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem (Raksturlielums D1). 10.tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana Jūras reģions Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 49 Vides mērķis Antropogēnās aktivitātes nav JVM1 negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Jūras vidē bioloģisko daudzveidību tieši apdraud vairākas antropogēnas aktivitātes, piemēram zveja (1; 3.un 6.nodaļa) un svešās sugas (3.Nodaļa), kā arī antropogēno aktivitāšu tiešie efekti, piemēram eitrofikācija (5. Nodaļa) un piesārņojums (8. Nodaļa). Slodžu sadaļas, izņemot nejaušu piezveju, tiek apskatītas atbilstošajās nodaļās, ļaujot šai nodaļā fokusēties uz putnu, zivju un pelaģisko dzīvotņu stāvokļa monitoringu. Bentiskās dzīvotnes tiek monitorētas raksturlieluma D6 (6. Nodaļa) ietvaros. Savukārt zīdītāju (roņi) skaita un izplatības monitorings Latvijas ūdeņos netiek plānots, jo metodisko īpatnību, t.i., monitorings jāveic ziemas periodā, kad roņi atrodas Igaunijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, dēļ nav iespējams iegūt reprezentatīvus rezultātus. Izvēlētā stratēģija dod iespēju novērtēt izmaiņas sugu vai to grupu un dzīvotņu līmenī. Savukārt, bioloģiskās daudzveidības izmaiņas ekosistēmas līmenī paredzēts monitorēt kā izmaiņas barības tīklos (4. Nodaļa).

4.1.1 — Putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu grupas

4.1.1. Putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu grupas

4.1.1.1 — Sugu nejaušas nozvejas izraisītās mirstības rādītājs

4.1.1.1. Sugu nejaušas nozvejas izraisītās mirstības rādītājs (GES komponente D1C1 – primārais kritērijs, 11.tabula). 11.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā ZM institūcija Atbildīgā organizācija BIOR Roņu, cūkdelfīnu, ūdensputnu piezveja Indikatori (Number of drowned mammals and waterbirds in fishing gears) HELCOM programme: Fish, Fisheries and Shellfish Atbilstība HELCOM/ICES - ICES Human Activities, Pressures and Impacts programmas tēmai Steering Group HELCOM Sub-programme: Fisheries by-catch Atbilstība HELCOM/ICES ICES WGBYC (Working Group on Bycatch of apakšprogrammai Protected Species) Datu turētājs BIOR/ICES Datu pieejamība BIOR/ICES Datu vākšana tiek īstenota “Latvijas Nacionālā zivsaimniecības un akvakultūras datu vākšanas Darba plāna” (https://datacollection.jrc.ec.europa.eu/wp/2020), kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/1004, Komisijas īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 un Komisijas deleģēto lēmumu (ES) 2019/910, ietvaros. Metožu apraksts: Piezvejas dati tiek iegūti no zvejas žurnāliem un uz zvejas kuģiem izvietoto novērotāju atskaitēm. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 50 Lai novērtētu vaļveidīgo nejaušu piezveju rūpnieciskajā zvejā, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāveic noteiktu zvejas veidu novērošana. BIOR veic iepirkuma procedūru par rūpnieciskās zvejas novērošanas nodrošināšanu pelaģisko traļu zvejā Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Nepieciešamais zvejas dienu skaits, kurā jāveic zvejas monitorings, tiek aprēķināts kā procents no iepriekšējā gada kopējā zvejas dienu skaita attiecīgajā zvejas veidā. Atskaites par veiktajiem novērojumiem tiek iesniegtas katru mēnesi līdz 10. datumam par iepriekšējo mēnesi. Reizi gadā, līdz 30. aprīlim, tiek iesniegta atskaite ZM par vaļveidīgo nejaušu piezveju rūpnieciskajā zvejā iepriekšējā gadā. BIOR speciālisti katru gadu kā novērotāji piedalās pelaģisko un grunts traļu rūpnieciskās zvejas reisos, lai ievāktu pelaģisko un bentisko zivju bioloģiskos paraugus un ievāktu informāciju par piezveju. Kuģis, kura reisā piedalās BIOR speciālists, tiek izvēlēts izlozes kārtībā, piedaloties diviem BIOR ekspertiem, pēc nejaušības principa. Izlozes metodika ir aprakstīta nejaušas izvēles rokasgrāmatā, un katras izlozes rezultāti ir fiksēti nejaušas izvēles protokolā. Plānotais novēroto rūpniecisko reisu skaits ar pelaģiskajiem un grunts traļiem ir norādīts datu vākšanas programmā. Bioloģisko paraugu ievākšanas metodika no zvejas kuģiem pēc nejaušības principa: https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Random_sampling.pdf Rokasgrāmata novērotājiem darbam Baltijas jūrā uz Latvijas zvejas kuģiem: https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Guidelines_observer_Baltic.pdf Piekrastes zvejā inormācijas ievākšana tiek veikta saskaņā ar BIOR noslēgtajiem pakalpojuma līgumiem ar zvejniekiem. Zvejnieki saskaņā ar līguma nosacījumiem ievāc noteiktu zivju sugu bioloģiskos paraugus un veic piezvejas novērtējumu nozvejā, fiksējot arī zvejas akta parametrus, un pēc tam nodod informāciju BIOR. Piezvejas reģistrēšana notiek saskaņā ar BIOR izstrādātajām vadlīnijām piekrastes monitoringa veikšanai: https://www.bior.lv/sites/default/files/inlinefiles/Piekrastes_uzskaites_bentiska_uskaite_RJL.pdf BIOR speciālisti katru gadu kā novērotāji piedalās atsevišķos piekrastes rūpnieciskās zvejas aktos. Latvijā līdz šim nav izstrādātas un aprobētas metodes putnu piezvejas novērtēšanai. Attiecībā uz roņiem, lai novērtētu to piezvejas lielumu, veicama zvejnieku individuāla aptauja, ar mērķi apzināt piezveju pa sezonām, zvejas rīkiem un rajoniem. Aptauja veicama ne retāk kā vienu reizi trīs gados. Apkopotā nacionālā piezvejas informācija pēc ICES datu pieprasījuma ik gadu tiek sniegta ICES WGBYC. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav

4.1.1.2 — Sugu populāciju skaitliskums

4.1.1.2. Sugu populāciju skaitliskums (GES komponente D1C2 – primārais kritērijs, 12.tabula) ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 51 Ūdens putnu skaits ziemas periodā 12.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā institūcija VARAM Atbildīgā organizācija DAP Abundance of waterbirds in the Indikatori wintering season Atbilstība HELCOM/ICES Birds - programmas tēmai Atbilstība HELCOM/ICES Marine wintering birds abundance apakšprogrammai and distribution Datu turētājs DAP Datu pieejamība DAP Jūrā ziemojošo ūdensputnu monitorings Jūrā ziemojošo ūdensputnu aviouzskaites. Uzskaišu transekti ik pa 3 km seklajās zonās vai ik pa 6 km dziļajās zonās, nosedzot visu Latvijas atbildībā esošo jūras akvatoriju. Monitoringa parametri – sugu sastopamība un katrai sugai konstatēto īpatņu skaits un blīvums. Monitoringa mērķis ir sekot līdzi Latvijas jūras ūdeņos sastopamo putnu sugu sastāva, skaita un izplatības izmaiņām dažādās sezonās, kā arī, konstatēt un prognozēt šo izmaiņu tendences. Korektu populāciju lieluma un ikgadējo populācijas svārstību datu iegūšanai plānojamas divu veidu uzskaites. Pilnās uzskaites paredzētas ziemojošo ūdensputnu populāciju lieluma novērtēšanai un tās primāri veicamas vienlaikus ar citām Baltijas jūras valstīm tajos gados, kad tiek organizētas koordinētās uzskaites Baltijas jūrā, bet ne retāk kā reizi sešos gados. Ja kādā sešu gadu Putnu Direktīvas 12. panta ziņošanas ciklā koordinētās uzskaites netiek veiktas, Latvija tās veic neatkarīgi no pārējām valstīm. Visos pārējos gados tiek veiktas t.s. “indeksa uzskaites”, kurās uzskaites tiek veiktas, lai iegūtu datus par ziemojošo ūdensputnu ikgadējām populāciju skaita svārstībām. Monitoringa metodika ir pieejama: https://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/vides_monitoringa_programma/#metodikas Roņu skaita un izplatības monitorings Latvijas ūdeņos 13.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM/ZM institūcija - Atbildīgā organizācija DAP/BIOR ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 52 Population trends and abundance Indikatori of seals HELCOM programme: Mammals Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM Expert Group on Marine Programmas tēmai Mammals (EG MAMA) Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM Sub-programme: Seal apakšprogrammai abundance Datu turētājs DAP/BIOR Datu pieejamība DAP/BIOR/HELCOM Roņu skaita un izplatības monitorings Latvijas ūdeņos nav īstenots, jo metodisko īpatnību, t.i., monitorings jāveic ziemas periodā, kad roņi atrodas Igaunijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, dēļ nav iespējams iegūt reprezentatīvus datus un rezultātus. Tā kā mērķis ir novērtēt iepējamo roņu populācijas lielumu Latvijas teritoriālajos un EEZ ūdeņos ir jāveic esošo monitoringa metožu aktualizācija un aprobācija. Novērtejuma sarežgītību nosaka tas, ka Latvijas ūdeņos nav roņu koloniju vietas un tie ierodas barošanās migrāciju rezultātā. Papildus iegūstami dati par roņu populācijas skaita dinamiku no kaimiņvalstīm un veicama šo datu analīze saistībā ar nacionālajiem piejamajiem datiem, piemēram, zvejnieku novērtie roņi, roņu piezveja uc. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 53 Roņu veselības stāvokļa monitorings Latvijas ūdeņos 14.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM/ZM institūcija Atbildīgā organizācija DAP/BIOR Indikatori Nutritional status of seals HELCOM programme: Mammals Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM Expert Group on Marine - Programmas tēmai Mammals (EG MAMA) Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM Sub-programme: Health apakšprogrammai status Datu turētājs DAP/BIOR Datu pieejamība DAP/BIOR/HELCOM Roņu barošanās rādītājiem ir viens no roņu populācijas raksturojošajiem indeksiem. To novērtē pēc zemādās tauku slāņa biezuma atbilstoši izstrādātajai metodikai: https://portal.helcom.fi/meetings/EG%20MAMA%2014-2020-774/MeetingDocuments/3- 3%20Guideline%20for%20blubber%20thickness%20in%20seals.pdf. Zemādas tauku slāņa biezums mērāms mm zvejas rīkos bojā gājušiem un nomedītajiem 1-3 gadus veciem pelēkajiem roņiem. Zemādas tauku slāņa biezuma mērījumi veicami rudenī. Papildus tam nosakāms roņa svars, garums, kā arī paņemami zobi vecuma noteikšanai. Ievāktā informācija ietverama nacionalajās datu bāzēs un ziņojama HELCOM EG MAMA ekspertu grupai. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 54 Krastā izskaloto beigto roņu uzskaite 14.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija DAP, pašvaldības Indikatori - - Atbilstība HELCOM/ICES Mammals Programmas topikam Datu turētājs DAP Dati pieejami DAP Krastā izskalotie roņi domājams ir roņi kas piezvejoti un gājuši bojā zvejnieku zvejas rīkos. Tāpēc šī informācija ir nozīmīga, lai novērtētu roņu piezvejas tendences un apjomus. Latvijas piejūras pašvaldībām rekomendēts veikt krastā izskaloto roņu reģistrāciju (izskalošanas datums, vieta, roņu suga, kā arī izskalotā roņa fotoattēls) un apkopoto informāciju ik gadu sniegt Dabas aizsardzības pārvaldei. Pašlaik ne HELCOM ne arī ICES attiecībā uz roņiem veic krasta izskaloto roņu datu apkopojumu, tāpēc tā ir nacionālā prioritāte. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav Pogaino roņu uzskaite Rīgas jūras līcī 15.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM/ZM institūcija Atbildīgā organizācija DAP/BIOR Population trends and abundance of Indikatori seals HELCOM programme: Mammals Atbilstība HELCOM/ICES - HELCOM Expert Group on Marine Programmas topikam Mammals (EG MAMA) Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM Sub-programme: Seal apakšprogrammai abundance Datu turētājs DAP/BIOR Dati pieejami DAP/BIOR/HELCOM Pogaino roņu uzskaites Rīgas jūras līcī veicams izmantojot Aero uzskaites Latvijas EEZ Rīgas līcī gados, kad līci klāj ledus. Uzskaites vēlams veikt un plānot sadarbībā ar Igaunijas ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 55 ekspertiem un atbilstoši HELCOM metodikai: https://helcom.fi/media/publications/Guidelines- for-monitoring-Seal-abundance-and-distribution-in-the-HELCOM-area.pdf. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav Piekrastes atslēgas zivju sugu sastopamība 16.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā institūcija ZM Atbildīgā organizācija BIOR Abundance of key coastal fish Indikatori species Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM programme: Fish, - Programmas tēmai Fisheries and Shellfish Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM Sub-programme: Coastal apakšprogrammai fish Datu turētājs BIOR Dati pieejamība BIOR, HELCOM COOL Datu vākšana tiek īstenota “Latvijas Nacionālā zivsaimniecības un akvakultūras datu vākšanas Darba plāna” (https://datacollection.jrc.ec.europa.eu/wp/2020), kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/1004, Komisijas īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 un Komisijas deleģēto lēmumu (ES) 2019/910, ietvaros. Piekrastes zivju monitoringa mērķis ir novērtēt izmaiņas piekrastes zivju sabiedrībā, kuras rodas eitrofikācijas, biotopu izmaiņu, klimata maiņas, toksisko vielu, svešo sugu un zvejas iedarbības rezultātā. Dati tiek iegūti Latvijas piekrastes ūdeņos (3-5 m dziļumā), izmantojot “Nordic coastal” tipa tīklus (Guidelines for Coastal Fish Monitoring Sampling Methods of HELCOM; http://helcom.fi/Lists/Publications/Guidelines for Coastal fish Monitoring of HELCOM.pdf.). Viens šāds tīkls ir 45 metrus garš, 1.8 metrus augsts un sastāv no deviņiem 5 metrus gariem tīklu paneļiem ar dažāda linuma acs izmēru– 30, 15, 38, 10, 48, 12, 24, 60 un 19 mm. Vadlīnijas piekrastes monitoringa veikšanai: https://www.bior.lv/sites/default/files/inlinefiles/Piekrastes_uzskaites_bentiska_uskaite_RJL.pdf Monitorings tiks veikts katru gadu laika periodā no februāra līdz decembim sekojošos piekrastes rajonos: • Jūrkalne (vienu reizi periodā) • Daugavgrīva (vienu reizi periodā) ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 56 • Pape (divas reizes periodā) • Salacgrīva (divas reizes mēnesī perioda laikā) • Liepāja (divas reizes mēnesī perioda laikā) • Plieņciems (vienu reizi mēnesī perioda laikā) • Ķesterciems (vienu reizi mēnesī perioda laikā) Papildus tiks veikti ūdens temperatūras, sāļuma, Seki dziļuma mērījumi. Indikatori tiek aprēķināti pēc HELCOM metodikas (sīkāk aprakstīta šeit: https://helcom.fi/wp-content/uploads/2019/08/Abundance-of-key-coastal-fish-species-HELCOM- core-indicator-2018.pdf) Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav Piekrastes zivju sugu funkcionālo grupu sastopamība 17.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā institūcija ZM Atbildīgā organizācija BIOR Indikatori Abundance of key coastal fish species Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM programme: Fish, Fisheries Programmas tēma and Shellfish - Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM Sub-programme: Coastal apakšprogrammai fish Datu turētājs BIOR Dati pieejamība BIOR, HELCOM COOL Datu vākšana tiek īstenota “Latvijas Nacionālā zivsaimniecības un akvakultūras datu vākšanas Darba plāna” (https://datacollection.jrc.ec.europa.eu/wp/2020), kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/1004, Komisijas īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 un Komisijas deleģēto lēmumu (ES) 2019/910, ietvaros. Piekrastes zivju monitoringa mērķis ir novērtēt izmaiņas piekrastes zivju sabiedrībā, kuras rodas eitrofikācijas, biotopu izmaiņu, klimata maiņas, toksisko vielu, svešo sugu un zvejas iedarbības rezultātā. Indikatori tiek aprēķināti pēc HELCOM metodikas (sīkāk aprakstīta šeit: https://helcom.fi/baltic-sea-trends/indicators/abundance-of-coastal-fish-keyfunctional-groups/) Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 57

4.1.2 — Pelaģiskās dzīvotnes

4.1.2. Pelaģiskās dzīvotnes

4.1.2.1 — Dzīvotņu tipa stāvoklis

4.1.2.1. Dzīvotņu tipa stāvoklis (GES komponente D1C6 – primārais kritērijs) Pavasara fitoplanktona sugu sastāvs Novērojumus veic fiksētās stacijās (19. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas integrētā (0-10 m) paraugā. Novērojumi tiek veikti katru gadu pavasara sezonā ar paraugu ņemšanas biežumu vismaz 5 reizes gadā (19. tabula). 18.tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI HELCOM Diaton/Dinoflagellate Indikatori index - Atbilstība HELCOM Fitoplanktona sugu sastāvs un Programmai biomasa Datu turētājs LHEI Dati pieejamība LHEI, ICES, EMODNET Metožu apraksts: Paraugi kramaļģu un dinofītaļģu analīzēm tiek ievākti ar integrētā (0-10 m) paraugu ņēmēja palīdzību, vienā atkārtojumā no reprezentatīvām stacijām, un fiksēti ar lugola etiķskābes šķīdumu. Kramaļģu un dinofīaļģu sugu sastāvs un biomasa tiek noteikta atbilstoši HELCOM, 2017; COMBINE Manual for Marine Monitoring, Annex C-6. Metode ir piemērota kvalitatīvai (sugu sastāvs) un kvantitatīvai (biomasa) fitoplanktona organismu noteikšanai jūras un iesāļu ūdeņu paraugos. Organismu taksonomiskā piederība un skaits tiek noteikti, izmantojot invertēto mikroskopu 400 un 200x palielinājumā. Skaitāmo šūnu skaits nedrīkst būt mazāks par 500. Kramaļģu un dinofītaļģu biomasas aprēķināšanai nepieciešams zināt katras sugas šūnu vidējo tilpumu un to skaitu. Tilpumu nosaka pēc matemātiskām formulām, pielīdzinot dažādas šūnu formas ģeometriskām figūrām. Reizinot šūnu skaitu ar tilpumu, iegūst populācijas biomasu. Summējot visu šūnu aprēķinātās biomasas, iegūst visā paraugā esošā taksonomisko grupu un kopējo biomasu (Olenina et al. 2006). Papildus tiek noteikta silikātu silīcija (Dsi) koncentrācija izmantojot standartmetodi (Methods of Seawater Analysis. Ed. By K.Grasshoff, M.Ehrhardt, K.Kremling, Second, Revised and Extended Edition, Basel, Verlag Chemie, 1983), kas modificēta saskaņā ar norādījumiem HELCOM vadlīnijās). Silikātu satura noteikšanai tiek lietota metode, kuras pamatā ir silikāta jonu reakcija ar amonija molibdātu, veidojot dzeltenu kompleksu savienojumu – heteropoliskābi, kuru reducējot ar askorbīnskābi iegūst zilu savienojumu ar gaismas absorbcijas maksimumu pie viļņa garuma 810 nm. Kramaļģu/Dinofītaļģu indeksa (Dia/Dino indekss) indikators ir izstrādāts un aprēķināts atbilstoši HELCOM indikatora aprakstam HELCOM, 2018; Diatom/Dinoflagellate index un ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 58 atspoguļo kramaļģu vai dinofītaļģu dominēšanu pavasara “ziedēšanas” laikā un izmaiņas šo grupu sadalījumā var ietekmēt barības ķēdi gan kā izmaiņas barības kvalitātē augēdājiem, gan to patērētājiem (plēsējiem). Ja pavasara sukcesijā dominē kramaļģes, tad tās pēc dzīves cikla beigām ātri nogrimst, samazinot zooplanktona barības bāzi, taču zoobentosu nodrošina ar lielāku barības daudzumu. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R-kontrolkartes, dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem 19.tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2021.–2026. gadam fitoplanktona sugu sastāvam un biomasai (FP_bm) Apsekojamie Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads horizonti (m) (mēnesis) NI, PA, JM, LI, PV, VE, OV, 114A, 174, 142, 172, 170, 162, 167, 165, 101A, 03. (1x), 04. (2x), 05. 0–10 2021.–2026. 163, 162, 160, 158, 119, 135, 121, (2x) 121A Dominējošo fitoplanktona sugu sezonālā sukcesija 20.tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI Fitoplanktona sabiedrības Indikatori daudzveidības indikators Atbilstība HELCOM Fitoplanktona sugu sastāvs - Programmas topikam un biomasa Atbilstība HELCOM - apakšprogrammai Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI, ICES, EMODNET ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 59 Novērojumus veic fiksētās stacijās (21. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas integrētā (0-10 m) paraugā. Novērojumi tiek veikti katru gadu fitoplanktona aktīvās attīstības periodā ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā 21. tabula). Metožu apraksts: Paraugi fitoplanktona dominējošo grupu analīzēm tiek ievākti ar integrētā (0-10 m) paraugu ņēmēja palīdzību, vienā atkārtojumā no reprezentatīvām stacijām, un fiksēti ar lugola etiķskābes šķīdumu. Dominējošo grupu sugu sastāvs un biomasa tiek noteikta atbilstoši HELCOM, 2017; COMBINE Manual for Marine Monitoring, Annex C-6. Metode ir piemērota kvalitatīvai (sugu sastāvs) un kvantitatīvai (biomasa) fitoplanktona organismu noteikšanai jūras un iesāļu ūdeņu paraugos. Organismu taksonomiskā piederība un skaits tiek noteikti, izmantojot invertēto mikroskopu 400 un 200x palielinājumā. Skaitāmo šūnu skaits nedrīkst būt mazāks par 500. Dominējošo fitoplanktona grupu biomasas aprēķināšanai nepieciešams zināt katras sugas šūnu vidējo tilpumu un to skaitu. Tilpumu nosaka pēc matemātiskām formulām, pielīdzinot dažādas šūnu formas ģeometriskām figūrām. Reizinot šūnu skaitu ar tilpumu, iegūst populācijas biomasu. Summējot visu šūnu aprēķinātās biomasas, iegūst visā paraugā esošā taksonomisko grupu un kopējo biomasu (Olenina et al. 2006). Dominējošo fitoplanktona sugu sezonālas sukcesijas indikators ir izstrādāts un aprēķināts atbilstoši HELCOM indikatora aprakstam HELCOM, 2018; Seasonal succession of dominating phytoplankton groups un atspoguļo dominējošo fitoplanktona grupu pieļaujamās sezonālās robežvērtības, kas noteiktas izmantojot references periodu. Indikatora vērtības ir balstītas uz katra mēneša vidējā datu punktu skaita, kas izteikti kā procenti no kopēja novērojumu skaita un ietilpst pieļaujamajās robežvērtībās. Izteiktas novirzes ārpus noteiktajām robežvērtībām norāda uz vides stāvokļa pasliktināšanos. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R-kontrolkartes, dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem 21. tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2020.–2026. gadam fitoplanktona sezonālai sukcesijai. Apsekojamie Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads horizonti (m) (mēnesis) NI, PA, JM, LI, PV, VE, OV, 114A, 174, 01.–03., 04., 05., 06., 142, 172, 170, 167, 165, 101A, 163, 0–10 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 162, 160, 158, 119, 135, 121, 121A ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 60

4.1.3 — Bentiskās dzīvotnes

4.1.3. Bentiskās dzīvotnes Monitoringa programma aprakstīta 6. Nodaļā.

4.1.4 — Ekosistēmas, t.sk.barības tīkli

4.1.4. Ekosistēmas, t.sk.barības tīkli Monitoringa programma aprakstīta 4. Nodaļā ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 61

4.2 — Raksturlielums D2: Cilvēku veikta svešzemju sugu introdukcija ir tādos

4.2. Raksturlielums D2: Cilvēku veikta svešzemju sugu introdukcija ir tādos apjomos, kas ekosistēmu neietekmē nelabvēlīgi 22.tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana - Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 Jūras reģions Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 Antropogēnās aktivitātes nav Vides mērķis negatīvi ietekmējušas jūras JVM1 biotopus un sugas Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Cilvēka darbību rezultātā introducēto svešzemju sugu monitorings galvenokārt fokusējas uz pasākumu, kas vērsti uz jaunu sugu ienākšanas nepieļaušanu, efektivitātes novērtējumu un uz svarīgāko svešzemju sugu, kas ir izveidojušas noturīgas populācijas, izplatības un skaita novērtēšanu. Bez tam monitoringa programma dod iespēju novērtēt izvēlēto svešo sugu ietekmēto bentisko dzīvotņu telpisko apmēru un sadalījumu.

4.2.1 — Jaunu svešzemju sugu introdukcija

4.2.1. Jaunu svešzemju sugu introdukcija (GES komponente D2C1 – primārais kritērijs) 23.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI No jauna ienākušo svešo Indikatori BAL-HELCOM-nis1 sugu skaits Atbilstība HELCOM/ICES Trends in arrival of new Programmai non-indigenous species - Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI Novērojumus veic Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas fiksētās stacijās (24. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas. Novērojumi tiek veikti trīs reizes sešu gadu periodā (katru otro gadu) divas reizes viena gada laikā: pavasara un vēlas vasaras - rudens sezonās . Metožu apraksts: Latvijas ostās vides parametru apsekojums un paraugu ievākšana jāveic saskaņā ar HELCOM/OSPAR Ostu apsekojumu protokolu, kas ir daļa no “Kopīgajām HELCOM/OSPAR vadlīnijām par izņēmumiem saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kuģu ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 62 balasta ūdens un nosēduma kontroli un pārvaldību, noteikumiem A-4”, ko HELCOM un OSPAR līgumslēdzējas puses pieņēmušas 2013.gadā. Katrā paraugu ievākšanas stacijā nosaka GPS koordinātes un fiksē paraugu protokolā. Ostu ūdens vides parametru apsekojumiem minimālā prasība ir noteikt ūdens temperatūras un sāļuma mērījumus vismaz ar trīs metru intervālu no ūdens kolonas pirmā metra līdz gruntij ņemot vērā konkrētās vietas plūdmaiņu un ostu raksturojumu. Sāļuma un temperatūras mērījumi jāveic katrā paraugošanas vietā. Mērījumus jāveic izmantojot iegremdējamu, daudzparametru hidroloģisko zondi, un, ja pieejamais aprīkojums atļauj, jānosaka ūdens duļķainība, izšķīdušā skābekļa un hlorofila “a” koncentrācija. Ūdens caurredzamība jānosaka pielietojot Seki disku. Paraugi jāievāc pavasara un vasaras sezonās, fitoplanktona ziedēšanas maksimumā. Paraugu ievākšanas protokolā jāatzīmē vēja stiprums, virziens, gaisa temperatūra un mākoņainība. Sedimentu jeb grunts tips un frakcija var tikt vērtēti vizuāli veicot grunts organismu paraugu ievākšanu. Paraugi cilvēka patogēnu analīzēm jāņem 2 reizes gadā – pavasara fitoplanktona ziedēšanas laikā un tā vasaras maksimumā. Paraugus ievāc tajās pašās stacijās, kur tiek reģistrēti ūdens vides parametri, ievākti fitoplanktona un zooplanktona paraugi. Cilvēka patogēnu analīzes ietver zarnu enterokoku, Escherichia coli and Vibrio cholera daudzuma noteikšanu. Ja ostās šai laikā patogēnu analīzes jau tiek veiktas un ja to metodika atbilst HELCOM/OSPAR ostu apsekojuma protokola prasībām, tās var izmantot HELCOM/OSPAR ostu apsekojuma protokolam vai to papildina. Katrā paraugu ņemšanas vietā cilvēka patogēnu analīzēm tiek ņemts viens paraugs aptuveni 30 cm dziļumā no ūdens virskārtas ar kopējo tilpumu 500 ml. Ja nepieciešams, parauga tilpumu var palielināt. Tālāka paraugu ņemšanas metodika, paraugu transportēšana un uzglabāšana, un analīzes jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības Peldūdeņu direktīvā 2006/7/EC. Šī direktīva nosaka, ka: • Ja iespējams, ūdens paraugu ņem 30 centimetru zem ūdens virsmas. Ūdens ir vismaz vienu metru dziļš. Ja nepieciešams, ūdens paraugu ņem no laivas. • Ūdens paraugu pudeles atbilst vienai no šādām prasībām: o tās sterilizētas autoklāvā ne mazāk kā 15 minūtes 121 ºC temperatūrā; o veikta sausā sterilizēšana 160 ºC līdz 170 ºC temperatūrā ne mazāk kā vienu stundu; o apstaroti ūdens paraugu trauki, kas saņemti sterilā iepakojumā tieši no ražotāja. • Ūdens paraugu ņemšana: o ūdens paraugu pudeles (trauka) apjoms ir atkarīgs no ūdens daudzuma, kas nepieciešams, lai pārbaudītu katru rādītāju. Minimālais pudeles (trauka) tilpums ir 250 ml; o ūdens paraugu pudeles (trauki) ir no caurspīdīga un bezkrāsaina materiāla (stikla vai plastmasas – polietēna vai polipropilēna); o lai novērstu ūdens parauga nejaušu piesārņošanu, parauga ņēmējs izmanto aseptisku parauga ņemšanas tehniku, kas ļauj saglabāt parauga trauka sterilitāti un nepiesārņo paraugu. Ja paraugs tiek ņemts atbilstoši šai tehnikai, papildus nav nepieciešams sterils aprīkojums (piemēram, sterili ķirurģiskie cimdi, knaibles, kārts); o ūdens paraugu skaidri apzīmē ar neizdzēšamu tinti uz pudeles (trauka) un izdara atzīmi ūdens paraugu ņemšanas veidlapā. • Ūdens paraugu glabāšana un transportēšana pirms analīzes: ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 63 o visos transportēšanas posmos ūdens paraugu aizsargā no gaismas (īpaši no tiešas saules gaismas); o ūdens paraugu līdz atvešanai uz laboratoriju glabā apmēram 4 ºC temperatūrā aukstuma kastē vai ledusskapī (atkarībā no laikapstākļiem). Ja transportēšana uz laboratoriju aizņem vairāk nekā četras stundas, ūdens paraugu transportē ledusskapī; o laikposmam starp ūdens paraugu ņemšanu un analīzes veikšanu jābūt iespējami īsam. Ieteicams ūdens paraugu analizēt tajā pašā darbdienā. Ja tas nav iespējams, ūdens paraugu analizē ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā ņemšanas. Līdz tam ūdens paraugus glabā tumsā 4 ºC ± 3 ºC temperatūrā. Atbilstoši Eiropas Savienības Peldūdeņu direktīvā 2006/7/EC, cilvēku patogēnu analīzēm tiek izmantotas šādas metodes: • Zarnu enterokoki (KVV 3/100 ml): o LVS EN ISO 7899-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim" vai o LVS EN ISO 7899-2:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2.daļa: Membrānfiltrācijas metode" • Escherichia coli (KVV3/100 ml) o LVS EN ISO 9308-1:2014 “Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju skaitīšana. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode ūdeņiem ar zemu bakteriālo floras fonu” vai o LVS EN ISO 9308-3:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 3.daļa: Mikrometode (visiespējamākais skaits), E.coli noteikšana un uzskaite virszemes ūdenī un notekūdenī" Šajā direktīvā nav minēts, kāda metode jāizmanto Vibrio cholera daudzuma noteikšanai. Fitoplanktona paraugi sugu sastāva un sastopamības noteikšanai ir jāņem katrā paraugu ņemšanas vietā, ievācot vienu apvienotu fitoplanktona paraugu (ūdens paraugs) un vienu koncentrētu fitoplanktona paraugu (tīkla paraugs). Fitoplanktona paraugi jāievāc divās sezonās (pavasara fitoplanktona „ziedēšanas” un vasaras maksimuma laikā). Apvienotā fitoplanktona parauga ievākšana:- - katrā paraugošanas vietā ievāc 250 ml lielu fitoplanktona paraugu, apvienojot ūdens paraugus no trim vietām vismaz 15 m attālumā vienu no otras. Paraugi (0,5-1,0 l) būtu jāievāc virskārtā (1 m dziļumā) un 5 m dziļumā. Paraugu fiksē ar 4% etiķskābo lugola šķidumu. Koncentrēta fitoplanktona parauga ievākšana: - koncentrētu fitoplanktona paraugu ievāc, izmantojot ar rokām lietojamu planktona tīklu no ostas doka. Tīkla acs izmērs fitoplanktona ievākšanai: 20 mikrometri. Trīs tīklu paraugi ievācami tīklu velkot tauvā ar 10 līdz 15 m lielu attāluma intervālu vienu no otra, un vilšanas ātrumam nepārsniedzot 0,25-0,30 m s-1. Fitoplanktona sugu sastāvs, skaits un biomasas jānosaka, balstoties uz HELCOM COMBINE rokasgrāmatu, 6. pielikumu (HELCOM COMBINE manual Annex 6: Guidelines for phytoplankton species composition, abundance and biomass). Minimālās prasības fitoplanktona sugu identificēšanā: jānosaka visas svešās sugas paraugā, to daudzumu nosakot semikvantitatīvi – skalā no 1-5 (1 – ļoti reti, 5 – ļoti daudz) vai arī izmantojot procentuālo skalu. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 64 Zooplanktona paraugus ievāc ar standarta Baltijas jūras monitoringā izmantojamu planktona tīklu (acu izmērs 100 μm) vertikāli visā ūdens stabā katrā no paraugu ievākšanas stacijām. Planktona tīkla vilkšanas ātrumam jābūt aptuveni 1m/s. Planktona tīkla atvērumā vēlams ievietot plūsmas merītāju, lai kvantificētu katrā paraugu ievākšanas stacijā izfiltrēto ūdens apjomu. Paraugus līdz to analīzei laboratorijai glabā 4% formalīna fiksācijā. Ja paraugos konstatētā suga nav identificējama, tad tā ir jānofotografē un jāsaglabā līdz turpmākai identificēšanai. Paraugu analizēšanu laboratorijā veic saskaņā ar HELCOM COMBINE vadlīniju pielikumu C-7 Mezozooplanktons. Mobilās epifaunas paraugu ievākšanā ir jāizmanto divu veidu murdi: kastes tipa murds (63 cm x 42 cm x 20 cm ar linuma acs izmēru starp mezgliem 13 mm) krabju ķeršanā, kā, piemēram, Ķīnas cimdiņkrabja murdi un cilindra veida murdi (42 cm garumā un 23 cm diametrā ar linuma acu izmēru 6,4 mm un murda “mutes” atvērumu 2,5 cm), kas galvenokārt paredzēts sīko zivtiņu (grunduļu un stagaru) ķeršanai. Cilindra veida murdi vairāk ir piemēroti mazo zivtiņu ķeršanai, bet tos veiksmīgi var izmantot arī garneļu un mizīdu iegūšanai, un izmērā sīko krabju ķeršanai, kā, piemēram, dubļu krabjus. Kastes tipa murdi vairāk piemēroti lielāku bezmugurkaulnieku un lielāku zivju ķeršanai. Murdos kā ēsma ir jāizmanto vietējai ihtiofaunai raksturīgo un biežāk sastopamo zivju sugu gaļa. Murdu efektīgākai nogremdēšanai un nostiprināšanai uz grunts ir jāizmanto atsvari (akmeņi, ķieģeļi, metāls u.c.), cilindra veida murdiem aptuveni 1 kg, kastes tipa murdiem aptuveni 1 līdz 2 kg smagi. Murdus ar auklas palīdzību piestiprina pie ostas konstrukcijām, lai tos būtu vieglāk atrast uz izcelt no ūdens. Katrā paraugu ievākšanas stacijā ir jāizvieto trīs katra tipa murdi un tie jātur ūdenī 48 stundas. Katra murda zvejas ilgumu jāfiksē protokolā (minūtes precizitāte). Tāpat protokolā ir jāatzīmē izmantoto murdu parametri un ēsmā izmantotā zivs gaļa. Noķertais loms ir jāidentificē līdz mazākajam iespējamajam taksonam, jāieliek paraugu “Zip-Lock” maisiņā un jāievieto aukstuma kastē transportēšanai uz laboratoriju. Protokolā ir jāfiksē arī murdu izvietošanas dziļums, GPS koordinātes un substrāta tips. Vēlāk laboratorijā sugas ir vēlreiz jāpārbauda, vai lauka apstākļos ir noteiktas precīzi un katrs indivīds ir jānomēra, jānosver un ja nepieciešams jāpreparē un jāsagatavo ilgākai uzglabāšanai. Zivis un lielākus bezmugurkaulniekus var sasaldēt, savukārt mazākus bezmugurkaulniekus uzglabā 4 % formalīna šķīdumā. Katrā paraugu ievākšanas vietā ar skrāpi jāievāc vismaz trīs kvantitatīvi paraugi no pāļiem vai līdzīgām iepriekš minēto vietu konstrukcijām. Pirmajai paraugu ievākšanas vietai jābūt vismaz 10 metru attālumā no konstrukcijas beigām, lai novērstu negatīvo “malas ietekmi” (“edge effect”) un pārējām paraugu ievākšanas vietām jābūt vienādā attālumā (10 – 15 metru intervālā) vienai no otras. Arī ievācot paraugus no viļņlaužu, molu, akmens mūru (betona) virsmas un dabīgajiem akmens rifiem, paraugu ievākšanas vietām jābūt 10 – 15 metru attālumā. Kuģu vraki bieži vien ir svešzemju sugu izplatības “epicentri”, tāpēc tajos paraugi jāievāc pēc līdzīga principa. Lielākajā daļā paraugu ievākšanas vietu paraugus nav iespējas ievākt dziļāk, kā sniedzas rokas. Ja konstrukcijas ir iespējas pacelt un novietot uz piestātnes (piemēram, tauvas un ķēdes), 3 x 0,10 m2 kvadrāti jānofotografē un paraugi ar skrāpi jāievāc 0,5 m, 3,0 m, 7,0 m dziļumā un no gultnes. Paraugus ar skrāpi var ievākt arī no citām piemērotām vietām, kas sniedzas dziļumā vai arī nirstot. Paraugu ievākšanu veic no noteikta virsmas laukuma (piemēram, 0,25 x 0,25 m) paraugus ievāc ar skrāpi (rāmja izmērs 0,25 x 0,25 m; tīkla acs izmērs 0,5 mm), kurš papildus aprīkots ar metāla asmeni, lai vieglāk no cietā substrāta atraut spēcīgi piestiprinājušos apauguma organismus, piemēram, jūraszīles (Amphibalanus improvisus) un mainīgas sēdgliemenes (Dreissena polymorpha). ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 65 Ievāktais paraugs no skrāpja tīkliņa tiek ievietots spainī ar ūdeni un pēc tam skalots caur sietu, kura acs izmērs ir 0,5 mm. Izskalotais paraugs tiek ievietots aizspiežamā plastmasas maisiņā, tam tiek pievienota etiķete, to ievieto aukstumkastē un transportē uz laboratoriju. Ja paraugs uzreiz netiek apstrādāts to uzglabā saldētavā vai arī pārvieto polietilēna traukā un fiksē 70 % etilspirta vai 4 % formalīna šķīdumā. Paraugi laboratorijā tiek atsaldēti vai ja fiksēti, rūpīgi noskaloti no fiksatora, skalojot caur sietu ar acs izmēru 0,5 mm (ja paraugi fiksēti formalīna šķīdumā, tos pirms tālākas apstrādes var diennakti ievietot ūdenī). No sedimentu daļiņām tiek izlasīti visi makrozoobentosa organismi. – Šķirošanu veic pakāpeniski, nelielu parauga apjomu ievietojot baltā vannītē un izlasot visus organismus ar pinceti; kad tas veikts, ievieto nākamo parauga daļu. Ja organismi ir ļoti maza izmēra, paraugu pa daļām ievieto Petrī traukā un izmanto stereomikroskopu. Ja vienam taksonam sastopamas vairākas attīstības stadijas – tad tās var skaitīt un tām noteikt biomasu atsevišķi. No jūraszīlēm un daudzveidīgajām sēdgliemenēm rūpīgi notīra sedimentu daļiņas un apauguma aļģes un kolonijas veidojošos apauguma organismus, piemēram Cordylophora caspia, kuriem sastopamību nosaka ballēs. Organismi tiek noteikti līdz zemākajam iespējamajam taksonomiskajam līmenim. Taksoniem tiek noteikts īpatņu skaits (1 m 2) vai projektīvais segums ballēs (no 1 līdz 5, kurs 1- rets, 5 – ļoti bieži sastopams) vai procentuāli kolonijas veidojošajiem organismiem un sausā biomasa uz laukuma vienību (1 m 2). Visām svešzemju sugām tiek noteikts sastopamības biežums ballēs no 1 līdz 5 (1- rets, 5 – ļoti bieži sastopams). Nosēdināšanas plātņu konstrukcija jāveido no 11 m garas virves (ᴓ 0.5 cm), trīs pelēkas krāsas PVC materiāla plāksnēm (15 x 15 cm) un ķieģeļa. Katras plātnes centrā ir jābūt izurbtam virves caurumam (ᴓ 0.5 cm). Uz virves noteiktā attālumā jāizvieto plātnes, tās nostiprinot ar mezgliem abās plātnes pusēs. Plātnes jāizvieto 3m, 5m un 9m attālumā, mērot no virves sākuma. Tās ar 2 m vaļīgu virvi piestiprina pie ostas doka. Ja ostas doks ir augsts, nepieciešams atstāt vairāk brīvās virves. Ievietojot konstrukciju ūdenī, ķieģelim jābūt piestiprinātam virves lejasdaļā kā atsvaram. Izmēģinājumos, nosēdināšanas plātnes tiek turētas apmēram sešas nedēļas. Taču, saskaņā ar HELCOM/OSPAR ostu paraugu ievākšanas protokolu paraugi ievācami vienlaicīgi ar pavasara un vasaras fitoplanktona ziedēšanas maksimumu. Tāpēc minimālais plātņu iegremdēšanas laiks ir 3 mēneši. Nosēdināšanas plātnes jāizvieto vietās, kur tās netraucēs, piemēram, ostu satiksmei. Iekārtām vajadzētu būt cieši piesaitētām pie piestātnes tā, lai pirmā plātne būtu iegremdēta aptuveni 1 m dziļumā. Ja paraugu ievākšanas vietā ūdens dziļums ir mazāks par 8m, tad dziļāko plātni var noņemt un ķieģeli var piestiprināt atbilstošā dziļuma vietā. Iekārtai jābūt vertikālā stāvoklī un virvei nostieptai. Nosēdināšanas plātņu iekārtas būtu jānovāc vienlaicīgi ar maksimālo vasaras paraugu ievākšanas laiku. Tomēr, balstoties uz izmēģinājumiem, konstatēts, ka 6 nedēļu iegremdēšanas laiks ir pietiekams, lai uzkrātos reprezentatīva apauguma izlase uz plātnēm. Novācot iekārtas, būtu nepieciešams tās vilkt virzienā uz ostas doku pēc iespējas uzmanīgāk, lai novērstu iespēju zaudēt jebkādus organismus, piemēram, mobilo epifaunu. Izņemtā iekārta ir jānovieto uz plastmasas loksnes vai atvērta plastmasas maisiņa un no tās ir jāatdala virve un ķieģelis. Plātnes būtu jānofotografē un pirms transportēšanas jāievieto marķētos, noslēdzamos maisiņos. Ķieģelis un virve jāievieto atsevišķā maisā. Ievietojot plātnes maisiņos, tām jābūt mitrām. Plātnes būtu jāpatur mitras, pievienojot maisiņos nedaudz jūras ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 66 ūdens. Visi no plātnēm, virves un ķieģeļa atdalījušies organismi jāievieto atsevišķā, marķētā ZIP LOCK maisiņā. Pēc tam visas nosēdināšanas plātņu daļas jāievieto aukstuma kastēs un pēc iespējas ātrāk jānogādā uz laboratoriju. Katrā bentiskās infaunas jeb makrozoobentosa paraugu ievākšanas vietā jāievāc 3 atkārtojumi ar 15 m attālumu starp atkārtojumu ievākšanas punktiem pielietojot grunts smēlēju no piestātnes. Protokolā rekomendēts infaunas paraugu ievākšanai izmantot Ekman tipa gruntssmēlēju. Papildinātajā protokola 2014. gada rekomendācijās (HELCOM 2014) norādīts, ka par ieteicamu gruntssmēlēju tiek uzskatīts Petit Ponar kauss ar tvēriena laukumu 0,023 m 2. Papildus vizuāli jānovērtē sedimentu kvalitāte. Ja nepieciešams, papildus jāievāc vēl viens grunts paraugs turpmākai granulometriskai analīzei. Paraugu ievākšanas laikā par apmierinošu tiek uzskatīts paraugs, ja parauga ņemšanas laikā kauss iespiežās sedimentā 5-10cm dziļumā. Ja šādu paraugu nav iespējams ievākt no piestātnes, tiek rekomendēts izmantot ostas teritorijā esošos tiltus. Bentiskās infaunas paraugu skalošanai jāizmanto kaprona siets ar acu izmēru 0,5mm. Izskalotie paraugi jāievieto piemērotos traukos (1L) un jāfiksē ar heksamīnu buferētu 4% formaldehīda šķīdumu ūdenī vai 70% spirta šķīdumā ne vēlāk kā 8 stundas pēc paraugu ievākšanas. Laboratorijā pēc nepieciešamības tie var tikt iekrāsoti ar krāsu Rose Bengal (1 g/dm 3 40% formaldehīda šķīdumu). Papildus katrā bentisko infaunas paraugu ievākšanas vietā ar hidroloģisko zondi jāievāc ūdens piegrunts slāņa vides parametri (temperatūra, sāļums un skābekļa piesātinājums). Bentiskie infaunas paraugi jāievāc vienu reizi gadā otrajā ostu apsekošanas periodā no jūlija līdz septembrim, lai paraugā konstatētie īpatņi sasniedz pieaugušo bezmugurkaulnieku stadiju un ir vieglāk identificējami. Visu ievākto paraugu turpmākā taksonomiskā analīze notiek laboratorijā. Paraugā esošo organismu taksonomiska piederība jānosaka līdz iespējami zemākajam taksonomiskajam līmenim. Sugu blīvums un biomasa paraugā jānosaka sasakaņā ar HELCOM apstiprināto metodoloģiju (HELCOM 1998). Ja tas nav iespējams, minētie sugu parametri jāvērtē izmantojot 1-5 vērtību skalu vai procentuālu sadalījumu. Gadījumā, ja paraugu analīzes laikā tiek konstatēta iepriekš nezināma suga, tā jānofotografē un jāfiksē turpmākām analīzēm, piem., 96% etanolā ģenētiskai analīzei. Kopumā paraugu ievākšanā, skalošanā, fiksēšanā un analīzē jāvadās pēc HELCOM Combine manual Annex C-8 Soft bottom Macrozoobenthos. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea” . Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R-kontrolkartes, dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem. 24. tabula Paraugu ņemšanas staciju koordinātes un apsekojumu grafiks Apsekojumi veicami Osta Stacijas Nr. Platums Garums Gads (mēnesis) ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 67 aprīlis-maijs; augusts- 2021.; 2023.; L1 56,5162 21,0003 septembris 2025. Liepājas osta aprīlis-maijs; augusts- 2021.; 2023.; L6 56,5233 20,9832 septembris 2025. aprīlis-maijs; augusts- 2021.; 2023.; L7 56,5313 20,9950 septembris 2025. aprīlis-maijs; augusts- 2021.; 2023.; V1 57,3961 21,5511 septembris 2025. Ventspils osta aprīlis-maijs; augusts- 2021.; 2023.; V2 57,3954 21,5403 septembris 2025. aprīlis-maijs; augusts- 2021.; 2023.; V3 57,4059 21,5430 septembris 2025. aprīlis-maijs; augusts- 2021.; 2023.; R1 57,0523 24,0300 septembris 2025. Rīgas osta aprīlis-maijs; augusts- 2021.; 2023.; R2 57,0376 24,0788 septembris 2025. aprīlis-maijs; augusts- 2021.; 2023.; R3 57,0217 24,0866 septembris 2025. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 68 4.2.2.Naturalizējušos svešzemju sugu, kuras ievērojami palielina nelabvēlīgo ietekmi uz konkrētām sugu grupām vai dzīvotņu lieltipiem, skaitliskums un telpiskais sadalījums (GES komponente D2C2 – sekundārais kritērijs) 4.2.2.1.Eriocheris sinensis jeb Ķīnas cimdiņkrabja sugas skaitliskums un telpiskais sadalījums 25.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā institūcija VARAM Atbildīgā organizācija LHEI un DAP Indikatori - Atbilstība HELCOM/ICES - Non-Indigenous species Programmai Datu turētājs LHEI un DAP Dati pieejami LHEI un DAP Lai novērtētu Eriocheris sinensis jeb Ķīnas cimdiņkrabja sugas skaitliskumu un telpisko sadalījumu monitoringam jāaptver visi Ķīnas cimdiņkrabja dzīves cikla posmi - gan planktona stadija, gan pieaugušie īpatņi. Metožu apraksts: Ķīnas cimdiņkrabja planktona stadijas monitorings: Zooplanktona monitoringa (Nodaļa 4.1.1.) ietvaros tiks veikta analīze arī potenciālajām Ķīnas cimdiņkrabju planktoniskajām stadijām ilggadīgajās monitoringa stacijās Rīgas līcī (10 stacijas piekrastē un 6 stacijas atklātajā Rīgas līča daļā) un 8-10 stacijās atklātās Baltijas jūras daļā piekrastē. Ķīnas cimdiņkrabja izplatības un skaita monitorings: Lai apzinātu Ķīnas cimdiņkrabju pieaugušo īpatņu skaitu kā piemērotākā monitoringa metode izvēlēta krabju piezvejas reģistrēšana rūpnieciskajā piekrastes zvejā un to nozvejas uz piepūles vienību (CPUE catch per unit effort) salīdzināšana pa sezonām un piekrastes teritorijām. Rūpnieciskā zveja notiek regulāri visa gada garumā, aptverot lielāko daļu Latvijas piekrastes teritorijas un iegūtā informācija būs telpiski reprezentatīva. Katrā Latvijas piekrastes pagastā ir plānots izmantot vienu piekrastes zvejas uzņēmumu, ar kuru vienojoties, tiktu reģistrēta informācija par nozvejas ilgumu, izmantotajiem zvejas rīkiem un tajos noķertajiem Ķīnas cimdiņkrabjiem visas zvejas sezonas laikā. Papildus nozvejas reģistrēšanai plānots arī ievākt bioloģiskos krabju paraugus, lai reģistrētu to dzimumu, dzimumnobriešanu, morfoloģiskos parametrus (un ģenētisko materiālu). Iespēju robežās, plānots fiksēt visus noķertos krabjus sasaldējot, lai vēlāk laboratorijā tiem veiktu pilnu bioloģisko analīzi. Ilggadīgi Ķīnas cimdiņkrabju bioloģisko analīžu dati ilgtermiņā palīdzētu atbildēt uz jautājumu, vai šī suga spēj pielāgoties un veiksmīgi vairoties Latvijas jūras ūdeņos. Ķīnas cimdiņkrabja izplatības sabiedriskais monitorings: 2020.gadā sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi tiks izveidota interneta vietne, kur Latvijas sabiedrība var ziņot par Ķīnas cimdiņkrabju atradumiem. Informācijas ziņošanas lapā definēti ziņojamie parametri (piem., ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 69 datums, laiks, vietas koordinātes, nepieciešamie attēli u.c.). LHEI sadarbībā ar DAP izvērtēs ziņoto datu kvalitāti, lai tie būtu izmantojami Ķīnas cimdiņkrabju monitoringam. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav 4.2.2.2.Apaļā jūras grunduļa telpiskais sadalījums un skaitliskums 26.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā ZM institūcija Atbildīgā organizācija BIOR Trends in arrival of new non- Indikatori indigenous species Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM programme: Non- - Programmas topikam indigenous species Atbilstība HELCOM/ICES HELCOM Subprogramme: apakšprogrammai Non-indigenous species Datu turētājs BIOR Datu pieejamība BIOR/ICES/DATRAS Datu vākšana tiek īstenota “Latvijas Nacionālā zivsaimniecības un akvakultūras datu vākšanas Darba plāna” (https://datacollection.jrc.ec.europa.eu/wp/2020), kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/1004, Komisijas īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 un Komisijas deleģēto lēmumu (ES) 2019/910, ietvaros. Metožu apraksts: Dati tiek iegūti no piekrastes komerciālajā zvejā ievāktajiem paraugiem, piekrastes zvejas žurnāliem, piekrastes zivju monitoringa (skatīt apakšnodaļu piekrastes atslēgas zivju sugu sastopamība) un bentisko zivju pētniecisko uzskaišu reisiem. Baltijas jūras atklātās daļas un Rīgas līča piekrastes komerciālajā zvejā apaļā jūrasgrunduļa bioloģisko paraugu ievākšana tiek veikta saskaņā ar noslēgtajiem pakalpojuma līgumiem ar zvejniekiem. Saņemto zivju paraugu bioloģiskās analīzes tiek veiktas BIOR laboratorijās. Apaļo jūrasgrunduļu vecums tiek noteikts pēc otolītiem. Ievāktais bioloģisko paraugu un analizējamo zivju skaits tiek plānots atbilstoši zivsaimniecības datu vākšanas programmai. Rīgas līcī katru gadu tiek veikti trīs bentisko zivju uzskaites reisi: maijā, augustā un oktobrī. Zivju uzskaites Rīgas jūras līcī un Irbes jūras šaurumā tiek veiktas ar MRTK („Baltica”) tipa zvejas kuģu palīdzību. Materiāls ievākts ar grunts trali, tā atvērums ir 18 m, linuma acs izmērs spārnos – 17 mm, āmī 6-8 mm. Tralēšanas ilgums ir 30 minūtes, neskaitot traļa ielikšanas un izņemšanas ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 70 laikus, bet tralēšanas ātrums - 3 mezgli (5,6 km/h). Vienas stundas laikā tiek apzvejots aptuveni 50000 m2 liels grunts laukums. Zivju uzskaite veikta dažādos dziļumos noteiktās standartstacijās jeb trasēs (Irbes šaurumā un Rīgas līča rietumu, austrumu, dienvidu un centrālajā daļās. Bentisko zivju uzskaišu metodika Rīgas līcī: https://www.bior.lv/sites/default/files/inlinefiles/Piekrastes_uzskaites_bentiska_uskaite_RJL.pdf Bentisko zivju uzskaite Baltijas jūras atklātajā daļā notiek Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites ietvaros, kuras mērķis ir iegūt informāciju par mencas un plekstes krājuma stāvokli un to papildinājuma lielumu Baltijas jūrā. Uzskaites tiek veiktas divas reizes gadā - martā un decembrī. Reisu laikā paralēli uzskaitei ar grunts trali tiek veikta arī zivju hidroakustiskā uzskaite, tiek ievākti okeanogrāfiskie un ihtioplanktona paraugi, kā arī apkopota informācija par atkritumiem no grunts, ko tralis savāc tralēšanas laikā. Tralēšana tiek veikta gaišajā diennakts laikā. Tralējumi tiek izdarīti ar pētniecisko grunts trali TV3 930 (acu izmērs āmī – 10 mm). Tralēšanas ilgums 30 minūtes, tralēšanas ātrums 3 mezgli. Tralējumi tiek izdarīti pēc nejaušas izvēles noteiktā staciju tīklā no tralējumu trašu datubāzes. Pirms katra reisa no tralējumu trašu bāzes administratora tiek saņemta informācija par tralējumiem, kuri ir jāveic attiecīgā reisa ietvaros. Parasti uz katru no reisiem tiek ieplānoti 25 tralējumi. Pēc katra tralējuma zivis tiek sašķirotas pa sugām un reģistrēta to masa un skaits. Sašķirotās un nosvērtās zivis pēc tam tiek izmantotas bioloģiskajām analīzēm un garuma mērījumiem. Bioloģiskās analīzes un garuma mērījumi tiek veikti tikai mencai, plekstei, reņģei un brētliņai. Garuma sadalījums tiek atzīmēts visām pārējām zivju sugām no katra tralējuma. Dati tiek uzglabāti ICES starptautiskajā traļu datu bāzē DATRAS. Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites metodika sīkāk ir aprakstīta ICES WGBIFS darba grupas materiālā “Manual for the Baltic International Trawl Surveys (BITS). Version 2.0” (WGBIFS, 2017), http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/ICES%20Survey%20Protocols%20(SISP)/SIS P7%20BITS%202017.pdf Katru gadu BIOR sagatavo un iesniedz ZM informāciju par apaļā jūrasgrunduļa populācijas izplatību un dinamiku jūras piekrastes ūdeņos. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites reisi tiek koordinēti ICES darba grupā “Baltic International Fish Survey Working Group (WGBIFS). Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites rezultāti tiek apspriesti ICES darba grupā “Baltic International Fish Survey Working Group (WGBIFS). 4.2.3.Svešzemju sugu dēļ nelabvēlīgi izmainījušos sugu grupu proporcionālā daļa un nelabvēlīgi izmainījušos dzīvotņu lieltipu telpiskais apmērs (GES komponente D2C3 – sekundārais kritērijs) ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 71 27.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI Indikatori - - Atbilstība HELCOM/ICES Non-Indigenous species Programmai Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI Izmantojot datus, kas iegūti īstenojot sadaļās 6.5.1.un 6.5.2. aprakstīto monitoringa programmu tiek identificēti biotopu, kurus skārusi introducēto svešo sugu negatīvā ietekme, izplatība un laukums. Apkopojums tiek veikts reizi pārskata (6 gadu) periodā. Metožu apraksts: Nav aktuāls Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav veikts Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav veikts ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 72

4.3 — Raksturlielums D3: Visas komerciāli izmantotās zivju un gliemeņu

4.3. Raksturlielums D3: Visas komerciāli izmantotās zivju un gliemeņu populācijas ir bioloģiski drošā apjomā, uzrādot tādu populācijas sadalījumu atkarībā no vecuma un lieluma, kas liecina par zivju krājuma labu stāvokli 28.tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 Jūras reģions Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 Jūras resursu izmantošana ir Vides mērķis ilgtspējīga un nerada jūras vides JVM2 degradāciju Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Datu vākšana tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/1004, Komisijas īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 un Komisijas deleģēto lēmumu (ES) 2019/910 4.3.1.Komerciāliem mērķiem izmantoto sugu populāciju zvejas izraisītā mirstība (GES komponente D3C1 – primārais kritērijs) 29.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā ICES/ZM institūcija Atbildīgā organizācija BIOR Indikatori Pressure of fishing activity HELCOM Programme: Fish, Fisheries and Atbilstība HELCOM/ICES Shellfish Programmas topikam ICES Fisheries Resources Steering Group - HELCOM Sub-programme: Fish - Offshore fish Atbilstība HELCOM/ICES ICES Baltic Fisheries Assessment Working apakšprogrammai Group (WGBFAS) Datu turētājs ICES/BIOR ICES/Regional DataBase (RDB) Datu pieejamība DATRAS/BASS_DB,BIAS_DB/ INTERCATCH/BIOR Datu vākšana tiek īstenota “Latvijas Nacionālā zivsaimniecības un akvakultūras datu vākšanas Darba plāna” (https://datacollection.jrc.ec.europa.eu/wp/2020), kas sagatavots saskaņā ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 73 ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/1004, Komisijas īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 un Komisijas deleģēto lēmumu (ES) 2019/910, ietvaros. Metožu apraksts: Zvejas izraisītā mirstība zivīm tiek novērtēta, veicot zivju krājumu analītisko novērtējumu. Galveno rūpnieciski nozīmīgo zivju sugu - reņģes, brētliņas, mencas un plekstveidīgo zivju (atsevišķām krājuma vienībām Baltijas jūras dienvidrietumu daļā) krājumu novērtēšanu Baltijas jūrā koordinē Starptautiskā jūras pētniecības padome (ICES). Baltija jūras reņģu, brētliņas un mencu, kā arī plekstveidīgo zivju krājumi tiek novērtēti ICES Baltijas jūras zivju krājumu novērtēšanas darba grupā (WGBFAS), piedaloties visiem Baltijas jūras valstu speciālistiem un izmantojot šo valstu sagatavotos datus par zivju nozveju un pētnieciskajām uzskaitēm. Zvejas izraisītā mirstība ir rādītājs, kas parāda, kāda zivju daļa tiek izzvejota. Lai aprēķinātu zvejas izraisīto mirstību, nepieciešams zināt gadā izzvejoto zivju skaitu vecuma grupās. Tāpēc visās valstīs gan ostās, gan uz zvejas kuģiem no nozvejām tiek ievāktas zivju bioloģiskās analīzes. Tā kā zivju krājumu novērtējumi tiek veikti apkopojot dažādu valstu datus, ir svarīgi nodrošināt, lai datu ievākšanas un apkopošanas metodikas būtu salīdzināmas. Zivju krājumu novērtēšanai tiek izmantota informācija gan no komerciālās, gan pētnieciskās zvejas. Nozveju raksturošanai nepieciešamo zivju bioloģisko parametru vākšana tiek veikta Latvijas Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas ietvaros, ko apstiprina un koordinē Eiropas Komisija. Zivju bioloģisko analīžu rezultāti tiek apkopoti un aprēķināti vidējie bioloģiskie parametri pa ceturkšņiem un kopumā pa gadu. Šie dati tiek izmantoti, lai no nozvejām aprēķinātu kopējo nozvejoto zivju skaitu atsevišķās vecuma grupās. Atsevišķo valstu sagatavotie dati tiek apkopoti atbilstoši zvejas rajoniem un krājuma vienību izplatības areālam. Zivju bioloģisko paraugu ievākšanai ostās un uz zvejas kuģiem tiek izmantotas divas metodikas, un tās atšķiras piekrastes zvejai un atklātās jūras zvejai. Piekrastes zvejā paraugu ievākšana tiek veikta saskaņā ar noslēgtajiem pakalpojuma līgumiem ar zvejniekiem. Zvejnieku pienākums ir saskaņā ar līguma nosacījumiem ievākt noteiktu zivju sugu bioloģiskos paraugus, fiksējot arī zvejas akta parametrus, un nodot tos BIOR. Daži zvejnieki atbilstoši līguma nosacījumiem paši veic zivju sugu un piezvejas novērtējumu nozvejā, veic garuma mērījumus un ievāc zvīņas vecuma noteikšanai. Atklātajā jūrā paraugi tiek ievākti pēc nejaušības principa. No atsevišķiem zvejas kuģu sarakstiem, kas veic iepriekš minētos zvejas veidus, tiek nejauši izvēlēts kuģis (klātesot diviem BIOR speciālistiem), kura īpašniekam vai kuģa kapteinim tiek piezvanīts un lūgts ievākt attiecīgos paraugus, par kuriem tiek samaksāts atbilstoši pievienotajam rēķinam. Papildus bioloģiskie paraugi tiek ievākti BIOR speciālistiem piedaloties rūpnieciskās zvejas reisos. Kuģu izvēles princips ir aprakstīts nejaušas izvēles rokasgrāmatā, un katra izvēle ir fiksēta nejaušas izvēles protokolā. Bioloģisko paraugu ievākšanas metodika no zvejas kuģiem pēc nejaušības principa: https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Random_sampling.pdf Saņemto zivju paraugu bioloģiskās analīzes tiek veiktas BIOR laboratorijās, atsevišķām zivju sugām var tikt veikta padziļināta bioloģiskā analīze. Pēc ievāktajām zivju vecuma struktūrām (otolīti, zvīņas) tiek noteikts zivju vecums. Analīžu rezultāti tiek ievadīti attiecīgajās datu bāzēs (Regional DataBase FishFrame, InterCatch). Zivju sugām, kurām tiek veikts starptautiskais krājumu novērtējums (reņģe, brētliņa, menca, plekste, akmeņplekste, zeltplekste) uz iegūto bioloģisko parametru pamata tiek pārrēķinātas zivju nozvejas ceturkšņos un kopumā gadā. Ievāktais ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 74 bioloģisko paraugu un analizējamo zivju skaits katrai zivju sugai tiek plānots atbilstoši zivsaimniecības datu vākšanas programmā plānotajam. BIOR speciālisti katru gadu kā novērotāji piedalās atsevišķos piekrastes rūpnieciskās zvejas aktos un ievāc bioloģisko informāciju. • Rokasgrāmata novērotājiem darbam Baltijas jūrā uz Latvijas zvejas kuģiem: https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Guidelines_observer_Baltic.pdf • Mencu bioloģiskā materiāla ievākšana rūpniecisko reisu laikā: https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Latvia_cod_sampling.pdf • Plekstu bioloģiskā materiāla ievākšana rūpniecisko reisu laikā: https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Latvia_flounder_sampling.pdf Atbilstoši datu vākšanas programmai tiek apkopoti dati par laša, taimiņa, menca un zuša nozvejām atpūtas zvejā. Metodika informācijas apkopošanai atpūtas zvejā jūrā: https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Atputas_zvejas_uzskaite_jura.pdf Zivju krājumu novērtējumam ir nepieciešama arī informācija no pētnieciskajām uzskaitēm. I. Baltijas jūras starptautiskā grunts traļu uzskaite. Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites mērķis ir iegūt informāciju par mencas un plekstes krājuma stāvokli un to papildinājuma lielumu Baltijas jūrā. Uzskaites tiek veiktas divas reizes gadā - martā un decembrī. Reisu laikā paralēli uzskaitei ar grunts trali tiek veikta arī zivju hidroakustiskā uzskaite, tiek ievākti okeanogrāfiskie un ihtioplanktona paraugi, kā arī apkopota informācija par atkritumiem no grunts, ko tralis savāc tralēšanas laikā. Tralēšana tiek veikta gaišajā diennakts laikā. Tralējumi tiek izdarīti ar pētniecisko grunts trali TV3 930 (acu izmērs āmī – 10 mm). Tralēšanas ilgums 30 minūtes, tralēšanas ātrums 3 mezgli. Tralējumi tiek izdarīti pēc nejaušas izvēles noteiktā staciju tīklā no tralējumu trašu datubāzes. Pirms katra reisa no tralējumu trašu bāzes administratora tiek saņemta informācija par tralējumiem, kuri ir jāveic attiecīgā reisa ietvaros. Parasti uz katru no reisiem tiek ieplānoti 25 tralējumi. Pēc katra tralējuma zivis tiek sašķirotas pa sugām un reģistrēta to masa un skaits. Sašķirotās un nosvērtās zivis pēc tam tiek izmantotas bioloģiskajām analīzēm un garuma mērījumiem. Bioloģiskās analīzes un garuma mērījumi tiek veikti tikai mencai, plekstei, reņģei un brētliņai. Garuma sadalījums tiek atzīmēts visām pārējām zivju sugām no katra tralējuma. Papildus tiek veikti arī hidroloģiskie un meteoroloģiskie mērījumi, ievākti hidrobioloģiskie paraugi. Dati tiek uzglabāti ICES starptautiskajā traļu datu bāzē DATRAS. Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites metodika sīkāk ir aprakstīta ICES WGBIFS darba grupas materiālā “Manual for the Baltic International Trawl Surveys (BITS). Version 2.0” (WGBIFS, 2017), http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/ICES%20Survey%20Protocols%20(SISP)/SIS P7%20BITS%202017.pdf Pelaģiskajām zivīm, reņģei un brētliņai, veic starptautiskas hidroakustiskās uzskaites. Hidroakustiskās uzskaites tiek veiktas katru gadu noteiktā laikā standarta maršrutā, diennakts gaišajā laikā. Maršruta horizontālās halzes tiek izvietotas ik pa 15 jūras jūdzēm D-Z virzienā, līdz ar to maršrutu veido 9-10 horizontālās halzes. Halzes izvietotas tā, lai tās divas reizes šķērsotu pilnu ICES statistisko kvadrātu A-R virzienā. Kuģis uzskaites laikā parasti pārvietojas ar 7-8 mezglu ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 75 ātrumu. Uzskaites laikā tiek veikti kontroltralējumi (ne mazāk par diviem katrā pilnajā ICES statistiskajā kvadrātā, kura platība vidēji ir aptuveni 900 jūras kvadrātjūdzes – 900 nm2). Tralēšanas laikā kuģis pārvietojas vidēji 3 mezglus ātri. Katra tralējuma lomā tiek noteikts zivju sugu un izmēru sadalījums, veiktas reņģes un brētliņas paraugu bioloģiskās analīzes un paņemti otolīti vecuma noteikšanai. Apvienojot hidroakustiskās aparatūras rezultātus ar kontroltralējumu datiem, tiek aprēķināts zivju daudzums un biomasa katrā ICES kvadrātā un kopumā apsekotajā akvatorijā. Hidroakustisko uzskaišu pamatdati un rezultāti tālāk tiek uzglabāti starptautiskajās akustisko datu bāzēs BASS_DB un BIAS_DB, kā arī BAD1 formātā. II. Baltijas jūras starptautiskās hidroakustiskās uzskaites. Baltijas jūrā hidroakustiskās uzskaites tiek veiktas standarta maršrutā maijā un oktobrī. Maija uzskaitē ir iespējama atsevišķa brētliņas krājumu novērtēšana. Latvijai uzskaites ir jāveic ICES 28. apakšrajonā un 26. apakšrajona ziemeļu daļā. Kontroltralējumi tiek veikti ar pētniecisko pelaģisko zivju trali WP53/64x4 ar 6 mm acs diametru āmī. Tralēšana notiek diennakts gaišajā laikā. Lomi tiek nosvērti un sašķiroti pa sugām. Pēc tam brētliņām un reņģēm tiek veikti masu mērījumi un bioloģiskās analīzes, savukārt pārējām tikai garuma un masas mērījumi. Papildus tiek veikti arī hidroloģiskie un meteoroloģiskie mērījumi, ievākti hidrobioloģiskie paraugi. Baltijas jūras starptautiskās hidroakustiskās uzskaites metodika sīkāk ir aprakstīta ICES WGBIFS darba grupas materiālā “Manual for the International Baltic Acoustic Surveys (IBAS)” Version 2.0” (WGBIFS, 2017), http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/ICES%20Survey%20Protocols%20(SISP)/SIS P%208%20IBAS%202017.pdf III. Rīgas līča reņģes hidroakustiskā uzskaite. Rīgas jūras līča hidroakustiskā uzskaite tiek veikta sadarbībā ar Igaunijas Jūras institūtu vienreiz gadā (jūlijs-augusts) pēc Baltijas jūras starptautisko hidroakustisko uzskaišu metodikas (sk. iepriekšējo punktu). Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Katru gadu tiek veikts rūpnieciskajā zvejā ievāktā bioloģiskā materiāla precizitātes līmeņa novērtējums (https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Precizitate_rezultati_2017.pdf). Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Informācijas analīze attiecīgajās ICES darba grupās (WGBFAS, WGIAB) un padomdevēju komitejā (ACOM). Reizi 3-4 gados notiek padziļinātā krājumu novērtējuma sanāksmes (benchmark assessment), kuros tiek padziļināti pārbaudīti aprēķinos izmantotie dati un novērtējuma metodes. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Informācijas analīze attiecīgajās ICES darba grupās (WGBFAS, WGBIFS) un padomdevēju komitejā (ACOM). 4.3.2.Komerciāliem mērķiem izmantoto sugu nārsta bara biomasa (GES komponente D3C2 – primārais kritērijs) 30.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 76 Atbildīgā kompetentā ICES/ZM institūcija Atbildīgā organizācija BIOR Indikatori Reproductive capacity of the stock HELCOM Programme: Fish, Fisheries and Atbilstība HELCOM/ICES Shellfish Programmas topikam ICES Fisheries Resources Steering Group HELCOM Sub-programme: Fish - Offshore - Atbilstība HELCOM/ICES fish apakšprogrammai ICES Baltic Fisheries Assessment Working Group (WGBFAS) Datu turētājs ICES/BIOR ICES/Regional DataBase (RDB) Datu pieejamība DATRAS/BASS_DB,BIAS_DB/ INTERCATCH/BIOR Datu vākšana tiek īstenota “Latvijas Nacionālā zivsaimniecības un akvakultūras datu vākšanas Darba plāna” (https://datacollection.jrc.ec.europa.eu/wp/2020), kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/1004, Komisijas īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 un Komisijas deleģēto lēmumu (ES) 2019/910, ietvaros. Metožu apraksts: Nārsta bara biomasa zivīm tiek novērtēta, veicot zivju krājumu analītisko novērtējumu. Monitoringa programma un metodika aprakstīta 4.3.1. apakšnodaļā. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Katru gadu tiek veikts rūpnieciskajā zvejā ievāktā bioloģiskā materiāla precizitātes līmeņa novērtējums (https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Precizitate_rezultati_2017.pdf). Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Informācijas analīze attiecīgajās ICES darba grupās (WGBFAS, WGIAB) un padomdevēju komitejā (ACOM). Reizi 3-4 gados notiek padziļinātā krājumu novērtējuma sanāksmes (benchmark assessment), kuros tiek padziļināti pārbaudīti aprēķinos izmantotie dati un novērtējuma metodes. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Informācijas analīze attiecīgajās ICES darba grupās (WGBFAS, WGBIFS) un padomdevēju komitejā (ACOM). 4.3.3. mērķiem izmantoto sugu populāciju īpatņu sadalījums pēc vecuma un izmēra (GES komponente D3C3 – primārais kritērijs) 31.tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā ICES/ZM institūcija - Atbildīgā organizācija BIOR ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 77 Indikatori Proportion of large fish in the community HELCOM Programme: Fish, Fisheries and Atbilstība HELCOM/ICES Shellfish Programmas topikam ICES Fisheries Resources Steering Group HELCOM Sub-programme: Fish - Offshore Atbilstība HELCOM/ICES fish apakšprogrammai ICES Baltic Fisheries Assessment Working Group (WGBFAS) Datu turētājs ICES/BIOR ICES/Regional DataBase (RDB) Datu pieejamība DATRAS/BASS_DB,BIAS_DB/ INTERCATCH/BIOR Datu vākšana tiek īstenota “Latvijas Nacionālā zivsaimniecības un akvakultūras datu vākšanas Darba plāna” (https://datacollection.jrc.ec.europa.eu/wp/2020), kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2017/1004, Komisijas īstenošanas lēmumu (ES) 2019/909 un Komisijas deleģēto lēmumu (ES) 2019/910, ietvaros. Metožu apraksts: Komerciāliem mērķiem izmantoto sugu populāciju īpatņu sadalījums pēc vecuma un izmēra, kā arī lielo zivju proporcija zivju sabiedrībā tiek novērtēta, veicot zivju krājumu analītisko novērtējumu un ievācot bioloģisko informāciju komerciālajā un pētnieciskajā zvejā. Monitoringa programma un metodika aprakstīta 4.3.1. apakšnodaļā. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Katru gadu tiek veikts rūpnieciskajā zvejā ievāktā bioloģiskā materiāla precizitātes līmeņa novērtējums (https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-files/Precizitate_rezultati_2017.pdf). Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Informācijas analīze attiecīgajās ICES darba grupās (WGBFAS, WGIAB) un padomdevēju komitejā (ACOM). Reizi 3-4 gados notiek padziļinātā krājumu novērtējuma sanāksmes (benchmark assessment), kuros tiek padziļināti pārbaudīti aprēķinos izmantotie dati un novērtējuma metodes. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Informācijas analīze attiecīgajās ICES darba grupās (WGBFAS, WGBIFS) un padomdevēju komitejā (ACOM).

4.4 — Raksturlielums D4: Visi zināmie jūras dzīvo organismu barības ķēžu

4.4. Raksturlielums D4: Visi zināmie jūras dzīvo organismu barības ķēžu elementi pastāv normālā daudzumā un daudzveidībā, un tādā līmenī, kas nodrošina sugu ilgtermiņa pārpilnību un to pilnīgas reproduktīvās spējas saglabāšanu 32.tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana - Jūras reģions Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 78 Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 Antropogēnās aktivitātes nav Vides mērķis negatīvi ietekmējušas jūras JVM1 biotopus un sugas Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Lai vispusīgi novērtētu barības ķēdes, to elementus un attiecības starp tām, ir paredzēts veidot monitoringa programmu, kas ietvertu trofisko ģilžu daudzveidības, kā arī līdzsvara stap ģildēm novērtēšanu. Šobrīd gan visu nepieciešamo monitoringa komponenšu izstrāde nav iespējama, jo zināšanas par ģildēm un to attiecībām patreiz ir ierobežotas. Šobrīd izstrādātā monitoringa programma balstās tikai uz galveo pelāģiskās barības ķēdes sugu grupu – zooplanktonu. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 79 4.4.1.Trofiskās ģildes daudzveidība (GES komponente D4C1 – primārais kritērijs) 4.4.1.1.Zooplanktona sugu sastāvs un biomasa 33.tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI Zooplanktona sugu sastāvs un Indikatori MSTS biomasa Atbilstība HELCOM Zooplankton Programmas topikam Atbilstība HELCOM Zooplankton – species composition, - apakšprogrammai abundance and biomass Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI, ICES, EMODNET Novērojumus veic fiksētās stacijās (34. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas noteiktos horizontos katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā. Metožu apraksts: • Paraugi zooplanktona analīzēm tiek ievākti ar tīklu – tīkla atvēruma diametrs ir 57 cm, tīkla acu izmērs 100 mikroni, vienā atkārtojumā no katras stacijas. Paraugi tiek fiksēti ar borax- buferētu formalīna šķīdumu. Mezozooplanktona sugu sastāvs un biomasa tiek noteikta atbilstoši HELCOM rekomendācijām (HELCOM, 2017). Metode ir piemērota kvalitatīvai (sugu sastāvs) un kvantitatīvai (biomasa) mezozooplanktona organismu noteikšanai dabas ūdeņu paraugos. Testējamo paraugu iepilda Bogorova planktona skaitīšanas kamerā. Organismus skaita, izmatojot binokulāro vai caurejošās gaismas mikroskopu. • MSTS aprēķini un vides kvalitātes novērtēšana tiks veikta atbilstoši Gorokhova et al. (2013). Aprēķinos ietver tikai neplēsīgos holo-zooplanktona organismus (meroplanktons un plēsīgās Cladocera sugas kā piemēram Cercopagis pegoi netiek iekļauti). MSTS indikators pielietojams vasaras periodam, jo tiešā veidā raksturo renģu un reņģu mazuļu barošanās apstākļus, kā arī pirmprodukcijas kontrolēšanas spēju. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R kontrolkartes. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 80 34. tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2021.–2026. gadam zooplanktona sugu sastāvam un biomasai Apsekojamie Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads horizonti (m) (mēnesis) 172, 170, 158, 162, 163, 165, 0–10 06.-09. 2021.–2026. 167 101A 0-20 06.-09. 2021.–2026. 119, 121, 121A, 135, 142, 0–40 06.-09. 2021.–2026. 34A 114A 0-30 06.-09. 2021.–2026. 37, 48 0–80 06.-09. 2021.–2026. 45A 0–60 06.-09. 2021.–2026.

4.5 — Raksturlielums D5: Cilvēku radīta eitrofikācija, īpaši tās nelabvēlīgās

4.5. Raksturlielums D5: Cilvēku radīta eitrofikācija, īpaši tās nelabvēlīgās sekas, ir samazinātas līdz minimumam, piemēram, bioloģiskās daudzveidības izzušana, ekosistēmas degradācija, kaitīgo aļģu ziedēšana un skābekļa deficīts piedibens ūdeņos 35.tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 Jūras reģions Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 Eitrofikācija nerada Vides mērķis neatgriezeniskus jūras JVM3 ekosistēmas efektus Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Eitrofikācijas monitoringa programma ir veidota tā lai aptvertu gan eitrofikācijas primāros (biogēnu koncentrācija), gan sekundāros (fitoplanktona, zoobentosa, fitobentosa stāvoklis, un skābekļa koncentrācija) efektus (vairākos līmeņos) un sniegtu informāciju par esošām un potenciālajām negatīvajām sekām gan piekrastē, gan atklātajā jūrā un gan ūdens virsējā slānī (pelāīskā ekosistēma), gan piegrunts slānī (bentikā ekosistēma). ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 81 4.5.1.Barības vielu koncentrācija (GES komponente D5C1 – primārais kritērijs)

4.5.1.1 — Izšķīdušais neorganiskais slāpeklis (DIN)

4.5.1.1. Izšķīdušais neorganiskais slāpeklis (DIN) 36.tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI DIN koncentrācija ūdens Indikatori BAL-HELCOM-nutrients1 stabā Atbilstība HELCOM Hydrochemistry Programmas topikam Atbilstība HELCOM Nutrients - apakšprogrammai Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI, ICES, EMODNET Novērojumus veic fiksētās stacijās (41. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas noteiktos horizontos katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā (41. tabula). Izšķīdušā neorganiskā slāpekļa (DIN) aprēķināšanai tiek veikti N-NO2, N-NO3 un N-NH4 satura mērījumi, kurus summējot, iegūst DIN vērtību. Metožu apraksts: • N-NO2 – nitrītu slāpekļa noteikšanas metode. Izstrādāta, pamatojoties uz standartmetodi (Methods of Seawater Analysis . Ed. By K.Grasshoff, M.Ehrhardt, K.Kremling, Second, Revised and Extended Edition, Basel, Verlag Chemie, 1983), kas modificēta saskaņā ar norādījumiem HELCOM vadlīnijās. Dotās metodes pamatā ir paraugā esošo nitrītu jonu reakcija ar sulfanilamīdu (balto streptocīdu) un N-(1- naftil) etilēndiamīnu, pēc 15 minūtēm veidojot purpursārtu azokrāsvielu ar gaismas absorbcijas maksimumu pie 543 nm, kas ir stabila 1 stundu. • N-NO3 – nitrātu slāpekļa noteikšanas metode. Izstrādāta, pamatojoties uz standartmetodi (Methods of Seawater Analysis . Ed. By K.Grasshoff, M.Ehrhardt, K.Kremling, Second, Revised and Extended Edition, Basel, Verlag Chemie, 1983), kas modificēta saskaņā ar norādījumiem HELCOM vadlīnijās. Dotās metodes pamatā ir nitrātu reducēšana līdz nitrītiem, izmantojot Cd-Cu reducētāju. Pēc reducēšanas nitrīti tiek analizēti saskaņā ar nitrītu analīzes metodi. • N-NH4 – amonija slāpekļa noteikšanas metode. Izstrādāta, pamatojoties uz standartmetodi (Methods of Seawater Analysis . Ed. By K.Grasshoff, M.Ehrhardt, K.Kremling, Second, Revised and Extended Edition, Basel, Verlag Chemie, 1983), kas modificēta saskaņā ar norādījumiem HELCOM vadlīnijās. Dotās metodes pamatā ir amonija jonu reakcija ar dihloricocianūrskābes joniem, veidojot monohloramīnu, ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 82 kas fenola un nitroprusīda jonu klātbūtnē istabas temperatūrā 6 stundu laikā veido indofenola zilo ar gaismas absorbcijas maksimumu pie 630 nm. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: X- un R- kontrolkartes, kā arī Z- kontrolkartes (ar fiksētiem kvalitātes kritērijiem), dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem. 4.5.1.2.Izšķīdušais neorganiskais fosfors (DIP) 37.tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI DIP koncentrācija ūdens Indikatori BAL-HELCOM-nutrients2 stabā Atbilstība HELCOM Hydrochemistry Programmas topikam Atbilstība HELCOM Nutrients - apakšprogrammai Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI, ICES, EMODNET Novērojumus veic fiksētās stacijās (41. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas noteiktos horizontos katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā (41. tabula). Izšķīdušā neorganiskā fosfora (DIP) aprēķināšanai tiek veikti P-PO4 satura mērījumi. Metožu apraksts: P-PO4 – amonija slāpekļa noteikšanas metode izstrādāta, pamatojoties uz standartmetodi (Methods of Seawater Analysis. Ed. By K.Grasshoff, M.Ehrhardt, K.Kremling, Second, Revised and Extended Edition, Basel, Verlag Chemie, 1983), kas modificēta saskaņā ar norādījumiem HELCOM vadlīnijās. Metodes pamatā ir fosfāta jonu reakcija ar amonija molibdātu skābā vidē antimoniltartrāta klātbūtnē, veidojot fosfomolibdēnheteropoliskābes un trīsvērtīgā antimona kompleksu, kas pēc tam tiek reducēts ar askorbīnskābi, iegūstot zili krāsotu savienojumu ar gaismas absorbcijas maksimumu pie viļņa garuma 885 nm. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea”. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 83 Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: X- un R- kontrolkartes, kā arī Z- kontrolkartes (ar fiksētiem kvalitātes kritērijiem), dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem. 4.5.1.3.Slāpekļa kopējais saturs (TN) 38.tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI TN koncentrācija ūdens Indikatori BAL-HELCOM-nutrients3 stabā Atbilstība HELCOM Hydrochemistry Programmas topikam Atbilstība HELCOM Nutrients - apakšprogrammai Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI, ICES, EMODNET Novērojumus veic fiksētās stacijās (41. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas noteiktos horizontos katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā (41. tabula). Metožu apraksts: TN – slāpekļa kopējā satura noteikšanas metode izstrādāta, pamatojoties uz standartmetodi (Methods of Seawater Analysis. Ed. By K.Grasshoff, M.Ehrhardt, K.Kremling, Second, Revised and Extended Edition, Basel, Verlag Chemie, 1983), kas modificēta saskaņā ar norādījumiem HELCOM vadlīnijās. Slāpekli saturošie organiskie savienojumi paraugā tiek sagrauti, oksidējot tos ar persulfātu paaugstinātā spiedienā un temperatūrā nātrija hidroksīda un borskābes klātbūtnē. Pēc organisko savienojumu sagraušanas paraugā tiek noteikts summārais oksidēto slāpekļa savienojumu saturs, reducējot visus paraugā esošos nitrātus līdz nitrītiem un nosakot nitrītu koncentrāciju. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: X- un R- kontrolkartes, kā arī Z- kontrolkartes (ar fiksētiem kvalitātes kritērijiem), dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem. 4.5.1.4.Fosfora kopējais saturs (TP) 39. tabula Rādītāja raksturojums ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 84 Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI TP koncentrācija ūdens Indikatori BAL-HELCOM-nutrients4 stabā Atbilstība HELCOM Hydrochemistry Programmas topikam Atbilstība HELCOM Nutrients - apakšprogrammai Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI, ICES, EMODNET Novērojumus veic fiksētās stacijās (41. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas noteiktos horizontos katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā (41. tabula). Metožu apraksts: TP – fosfora kopējā satura noteikšanas metode izstrādāta, pamatojoties uz standartmetodi (Methods of Seawater Analysis. Ed. By K.Grasshoff, M.Ehrhardt, K.Kremling, Second, Revised and Extended Edition, Basel, Verlag Chemie, 1983), kas modificēta saskaņā ar norādījumiem HELCOM vadlīnijās. Paraugā esošie fosfororganiskie savienojumi tiek sagrauti līdz fosfātjoniem, oksidējot tos ar persulfātu paaugstinātā spiedienā un temperatūrā nātrija hidroksīda un borskābes klātbūtnē, un tālāk analizēti saskaņā ar fosfātjonu analīzes metodi. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: X- un R- kontrolkartes, kā arī Z- kontrolkartes (ar fiksētiem kvalitātes kritērijiem), dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem. 4.5.1.5.Silikātu silīcija saturs (DSi). 40. tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI - Indikatori DSi koncentrācija ūdens stabā Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI, ICES, EMODNET ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 85 Novērojumus veic fiksētās stacijās (41. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas noteiktos horizontos katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā (41. tabula). Metožu apraksts: DSi – silikātu silīcija noteikšanas metode izstrādāta, pamatojoties uz standartmetodi (Methods of Seawater Analysis. Ed. By K.Grasshoff, M.Ehrhardt, K.Kremling, Second, Revised and Extended Edition, Basel, Verlag Chemie, 1983), kas modificēta saskaņā ar norādījumiem HELCOM vadlīnijās). Silikātu satura noteikšanai tiek lietota metode, kuras pamatā ir silikāta jonu reakcija ar amonija molibdātu, veidojot dzeltenu kompleksu savienojumu – heteropoliskābi, kuru reducējot ar askorbīnskābi iegūst zilu savienojumu ar gaismas absorbcijas maksimumu pie viļņa garuma 810 nm. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: X- un R- kontrolkartes, kā arī Z- kontrolkartes (ar fiksētiem kvalitātes kritērijiem), dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem. 41.tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2021.–2026. gadam biogēnu koncentrācijām Apsekojamie Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads horizonti (m) (mēnesis) NI, PA, JM, LI, PV, JK, UZ, VE, OVK, 01.–03., 04., 05., 06., 07., IR, 174, 173, 170, 172, 158, 160, 0.5, 5, 10 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 161, 162, 163, 165, 167, 168 01.–03., 04., 05., 06., 07., SCK, 171K, 159K 0.5, 5 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 101A, 163B, 167B 0.5, 5, 10, 20 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 103, 111 2021.–2026. 35 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 102A, 121A, 137A 2021.–2026. 40 08., 09., 10., 11. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 86 Apsekojamie Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads horizonti (m) (mēnesis) 01.–03., 04., 05., 06., 07., 107 0.5, 5, 10, 20, 29 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 114A 0.5, 5, 10, 20, 30 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 119, 120 2021.–2026. 40, 43 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 121 2021.–2026. 40, 50, 52 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 142 2021.–2026. 39 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 135 2021.–2026. 40, 42 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 34A 2021.–2026. 40, 50 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 70, 80, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 37 2021.–2026. 90, 100, 125, 150, 08., 09., 10., 11. 175, 200 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 40A 2021.–2026. 40, 50, 60, 65 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 70, 80, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 43 2021.–2026. 90, 100, 125, 150, 08., 09., 10., 11. 160 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 45A 2021.–2026. 40, 50, 60, 65 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 47 2021.–2026. 40, 50, 60 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 46 40, 50, 60, 70, 80, 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 90, 100, 125, 150 01.–03., 04., 05., 06., 07., 26 0.5, 5, 10, 20, 30 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 0.5, 5, 10, 20, 30, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 48 2021.–2026. 40, 50, 60, 70, 80 08., 09., 10., 11. 4.5.2.Hlorofila a koncentrācija (GES komponente D5C2 – primārais kritērijs) 4.5.2.1.Gada vidējā hlorofila a koncentrācija ūdenī 42. tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM - institūcija ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 87 Atbildīgā organizācija LHEI Hlorofila a koncentrācija 0- Indikatori BAL-HELCOM-PP1 10 m ūdens slānī Atbilstība HELCOM Phytoplankton Programmai Atbilstība HELCOM apakš Pigments - programmai Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI, ICES, EMODNET Novērojumus veic fiksētās stacijās (43. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas integrētā (0-10 m) paraugā. Apsekošana tiek veikta katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā (43.tabula). Metožu apraksts: Paraugi hlorofila a analīzēm tiek ievākti ar integrēto (0–10 m) paraugu ņēmēju. Pēc ievākšanas paraugu filtrē caur GF/F filtru. Hlorofila a koncentrāciju nosaka spektroskopiski, pirms tam to no filtra ekstrahējot spirta šķīdumā (“Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part C Programme for monitoring of EUTROPHICATION and its effects. Guidelines for measuring chlorophyll a”). Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea” Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R-kontrolkartes, dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem 43.tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2021.–2026. gadam hlorofila a saturam (Chla) Apsekojamie Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads horizonti (m) (mēnesis) NI, PA, JM, LI, PV, JK, UZ, VE, OVK, IR, SCK, 174, 173, 171K, 170, 172, 158, 159K, 160, 161, 162, 101A, 103, 163, 01.–03., 04., 05., 06., 163B, 165, 167, 167B, 168, 102A, 107, 0–10 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 111, 114A, 119, 120, 121, 121A, 142, 135, 137A, 34A, 37, 40A, 43, 45A, 47, 46, 26, 48 4.5.2.2.Vasaras vidējā hlorofila a koncentrācija 44. tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 88 Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI Vasaras fitoplanktona Indikatori biomasas indikators Atbilstība HELCOM - Phytoplankton Programmai Atbilstība HELCOM apakš Pigments programmai Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI, ICES, EMODNET Vasaras fitoplanktona biomasas indikators (VFBI) novērtē vasaras vidējo hlorofila-a koncentrāciju virszemes ūdeņu virsējā slānī laika posmam no jūnija līdz septembrim. Monitoringa programma balstās satelītu datu izmantošanā. Eiropas Kosmosa aģentūra Copernicus programmas ietvaros darbojas Sentinel satelītattēlu apakšprograma, kuras ietvarā satelīti Sentinel-1, Sentinel- 2 un Sentinel- 3 veic zemes, okeānu un atmosfēras monitoringu. Sentinel-3 misijas satelīti ir speciāli paredzēti, lai veiktu okeānu un jūru virsmu topogrāfiskos mērījumus, ūdens un zemes virskārtas temperatūras mērījumus, kā arī ūdens virskārtas un zemes krāsu mērījumus, kas palīdzētu novērot klimata pārmaiņas, veikt vides monitoringu un atbalstīt okeānu (jūru) procesu modelēšanas sistēmas. Satelīts ir aprīkots ar - okeānu un sauszemes krāsu instrumentu (OLCI), kas mēra ūdens spektrālās īpašības un matemātiski lēš hlorofila-a koncentrāciju 300x300 m laukumam. Hlorofila-a koncentrācijas pēc noklusējuma aprēķina, izmantojot universālo Case2R (dinamiskiem ūdeņiem) vai OC4Me (okeānam) koeficientu (Toming et al., 2017). Sentinel-3 jūras dati ir pieejami caur platformu CODA (Copernicus Online Data Access) https://coda.eumetsat.int . CODA ir tiešsaistes datu arhīvs, kur ir iespēja piekļūt Sentinel-3 pirmā un otrā līmeņa jūras datiem, kas iegūti pēdējo 12 mēnešu laikā. Pieejamie dati, tiek modelēti un apstrādes algoritmi pielāgoti reģionam, kur šos datus ievāc. Dati tiek analizēti gan ar empīriskiem, gan analītiskiem algoritmiem. Datus iespējams vizualizēt, izmantojot programmu SNAP (Sentinel Application Platform). SNAP programmā ir iespējama arī datu apstrāde. Šos datus var iegūt un tālāk apstrādāt arī ar dažādu programmēšanas valodu palīdzību. Metožu apraksts: Satelītdati tiek atlasīti izmantojot iepriekš izveidotu datu atlasīšanas režģi. Datu atlasīšanas režģis no satelītattēliem ir izveidots līdzīgs, kāds tas ir citiem jūras telpiskās plānošanas datiem (1. attēls). Šim režģim par pamatu tika ņemta ornitologu pielietotais grids. Katras šūnas izmērs ir aptuveni 3x3 kilometri, šūnas izmērs mainās ik pa 3 minūtēm platumā un ik pa 3 minūtēm garumā. Katrā šūnā tika aprēķināts šūnas centrs un tad šajos centros noteikts hlorofila a koncentrācijas un suspendētais materiāls ar SNAP programmu. Kopējais punktu skaits, kuros noteikti dati ir 3608. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 89 19' 0'E 20' 0'E 21 ' 0'E 22' 0'E 23' 0'E 24 ' 0'E z ~ -J-- z ~ z b (') Baltijas jura ;:_ "' ~~ z b (') ;:_ "' z ? ,.._ z "' ? ,.._ "' Latvija z b r> [8 ' z b (') 18 z 0 10 20 30 40 50 km ? [8 19' 0'E 20' 0'E 21 ' 0'E 22' 0'E 23 ' 0'E 24 ' 0'E 1. attēls. Datu atlasīšanas režģis Baltijas jūras Latvijas teritoriālajā jūrā un EEZ ūdeņos Paralēli tiek ievākti ūdens virsējā slāņa (0-0.5 m) paraugi hlorofila a analīzēm. Paraugus ievāc ar batometru. Paraugu ņemšanas stacijas un to apsekošanas biežums, kā arī paraugu analīzes metode ir aprakstīti Sadaļā 5.2.1. Paraugu analīžu rezultāti tiek izmantoti lai kalibrētu satelītdatu pārrēķinu algoritmu. 4.5.2.3.Pavasara kumulatīvā hlorofila a koncentrācija 45. tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI Pavasara kumulatīvā - Indikatori hlorofila a koncentrācija Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI, ICES, EMODNET Pavasara fitoplanktona masveida savairošanās (FPS) periods var būtiski atšķirties gadu no gada, atkarībā no ziemas un pavasara laika apstākļiem. Ņemot vērā pieejamos datus Rīgas līcī pavasara periodā, FPS vienmēr noris laika posmā no 1.februāra līdz 10. jūnijam, kad hlorofila-a koncentrācija pārsniedz 5 mg m -3 (pēc Fleming & Kaitala, 2006; 2. attēls - ilgums), kas tad arī definēts par indikatora “Fitoplanktona pavasara ziedēšanas intensitātes indeksa” mērķa periodu. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 90 FPS intensitāte ir raksturojama ar laukumu, kas iekļaujas zem FPS perioda hlorofila-a līknes (2. attēls - intensitāte) Indikators veidots balstoties uz HELCOM eitrofikācijas indikatora “spring bloom chlorophyll-a indicator” koncepta (uz šo brīdi attīstības stadijā esošs indikators; EUTRO- OPER 4-2015, 2015). ilgums intensitate lO> E co "' ~0 sakums :i: II Ill IV Gads, ceturksl)i 2.attēls. Fitoplanktona pavasara masveida savairošanās (FPS) perioda un intensitātes definēšana Sākums – FPS perioda sākuma punkts: hlorofils-a>5 mg m-3. intensitāte – zem FPS Attēlam ilustratīva nozīme (no Fleming & Kaitala (2006) ar modifikācijām) Metožu apraksts: Monitoringa programma tiks īstenota ar uz Rīga-Stokholma prāmja izvietotu automātisku novērošanas staciju, kas automātiskā režīmā veiks hlorofila-a mērījumus. Šī sadaļa tiks īstenota pēc automātiskās stacijas iegādes 4.5.3.Kaitīgo aļģu ziedēšanas notikumu skaits, telpiskais apmērs un ilgums (GES komponente D5C3 – sekundārais kritērijs) 46. tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI Indikatori Cianobaktēriju ziedēšanas indekss Atbilstība HELCOM Fitoplanktons - Programmas topikam Atbilstība HELCOM Cyanobacterial Bloom Index apakšprogrammai (CyaBI) Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI, ICES, EMODNET ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 91 Novērojumus veic fiksētās stacijās (47. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas integrētā (0-10 m) paraugā. Novērojumi tiek veikti katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 4 reizēm gadā (47. tabula). Metožu apraksts: Paraugi cianobaktēriju analīzēm tiek ievākti ar integrētā (0-10 m) paraugu ņēmēja palīdzību, vienā atkārtojumā no reprezentatīvām stacijām, un fiksēti ar lugola etiķskābes šķīdumu. Cianobaktēriju biomasa tiek noteikta atbilstoši HELCOM, 2017; COMBINE Manual for Marine Monitoring, Annex C-6. Metode ir piemērota kvalitatīvai (sugu sastāvs) un kvantitatīvai (biomasa) fitoplanktona organismu noteikšanai jūras un iesāļu ūdeņu paraugos. Organismu taksonomiskā piederība un skaits tiek noteikti, izmantojot invertēto mikroskopu 400 un 200x palielinājumā. Skaitāmo šūnu skaits nedrīkst būt mazāks par 500. Cianobaktēriju biomasas aprēķināšanai nepieciešams zināt katras sugas šūnu vidējo tilpumu un to skaitu. Tilpumu nosaka pēc matemātiskām formulām, pielīdzinot dažādas šūnu formas ģeometriskām figūrām. Reizinot šūnu skaitu ar tilpumu, iegūst populācijas biomasu. Summējot visu šūnu aprēķinātās biomasas, iegūst visā paraugā esošā taksonomisko grupu un kopējo biomasu (Olenina et al. 2006). Cianobaktēriju “ziedēšanas” indeksa indikators ir izstrādāts un aprēķināts atbilstoši HELCOM indikatora aprakstam HELCOM, 2018; Cyanobacteria bloom index un atspoguļo eitrofikācijas apjomus balstoties uz cianobaktēriju virsmas akumulācijas un biomasas daudzumu vasaras periodā no 20. jūnija līdz 31. augustam, jo slāpekļa limitētā vidē, palielinoties fosfora slodzēm tiek sekmēta potenciāli toksisko cianobaktēriju attīstība. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea” . Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R-kontrolkartes, dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem. 47. tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2021.–2026. gadam fitoplanktona sugu sastāvam un biomasai (FP_bm) Apsekojamie Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads horizonti (m) (mēnesis) NI, PA, JM, LI, PV, VE, OV, 114A, 174, 142, 172, 170, 167, 165, 101A, 163, 119, 162, 0–10 06., 07., 08., 09. 2021.–2026. 160, 158, 119, 135, 121, 121A 4.5.4.Vertikālā ūdens slāņa caurredzamība (GES koponente D5C4 - sekundārais kritērijs) 48. tabula ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 92 Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI Indikatori Ūdens caurspīdība BAL-HELCOM-physical1 Atbilstība HELCOM Hydrography Programmai Atbilstība HELCOM apakš- Water column hydrological - programmai characteristics Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI, ICES, EMODNET Novērojumus veic fiksētās stacijās (49. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas ūdens virsējā slānī (Seki) un fiksētos horizontos (pārējie parametri). Apsekošana tiek veikta katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā (49. tabula). Metožu apraksts: • Lauka novērojumi un paraugu ievākšana turpmākām analīzēm tiek veikta, izmantojot standartizētu (ISO 5667-9:1992 (E)) metodi, no speciāli aprīkota kuģa ar standartizētām ierīcēm, kas paredzētas jūras paraugiem. • Ūdens caurspīdības (Seki diska redzamības dziļuma) noteikšanas metode. • Izmanto HELCOM ieteikto metodi “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part C Programme for monitoring of EUTROPHICATION and its effects. Annex C-2. Guidelines for monitoring of water transparency (Secchi depth)” • TOC noteikšanas metode • Kopējā organiskā organiskā oglekļa noteikšana tiks veikta izmantojot TOC analizatoru (ISO 8245:2000 Water quality Guidelines for the determination of total organic carbon (TOC) and dissolved organic carbon (DOC)). • Duļķainības (A750) noteikšanas metode • Kā ūdens duļķainības (suspendēto daļiņu satura) raksturotājs tiek izmantota parauga gaismas absorbcija pret destilētu ūdeni pie viļņu garuma 750 nm: A750 (puskvantitatīvā metode balstīta uz LVS EN ISO 7027-2:2019 Ūdens kvalitāte. Duļķainuma noteikšana. 2.daļa: Daļēji kvantitatīvās metodes ūdens caurredzamības novērtēšanai (ISO 7027- 2:2019)). Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Atbilstoši HELCOM ieteikumiem “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part C Programme for monitoring of EUTROPHICATION and its effects. Annex C-2. Guidelines for monitoring of water transparency (Secchi depth)” ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 93 49. tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2021.–2026. gadam ūdens caurspīdībai (Seki disks) Apsekojamie horizonti Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads (m) (mēnesis) Nosakāmie rādītāji: ūdens caurspīdība (Seki) + palīgrādītāji (TOC, duļķainība A 750) NI, PA, JM, LI, PV, JK, UZ, VE, OVK, 01.–03., 04., 05., 06., IR, 174, 173, 170,172,158, 160, 0,5, 5, 10 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 161, 162, 103, 163, 165, 167, 168 01.–03., 04., 05., 06., SCK, 171K, 159K 0,5, 5 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 101A, 163B, 167B 0,5, 5, 10, 20 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 102A, 121A, 137A 0,5, 5, 10, 20, 30, 40 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 107 0,5, 5, 10, 20, 29 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 111 0,5, 5, 10, 20, 30, 35 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 114A, 26 0,5, 5, 10, 20, 30 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 119,120 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 43 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 01.–03., 04., 05., 06., 121 2021.–2026. 52 07., 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 142 0,5, 5, 10, 20, 30, 39 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 135 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 42 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 34A 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 94 Apsekojamie horizonti Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads (m) (mēnesis) Nosakāmie rādītāji: ūdens caurspīdība (Seki) + palīgrādītāji (TOC, duļķainība A 750) 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 01.–03., 04., 05., 06., 37 60, 70, 80, 90, 100, 125, 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 150, 175, 200 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 01.–03., 04., 05., 06., 40A,45A 2021.–2026. 60, 65 07., 08., 09., 10., 11. 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 01.–03., 04., 05., 06., 43 60, 70, 80, 90, 100, 125, 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 150, 160 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 01.–03., 04., 05., 06., 47 2021.–2026. 60 07., 08., 09., 10., 11. 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 01.–03., 04., 05., 06., 46 60, 70, 80, 90, 100, 125, 2021.–2026. 07., 08., 09., 10., 11. 150 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 01.–03., 04., 05., 06., 48 2021.–2026. 60, 70, 80, 90 07., 08., 09., 10., 11. 4.5.5.Izšķīdušā skābekļa koncentrācija (GES komponente D5C5 – primārais kritērijs) 50. tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI BAL-NATIONAL-chemical1 Indikatori Skābekļa koncentrācija BAL-HELCOM-chemical2 Atbilstība HELCOM Hydrochemistry Programmai Atbilstība HELCOM Papakš- Water column chemical - programmai characteristics Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI, ICES, EMODNET Novērojumus veic fiksētās stacijās (51. tabula), kuru koordinātes ir iepriekš noteiktas (Pielikums Nr. 21). Parametru vērtības tiek mērītas visā ūdens stabā. Apsekošana tiek veikta katru gadu ar paraugu ņemšanas biežumu līdz 9 reizēm gadā (51. tabula). Metožu apraksts: • Sāļuma, temperatūras un skābekļa vertikālie profili tiks noteikti izmantojot CTD zondi (ISO 15839:2003 Water quality – On-line sensors/analysing equipment for water Specifications and performance tests. Atbilstoši ražotāja vadlīnijām). Paraugi laboratorijas analīzēm tiks ievākti ar ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 95 Nansena tipa batometriem, kuros ir ievietoti reversie termometri temperatūras kontrolei, vai Niskina tipa batometriem, kuri darbojas automātiskā rozetes tipa paraugošanas sistēmā kopā ar CTD zondi. • DO – izšķīdušā skābekļa satura noteikšanas metode fiksētos horizontos. Izšķīdušā skābekļa noteikšanai fiksētos horizontos izmanto standartmetodi (LVS EN 25813:2000, Ūdens kvalitāte – Izšķīdušā skābekļa noteikšana – Jodometriskā metode) – sauktu arī par modificēto Vinklera metodi. • pH noteikšanas metode pH noteikšanai fiksētos horizontos izmanto standartmetodi (LVS EN ISO 10523:2012). pH paraugiem nosaka tūlīt pēc paraugu ņemšanas. Paraugu pH tiek mērīts laboratorijā, ar pH- metru, izmantojot elektrometrisko metodi, kuras pamatā ir elektrodzinējspēka mērījumi elektroķīmiskajā šūnā, ko veido analizējamais paraugs, stikla elektrods un salīdzināšanas (references) elektrods. Paraugiem ir jāveic temperatūras kompensācija, izmantojot temperatūras sensoru Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R- kontrolkartes (DO un pH), dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem (DO), sertificētu references materiālu izmantošana (pH). 51. tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2021.–2026. gadam izšķīdušā skābekļa saturam (DO) Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Apsekojamie horizonti (m) Gads (mēnesis) Nosakāmie rādītāji: CTD, izšķīdušā skābekļa saturs + palīgrādītāji (sāļums, pH un t oC) NI, PA, JM, LI, PV, JK, UZ, VE, OVK, IR, 174, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 173, 170, 172, 158, 0,5, 5, 10 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 160, 161, 162, 163, 165, 167, 168 01.–03., 04., 05., 06., 07., SCK, 171K, 159K 0,5, 5 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 101A, 163B, 167B 0,5, 5, 10, 20 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 103 0,5, 5, 10, 20, 30, 35 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 102A, 121A, 137A 0,5, 5, 10, 20, 30, 40 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 107 0,5, 5, 10, 20, 29 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 96 Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Apsekojamie horizonti (m) Gads (mēnesis) Nosakāmie rādītāji: CTD, izšķīdušā skābekļa saturs + palīgrādītāji (sāļums, pH un t oC) 01.–03., 04., 05., 06., 07., 111 0,5, 5, 10, 20, 30, 35 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 114A, 26 0,5, 5, 10, 20, 30 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 119, 120 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 43 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 121 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 52 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 142 0,5, 5, 10, 20, 30, 39 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 135 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 42 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 34A 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 70, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 37 2021.–2026. 80, 90, 100, 125, 150, 175, 200 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 40A, 45A 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 65 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 70, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 43 2021.–2026. 80, 90, 100, 125, 150, 160 08., 09., 10., 11. 01.–03., 04., 05., 06., 07., 47 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 60 2021.–2026. 08., 09., 10., 11. 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 70, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 46 2021.–2026. 80, 90, 100, 125, 150 08., 09., 10., 11. 0,5, 5, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 70, 01.–03., 04., 05., 06., 07., 48 2021.–2026. 80 08., 09., 10., 11. 4.5.6.Makrofītu sabiedrību sugu sastāvs un relatīvais skaitliskums vai sadalījums dziļumā (GES komponente D5C7 – sekundārais kritērijs) Monitoringa programma ir aprakstīta 6 nodaļā. 4.5.7.Makrofaunas sabiedrību sugu sastāvs un relatīvais skaitliskums (GES komponente D5C8 – sekundārais kritērijs) 52. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 97 Tēma Nosaukums Kods Sugu relatīvā attiecība (BQI Indikatori BAL-HELCOM-benthos1 indekss) Atbilstība HELCOM/ICES Benthic community species Programmai distribution and abundance Atbilstība HELCOM/ICES apakš- Softbottom fauna - programmai Datu turētājs LHEI un ICES Datu pieejamība LHEI Mīksto substrātu bentosa fauna tiek apsekota katru gadu, maijā, ievācot paraugus trīs atkārtojumos no reprezentatīvām stacijām, atbilstoši 53. tabulai, trendu monitoringam. Metožu apraksts: Paraugi bentosa faunas analīzēm no mīkstiem substrātiem tiks ievākti ar Van Veen tipa kausu (HELCOM standarts), ar kausa atvēruma laukumu 0,1 m 2, trīs atkārtojumos no katras stacijas. Paņemtie paraugi tiek fiksēti ar formalīna šķīdumu vai ar etanolu. Makrozoobentosa sugu sastāvs un biomasa tiek noteikta atbilstoši HELCOM, 1988; COMBINE Manual. Metode ir piemērota kvalitatīvai un kvantitatīvai makrozoobentosa organismu noteikšanai dabisko ūdenskrātuvju mīkstajās gruntīs un var tikt izmantota arī cietajām gruntīm. Taksonomiskā piederība noteikta ar stereomikroskopa palīdzību, biomasa- sverot. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R kartes. 53. tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2021.–2026. gadam makrozoobentosa sugu sastāva un biomasas noteikšanai Apsekojamie horizonti Apsekojumi Stacijas Nr. Gads (m) veicami (mēnesis) NI, PV, VE, OVK, IR, 173, 172, 160, 161, 162, 163, 165, 167, dibennogulumi maijs 2021.–2026. 119, 120, 121, 121A, 142, 135, 137A, 40A, 45A, 54 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 98

4.6 — Raksturlielums D6: Jūras dibena integritāte ir līmenī, kas nodrošina, ka

4.6. Raksturlielums D6: Jūras dibena integritāte ir līmenī, kas nodrošina, ka ekosistēmu struktūras un funkcijas ir nosargātas un jo īpaši bentiskās ekosistēmas nav nelabvēlīgi iespaidotas 54. tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana - Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 Jūras reģions Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 Antropogēnās aktivitātes nav Vides mērķis negatīvi ietekmējušas jūras JVM1 biotopus un sugas Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Monitoringa programma apskata gan tādu antropogēno slodžu, kas rada neatgriezentiskas biotopu izmaiņas gan tādu antropogēno slodžu, kas rada salīdzinoši īslaicīgas (2-3 gadi) biotopu izmaiņas, ietekmju telpisko sadalījumu un platību, kā arī ietekmes pakāpi. 4.6.1.Dabiskās jūras gultnes fizisko zudumu (neatgriezeniskas izmaiņas) telpiskais apmērs un sadalījums (GES komponente D6C1 – primārais kritērijs) 55. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI - Dabiskās jūras gultnes Indikatori fizisko zudumu telpiskais apmērs un sadalījums Reizi 6 gadu periodā tiek apkopota informācija par antropogēnām aktivitātēm (ostu molu būvniecība vai rekonstrukcija, u.c. būvniecība jūrā) kuru rezultātā ir konstatējams dabiskās jūras gultnes fizisks zudums. Apkopotā informācija satur jūras gultnes fiziskā zuduma telpisko sadalījumu un fiziskā zuduma (telpiski izšķiramu) apmēru. Metožu apraksts: Nav attiecināms Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav veikts Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav veikts ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 99 4.6.2.Jūras gultnes fizisko iztraucējumu telpiskais apmērs un sadalījums (GES komponente D6C2 – primārais kritērijs) 56. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā ZM institūcija Atbildīgā organizācija BIOR Spatial extent and distribution of Indikatori physical disturbance pressures on the seabed HELCOM programme: Benthic Physical Atbilstība HELCOM/ICES Loss and Damage - Programmas topikam ICES Human Activities, Pressures and Impacts Steering Group ICES Working Group on Fisheries Benthic Atbilstība HELCOM/ICES Impact and Trade-offs (WGFBIT), ICES apakšprogrammai Working Group on Spatial Fisheries Data (WGSFD) Datu turētājs ZM/BIOR/ICES Datu pieejamība ZM/BIOR/ICES Latvijas ūdeņos jūras gultnes fiziskie iztraucējumi galvenokārt rodas veicot zveju ar grunts trali, kas nonāk kontaktā ar dibennogulumiem. Katru gadu tiek apkopota ģeoreferencēta informācija par zvejas aktivitātēm, identificējot zvejas rīka tipu, izmantošanas biežumu, izmantošanas rajonu. Metožu apraksts: Dati tiek iegūti no zvejas žurnāliem (LZIKIS) un kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS). Tiek veidotas datu telpiskas projekcijas uz kartes, raksturojot zvejas intensitāti. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav veikts Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav veikts 4.6.3.Dzīvotņu tipa, kuru skārusi fizisko iztraucējumu negatīvā ietekme, telpiskais apmērs (GES komponente D6C3 – primārais kritērijs) 57. tabula ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 100 Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI Indikatori - - Atbilstība HELCOM/ICES Programma tiek izstrādāta Programmai Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI Īstenojot sadaļā 4.6.2. aprakstītās aktivitātes, tiks identificēts jūras gultnes iztraucējumu telpiskais sadalījums. Balstoties uz to, divas reizes pārskata periodā tiks identificēti potenciāli ietekmēto dzīvotņu telpiskās robežas un izveidots apsekojamo staciju tīkls lai novērtētu ietekmes nozīmīgumu. Staciju tīkls katrā no apsekojumu reizēm būs atšķirīgs, jo būs pielāgots iepriekšējo 3 gadu zvejas intensitātes un ietekmēto dzīvotņu telpiskajam sadalījumam. Metožu apraksts: Paraugi bentosa faunas analīzēm no mīkstiem substrātiem tiks ievākti ar Van Veen tipa kausu (HELCOM standarts), ar kausa atvēruma laukumu 0,1 m 2, trīs atkārtojumos no katras stacijas. Paņemtie paraugi tiek fiksēti ar formalīna šķīdumu. Makrozoobentosa sugu sastāvs un biomasa tiek noteikta atbilstoši HELCOM, 1988; COMBINE Manual. Metode ir piemērota kvalitatīvai un kvantitatīvai makrozoobentosa organismu noteikšanai dabisko ūdenskrātuvju mīkstajās gruntīs un var tikt izmantota arī cietajām gruntīm. Taksonomiskā piederība noteikta ar stereomikroskopa palīdzību, biomasa- sverot. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R kartes 4.6.4.Dzīvotņu tipa zudumu platība (GES komponente D6C4 – primārais kritērijs) 58. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 101 Indikatori Dzīvotņu zudumu laukums BAL-NATIONAL-habitat2 Atbilstība HELCOM/ICES Programma tiek izstrādāta Programmai - Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI Reizi sešos gados, pamatojoties uz sadaļā 6.1. aprakstīto aktivitāšu rezultātiem, tiks apkopota informācija par bentisko dzīvotņu platībām un telpisko sadalījumu, kas ir ilgtermiņā (uz vairak kā 30 gadiem) zudušas antropogēno ietekmju rezultātā. Metožu apraksts: Nav aktuāls Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav aktuāls Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav aktuāls 4.6.5.Antropogēno slodžu nelabvēlīgi ietekmēto dzīvotņu stāvoklis (GES komponente D6C5 – primārais kritērijs) 4.6.5.1.Antropogēno slodžu nelabvēlīgi ietekmēto mīksto grunšu dzīvotņu stāvoklis 59. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI - Indikatori Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI Mīksto substrātu bentosa fauna tiek apsekota katru gadu, maijā, ievācot paraugus vienā atkārtojumā no reprezentatīvām stacijām, atbilstoši 60. tabulai, dzīvotņu stāvokļa novērtēšanai. Metožu apraksts: Paraugi bentosa faunas analīzēm no mīkstiem substrātiem tiks ievākti ar Van Veen tipa kausu (HELCOM standarts), ar kausa atvēruma laukumu 0,1 m 2, trīs atkārtojumos no katras stacijas. Paņemtie paraugi tiek fiksēti ar formalīna šķīdumu vai ar etanolu. Makrozoobentosa sugu sastāvs un biomasa tiek noteikta atbilstoši HELCOM, 1988; COMBINE Manual. Metode ir piemērota kvalitatīvai un kvantitatīvai makrozoobentosa organismu noteikšanai dabisko ūdenskrātuvju mīkstajās gruntīs un var tikt izmantota arī cietajām gruntīm. Taksonomiskā piederība noteikta ar stereomikroskopa palīdzību, biomasa- sverot. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols”. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 102 Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R kartes. 60. tabula Monitoringa staciju izvietojums un apsekošanas biežums 2021.–2026. gadam makrozoobentosa sugu sastāvam un biomasai Apsekojamie Apsekojumi veicami Stacijas Nr. Gads horizonti (m) (mēnesis) SCK, 174, 170, 158, 101A, 103C, 160B, 162B, 163B, 167B, 168, dibennogulumi maijs 2021.–2026. 102A, 107, 111, 2, 15, 22, 26, 84 4.6.5.2.Antropogēno slodžu nelabvēlīgi ietekmēto cieto grunšu dzīvotņu stāvoklis 61. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI - Indikatori - Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI Cieto substrātu bentosa fauna tiek apsekota vienu reizi 6 gadu periodā, vienreiz gadā jūlijā-augustā, ievācot paraugus no reprezentatīvām stacijām atbilstoši Pieliumā Nr. 21 un Pielikumā Nr. 22 norādītajam paraugu ņemšanas vietu izvietojumam. Paraugi pēc ievākšanas tiek apstrādāti laboratorijā. Metožu apraksts: Makroaļģu un cieto substrātu bentosa analīzēm novērojumi tiek veikti divos etapos – videofiksācija un paraugu ņemšana turpmākām analīzēm. Videofiksācija tiek veikta ar nolaižamu video kameru, iegūstot 3 minūšu garu videomateriālu no katras stacijas. Paralēli tiek veikti dzīvotnēm raksturīgo fizikālo un ķīmisko parametru novērojumi, tādi kā CTD profila mērījumi, Seki, hlorofila a koncentrācija, duļķainība. Paraugu ievākšanu veic akvalangists. Uz cietā substrāta virsmas tiek uzlikts rāmītis 20 x 20 cm ar tam piestiprinātu tīkliņu un visa fauna un flora ar skrāpīti tiek pārnesta tīkliņā. Paraugs tiek fiksēts ar formaldehīda šķīdumu. Makroaļģu sugu sastāvs tiek noteikts ar stereomikroskopu. Makroaļģu biomasa tiek noteikta sverot. Cietā substrāta zoobentosa sugu sastāvs un biomasa tiek noteikta atbilstoši HELCOM, 1988; COMBINE Manual. Taksonomiskā piederība noteikta ar stereomikroskopa palīdzību, biomasa- sverot. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 103 Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols”. Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: R kartes

4.7 — Raksturlielums D7: Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas

4.7. Raksturlielums D7: Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas nelabvēlīgi neietekmē jūras ekosistēmas. 62. tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana - Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 Jūras reģions Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 Jūras videi raksturīgs Vides mērķis hidromorfoloģiskais stāvoklis ir JVM4 saglabāts Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Monitoringa programma ir veidota tā lai varētu novērtēt antropogēno aktivitāšu potenciālo ietekmi uz hidrogrāfiskajiem apstākļiem. 4.7.1.Ar dabiskās jūras gultnes fiziskiem zudumiem saistītu jūras gultnes un vertikālā ūdens slāņa hidrogrāfisko apstākļu pastāvīgo izmaiņu telpiskais apmērs un sadalījums (GES komponente D7C1 – sekundārais kritērijs) 63. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI - Indikatori - Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI Reizi 6 gadu periodā, balstoties uz 6.nodaļā aprakstīto monitoringa aktivitāšu rezultātiem, tiks izvērtētas pārskata periodā notikušās antropogēnās aktivitātes un to iespējamā ietekme uz hidrogrāfiskajiem apstākļiem. Ja īstenotās antropogēnās aktivitātes būs bijušas ar potenciālu ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 104 ietekmēt hidrogrāfiskos apstākļus, tad tiks veikta attiecīgo apstākļu modelēšana ar mērķi noskaidrot hidrogrāfisko apstākļu telpisko sadalījumu un apmēru. Metožu apraksts: Nav attiecināms Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav 4.7.2.Bentisko dzīvotņu tipa telpiskais apmērs, ko skārusi nelabvēlīgā ietekme (GES komponente D7C2 – sekundārais kritērijs) 64. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI - Indikatori Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI Reizi 6 gadu periodā, balstoties uz informāciju, kas tiks iegūta īstenojot sadaļā 7.1.aprakstītās aktivitātes, tiks novērtēts vai ir konstatējama hidrogrāfisko apstākļu izmaiņu radīta nelabvēlīga ietekme uz dzīvotnēm. Ja tada tiks konstatēta, tad attiecīgi tiks novērtēta šīs ietekmes telpiskā izplatība un apmērs. Metožu apraksts: Nav attiecināms Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav

4.8 — Raksturlielums D8: Piesārņotāju koncentrācija ir tādā līmenī, kas

4.8. Raksturlielums D8: Piesārņotāju koncentrācija ir tādā līmenī, kas neizraisa piesārņojuma efektus. 65. tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana - Jūras reģions Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 105 Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 Vides mērķis Piesārņotāju līmenis ir tāds, kas JVM5 nerada nelabvēlīgas ietekmes uz jūras ekosistēmu Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Monitoringa programmas sadaļa ir veidota lai sekotu līdzi zināmo piesārņojošo vielu koncentrāciju izmaiņām jūras vidē, konstatētu no jauna ienākošās vielas kā arī novērtētu piesārņojošo vielu bioloģiskos efektus. 4.8.1.Piesārņotāju koncentrācijas (GES komponente D8C1 – primārais kritērijs) 66. tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI Indikatori Piesārņotāju koncentrācija BAL-EU-contaminants1 Atbilstība HELCOM Concentrations of Programmai contaminants - Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI, ICES, EMODNET Piesārņotāju koncentrāciju monitorings tiek īstenots divās sadaļās: trendu monitorings un periodiskais apsekojums: • Trendu monitoringā apsekojumu veic katru gadu, ievācot paraugus vienu reizi gadā reprezentatīvos poligonos un stacijās ar fiksētām koordinātām (Pielikums Nr. 22). Informācija par apsekojamajiem parametriem, objektiem un apsekošanas biežumu ir iekļauta D8C1-TS- 1 tabulā (67. tabula). Apsekojuma mērķis – sekot līdzi smago metālu koncentrāciju izmaiņām, kā arī prioritāro un citu kaitīgo vielu un savienojumu, tai skaitā radionuklīdu saturam D8C1-TS- 2 tabula (68. tabula), kuru novērojamās koncentrācijas pārsniedz pieļaujamos robežlielumus vai ir būtiski lielākas par noteikto fona līmeni, koncentrāciju izmaiņām sedimentos un/vai bioloģisko organismu audos. • Periodiskajā apsekojumā sedimentu un biotas piesārņojuma ar kaitīgām vielām monitorings tiek veikts reizi 6 gados monitoringa programmas pārskata perioda ietvaros ar mērķi iegūt pārskatu par prioritāro un citu kaitīgo (bīstamo) savienojumu un vielu koncentrāciju līmeņiem un to telpisko izplatību D8C1-TS-3 tabula (69. tabula). Metožu apraksts: • Sedimentu paraugu ņemšanas metodes – sedimentu paraugus ķīmiskajām analīzēm tiek ņemti saskaņā ar standarta metodi (LVS EN ISO ISO 5667-19:2004. Ūdens kvalitāte – Paraugu ņemšana – 19. daļa: Norādījumi jūras nogulšņu paraugu ņemšanai) – ar Kajak tipa gravitācijas ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 106 paraugotāju, kurā iestiprina polipropilēna cauruli. Sedimentu parauga serdi sagriež pa 1–5 cm slāņiem (atkarībā no mērķiem). • Gliemju audu paraugu ņemšanas metodes – plakangliemenes Macoma balthica ievāc līdzīgi kā paraugi bentosa faunas analīzēm no mīkstiem substrātiem ar Van Veen tipa kausu (HELCOM standarts), substrātu skalo caur sietu, kura acs izmērs ir 9 mm. Tālāko parauga pirmapstrādi līdz mīksto audu mineralizācijai veic saskaņā ar HELCOM COMBINE vadlīnijām. Gliemenes Mytilus edulis no substrāta virsmām vāc nirēji. • Zivju audu paraugu ņemšanas metodes – zivis ievāc saskaņā ar HELCOM COMBINE vadlīnijām: piekrastes ūdeņos vāc Eirāzijas asarus (Perca fluviatilis), atklātos ūdeņos vāc reņģes (Clupea harengus). • Smago metālu analīzes – bioloģiskie un sedimentu paraugi tiek mineralizēti ar koncentrētu slāpekļskābi paaugstinātā temperatūrā un spiedienā, apstrādājot ar mikroviļņiem (Metode US EPA 3052) un analizēti saskaņā ar US EPA 7000B vai 7010 Atomu absorbcijas metodi. Sedimentu paraugu sagatavošanu un Hg kvantitatīvo noteikšanu veic saskaņā ar US EPA 7471B metodi, bet bioloģiskajiem objektiem – saskaņā ar US EPA 245.6 metodi. • Hg kvantitatīvo noteikšanu sedimentos un bioloģisko organismu audos var veikt bez mineralizācijas saskaņā ar US EPA 7473 metodi. • Organisko savienojumu analīzes tiek veiktas ārpakalpojuma formā. Attiecīgajām metodēm ir jābūt akreditētām, kā arī metodes jūtībai ir jābūt adekvātai lai noteiktu savienojumu koncentrācijas robežkoncentrāciju līmenī. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: KN procedūras saskaņā ar “COMBINE – Helsinki Commission Cooperative Monitoring in the Baltic Marine Environment manual of measurement protocols” un “Manual for Marine Monitoring in the COMBINE Programme of HELCOM. Part B. General Guidelines on Quality Assurance for Monitoring in the Baltic Sea” Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: X- un R- kontrolkartes, kā arī Z- kontrolkartes (ar fiksētiem kvalitātes kritērijiem), dalība starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas pasākumos atbilstoši HELCOM ieteikumiem 67. tabula Prioritāro vielu trendu monitorings (D8C1-TS-1 tabula) Stacija Apsekojuma Apsekojumi Apsekojamie parametri Gads (rajons) objekts veicami (mēnesis) Salacgrīva, Daugavgrīva, Cd, Pb, Hg, Cu, Zn, PFOS, asaris Perca Mērsrags, PBDE, lipīdu saturs, C un N jūnijs-augusts 2021.–2026. fluviatilis Jūrkalne, izotopu attiecība Jūrmalciems Cd, Pb, Hg, Cu, Zn, PFOS, Rīgas līcis, reņģe Clupea PBDE, lipīdu saturs, C un N jūnijs-augusts 2021.–2026. Baltijas jūra harengus izotopu attiecība 68. tabula ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 107 Radionuklīdu monitorings (D8C1-TS-2 tabula) Apsekojumi Stacija Apsekojamie Apsekojumie horizonti veicami Gads (rajons) parametri (mēnesis) 137 119, 121 Cs (ūdenī) 0,5, 40 augusts 2021.–2026. 137 119, 121 Cs (sedimentos) 0–15 cm (1 cm slāņos) augusts 2021.–2026. 69. tabula Kaitīgo vielu sedimentu un biotas piesārņojuma periodiskais apsekojums (D8C1-TS-3 tabula) Apsekojumi Apsekojuma Stacija/rajons Apsekojamie parametri veicami Gads objekts (mēnesis) Salacgrīva, Direktīvas 2013/39/EU Daugavgrīva, II. Pielikuma vielas un Asaris Perca Mērsrags, Jūnijs - augusts 2021.–2026. no jauna ienākošie fluviatilis Jūrkalne, savienojumi Jūrmalciems Direktīvas 2013/39/EU Rīgas līcis, II. Pielikuma vielas un Reņģe Clupea Jūnijs - augusts 2021.–2026. Baltijas jūra no jauna ienākošie harengus savienojumi Alvas organiskie 119, 121, 40A, savienojumi, DDT, PBDE, Sedimenti Jūnijs - augusts 2021.–2026. 46 PFOS, Hg, PAO, Cd., Pb, Zn, Cu, Fe, Mn, Al, Corg. 4.8.2.Sugu veselīgums (GES komponente D8C2 – sekundārais kritērijs) 70. tabula Rādītāja raksturojums Nosaukums Apraksts Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija - Atbildīgā organizācija LHEI BAL-HELCOM- Indikatori Piesārņotāju bioloģiskie efekti contaminants3 Atbilstība HELCOM Biological effects of contaminants - Programmas topikam ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 108 Reproductive disorders: malformed Atbilstība HELCOM embryos of amphipods; apakšprogrammai Acetylcholinesterase inhibition Datu turētājs LHEI Datu pieejamība LHEI, ICES, EMODNET Sānpelžu (Monoporeia affinis) reprodukcijas traucējumi/malformācija tiek veikts 1 reizi gadā (71. tabula) ziemas periodā (Janvāris-Februāris), savukārt organismu bioloģisko efektu indikatori – Neirotoksiskā stresa biomarķiera acetilholīnesterāzes inhibīcija (AChE), Oksidatīvā stresa biomarķiera glutationa-S-transferāzes (GST), katālāzes (CAT) aktivitāte, kā arī smago metālu indikātora - metalotioneīna (MT) koncentrācija tiek veikta 3x gadā – maija, augusta un novembra mēnešos (71. tabula) pārskata perioda ietvaros ar mērķi iegūt pārskatu par prioritāro un citu kaitīgo (bīstamo) savienojumu bioloģisko efektu izpausmi organismos, t.sk nosakot arī to telpisko izplatību. Monitorings tiek veikts katru gadu. Metožu apraksts: Organismus bioloģisko efektu indikatoriem (AChE, GST, CAT, MT) - Baltijas plakangliemenes Limecola balthica tiek ievāktas līdzīgi kā paraugi zoobentosa faunas analīzēm no mīkstiem substrātiem ar Van Veen tipa kausu (HELCOM standarts). Ievākto substrātu skalo caur sietu, kura acs izmēru 9 mm un atlasa ~ 50 Baltijas gliemenes, kuru izmērs ir >14mm. Kā mērķorgāns GST, CAT un MT biomarķieru aktivitātes noteikšanai tika izmantots L. balthica gremošanas dziedzeris, bet AChE – gliemenes pēda. Neirotoksiskā stresa biomarķiera acetilholīnesterāzes inhibīcija (AchE) tiek mērīta izmantojot Elmana metode (Elman et al., 1961), kas modificēta un pielāgota mikroplašu lasītājam (Bocquene and Galgani, 1998). Oksidatīvā stresa biomarķiera glutationa-S-transferāzes aktivitāte (GST) tiek mērīta pēc Habiga metodes (1974) modificētas mikroplašu lasītājam, bet katalāzes aktivitāte (CAT) pēc Claiborne (1985) un Aebi (1974) izstrādātajām metodēm. Metalotioneīna koncentrācija (MT) tiek noteikta pēc Viarengo (1997) metodes. Organismus bioloģisko efektu indikatoram - Sānpelžu reprodukcijas traucējumi/malformācija - sānpeldes Monoporeia affinis tiek ievāktas tāpat kā zoobentosa faunas analīzēm no mīkstiem substrātiem ar Van Veen tipa kausu (HELCOM standarts). Statistiskai analīzei vēlamas vismaz 50 apaugļotas mātītes no vienas stacijas parauga, bet minimums jāizmanto vismaz 10 indivīdi (Sundelin et. al., 2008a). Dzīvām 50 apaugļotām mātītēm tiek veikta embriju attīstības kvalitātes analīze, kur tiek konstatēts embriju skaits, attīstības stadija un to attīstības stāvoklis – ietekmēta embriju attīstība, deformācija, palielināti embriji vai embriji bez redzamiem vizuāliem attīstības traucējumiem, neattīstītas, neapaugļotas vai mirušas olas, vai miris viss olu maiss (HELCOM, 2018). Embrijiem, kuriem vērojama neliela deformācija, to vieglāk konstatēt vēlākās attīstības stadijās, kā arī neattīstītas olas, kuras jau izgājušas embrioģenēzes posmu. Līdz ar to šī metode nodrošina piesārņojuma radītās ietekmes konstatēšanu un tiek rekomendēts izmantot šādai analīzei embrijus to vēlākajās attīstības stadijās (piemēram, attīstības stadijās 3-7, kurās labāk var redzēt embriju deformācijas). Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 109 Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav 71. tabula Paraugu ievākšanas monitoringa plāns Kaitīgo vielu bioloģiskie efekti organismos Organisms Sānpelžu reprodukcijas Limecola balthica traucējumi/malformācija Indikātors AChE GST CAT MT MALF Rīgas līcis 160B, 163B, 101A, 1 167B, VAD5, 111, 3 3 3 3 114A, VAD2 135, 137A, 142 - 1 Atklātā Baltijas jūras daļa 12, 44 3 3 3 3 1 3 - paraugu ievākšanas biežums 3x gadā (maija, augusta un novembra mēnešos), 1 – paraugu ievākšanas biežums 1x gadā ziemas periodā (janvāra beigas/februāra sākums). 4.8.3.Būtiska akūta piesārņojuma gadījumu telpiskais apmērs un ilgums (GES komponente D8C3 – primārais kritērijs) 72. tabula Rādītāju raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā institūcija VARAM Atbildīgā organizācija VVD Indikatori - Atbilstība HELCOM/ICES Inputs Programmas topikam - Atbilstība HELCOM/ICES Acute pollution apakšprogrammai Datu turētājs VVD Datu pieejamība VVD Novērojumi tiek īstenoti izmantojot pieejamos satelītu attēlus. Metožu apraksts: Nav ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 110 Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav

4.9 — Raksturlielums D9: Kaitīgās vielas zivīs un citās jūras veltēs, ko izmanto

4.9. Raksturlielums D9: Kaitīgās vielas zivīs un citās jūras veltēs, ko izmanto pārtikā, nepārsniedz līmeņus, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Pārtikas un veterinārais dienests, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, veic pārtikas produktu nekaitīguma monitoringu, kā rezultātos visos pārtikas aprites posmos atlasa pārtikas produktu paraugus laboratoriskai testēšananai. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 111 4.9.1.Piesārņotāju līmenis nozvejotu vai savvaļā iegūtu jūras velšu ēdamajos audos (GES komponente D9C1 – primārais kritērijs) 73. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā ZM institūcija - Atbildīgā organizācija PVD Piesārņotāju koncentrācijas Indikatori BAL-EU-contaminants4 zivju audos Atbilstība HELCOM/ICES Contaminants in seafood Programmai - Datu turētājs PVD Dati pieejami PVD, BIOR Pārtikas un veterinārais dienests ir izstrādājis un turpākajos gados turpinās īstenot sekojošas laboratoriskās kontroles programmas, kuru ietvaros tiek atlasības Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejotas zivis un izvērtēti nekaitīguma kritēriji, kuru maksimāli pieļaujamās normas noteiktas Komisijas Regulā Nr.1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos: • Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu laboratorisko izmeklējumu programma. Programmas ietvaros ik gadu tiek atlasīti 20 produktu, kuru sastāvā ir Baltijas jūrā vai Rīgas jūras līcī zvejotas zivis, paraugi, lai noteikto kadmija, dzīvsudraba un svina koncentrāciju. • Dioksīnu, dioksīniem līdzīgo un atšķirīgo polihlorbifenilu kontroles programma. Programmas ietvaros ik gadu tiek atlasīti 8 atvēsinātu vai saldētu zivju paraugi (reņģes, brētliņas) un 1 laša paraugs. Metožu apraksts: Paraugu ķīmiskās analīzes tiek veiktas BIOR laboratorijās, izmantojot akreditētas analīžu metodes. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 112

4.10 — Raksturlielums D10: Jūras piesārņojuma ar atkritumiem īpašības un

4.10. Raksturlielums D10: Jūras piesārņojuma ar atkritumiem īpašības un daudzums nekaitē piekrastes un jūras videi 74. tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana - Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 Jūras reģions Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 Jūras atkritumi nerada Vides mērķis nevēlamas ietekmes uz jūras JVM6 ekosistēmu Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Izvēlētā monitoringa stratēģija ļauj novērtēt gan piesārņojuma, kas tiek izmests piekrastē, gan piesārņojuma, kas nonāk ūdens vidē nepietiekami efektīvas asaimniekošanas dēļ, tiešos efektus. Kompleksā pieeja dod iespēju novērtēt konkrētu apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti. 4.10.1.Piedrazojuma sastāvs, daudzums un telpiskais sadalījums piekrastē un uz jūras gultnes (GES komponente D10C1 – primārais kritērijs) 75. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM un ZM institūcija - Atbildīgā organizācija VARAM un BIOR Piedrazojuma vienību skaits pludmalē; Indikatori BAL-NATIONAL-litter1 Piedrazojumu vienību skaits uz jūras gultnes HELCOM programme: Litter Atbilstība HELCOM/ICES (Macrolitter characteristics and Programmai abundance-volume-litter on the - seafloor) Datu turētājs BIOR Dati pieejami BIOR/ICES DATRAS ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 113 Metožu apraksts: Piedrazojuma sastāvs pludmalē tiek veikts pēc ANO Vides programmas metodikas, apsekojot 100 metrus garus pludmales posmus no ūdens līnijas līdz pirmajai pastāvīgajai veģetācijai vai līdz stāvkrastam un uzskaitot šajos posmos visas piedrazojuma vienības 100 m garā piekrastes posmā. Piedrazojuma vienības tiek uzskaitītas pa kategorijām, tādām kā izsmēķu gali, parafīns, plastikāta maisiņi, pudeles, u.t.t. Piedrazojuma apsekojums ir jāveic katru gadu 35 pludmales posmos. Piedrazojuma sastāvs uz jūras gultnes tiek novērtēts bentisko zivju pētniecisko uzskaitēs ar grunts trali Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Pēc katra tralējuma tiek apkopota informācija par tralī esošajiem atkritumiem. Bentisko zivju uzskaite Baltijas jūras atklātajā daļā notiek Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites ietvaros, kuras mērķis ir iegūt informāciju par mencas un plekstes krājuma stāvokli un to papildinājuma lielumu Baltijas jūrā. Uzskaites tiek veiktas divas reizes gadā - martā un decembrī. Reisu laikā paralēli uzskaitei ar grunts trali tiek veikta arī zivju hidroakustiskā uzskaite, tiek ievākti okeanogrāfiskie un ihtioplanktona paraugi, kā arī apkopota informācija par atkritumiem no grunts, ko tralis savāc tralēšanas laikā. Tralēšana tiek veikta gaišajā diennakts laikā. Tralējumi tiek izdarīti ar pētniecisko grunts trali TV3 930 (acu izmērs āmī – 10 mm). Tralēšanas ilgums 30 minūtes, tralēšanas ātrums 3 mezgli. Tralējumi tiek izdarīti pēc nejaušas izvēles noteiktā staciju tīklā no tralējumu trašu datubāzes. Pirms katra reisa no tralējumu trašu bāzes administratora tiek saņemta informācija par tralējumiem, kuri ir jāveic attiecīgā reisa ietvaros. Parasti uz katru no reisiem tiek ieplānoti 25 tralējumi. Dati tiek uzglabāti ICES starptautiskajā traļu datu bāzē DATRAS. Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites metodika un atkritumu uzskaites metodika sīkāk ir aprakstīta ICES WGBIFS darba grupas materiālā “Manual for the Baltic International Trawl Surveys (BITS). Version 2.0” (WGBIFS, 2017), http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/ICES%20Survey%20Protocols%20(SISP)/SIS P7%20BITS%202017.pdf Rīgas līcī katru gadu tiek veikti trīs bentisko zivju uzskaites reisi: maijā, augustā un oktobrī. Zivju uzskaites Rīgas jūras līcī un Irbes jūras šaurumā tiek veiktas ar MRTK („Baltica”) tipa zvejas kuģu palīdzību. Materiāls ievākts ar grunts trali, tā atvērums ir 18 m, linuma acs izmērs spārnos – 17 mm, āmī 6-8 mm. Tralēšanas ilgums ir 30 minūtes, neskaitot traļa ielikšanas un izņemšanas laikus, bet tralēšanas ātrums - 3 mezgli (5,6 km/h). Vienas stundas laikā tiek apzvejots aptuveni 50000 m2 liels grunts laukums. Zivju uzskaite veikta dažādos dziļumos noteiktās standartstacijās jeb trasēs (Irbes šaurumā un Rīgas līča rietumu, austrumu, dienvidu un centrālajā daļās. Bentisko zivju uzskaišu metodika Rīgas līcī: https://www.bior.lv/sites/default/files/inlinefiles/Piekrastes_uzskaites_bentiska_uskaite_RJL.pdf Atkritumu uzskaite notiek saskaņā ar ICES WGBIFS metodiku, http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/ICES%20Survey%20Protocols%20(SISP)/SIS P7%20BITS%202017.pdf Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites reisi tiek koordinēti ICES darba grupā “Baltic International Fish Survey Working Group (WGBIFS). ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 114 Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites rezultāti tiek apspriesti ICES darba grupā “Baltic International Fish Survey Working Group (WGBIFS). 4.10.2.Mikropiedrazojuma sastāvs, daudzums un telpiskais sadalījums piekrastē, vertikālā ūdens slāņa augšējā daļā un jūras gultnes nogulās (GES komponente D10C2 – primārais kritērijs) 76. tabula Rādītāju raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija LHEI Indikatori - Atbilstība HELCOM/ICES Litter Programmai - Microlitter particle Atbilstība HELCOM/ICES apakš- abundance and programmai characteristics Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI Mikropiedrazojuma monitoringu ūdenī veic katru gadu apsekojot 1-2 jūras jūdzes garu profilu, kas sākas izvēlētajā (XX. Tabula) stacijā. Mikropiedrazojuma monitoringu sedimentos veic apsekojot izvēlētās stacijas (XX1. Tabula) divas reizes pārskata periodā. Metožu apraksts: • Ūdens paraugu ievākšana. Ūdens paraugus miropiedrazojuma analīzēm ievāc velkot Manta tīklu (acs izmērs 300 μm) paralēli kuģim, kas pārvietojas ar ātrumu līdz 2 jūras jūdzēm stundā. Profila garums ir no 1 līdz 2 jūras jūdzēm. • Sedimentu ievākšana. Sedimentus ievāc norādītajās koordinātēs ar Kajak tipa gravitācijas koreri. Ievākto sedimentu kernu sadala 2 cm biezos apakšparaugos. • Ūdens paraugu sagatavošana analīzēm (3. attēls): • Sedimentu paraugu sagatavošana analīzēm. Sedimentu paraugam vec blīvuma separāciju lai nodalītu mikropiedrazojumu no smiltīm. Iegūto paraugu apstrādā ar ūdeņraža peroksīdu un ja nepieciešams papildus veic ezimātisku parauga apstrādi. • Ūdens paraugu analīze. Ūdens paraugā esošo piedrazojumu analizē izmantojot mikroskopu. Lielāko daļiņu un šķiedru sastāvu nosaka izmantojot FTIR. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 115 • Sedimentu paraugu analīze. Sedimentos esošā mikropiedrazojuma sastāvu un vienību skaitu nosaka izmantojot mikro-FTIR vai Ramana spektroskopiju. 10% +50°C 100 rpm 24 h Vai paraugs Ja intensivi reage? Je -·-----~ I +20°C 24 h +50°C 100 rpm 24 h Enzimatiska reakcija +50°C 100 rpm 48 h Filtresana uz stikla slpedras filtriem 3.attēls. Ūdens paraugu sagatavošana analīzēm. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav 77. tabula Monitoringa stacijas mikropiedrazojuma skaita un sastāva novērtēšanai ūdens stabā Apsekojumi Apsekojuma Stacija/rajons Apsekojamie parametri veicami Gads objekts (mēnesis) 119., 120., 121., 121.A, Mikropiedrazojuma Ūdens virsējais 1x oktobris- 135., 137.A, 2021.-2026. daļiņu skaits un sastāvs slānis novembris 34.A, 40.A, 43., 45.A, 46., 47. 78. tabula Monitoringa stacijas mikropiedrazojuma skaita un sastāva novērtēšanai sedimentos Apsekojumi Apsekojuma Stacija/rajons Apsekojamie parametri veicami Gads objekts (mēnesis) ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 116 119., 121., Mikropiedrazojuma 1 x jūnijs - Sedimenti 2022., 2025. 40A., 45A. daļiņu skaits un sastāvs augusts

4.11 — Raksturlielums D11: Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņu, ievadīšana ir

4.11. Raksturlielums D11: Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņu, ievadīšana ir tādā līmenī, kas nelabvēlīgi neietekmē jūras vidi 79. tabula Raksturlieluma raksturojums Apraksts Kods Mērķis Stāvokļa/slodzes raksturošana - Rīgas līcis BAL-LV-AA-009 Jūras reģions Baltijas jūra BAL-LV-AA-007 Troksnis un cita veida enerģija Vides mērķis nerada nevēlamas ietekmes uz JVM7 jūras ekosistēmu Monitoringa stratēģija (deskriptora līmenī): Monitoringa apakšprogramma aptver gan impulsskaņas avotu radīto skaņas piesārņojumu, gan nepārtrauktas zemas frekvences skaņas avotu radīto piesārņojumu. Piesārņojuma izplatību salīdzinot ar jūtīgo sugu izplatību ir iespējams novērtēt skaņas radītā piesārņojuma potenciālo ietekmi uz attiecīgo sugu stāvokli, kā arī novērtēt vai konstatētās negatīvās izmaiņas ir saistāmas ar trokšņa piesārņojumu. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 117 4.11.1.Antropogēnas impulsskaņas avotu telpiskais sadalījums, ilgums un līmenis (GES komponente D11C1 – primārais kritērijs) 80. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā VARAM institūcija Atbildīgā organizācija VVD Indikatori - - Atbilstība HELCOM/ICES Underwater noise Programmai Datu turētājs VVD Dati pieejami VVD Antropogēnās aktivitātes jūrā (piemēram būvniecība), kuru īstenošanas laikā var rasties impulsskaņa ir jāsaskaņo ar atbildīgajām uzraugošajām institūcijām, tai skaitā paredzot atbilstošu operatora īstenotu uzradzības monitoringu. Monitoringa rezultāti ir jāiesniedz VVD un rezultātiem ir jābūt pieejamiem izmantošanai vides stāvokļa novērtēšanai. Metožu apraksts: Nav attiecināms Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav 4.11.2.Antropogēnas, nepārtrauktas zemas frekvences skaņas telpiskā izplatība, ilgums un līmenis (GES komponente D11C2 – primārais kritērijs) 81. tabula Rādītāja raksturojums Tēma Nosaukums Kods Atbildīgā kompetentā institūcija VARAM Atbildīgā organizācija LHEI Indikatori - - Atbilstība HELCOM/ICES Programmai Underwater noise Datu turētājs LHEI Dati pieejami LHEI ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 118 Vienā līdz divās vietās (Rīgas līcī un Baltijas jūrā) tiek izvietoti hidrofoni, kas fiksē nepārtrauktas zemas frekvences skaņas intensitāti. Iegūtā informācija tiek izmantota kopīgai (Baltijas jūras mēroga) skaņas izplatības modelēšanai. Metožu apraksts: Nav attiecināms. Apakšprogrammas konfidences līmeņa novērtējums: Nav veikts Kvalitātes nodrošināšanas (KN) apraksts: Nav Kvalitātes kontroles (KK) (rezultātu ticamības nodrošināšanas) apraksts: Nav ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 119 5. Lauksaimniecības noteču monitorings Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) īsteno lauksaimniecības noteču monitoringu kopš 1993. gada, kas nodrošina nepārtrauktu datu kopu pieejamību par ūdens kvalitātes un kvantitātes parametru mainību ilgtermiņā. Monitoringa aktivitātes tiek veiktas atbilstoši starptautiskajā praksē pieņemtām metodēm un materiāltehnisko nodrošinājumu. Lauksaimniecības noteču monitoringa mērķis ir noteikt un novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, veicot regulāru un sistemātisku ūdens paraugu ievākšanu un hidroloģiskos mērījumus. Lauksaimniecības noteču monitorings ietver pētījumu veikšanu monitoringa stacijās un posteņos, kuru raksturojums ir sekojošs: • Monitoringa stacija – ūdens paraugu ievākšanas un hidroloģisko mērījumu veikšanas vieta ūdenstecē vai drenu sistēmā, kura aprīkota ar speciālu mērbūvi (pārgāzni) un mēriekārtām. Monitoringa stacijās tiek veikti nepārtraukti ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumi, izmantojot mēriekārtas, t.sk., sensorus un datu logerus. Ūdens paraugi tiek ievākti automātiskā režīmā, proporcionāli caurplūdumam. Monitoringa stacijas tiek uzskatītas par zinātniski pamatotāko un precīzāko ūdeņu kvalitātes pētījumu veidu, jo tiek nodrošināti nepārtraukti hidroloģiskie mērījumi un ievākti kompozīti ūdeņu paraugi, kuri spēj raksturot noteiktu laika periodu starp paraugu ievākšanas reizēm ar augstu detalizācijas pakāpi. • Monitoringa postenis – ūdens paraugu ievākšanas vieta ūdenstecē vai drenu sistēmā. Monitoringa posteņos netiek veikti ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumi, jo šīs vietas nav aprīkotas ar speciālām mērbūvēm (pārgāznēm) un mēriekārtām. Hidroloģiskos apstākļus pētāmajās teritorijās iespējams noteikt ar hidroloģisko modelēšanas rīku pielietojumu. Monitoringa posteņi ir lētāks un vienkāršāks ūdeņu kvalitātes pētījumu veids, kas tiek izmantots kā alternatīva pilnvērtīgu monitoringa staciju aizstāšanai gadījumos, kad sastopami nelabvēlīgi pētījumu vietu raksturojošie apstākļi vai finansiālās iespējas ir ierobežotas. Nejaušu ūdens paraugu ievākšanas gadījumā tiek konstatēta momentānā situācija virszemes ūdenstecē vai drenu sistēmā, t.sk., ūdens kvalitātes un kvantitātes parametri, taču nav iespējams novērtēt hidroloģisko apstākļu ietekmi uz ūdens kvalitāti raksturojošo parametru mainību laika periodā starp ūdens paraugu ievākšanas reizēm. Lauksaimniecības noteču monitoringa pētījumu vietas iespējams iedalīt divos virzienos atkarībā no lauksaimniecības radītā piesārņojuma izcelsmes avota. Lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) piesārņojuma monitoringa stacijās un posteņos tiek veikta telpiski izkliedētā piesārņojuma ar augu barības vielām noteikšana, piemēram, notece no salīdzinoši plašām lauksaimniecības zemju platībām, kurā ierīkotas meliorācijas sistēmas. Lauksaimniecības punktveida piesārņojuma monitoringa posteņi izveidoti tiešā lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tuvumā vai platībās, kurās vēsturiski vai tagadnē tiek izkliedēts organiskais mēslojums.

5.1 — Lauksaimniecības noteču monitoringa tīkls

5.1. Lauksaimniecības noteču monitoringa tīkls Lauksaimniecības noteču monitorings tiek īstenots 62 vietās sekojošos savstarpēji pakārtotos izpētes līmeņos: • pazemes ūdeņi (20 vietas); • eksperimentālie lauciņi (1 vieta); • drenu lauks (6 vietas); • mazais sateces baseins (11 vietas); ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 120 • upes (24 vietas). Lauksaimniecības noteču monitoringa vietu skaits atbilstoši izpētes līmeņiem un atrašanās vietai ir apkopots 82. tabulā. 82. tabula Lauksaimniecības noteču monitoringa vietas Izpētes līmenis Skaits (raksturojums) Nosaukums Bērze, Mellupīte, Vecauce, Oglaine, Pazemes ūdeņi 20 (urbumi) Staļģene, Miltiņi Eksperimentālie 1 (stacija) Mellupīte (16 lauciņi x 0.12 ha) lauciņi Bērze, Mellupīte, Vienziemīte, Drenu lauks 6 (4 stacijas, 2 posteņi) Vecauce, Zemgale Bērze, Mellupīte, Vienziemīte, Mazais sateces 11 (7 stacijas, 4 posteņi) Bauska, Vecauce, Ogre, Skrīveri, baseins Mežacīruļi, Zante Maza un vidēja 15 Bērzes upes daļbaseini, 9 īpaši 24 (posteņi) izmēra upes jutīgo teritoriju upes Lauksaimniecības noteču monitoringa tīkls attēlots kartēs, atsevišķi norādot izkliedētā (difūzā) un punktveida piesārņojuma monitoringa vietas, pazemes ūdeņu monitoringa vietas un ūdens paraugu ievākšanas vietas Bērzes upes daļbaseinos un īpaši jutīgo teritoriju upēs (Pielikums Nr. 23-24).

5.2 — Analizējamo parametru raksturojums un paraugu ņemšanas biežums

5.2. Analizējamo parametru raksturojums un paraugu ņemšanas biežums Ūdeņu paraugu ievākšana noris atbilstoši tehniskajām iespējām visos monitoringa līmeņos noteikta režīma ietvaros. Eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu, upju izpētes līmeņos ūdens paraugu ievākšana notiek reizi mēnesī, pazemes ūdeņu paraugu ievākšana tiek veikta 4 reizes gadā. Atkarībā no meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem ūdens plūsma vasaras mēnešos var izsīkt eksperimentālo lauciņu, drenu lauku un mazo sateces baseinu līmeņos. Ūdeņu paraugu ķīmiskā sastāva analizēšana nepieciešama, lai noteiktu slāpekļa (NO 3-N, NH4-N, Nkop) un fosfora savienojumu (PO 4-P, Pkop) koncentrācijas ūdenī un raksturotu šo savienojumu noplūdes un procesus ūdeņu ekosistēmās. Katrs ūdeņu paraugs tiek identificēts ņemšanas brīdī un tā identifikācijas numurs (kods) tiek saglabāts līdz analītiskā procesa beigām ķīmijas laboratorijā un rezultātu ievadīšanai datu bāzēs. Ūdeņu paraugu savākšanas vietā tiek novietoti polietilēna konteineri, kuros automātiskā režīmā, proporcionāli caurplūdumam, tiek iesūknēts un akumulēts kopējais ūdens paraugs, kas raksturo noteiktu laika posmu. Konteineri pēc vidējā parauga noņemšanas rūpīgi iztīrāmi no sanešiem un izskalojami ar tā paša sastāva ūdeni, kuru atbilstošajā parauga ņemšanas vietā savāc paraugu ņemšanas iekārta. Manuāla paraugošanas režīma gadījumā ūdeņu paraugi tiek ņemti noteiktā vietā vienu reizi mēnesī. Ūdens paraugus savāc 0.5 l polietilēna pudelēs. Paraugus pirms transportēšanas uz laboratoriju uzglabā ledusskapī 2º – 4º C temperatūrā. Par paraugu noņemšanu izdara atzīmes ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 121 lauku novērojumu žurnālā. Ūdens paraugu testēšana tiek veikta akreditētās laboratorijās. No 1995. g. līdz 2005. g. un kopš 2008. g. ūdens paraugi tika testēti Latvijas Hidroekoloģijas institūta Hidroķīmijas laboratorijā, savukārt, no 2005. g. līdz 2007. g. LVĢMC Vides laboratorijā. Ūdens ķīmiskā sastāva analīzes izpildītas ievērojot nosakāmajam parametram atbilstošas testēšanas metodes.

5.3 — Lauksaimniecības noteču monitoringa metodika

5.3. Lauksaimniecības noteču monitoringa metodika Pazemes ūdeņu izpētes līmenī tiek noteiktas augu barības vielu koncentrācijas dažādos ūdens horizonta ieguluma dziļumos, kas tiek panākts, izvietojot urbumu filtrus dažādos dziļumos. Pazemes ūdeņu urbumu filtri ierasti tiek izvietoti zem drenu izbūves dziļuma, kas ļauj noteikt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz seklo gruntsūdeņu kvalitatīvajiem rādītājiem nosusinātās lauksaimniecības zemēs. Eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī tiek noteikti augu barības vielu izskalošanās procesi augsnē, atkarībā no mēslojuma veida un devas, iestrādes laika, augu sekas un augsnes apstrādes. Pētījuma uzdevums ir noteikt augu barības vielu emisiju koeficientus dažādiem kultūraugiem un mēslošanas režīmiem, kas raksturīgi Latvijā izmantotajām augu sekām. Iegūtos rezultātus iespējams izmantot modelēšanas vajadzībām. Izmēģinājumu lauciņu drenu sistēmas ir norobežotas ar kontūrdrenām, nepieļaujot ūdeņu pieplūdi no blakus esošajām teritorijām. Notece no katras drenu sistēmas tiek novadīta uz svārstīgiem kausiņiem, kas atrodas monitoringa stacijas ēkā, datu logeris un mehāniskie skaitītāji fiksē svārstīgo kausiņu apgāzienu skaitu, zinot kausiņu tilpumu, tiek aprēķināts noteces apjoms. Ūdens paraugu ņemšana noris automātiski, proporcionāli caurplūdumam. Kopš 2015. gada eksperimentālajos lauciņos tiek izkliedētas noteiktas slāpekli saturoša minerālmēslojuma devas, kas izteiktas kā slāpekļa deva tīrvielā uz vienu hektāru apsētās lauksaimniecības platības, t.sk., 0 kg, 60 kg, 120 kg, 180 kg un 240 kg. Drenu lauka izpēte līmenī tiek noteiktas augu barības vielu koncentrācijas un noplūdes, kuru ietekmē dažādu lauksaimniecības kultūru kopums, daudzpusīga mēslojuma pielietošana un augsnes apstrādes veidi un laiks. Noteces kvalitatīvo un kvantitatīvo mērījumu veikšana notiek monitoringa stacijas ēkā, kurā atrodas drenu kolektora izteka un nostiprināta trijstūra formas pārgāzne. Latvijā tiek izmantotas trijstūra pārgāznes ar izgriezuma leņķi 60 o (Bērze) vai 90o (Mellupīte, Vienziemīte, Zemgale). Caurplūdumu aprēķina datu logeris, ņemot vērā pārgāznes izgriezuma leņķi un ūdens līmeni uz pārgāznes. Ūdens līmeņa mērījumus veic datu logeris ik pēc 10 minūtēm, balstoties uz 6 mērījumiem tiek aprēķināts stundas vidējais ūdens līmenis, logera atmiņā tiek fiksēti 24 mērījumi diennaktī. Ūdens paraugu ņemšana noris automātiski un ir proporcionāla caurplūdumu svārstībām. Lai nodrošinātu ūdens paraugu ņemšanas proporcionalitāti caurplūdumam, regulāri jāveic iestatītā paraugu ņemšanas caurteces apjoma korekcija, it sevišķi specifiskos hidroloģiskā režīma periodos (pavasara pali, rudens lietavas, vasaras un ziemas mazūdens periodi). Mazā sateces baseina izpēte līmenī nosaka kopējo lauksaimniecības ietekmi uz augu barības vielu koncentrācijām un noplūdēm heterogēnā sateces baseinā ar dažādiem saimniekošanas un zemes lietojuma veidiem, ar atšķirīgu reljefu un augsnēm. Šajā līmenī dominējošajam zemes lietojuma veidam, vairāk kā 50% no sateces baseina teritorijas, ir jābūt lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Ūdens līmeņu mērīšanai un caurplūduma aprēķināšanai šajā izpētes līmenī izbūvē dažāda veida pārgāznes, piemēram, Krampa tipa pārgāzne (Bērze, Mellupīte) vai trijstūra pārgāznes ar izgriezuma leņķi 90o (Mežacīruļi, Zante, Vecauce). Mazā sateces baseina līmenī un drenu lauka līmenī tiek nodrošināta vienotu principu un līdzīgu ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 122 mēriekārtu izmantošana ūdens līmeņa mērījumiem, datu vienību saglabāšanā logeru atmiņā un ūdens paraugu ņemšanā, līdz ar to iegūtie rezultāti ir korekti un savstarpēji salīdzināmi. Upes izpētes līmenis ietver pētījumus maza (< 100 km 2) un vidēja sateces baseina (100 – 1000 km2) upēs, upju baseinu iedalījums trīs grupās pēc sateces baseina platības un citiem kritērijiem noteikts saistībā Ūdens struktūrdirektīvas prasību izpildi. Mazo upju līmenī (Ālaves upe) nosaka konkrēta zemes lietojuma veida ietekmi uz ūdeņu kvalitāti, šajā gadījumā lauksaimniecības zemju. Vidēju upju līmenī (Bērzes upe) iespējams noteikt ūdeņu kvalitāti upes iztekā, kā arī upes daļbaseinos, kuros ir sastopami dažādi zemes lietojuma veidi (lauksaimniecības zeme, mežs, purvs), topogrāfiskie apstākļi, punktveida piesārņojuma avoti (lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, apdzīvotās vietu notekūdeņu attīrīšanas ietaises), kā arī novērtējama ūdenskrātuvju ietekme uz augu barības vielu aiztures procesiem. Vidējo upju līmenis nav lauksaimniecības noteču monitoringa vispārpieņemta sastāvdaļa, taču ļauj novērtēt un salīdzināt piesārņojuma samazināšanos aiztures un atšķaidīšanās procesu ietekmē dažādos hidrogrāfiskā tīkla posmos. Šajā izpētes līmenī iegūtās ilgtermiņa datu rindas tiek izmantotas ūdens kvalitātes un kvantitātes parametru modelēšanas aktivitāšu īstenošanai, kuras ietver lauksaimniecības ietekmes uz virszemes un pazemes ūdeņiem vispārējo novērtēšanu un konkrētu ūdens aizsardzības pasākumu efektivitātes noteikšanu. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 123 Pielikumi ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 124 Virszemes ūdeņu monitoringa programma ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 125 1.Pielikums 1.pielikums. Virszemes ūdeņu monitoringa programmas stratēģija Virszemes ūdeņu monitoringa programmas galvenais mērķis ir noteikt virszemes ūdeņu stāvokli, lai novērtētu visu nozaru līdzšinējo īstenoto pasākumu ūdens aizsardzības un apsaimniekošanas jomā, tai skaitā ES fondu finansēto, ietekmi uz ūdeņu stāvokli, šo pasākumu lietderību un efektivitāti. Monitoringa programmas galvenais uzdevums ir iegūt datus, lai: 1. pamatojoties uz pilnveidotā bioloģiskā, hidromorfoloģiskā un ķīmiskā monitoringa rezultātiem pārskatītu iepriekšējās monitoringa programmas rezultātā veikto ūdeņu stāvokļa vērtējumu; 2. novērtētu ūdeņu stāvokli un tā izmaiņas; 3. veiktu slodžu ietekmēto ŪO stāvokļa izmaiņu novērtējumu, lai sniegtu ieteikumus UBA apsaimniekošanas plānos izstrādāto pasākumu programmas atjaunošanai; 4. precizēt upju un ezeru tipoloģiju atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas prasībām; 5. iegūtu datus un informāciju par jauno ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli. Programmas ietvaros virszemes ūdeņu monitorings tiek veikts arī aizsargājamo teritoriju ūdeņos (dzeramā ūdens ieguvei izmantojamos ŪO, īpaši jutīgās teritorijas ūdeņu monitoringa stacijās). Galvenās šīs programmas atšķirības no iepriekšējās programmas ir: 1. pārskatīts ūdensobjektu saraksts, izveidojot jaunus ūdensobjektus un attiecīgi monitoringa stacijas; 2. pārskatīti monitoringa staciju tipi, lai veiktu precīzāku kvalitātes novērtējumu ŪO, kur monitoringa stacijas novietojums ir vispārējam ŪO tipam neraksturīgā vietā, piemēram HES uzpludinājuma ietekmē. 3. veikta ŪO grupēšana, lai samazinātu monitoringa izmaksas. Ūdensobjekti tiek grupēti ņemot vērā ŪO tipu, slodzes (NAI, lauksaimniecības zemes, urbanizētas teritorijas), iepriekšējo gadu monitoringa rezultātus. 4. pilnveidots bioloģisko elementu monitorings visos virszemes ŪO. Šajā monitoringa programmā atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas prasībām upēs un ezeros tiks monitorēti visi nepieciešamie bioloģiskie elementi ar atbilstošu novērojumu biežumu, lai adekvāti va rētu novērtēt ūdeņu ekoloģisko stāvokli. 5. izvērtēts, kuros ūdensobjektos objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, gultnes substrāts, straumes ātrums u.c) nav iespējams veikt atsevišķu bioloģijas parametru monitoringu 6. programmā iekļauti ezeru stratifikācijas mērījumi (O 2 un temperatūra) hidroloģiskā apsekojuma laikā 7. ūdeņu vides dažādu matricu ķīmiskā monitoringa optimizācija atbilstoši Direktīvas 2013/13/ES nosacījumiem, kā arī balstoties uz iepriekšējā ciklā veikto prioritāro un bīstamo vielu inventarizāciju. 8. katrai monitoringa stacijai ir norādīts konkrēts apsekojuma gads 9. lai uzlabotu datu kvalitāti un salīdzināmību, plānots viena gada laikā apsekot savstarpēji saistītus ŪO, vienā sateces baseinā, piemēram, apsekot Aiviekstes, Ogres, Braslas vai Abavas sateces baseinā visus izdalītos ŪO; 10. lai samazinātu transporta izmaksas, viena gada laikā plānots apsekot ģeogrāfiski tuvu esošas monitoringa stacijas. Lai veiksmīgāk īstenotu iepriekš minēto, upju ŪO monitorings ir plānots ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 126 tā, ka pāra gados (2022., 2024., 2026.) pamatā tiek apsekots Daugavas un Gaujas UBA, kā arī Bārtas un Sakas baseini Ventas UBA, savukārt nepāra gados (2021., 2023., 2025.) plānots monitorings Lielupes un Ventas UBA, kā arī Salacas un mazo piejūras upju baseinos Gaujas UBA. Ezeru monitorings pielāgots, ja ir tieša saistība ar kādu no monitorētajām upēm, vai ezers atrodas ģeogrāfiski tuvu apsekojamām upēm. Šādā veidā precizējot ikgadējos monitoringa plānus, būs iespēja ņemt vērā monitoringa laikā konstatētos pārsniegumus, un, ja nepieciešams, iekļaut šīs stacijas atkārtoti katru otro gadu. Ņemot vērā, ka valsts budžets tiek izstrādāts tikai vienam gadam un ka tas ierobežo monitoringa detalizētu plānošanu ilgākam laika periodam, katru gadu saskaņā ar Valsts monitoringa programmu tiks precizēts monitoringa plāns kārtējam gadam. Ikgadējā monitoringa plānā veicamie uzdevumi tiks plānoti saskaņā ar valsts budžetā pieejamiem līdzekļiem un iespējamām izmaiņām valsts un ES normatīvajos aktos Nepietiekama finansējuma gadījumā primāri tiks samazināts kārtējā gadā apsekojamo ŪO un nosakāmo parametru skaits, vienlaikus izvērtējot monitoringa prioritātes un saglabājot kvalitatīvu datu iegūšanai nepieciešamo paraugu ņemšanas biežumu, lai nodrošinātu reprezentatīvu novērojuma datu rindu. Ja valsts budžeta ietvaros pieejamais finansējums monitoringa plāna izpildei nav pietiekams un nav iespēju piesaistīt alternatīvus finansējuma avotus, iegūstot datus, piemēram, projektu ietvaros, tad apsekojums tiek pārcelts uz nākamo 6 gadu monitoringa ciklu. Tas ļautu saglabāt monitoringa datu secīgumu un regularitāti svarīgākās monitoringa stacijās. Tas neietekmēs, galvenās ziņošanas prasības, jo, visām stacijām monitoringa programmā ir atzīmēta monitoringa prioritāte balstoties uz: 1. vai tā ir intensīvā stacija (A prioritāte) 2. vai stacijas dati ir nepieciešami starptautisko prasību izpildei (Helcom zinojums, Nitrātu direktīvas ziņojums, ICP, starptautiskie līgumi par pārrobežu ŪO datu apmaiņu utt.) (B prioritāte) 3. references ŪO monitoringa stacijas (C prioritāte) 4. radioaktivitātes monitorings (R prioritāte) 5. prioritāro vielu tendenču monitorings biotā un sedimentos (T prioritāte) 6. esošie ŪO, kuru dati nepieciešami citu ŪO kvalitātes novērtēšanai (D prioritāte) 7. jaunie ŪO, kuru dati nepieciešami citu ŪO kvalitātes novērtēšanai (E prioritāte) 8. hidromorfoloģiskais apsekojums (M prioritāte) 9. ŪO stacijas, kuru kvalitāte ir zemāka par labu (F prioritāte) 10. ŪO stacijas, kas ir ar labu kvalitāti, bet nav apsekotas vairāk nekā 6 gadus (G prioritāte), 11. ŪO stacijas, kas ir ar labu kvalitāti, bet ir apsekotas iepriekšējā 6 gadu ciklā (H prioritāte) 12. jaunie ŪO, kas paredzēti grupēšanai, bet nav iekļauti reāla monitoringa veikšanai (I prioritāte); 13. jaunie un esošie ŪO, kas tiks apsekoti reizi 3 ciklos, jo ir apgrūtināta piekļuve (J prioritāte). Obligāti nepieciešams veikt intensīvu uzraudzības monitoringu (paraugu ņemšana 12 reizes gadā katru gadu) nozīmīgos ŪO (A-C prioritātes) – robežu ŪO, pārrobežu slodzes uz Latvijas upēm, slodzes uz Baltijas jūru vai Rīgas jūras līci un dzeramā ūdens ņemšanas/pazemes ūdeņu papildināšanas vietu uzraudzībai, kā arī references ūdensobjektos. Pārējās uzraudzības monitoringa stacijas tiks apsekotas, balstoties uz konkrētajā gadā noteiktajām prioritātēm un pieejamo finansējumu. Operatīvajā monitoringā atbilstoši dabīgajiem ŪO ekoloģiskā stāvokļa vērtējumam tiks monitorēti risku izraisošajiem faktoriem jutīgie kvalitātes elementi. Nepieciešams veikt ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 127 monitoringu ekoloģiskā potenciāla vērtēšanai tiem elementiem, kuri jutīgi uz hidromorfoloģiskajiem pārveidojumiem stipri pārveidotajos un mākslīgajos ŪO. Ķīmisko kvalitātes rādītāju mērīšanas biežumu var precizēt/mainīt atbilstīgi normatīvo aktu prasībām virszemes ūdeņu monitoringa veikšanai, iepriekš iegūtajiem monitoringa datiem un pieejamajam finansējumam. Tiks turpināts uzsāktais prioritāro vielu trendu monitorings sedimentu un biotas matricās ik pēc 3 gadiem. Balstoties uz iepriekš veikto pētījumu rezultātiem un iespējamo risku faktoru izvērtējumu, noteiktām prioritārām vielām (10. pielikuma 2. un 3. tabula) monitorings ūdenī plānots ierobežotā apjomā. Vielas ir izvēlētas, balstoties uz prioritāro un bīstamo vielu inventarizācijas (2017 un 2018. gadā) rezultātiem. Pētniecības monitorings šajā monitoringa programmā ir paredzēts jaunajiem ūdensobjektiem un riska ūdensobjektiem, kuriem nepieciešama papildus riskus izraisošo faktoru izpēte (1. tabula). 1.tabula Pētniecības monitoringa ūdensobjekti Ūdensobjekta N.p.k. UBA ŪO kods Novērojumu stacijas nosaukums nosaukums 1. Daugavas D408 Mergupe_2 Mergupe, grīva 2. Daugavas D409 Mergupe_1 Mergupe, augštece 3. Daugavas D534 Moziča Moziča, grīva 4. Daugavas D536 Pīsteņa Pīsteņa, lejtece Gaujas-Daugavas 5. Daugavas D542MV Gaujas-Daugavas kanāls kanāls 6. Daugavas D552 Iļža Iļža, grīva 7. Daugavas E085SP Lubāns Lubāna ezers, vidusdaļa 8. Daugavas E137 Dubuļu ezers Dubuļu ezers, vidusdaļa 9. Daugavas E256 Plusons Plusona ezers, vidusdaļa Dauguļu 10. Gaujas E226 Dauguļu ezers, vidusdaļa Mazezers 11. Gaujas G209 Gauja_15 Gauja, 1.0 km lejpus Līgatnes upes grīvas 12. Gaujas G216 Rauna_3 Rauna, grīva 13. Gaujas G257 Inčupe Inčupe, grīva 14. Gaujas G261SP Aģe_2 Aģe, grīva 15. Gaujas G264 Aģe_1 Aģe, 3.0 km lejpus Vidrižiem 16. Lielupes E039 Saukas ezers Saukas ezers, vidusdaļa 17. Lielupes L117SP Auce_2 Auce, grīva 18. Lielupes L118 Auce_1 Auce, augšpus Rīgavas 19. Ventas E002 Papes ezers Papes ezers, vidusdaļa 20. Ventas E006 Virga_2 Virga, pie Prūšu ūdenskrātuves 21. Ventas V025 Užava_3 Užava, grīva 22. Ventas V045 Ēda_1 Ēda, augštece 23. Ventas V046 Ēda_2 Ēda, grīva 24. Ventas V049 Venta_2 Venta, augšpus Ēdas 25. Ventas V059 Losis Losis, lejtece 26. Ventas V060 Zaņa Zaņa, grīva 27. Ventas V065 Vadakste_1 Vadakste, augštece 28. Ventas V090 Lāčupīte Lāčupīte, grīva ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 128 Ūdensobjekta N.p.k. UBA ŪO kods Novērojumu stacijas nosaukums nosaukums 29. Ventas V091 Slocene_4 Slocene, grīva, pie Kaņiera 30. Ventas V092 Slocene_3 Slocene, lejpus Tukuma 31. Ventas V093 Slocene_2 Slocene, augšpus Tukuma 32. Ventas V094 Slocene_1 Slocene, augšpus Sloklejām 33. Ventas V118 Svente Svente, grīva Novērojamo vielu monitorings tiek plānots atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par novērojamo vielu monitoringa veikšanu. Tas var mainīties monitoringa programmas īstenošanas laikā ik pēc 2 gadiem, kad tiek izdots jauns Komisijas īstenošanas lēmums. Radioaktivitātes monitorings ūdeņos tiek turpināts, kā līdz šim – katru gadu 4 dzeramā ūdens stacijās un 3 iekšzemes ūdeņu monitoringa stacijās. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 129 2. Pielikums 2.pielikums. Virszemes ūdeņu novērojumu programma 2021.-2026. gadam VŪ monitoringa programma ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 130 3.Pielikums 3.pielikums. Virszemes ūdeņu kvantitātes monitoringa stacijas 2021.-2026. gadā i"as un meteorol i"as centrs" 2020 N A Apzimejumi Virszemes Odens kvantitates noverojumu stacijas - Latvijas robezlinija • Upju ~ Upju baseinu apgabalu robezas 0 Juras piekrastes Piekrastes Oder:ii D Ezeru un Odenskratuvju ~ Virszemes Odens objekts • Jauna upju stacija 0 25 50 100 km 1 :1 800 000 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 131 4. Pielikums 4.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes stacijas Daugavas upju baseinu apgabalā 2021.-2026. gadā Apzimejumi Monitoringa veids • Pilsetas e lntensivas uzraudzibas Upes e Uzraudzibas - Ezeri e Uzraudzibas-operatTvais D Novadu robezas e Operativais e Petnieciskais e Grupeta monitoringa stacija 0 20 40 80 E175 km ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 132 5. pielikums 5.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes stacijas Gaujas upju baseinu apgabalā 2021.-2026. gadā Apzimejumi Monitoringa veids • Pilsetas e lntensTvas uzraudzTbas Upes e UzraudzTbas 1111 Ezeri e UzraudzTbas-operatTvais ~ Novadu robezas e OperatTvais e Petnieciskais e Grupeta monitoringa stacija 20 10 0 20 km ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 133 6. pielikums 6.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes stacijas Lielupes upju baseinu apgabalā 2021.-2026. gadā N + ApzTmejumi Monitoringa veids • Pilsetas •• lntensTvas uzraudzTbas UzraudzTbas - - Upes 1111 Ezeri •• UzraudzTbas-operatTvais OperatTvais ~ Novadu robezas • Petnieciskais • Grupeta monitoringa stacija 0 10 20 40 km ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 134 7. Pielikums 7.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes stacijas Ventas upju baseinu apgabalā 2021.-2026. gadā N + Apzimejumi Monitoringa veids • Pilsetas •• lntensTvas uzraudzTbas UzraudzTbas - - Upes 1111 Ezeri • UzraudzTbas-operatTvais CJ Novadu robezas •• OperatTvais Petnieciskais • Grupeta monitoringa stacija 0 10 20 40 km ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 135 8. Pielikums 8.pielikums. Novērojamo vielu un radioaktivitātes karte N A Apzimejumi ■ Rdioaktivitate _. Dzerama Odens radioaktivitate _. Noverojamas vielas • Pilsetas Upes ■■ Ezeri C:J Upju baseinu apgabali CJ Upju un ezeru Qdensobjekti 0 25 50 100 km ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 136 9. Pielikums 9.pielikums. Virszemes ūdeņu, sedimentu un biotas kvalitātes monitoringa rādītāju analīžu metodes Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 4.daļa: Norādījumi paraugu ņemšanai ezeros un ūdenstilpnēs. LVS ISO 5667-4:2016 Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 6.daļa: Norādījumi paraugu ņemšanai upēs un strautos LVS EN ISO 5667-6:2017 Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 12.daļa: Norādījumi nogulšņu paraugu ņemšanai ISO 5667-12:2017 Parametrs Metode Metodes princips Ūdens Temperatūra, parauga Lauka mērījums pH LVS EN ISO 10523:2012 Elektrometrija Caurredzamība ar Seki disku LVS ISO 5667-4:2016 Manuāli ar Seki disku O2 izšķīdušais, O2 piesātinājums LVS EN ISO 5814:2013 Lauka mērījums ar pārnēsājamo oksimetru EVS lauka apstākļos / laboratorijā LVS EN 27888:1993 Konduktometrija Suspendētās vielas LVS EN 872:2005 Gravimetrija, filtrēšana caur stikla šķiedras filtru Krāsainība LVS EN ISO 7887:2012, Metode C Spektrofotometrija Cl, SO4 LVS EN ISO 10304-1: 2009 Jonu hromatogrāfija Ca, K, Mg, Na LVS EN ISO 11885:2009 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija Sārmainība, HCO3 SM 2320 B:2017 Potenciometriskā titrēšana Kopējā cietība SM 2340 B:2017 Aprēķina metode pēc Ca un Mg koncentrācijas BSP5 LVS EN 1899-2:1998 Elektroķīmiskās zondes metode neatšķaidītiem paraugiem TOC, DOC LVS EN 1484:2000 Katalītiskā sadedzināšana, infrasarkanā detektēšana Nkop LVS EN 12260:2004 Katalītiskā sadedzināšana, hemiluminiscences detektēšana Spektrofotometrija, naftiletilēndiamīna dihlorīda fotometriskā N/NO2 LVS ISO 6777:1984 metode N/NO3 LVS EN ISO 10304-1: 2009 Jonu hromatogrāfija N/NH4 LVS EN ISO 11732:2005 Spektrofotometrija, nepārtrauktas plūsmas indofenola metode ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 137 Parametrs Metode Metodes princips Spektrofotometrija, molibdāta metode pēc parauga oksidēšanas Pkop LVS EN ISO 6878:2005, 7 daļa ar peroksidisulfātu P/PO4 LVS EN ISO 6878:2005, 4 daļa Spektrofotometrija, amonija molibdāta metode Si SM 4500-SiO2D:2017 Spektrofotometrija, zilās heteropoliskābes metode Smagie metāli: Al, Cd, Cr, Cu, Mn, Ni, Pb, Zn LVS EN ISO 11885:2009 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija Hg LVS EN ISO 17852:2008 Aukstā tvaika atomfluorescences spektrometrija Fe LVS ISO 8288:1986 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija Gāzu (GC) vai šķidruma hromatogrāfija (LC) ar masspektrometriju Di (2-etilheksil)-ftalāts (DEHP) BIOR-T-012-162-2015 (MS), tandēma masspektrometriju (MS/MS) vai augstas izšķirtspējas masspektrometriju (HRMS) Fenoli: Nonilfenols, 4-nonilfenols, 4-nonilfenols Šķidruma hromatogrāfija ar augstas izšķirtspējas (sazarots), oktifenols, oktilfenols (4-(1,1',3,3'- BIOR-T-012-165-2015 masspektrometriju (LC-HRMS) tetrametilbutil)-fenols), pentahlorfenols PAH: Antracēns, fluorantēns, naftalīns, benz(apirēns), Gāzu (GC) vai šķidruma hromatogrāfija (LC) ar masspektrometriju benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, BIOR-T-012-162-2015 (MS), tandēma masspektrometriju (MS/MS) vai augstas benz(g,h,i)perilēns, indeno(1,2,3-cd)pirēns izšķirtspējas masspektrometriju (HRMS) Šķidruma hromatogrāfija ar augstas izšķirtspējas Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS) BIOR-T-012-165-2015 masspektrometriju (LC-HRMS) Gāzu hromatogrāfija ar augstas izšķirtspējas masspektrometriju Tributilalvas savienojumi (tributilalvas katjons) BIOR-T-012-164-2015 (GC-HRMS) GOS: 1,2-dihloretāns, dihlormetāns, tetrahoretilēns, ISO 10301:1997 Gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru tetrahlorogleklis, trihloretilēns, trihlormetāns Benzols ISO 11423-1:1997 Gāzu hromatogrāfija ar liesmas jonizācijas detektoru Gāzu (GC) vai šķidruma hromatogrāfija (LC) ar masspektrometriju Trihlorbenzoli (1,2,3- ; 1,2,4- ; 1,3,5-trihlorbenzols) BIOR-T-012-162-2015 (MS), tandēma masspektrometriju (MS/MS) vai augstas izšķirtspējas masspektrometriju (HRMS) ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 138 Parametrs Metode Metodes princips Pesticīdi: aklonifēns, alahlors, cibutrīns, cipermetrīns, dihorfoss, dikofols, diurons, heptahlors un tā Gāzu (GC) vai šķidruma hromatogrāfija (LC) ar masspektrometriju epoksīds, hinoksifēns, hlorbenzols, hlorfenvinfoss, BIOR-T-012-162-2015 (MS), tandēma masspektrometriju (MS/MS) vai augstas hlorpirifoss (etilhlorpirifoss), izoproturons, izšķirtspējas masspektrometriju (HRMS) prometrīns, propazīns,terbutrīns, trifluralīns Pesticīdi: atrazīns, propazīns, simazīns EN ISO 10695:2000* Gāzu hromatogrāfija-masspektrometrija Hlororganiskie pesticīdi: DDT, DDD, DDE, Aldrīns, dieldrīns, endrīns, izodrīns, endosulfāni (α un β), Gāzu hromatogrāfijas metode ar elektronu satveres detektoru ISO 6468:1996 heksahlorcikloheksāns (α, β, un γ (Lindāns)), (ECD) pentahlorbenzols Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (benzols, Gāzu hromatogrāfija, detektēšana ar liesmas jonizācijas detektoru ISO 11423-1:1997 toluols, etilbenzols, m,p-ksiloli, o-ksilols) (LJD) 4-aminoantipirīna spektrometriskā metode pēc destilēšanas un Fenoli (fenolu indekss) LVS ISO 6439:1990-B ekstrakcijas ar hloroformu 2,4-DNPH atvasinājumu cietās fāzes ekstrakcija un augsti efektīvā Formaldehīds US EPA Method 8315A:1996 šķidruma hromatogrāfija ar fotometrisko detektēšanu Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss) LVS EN ISO 9377-2:2001 Gāzu hromatogrāfijas metode Gāzu hromatogrāfijas metode ar elektronu satveres detektoru PCB (PCB 28, 52, 101, 118, 138, 153, 180) ISO 6468:1996 (ECD) Sedimenti Paraugu sagatavošana - žāvēšana LVS ISO 11464:2006 Paraugu sagatavošana - mineralizācija LVS ISO 11466:1995 Smagie metāli: As, Cd, Cr, Cu, Ni, Pb, Zn LVS EN 16170:2017 Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrija Hg ISO 16772:2004 Aukstā tvaika atomabsorbcijas spektrometrija ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 139 Parametrs Metode Metodes princips Antracēns, Fluorantēns, Benz(apirēns), Benz(b)fluorantēns, Benz(k)fluorantēns, US EPA Method 8270E:2018 Gāzu hromatogrāfija/ masspektrometrija Benz(g,h,i)perilēns, Indeno(1,2,3-cd)pirēns Bromētie difenilēteri (BDE 28, 47, 99, 100, 153, 154) LVS EN ISO 22032:2009 Gāzu hromatogrāfija/ masspektrometrija Pātrinātā šķīduma ekstrakcija/ gāzu hromatogrāfija/ Di (2-etilheksil)-ftalāts (DEHP) US EPA Method 8270E:2018 masspekromerija Hlororganiskie pesticīdi: DDT, DDD, DDE, Aldrīns, dieldrīns, endrīns, izodrīns, endosulfāni (α un β), US EPA Method 8081B:2000 Gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru heksahlorcikloheksāns (α, β, un γ (Lindāns)), pentahlorbenzols Gāzu (GC) vai šķidruma hromatogrāfija (LC) ar masspektrometriju Hloralkāni C10-C13 BIOR-T-012-162-2015 (MS), tandēma masspektrometriju (MS/MS) vai augstas izšķirtspējas masspektrometriju (HRMS) Gāzu hromatogrāfija ar augstas izšķirtspējas masspektrometriju Tributilalvas savienojumi (tributilalvas katjons) BIOR-T-012-164-2015 (GC-HRMS) Fenoli (fenolu indekss) A-12-94* Spektrofotometrija, 4-amino-antipirīna metode Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss) LVS EN ISO 16703:2011 Gāzu hromatogrāfija ar liesmas jonizācijas detektoru Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (benzols, Ekstrakcija ar metanolu, tvaiku fāzes ("head space") gāzu LVS EN ISO 22155:2016 toluols, etilbenzols, m,p-ksiloli, o-ksilols) hromatogrāfijas analīze PCB (PCB 28, 52, 101, 118, 138, 153, 180) US EPA Method 8082A:2007 Gāzu hromatogrāfija ar elektronu satveres detektoru pH LVS ISO 10390:2006 Elektrometrija Katalītiskā sadedzināšana, hromatogrāfiskā sadalīšana un TC un TOC LVS ISO 10694:1995 detektēšana ar siltumspējas detektoru N/NO3+N/NO2 LVS ISO 14256-2:2006* Automātiskā spektrofotometriskā metode N/NH4 ISO/TS 14256-1:2003 Spektrometrija Nkop LVS ISO 11261:2002 Destilācija, titrimetrija Pkop LVS EN 14672:2005 Spektrofotometrija, amonija molibdāta metode Biota (zivis) Hg un tā savienojumi BIOR-T-012-148-2015 ICP-MS ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 140 Parametrs Metode Metodes princips Gāzu hromatogrāfija ar augstas izšķirtspējas masspektrometriju Bromētie difenilēteri (BDE 28, 47, 99, 100, 153, 154) BIOR-T-012-167-2015 (GC-HRMS) Gāzu hromatogrāfija ar augstas izšķirtspējas masspektrometriju Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi BIOR-T-012-167-2015 (GC-HRMS) Šķidruma hromatogrāfija ar augstas izšķirtspējas Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS) BIOR-T-012-170-2015 masspektrometriju (LC-HRMS) Gāzu (GC) vai šķidruma hromatogrāfija (LC) ar tandēma Heksabromciklododekāni (HBCDD) BIOR-T-012-166-2015 masspektrometriju (MS/MS) vai augstas izšķirtspējas masspektrometriju (HRMS) Gāzu (GC) vai šķidruma hromatogrāfija (LC) ar tandēma Dikofols, Heksahlorbenzols, heksahlorbutadiēns, BIOR-T-012-166-2015 masspektrometriju (MS/MS) vai augstas izšķirtspējas heptahlors un tā epoksīds masspektrometriju (HRMS) Biota (gliemji) Gāzu (GC) vai šķidruma hromatogrāfija (LC) ar tandēma PAH: Benz(a)pirēns, fluorantēns BIOR-T-012-166-2015 masspektrometriju (MS/MS) vai augstas izšķirtspējas masspektrometriju (HRMS) *Metode nav akreditēta ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 141 11. Pielikums 10.pielikums. Fizikāli ķīmisko un ķīmisko parametru raksturojums Fizikāli ķīmiskie rādītāji Virszemes ūdeņu kvalitāti raksturo šādi fizikāli ķīmiskie rādītāji: Ezeru stratifikācija. Ezeru ūdeņiem raksturīgs to sastāva neviendabīgums atkarībā no dziļuma. Atšķirības bioķīmiskajos un ķīmiskajos procesos, kā arī mehāniskie faktori (ūdens sajaukšanās) nosaka dažādu ūdens sastāvu dažādos dziļumos atkarībā no gadalaika – ezeru ūdeņu stratifikāciju. Dziļi ezeri var būt noslāņojušies, un tajos ir spilgti izteiktas trīs vertikālās zonas – epilimnijs, metalimnijs un hipolimnijs. Ezera augšējo jeb eifotisko zonu sauc par epilimniju, bet apakšējo afotisko zonu sauc par hipolimniju. Epilimniju no hipolimnija atdala temperatūras lēciena slānis jeb metalimnijs, kurā temperatūra dažu metru biezā slānī krasi pazeminās. Ezeriem var būt raksturīga noteikta fizikālo faktoru (temperatūras) izraisīta ūdens sajaukšanās (cirkulācija) ezerā. Ezeri var būt dimiktiski - tie ir ezeri, kuros notiek pilna ūdens cirkulācija divreiz gadā – rudenī un pavasarī, savukārt ūdens noslāņošanās Latvijas dziļajos ezeros notiek vasarā un ziemā. Var būt sekli ezeri, kuri ir polimiktiski ezeri, kuriem ir raksturīga homotermija – šajos ezeros nav novērojama ūdens noslāņošanās un ir sastopams tikai viens ūdens slānis jeb ūdens vertikāle, kurā ir vienāda ūdens temperatūra. Ūdens temperatūras stratifikācija parasti novērojama ezeriem, kas dziļāki par 9 m. Tomēr stratifikāciju ietekmē arī citi faktori, piemēram, ezera platība, ūdens apmaiņas periods, ūdens krāsainība, ezera trofijas pakāpe. Lai iegūtu reālu vertikālā slāņa skābekļa-temperatūras profilu, temperatūras un skābekļa mērījumi jāveic katrā dziļuma horizonta metrā. Mērījumi pamatā jāveic vasaras sezonā, jo citās sezonās profilu mērķtiecīgums ir ievērojami mazāks. Caurredzamība ar Seki disku (ezeriem). Ar Seki diska palīdzību tiek mērīta ūdeņu caurredzamība, t.i. cik lielā dziļumā disku vēl iespējams saredzēt. Lielāks dziļums nozīmē to, ka gaisma spēj iespiesties dziļāk un nodrošināt fotosintēzes norisi. Kaut arī Seki dziļums mainās atkarībā no sezonas un laika apstākļiem, tā ir vienkārša, ātra un efektīva metode ezeru iespējamā piesārņojuma noteikšanai. Brūnūdens ezeriem caurredzamība ar Seki disku nav adekvāts rādītājs ūdens kvalitātei šādā ezerā. Vienlaikus jāplāno izpētīt kopsakarības Seki diska rādījumiem ar meteoroloģiskajiem apstākļiem un ezera dziļuma caurredzamībai mērījumu vietās ūdeņu kvalitātes novērtējuma precizējumam. Seki diska mērījumu biežums šajā monitoringa programmā plānots kopā ar vispārīgajiem ūdeņu kvalitātes rādītājiem. Krāsainība. Dažādām dabiskās un antropogēnas izcelsmes vielām nonākot ūdenī, mainās tā krāsa un optiskā caurlaidība. Ūdens krāsainība ietekmē gaismas nokļūšanu ūdens dziļākajos slāņos. Krāsainība ir optiska īpašība mainīt spektra sastāvu caurejošai redzamajai gaismai. Krāsainību ūdens paraugos nosaka spektrofotometriski. Šajā programmā krāsainības novērojumi tiek plānoti ezeros un arī mazajās un vidēja lieluma upēs. Temperatūra. Ūdens temperatūrai ir ļoti nozīmīga loma augšanas procesos – palielinoties temperatūrai, bioloģiskā aktivitāte palielinās. Ūdenī dzīvojošajiem organismiem un augiem ir noteikta temperatūras amplitūda, ārpus kuras sugas pārstāvju skaits strauji samazinās. Temperatūrai ir nozīmīga loma attiecībā uz ūdenī notiekošajiem ķīmiskajiem procesiem, jo ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 142 ķīmiskās reakcijas augstākā temperatūrā norit ātrāk, kas var būtiski ietekmēt bioloģisko aktivitāti, tai ir nozīmīga loma attiecībā uz izšķīdušā skābekļa piesaisti, jo augstākā temperatūrā skābekļa šķīdība ūdenī samazinās. Temperatūra tiek mērīta ūdens paraugu ievākšanas laikā visos paraugos. Skābekļa saturs ūdenī. Skābekļa saturs ūdenī parāda skābekļa daudzumu, ko satur ūdens (piesātinājums ar skābekli procentuāli un izšķīdušais skābeklis miligramos uz litru). Skābeklis ūdenī nokļūst gan fotosintēzes rezultātā, gan atmosfēras skābeklim, izšķīstot ūdenī. Ūdenī esošais skābekļa daudzums ir atkarīgs arī no ūdens temperatūras, sāļuma un spiediena. Ja ūdenī nonāk organiskas vielas (notekūdeņu) vai augu barības vielas (lauksaimnieciskās darbības radītās, notekūdeņu vai mežu noteces rezultātā), attīstoties un sadaloties aļģēm samazinās ūdenī pieejamais skābekļa daudzums. Tādēļ ūdensaugi, zivis un ūdenī mītošie citi organismi var aiziet bojā. Skābekļa satura ūdenī svārstības var izraisīt arī dabiskie apstākļi – piemēram, temperatūras maiņa. Skābeklis tiek noteikts ūdens paraugu ievākšanas laikā, kā arī laboratoriski – atsevišķos paraugos. Sārmainība – atbilst hidrogēnkarbonātu jonu vai hidroksīdjonu vai citu jonu/vielu saturam ūdeņos atkarībā no ķīmiskās analīzes - titrēšanas izpildes stadijas. Sārmainības vērtībai ir nozīme upju tipoloģijas raksturošanai Eiropas mērogā, lai salīdzinātu dažādu valstu upju tipus savā starpā. Galvenie joni – izmanto dabisko vides faktoru nosacītā ūdeņu sastāva raksturojumam (Na, K, Cl, SO4, HCO3, Ca, Mg). Pēdējie divi joni nosaka arī ūdens cietību, kurai ir svarīga nozīme metālu biopiejamības koncentrācijas novērtēšanai ūdeņos, kas savukārt ietekmē biotas organismu funkcionēšanu. EVS jeb elektrovadītspēja (sāļuma indikators) ir ūdens īpatnējā pretestība - tā izmainās, mainoties sāļu vai skābju un bāzu daudzumam ūdenī. Ar EVS palīdzību iespējams aprēķināt kopējo izšķīdušo sāļu (jonu) daudzumu ūdenī. EVS izmainās, mainoties katjonu un anjonu daudzumam ūdenī – piemēram, palielinoties piesārņojumam. EVS tiks mērīta visos paraugos. pH – ūdens vides pH izmaiņas, mainoties tajā esošo ūdeņraža jonu koncentrācijai. pH nosaka ķīmisko vielu (piemēram, biogēnu, smago metālu un to savienojumu) šķīdību un bioloģisko pieejamību (cik daudz no šīm vielām pieejamas ūdenī esošajiem augiem un organismiem). pH mainās atkarībā no piesārņojuma, ūdenim kļūstot skābākam vai sārmainākam. Dabisko apstākļu izraisītas pH izmaiņas ir nenozīmīgas. pH tiek mērīts visos paraugos. Suspendētās vielas ir cietās vielu daļiņas ūdenī, tās var būt gan minerāli (piemēram, augsnes daļiņas), gan organiskas izcelsmes (aļģes). Augstas suspendēto vielu koncentrācijas ietekmē gaismas pieejamību, paātrina ūdenstilpņu aizsērēšanu, kā arī netieši ietekmē skābekļa saturu un ūdens temperatūru. Palielinātas suspendēto vielu koncentrācijas var rasties cilvēka darbības rezultātā, īpaši veicot lauksaimnieciskās zemēs aktivitātes, kuru laikā notiek pastiprināta augsnes erozija, kā arī notekūdeņu novadīšanas rezultātā. BSP5 ir ūdens organisko vai neorganisko vielu bioķīmiskai oksidēšanai jeb noārdīšanai patērētais izšķīdušais skābeklis, izteikts masas koncentrācijas vienībās. Tā kā ūdenī skābekļa daudzums ir ierobežots, tad gadījumos, kad skābeklis tiek patērēts pastiprināti, palielinās BSP5. Rezultātā skābekļa deficīts var atstāt negatīvas sekas uz ūdens ekosistēmu. BSP 5 tiks noteikts visos ūdeņu paraugos. TOC. Kopējais organiskais ogleklis. Izmantojot TOC mērījumus, iespējams noteikt organisko savienojumu saturu ūdenī, kuram pieaugot, samazinās skābekļa daudzums ūdenī. Netieši organisko vielu saturu var raksturot arī citi ūdens kvalitātes rādītāji – oksidējamība jeb permanganāta indekss, krāsainība, UV absorbcija. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 143 DOC. Izšķīdušais organiskais ogleklis. Šim parametram ir nozīme metālu „transportam” ūdeņu vidē. Metāli veido noturīgus kompleksus ar izšķīdušajiem oglekļa organiskajiem ķīmiskajiem savienojumiem un rezultātā mazinās metālu biopieejamība. DOC parametrs ir svarīgs biopieejamības modeļa pielietojumam prioritāro un bīstamo vielu (metālu) monitoringa rezultātu vērtējumam. Biogēnie elementi ūdeņos ir slāpekļa un fosfora savienojumi to dažādās oksidēšanās pakāpēs, respektīvi, jonu vai molekulārās formās, kā arī silīcijs. Biogēnie elementi ir ūdensaugu barības vielas. To pārlieku koncentrācija var izraisīt pastiprinātu ūdensaugu augšanu, līdz ar to arī palielinātu skābekļa patēriņu, kas apdraud zivju, ūdensaugu un dažādu ūdens organismu eksistenci. Antropogēni izraisītais biogēno elementu piesārņojums pārsvarā rodas no notekūdeņiem un lauksaimnieciskās darbības radītā mēslojuma. Biogēnais elements Si tiks mērīts uzraudzības un HELCOM vadlīniju definētā monitoringa ietvaros. Nejonizēto amonjaku nosaka aprēķinu ceļā. Prioritārās vielas (PV) ir tās ķīmiskās vielas, kuras rada vai ar kuru starpniecību tiek radīts ievērojams risks ūdens videi. To skaitā ir arī ūdens videi īpaši bīstamas vielas (Ūdens apsaimniekošanas likuma 1.panta 11.punkts). Ūdens videi īpaši bīstamas vielas (Priority Hazardous substances jeb prioritārās bīstamās vielas) ir ķīmiskās vielas, kas ir noturīgas ūdens vidē, toksiskas un spēj akumulēties dzīvo organismu audos. Prioritāro vielu, tai skaitā prioritāro metālu – Cd, Pb, Ni – un organisko prioritāro vielu un to sabrukšanas dažādās ķīmiskās formas, un citu bīstamo (BV) piesārņojošo vielu (Cu, Zn, As, formaldehīda, u.c.) vai to indikatoru rādītāju (piemēram, fenolu indeksa, naftas produktu ogļūdeņražu indeksa) monitoringu plānots veikt tajās stacijās, kur tās obligāti jānosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajām konvencijām, pārrobežu iespējamo ietekmi, ŪO uz valsts robežas, dzeramā ūdens ņemšanas un papildināšanas vietās, lai kontrolētu atbilstību vides kvalitātes normatīviem vai pieļaujamajām robežkoncentrācijām ūdeņu vidē saskaņā ar MK noteikumiem Nr.118. ņemot vērā veiktos pētījumus, prioritārās un bīstamās vielas ir sadalītas trīs grupās 1. vielas, kas ir konstatētas un ir iespējami pārsniegumi, tāpēc monitorings jāturpina (1. tabula) 2. vielas, kuru monitoringu nepieciešams turpināt, bet var samazināt apsekojumu biežumu (2. tabula); 3. vielas, kuras nerada apdraudējumu un nekad nav konstatētas Latvijas ūdensobjektos (3. tabula). ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 144 1.tabula Prioritārās un bīstamās vielas, kas ir konstatētas un ir iespējami pārsniegumi, tāpēc monitorings jāturpina Nr. MK not. nr Parametrs Mērvienība CAS nr. 118 Fluorantēns 15 (PV) µg/l CAS_206-44-0 Perfluoroktānsulfoskābe un tās 35 (PV) µg/l CAS_1763-23-1 atvasinājumi (PFOS) Nonilfenols 24 (PV) µg/l CAS_25154-52-3 4-nonilfenols 24a (PV) µg/l CAS_104-40-5 4-nonilfenols (sazarots) 24b (PV) µg/l CAS_84852-15-3 Oktilfenols 25 (PV) µg/l CAS_1806-26-4 Oktilfenols (4-(1,1',3,3'-tetrametilbutil)- 25a (PV) µg/l CAS_140-66-9 fenols) Benz(a)pirēns 28a (PV) µg/l CAS_50-32-8 Benz(b)fluorantēns 28b (PV) µg/l CAS_205-99-2 Benz(k)fluorantēns 28c (PV) µg/l CAS_207-08-9 Benz(g,h,i)-perilēns 28d (PV) µg/l CAS_191-24-2 Indeno(1,2,3-cd)pirēns 28e (PV) µg/l CAS_193-39-5 Heptahlors 44a (PV) µg/l CAS_76-44-8 Heptahlora epoksīds 44b (PV) µg/l CAS_1024-57-3 As un tā savienojumi (filtrēts) 6 (BV) µg/l CAS_7440-38-2 As un tā savienojumi (nefiltrēts) 6 (BV) µg/l CAS_7440-38-2 Cr un tā savienojumi (filtrēts) 8 (BV) µg/l CAS_7440-47-3 Cr un tā savienojumi (nefiltrēts) 8 (BV) µg/l CAS_7440-47-3 Fenoli (fenolu indekss) 14 (BV) µg/l CAS_64743-03-9 Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži 20 (BV) µg/l nepiemēro (toluols, etilbenzols, m,p-ksiloli, o-ksilols) Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 21 (BV) µg/l nepiemēro indekss) ICP Waters Al un tā savienojumi µg/l CAS_7429-90-5 vadlīnijas ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 145 2.tabula Prioritārās un bīstamās vielas, kuru monitoringu nepieciešams turpināt, bet var samazināt apsekojumu biežumu Parametrs Nr. MK not. Mērvienība CAS nr Antracēns 2 (PV) µg/l CAS_120-12-7 Benzols 4 (PV) µg/l CAS_71-43-2 Dihlormetāns 11 (PV) µg/l CAS_75-09-2 Trihlormetāns 32 (PV) µg/l CAS_67-66-3 Naftalīns 22 (PV) µg/l CAS_91-20-3 Tributilalvas savienojumi (tributilalvas 30 (PV) µg/l CAS_36643-28-4 katjons) Cipermetrīns 41 (PV) µg/l CAS_52315-07-8 alfa-cipermetrīns 41a (PV) µg/l CAS_67375-30-8 beta-cipermetrīns 41b (PV) µg/l CAS_65731-84-2 teta-cipermetrīns 41c (PV) µg/l CAS_71697-59-1 zeta-cipermetrīns 41d (PV) µg/l CAS_1315501-18-8 Terbutrīns 45 (PV) µg/l CAS_886-50-0 3.tabula Prioritārās un bīstamās vielas, kuras nerada apdraudējumu un nekad nav konstatētas Latvijas ūdensobjektos Parametrs Nr. MK not. Mērvienība CAS nr Alahlors 1 (PV) µg/l CAS_15972-60-8 Atrazīns 3 (PV) µg/l CAS_1912-24-9 Simazīns 29 (PV) µg/l CAS_122-34-9 Propazīns µg/l CAS_139-40-2 Prometrīns µg/l CAS_7287-19-6 Hloralkāni C10-C13 7 (PV) µg/l CAS_85535-84-8 Hlorfenvinfoss 8 (PV) µg/l CAS_470-90-6 Hlorpirifoss (etilhlorpirifoss) 9 (PV) µg/l CAS_2921-88-2 1,2-dihloretāns 10 (PV) µg/l CAS_107-06-2 Di (2-etilheksil)-ftalāts (DEHP) 12 (PV) µg/l CAS_117-81-7 Diurons 13 (PV) µg/l CAS_330-54-1 Endosulfāns α 14a (PV) µg/l CAS_959-98-8 Endosulfāns β 14b (PV) µg/l CAS_33213-65-9 Heksahlorcikloheksāns (α, β, un γ 18 (PV) µg/l CAS_608-73-1 (Lindāns)) Pentahlorbenzols 26 (PV) µg/l CAS_608-93-5 Izoproturons 19 (PV) µg/l CAS_34123-59-6 Pentahlorfenols 27 (PV) µg/l CAS_87-86-5 Trihlorbenzoli (1,2,3- ; 1,2,4- ; 31 (PV) µg/l CAS_12002-48-1 1,3,5-trihlorbenzols) Trifluralīns 33 (PV) µg/l CAS_1582-09-8 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 146 Parametrs Nr. MK not. Mērvienība CAS nr Dikofols 34 (PV) µg/l CAS_115-32-2 Hinoksifēns 36 (PV) µg/l CAS_124495-18-7 Aklonifēns 38 (PV) µg/l CAS_74070-46-5 Bifenokss 39 (PV) µg/l CAS_42576-02-3 Cibutrīns 40 (PV) µg/l CAS_28159-98-0 Dihlorfoss 42 (PV) µg/l CAS_62-73-7 Tetrahlorogleklis 1 (BV) µg/l CAS_56-23-5 Tetrahloretilēns 4 (BV) µg/l CAS_127-18-4 Trihloretilēns 5 (BV) µg/l CAS_79-01-6 Aldrīns 2a (BV) µg/l CAS_309-00-2 Dieldrīns 2b (BV) µg/l CAS_60-57-1 Endrīns 2c (BV) µg/l CAS_72-20-8 Izodrīns 2d (BV) µg/l CAS_465-73-6 1,1,1-trihlor-2,2bis(p- 3a (BV) µg/l CAS_50-29-3 hlorfenil)etāns (DDT, p,p') 1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p- 3b (BV) µg/l CAS_789-02-6 hlorfenil)etāns (DDT, o,p') 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēns 3c (BV) µg/l CAS_72-55-9 (DDE, p,p') 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāns 3d (BV) µg/l CAS_72-54-8 (DDD, p,p') DDE, o,p' 3e (BV) µg/l CAS_3424-82-6 DDD, o,p' 3d (BV) µg/l CAS_53-19-0 Formaldehīds 15 (BV) µg/l CAS_50-00-0 Hlorbenzols 17 (BV) µg/l CAS_108-90-7 Akrilnitrils 11 (BV) µg/L CAS_107-13-1 PCB 18 (BV) µg/L nepiemēro ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 147 11.pielikums 11.pielikums. Bioloģisko elementu novērtēšanas metodes Bioloģisko kvalitātes elementu vērtēšanas metodika aptver visus direktīvas 2000/60/EK pieprasītos bioloģiskos kvalitātes elementus (skat. 1.tabulu) – zoobentoss, makrofīti, fitoplanktons, zivis un fitobentoss. Fitobentoss ezeros netiek noteikts, jo tas jau ir bioloģiskā kvalitātes elementa „makrofīti un fitobentoss” sastāvdaļa. Paraugu ievākšanai un apstrādei izmantotās laboratorijas metodes apkopotas 2. tabulā. 1.tabula Upju un ezeru ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanā izmantotie bioloģiskie kvalitātes elementi Upju ūdensobjekti Ezeru ūdensobjekti Makrozoobentoss + + Fitoplanktons + + Makrofīti + + Zivis + + Fitobentoss + + (makrofīti) 2. tabula Bioloģisko elementu noteikšanas standartmetodes Bioloģiskie Piemērojamais Metode elementi standarts Pētījumi uz vietas, taksonu noteikšana laboratorijā (līdz Ezeru makrofīti LVS EN 15460:2008 sugas līmenim, ja nav iespējams – līdz ģints līmenim) Pētījumi uz vietas, taksonu noteikšana laboratorijā (līdz Upju makrofīti EN14184:2014 sugas līmenim, ja nav iespējams – līdz ģints līmenim) Fitobentoss BS EN 13946:2003 Parauga ievākšana un sagatavošana uz vietas (kramaļģes) BS EN 14407:2004 Kramaļģu sugu identificēšana un uzskaitīšana laboratorijā Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu Zivis LVS EN 14757:2005 žauntīkliem minēto "Nordic multi-mesh" žaunu tīklu. Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ievākšana, lietojot Zivis LVS EN 14011:2003 elektrozveju LVS EN 15204:2006; Skaitīšana ar invertēto mikroskopiju (Utermola paņēmiens) Fitoplanktons SM 10200: 2017; Skaitīšana, izmantojot inverto gaismas mikroskopu ISO 10260:1992 Ekstrakcija ar etanolu, spektrofotometrija (hlorofilam α) Fitoplanktons ir ūdenī brīvi peldošu augu mikroskopisko aļģu kopums. Lielākās aļģu grupas, kas veido fitoplanktonu, ir zilaļģes, zaļaļģes un kramaļģes. Fitoplanktonam ir ļoti liela nozīme ūdens ekosistēmās, jo tas uzņem ūdenī izšķīdušās neorganiskās vielas un ar fotosintēzes palīdzību ražo organiskās vielas, kas ir pamats tālākai ekosistēmas funkcionēšanai. Fitoplanktons ir barība zooplanktonam un zivīm. No atmirušā un nogrimušā fitoplanktona pārtiek bentosa dzīvnieki (tie, kas apdzīvo ūdenstilpju un ūdensteču dibenu). Barības vielu (galvenokārt, slāpekļa ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 148 un fosfora savienojumu) daudzuma pieaugums ūdenī – eitrofikācija – izraisa fitoplanktona pārmērīgu savairošanos. Tam ir tālākas negatīvas sekas – skābekļa trūkums un toksisku vielu – nitrītu, amonija savienojumu un sērūdeņraža izdalīšanās, kas izraisa zivju slāpšanu. Ilgākā laika posmā eitrofikācija veicina ūdenstilpes dziļuma samazināšanos un aizaugšanu ar dūņām. Fitoplanktona novērojumi ietver taksonomisko grupu sastāvu, sastopamību un biomasu. Fitoplanktons pēc ES monitoringa programmas izstrādes vadlīnijām ir piemērots ezeriem un lielām, lēnām upēm. Hlorofils a ir pigments, kas sastopams augos. Ar tā palīdzību augi absorbē saules enerģiju, un tas dod augiem iespēju no gaisa asimilēt ogļskābo gāzi. Virszemes ūdeņos nosaka hlorofila a koncentrāciju, pēc kuras var noteikt aļģu biomasu un fizioloģisko stāvokli. Hlorofila a koncentrāciju plānots noteikt ūdeņu paraugos kopā ar fitoplanktonu. Fitoplanktona novērtējuma metode ezeriem ir pārņemta no Igaunijas un adaptēta Latvijas apstākļiem, izņemot retāk sastopamos ezeru ūdensobjektu tipus, projekta „Virszemes ūdeņu ekoloģiskās klasifikācijas sistēmas zinātniski pētnieciskā izstrāde atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, prasībām” ietvaros. Tajā tiek izmantoti četri parametri: ● hlorofila a koncentrācija ūdens paraugā (0,5 m dziļumā), µg/l; ● izlīdzinātības indekss J jeb Pielou indekss; ● modificēts Nigarda trofijas koeficients (PCQ); ● fitoplanktona sabiedrības raksturojums (PCD). Hlorofila a koncentrācija vērtēšanā tiek izmantota kā fitoplanktona kopējās biomasas indikatīvs rādītājs. J indekss parāda, cik vienmērīgi ir pārstāvētas fitoplanktona sugas paraugā: šā indeksa vērtību iegūst, izdalot paraugam aprēķināto Šennona daudzveidības indeksu H’ ar teorētisko daudzveidības indeksu H’ max. Jo augstāka J indeksa vērtība (t.i., jo vienmērīgāk pārstāvētas fitoplanktona sugas paraugā), jo labāka ekoloģiskā kvalitāte. Fitoplanktona kvalitātes parametru robežvērtības redzamas 3. tabulā. Modificēto PCQ indeksu aprēķina pēc formulas: Cyanophyta + Chlorococcales + Centrales + Euglenophyceae + Cryptophyta + 1 PCQ = Desmidiales + Chrysophyceae + 1 3.tabula Ezeru fitoplanktona parametru robežvērtības Indekss Tips Reference Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta Hlorofils a L1, L2 6,2 <9,9 9,9-20 21-42 42-84 >84 (µg/l) L5, L6, L9 3,2 <5,8 5,8-9,9 10-20 20-40 >40 Nigārda L1, L2 2 <3,5 3,5-6 6,01-9 >9 >9 koeficients L5, L6, L9 2,5 <4 4-6,5 6,51-10 >10 >10 Pieluo L1, L2, L5, 0,81- 0,61- 1 0,41-0,60 0,21-0,40 <0,20 indekss J L6, L9 0,99 0,80 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 149 Indekss Tips Reference Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta Sabiedrības L1, L2, L5, apraksts A A B C D E L6, L9 PCD Fitoplanktona sabiedrības raksturošanai pēc PCD izmanto tādus kritērijus kā atsevišķu fitoplanktona sugu vai ģinšu biomasas īpatsvars paraugā: ● A: Sugu sastāvs vienmērīgs, nav iespējams noteikt dominējošās sugu grupas; ● B: Dominējošās sugas sastāda 60-80%; ● C: 3-5 dominējošās sugas veido vairāk par 80% no kopējās biomasas; ● D: dominē viena suga, kas veido >80% no kopējās biomasas; ● E: hlorofila a koncentrācija >20 µg/l un dominējošās sugas pieder pie sekojošām ģintīm: Microcystis, Aphanizomenon, Radiocystis, Oscillatoria (Planktotrix), Limnotrix, Woronichinia, Anabaena, Chlorococcae. Gala indekss tiek aprēķināts kā aritmētiskais vidējais no visiem četriem subindeksiem. Atkarībā no kvalitātes klases, katrai fitoplanktona parametra vērtībai tiek piešķirts noteikts punktu skaits: augsta – 5, laba - 4, vidēja - 3, slikta - 2, ļoti slikta - 1. Lai fitoplanktona indeksu pārvērstu EQR skalā, visu četru subindeksu vērtības tiek sasummētas un izdalītas ar 20 (4. tabula). 4.tabula Nacionālās klašu robežas izteiktas kā EQR vērtības Robeža Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta I I Vērtība >0,81 0,81 - 0,61 0,61 - 0,41 0,41 - 0,21 <0,21 I I Ļoti lielo upju fitoplanktona metode LatRPI paredzēta izmantošanai upēs ar sateces baseina platību > 10 000 km2 (Daugava, Venta, Lielupe, un Gaujas grīva). Funkcionālās grupas un to vērtības var tikt aprēķinātas, izmantojot speciāli pielāgotu MS Excel failu vai Gabora Varbiro (Ungārija, viens no oriģinālās metodes izstrādātājiem) mājaslapā: https://varbirog.shinyapps.io/test/. Latvijā tiek izmantots adaptēts Ungārijas fitoplanktona indekss, kas sastāv no diviem parametriem: sugu daudzveidības indeksa Q un hlorofila a koncentrācijas. Aļģes funkcionālajās grupās tika iedalītas balstoties uz to ekoloģiskajām prasībām (eksperta vērtējums): tolerance pret biogēnu piesārņojumu, turbulentiem apstākļiem un vispārīgu slodzes risku, sugu attīstībai nepieciešamais laiks (lentiskas un lotiskas sugas). Atkarībā no piederības konkrētai funkcionālajai grupai, katrai sugai tiek piešķirts noteikts skaitlis F, kas variē no 1 (lentiskas un pret piesārņojumu tolerantas sugas) līdz 5 (references apstākļi, lotiskas un pret piesārņojumu jūtīgas sugas). Tālāk F skaitlis tiek sareizināts ar katras sugas procentuālo biomasu paraugā un iegūts skaitlis Q, kura teorētiski iespējamā maksimālā vērtība ir 5. Sugu daudzveidības indeksa aprēķināšanas formula: 𝑄 = ∑𝑛𝑖=1 𝑝𝑖 𝐹𝑖 , kur p ir konkrētās sugas biomasas dalījums pret parauga kopējo biomasu. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 150 Gala indekss tiek aprēķināts kā: LatRPI 𝐻𝑙𝑜𝑟𝑜𝑓𝑖𝑙𝑠 𝑎_𝑛𝑜𝑟𝑚 + 𝑄_𝑛𝑜𝑟𝑚 𝐿𝑎𝑡𝑅𝑃𝐼 = 2 Hlorofila a datu normalizāciju (pārvēršanu EQR) veic, izmantojot formulu ir y=(0,0013*x 2)- (0,071*x)+1,1706. Sugu daudzveidības indekss Q ir vērtībās no 1 līdz 5. Lai to pārvērstu EQR, izmanto formulu: y=(0,2*x)-0,1. Ja pēc datu pārveidošanas EQR skalā hlorofila a vai sugu daudzveidības indeksa vērtības ir >1, pieņem, ka konkrētā vērtība ir 1. Kvalitātes klašu robežvērtības redzamas 5. tabulā. 5.tabula Latvijas upju fitoplanktona indeksa kvalitātes klašu robežvērtības Parametrs Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta Hlorofils a <5,9 5,9 – 9,6 9,6 - 15 15-25 >25 Chla_EQR >0,80 0,80 – 0,61 0,61 – 0,40 0,40 – 0,21 <0,21 Q 5 - 4,5 4,5 – 3,5 3,5 – 2,5 2,5 – 1,5 <1,5 Q_EQR >0,80 0,80 – 0,60 0,60 – 0,40 0,40 – 0,20 <0,25 LatRPI_EQR >0,80 0,80 – 0,60 0,60 – 0,40 0,40 – 0,20 <0,20 Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci. Makrofītu novērojumi ietver taksonu sastāvu un sastopamību. Makrofīti ir vērtīgi bioindikatori, jo tiem ir garš dzīves cikls un salīdzinoši ar citiem ūdeņu biocenozes pārstāvjiem, kā, piemēram, fitoplanktonu vai zooplanktonu, tiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai reaģētu uz biotopa apstākļu mainību. Tādēļ makrofīti var tikt izmantoti kā ilgtermiņa vides apstākļu indikatori, jo integrē informāciju par vides stāvokli vairāk nekā viena veģetācijas perioda garumā un atspoguļo to caur taksonomiskā sastāva izmaiņām. Makrofītu novērtējums ezeros tiek veikts atbilstoši „Latvijas makrofītu novērtējuma” metodei („Latvian macrophyte assessment method”), kas ir pārņemta no Igaunijas un adaptēta izmantošanai Latvijas apstākļos projekta „Virszemes ūdeņu ekoloģiskās klasifikācijas sistēmas zinātniski pētnieciskā izstrāde atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 151 prasībām” ietvaros. Metode atbilst Ūdens Struktūrdirektīvai, ir interkalibrēta un ietverta 2013. gada 20. septembra Interkalibrācijas lēmumā74. Kramaļģu paraugu ievākšana upēs tiek veikta saskaņā ar standartu BS EN 13946:2003, kas bez izmaiņām ir pieņemts arī kā Latvijas standarts. Latvijas upju makrofītu indeksa (MIR_LV) novērtēšana ir metode, kura tiek lietota, lai noteiktu upju trofisko stāvokli un eitrofikācijas ietekmi. Metode adaptēta no Polijas upju novērtēšanas metodes, kas balstās uz MIR indeksa (Macrophyte Index for Rivers) aprēķināšanu. Minētā metode piemērota Latvijas apstākļiem, aktualizējot gan indikatorsugu sarakstu, gan kvalitātes klašu robežas. Upes ekoloģiskās kvalitātes vērtējums tiek izdarīts, balstoties uz aprēķināto MIR indeksu, kura aprēķināšanai nepieciešami dati par makrofītu sugu sastāvu un sastopamību, kas novērtēta 9 ballu skalā. Katrai MIR indeksa indikatorsugu sarakstā iekļautajai sugai noteikta sugas trofijas pakāpe un svērtā vērtība, kas piešķirta atkarībā no katras sugas tolerances diapazona. Metode paredz noteikt visas konkrētajā upes posmā sastopamās makrofītu sugas, tajā skaitā, visas virsūdens, iegremdētās, peldlapu un brīvi peldošo makrofītu sugas, kā arī pavedienveida alģes un ūdens sūnaugus. Upes posma garums, kurā tiek noteiktas visas tur sastopamās makrofītu sugas un katras sugas projektīvais segums, ir 100 m. Ūdensaugu sastopamība tiek novērtēta pēc 9 ballu skalas, kur: 1: <0,1% 2: 0,1-1% 3: 1-2,5% 4: 2,5-5% 5: 5-10% 6: 10-25% 7: 25-50% 8: 50-75% 9: >75% Lai noteiktu ūdens ekoloģisko kvalitāti, nepieciešams aprēķināt MIR indeksu. MIR indekss ir balstīts uz makrofītu sugu sastāvu un sastopamību. Tas tiek lietots, lai noteiktu tekošu ūdeņu eitrofikācijas pakāpi, un tiek aprēķināts pēc šādas formulas: MIR= L(Li*Wi* Pi) L(Wi* Pi) *lO Li - sugas trofijas pakāpe (trophic ranking score) (1 – 10), Wi – svērtā vērtība (weight value) (1-3), Pi - sugas sastopamība (coverage) (1 – 9). 74 Komisijas Lēmums (ES) 2018/229 (2018. gada 12. februāris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Komisijas Lēmumu 2013/480/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 696)Dokuments attiecas uz EEZ. https://eur-lex.europa.eu/legal- content/lv/TXT/?uri=CELEX%3A32018D0229 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 152 Katrai indikatorsugai ir piešķirta trofijas pakāpe, kas var būt amplitūdā no 1 līdz 10 (1 – piesārņotu ūdeņu sugas, 10 – tīru ūdeņu sugas). Katrai sugai ir piešķirta arī atbilstoša svērtā vērtība W, kas iekļaujas skalā no 1 (eiribiontas sugas - sugas ar plašu tolerances spektru) līdz 3 (stenobiontas sugas - sugas ar ļoti šauru toleranci). EQR vērtības tika aprēķinātas pēc formulas: 𝐾𝑜𝑛𝑘𝑟ē𝑡ā 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 − 𝑧𝑒𝑚ā𝑘ā 𝑟𝑜𝑏𝑒ž𝑎 𝐸𝑄𝑅 = 𝑅𝑒𝑓𝑒𝑟𝑒𝑛𝑐𝑒𝑠 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 − 𝑧𝑒𝑚ā𝑘ā 𝑟𝑜𝑏𝑒ž𝑎 Zemākā robeža: 24,5 Augstākā robeža: 49,5 Klašu robežas, izteiktas kā ekoloģiskā kvalitātes koeficienta (EQR) vērtības, redzamas 6.tabulā. 6.tabula Nacionālās klašu robežas izteiktas kā EQR vērtības Robeža Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta I I MIR_LV >0,75 0,75 – 0,55 0,55 – 0,35 0,35 – 0,15 <0,15 I I MIR_LV metode izstrādāta, balstoties uz R3 un R4 tipa upēm, bet tās robežas var tikt izmantotas arī R1, R2, R5 un R6 tipa upēm. Ļoti lielām upēm ar sateces baseinu > 10000 km 2 šī metode nav piemērojama. Fitobentoss - dažādās valstīs ar jēdzienu „fitobentoss” saprot atšķirīgas lietas. Fitobentosa novērojumi ietver taksonu sastāvu un sastopamību. Lielākoties upju un ezeru pētniecībā, arī Latvijas virszemes ūdeņu monitoringā par fitobentosu tiek uzskatītas bentiskās kramaļģes. Tās tiek izmantotas kā fitobentosa „pārstāves”, jo ir visdaudzveidīgākā ūdeņos sastopamā fotoautotrofo organismu grupa. Savukārt makroskopiskās aļģes tiek skatītas pie makrofītu novērtējuma. Fitobentosa taksonomiskais sastāvs ŪO ir atkarīgs no dažādiem vides faktoriem, piemēram, sāļuma, pH, straumes ātruma upēs, noēnojuma, ūdens ķīmiskajiem parametriem. Sugu sastāvs spēj sniegt atbilstošu ūdens raksturojumu, tādēļ kramaļģes ir labi ūdens kvalitātes indikatori un Eiropā tiek plaši izmantotas ūdens kvalitātes monitoringā. 2020. g. plānots nointerkalibrēt upju fitobentosa metodi, kas paredzēta izmantošanai upēs ar sateces baseina platību < 10000 km 2. Latvijā jau ilgstoši izmanto Igaunijā izmantoto upju fitobentosa metodi, kas sastāv no četriem subindeksiem: IPS, WAT, TDI. 100-TDI. Pēc Latvijas fitobentosa datu analīzes tika noskaidrots, ka viens pats IPS indeksa uzrāda visciešāko korelāciju ar eitrofikācijas spiediena rādītājiem (7. tabula), tāpēc ekoloģiskās kvalitātes noteikšanā pēc fitobentosa ieteicams izmantot tikai šo indeksu. IPS indeksa EQR klašu robežvērtības redzamas 8. tabulā. 7. tabula Korelācijas starp fitobentosa indeksiem un biogēniem IPS WAT TDI TI IPS+WAT NO3-N Ntot PO4-P Ptot IPS 0,001 0,167 0,001 0,001 0,007 0,001 0,001 0,001 WAT 0,589 0,095 0,001 0,001 0,001 0,000 0,001 0,001 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 153 TDI -0,119 -0,143 0,001 0,001 0,665 0,822 0,524 0,524 TI -0,465 -0,312 0,661 0,001 0,150 0,129 0,001 0,001 IPS+WAT 0,857 0,921 -0,149 -0,423 0,000 0,000 0,001 0,001 NO3-N -0,229 -0,293 0,037 0,124 -0,297 0,000 0,001 0,001 Ntot -0,282 -0,330 0,019 0,130 -0,346 0,967 0,001 0,001 PO4-P -0,546 -0,361 -0,009 0,249 -0,493 0,155 0,265 0,001 Ptot -0,343 -0,270 -0,046 0,132 -0,341 0,340 0,313 0,856 8.tabula Upju fitobentosa nacionālās klašu robežas izteiktas kā EQR vērtības Robeža Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta I I Vērtība >0,70 0,70 – 0,50 0,50 – 0,30 0,30 – 0,10 <0,10 I I Makrozoobentoss ir daļa no zoobentosa - dzīvnieki (galvenokārt bezmugurkaulnieki), kas dzīvo ūdenstilpju un ūdensteču gultnē, uz tās vai uz zemūdens objektiem. To izmēri pārsniedz 1 mm. Makrozoobentosa organismu jutība pret pārmaiņām vidē dod iespēju tos izmantot kā bioloģiskās kvalitātes indikatorus. Makrozoobentosa populācijas parasti mainās trīs faktoru iedarbības rezultātā: organisko vielu pārslodze, substrātu pārveidošanās un toksisks ķīmiskais piesārņojums. Pēc makrozoobentosa sastāva un biomasas var spriest par ŪO trofijas pakāpi, eitrofikācijas gaitu, novērtēt ŪO piesārņojumu un pašattīrīšanās procesu intensitāti, konstatēt nelabvēlīgās ekoloģiskās izmaiņas. Upju ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas metode pēc makrozoobentosa ir pārņemta no Igaunijas. Projekta WBWB (“Ūdens objekti bez robežām” / “Water bodies without borders”) ietvaros notika pārrobežu ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes salīdzināšana un tika secināts, ka Latvijā var izmantot Igaunijā izmantoto metodi bez kvalitātes klašu robežvērtību izmaiņām. Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc makrozoobentosa tiek izmantoti pieci plaši pielietotie indeksi: ● sugu skaits (T); ● Šennona daudzveidības indekss (H’); ● jutīgo taksonu (Ephemeroptera, Plecoptera, Trichoptera) daudzveidības indekss (EPT); ● taksonu vidējais vērtējuma indekss (ASPT); ● Dānijas upju faunas indekss (DSFI). Attiecībā uz ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu, sugu skaits raksturo kopējo daudzveidību; Šennona indekss raksturo bioloģisko daudzveidību un taksonomisko grupu dominēšanas pakāpi; EPT indekss parāda jutīgo taksonomisko grupu pārstāvētību; ASPT – vidējo taksonu jutīgumu; DSFI indekss – norāda uz organiskā piesārņojuma līmeni. Kvalitātes klašu robežas aprakstītajiem indeksiem parādītas 9. tabulā. 9.tabula Kvalitātes klašu robežas makrozoobentosu raksturojošiem indeksiem upēs ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 154 References Slikta vai Indekss Upju tips Augsta Laba Vidēja vērtība ļoti slikta T R1 29 >26 23-26 17-22 <17 T R2 18 >16 14-16 11-13 <11 T R3 35 >32 28-32 21-27 <21 T R4 29 >26 23-26 17-22 <17 T R5,R 6 33,5 >30 27-30 20-26 <20 EPT R1 13 >12 10-12 8-9 <8 EPT R2 9 >8 7-8 5-6 <5 EPT R3-R6 16,5 >15 13-15 10-12 <10 H’ R1, R2 2,4 >2,1 1,9-2,1 <1,9-1,4 <1,4 H’ R3-R6 3 >2,7 2,4-2,7 <2,4-1,8 <1,8 ASPT R1 6,1 >5,5 4,9-5,5 <4,9-3,7 <3,7 ASPT R2 6,6 >5,9 5,3-5,9 <5,3-4,0 <4,0 ASPT R3-R6 6,9 >6,2 5,5-6,2 <5,5-4,1 <4,1 DSFI R1-R6 7 6-7 5 4 <4 Kopvērtējuma noteikšanai pēc makrozoobentosa, indeksu vērtības tiek pārveidotas ballēs: ● 5 balles, ja indeksa vērtība atbilst augstai kvalitātei; ● 4 balles, ja indeksa vērtība atbilst labai kvalitātei; ● 2 balles, ja indeksa vērtība atbilst vidējai kvalitātei; ● 0 balles, ja indeksa vērtība atbilst sliktai / ļoti sliktai kvalitātei. Visu indeksu vērtības ballēs tiek sasummētas, tā iegūstot multimetrisku indeksu MMQ. Atkarībā no iegūtās baļļu summas (MMQ indeksa vērtības) tiek noteikta parauga atbilstība kvalitātes klasei (skat. 10.tabulu). 10.tabula Kvalitātes klases noteikšana pēc makrozoobentosa (kopvērtējums – MMQ) Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta MMQ vērtība 23-25 18-22 10-17 6-9 <6 Latvijas ļoti lielo upju makrozoobentosa metode LRMI ir paredzēta izmantošanai upēs, kuru sateces baseins ir lielāks par 10 000 km2 (Daugava, Lielupe, Venta un Gaujas grīva). Bentiskie bezmugurkaulnieki tiek identificēti līdz tuvākajam iespējamajam taksonomiskajam līmenim (ģintij, sugai). Grupu Oligochaeta, Hydrachnidia, Nematoda īpatņi netiek identificēti sīkāk. Diptera, Coleoptera, Heteroptera, Lepidoptera kārtas īpatņi tiek identificēti līdz dzimtu līmenim. Lai raksturotu bioloģisko kvalitāti lielajās upēs izmantojami 4 makrozoobentosa vērtēšanas parametri: ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 155 ● Kopējais taksonu skaits T, ● Šenona daudzveidības indekss H’ (logaritma bāze 2), ● Jutīgo taksonu klātbūtne EPT (Ephemeroptera, Plecoptera, Trichoptera), ● ASPT (Average Score Per Taxon). Katrs indekss LMI indeksa izveidei tika standartizēts, izmantojot formulu: 𝐾𝑜𝑛𝑘𝑟ē𝑡ā 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 − 𝑧𝑒𝑚ā𝑘ā 𝑟𝑜𝑏𝑒ž𝑎 𝐸𝑄𝑅 = 𝑅𝑒𝑓𝑒𝑟𝑒𝑛𝑐𝑒𝑠 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 − 𝑧𝑒𝑚ā𝑘ā 𝑟𝑜𝑏𝑒ž𝑎 Indeksu aprēķināšanai tiek izmantota programma ASTERICS. References un zemākās robežvērtības katra indeksa aprēķināšanai apkopotas 11. tabulā. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 156 11.tabula References un zemākās robežas indeksiem EQR aprēķiniem References vērtība Zemākā robeža T 35 10 H 6,3 3,58 EPT 3,98 1,22 ASPT 13 1 LRMI indekss tiek aprēķināts kā aritmētiskais vidējais no visu subindeksu (EPT, ASPT, H, EPT) EQR vērtībām. LRMI indeksa robežvērtības attēlotas 12. tabulā. 12.tabula Nacionālās klašu robežas LRMI indeksam Klases robeža Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta LRMI >0,88 0,88 – 0,63 0,63 – 0,42 0,42 – 0,2 <0,2 I I Ezeru novērtējuma metode pēc makrozoobentosa jeb Latvijas ezeru bentisko bezmugurkaulnieku multimetriskais indekss (Latvian Lake Macroinvertebrate Multimetric Index (LLMMI)).tiek aprēķināts no 4 indeksiem: ● Kopējais taksonu skaits T, ● EPTCBO (Ephemeroptera, Plecoptera, Trichoptera, Coleoptera, Bivalvia, Odonata), ● Šenona – Vīnera daudzveidības indekss H’, ● ASPT indekss. Interkalibrētajā metodē iekļautais paskābināšanās indekss indekss (Acid index) novērtējumā netiek izmantots, jo Latvijas apstākļos tas vairāk norāda uz dabisko purvu daudzumu sateces baseinā, nevis skābo nokrišņu ietekmi. Šie indeksi ietver visus četrus ŪSD indikatīvos parametrus: taksonomisko sastāvu, īpatņu skaitu (kvantitatīvo rādītāju), sensitīvo/toleranto taksonu skaita attiecību un daudzveidības indeksu (13. tabula). LLMMI izstrādāts, par pamatu ņemot Igaunijas saldūdeņu novērtēšanas metodi pēc bentiskajiem bezmugurkaulniekiem. Visi indeksi aprēķināti ar Asterics 4.04 programmu. 13.tabula LLMMI (Latvijas Ezeru Bentisko bezmugurkaulnieku indekss) aprēķināšanā izmantoto indeksu apraksts Sensitīvo / toleranto Taksonomiskais sastāvs Īpatņu blīvums Daudzveidība taksonu skaita attiecība - Kopējais taksonu - Relatīvais īpatņu - Kopējais taksonu skaits skaits blīvums (Šenona - EPTBO (Ephemeroptera, - EPTBO - ASPT indekss – Vīnera Plecoptera, Trichoptera, (Ephemeroptera, daudzveidības Bivalvia, Odonata) taksonu Plecoptera, indekss) skaits Trichoptera, ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 157 Coleoptera, Bivalvia, - Šenona – Vīnera Odonata) taksonu skaits daudzveidības indekss Atkarībā no organismu sastāva, paraugs ir jāsašķiro pa sekojošajām taksonomiskajām grupām: Bivalvia, Coleoptera, Diptera, Ephemeroptera, Gastropoda, Heteroptera, Hirudinea, Hydracarina, Lepidoptera, Crustacea, Megaloptera, Neuroptera, Nematoda, Odonata, Oligochaeta, Plecoptera, Trichoptera. Ja ir kāda dominējoša suga vai grupa, tā ir izdalāma atsevišķi. Ja vairākas grupas ir mazskaitlīgi pārstāvētas, tās var apvienot (piem.: Bivalvia+Gastropoda, Coleoptera+Heteroptera, Ephemoreptera+Plecoptera, Hirudinea+Hydracarina u.c.). Kopējā taksonu skaita, EPTBO taksonu skaita, Šenona – Vīnera daudzveidības indeksa, ASPT indeksa un Paskābināšanās indeksa vērtības tiek aprēķinātas ar ASTERICS 4.04 programmu. Kopējā taksonu skaita, EPTBO taksonu skaita, Šenona – Vīnera daudzveidības indeksa, ASPT indeksa un Paskābināšanās indeksa vērtības tika standartizētas pēc formulas: Indeksa vērtība –zemākā robeža EQR= Augstākā robeža – zemākā robeža LLMMI tiek aprēķināts kā vidējais aritmētiskais no visu piecu indeksu standartizētajām EQR vērtībām (14. tabula). 14.tabula LLMMI aprēķināšanai izmantotās augstākās un zemākās indeksa robežas Augstākā robeža Zemākā robeža Indekss (augstākā vērtība datu kopā) (zemākā vērtība datu kopā) ASPT indekss 6,3 3,5 Šenona – Vīnera 3 1,4 daudzveidības indekss EPTBO taksonu skaits 19 2 Kopējais taksonu skaits 30 7 LLMMI metode izstrādāta nacionālajiem L1, L2, L5, L6 un L9 ezeru tipiem. L3, L4, L7 un L8 ezeru tipiem (salīdzinoši reti sastopami) nepietiekamā datu apjoma dēļ robežas nebija iespējams izstrādāt. Kamēr tiek veikta papildus monitoringa datu uzkrāšana, arī uz šiem ezeriem ir iespējams attiecināt 15. tabulā redzamās robežas. 15.tabula LLMMI EQR nacionālās robežvērtības un kvalitātes klases Robežvērtība Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta LLMMI >0,85 0,85 - 0,52 0,52 - 0,40 0,40 - 0,20 <0,20 Distrofo ezeru novērtējuma metode pēc makrozoobentosa. Distrofie ezeri ir unikālas, salīdzinoši maz ietekmētas, lotiskas ekosistēmas, kurām raksturīga augsta ūdens krāsainība, liels skābums (pH < 5 - 6) un dabiski zema bioloģiskā daudzveidība. Pēc pašreizējās Virszemes ūdensobjektu tipoloģijas (MK noteikumi Nr. 858), L4 un L8 tipi apvieno ļoti plašu ezeru grupu: distrofos, diseitrofos, semidistrofos. Jauna ezeru tipa izdalīšana ir nepieciešama, lai turpinātu attīstīt tieši distrofajiem ezeriem piemērotas ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas metodes. Izmantojot esošās kvalitātes novērtējuma metodes, šos ezerus vai nu vispār nav iespējams ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 158 novērtēt (piemēram, nepietiekams makrofītu sugu skaits), vai arī novērtējums tiek mākslīgi pazemināts uz zemu kvalitātes klasi pat potenciālos references ezeros (piemēram, dabiski zemas Šenona – Vīnera indeksa vērtības). 2018.g. LVAFA projekta “Distrofo ezeru vides kvalitātes novērtējuma metodes izstrādes pēc makrozoobentosa organismiem” ietvaros tika izstrādāta tieši distrofajiem ezeriem atbilstoša novērtējuma metode, kas pašlaik ir vienīgais bioloģiskais kvalitātes elements, pēc kā var novērtēt šos ezerus. LVĢMC ir identificējis vairākus Virszemes ūdens monitoringa tīklā esošos ezerus, kas pieder pie distrofo ezeru tipa: Deguma (L4), Sokas (L4), Orlovas (L4), Pieslaista (L4), Ramatas Lielezers (L8). Latvijas distrofo ezeru bentisko bezmugurkaulnieku multimetriskais indekss (Latvian Dystrophic Lake Macroinvertebrate Multimetric Index (LDLI) sastāv no četriem subindeksiem: ● Kopējais taksonu skaits T, ● ETCO (Ephemeroptera, Trichoptera, Coleoptera, Odonata), ● Šenona – Vīnera daudzveidības indekss H’, ● ASPT indekss. Visu četru subindeksu vērtības tika standartizētas pēc formulas: Indeksa vērtība – zemākā robeža EQR= Augstākā robeža – zemākā robeža LDLI tiek aprēķināts kā vidējais aritmētiskais no visu četru indeksu standartizētajām EQR vērtībām (16. tabula). Kvalitātes klašu robežas redzamas 17. tabulā. 16.tabula LDLI aprēķināšanai izmantotās augstākās un zemākās indeksa robežas Augstākā robeža Zemākā robeža Indekss (augstākā vērtība datu kopā) (zemākā vērtība datu kopā) ASPT indekss 6,7 5 Šenona – Vīnera 1,77 0,58 daudzveidības indekss ETCO taksonu skaits 14 2 Kopējais taksonu skaits 19 7 17.tabula LLMMI EQR nacionālās robežvērtības un kvalitātes klases Robežvērtība Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta LDLI >0,85 0,85-0,70 0,70-0,60 0,60-0,40 <0,40 Zivis ir svarīgi ūdens vides elementi, kuru populācija atkarīga no daudziem ūdens kvalitātes un kvantitātes rādītājiem. Zivju monitorings ekoloģiskā stāvokļa raksturošanai iegūs datus par tā sauktajām zivju sabiedrībām, kuru sastāvs, indivīdu skaits un vecuma struktūra raksturo noteiktus ūdeņu tipus un to kvalitāti. Latvijas ezeru novērtējuma metode pēc zivīm (LVFI) izmantojama visiem ezeru tipiem. Ezeri ir iedalīti divās lielās grupās – stratificētie un polimiktiskie. Dziļo stratificēto ezeru grupa netika izdalīta, jo tādu Latvijā ir ļoti maz un datu apjoms nav pietiekams kvalitātes klašu robežu izstrādāšanai. Krāsainībai un ūdens cietībai šajā klasifikācijā netiek pievērsta būtiska uzmanība. Multimetriskais ezeru indekss sastāv no 4 atsevišķiem indeksiem: ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 159 ● Wpu20-35- kopējā nozveja (kg) uz žaunu tīklu ar linuma acu izmēru 20-35 mm, ● Pla/ra W20-35- raudu un plaužu procentuālā daļa pēc svara žaunu tīklos ar linuma acu izmēru 20-35 mm, ● Rau Wvid20-35- raudu vidējais svars (g) nozvejā ar tīklos ar linuma acu izmēru 20–35 mm, ● Asa W20-35- asaru procentuālā daļa pēc svara žaunu tīklos ar linuma acu izmēru 20-35 mm. Par vērtējamo parametru references vērtībām tika pieņemtas augstākās vērtības, kas atrodamas BIOR ezeru datubāzē. Wpu20-35 un Pla/ra W20-35 gadījumā ir minimālās vērtības, bet Asa W20-35 un Rau Wvid20-35 gadījumā – maksimālās vērtības. Šāds dalījums ir balstīts uz pieņēmuma, ka antropogēnās eitrofikācijas rezultātā pasliktinoties ūdens kvalitātei, palielinās kopējā zivju biomasa un pieaug karpu dzimtas zivju (Ciprinidae), ieskaitot plaužus un raudas, īpatsvars ihtiocenozēs, bet samazinās asaru īpatsvars. Savukārt, palielinoties raudu populāciju blīvumam, samazinās to augšanas temps un vidējie izmēri. References vērtībām pretējās vērtības pieņemtas par otru robežvērtību (18. un 19. tabula.). 18.tabula Kvalitātes vērtēšanai izmantoto parametru robežvērtības polimiktiskiem ezeriem Parametrs References vērtība Otra robežvērtība Wpu20-35 0,2 5,4 Pla/ra W20-35 4 95 Asa W20-35 61 0 Rau Wvid20-35 138 33 19.tabula Kvalitātes vērtēšanai izmantoto parametru robežvērtības stratificētiem ezeriem Parametrs References vērtība Otra robežvērtība Wpu20-35 0,1 3,6 Pla/ra W20-35 22 94 Asa W20-35 60 0 Rau Wvid20-35 150 46 WPU20-35 un Pla/raW20-35 EQR tiek rēķināts, izmantojot formulu: 𝑂𝑡𝑟𝑎 𝑟𝑜𝑏𝑒ž𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 − 𝑝𝑎𝑟𝑎𝑚𝑒𝑡𝑟𝑠 𝐸𝑄𝑅 = 𝑅𝑒𝑓𝑒𝑟𝑒𝑛𝑐𝑒𝑠 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 − 𝑜𝑡𝑟𝑎 𝑟𝑜𝑏𝑒ž𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 AsaW20-35 un RauWvid20-35 tiek rēķināts, izmantojot formulu: 𝑃𝑎𝑟𝑎𝑚𝑒𝑡𝑟𝑠 − 𝑜𝑡𝑟𝑎 𝑟𝑜𝑏𝑒ž𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 𝐸𝑄𝑅 = 𝑅𝑒𝑓𝑒𝑟𝑒𝑛𝑐𝑒𝑠 𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 − 𝑜𝑡𝑟𝑎 𝑟𝑜𝑏𝑒ž𝑣ē𝑟𝑡ī𝑏𝑎 Kopējo EQR aprēķina pēc formulas: 𝐸𝑄𝑅𝑠𝑢𝑚−𝐸𝑄𝑅𝑚𝑖𝑛 𝐸𝑄𝑅 = , kur 𝐸𝑄𝑅𝑚𝑎𝑥−𝐸𝑄𝑅𝑚𝑖𝑛 EQR sum ir katra atsevišķā ezera visu četru parametru atsevišķo EQR summa, EQR min un EQR max ir šo parametru EQR minimālā un maksimālā summa visiem ezeriem. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 160 Kvalitātes klašu robežas visiem ezeru tipiem ir redzamas 20. tabulā. 20.tabula Nacionālās klašu robežas izteiktas kā EQR vērtības Robeža Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta I I I LVFI >0,76 0,76 – 0,57 0,57 – 0,40 0,40 – 0,17 <0,17 I I I Upju novērtējuma metode pēc zivīm. Latvijas zivju indekss (LVFI) ir multimetriska metode, kurai ir izstrādāta nedaudz atšķirīga novērtējuma sistēma karpveidīgo (dziļas, lēni plūstošas upes) un lašveidīgo (oļainas, ātri plūstošas upes) zivju ūdeņiem (21. tabula). Tas ir kombinācija no divām metodēm (Lietuvas zivju indeksa LFI un Eiropas zivju indeksa EFI). Lašveidīgo zivju ūdeņu kvalitātes indekss tiek rēķināts kā aritmētiskais vidējais no trīs indeksiem, bet karpveidīgo zivju ūdeņu kvalitātes indekss ir aritmētiskais vidējais no diviem indeksiem: (𝑁100𝑚2𝐼𝑁𝑇𝑂𝐿𝑂2 + 𝐿𝐼𝑇𝐻𝑠𝑝% + 𝑆𝑇𝑠𝑝𝑒𝑐𝑖𝑒𝑠) 𝐿𝑉𝐹𝐼 (𝑙𝑎š𝑣𝑒𝑖𝑑ī𝑔𝑎𝑗ā𝑚 𝑧𝑖𝑣ī𝑚) = 3 (𝑁100𝑚2𝐿𝐼𝑇𝐻 + 𝑅ℎ𝑒𝑜𝑝𝑎𝑟𝑠) 𝐿𝑉𝐹𝐼 (𝑘𝑎𝑟𝑝𝑣𝑒𝑖𝑑ī𝑔𝑎𝑗ā𝑚 𝑧𝑖𝑣ī𝑚) = 2 21. tabula LVFI indeksa aprēķināšanai izmantotie subindeksi Indekss Mērvienība Nosaukums Indeksa izskaidrojums Indivīdu skaits pirmajā elektrozvejas reizē Ind./100 m2 N100m2INTOLO2 100 m2 sugām, kas nav tolerantas pret skābekļa daudzuma samazināšanos LVFI Attiecība (%) starp litofīlajām (vairošanās % of LITH (lašveidīgajām) LITHspecies% notiek oļainos biotopos) un visām sugas elektrozvejā noķertajām zivju sugām Sugu skaits, kas parasti atrodamas kopā ar Sugu skaits STspecies lašveidīgajām zivju sugām Indivīdu skaits pirmajā elektrozvejas reizē 2 2 Ind./100 m N100m LITH 100 m2 sugām, kam vairošanās notiek LVFI oļainos biotopos (litofīlās) (karpveidīgajām) Sugu skaits, kas dod priekšroku ritrāliem Sugu skaits Rheopars biotopiem Lai pārietu uz EQR skalu tiek lietota formula: 𝑅 𝐸𝑄𝑅 = 𝑅𝐶, kur R-nomērītā vērtība, RC-references vērtība. Katram LVFI subindeksam ir noteiktas savas references vērtības (22. tabula). 22.tabula LVFI subindeksu references vērtības ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 161 Indekss Mērvienība References vērtība Karpveidīgajiem zivju ūdeņiem 2 N100m LITH ind./100m2 145,6 Rheopars Sugu skaits 4 Lašveidīgajiem zivju ūdeņiem N100m2INTOLO2 Ind./100m2 118.0 LITHsp% Sugu skaits, % 100 STspecies Sugu skaits 5 Kvalitātes klašu robežas ir redzamas 23. tabulā. Tās ir piemērotas upēm ar sateces baseinu < 10 000 km2. 23.tabula Nacionālās klašu robežas izteiktas kā EQR vērtības Robeža Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta I I I LVFI >0,88 0,88 – 0,66 0,66 – 0,49 0,49 – 0,31 <0,31 I I I ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 162 12. pielikums 12.pielikums. Hidromorfoloģiskās kvalitātes novērtēšanas metodes Hidromorfoloģisko kvalitātes elementu novērtējums upēs tiks veikts, izmantojot Slovākijas Republikas Protokolu, adaptētu Latvijas apstākļiem saskaņā ar Ūdens Struktūrdirektīvas 2000/60/EC prasībām un ES standartiem: EN14614:2004 (Water quality - Guidance standard for assessing the hydromorphological features of rivers) un EN 15843:2010 (Water quality - Guidance standard on determining the degree of modification on river hydromorphology), kas bez izmaiņām ir pieņemts arī kā Latvijas standarts (http://212.70.174.70/DocLogix/Common/Form.aspx?ID=365757&VersionID =22310&Referrer=89f31275-29ff-4c51-ac93-87c6a9cfe026). 1.tabula Upju hidromorfoloģisko novērtējumu metodes Piemērojamais Hidromorfoloģiskie elementi Metode standarts Novērtējums pēc topogrāfiskām Upes nepārtrauktība LVS EN 15843:2010 kartēm un ortofoto Upju morfoloģija (gultne, upes krasti LVS EN 15843:2010 Pētījumi uz vietas un paliene) Vidējo un minimālo ūdens Hidroloģiskā režīma izmaiņas LVS EN14614:2004 caurplūdumu datu analīze Hidromorfoloģisko kvalitātes elementu novērtējumu ezeru ŪO (2.tabula) veic, izmantojot Lielbritānijas Ezeru Hidromorfoloģiskās Izpētes Lauka Protokolu, kas ir adaptēts izmantošanai Latvijas apstākļos un saskaņā ar Ūdens Struktūrdirektīvas 2000/60/EC prasībām un Eiropas standartu: EN 16039:2011 „Water quality - Guidance standard on assessing the hydromorphological features of lakes”, kas bez izmaiņām ir pārņemts Latvijas standarta statusā LVS EN 16039:2012: http://212.70.174.70/DocLogix/Common/Form.aspx?ID=449453&VersionID=26757&Referrer=2d 6bff60-571d-4908-b5f7-3bb3614796f4. 2.tabula Ezeru hidromorfoloģisko novērtējumu metodes Hidromorfoloģiskie Piemērojamais standarts Metode elementi Novērtējums pēc topogrāfiskām kartēm Nepārtrauktība LVS EN 16039:2012 un ortofoto Pētījumi uz vietas un novērtējums pēc Morfoloģija LVS EN 16039:2012 kartēm Diennakts un gada ūdens līmeņa datu Hidroloģiskais režīms LVS EN 16039:2012 analīze, ūdens apmaiņas perioda aprēķini Ezera dziļākās vietas fizikāli- Pētījumi uz vietas – izšķīdušais skābeklis, LVS EN 16039:2012 ķīmiskie parametri caurredzamība ar Seki disku, temperatūra ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 163 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 164 13. Pielikums 13.pielikums. Iekšzemes ūdeņu paraugu radioaktivitātes mērījumu metodes Nr. Atsauce uz izmantotajiem standartiem Parametrs Princips Metodes Nr. Analizējamie ūdeņi p.k. vai metodiskajiem materiāliem Upes 137 LVS ISO 10703:2008 „Ūdens kvalitāte. Cs, KV 5.1. Gamma Radionuklīdu aktivitātes koncentrācijas Ezeri 1. gamma γ-spektrometrija spektrometrija noteikšana. Augstas izšķirtspējas gamma emiteri Pazemes/dzeramais staru spektrometrijas metode” ūdens LVS EN ISO 9698:2019 „Ūdens kvalitāte. Šķidruma KV 5.5. Tritija Tritija īpatnējās aktivitātes noteikšana. Pazemes/dzeramais 3 2. H scintilācija noteikšana Šķidruma scintilāciju skaitīšanas ūdens metode” T-105-R-02-2017 „Radona 222Rn Šķidruma KV 5.7. Radona īpatnējās aktivitātes noteikšana ūdenī ar Pazemes/dzeramais 222 3. Rn šķidruma scintilāciju metodi” scintilācija noteikšana ūdenī ūdens T-105-R-01-2017 „Kopējā beta starojuma avotu un kopējā alfa Upes starojuma avotu īpatnējās 4. Šķidruma KV 5.13 ∑α un ∑β Ezeri ∑β un ∑α radioaktivitātes noteikšana ūdens scintilācija noteikšana paraugos ar šķidruma scintilāciju Pazemes/dzeramais metodi” ūdens ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 165 14. Pielikums 14.pielikums. Virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa datu kvalitātes nodrošinājums (KN) un kvalitātes kontrole (KK) KN/KK mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu virszemes ūdeņu stāvokļa datu novērtēšanu nacionālā un starptautiskā līmenī. Lai nodrošinātu iegūto mērījumu rezultātu atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un radītu pārliecību par šo rezultātu pareizību attiecīgajā ticamības līmenī un lai samazinātu nejaušās un sistemātiskās kļūdas vai uzturētu tās zināmās pieļaujamās robežās, virszemes ūdeņu KN/KK procedūras un darbības attiecināmas uz paraugu ņemšanu, paraugu testēšanu un galīgo rezultātu statistiskas pārbaudi. Kvalitatīvai virszemes ūdeņu paraugu ievākšanas nodrošināšanai nepieciešamas ievērot šādas prasības: • Laboratorijām jābūt akreditētām uz ūdens paraugu ievākšanu saskaņā ar LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām; • Paraugošanas darbi jāveic saskaņā ar apstiprinātām un spēkā esošām paraugošanas LVS, EN, ISO standartmetodikām; • Jābūt dokumentētām paraugošanas standartizētām darba procedūrām, tai skaitā, lauka parametru izmērīšana paraugošanas laikā, lauka novērojumi, paraugu uzglabāšanas apstākļi starp paraugu ņemšanas reizēm, paraugu konservēšana, transportēšana uz laboratoriju, paraugu uzglabāšana; • Lauka tukšo paraugu, transportēšanas paraugu un replikātu paraugu izmantošana paraugošanas procesa gaitas kontrolēšanai; • Lauka darbu aparatūras kalibrācijai jābūt nodrošinātai nacionālos un starptautiskos kalibrācijas centros; • Paraugošanas speciālistiem jābūt labi apmācītiem ar pilnvaru paraugu ņemšanai un kvalitātes nodrošinājuma vadītājam vismaz reizi gadā jāinspektē paraugu ņemšanu un iekārtas. Lai nodrošinātu paraugu testēšanas rezultātu kvalitātes salīdzināmību un ticamību, nepieciešams ievērot šādas prasības: • Laboratorijām jābūt akreditētām ūdens paraugu testēšanā saskaņā ar LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām; • Ūdens parametru testēšana jāveic saskaņā ar apstiprināto standartmetodiku (LVS, EN, ISO, USA EPA, DIN) prasībām. Ja laboratorija lieto citas testēšanas metodikas, tai jānodrošina šo metodiku novērtējums attiecībā pret ieteiktajām references metodikām; • Laboratorijai regulāri jāpiedalās starplaboratoriju testēšanas vai prasmes pārbaudēs, kas ietver visu nosakāmo parametru testēšanu atbilstošā paraugu matrica un koncentrāciju līmenī, ar mērķi novērst iespējamās sistemātiskās kļūdas atsevišķu parametru testēšanā; • Laboratorija regulāri aktualizē metodikas dokumentāciju (metodes detektēšanas robežu, kvantitatīvi nosakāmo koncentrāciju, mērījumu precizitāti, nenoteiktību un pareizību); • Jābūt dokumentētām iekšējās kvalitātes kontroles procedūrām, kas ietver tukšo paraugu, piemērotas koncentrācijas kontrolparaugu un reālo paraugu, dublikātu testēšanas biežumu katrā paraugu sērijā piedevu lietošanu atgūstamības pārbaudei, kontrolgrafiku veidus un pieļaujamās novirzes; ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 166 • Laboratorijas speciālistiem jābūt labi apmācītiem un kvalitātes nodrošinājuma vadītājam vismaz reizi gadā jākontrolē visas testēšanas jomas; • Jābūt specifisku testēšanas rezultātu kvalitātes pārbaudes procedūrām: cik lielā mērā procentuāli sakrīt izmērītā un aprēķinātā īpatnējā elektrovadītspēja, katjonu un anjonu summārās ekvivalentu koncentrācijas; • Jābūt datu ticamības pārbaudei, izmantojot vienkāršas sakarības starp parametriem (P/PO4 <Pkop, N/NO3+N/NH4+N/NO2<Nkop, BSP<ĶSP). Pēc KK mērījumiem rezultāti tiek iezīmēti ar atbilstošu paraugošanas vai laboratorijas datu validēšanas karogu. Statistiskas KK tiek veikta vides datu bāzē no Laboratorijas ienākušajiem datiem un ietver: • novērojumu programmas izpildes apjomu; • datu kvalitātes novērtēšanu pēc paraugu procentuālā skaita, kuru vērtības ir zemākas par metodes detektēšanas robežu un kvantitatīvi nosakāmo koncentrāciju; • radītāju ekstremālo vērtību identificēšanu; • laboratorijas datu kvalitātes novērtēšanu pēc starplaboratoriju salīdzinājumos iegūtajiem rezultātiem. Statistiskas KK pielietojamās metodes pamatotas uz novērojumu datu viendabīguma pārbaudi un telpiskās izplatības analīzi, kā arī vides faktoru, piemēram, meteoroloģiskā, hidroloģiskā situācija u.tml., ietekmju izvērtējumu uz piesārņojuma līmeni. Radītāju ekstremālo vērtību identificēšana un ietekmējošo vides faktoru analīze tiek veikta katru mēnesi. Pēc datu KK datu bāzē esošās vērtības tiek iezīmētas ar atbilstošu datu validēšanas karogu. Datu validēšanas karogi tiek dalīti divās kategorijās: “V” kategorija – vērtība ir ticama un “I” kategorija – vērtība ir neticama. Dati, kas ir novērtēti, kā neticami, netiek izmantoti statistisko raksturlielumu aprēķināšanai. Datu kvalitātes novērtēšanai pēc starplaboratoriju salīdzinājumiem tiek izmantots novērtēšanas kritērijs, kuru katrai laboratorijai nosaka starplaboratorisko salīdzinājumu organizators. KN/KK vadošie dokumenti: • Laboratorijas Kvalitātes rokasgrāmata; • Laboratorijas procedūru un instrukciju rokasgrāmata; • LVS ISO 5667-14 standarts. 14.daļa: Norādījumi vides ūdens paraugu ņemšanas un glabāšanas kvalitātes nodrošināšanai; • ICP Waters Programme Manual 2010. ICP Waters Report 105/2010. Norwegian Institute for Water Research (NIVA); • American Society for Quality Statistics Devision.Boris Iglewicz and David C. Hoaglin. How to detect and handle outliers. 1993. Makrofītu novērojumu datu kvalitātes nodrošinājums un kontrole Makrofītu paraugošana stāvošos ūdeņos tiek veikta saskaņā ar standartu LVS EN 15460:2007, kura 11.pantā ir sniegti ieteikumi paraugošanas kvalitātes nodrošināšanai: ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 167 • Uz makrofītu novērtējumu balstīta ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma ticamību nosaka datu ievākšanas precizitāte un akurātums. Tādēļ novērtējumam ir jābūt pakļautai kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, piemēram, standartam EN 14996; • Uz vietas nenoteiktie makrofītu paraugi tiek ievākti to detalizētai apskatei un noteikšanai laboratorijā. Taksoni pēc iespējas tiek noteikti līdz sugas līmenim, lai nodrošinātu rezultātu precizitāti. Ieteicams veidot elatolparaugu herbāriju kolekciju; • Ekspertiem tiek plānots nodrošināt regulāru dalību kursos un semināros, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju un zināšanas; • Katru gadu tiek plānota monitoringā iesaistīto ekspertu kalibrācija, lai nodrošinātu vienotu metodikas, kritēriju un novērtēšanas skalu izpratni; • Pirms datu izmantošanas tālākā apstrādē, datu ievadei elektroniskā formā tiks veikta to neatkarīga pārbaude, lai izvairītos no kļūdām. Visi iepriekš minētie punkti ir attiecināmi arī uz makrofītu monitoringu tekošos ūdeņos. Hidroloģisko novērojumu datu kvalitātes kontrole Datu kvalitātes kontroles mērķis ir nodrošināt ticamu un viendabīgu novērojumu datu uzkrāšanu, izslēdzot sistemātiskas un nejaušas kļūdas, kā arī atjaunotu trūkstošos novērojumu datus. Datu pārbaude novērojumu stacijā Veic manuālo novērojumu pierakstu pārbaudi: atbilstību darba instrukcijām, aritmētisko darbību pareizību, novērojumu termiņu ievērošanu. Novērojumu pārbaude pa sateces baseiniem Tiek veikta ienākušo novērojumu datu kritiskā kontrole: 1) Ikdienas kvalitātes kontrole, kas ietver sekošanu: • Datu iztrūkumiem; • Rupjām kļūdām jeb netipiskiem rādītājiem; • Starpības novērošanu starp manuāliem un automātiskiem novērojumiem. Konstatētas problēmas operatīvi tiek novērstas sadarbībā ar tehniskā atbalsta speciālistiem vai darbiniekiem novērojumu stacijā. 2) Ikmēneša kvalitātes kontrole Ar hidroloģisko datu apstrādes programmas HYMER palīdzību tiek veikta novērojumu datu kvalitātes kontrole, izmantojot dažādu parametru novērojumu grafikus, telpisko analīzi, un nepieciešamības gadījumā veic trūkstošo datu atjaunošanu, labošanu vai brāķēšanu. 3) Ikgadējā kvalitātes kontrole Reizi gadā tiek veikta automātiskās hidroloģiskās stacijas tehniskā apkope un tās darbības pārbaude. Novērojumu datu kvalitātes pārbaude CLIDATA Katra mēneša beigās tiek pārbaudīta datubāzē uzkrāto novērojumu datu kvantitāte un kvalitāte. Paralēli tiek kontrolēta CLIDATA datubāzes algoritmu aprēķināto datu precizitāte. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 168 Dati, pēc to pārbaudes visos kvalitātes kontroles līmeņos, datubāzē tiek iezīmēti ar atbilstošu datu validēšanas karogu. Validēšanas karogu veidi ir: • piešķirti automātiski CLIDATA programmā; • tiek izveidoti un atzīmēti manuāli, izmantojot Clidata Java programmu. Datu kvalitātes kontroles vadošie dokumenti: • The Europian Agency’s Monitoring and Information Network for Inland Water Resources. Technical Guidelines for Implementation (EEA, Nr. 7, 1998) • Guide on the Global Observing System WMO – No 488, Third edition, 2007. • Guide to the Marine Meteorological Service, Third Edition, WMO-No.471, 2001. • Guide to Hydrological Practices, WMO – No.168, Fifth Edition,1994. • Guide to Hydrological Practices, WMO – No 168, Sixth Edition, 2008. • CLIDATA – Climatological Database Application User’s Manual, Ostrava, Czech Republic, 2006. • “Hidrometeoroloģisko datu nodošana ar programmu CLIDATA JAVA”. • Clidata Java Application Manual, Ostrava, Czech Republic. Last Change 11/01/12 • LHMA, 2003. Hymer rokasgrāmata lietotājiem, Rīga, 55 lpp. • Orbicon, 2012. Hymer Manual, Denmark, pp.134 • Orbicon, 2012. Hymer Technical Manual, Denmark, pp. 32 • WMO, 2010. Manual on Stream Gauging, Computation of Discharge, Volume II, No.1044, Switzerland, pp.198. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 169 15. Pielikums 15.pielikums. References ūdensobjekti References upes un ezeri ir tādi ūdensobjekti, kuriem nav antropogēnas slodzes vai tā ir ļoti maza un neietekmē biotas labklājību. Bioloģijas references apstākļus ir nepieciešams zināt, lai pareizi definētu labas un augstas ekoloģiskās kvalitātes ūdensobjektus. References apstākļi tika pārbaudīti katram upju un ezeru tipam atsevišķi un tika testēts, vai bioloģisko kvalitātes elementu robežām vispār nepieciešami pielāgojumi tipiem. Šajā pārskatā ir analizētas upes ar sateces baseinu līdz 10000 km 2. Kā jau tika noskaidrots ļoti lielo upju fitoplaktona un makrozoobentosa interkalibrācijā, tad Latvijā nav saglabājusies neviena upe ar sateces baseinu > 10000 km 2, kas atbilstu references kritērijiem. Ir saglabājušās vairāki upju posmi, kas atbilst mazāk ietekmētāupes posma statusam (Least disturbed sites), Piemēram, Daugava pie Piedrujas un Venta, Vendzavā. Analīzē tika iekļauti tikai dabiskas izcelsmes ūdensobjekti. References apstākļu precizēšanai tika izmantoti interkalibrētie vai ekoloģiskās kvalitātes novērtējumā izmantotie bioloģijas indeksi: • Makrozoobentoss (ASPT, DSFI, H’, T, EPT, EPTCBO), • Makrofītu MIR indekss • Fitobentoss (IPS, WAT, TI). Tika izmantoti LVĢMC Virszemes ūdeņu monitoringa dati 2006.-2018.g. Par zivīm valsts monitoringa ietvaros ir pieejams pārāk mazs un nereprezentatīvs datu apjoms, lai veiktu potenciālo references apstākļu analīzi. Netieši zivīm vēlamie references apstākļi jau ir aprakstīti J. Birzaka disertācijā (Birzaks, 2013). Šī dokumenta sagatavošanā tika ņemtas vērā CIS vadlīnijas Nr. 10 “River and lakes – Typology, reference conditionsand classification systems”. Tipoloģija Pirmais solis references apstākļu precizēšanā ir tipoloģijas pārbaude ar bioloģijas datiem. Latvijā upes ir iedalītas sešos tipos atkarībā no gultnes krituma (straumes ātruma) un sateces baseina platības (1. tabula). Ritrālās upes var raksturot kā salīdzinoši straujas upes ar kopumā cietu substrātu (grants, oļi, akmeņi, mazāk smilts). Potamālās upes ir lēni plūstošas ar mīkstu (smilts, detrīts, dūņas) substrātu. 1.tabula Virszemes upju ūdensobjektu tipi Tips Sateces baseina laukums II Gultnes kritums Tips R1 Mazs (< 100 km2) Liels (> 1 m/km) Ritrāla tipa maza upe R2 Mazs (< 100 km2) Mazs (< 1 m/km) Potamāla tipa maza upe R3 Vidēji liels (100–1000 km2) Liels (> 1 m/km) Ritrāla tipa vidēja upe R4 Vidēji liels (100–1000 km2) Mazs (< 1 m/km) Potamāla tipa vidēja upe R5 Liels (> 1000 km2) Liels (> 1 m/km) Ritrāla tipa liela upe ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 170 Tips Sateces baseina laukums II Gultnes kritums Tips R6 Liels (> 1000 km2) Mazs (< 1 m/km) Potamāla tipa liela upe R7 Ļoti liels (> 10000 km2) Mazs (< 1 m/km) Potamāla tipa ļoti liela upe Upes tips tiek noteikts kamerāli, izmantojot DEM augstuma modeli, augstuma starpība tiek rēķināta ūdenstecei visā ŪO garumā, nevis 1-3 km garā posmā kā noteikts MK noteikumu Nr. 858 1. pielikuma 1. tabulā. Monitoringa stacijas vairumā gadījumu ir izveidotas viegli pieejamās vietās upju grīvās vai ūdensobjekta lejas posmā. Izvēloties monitoringa staciju vietas, nav pievērsta uzmanība apkārtnes hidromorfoloģijai, kam ir būtiska ietekme uz bioloģijas datu kvalitāti. Piemēram, Sudas upei (G316), kura ir noteikta kā ritrāla tipa vidēja upe, monitoringa stacija atrodas stāvošā posmā uz Lielās Juglas esošas HES uzpludinājuma ietekmē. Bērze, 1 km lejpus Dobeles (L109), kura pieder pie potamāla tipa vidējas upes, monitoringa stacija atrodas ritrālā posmā ar akmeņainu substrātu un salīdzinoši lielu straumes ātrumu. Kā redzams 1. attēlā, upes substrātam ir liela loma makrozoobentosa indeksu dabiskajā mainībā. References upēs ar cietu substrātu indeksu vērtības ir ievērojami augstākas nekā potamālās upēs ar smilšainu- dūņainu substrātu. Viena no galvenajām problēmām references apstākļu precizēšanā ir dabiskā mainība. LVĢMC monitoringa datos pat upēs bez būtiskiem slodžu avotiem ir novērojama salīdzinoši augsta bioloģijas indeksu izkliede. Viens no apzinātajiem problēmas cēloņiem ir tipoloģiskās problēmas, it sevišķi iedalījums ritrālās un potamālās upēs. Ne vienmēr monitoringa stacija atrodas reprezentatīvā vietā. Kā redzams 1. un 2. attēlā, bioloģijas indeksu vērtības ir ļoti atkarīgas no substrāta, bet substrāts ir atkarīgs no tipa. Ja ritrāla tipa upē paraugi tiek ievākti potamālā posmā, tad pat references upē ekoloģiskā kvalitāte tiks novērtēta ar zemāku kvalitātes klasi nekā tā ir patiesībā. Vēl viena ar tipoloģiju saistīta problēma ir dabiski dziļākas upes ar smilšainu gultni vai smilšainas straujteces. Pie šī tipa pieder atsevišķi Gaujas upes posmi (piemēram, pie Kāršupītes) un vairākas piejūras zemienē esošās upes (piemēram, Sventāja) u.c. vēl neapzināti ūdensobjekti. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 171 T, REF ASPT, REF 55 6.8 50 6.6 45 6.4 40 6.2 35 6.0 30 5.8 25 5.6 20 5.4 15 52 10...__ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ __ 5.0 . . L . . - - - - - - - - - - - - - - - - - ' dOr:ias smilts grants smilts grants H, REF EPT, REF 3.8 27 3.6 24 3A 21 32 18 3.0 15 2.8 12 2.6 9 2.4 6 22 3 2.0 .......- - - - - - - - - - - - - - - 0---......,....-----,,-------- dor:ias smilts grants dOr:ias smilts grants 1. attēls. Dažādu makrozoobentosa indeksu mainība atkarībā no gultnes substrāta mazietekmētās upēs 57 R1 , R3 52.5 R2,R4 50.0 54 47.5 51 45.0 48 42.5 45 42 39 36 g 40.0 37.5 35.0 33 32.5 30...__ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ __ 30.0....___ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ ___, Akmer:ii Dur:ias Smitts Akmel)i Dur:ias Smilts 2. attēls. Makrofītu MIR indeksa mainība atkarībā no gultnes substrāta mazietekmētās upēs Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 858 “Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību”, ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 172 Latvijā ir izdalīti 10 ezeru tipi (2. tabula). LVĢMC Virszemes ūdensobjektu monitoringa tīklā nav iekļauti L10 tipa ezeri, jo tie visi ir ar spoguļvirsmas platību < 0,5 km 2. 2.tabula Virszemes ūdensobjektu tipi (MK noteikumi Nr. 858) Nr. Vidējais Ūdens cietība Krāsainība Tips p.k. dziļums Cietūdens Oligohumozs Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar augstu L1 Ļoti sekls (<2m) (>165 µS/cm) (< 80 Pt-Co) ūdens cietību Cietūdens Polihumozs Ļoti sekls brūnūdens ezers ar augstu L2 Ļoti sekls (<2m) (>165 µS/cm) (>80 Pt-Co) ūdens cietību Mīkstūdens Oligohumozs Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens L3 Ļoti sekls (<2m) (<165 µS/cm) (< 80 Pt-Co) cietību Mīkstūdens Polihumozs Ļoti sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens L4 Ļoti sekls (<2m) (<165 µS/cm) (>80 Pt-Co) cietību un pH > 5,5 Cietūdens Oligohumozs Sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens L5 Sekls (2–9 m) (>165 µS/cm) (< 80 Pt-Co) cietību Cietūdens Polihumozs Sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens L6 Sekls (2–9 m) (>165 µS/cm) (>80 Pt-Co) cietību Mīkstūdens Oligohumozs Sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens L7 Sekls (2–9 m) (<165 µS/cm) (< 80 Pt-Co) cietību Mīkstūdens Polihumozs Sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens L8 Sekls (2–9 m) (<165 µS/cm) (>80 Pt-Co) cietību un pH > 5,5 Cietūdens Oligohumozs Dziļš dzidrūdens ezers ar augstu ūdens L9 Dziļš (> 9 m) (>165 µS/cm) (< 80 Pt-Co) cietību Mīkstūdens Oligohumozs Dziļš dzidrūdens ezers ar zemu ūdens L10 Dziļš (> 9 m) (<165 µS/cm) (< 80 Pt-Co) cietību Ļoti sekls (<2m) Mīkstūdens Polihumozs Ļoti sekls līdz sekls brūnūdens ezers ar L11 un sekls (2–9 (<165 µS/cm) (>80 Pt-Co) zemu ūdens cietību un pH < 5,5 m) References upju un ezeru izvēles kritēriji Dažādiem bioloģiskajiem kvalitātes elementiem var nebūt vienāds references upju saraksts. Piemēram, zivis un makrozoobentoss ir jutīgi pret hidromorfoloģiskajām pārmaiņām, tāpēc šo rādītāju references upes nedrīkst būt taisnotas un HES ietekmētas. Pēc LVĢMC monitoringa datiem, ja monitoringa stacija atrodas < 5 km augšpus vai lejpus HES, DSFI vai ASPT indeksi var samazināties pat par vienu kvalitātes klasi. Makrofīti nav labi upju taisnošanas ietekmes rādītāji, bet uzrāda netālu esoša HES ietekmi (sevišķi lejtecē). Fitobentoss nav jutīgs ne pret upju taisnošanu, ne pret HES atrašanos augštecē vai lejtecē (3. tabula). ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 173 3.tabula Virszemes ūdens monitoringā izmantoto bioloģisko kvalitātes elementu jutība pret dažādām slodzēm Makrofīti Makrozoobentoss Zivis Fitoplanktons Fitobentoss Upes Ezeri Upes Ezeri Upes Ezeri Upes Ezeri Upes Ezeri Eitrofikācija jā jā jā jā jā jā jā jā jā n.a. Organiskais nē n.a. nē nē jā jā jā jā jā n.a. piesārņojums Vispārējā degradācija nē n.a. jā jā jā jā nē jā nē n.a. Hidromorfoloģiskā nē n.a. nē jā jā jā nē nē nē n.a. degradācija Paskābināšanās nē n.a. nē jā nē nē nē nē nē n.a. Šīs analīzes vajadzībām tika izveidota jauna datubāze ar sekojošu informāciju: • Zemes lietojuma veids (CORINE Land Cover) sateces baseinā (ezeriem) un visā sateces baseinā augšpus monitoringa stacijas; • Gada vidējās Pkop, Nkop, BSP5 ,O2, N/NH4 hlorofila a koncentrācijas; • Hidromorfoloģiskās izmaiņas (taisnošana, HES un dambji sateces baseinā); • Tiešas notekūdeņu ieplūdes ezerā, lielas ferma ap ezeriem; Ņemot vērā bioloģisko kvalitātes elementu interkalibrācijas darba grupu rezultātus un atziņas, upēm un ezeriem tika izvēlēti dažādi references vietu kritēriji, kas nedaudz pielāgoti Latvijas apstākļiem. Upju references vietu kritēriji (pēc Pardo et al., 2012): • Urbānās platības sateces baseinā aizņem < 4% no kopējās sateces baseina platības; • Aramzemes sateces baseinā aizņem mazāk par 20% (25%); • Upes posms ir bez HES vai citu dambju ietekmes (dabisks hidroloģiskais režīms); • Upes posms ir heterogēns (nav veikts taisnošana, krastu nostriprināšana vai izveidots uzpludinājums); • O2> 8 mg/l; • BSP5 < 2 mg/l; • N/NH4 < 0,09 mg/l; • Nkop < 1,8 mg/l; • Pkop < 0,06 mg/l. Dažām upēm, piemēram, Amulai un Korģei, aramzemju platības nedaudz pārsniedz references kritērijos noteikto (4. tabula), bet monitoringa rezultāti rāda, ka tam nav būtiskas ietekmes uz upes ekoloģisko kvalitāti. Uz vairākām tālu no monitoringa stacijas atrodas HES, bet arī tām nav konstatēta būtiska ietekme uz konkrēto upju ekoloģisko kvalitāti (zivis netiek monitorētas). ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 174 4.tabula Dažādu parametru atbilstība upju references kritērijiem (rēķināts monitoringa stacijai)* Upe Tips Gultne Urbānās,% Aramzemes, % Nepārtrauktība Nkop, mg/L Pkop, mg/L Amula R3 dabiska 0,3 24,8 Aizprosts grīvā 1,3 0,055 I Iģe R4 dabiska 0,6 19,5 nav 1,6 0,052 I Irbe R6 dabiska 1,2 8,4 nav 1,1 0,058 I Korģe R3 dabiska 0,0 23,9 nav 1,2 0,033 Lielā Jugla R3 dabiska 0,9 12,9 HES tālu 1,3 0,047 Pededze R3 dabiska 0,0 4,0 nav 1,2 0,047 Pērļupīte R1 dabiska 0,8 2,5 nav 1,0 0,032 I Pilsupe R1 dabiska 0,0 2,5 nav 1,1 0,047 I Raķupe R4 dabiska 0,2 8,7 nav 1,0 0,051 I Šķervelis R3 dabiska 0,4 21,1 HES tālu 1,3 0,044 I Tūlija R1 dabiska 0,0 0,0 nav 1,1 0,056 I Viesīte R4 dabiska 0,6 5,3 nav 1,7 0,052 *Zils-augsta kvalitāte, zaļš-laba kvalitāte Kopumā references upju kritērijiem atbilst 13 upes, kas pieder pie 4 upju tipiem (5. tabula). Starp esošajiem ūdensobjektiem, neviena potenciāla references upe netika atrasta R2 un R5 upju tipam. R2 upju tipam šo problēmu varētu atrisināt, iekļaujot monitoringa tīklā vairākas monitoringa stacijas jaunizveidotajos ūdensobjektos. R5 upēm situācija ir sarežģītāka, jo tas dabiski ir ļoti rets tips (pašlaik ir atbilstība Ogres un Vadakstes upju grīvām, kā arī Gaujas augšteces posmam). Neviena no šīm trim upēm neatbilst references upju kritērijiem. 5.tabula Potenciālais references upju monitoringa staciju saraksts ŪO MS nosaukums Tips Piezīmes kods V035 Amula, grīva R3 Grīvā ir uzpludinājums (neder zivīm) G305 Iģe, grīva R4 V068 Irbe, hidroprofils Vičaki R6 G302 Korģe, grīva R3 Lielā Jugla, 0,2 km augšpus Zaķiem, D406 R3 Iespējams, ka tomēr ir ietekme hidroprofils D450 Pededze, augšpus Alūksnes R3 G237 Pērļupīte, Latvijas - Igaunijas robeža R1 V079 Pilsupe, grīva R1 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 175 ŪO MS nosaukums Tips Piezīmes kods V072 Raķupe, grīva R4 G301 Salaca, pie Lagastes R6 HES tik tālu augštecē, ka nav V057 Šķervelis, grīva R3 būtiskas ietekmes G253 Tūlija, 0,3 km lejpus Zosēniem, hidroprofils R1 Specifisks posms, jo salīdzinoši L162 Viesīte, augšpus Palupītes R4 brūns ūdens Ezeru references vietu kritēriji (Bohmer et al., 2014): • > 85% sateces baseina aizņem dabisks zemes lietojums; • 200 m zonā ap ezeru nav intensīva lauksaimniecība; • Urbānās platības aizņem < 5% no ezeram pieguļošās teritorijas (200 m buferzona); • Nav tiešas notekūdeņu ieplūdes; • Hidromorfoloģiski pārveidota krasta līnija aizņem < 5% no ezera perimetra. Dažos gadījumos tika pieļautas atkāpes no noteiktajiem references kritērijiem (6. tabula). Piemēram, Būšnieku ezeram pilsētu platības pārsniedz noteikto. NAI ieplūdes nav nevienā no potenciālajiem references ezeriem. 6.tabula Dažādu parametru atbilstība ezeru references kritērijiem* Urbānās, Ezers Aramzemes, % Pkop, mg/L Nkop, mg/L % Augstrozes Lielezers 0 0 0,026 0,70 Ārdavas ezers 0 0 0,018 0,96 Būšnieku ezers 0 14 0,021 0,85 Deguma ezers 0 0 0,032 0,95 Dubuļu ezers 0,3 0 0,027 0,54 Engures ezers 0 0 0,023 0,88 Jazinka ezers 0 8 0,017 0,56 Juvera ezers 0 0 0,013 0,48 Klāņezers 0 0 0,031 0,85 Kurtavas ezers 0 0 0,032 0,64 Laukezers 8,5 5 0,023 0,42 Pečoru ezers 8,7 0 0,047 1,02 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 176 Urbānās, Ezers Aramzemes, % Pkop, mg/L Nkop, mg/L % Riču ezers 0 0 0,017 0,65 Sokas ezers 0 0 0,035 0,43 Sventes ezers 0 0 0,016 0,49 Ungura (Rustēga) ezers 4,2 0 0,032 0,84 Varnaviču ezers 0 0 0,018 0,59 Briģenes ezers 0 0 0,022 0,62 *Zils-augsta kvalitāte, zaļš-laba kvalitāte Senāka ezeru ūdens līmeņa regulācija netika ņemta vērā, jo LVĢMC dati neuzrādīja būtiskas ekoloģiskās kvalitātes atšķirības starp ezeriem ar regulētu un ezeriem ar izmainītu hidroloģisko režīmu. Visticamāk, ka atšķirībām vajadzētu būt, bet esošās metodes nav pietiekami jutīgas (Poikane et al., 2019). Kopumā references ezeru kritērijiem atbilst 18 ezeri, kas pieder pie 7 ezeru tipiem (7. tabula). Neviens potenciāls references ezers netika atrast starp L2, L3 un L6 ezeriem. Klāņezers nav L4 tipam specifisks ezers, jo daļa tā ir ar kūdrainu, bet daļa ar minerālu grunti. Dabiski retajiem L7 un L8 ezeru tipiem monitoriga tīklā esošais references ezeru skaits nav pietiekams. Kā redzams 6. un 7. tabulās, esošajā ezeru ūdensobjektu sarakstā ir atrodams salīdzinoši ļoti neliels skaits labas kvalitātes ezeru, kas potenciāli varētu tikt atzīti par references ezeriem. Iespējams, ka ezeru ūdensobjektu sarakstā un virsūdens monitoringa tīklā ir jāiekļauj arī ezeri ar spoguļvirsmas platību < 0,5 km 2, kas atbilst references kritērijiem. Tādi varētu būt, piemēram, Ummis, Garkalnes Garezeri u.c. Potenciālos reto tipu references ezerus varētu atlasīt, izmantojot projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” (Dabas skaitīšana) rezultātus un datus. 7.tabula Potenciālais references ezeru monitoringa staciju saraksts ŪO kods Novērojumu stacijas nosaukums Tips Piezīmes E025 Būšnieku ezers, vidusdaļa L1 E029 Engures ezers, vidusdaļa L1 E109 Deguma ezers, vidusdaļa L11 Distrofs E012 Klāņezers, vidusdaļa L4 E108 Kurtavas ezers, vidusdaļa L11 Distrofs E046 Pečoru ezers, vidusdaļa L11 Distrofs E229 Sokas ezers, vidusdaļa L11 Distrofs E120 Ārdavas ezers (Pelēču pag.), vidusdaļa L5 E127 Jazinka ezers, vidusdaļa L5 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 177 ŪO kods Novērojumu stacijas nosaukums Tips Piezīmes E211 Juvera ezers, vidusdaļa L5 E162 Sventes ezers, vidusdaļa L5 E171 Varnaviču ezers, vidusdaļa L5 E106 Laukezers, vidusdaļa L7 E227 Augstrozes Lielezers, vidusdaļa L8 E201 Ungura (Rustēga) ezers, vidusdaļa L8 E159 Briģenes ezers, vidusdaļa L9 E137 Dubuļu ezers, vidusdaļa L9 E176 Riču ezers, vidusdaļa L9 Pārrobežu ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 178 Secinājumi • Monitoringa tīklā nav atrasta atbilstība R2 un R5 upju tipu references apstākļiem. R2 upju tipam šī problēma jau ir daļēji atrisināta, 2020. gada monitoringa plānā iekļaujot R2 tipa upes, kas atbilst references apstākļiem. • Upju R5 tips ir salīdzinoši ļoti rets un tam atrast references apstākļus ir grūtāk. Potenciāls risinājums ir jaunu ūdensobjektu izdalīšana. Iespējams, ka tiem atbilst atsevišķi Gaujas upes posmi (vismaz 20 km lejpus zemākā HES). • References upes vai to posmi nav saglabājušies arī ļoti lielām upēm ar sateces baseinu > 10000 km2. Tādi nav saglabājušies praktiski nekur Eiropā un risinājums ir izmantot mazāk ietekmētos upju posmus (Least disturbed sites). Ņemot vērā interkalibrācijas pieredzi, Latvijā šim apakštipam varētu atbilst Daugava, Piedruja, Latvijas - Baltkrievijas robeža un Venta, Vendzava, hidroprofils. • Ezeru monitoringa tīklā ir atrast references ezeru atbilstība L1, L5 un L9 ezeru tipiem. L7 un L8 ezeriem references ezeru skaits ir nepietiekams. L4 ezeru tipam lielākā daļa references ezeru pieder pie distrofā ezeru tipa ar zemām pH vērtībām. • Lai turpinātu precizēt references apstākļus L2, L3, L6, L7, L8 un daļēji arī L4 tipiem, monitoringa tīklā nepieciešams iekļaut arī ezerus ar spoguļvirsmas platību < 0,5 km 2, kas formāli neatbilst ezeru ūdensobjektu izdalīšanas kritērijiem. Iespējams, ka var sadarboties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai izveidotu vismaz potenciālu šo jauno references ezeru sarakstu. • Ezeru monitoringa tīklā joprojām nav iekļauts neviens L10 tipa ezers. Lai sāktu attīstīt kvalitātes novērtējuma metodes šim ezeru tipam, nepieciešams monitorēt pilnu kvalitātes gradientu: gan augstas, gan vidējas un zemas kvalitātes ezerus. Atsauces Birzaks, J. 2013. Latvijas upju zivju sabiedrības un to noteicošie faktori. Promocijas darbs, Rīga Böhmer J., Arbaciauskas K., Benstead R., Gabriels W., Porst G., Reeze B., Timm H., Poikane S. ed. 2014. Central Baltic Lake Benthic invertebrate ecological assessment methods. Water Framework Directive Intercalibration Technical Report. 72 p. CB-GIG (2012) Intercalibration technical report: Central-Baltic river GIG – Phytobenthos. KalvaneI.andVeidemaneK.(eds.).2013.Finalreportonassessmentofthequalitystatusofthetransboun darywaterbodies(coastal,lakes,rivers)inGauja/Koivariverbasindistrict. Ozoliņš, S. and Skuja, A. 2016. Fitting the new Latvian Macroinvertebrate Index (LMI) for rivers to the results of the Central-Baltic Geographical Intercalibration Group. Salaspils. Pardo I., Gómez-Rodríguez C., Wasson J.G., et al. 2012. The European reference condition concept: A scientific and technical approach to identify minimally-impacted river ecosystems. Sci Total Environ 420:33–42. Phillips, J., Jekabsone, J., Barda, I., Purina, I. 2015. Fitting Latvian lake phytoplankton index, selected for the evaluation of the ecological quality of the Latvian lake waterbodies to the results of the Central-Baltic geographical intercalibration group. Technical report. Poikane, S., Zohary, T.,Cantonati, M. 2019. Assessing the ecological effects of hydromorphological pressures on European lakes. Inland waters. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 179 16. Pielikums 16.pielikums. Upju ūdensobjektu grupēšana 2019. gadā tika pabeigta Virszemes ūdensobjektu tīkla pārskatīšana. Būtiskas izmaiņas ir skārušas upju ūdensobjektus. Esošo 214 ūdensobjektu vietā tagad ir 491 upju ūdensobjekti. Mazo upju ar sateces baseinu < 100 km 2 procentuālais daudzums pieaudzis no 8% uz 27%, bet lielo upju sar sateces baseinu > 1000 km 2 procentuālais daudzums ir samazinājies no 22% uz 13% (1. tabula). 2020. g. izdalīts jauns upju ūdensobjektu tips R7: ļoti lielas upes ar mazu kritumu un sateces baseina platību > 10000 km 2. Papildus jau esošajiem 255 ezeriem par ezeru ūdensobjektiem tika noteikti arī 15 jauni ezeri. 1.tabula Upju ūdensobjektu tipu izmaiņas pēc ūdensobjektu pārskatīšanas Kritums, Sateces baseins, Esošie ŪO Jaunie ŪO Tips m/km km2 Skaits % Skaits % R1 >1 < 100 15 7 104 21 R2 <1 < 100 3 1 27 6 R3 >1 100-1000 76 36 133 27 R4 <1 100-1000 71 33 152 31 R5 >1 > 1000 3 1 3 1 R6 <1 > 1000 46 21 59 12 R7 <1 ⮚ Nebija izdalīts 13 2 Indikatoru pārbaude un grupēšana bioloģiskajiem un fizikāli-ķīmiskajiem parametriem tika veikta atsevišķi, jo tie uzrādīja dažādas mijiedarbības ar slodzes rādītājiem. Hidromorfoloģiskā kvalitāte grupēšanā netika ņemta vērā, jo tā ekoloģisko kvalitāti var pazemināt tikai no augstas uz labu kvalitātes klasi, bet šajā provizoriskajā grupēšanā lielāka uzmanība tika veltīta, lai nošķirtu labu/vidēju kvalitātes klasi. Upju ekoloģiskā kvalitāte tiek noteikta pēc 5 kvalitātes elementiem: • Makrozoobentosa (T, ASPT, DSFI, EPT, H’), • Makrofītiem (MIR), • Fitobentosa (IPS indekss), • Fitoplanktona, • Zivīm. Saskaņā ar Virszemes ūdeņu monitoringa rezultātiem, upju fitoplanktons un fitobentoss pārsvarā uzrāda labu-augstu kvalitātes klasi un šiem nav nekādas ietekmes uz kopējo bioloģisko kvalitāti. Dati par zivīm (Latvijas zivju indekss) nav pietiekami, lai izdarītu secinājumus par to mainību atkarībā no dažādām slodzēm. Potenciālā ekoloģiskā kvalitāte pēc zivīm tika prognozēta, izmantojot literatūrā atrodamo informāciju, un tikai tajos ūdensobjektos, kur darbojas HES vai ir liels dambju skaits. Tāpēc grupēšanas vajadzībām tika nolemts koncentrēties uz makrofītiem un makrozoobentosu, kas pārsvarā nosaka gan bioloģisko, gan kopējo ekoloģisko kvalitāti. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 180 Saskaņā ar monitoringa datiem, 52% gadījumu laba ekoloģiskā kvalitāte nav sasniegta dēļ makrozoobentosa (1. attēls), 5,8% gadījumu dēļ makrofītiem, 5,1% dēļ N kop un 4,5% dēļ Pkop. Gandrīz 60% pasliktinātas ekoloģiskās kvalitātes cēlonis ir bioloģiskie kvalitātes elementi, tāpēc arī grupēšanā galvenais uzsvars likts uz tiem. 2.0 0.8 _ _ __ 0.3- • -Benloss • BSPS • Fitoplanktons • Makrofiti • Jaukts ■ Nkop N-NH4 ■ 02 Pkop • Zivis 1. attēls. Pazeminātas ekoloģiskās kvalitātes cēlonis upju ūdensobjektos 2006.-2018.g. Ņemot vērā dabiskās atšķirības, piejūras mazo upju baseinu upes grupēšanā tika atdalītas no pārējām upēm (neattiecas uz Daugavas UBA). Šīs upes pārsvarā ir ar salīdzinoši nelielu sateces baseinu, mazu kritumu un smilšainu gultni. Lai gan šīs upes var būt ritrālas, gultnes substrātu pārsvarā veido smilts (smilšainas straujteces), kam ir būtiska ietekme uz bioloģisko indikatoru dabisko mainību. Pieejamā informācija Speciāli grupēšanas vajadzībām tika izveidota jauna slodžu datubāze. Oficiāli pieejamā slodžu informācija pārsvarā ir ūdensobjekta daļbaseina līmenī, kam ir maza saistība ar ūdensobjekta kopējo ekoloģisko kvalitāti. Tāpēc dati par dažādām slodzēm tika apkopoti vai aprēķināti konkrētās monitoringa stacijas sateces baseina līmenī. Izmantotā informācija par slodzēm: • Zemes lietojums (CORINE Land Cover un LAD) sateces baseinā un buferjoslā: urbānās teritorijas, purvi, meži, aramzemes, visas lauksaimniecības zemes; • Attālums līdz tuvākajai hidroelektrostacijai augštecē un lejtecē, km; • Dažādu dambju atrašanās uz galvenās ūdensteces (ir/nav); • Monitoringa stacijas atrašanās dabiskā, taisnotā vai uzpludinātā upes posmā (tips); • Kopējais taisnotā upes posma garums (km un %); • NAI slodzes būtiskums (no punktveida slodžu analīzes). Zemes lietojuma veids Zemes lietojuma veids potenciāli varētu būt viens no labākajiem netiešajiem indikatoriem, lai prognozētu jauno ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti. Izmantojot ĢIS, zemes lietojumu var aprēķināt visiem jaunajiem ūdensobjektiem. Upju ūdensobjektu grupēšanas ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 181 vajadzībām tika salīdzināts, kā zemes lietojuma veids dažādā mērogā korelē ar fizikāli-ķīmiskajiem un bioloģiskajiem parametriem. CORINE Land Cover un LAD (LIZ) dati tika analizēti trīs mērogos: • Ūdensobjekta daļbaseins, • Viss sateces baseins augšpus monitoringa stacijas, • 500 m buferjosla 1 km augšpus monitoringa stacijas. Veicot statistisko analīzi, tika konstatēts, ka zemes lietojuma veidam sateces baseinā ir vislabākā saistība ar Nkop, N-NH4 un Pkop, kam ir vislielākā ietekme uz fizikāli-ķimisko kvalitātes klasi (2. tabula). Aramzemes sateces baseinā (r = 0,765, p < 0,05) uzrādīja nedaudz augstāku, statistiski ticamu korelāciju ar Nkop nekā kopējās lauksaimniecības zemju aizņemtās platības (r = 0,618, p < 0,05). Pkop un N-NH4 uzrādīja vājākas, bet statistiski ticamas korelācijas ar urbānajām teritorijām sateces baseinā. Kā redzams 2. attēlā, ja aramzemes sateces baseinā aizņem ~30%, tad ir liela varbūtība, ka Nkop koncentrācija atbildīs vidējai un zemākai kvalitātes klasei. Tāpēc 30% tika pieņemts par robežu, lai prognozētu labu/vidēju slāpekļa kvalitātes klasi. R3 % ... SI mg/I • • • " .... 56 . SI 32 .,. •,. 2• •• • H .. • •.•·• • • • .✓ 16 • ' • .. .' ,...... u 0 ~- ~1f• J • • ll '\ t .f ";!! " •l " I) !O " ,c . ;o Jt % ;!! i 2. attēls. Nkop koncentrācija atkarībā no aramzemju platības (%) un aramzemju platību variācija pie dažādām Nkop kvalitātes klasēm Izanalizējot zemes lietojuma veidu ietekmi uz makrofītu un makrozoobetosa indeksiem, tika pieņemts lēmums kā indikatorus izmantot urbānās platības buferjoslā un aramzemes sateces baseinā. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 182 % 6.0 . . . . . - - - - - - - - - - - - - - - - - 5.4 4.8 4.2 3.6 3.0 2.4 1.8 1.2 I I 0.6 0.0 . . & . . . . - -....1.- - - - - = = - - - - - - - - - - - - - J Au9st a Laba Vid ej a SIiIda 4. attēls. Urbāno teritoriju aizņemtās platības (%) pie dažādām makrofītu kvalitātes klasēm Tika novērota sakarība, ka, ja purvu īpatsvars sateces baseinā ir > 15%, ūdensobjektam ir sliktāka ekoloģiskā kvalitāte. Dabiski, neizstrādāti purvi nav uzskatāmi par antropogēnu slodzi un, piemēram, Igaunijā pat ir izdalīts atsevišķs purva upju tips. Tā kā upēm ar purvainu sateces baseinu ir tendence sasniegt nedaudz sliktāku ekoloģisko kvalitāti, šīs upes iespēju robežās grupēšanā tika iedalītas vienā grupā. Hidromorfoloģiskās pārmaiņas Pirms grupēšanas tika pārbaudīta arī hidromorfoloģisko pārveidojumu ietekme uz bioloģiskajiem kvalitātes elementiem (4. tabula). Tika secināts, ka svarīgs pārveidojumu ir mērogs. Piemēram, taisnošana visā upes ūdensobjekta garumā (Taisnota, visa%) neuzrādīja nekādu saistību ar bioloģiskajiem kvalitātes elementiem, bet monitoringa stacijas atrašanās dabiskā/taisnotā posmā būtiski ietekmēja bioloģiskos indeksus. 4.tabula. Bioloģijas indeksu saistība ar hidromorfoloģiskajām pārmaiņām (Pīrsona korelācijas koeficienti) HYMO MIR T ASPT DSFI H EPT Taisnota, visa % -0,101 -0,127 -0,089 -0,148 0,115 -0,083 HES augštecē -0,163 0,043 -0,080 0,119 0,116 0,074 HES lejtecē 0,017 0,205 -0,086 0,752 -0,059 0,093 Dabiska/taisnota -0,149* -0,155* -0,199* -0,336* -0,204* -0,131* stacijas līmenī I I *statistiski ticamas korelācijas Kā redzams 5. attēlā, divi no makrozoobentosa indeksiem (ASPT un DSFI) uzrādīja būtiskas vērtību atšķirības atkarībā no monitoringa stacijas novietojuma. Makrofītu MIR indeksa vērtības uzrāda atšķirības tikai tad, ja monitoringa stacijas atrodas HES uzpludinājumā (piemēram, Ezere, grīva). Tas nozīmē, ka, prognozējot ekoloģisko kvalitāti pēc makrozoobentosa, jāņem vērā visas ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 183 hidromorfoloģiskās modifikācijas, bet makrofītu gadījumā tikai jāpievērš uzmanība, vai monitoringa stacija neatrodas HES uzpludinājuma ietekmes zonā. 6.9 7.8 R3, DSFI 1.0 R3. ASPT R3. MIR 6,6 7.2 ~9 0.9 6.3 6,6 ~ 6.0 6.0 0.8 5.7 5.4 0.7 5.4 E:::3 4.8 0,6 5.1 4.2 0.5 4.8 3.6 0.4 4.5 42 3.0 2.4 0.3 B Dabiska Taisnota Uzpludinajums Dab1ska Ta1snota Dabiska Taisnota Uzpludinajums 5. attēls. ASPT, DSFI un MIR indeksu mainība atkarībā no monitoringa stacijas novietojuma Kā rāda LVĢMC monitoringa rezultāti, ja HES atrodas < 5 km augšpus vai 2 km lejpus (uzpludinājums) monitoringa stacijas, tai ir būtiska ietekme uz makrozoobentosa indeksu vērtībām. Lai gan, atkarībā no upes tipa, HES radītas ūdens līmeņa svārstības var būt novērojamas pat 20 km garā lejteces posmā, ietekme uz bioloģijas indeksiem tika konstatēta tikai maksimums 7 km attālumā. Makrofītu MIR indekss vairāk ir atkarīgs no gultnes substrāta un noēnojuma, nevis ūdens līmeņa izmaiņām. Ņemot vērā augstāk redzamo datu analīzi, tika secināts, ka novērtējot ekoloģisko kvalitāti pēc makrozoobentosa, primārais ir upes dabiskums monitoringa stacijas līmenī, pēc kā seko HES < 5 km attālumā no monitoringa stacijas un citas slodzes. Makrofītu MIR indeksam primārā tomēr ir zemes lietojumveida slodze, kas saistīta ar eitrofikāciju. Ja monitoringa stacija atrodas taisnotā upes posmā vai HES atrodas 2-5 km attālumā (vai tuvu tam), tad tiek pieņemts, ka ekoloģiskā kvalitāte pēc makrozoobentosa nav augstāka par vidēju. Ja sateces baseinā urbānās platības aizņem vairāk par 1% un aramzemju platības ir > 35%, tiek pieņemts, ka ekoloģiskā kvalitāte pēc makrofītiem nebūs augstāka par vidēju. Grupēšanas soļi: 1) Tipoloģija. Atlasa viena tipa upes (atsevišķi izdala upes ar sateces baseinu > 10000 km2). Stipri pārveidotas upju grīvas, kurās atrodas ostas un kurām ir liela jūras ūdeņu ietekme tiek izdalītas atsevišķi. Atsevišķi izdala arī piejūras mazo upju baseinu upes un upes ar purvainu sateces baseinu. 2) Nosaka būtiskākās slodzes uz sateces baseinu: HES ietekme, lauksaimniecības zemju slodze, NAI. 3) Nosaka bioloģisko kvalitāti pēc makrozoobentosa un makrofītiem. 4) Pēc aramzemju un urbāno teritoriju platībām nosaka fizikāli-ķīmisko kvalitāti. 5) Vienā grupā apvieno upju ūdensobjektus, kas ir līdzīgi pēc tipoloģijas un potenciālās ekoloģiskās kvalitātes. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 184 17. Pielikums 17.pielikums. Biotas paraugu ievākšana ķīmiskajām analīzēm 1. Zivju paraugu ievākšana prioritāro vielu analīzēm Zivis kā matrica tiek izmantotas arī ķīmiskajam monitoringam. Biotas piesārņojuma raksturošanai ar prioritārajām vielām katrā apsekojuma vietā ņem asarus Perca fluviatilis – 10-20 cm lieluma 15-20 zivis (♀). Paraugošanu veic pēc iespējas asariem aktīvajā sezonā, tiem fizioloģiski stabilā laikā, t.i. – jūlija vidus – septembra vidus. Zivju paraugus sagatavo kā saliktos paraugus no iespēju robežās vienāda izmēra zivīm, to vidējo izmēru un aptuveno vecumu fiksējot protokolā. Asaru paraugu ievākšana upēs jāveic saskaņā ar standartu LVS EN 14011:2003LVS “Zivju uzskaite ar elektrozvejas metodi”, vai ekvivalentu. Paraugu ievākšanu ezeros jāveic saskaņā ar nacionālo metodiku. 2. Prioritāro vielu monitorings moluskos Prioritāro vielu monitorings biotā ir noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā. Prioritāro vielu monitoringu biotā nosaka Vadlīnijas Nr. 25. Guidance on chemical monitoring of sediment and biota under the Water Framework Directive un vadlīnijas Nr.32 Guidance on biota monitoring (the implementation of EQSbiota under the Water Framework Directive). Prioritāro vielu biotā monitoringa stratēģija iekļauj monitorējamo vielu izvēli, reprezentatīvu sugu izvēli, paraugošanas vietu izvēli, monitoringa biežumu un monitoringa metodiku. Saskaņā ar direktīvu 2013/39/ES gliemjos ir paredzēts monitorēt bioakumulatīvās vielas fluorantēnu un benz(a)pirēnu. Ievācamās sugas un to vecums (lielums) Ņemot vērā praktiskus apsvērumus, prioritāro vielu monitoringa moluskos ietvaros ir paredzēts ievākt tikai gliemenes. Pirµārt, gliemenes ir vislielākās gliemju pārstāves, tādēļ ātrāk un vieglāk ir iespējams savākt paraugam nepieciešamo gliemju mīkstuma daudzumu. Otrkārt, gliemeņu vākus ir vieglāk atvērt un iegūt materiālu paraugam, salīdzinot ar gliemežiem, kuru mīkstos audus ir grūtāk iegūt no spirālveida čaulas. Paraugam nepieciešams ievākt 20 - 50 g gliemju mīkstuma, aptuveni 20 - 40 indivīdu, atkarībā no sugas svara. Minimālais parauga svars, lai varētu veikt analīzi ir 10 g. Jāņem vērā, ka ievāktajos biotas paraugos sugu, vecuma, dzimuma atšķirības var radīt atšķirīgus rezultātus, jo prioritārās vielas tajos ir akumulējušās dažādās koncentrācijās. Ievācot paraugus, būtu maksimāli jāizvairās no šo faktoru ietekmes. Tādēļ paredzēts ievākt tikai noteiktu sugu un noteikta vecuma (izmēra) gliemenes. Ņemot vērā Vadlīnijas Nr.25 rekomendācijas un Latvijas Malakologu biedrības ieteikumus, prioritāro vielu monitorings tiks veikts sekojošās sugās: ķīļveida perlamutrene Unio tumidus, slaidā perlamutrene Unio pictorum, ezera bezzobe Anodonta anatina, dižā bezzobe Anodonta cygnea, un daudzveidīgā sēdgliemene jeb dreisena Dreissena polymorpha. Minētās sugas ir sastopamas visos lielākajos ezeros un upēs, kas nodrošina vieglāku nepieciešamā materiāla savākšanu, kā arī rezultātu salīdzināmību starp ūdensobjektiem un upju baseinu apgabaliem. Lai nodrošinātu gliemeņu populācijas aizsardzību, tiek ievāktas tikai vecākās gliemenes (t.s. subadultus – gandrīz pieauguši indivīdi). Salīdzinot ar jaunākām (t.s. juveniles – mazuļi), šādas gliemenes savā organismā ir akumulējušas vairāk vielas. Mazākas gliemenes ir arī grūtāk ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 185 pamanāmas un identificējamas, to atrašanai ir īpaši rūpīgi un ilgstoši jāaplūko grunti, veicot grunts sijāšanu un skalošanu, kas prasa papildus darbu. Ņemot vērā, ka gliemenes aug lineāri - jo lielākas, jo vecākas, minimālais ievācamais lielums katrai sugai (aptuvens) ir norādīts 1.tabulā. Salīdzinoši ar pārējām ievācamajām sugām daudzveidīgā sēdgliemene jeb dreisena Dreissena polymorpha ir vismazākā, taču pētījumi liecina, ka tai ir liels izfiltrētā ūdens daudzums, kas to padara par vērtīgu indikatororganismu. Gliemeņu čaulas uzbūve ir redzama 1.attēlā. 1.tabula Ievācamo gliemeņu sugas un izmēri Pieaudzis Minimālais ievācamās Suga eksemplārs gliemenes izmērs Ķīļveida perlamutrene Unio tumidus 60-90 mm 50 mm Slaidā perlamutrene Unio pictorum 90 mm 60 mm Ezera bezzobe Anodonta anatina 75 – 170 mm 50 mm Dižā bezzobe Anodonta cygnea 90 – 220 mm 80 mm Daudzveidīgā sēdgliemene jeb dreisena Dreissena polymorpha 20 – 50 mm 10 mm 1 - caulas garums 2 - caulas augstums 3 - caulas platums 4 - caulas virsotnes 5 - ligaments 6 - sledzenes galvenie (kardinalie) zobi 7- sledzenes sanu (lateralais) zobs 8 - caulas sledzejmusku!u piestiprinasanas vietas 9 - caulas mantijas malas linija 1o- priekspuse 11 - mugurpuse Caul a totali no augspuses 12 - caulas kreisa puse 13 - caulas laba puse 10 s Caulas iekspuse 7 8 12 ~ ~ 13 11 1.attēls Gliemeņu čaulas uzbūve Kā papildus pasākumu gliemeņu populācijas saglabāšanai ezerā var minēt paraugošanas vietas maiņu ūdensobjektā apmēram 0.5 – 1 km rādiusā atkārtotas paraugošanas laikā. Gliemeņu populācijas upēs izlīdzinās palu laikā, taču ezeros šāda izlīdzināšanās nenotiek. Gliemju monitoringa saistība ar dabas aizsardzības prasībām Prioritāro vielu monitorings biotā nedrīkst nonākt pretrunā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kas nosaka aizsardzību divām lielo gliemeņu sugām, vai citiem dabas aizsardzības dokumentiem. Saskaņā ar 14.11.2000 µ noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” Latvijā īpaši aizsargājamas gliemeņu sugas ir ziemeļu upespērlene ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 186 Margaritifera margaritifea un biezā perlamutrene Unio crassus. Minētās sugas ir iekļautas arī Latvijas Sarkanajā grāmatā, M. margaritifea I kategorijā un U. crassus II kategorijā, kā arī direktīvas 92/43/EEK II, V un VI pielikumā. Tādēļ ekspertam, kurš veic gliemeņu paraugu ievākšanu prioritāro vielu monitoringam, ir jāspēj atšķirt aizsargājamās gliemeņu sugas. Ja tomēr paraugošanas laikā tiek atrastas kādas no aizsargājamo gliemeņu sugām, par to atrašanu ir jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei, norādot sugu un tās atrašanās vietas koordinātas. Monitoringa vietu izvēle Upēs kā paraugošanas vieta tiek noteikta monitoringa stacija, ezeros tiek izvēlēta ezeram reprezentatīva paraugošanas vieta. Paraugošanas vieta nedrīkst būt ietekmju avotu tuvumā, lai iegūtais biotas paraugs ir reprezentatīvs plašākam reģionam. Kā potenciālu paraugošanas vietu ezerā var izmantot zoobentosa paraugošanas vietu, par kuru jau ir pieejami dati, ka tajā sastopamas nepieciešamās sugas. Ja šāda vieta ezerā nav sastopama vai tā neatbilst minimālajām prasībām, var izmantot citu, gliemenēm piemērotu dzīvotni. Visas gliemenes, izņemot daudzveidīgāo sēdgliemeni D. polymorpha, ierokas gruntī, atstājot ārā tikai sifonus un nelielu daļu no čaulas, tātad potenciālas gliemeņu atradnes ir vietas, kur grunti veido smilts un grants, un dūņu daudzums ir neliels. Dažreiz arī starp lieliem akmeņiem ir pietiekams daudzums smilšu, lai tur būtu gliemenes. Taču jāņem vērā, ka ne katrā smilts/grants grunts virskārtā būs gliemeņu kolonijas, jo noteicošais faktors ir nevis grunts, bet saimniekzivju daudzums un, vai tās bijušas invadētas ar gliemeņu kāpuriem. Gliemeņu ievākšana tiek veikta 50 m garā, ūdensobjektam reprezentatīvā posmā. Par posma sākumu tiek uzskatīta pirmā monitoringam ievāktā gliemene. Nepieciešamības gadījumā pētāmo posmu var pagarināt, lai savāktu nepieciešamo daudzumu gliemeņu. Jāņem vērā, ka dabā var pastāvēt arī situācija, kad konkrētā vietā gliemenes nav sastopamas. Ja upēs tiek apsekots 300 m posms un gliemenes netiek atrastas, var pieņemt, ka šajā ūdensobjektā gliemenes nav sastopamas un ir jālemj par šī objekta izslēgšanu no turpmākās prioritāro vielu monitoringa programmas. Ezeros attiecīgi tiek pārbaudītas 3 - 5 vietas. Paraugu ievākšanai tiek izmantots standarts LVS EN 27828:2003 Ūdens kvalitāte - Bioloģisko paraugu ņemšanas metodes - Vadlīnijas ūdens makrozoobentosa paraugu ņemšanai ar skrāpi. Prioritāro vielu monitoringam biotā tiek izmantota pasīvā monitoringa metode – paraugu ievākšana no savvaļas populācijām. Paraugu ievākšana Vispiemērotākā sezona paraugu ievākšanai ir mazūdens periods vasarā. Optimālais laiks, kad ir ieteicams veikt monitoringu ir maijs – augusts, taču monitoringu drīkst veikt arī aprīlī un septembrī – novembrī. Savukārt no populācijas aizsardzības viedokļa, paraugošanu ieteicams uzsākt jūlijā/augustā, jo vasaras sākumā notiek kāpuru iznēršana. Gliemeņu paraugu ievākšanu vēlams veikt piemērotos laikapstākļos, dienas gaišajā laikā, kad nav nokrišņu un stipra vēja, un ūdens ir labi caurredzams. Paraugu ievākšanu var veikt iebrienot no krasta vai ar bentosa smeļamo kausu no dziļākām vietām. Veicot paraugu ievākšanu brienot no krasta, gultnes apskatei izmanto akvaskopu, kas uzlabo redzamību zem ūdens,jo netraucē virsmas atspīdums un straumes ņirboņa Gliemenes var ievākt ar roku, vai izmantojot vieglsvara skrāpi, kas tiek izmantots zoobentosa monitoringā, vai hidrobioloģisko tīkliņu, velkot to gar ūdens augiem un pa grunts virsmu. Upēs paraugošana tiek veikta virzienā pa straumi uz augšu, lai nesaduļķotu pētāmo vietu un neapgrūtinātu darbu. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 187 Ievāktā parauga šķirošana tiek veikta uz vietas. Sugu noteikšanai ir derīgi tikai pilnībā pieauguši un dzimumbriedumu sasnieguši īpatņi (subadultus). Tiek atlasītas un ielaistas atpakaļ ūdenī aizsargājamās gliemenes, kā arī nepieaugušie indivīdi. Papildus tiek aizpildīts Lauka darbu protokols, kas iekļauj vispārīgo informāciju (monitoringa stacijas nosaukumu, datumu, apsekotā posma sākuma un beigu koordinātas, apsekotā posma garumu un laikapstākļus, parauga ievākšanas dziļumu), parauga raksturojumu (ievāktās sugas un indivīdu skaitu), apsekotā posma jeb paraugošanas vietas raksturojumu (ūdens dzidrumu, grunts sastāvu, zemes lietojumu krastā, krasta apaugumu, krasta tipu, dominējošās makrofītu sugas un augu joslu aizaugumu, noēnojumu, krasta/litorāles slīpumu, kā arī vidējo platumu, vidējo dziļumu un straumes ātrumu upēm). Paraugu pirmapstrāde Ievāktās gliemenes tiek ievietotas traukā ar ūdeni no attiecīgā ūdensobjekta tā, lai tās pilnībā būtu ūdenī. Gliemenes tiek atstātas traukā ar ūdeni uz 12 – 24 stundām, lai tās attīrītos no dūņām. Pēc tam tās tiek liktas saldētavā, pirms tam tās ietinot folijā, jo PAO savienojumiem ir iespējama sorbcija un plastmasas. Sasaldētās gliemenes tiek ievietotas traukā, marķētas un nosūtītas tālākai apstrādei un analīzei. Izmantotā literatūra: 1. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā. 2. Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 3. 14.11.2000 µ noteikumi Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 4. Guidance document No 25. Guidance on chemical monitoring of sediment and biota under the Water Framework Directive 5. Guidance document No 32. Guidance on biota monitoring (the implementation of EQS biota under the Water Framework Directive). 6. Vadlīnijas bezmugurkaulnieku monitoringam Natura 2000 teritorijās. 7. Rudzīte M., Dreijers E., Ozoliņa-Moll L., Parele E., Pilāte D., Rudzītis M., Stalažs A. 2010 Latvijas gliemji: Sugu noteicējs. A Guide to the Molluscs of Latvia. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 252.lpp. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 188 Pazemes ūdeņu monitoringa programma ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 189 Pielikums Nr.18 18.pielikums. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa urbumi (Urbumi, kuros paraugošanas laikā novērotas problēmas) Koordinātas Stacijas DB Ūdens Filtra Urbuma Novērotās Nr. MD Nr. LKS92, m nosaukums Nr. horizonts intervāls stāvoklis problēmas X Y impulsu Akmens tilts AKM-2 22761 310992 505983 D3am 34.0-50.0 slikts 1. paraugošana impulsu Akmens tilts AKM-4 22763 310989 505984 D3pl 27.0-31.0 apmierinošs 2. paraugošana 3. Dzērbene 23 9642 339447 601404 D3am-slp 82.0-130.0 slikts kvalitātes dati 4. Lauma 464 861 270079 316958 D3ak 83.6-90.1 slikts kvalitātes dati 5. Aknīste 20/1A 23407 226349 609543 Q 6.8-7.8 slikts maza pietece 6. Inčukalns 360 (361) 1495 331408 539019 Q 6.0-12.0 slikts maza pietece 7. Jaundubulti 215B 692 313752 484701 D3am 30.9-32.4 slikts maza pietece 8. Lielupe 3 19035 286564 479808 Q 1.8-3.8 slikts maza pietece 9. Lielupe 14 19045 286145 478853 Q 1.1-2.6 slikts maza pietece 10 . Lielupe 17 19047 286583 480666 Q 0.6-2.1 slikts maza pietece 11 . Lielupe 6 690 286600 480513 D3kt+og 32.6-33.1 slikts maza pietece 12 . Pampāļi 39a 2912 263004 392908 Q 2.7-3.7 slikts maza pietece 13 . Rucava 2 14733 231291 321271 Q 0.8-1.6 slikts maza pietece 14 . Skaistkalne 8 22611 252788 542810 Q 4.2-6.2 slikts maza pietece 15 . Skaistkalne 10 22613 252184 542927 Q 4.1-6.1 slikts maza pietece 16 . Skaistkalne 14 22617 251253 543213 Q 3.0-5.0 slikts maza pietece 17 . Tīreļi 388 1600 304147 487874 Q 10.0-20.0 slikts maza pietece 18 . Kopdarbs 430 849 283351 319447 D2br 230.0-245.0 slikts nav lietojams 19 . Skaistkalne 3 22606 252185 542928 D3slp 10.6-15.5 slikts nav lietojams 20 . Baldone 398 1509 289379 524560 D3gj 170.0-180.0 nav zināms nav zināms 21 . Ēvarži 38 2913 271663 404404 D3mr-žg 120.0-125.0 nav zināms nav zināms 22 . Imanta 1a 688 313150 502280 Q 2.0-9.8 nav zināms nav zināms 23 . Imanta 2a 687 313160 502278 D3slp 15.5-20.5 nav zināms nav zināms 24 . Jaundubulti 18 1846 313753 484702 Q 4.0-7.1 nav zināms nav zināms 25 . Jugla 346 1502 317216 513390 D3gj1 126.0-136.0 nav zināms nav zināms 26 . Jugla 347 1503 317218 513400 D3gj1 109.0-114.0 nav zināms nav zināms 27 . Kopdarbs 429/1 14443 283359 319448 Q 2.5-5.0 nav zināms nav zināms 28 . Kopdarbs 434 852 283354 319447 D3pl 83.0-90.0 nav zināms nav zināms 29 . Lielupe 7 19038 286172 478869 D3kt+og 20.8-22.8 nav zināms nav zināms 30 . Liepāja XIV-V 2648 268169 316421 D3ktl 31.4-33.4 nav zināms nav zināms 31 . Liepāja XIV-E 2645 268166 316399 D3mr-žg 72.3-77.3 nav zināms nav zināms 32 . Liepāja XIV-Ž 2644 268193 316424 D3jn-ak 92.0-100.2 nav zināms nav zināms 33 . Upesciems 369 11 315009 52212 D3gj2 57.0-70.0 nav zināms nav zināms 34 . Aizkraukle 262 9665 274573 577878 Q 3.1-5.1 slikts sen nav paraugots 35 . Inčukalns 355 1490 331403 539022 D2nr 248.0-258.0 slikts sen nav paraugots 36 . Kaitra 17a 9689 220030 727839 Q 1.9-2.9 slikts sen nav paraugots 37 . Lauma 462 859 270075 316960 D3dg 165.0-168.0 slikts sen nav paraugots 38 . Lauma 463 860 270119 316951 D3aml 114.0-124.0 slikts sen nav paraugots 39 . Lielauce 4 24318 263485 432414 D3pl 275.0-276.0 slikts sen nav paraugots 40 . Lielauce 40/1 24320 263479 432412 Q 1.6-2.6 slikts sen nav paraugots 41 . Remte 238 9568 289668 419671 Q 4.2-7.4 slikts sen nav paraugots ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 190 Koordinātas Stacijas DB Ūdens Filtra Urbuma Novērotās Nr. MD Nr. LKS92, m nosaukums Nr. horizonts intervāls stāvoklis problēmas X Y 42 . Remte 238/1 9569 289669 419672 Q 3.8-4.3 slikts sen nav paraugots Pielikums Nr.19 19.pielikums. Pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringam izmantotās metodes Mērvie- Nenoteiktība, Nr. Parametrs CAS numurs Testēšanas metodika MDL robeža QL robeža nība % Mineralizācija ar persulfātu, segmentētas LVS EN ISO 11905- plūsmas 0.02 0.06 mg N/l 12 1:1998 spektrofotometrija, Cd 1. Kopējais slāpeklis kolonnas metode Katalītiskā LVS EN sadedzināšana, 0.14 0.48 mg N/l 26 12260:2004 hemiluminiscences detektēšana Nepārtrauktas plūsmas LVS EN ISO indofenola 26 (C≤0.65); 0.042 0.149 mg/l 11732:2005 spektrofotometriskā 10 (C>0.65) metode 2. Amonija joni Fluorometriskā QuAAtro Method noteikšana ar o- no. Q-080-06 ftalaldehīdu (OPA), 0.0059 0.024 mg/l 18 Rev.2:2008 izmantojot segmentēto plūsmu analīzi 15 (KI 0-0.049); 3. Nitrītjoni LVS ISO 6777:1984 Spektrofotometrija 0.00055 0.002 mg/l 11 (KI 0.049- 0.66) Segmentētas plūsmas LVS EN ISO 4. Nitrātjoni spektrofotometrija, Cd 0.053 0.19 mg/l 12 13395:2004 kolonnas metode Mineralizācija ar persulfātu, 15 (KI 0.01- LVS EN ISO 5. Kopējais fosfors spektrofotometrija, 0.0017 0.008 mg P/l 0.15); 6878:2005, 7.nod. amonija molibdāta 9 (KI 0.01-0.15) metode Spektrofotometrija, Fosfātu fosfors un LVS EN ISO 21 (KI 0-0.15), 6. amonija molibdāta 0.0052 0.019 mg/l fosfāti (PO4) 6878:2005, 4.nod 4 (KI 0.31-2.5) metode Permanganāta LVS EN ISO 7. Titrimetrija 0.4 1.4 mg/l 14 indekss 8467:2000 Katalītiskā sadedzināšana, 22 (C≤5); LVS EN 1484:2000 0.16 0.54 mgC/l infrasarkanā 16 (C>5) detektēšana Kopējais organiskais 8. LVS EN 1484:2000 ogleklis Katalītiskā liqui TOC II sadedzināšana, 25(C≤5); elementar 0.4 1.6 mgC/l infrasarkanā 12 (C>5) rezerve, ja salūzt detektēšana otra iekārta Katalītiskā sadedzināšana, 22 (C≤5); LVS EN 1484:2000 0.16 0.54 mgC/l infrasarkanā 16 (C>5) Izšķīdušais detektēšana 9. organiskais ogleklis Katalītiskā LVS EN 1484:2000 sadedzināšana, 25(C≤5); liqui TOC II 0.4 1.6 mgC/l infrasarkanā 12 (C>5) elementar detektēšana ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 191 Mērvie- Nenoteiktība, Nr. Parametrs CAS numurs Testēšanas metodika MDL robeža QL robeža nība % rezerve, ja salūzt otra iekārta 10 UV absorbcija SM 5910 B:2017* Spektrofotometrija (UV) 0.002 0.0051 cm-1 mg 11 . Kopējā cietība SM 2340 C:2017 Titrimetrija 0.034 0.12 6 ekv./l Atomabsorbcijas LVS EN ISO spektrometrija ar 0.2 0.6 mg/l 14 7980:2000 liesmas atomizāciju 12 . Kalcijs Induktīvi saistītās LVS EN ISO plazmas optiskās 0.04 0.1 mg/l 5 11885:2009 emisijas spektrometrija Atomabsorbcijas LVS EN ISO spektrometrija ar 0.1 0.4 mg/l 7 7980:2000 liesmas atomizāciju 13 . Magnijs Induktīvi saistītās LVS EN ISO plazmas optiskās 0.04 0.1 mg/l 4 11885:2009 emisijas spektrometrija Atomemisijas LVS ISO 9964- spektrometrija ar 0.2 0.5 mg/l 6 3:1993 liesmas emisiju 14 . Nātrijs Induktīvi saistītās LVS EN ISO plazmas optiskās 0.08 0.3 mg/l 6 11885:2009 emisijas spektrometrija Atomemisijas LVS ISO 9964- spektrometrija ar 0.1 0.4 mg/l 10 3:1993 liesmas emisiju 15 . Kālijs Induktīvi saistītās LVS EN ISO plazmas optiskās 0.01 0.03 mg/l 11 11885:2009 emisijas spektrometrija Potenciometriskā 16 . Hidrogēnkarbonāti SM 2320 B:2017 1.2 3.7 mg/l 10 titrēšana

8.7 — (C<1);

8.7 (C<1); LVS EN ISO 10304- 17 . Sulfāti Jonu hromatogrāfija 0.024 0.079 mg/l 4.4 (1<C<50); 1:2009

4.5 — (C>50)

4.5 (C>50)

14.8 — (C<1);

14.8 (C<1); LVS EN ISO 10304- 18 . Hlorīdi Jonu hromatogrāfija 0.039 0.13 mg/l 4.0 (1<C<50); 1:2009

4.3 — (C>50)

4.3 (C>50) Induktīvi saistītās plazmas optiskās 0.2 0.8 µg/l emisijas spektrometrija Atomabsorbcijas LVS EN ISO spektrometrija ar 0.007 0.024 µg/l 18 15586:2003 elektrotermisko atomizāciju Induktīvi saistītās plazmas optiskās 0.09 0.3 µg/l emisijas spektrometrija Induktīvi saistītās plazmas optiskās 0.4 1 µg/l 9 emisijas spektrometrija ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 192 Mērvie- Nenoteiktība, CAS numurs Testēšanas metodika MDL robeža QL robeža nība % Induktīvi saistītās LVS EN ISO plazmas optiskās 0.7 2 µg/l 14 11885:2009 emisijas spektrometrija Aukstā tvaika LVS EN ISO atomfluorescences 0.003 0.01 µg/l 21 17852:2008 spektrometrija Atomabsorbcijas LVS EN ISO spektrometrija ar 0.2 0.6 µg/l 17 15586:2003 elektrotermisko atomizāciju EN ISO Gāzu hromatogrāfija/ 6.5 20 ng/l 25 10695:2000* masspektrometrija EN ISO Gāzu hromatogrāfija/ 12 36 ng/l 25 10695:2000* masspektrometrija Gāzu hromatogrāfija ar US EPA Method elektronu satveres 12 36 ng/l 26 8151A:1996* detektoru Gāzu hromatogrāfija ar US EPA Method elektronu satveres 15 45 ng/l 21 8151A:1996* detektoru EN ISO Gāzu hromatogrāfija/ 6.5 20 ng/l 25 10695:2000* masspektrometrija Gāzu hromatogrāfija ar ISO 6468:1996 elektronu satveres 0.3 1 ng/l 37 detektoru Gāzu hromatogrāfija ar ISO 6468:1996 elektronu satveres 0.2 1 ng/l 24 detektoru Gāzu hromatogrāfija ar ISO 6468:1996 elektronu satveres 0.2 1 ng/l 19 detektoru Gāzu hromatogrāfija ar ISO 6468:1996 elektronu satveres 0.2 1 ng/l 22 detektoru Gāzu hromatogrāfija ar ISO 10301:1997 elektronu satveres 0.2 0.6 µg/l 10 detektoru Gāzu hromatogrāfija ar ISO 10301:1997 elektronu satveres 0.2 0.6 µg/l 15 detektoru Gāzu hromatogrāfija ar ISO 11423-1:1997 liesmas jonizācijas 0.1 0.3 µg/l 15 detektoru Gāzu hromatogrāfija ar ISO 10301:1997 elektronu satveres 0.2 0.6 µg/l 15 detektoru Gāzu hromatogrāfija ar ISO 10301:1997 elektronu satveres 0.1 0.3 µg/l 25 detektoru LVS ISO 6060:1989 Titrimetrija 7 25 mg/l 15 DIN 38409 Teil Titrimetrija 2 8 mg/l 14 44/6:1992 DIN 38409 Teil Titrimetrija 2 8 mg/l 14 44/5:1992 LVS ISO 7875- Spektrofotometrija, 0.003 0.012 mg/l 19 1:1996/TC1:2003 metilēnzilā metode ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 193 Mērvie- Nenoteiktība, CAS numurs Testēšanas metodika MDL robeža QL robeža nība % Induktīvi saistītās plazmas optiskās 2 7 µg/l 16 emisijas spektrometrija LVS EN ISO 10304- 20.1(C <1); Jonu hromatogrāfija 0.024 0.094 mg/l 1:2009 6.9(C>1) LVS EN ISO 10304- Jonu hromatogrāfija 0.036 0.12 mg/l 6.2 Induktīvi saistītās plazmas optiskās 3 10 µg/l 10 emisijas spektrometrija BIOR-T-012-162- 0.5 2 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.1 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.008 0.024 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.1 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.1 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.0012 0.0036 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.00012 0.00036 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.000000001 0.000000003 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.000000001 0.000000003 µg/l 50 BIOR-T-012-162- Gāzu (GC) vai šķidruma 0.0000008 0.0000024 µg/l 50 hromatogrāfija (LC) ar BIOR-T-012-162- masspektrometriju (MS) 0.0000008 0.0000024 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.003 0.009 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.01 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.01 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.01 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.01 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.01 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.01 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.01 0.03 µg/l 50 BIOR-T-012-162- 0.01 0.03 µg/l 50 ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 194 cikls jeb apsekošanas biežums ir periods, kad monitorings tiek veikts 6 gadu plānošanas ūdens paraugu no monitoringa punkta noņem katru gadu (1 reizi gadā) vai katru otro gados), vai katru trešo gadu (2 reizes 6 gados) utml. punktos, kuros iepriekšējā 6 gadu periodā ir konstatētas pazemes ūdeņu ķīmiska sastāvā atsevišķu parametru pārsniegumi (smago metālu pastāvīgi pārsniegumi jeb nitrātu mg/l), kā arī konstatēta pastāvīga pesticīdu klātbūtne. Ideālā gadījumā nepieciešams saglabāt biežumu arī avotos, kuros ir konstatēti vienreizēji smago metālu un pesticīdu novērota pesticīdu klātbūtne, jo avoti ir vairāk pakļauti piesārņojumu ietekmei (NITRA). uz noteiktu datumu. Dati varbūt aktualizēti reizi pusgadā. ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 195 Pielikums Nr.20 ūdeņu monitoringa programma 2021.-2026. gadam MONITORINGA PROGRAMMA 196 vides monitoringa programma 197 Pielikums Nr.21 monitoringa staciju koordinātas Ģeogrāfiskās koordinātas Platums N Garums E Baltijas jūras dienvidaustrumu atklātais akmeņainais krasts 12 56°04.40’ 21°02.30’ 13 56°09.30’ 20°59.50’ 11.5 56°18.80’ 20°57.00’ 12 56°37,50’ 20°59.40’ 31.5 56°03,45’ 20°49,41’ 30.4 56°07,45’ 20°47,72’ Baltijas jūras dienvidaustrumu atklātais smilšainais krasts 12 56°52.70’ 21°05,60’ 12 57°00,70’ 21°21.10’ 12 57°13,60’ 21°23.00’ 12 57°22.50’ 21°28.40’ 12 57°34.02’ 21°40.02’ 12 57°39.00’ 22°05.00’ 7 57°44.70’ 22°26,50’ Rīgas līča mēreni atklātais smilšainais krasts 13 57°44.00’ 22°37.00’ 12 57°32.00’ 22°49.00’ 7 57°10.00’ 23°15.10’ 12 57°02.80’ 23°29.20’ Rīgas līča mēreni atklātais akmeņainais krasts 12 57°23.80’ 23°04.20’ 12 57°52.80’ 24°14.60’ 7 57°44.80’ 24°18.90’ 12 57°35.60’ 24°20.20’ 12 57°26.90’ 24°21.20’ 12 57°18.90’ 24°22.40’ Rīgas līča pārejas ūdeņi 22 57°06.00’ 23°59.00’ 37 57°10.00’ 23°56.00’ 12 57°10.10’ 24°15.00’ 21 57°11.00’ 24°13.00 12 57°05.00’ 24°00.10’ 12 57°01.50’ 23°55.20’ 21 57°03.30’ 23°53.30’ 12 56°58.80’ 23°44.60’ Rīgas līča centrālā daļa 41 57°10.00’ 23°40.00’ 31 57°51.00’ 23°55.00’ 37 57°47,80’ 22°53.00’ 32 57°49.98’ 22°24.00’ 44 57°18.00’ 23°51.00’ 45 57°25.00’ 23°46.00’ 55 57°37.00’ 23°37.00’ 43 57°36.00’ 24°07.00’ 41 57°34.00’ 22°59.00’ MONITORINGA PROGRAMMA 198 Ģeogrāfiskās koordinātas Platums N Garums E 44 57°24.00’ 23°29.00’ 41 57°21.00’ 24°05.00’ 12 57°52.80’ 24°14.60’ jūras teritoriālie un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi 56 57°49,00’ 21°30,50’ 240 57°19,70’ 19°58,40’ 68 57°23,50’ 21°05,90’ 162 56°42,00’ 19°52,00’ 68 56°37,00’ 20°27,00’ 55 56°08,87’ 20°05,75’ 160 57°23,02’ 20°27,55’ 95 56°09,17’ 19°31,03’ 30.4 56°07,45’ 20°47,72’ • ,01 J4A 12~15~:i,,.==· 46 161 • 40A • 120 • 137.4. • 162 ,j,.Skulte Talsi KuldJga Tukuma Ogre Saldus Jelgava • Oobele Clauska ,. • APZiMEJUMI : • j0ras monitoringa stacijas _ _ Latvijas .ekskluzivas ekonomIsktis zonas areja ma la ,; ostas _ _ l atvijas Republikas sauszemes robe2:a lielakas pitsetas 20 40 80 km liel!kas upes CJ Ba~~:~b~~J>iekrastes liel8kie ezeri izobatas 1.attēls. Jūras monitoringa staciju izvietojums MONITORINGA PROGRAMMA 199 Pielikums Nr.22 monitoringa staciju koordinātes. Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,8229000001 28 56,1082000000 20,9936000000 20,8470000000 29 56,1100000000 20,9156000000 20,8710000000 30 56,1104000000 20,9317000000 20,8951000000 31 56,1108000000 20,9477000000 20,9185000000 32 56,1112000000 20,9638000000 20,9345000000 33 56,1116000000 20,9798000000 20,9666000000 34 56,1129000000 21,0013000000 20,9987000000 35 56,1116000000 20,8196000001 20,9178000000 36 56,1128000000 20,8678000000 20,9499000000 37 56,1177000000 21,0170000000 20,9819000000 38 56,1182000000 20,8828000000 21,0275000000 39 56,1194000000 20,9310000000 20,8459000000 40 56,1202000000 20,9631000000 20,8699000000 41 56,1218000000 21,0006000000 20,8940000000 42 56,1261000000 20,9922000000 20,9652000000 43 56,1265000000 21,0083000000 20,9812000000 44 56,1263000000 20,8667000000 21,0268000000 45 56,1276000000 20,8981000000 20,9943000000 46 56,1288000000 20,9463000000 21,0104000000 47 56,1292000000 20,9624000000 20,8207000001 48 56,1296000000 20,9784000000 20,8688000000 49 56,1355000000 21,0076000000 20,9003000000 50 56,1373000000 20,9295000000 20,9163000000 51 56,1381000000 20,9617000000 20,9324000000 52 56,1396000000 20,9912000000 20,9805000000 53 56,1379000000 20,7933000001 21,0261000000 54 56,1398000000 20,8656000000 MONITORINGA PROGRAMMA 200 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,9587000000 85 56,1657000000 20,9569000000 20,9748000000 86 56,1661000000 20,9730000000 20,9908000000 87 56,1665000000 20,9891000000 20,9989000000 88 56,1667000000 20,9971000000 20,8967000000 89 56,1694000000 20,9244000000 20,9288000000 90 56,1698000000 20,9405000000 20,9423000000 91 56,1704000000 20,9646000000 20,9583000000 92 56,1710000000 20,9887000000 20,9744000000 93 56,1687000000 20,7498000001 20,9824000000 94 56,1700000000 20,7980000001 20,9905000000 95 56,1716000000 20,8623000000 20,9339000000 96 56,1728000000 20,9106000000 20,9499000000 97 56,1743000000 20,9401000000 20,9660000000 98 56,1745000000 20,9482000000 20,9821000000 99 56,1747000000 20,9562000000 20,9901000000 100 56,1751000000 20,9723000000 20,7921000001 101 56,1755000000 20,9884000000 20,9281000000 102 56,1782000000 20,9156000000 20,9415000000 103 56,1786000000 20,9317000000 20,9576000000 104 56,1788000000 20,9398000000 20,9817000000 105 56,1792000000 20,9558000000 20,9331000000 106 56,1798000000 20,9800000000 20,9492000000 107 56,1810000000 20,8777000000 20,9653000000 108 56,1825000000 20,9072000000 20,9894000000 109 56,1831000000 20,9314000000 20,8952000000 110 56,1833000000 20,9394000000 20,9113000000 111 56,1835000000 20,9474000000 20,9248000000 112 56,1837000000 20,9555000000 20,9408000000 113 56,1843000000 20,9796000000 20,9489000000 114 56,1874000000 20,9230000000 MONITORINGA PROGRAMMA 201 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,9310000000 145 56,2136000000 20,9659000000 20,9390000000 146 56,2160000000 20,8426000001 20,9632000000 147 56,2169000000 20,8748000000 20,7804000001 148 56,2173000000 20,8909000000 20,8126000001 149 56,2177000000 20,9070000000 20,8287000001 150 56,2181000000 20,9231000000 20,8609000000 151 56,2185000000 20,9392000000 20,8930000000 152 56,2189000000 20,9553000000 20,9091000000 153 56,2186000000 20,7865000001 20,9413000000 154 56,2193000000 20,8107000001 20,9548000000 155 56,2258000000 20,8740000000 20,9709000000 156 56,2266000000 20,9062000000 20,7797000001 157 56,2271000000 20,9223000000 20,8119000001 158 56,2275000000 20,9385000000 20,8440000001 159 56,2279000000 20,9546000000 20,8601000000 160 56,2316000000 20,9645000000 20,9084000000 161 56,2321000000 20,7854000001 20,9245000000 162 56,2336000000 20,8250000001 20,9406000000 163 56,2344000000 20,8572000000 20,9567000000 164 56,2348000000 20,8733000000 20,9728000000 165 56,2352000000 20,8894000000 20,7789000001 166 56,2356000000 20,9055000000 20,8111000001 167 56,2360000000 20,9216000000 20,8433000001 168 56,2368000000 20,9538000000 20,8755000000 169 56,2405000000 20,9638000000 20,8916000000 170 56,2426000000 20,8242000001 20,9077000000 171 56,2430000000 20,8403000001 20,9238000000 172 56,2434000000 20,8565000000 20,9399000000 173 56,2438000000 20,8726000000 20,9560000000 174 56,2446000000 20,9048000000 MONITORINGA PROGRAMMA 202 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,9209000000 205 56,2643000000 20,9078000000 20,9370000000 206 56,2645000000 20,9158000000 20,7359000001 207 56,2647000000 20,9239000000 20,7601000001 208 56,2651000000 20,9400000000 20,7843000001 209 56,2653000000 20,9481000000 20,8084000001 210 56,2655000000 20,9561000000 20,9708000000 211 56,2657000000 20,9642000000 20,8235000001 212 56,2678000000 20,8671000000 20,8396000001 213 56,2680000000 20,8752000000 20,8557000000 214 56,2684000000 20,8913000000 20,8718000000 215 56,2686000000 20,8994000000 20,8880000000 216 56,2690000000 20,9155000000 20,9004000000 217 56,2692000000 20,9235000000 20,9166000000 218 56,2694000000 20,9316000000 20,9246000000 219 56,2696000000 20,9397000000 20,9327000000 220 56,2698000000 20,9477000000 20,9407000000 221 56,2702000000 20,9638000000 20,9569000000 222 56,2720000000 20,8587000000 20,9001000000 223 56,2722000000 20,8667000000 20,9081000000 224 56,2724000000 20,8748000000 20,9162000000 225 56,2727000000 20,8829000000 20,9404000000 226 56,2731000000 20,8990000000 20,9484000000 227 56,2733000000 20,9071000000 20,9646000000 228 56,2737000000 20,9232000000 20,7590000001 229 56,2739000000 20,9312000000 20,7831000001 230 56,2741000000 20,9393000000 20,8073000001 231 56,2745000000 20,9554000000 20,8389000001 232 56,2747000000 20,9635000000 20,8755000000 233 56,2699000000 20,6853000001 20,8917000000 234 56,2705000000 20,7095000001 MONITORINGA PROGRAMMA 203 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,7336000001 265 56,2912000000 20,9056000000 20,7578000001 266 56,2916000000 20,9217000000 20,7820000001 267 56,2920000000 20,9379000000 20,8744000000 268 56,2924000000 20,9540000000 20,8906000000 269 56,2955000000 20,8972000000 20,9067000000 270 56,2961000000 20,9214000000 20,9148000000 271 56,2965000000 20,9375000000 20,9228000000 272 56,2969000000 20,9536000000 20,9389000000 273 56,2971000000 20,9617000000 20,9470000000 274 56,3002000000 20,9049000000 20,9551000000 275 56,3006000000 20,9210000000 20,9631000000 276 56,3008000000 20,9291000000 20,8660000000 277 56,3010000000 20,9371000000 20,8741000000 278 56,3012000000 20,9452000000 20,8821000000 279 56,3014000000 20,9533000000 20,8902000000 280 56,3051000000 20,9207000000 20,9063000000 281 56,3053000000 20,9287000000 20,9225000000 282 56,3055000000 20,9368000000 20,9305000000 283 56,3057000000 20,9449000000 20,9386000000 284 56,3059000000 20,9529000000 20,9547000000 285 56,3093000000 20,9122000000 20,9628000000 286 56,3097000000 20,9284000000 20,8576000000 287 56,3099000000 20,9364000000 20,8818000000 288 56,3101000000 20,9445000000 20,8979000000 289 56,3103000000 20,9526000000 20,9140000000 290 56,3140000000 20,9199000000 20,9221000000 291 56,3142000000 20,9280000000 20,9302000000 292 56,3144000000 20,9361000000 20,9463000000 293 56,3146000000 20,9441000000 20,8895000000 294 56,3148000000 20,9522000000 MONITORINGA PROGRAMMA 204 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,9603000000 325 56,3405000000 20,9016000000 20,9196000000 326 56,3411000000 20,9258000000 20,9357000000 327 56,3413000000 20,9339000000 20,9438000000 328 56,3415000000 20,9420000000 20,9519000000 329 56,3437000000 20,9556000000 20,9192000000 330 56,3450000000 20,9012000000 20,9354000000 331 56,3454000000 20,9174000000 20,9434000000 332 56,3456000000 20,9255000000 20,9515000000 333 56,3458000000 20,9336000000 20,9596000000 334 56,3460000000 20,9416000000 20,9108000000 335 56,3462000000 20,9497000000 20,9188000000 336 56,3493000000 20,8928000000 20,9269000000 337 56,3497000000 20,9090000000 20,9350000000 338 56,3499000000 20,9170000000 20,9431000000 339 56,3501000000 20,9251000000 20,9511000000 340 56,3503000000 20,9332000000 20,9566000000 341 56,3505000000 20,9413000000 20,9023000000 342 56,3507000000 20,9493000000 20,9185000000 343 56,3538000000 20,8924000000 20,9346000000 344 56,3540000000 20,9005000000 20,9427000000 345 56,3542000000 20,9086000000 20,9508000000 346 56,3546000000 20,9248000000 20,9563000000 347 56,3548000000 20,9328000000 20,9181000000 348 56,3550000000 20,9409000000 20,9262000000 349 56,3552000000 20,9490000000 20,9343000000 350 56,3605000000 20,8839000000 20,9423000000 351 56,3607000000 20,8919000000 20,9504000000 352 56,3609000000 20,9000000000 20,9559000000 353 56,3613000000 20,9162000000 20,8935000000 354 56,3617000000 20,9324000000 MONITORINGA PROGRAMMA 205 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,9404000000 385 56,3790000000 20,9067000000 20,9485000000 386 56,3794000000 20,9228000000 20,9566000000 387 56,3796000000 20,9309000000 20,8997000000 388 56,3798000000 20,9390000000 20,9077000000 389 56,3800000000 20,9471000000 20,9158000000 390 56,3802000000 20,9552000000 20,9239000000 391 56,3813398173 20,8415997563 20,9320000000 392 56,3894626660 20,8085886832 20,9401000000 393 56,3898772047 20,8247232713 20,9482000000 394 56,3902896464 20,8408582865 20,9562000000 395 56,3979954211 20,7917013097 20,8751000000 396 56,3984121970 20,8078392415 20,8912000000 397 56,3988268754 20,8239776030 20,9074000000 398 56,3992394560 20,8401163918 20,9235000000 399 56,4065308233 20,7747187458 20,9316000000 400 56,4069447921 20,7909476633 20,9397000000 401 56,4073617085 20,8070893703 20,9478000000 402 56,4077765266 20,8232315072 20,9559000000 403 56,4081892463 20,8393740718 20,8747000000 404 56,4154870183 20,7739602780 20,8989000000 405 56,4159065120 20,7901179363 20,9070000000 406 56,4163239035 20,8062760276 20,9151000000 407 56,4167391928 20,8224345499 20,9232000000 408 56,4171523797 20,8385935009 20,9313000000 409 56,4175634640 20,8547528784 20,9394000000 410 56,4244431935 20,7732013750 20,9474000000 411 56,4249669719 20,7893540353 20,9555000000 412 56,4252803611 20,8055246950 20,8743000000 413 56,4257999369 20,8216783080 20,8905000000 414 56,4262132648 20,8378410890 MONITORINGA PROGRAMMA 206 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,7724332043 445 56,5253571357 20,8458190912 20,7886072668 446 56,5333817281 20,8126653636 20,8047641871 447 56,5337967355 20,8288737907 20,8209303269 448 56,5342096312 20,8450826489 20,8370968962 449 56,5346251792 20,8614804185 20,7716734247 450 56,5427532192 20,8281244435 20,7878424886 451 56,5431662545 20,8443371163 20,8040119865 452 56,5521228583 20,8435911545 20,8201819164 453 56,5533544209 20,8924317730 20,7709132088 454 56,5537591174 20,9086499724 20,7868980053 455 56,5610794427 20,8428447633 20,8032593541 456 56,5614906432 20,8590655018 20,8194417861 457 56,5619044740 20,8754752887 20,7863292055 458 56,5623114217 20,8916968853 20,8025062894 459 56,5627162549 20,9079189051 20,8186838058 460 56,5631189738 20,9241413460 20,8348617527 461 56,5643190389 20,9729998229 20,8179341050 462 56,5705514948 20,8583138603 20,8341158488 463 56,5709654672 20,8747275585 20,8009988618 464 56,5713725540 20,8909530218 20,8171839735 465 56,5717775258 20,9071789086 20,8333695163 466 56,5721803823 20,9234052169 20,7508867229 467 56,5725811236 20,9396319443 20,7671746396 468 56,5733808580 20,9722753429 20,7987256855 469 56,5737752281 20,9885033196 20,7979700150 470 56,5795081793 20,8575704278 20,8141703876 471 56,5799222916 20,8739879946 20,7972139098 472 56,5803295161 20,8902172823 20,8134180920 473 56,5807346248 20,9064469940 20,8296227070 474 56,5811376176 20,9226771274 MONITORINGA PROGRAMMA 207 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,9389076802 505 56,6161571720 20,8872700822 20,9551386505 506 56,6165628291 20,9035151149 20,9715587753 507 56,6169663675 20,9197605708 20,9877905784 508 56,6173677871 20,9360064475 20,8568265670 509 56,6177670876 20,9522527428 20,8732480046 510 56,6181688750 20,9686883723 20,8894811190 511 56,6185639127 20,9849355032 20,9057146576 512 56,6189568310 21,0011830461 20,9219486183 513 56,6263250626 20,9352800935 20,9381829989 514 56,6267244983 20,9515302256 20,9544177971 515 56,6271264217 20,9679697368 20,9708501341 516 56,6275215930 20,9842207051 20,9870774265 517 56,6279146443 21,0004720858 20,8725075882 518 56,6349847802 20,9182912707 20,8887445314 519 56,6353864731 20,9345448671 20,9049818992 520 56,6357860456 20,9507988829 20,9212196894 521 56,6361881066 20,9672423233 20,9374578998 522 56,6365834132 20,9834971759 20,9536965282 523 56,6369765991 20,9997524412 20,9701244009 524 56,6373676641 21,0160081170 20,9863638635 525 56,6439418814 20,9175602326 21,0026037375 526 56,6443437103 20,9338176699 20,8880160916 527 56,6447434180 20,9500755269 20,9042487185 528 56,6451456151 20,9665228535 20,9204903404 529 56,6455410556 20,9827815480 20,9367323828 530 56,6459343746 20,9990406555 20,9529748436 531 56,6463255720 21,0153001738 20,9694065936 532 56,6533009284 20,9330900531 20,9856498892 533 56,6537007715 20,9493517535 21,0018935965 534 56,6541031047 20,9658029685 MONITORINGA PROGRAMMA 208 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,9820655071 565 56,6981908855 20,9294371746 20,9983284590 566 56,6985914077 20,9457181701 21,0145918221 567 56,6989944243 20,9621889063 20,9486275623 568 56,6993906706 20,9784707433 20,9650826680 569 56,6997847911 20,9947529953 20,9813490529 570 56,7001767857 21,0110356601 20,9976158514 571 56,7005666543 21,0273187355 21,0138830614 572 56,7071479889 20,9287070279 20,9316335590 573 56,7075486468 20,9449918801 20,9479029529 574 56,7080559555 20,9614581158 20,9643619516 575 56,7083481806 20,9777522126 20,9806321849 576 56,7086382761 20,9940466348 20,9969028323 577 56,7090304020 21,0103331128 21,0131738915 578 56,7095245627 21,0266117789 21,0294453603 579 56,7160009213 20,9279849565 20,9309046812 580 56,7166100206 20,9442567177 20,9471779251 581 56,7169091568 20,9607437125 20,9636408189 582 56,7173056717 20,9770332665 20,9799149030 583 56,7177000593 20,9933232362 20,9961894015 584 56,7180923196 21,0096136193 21,0124643120 585 56,7184824525 21,0259044136 21,0287396325 586 56,7250621386 20,9272454680 20,9138987075 587 56,7254630681 20,9435380403 20,9301838650 588 56,7257623397 20,9600289009 20,9462632076 589 56,7262631439 20,9763139048 20,9631085457 590 56,7266576652 20,9926077367 20,9791972068 591 56,7270500585 21,0089019823 20,9954755585 592 56,7274403236 21,0251966394 21,0117543226 593 56,7278284604 21,0414917059 21,0280334970 594 56,7344202502 20,9428104899 MONITORINGA PROGRAMMA 209 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,9592968472 625 56,7789082797 20,9228421014 20,9755941271 626 56,7801117353 20,9719805911 20,9918918234 627 56,7805070615 20,9882976877 21,0081899337 628 56,7809002554 21,0046152001 21,0244884559 629 56,7812913168 21,0209331260 21,0407873877 630 56,7816802456 21,0372514632 20,9748739331 631 56,7874611947 20,9057888568 20,9911754960 632 56,7878652111 20,9221081396 21,0074774732 633 56,7882670948 20,9384278474 21,0237798627 634 56,7886668458 20,9547479781 21,0400826621 635 56,7890690749 20,9712583056 20,9741533225 636 56,7894645353 20,9875792800 20,9904587541 637 56,7898578625 21,0039006706 21,0067646006 638 56,7902490566 21,0202224749 21,0230708595 639 56,7906381174 21,0365446909 21,0393775288 640 56,7980263956 20,9705356018 20,9243172735 641 56,7984219901 20,9868604563 20,9569337737 642 56,7988154509 21,0031857272 20,9734322948 643 56,7992067777 21,0195114122 20,9897415976 644 56,7995959704 21,0358375092 21,0060513154 645 56,8073794262 20,9861412161 21,0223614461 646 56,8077730204 21,0024703696 21,0386719874 647 56,8081644800 21,0187999376 20,9235756386 648 56,8085538049 21,0351299178 20,9561999738 649 56,8167305712 21,0017545975 20,9727024585 650 56,8172263226 21,0180797705 20,9890156796 651 56,8175116206 21,0344219164 21,0053293161 652 56,8256881031 21,0010384106 21,0216433658 653 56,8260798285 21,0173757512 21,0379578265 654 56,8264694177 21,0337135047 MONITORINGA PROGRAMMA 210 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 20,9511021515 685 56,8900522445 21,0614662200 21,0003134735 686 56,8904407915 21,0780228365 21,0166547490 687 56,8908227183 21,0943895556 21,0329964377 688 56,8991143167 21,0607541340 20,9340299244 689 56,8995029973 21,0773147486 20,9503734100 690 56,8998850554 21,0936854202 20,9669073661 691 56,9080722085 21,0600498217 21,0159416185 692 56,9084565646 21,0764239911 21,0322871994 693 56,9088432092 21,0929889718 21,0152280744 694 56,9092232539 21,1093639574 21,0315775498 695 56,9174145685 21,0757231809 21,0479274369 696 56,9178013445 21,0922921187 21,0644678556 697 56,9181815184 21,1086710163 20,9326696282 698 56,9185595482 21,1250503164 21,0145141163 699 56,9263725538 21,0750219636 21,0308674885 700 56,9267594614 21,0915948608 21,0472212727 701 56,9271397646 21,1079776725 21,0635754667 702 56,9275179228 21,1243608872 21,0801202403 703 56,9357175598 21,0908971976 21,0137997441 704 56,9360979923 21,1072839258 21,0301570153 705 56,9524742320 21,0401287787 21,0465146988 706 56,9618191690 21,0558153444 21,0628727924 707 56,9708810906 21,0550999357 21,0794215114 708 56,9712708315 21,0716922966 21,0130849572 709 56,9659460180 21,2365932767 21,0294461297 710 56,9663074799 21,2529953290 21,0458077148 711 56,9666667930 21,2693977651 21,0621697103 712 56,9670280976 21,2859913154 21,0787223769 713 56,9753709465 21,2523276809 21,0451003203 714 56,9757303833 21,2687340914 MONITORINGA PROGRAMMA 211 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 21,2853316627 745 57,2118083820 21,3838005632 21,2680776621 746 57,2200753438 21,3501333358 21,2844883858 747 57,2204228952 21,3666495160 21,2674208507 748 57,2207682765 21,3831660701 21,2838355080 749 57,2290349842 21,3494904798 21,2831822501 750 57,2293826544 21,3660106555 21,3307047820 751 57,2297281537 21,3825312053 21,3300618833 752 57,2379946070 21,3488472473 21,3464977602 753 57,2383423961 21,3653714208 21,3294111277 754 57,2386880135 21,3818959687 21,3458509991 755 57,2467083121 21,3316683089 21,3287674748 756 57,2470583937 21,3481961519 21,3452112971 757 57,2474063030 21,3647243720 21,3445712220 758 57,2477520399 21,3812529670 21,3610193708 759 57,2556677800 21,3310203158 21,3439307735 760 57,2560179813 21,3475521610 21,3603828781 761 57,2563660096 21,3640843837 21,3539900284 762 57,2567118647 21,3806169814 21,3704822383 763 57,2646272304 21,3303719429 21,3698456209 764 57,2649775514 21,3469077927 21,3863421846 765 57,2653256987 21,3634440202 21,3692012221 766 57,2656716720 21,3799806231 21,3857018163 767 57,2735825755 21,3295308683 21,3685638554 768 57,2739371040 21,3462630466 21,3850684361 769 57,2742934436 21,3631879424 21,3514179195 770 57,2746314619 21,3793438917 21,3679261156 771 57,2825460784 21,3290740566 21,3844346851 772 57,2828966390 21,3456179224 21,3507758156 773 57,2832450244 21,3621621667 21,3672880026 774 57,2835912344 21,3787067869 MONITORINGA PROGRAMMA 212 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 21,3284245425 805 57,3564053090 21,4235145327 21,3449724199 806 57,3643325845 21,3729485421 21,3615206760 807 57,3646776816 21,3895297799 21,3780693085 808 57,3650245709 21,4063042034 21,3443265387 809 57,3653652780 21,4228861912 21,3608788091 810 57,3657038026 21,4394685484 21,3774314560 811 57,3733963638 21,3723002284 21,3602365654 812 57,3737415804 21,3888855468 21,3767932293 813 57,3751045155 21,4554234123 21,3595864703 814 57,3926881404 21,4375861435 21,3761472001 815 57,3933593337 21,4707762748 21,3927083048 816 57,4016481563 21,4369603604 21,3258151004 817 57,4106081549 21,4363342091 21,3589434682 818 57,4195681364 21,4357076894 21,3755082196 819 57,4202400200 21,4689220880 21,3920733462 820 57,4205726810 21,4855298345 21,3417316909 821 57,4209031546 21,5021379426 21,3582926050 822 57,4285320336 21,4352739508 21,3748688638 823 57,4295329896 21,4849150944 21,3914380146 824 57,4298635766 21,5015272525 21,3410839073 825 57,4384932812 21,4842999923 21,3576563308 826 57,4404483516 21,5841958401 21,3742365734 827 57,4474535557 21,4836845280 21,3908023099 828 57,4494092966 21,5836047561 21,4075685788 829 57,4568489306 21,4996859080 21,3404357432 830 57,4658092843 21,4990737738 21,3570121950 831 57,4671152736 21,5657844469 21,3735890253 832 57,4750985847 21,5150941311 21,3901662318 833 57,4760760584 21,5651882500 21,4069365768 834 57,4839548263 21,5144924208 MONITORINGA PROGRAMMA 213 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 21,5479537109 865 57,1229845751 21,0266640598 21,5645917016 866 57,1233750226 21,0431659556 21,5473527429 867 57,1237633005 21,0596682702 21,5639948015 868 57,1241494090 21,0761710013 21,5461497434 869 57,1245286787 21,0924728862 21,5621950328 870 57,1307753282 20,9764289141 21,5788497098 871 57,1311724188 20,9929335205 21,6121601127 872 57,1315673396 21,0094385531 21,5615967188 873 57,1319600905 21,0259440095 21,5782554735 874 57,1323506714 21,0424498873 21,5949145791 875 57,1327390821 21,0589561842 21,5776608866 876 57,1331253225 21,0754628980 21,5943240726 877 57,1335047218 21,0917687173 21,6109876072 878 57,1338866478 21,1082762527 21,6278452563 879 57,1397504198 20,9756964913 21,6445094850 880 57,1401476462 20,9922050811 21,5770659485 881 57,1405427020 21,0087140973 21,5937332174 882 57,1409355871 21,0252235377 21,6104008353 883 57,1413263015 21,0417333998 21,6270687997 884 57,1417148450 21,0582436814 21,6439309277 885 57,1421012174 21,0747543802 21,5764706591 886 57,1424807464 21,0910641362 21,6264857670 887 57,1428628030 21,1075756573 21,6433520288 888 57,1432426882 21,1240875886 21,6427727878 889 57,1491228546 20,9914762152 20,9786236131 890 57,1495180455 21,0079892174 20,9778924746 891 57,1499110650 21,0245026441 20,9943891214 892 57,1503019129 21,0410164928 20,9936615339 893 57,1506905892 21,0575307614 21,0101625851 894 57,1510770937 21,0740454475 MONITORINGA PROGRAMMA 214 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 21,0903591426 925 57,6958333300 20,9406666700 21,1068746517 926 57,6993333300 20,9630000000 21,1233905713 927 57,7003333300 21,0095000000 21,0237813283 928 57,7018333300 21,0306666700 21,0402991661 929 57,7086666700 20,9426666700 21,0568174240 930 57,7045000000 20,9838333300 21,0733360997 931 57,7235000000 20,9416666700 21,0896537362 932 57,7156666700 20,9816666700 21,1061732355 933 57,7125000000 21,0083333300 21,1226931458 934 57,6421666700 21,3591666700 21,1392134646 935 57,6455000000 21,4145000000 21,0065381839 936 57,6543333300 21,3335000000 21,0561123756 937 57,6545000000 21,3585000000 21,0726263364 938 57,6598333300 21,3781666700 21,0889479165 939 57,6580000000 21,4373333300 21,1054714085 940 57,6648333300 21,3311666700 21,1219953118 941 57,6728333300 21,2986666700 20,9892870556 942 57,6703333300 21,3591666700 21,0058120296 943 57,6713333300 21,4015000000 21,0553894953 944 57,6725000000 21,4348333300 21,0882416833 945 57,6785000000 21,3788333300 21,1047691703 946 57,6803333300 21,4251666700 20,9720279394 947 57,6803333300 21,4588333300 20,9885564805 948 57,6838333300 21,3350000000 20,9547608313 949 57,6851666700 21,2735000000 20,9712929388 950 57,6886666700 21,2988333300 20,9655000000 951 57,6913333300 21,2545000000 20,9843333300 952 57,6963333300 21,3806666700 21,0091666700 953 57,6975000000 21,3343333300 21,0356666700 954 57,7006666700 21,2981666700 MONITORINGA PROGRAMMA 215 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 21,3610000000 985 57,6751666700 21,6931666700 21,2731666700 986 57,6768333300 21,7205000000 21,3126666700 987 57,6891666700 21,5940000000 21,3363333300 988 57,6870000000 21,6288333300 21,6731666700 989 57,6880000000 21,6731666700 21,5333333300 990 57,7001666700 21,7021666700 21,5603333300 991 57,6988333300 21,7476666700 21,6255000000 992 57,7105000000 21,6295000000 21,6931666700 993 57,7071666700 21,6641666700 21,7535000000 994 57,7303333300 21,5948333300 21,6118333300 995 57,7321666700 21,6458333300 21,7975000000 996 57,7290000000 21,6606666700 21,8331666700 997 57,7301666700 21,7323333300 21,5695000000 998 57,7406666700 21,6176666700 21,6531666700 999 57,7395000000 21,6980000000 21,6961666700 1000 57,7573333300 21,6070000000 21,7926666700 1001 57,7581666700 21,6471666700 21,6188333300 1002 57,7830000000 21,6791666700 21,7218333300 1003 57,5209474334 22,8146480963 21,6803333300 1004 57,5121358467 22,8316010167 21,6575000000 1005 57,4766106111 22,8826879325 21,8066666700 1006 57,4588224055 22,8998733347 21,8315000000 1007 57,4499991193 22,9167769325 21,7395000000 1008 57,4323473195 22,9507624799 21,6033333300 1009 57,4324846347 22,9673891383 21,6388333300 1010 57,4235170949 22,9676416275 21,6706666700 1011 57,4236521708 22,9842643709 21,6953333300 1012 57,4146845711 22,9845126501 21,7795000000 1013 57,4148174093 23,0011314783 21,6678333300 1014 57,4149480560 23,0177504502 MONITORINGA PROGRAMMA 216 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 23,0013785278 1045 57,3503500000 23,1866000000 23,0179933910 1046 57,3504000000 23,1945000000 23,0346083954 1047 57,3504500000 23,2023800000 23,0182332627 1048 57,3505000000 23,2102700000 23,0348442102 1049 57,3458300000 23,1472300000 23,0516578715 1050 57,3458800000 23,1551200000 23,0350798862 1051 57,3460300000 23,1788000000 23,0518894433 1052 57,3460800000 23,1866800000 23,0684966128 1053 57,3416200000 23,1552200000 23,0853272468 1054 57,3416700000 23,1631200000 23,1019306290 1055 57,3417700000 23,1789000000 23,1185341401 1056 57,3418200000 23,1867800000 23,1351377778 1057 57,3418700000 23,1946800000 23,1150500000 1058 57,3373000000 23,1474300000 23,1308500000 1059 57,3373500000 23,1553200000 23,1387300000 1060 57,3375500000 23,1868800000 23,1545300000 1061 57,3331800000 23,1712000000 23,1624300000 1062 57,3332800000 23,1869800000 23,1703300000 1063 57,3288200000 23,1555200000 23,1388500000 1064 57,3289700000 23,1791800000 23,1625300000 1065 57,3290700000 23,1949500000 23,1389300000 1066 57,3291700000 23,2107300000 23,1390500000 1067 57,3247000000 23,1792700000 23,1469300000 1068 57,3247500000 23,1871700000 23,1864200000 1069 57,3248000000 23,1950500000 23,1391300000 1070 57,3249000000 23,2108200000 23,1865000000 1071 57,3203800000 23,1714800000 23,1944000000 1072 57,3204300000 23,1793700000 23,2022800000 1073 57,3205300000 23,1951500000 23,1392300000 1074 57,3205800000 23,2030300000 MONITORINGA PROGRAMMA 217 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 23,2109200000 1105 57,2652700000 23,2278500000 23,2188000000 1106 57,2653700000 23,2436000000 23,1637000000 1107 57,2610000000 23,2279500000 23,1715800000 1108 57,2610500000 23,2358200000 23,1873500000 1109 57,2611000000 23,2436800000 23,1952300000 1110 57,2565300000 23,1965300000 23,2031200000 1111 57,2567800000 23,2359000000 23,2110000000 1112 57,2568300000 23,2437700000 23,1874500000 1113 57,2522700000 23,1966300000 23,1953300000 1114 57,2525200000 23,2360000000 23,2032200000 1115 57,2525700000 23,2438700000 23,2111000000 1116 57,2479500000 23,1888500000 23,1875300000 1117 57,2480000000 23,1967200000 23,2112000000 1118 57,2436800000 23,1889500000 23,2190700000 1119 57,2437300000 23,1968200000 23,1955200000 1120 57,2394200000 23,1890500000 23,2034000000 1121 57,2353000000 23,2127300000 23,2112800000 1122 57,2309800000 23,2049700000 23,2113700000 1123 57,2266700000 23,1971800000 23,2350200000 1124 57,2181300000 23,1973800000 23,2114700000 1125 57,2181800000 23,2052300000 23,2351200000 1126 57,2182300000 23,2131000000 23,2117300000 1127 57,2140200000 23,2210700000 23,2197000000 1128 57,2140700000 23,2289200000 23,2119200000 1129 57,2141700000 23,2446500000 23,2198000000 1130 57,2097500000 23,2211500000 23,2120200000 1131 57,2098000000 23,2290200000 23,2277700000 1132 57,2099000000 23,2447300000 23,2356300000 1133 57,2054300000 23,2133800000 23,2199800000 1134 57,2055300000 23,2291000000 MONITORINGA PROGRAMMA 218 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 23,2448200000 1165 57,1112654998 23,2899785924 23,2526800000 1166 57,1022967303 23,2901500849 23,2213300000 1167 57,0403004307 23,4727307018 23,2370500000 1168 57,0403686073 23,4891838849 23,2449200000 1169 57,0314653964 23,5057562230 23,2527700000 1170 57,0135906934 23,5224356237 23,2214200000 1171 57,0136523237 23,5388771333 23,2292800000 1172 57,0046830153 23,5389880962 23,2371300000 1173 56,9956043116 23,5391003465 23,2528700000 1174 56,9956637423 23,5555339627 23,2136500000 1175 56,9867523259 23,5722709339 23,2215200000 1176 56,9868073967 23,5887007215 23,2372200000 1177 56,9868603107 23,6051305667 23,2450800000 1178 56,9778908861 23,6052254899 23,2216000000 1179 56,9779416261 23,6216514411 23,2294500000 1180 57,2833324982 24,3815956852 23,2687500000 1181 57,2924108750 24,3816896500 23,2216800000 1182 57,2923595080 24,3982554561 23,2295500000 1183 57,3013284762 24,3983523749 23,2374000000 1184 57,3103488335 24,3818754798 23,2217700000 1185 57,3102974313 24,3984493506 23,2374800000 1186 57,3193177933 24,3819684766 23,2375800000 1187 57,3192663735 24,3985463833 23,2561097235 1188 57,3282867401 24,3820615280 23,2891175263 1189 57,3282353027 24,3986434730 23,2892895221 1190 57,3372556739 24,3821546341 23,2894614173 1191 57,3372042189 24,3987406198 23,2896332121 1192 57,3462245948 24,3822477949 23,2733190503 1193 57,3461731222 24,3988378237 23,2898069996 1194 57,3553028796 24,3823421477 MONITORINGA PROGRAMMA 219 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 24,3989362712 1225 57,5259780393 24,3674544294 24,3824354188 1226 57,5349467048 24,3675446587 24,3825287448 1227 57,5710239574 24,3343192132 24,3826221258 1228 57,5889159049 24,3511841904 24,3827155617 1229 57,5978844964 24,3512706338 24,3828090526 1230 57,5978363746 24,3681788642 24,3662840972 1231 57,6024550369 24,3115220320 24,3829037397 1232 57,6068984116 24,3346484471 24,3663736361 1233 57,6068530751 24,3513571284 24,3829961996 1234 57,6068049367 24,3682695219 24,3664643206 1235 57,6157734858 24,3683602333 24,3830909983 1236 57,6772549955 24,3444885732 24,3665539656 1237 57,6170550407 24,3507553030 24,3831847103 1238 57,6185717005 24,3533052985 24,3666436635 1239 57,6197217008 24,3563386339 24,3832784776 1240 57,6208383706 24,3580052907 24,3667334143 1241 57,6259883717 24,3713386104 24,3833723002 1242 57,6196550360 24,3428886479 24,3668232180 1243 57,6218716954 24,3458386420 24,3834661781 1244 57,6233383655 24,3489052970 24,3669130746 1245 57,6274716953 24,3563886240 24,3670029843 1246 57,6340216956 24,3700719316 24,3670929470 1247 57,6305383459 24,3088219995 24,3503215135 1248 57,6358716823 24,3371886333 24,3671840609 1249 57,6366716839 24,3430886262 24,3504074470 1250 57,6374383548 24,3470219511 24,3672741306 1251 57,6384883562 24,3530052736 24,3504934312 1252 57,6391716873 24,3572886083 24,3673642533 1253 57,6402883590 24,3643219296 24,3505794662 1254 57,6542050089 24,3362052711 MONITORINGA PROGRAMMA 220 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 24,3451719294 1285 57,7155216152 24,3090052211 24,3516552513 1286 57,7154882869 24,3136052163 24,3569385847 1287 57,7153216194 24,3200718798 24,3604385794 1288 57,7157716210 24,3251552040 24,3094552884 1289 57,7158549645 24,3350051936 24,3173052768 1290 57,7374715927 24,2902385524 24,3222886087 1291 57,7370882665 24,2999052028 24,3271886008 1292 57,7371382691 24,3071551952 24,3307552546 1293 57,7361549440 24,3186385245 24,3341052490 1294 57,7366049463 24,3258218464 24,3384385820 1295 57,7364216090 24,3328051694 24,3497218942 1296 57,7366382807 24,3377385040 24,2938719624 1297 57,7619549100 24,2761218655 24,3016052793 1298 57,7621882463 24,2939051767 24,3127219307 1299 57,7642215791 24,3052718322 24,3224885870 1300 57,7638882533 24,3161884912 24,3245885830 1301 57,7644549264 24,3255551407 24,3283219063 1302 57,7655715890 24,3350217994 24,3334052275 1303 57,7662215903 24,3397217937 24,3396385583 1304 57,7675382384 24,2828051813 24,3429218836 1305 57,7696215721 24,2968385040 24,2896052820 1306 57,7708215744 24,3054384934 24,2928386184 1307 57,7711382469 24,3127551454 24,3014219344 1308 57,7733382490 24,3228718020 24,3056885982 1309 57,7741715806 24,3288884646 24,3189552371 1310 57,7749882545 24,3408551111 24,3275885630 1311 57,7749549258 24,3444884473 24,2833885885 1312 57,7748882324 24,2806885140 24,2912885792 1313 57,7771215645 24,2907551606 24,3006552305 1314 57,7796549063 24,3005051471 MONITORINGA PROGRAMMA 221 Koordinātes Stacijas Koordinātes numurs A garums Z platums A garums 24,3073384770 1341 57,8588714882 24,2430884436 24,3161884654 1342 57,8588548363 24,2648217508 24,3335051059 1343 57,8579381732 24,2814734045 24,3401384387 1344 57,8560715186 24,3193383673 24,2676385182 1345 57,8555548631 24,3304050164 24,2786718307 1346 57,8557715246 24,3348216815 24,2863884898 1347 57,8653048436 24,2967383788 24,3044051235 1348 57,8654548475 24,3076050272 24,3171551064 1349 57,8655048520 24,3195883546 24,3262717647 1350 57,8654715151 24,3278050061 24,3317384264 1351 57,8687714744 24,2252217793 24,2309551924 1352 57,8765117633 24,2866463002 24,2545051623 1353 57,8764726488 24,3034798603 24,2779718025 1354 57,8764313029 24,3203133755 24,2929884510 1355 57,8855168967 24,2698798534 24,3061717634 1356 57,8854800010 24,2867176458 24,3010550825 1357 57,8854408730 24,3035553957 24,3076550751 1358 57,8853995128 24,3203931005 24,3156384084 1359 57,8944851344 24,2699470494 24,2419384558 1360 57,8944477620 24,2869944238 24,2590550979 1361 57,8944090844 24,3036309760 24,2764717511 1362 57,9035208824 24,2361163666 24,3007217261 1363 57,9034533593 24,2700142854 24,3121717151 1364 57,9034164380 24,2868604648 24,3180550404 1365 57,9125309397 24,2700823823 24,3253217043 2.attēls. Piekrastes monitoringa staciju izvietojums MONITORINGA PROGRAMMA 222 noteču monitorings (kartes) 223 Pielikums Nr.23 un izkliedētā piesārņojuma monitoringa vietas Pielikums Nr.24 paraugu ņemšanas vietas Pazemes ūdeņu monitorings (kartes) ŪDEŅU MONITORINGA PROGRAMMA 224 Pielikums Nr.25 25.pielikums. Pazemes ūdeņu kvantitātes monitoringa tīkls 2021. – 2026. gadam Vides, geologijas un meteorologijas centrs", 2020 kvantitates monitoringa tikls 2021.-2026.gadam Ance Oundaga •A2 • Al Ventspils Sasmaka : :::06 ::· VENTAS UPJU BASEINU APGABALS • e ralsi • • • • • ·: ::::: ve1~n; ... . .. :::: ·· ·•· A3 Car Kalnga .. . . . . . .. . . . 011 ·leca ..... . . .• • Monitorings stacija un tas nosaukums Stacijas nosaukums: 0 PDO P robefa un tas kods l - !manta • Jauna monitoringa stacija un tas nosaukums 2 - Akmens tilts I::Ql:I POO Q robe:fa un tas kods [ : ] Upju baseinu apgabalu robefas 3 - Jugla Ffril POO D robeza un tas kods 4 - Baltezers ~ POO F robe:fa un tas kods 5 - Upesciems 6 - Salaspils Al PDO A robeza un tas kods 7 - Sauriesu avots RPOO un riska zona Pielikums Nr.26 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA ūdeņu kvalitātes monitoringa tīkls 2021. – 2026. gadam pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA vides monitoringa programma (t.sk.. zemes monitoringa programma) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 26. februāra rīkojumu vides novērojumus 2015.-2020. gadā. Lai nodrošinātu novērojumu šajā pielikumā noteikts zemes monitorings 2021.-2026.gadā, kas uzsākts 2021. tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Saturs ....................................................................................................................... 6 ............................................................................................................................ 8

1.1 — Latvijas Republikas tiesību akti .................................................................................8

1.1. Latvijas Republikas tiesību akti .................................................................................8

1.2 — Eiropas Savienības tiesību akti ......................................................................................9

1.2. Eiropas Savienības tiesību akti ......................................................................................9 1. Augsnes radioaktivitātes monitorings .................................................................................. 10 3.1. Monitoringa tīkls..........................................................................................................10

3.2 — Novērojumu parametri, biežums un metodika .............................................................10

3.2. Novērojumu parametri, biežums un metodika .............................................................10 2. Seismisko notikumu monitorings ......................................................................................... 11 2.1. Monitoringa tīkls..........................................................................................................11

2.2 — Novērojumu metodika .................................................................................................11

2.2. Novērojumu metodika .................................................................................................11 3. Jūras piekrastes biotopu monitorings .................................................................................. 13

3.1 — Monitoringa tīkls..........................................................................................................13

3.1. Monitoringa tīkls..........................................................................................................13 3.2.Novērojumu biežums, parametri, metodika ..................................................................13 PIELIKUMI ............................................................................................................................ 13 Augsnes radioaktivitātes monitorings ...................................................................................... 13 Pielikums Nr.1 Augsnes radioaktivitātes monitoringa paraugu ņemšanas vietas...............14 Pielikums Nr.2 Augsnes radioaktivitātes monitoringa programma ....................................15 Pielikums Nr.3 Augsnes radioaktivitātes valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu monitoringa ietvaros izmantojamās metodes ......................................................................17 Seismisko notikumu monitorings ............................................................................................. 18 Pielikums Nr.4 Seismisko staciju izvietojums ....................................................................19 Pielikums Nr.5 Latvijas seismiskās stacijas parametri .......................................................20 Jūras piekrastes biotopu monitorings ...................................................................................... 21 Pielikums Nr.6 Jūras piekrastes biotopu monitoringa stacijas............................................22 5 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Ievads Zemes monitoringa programma iedalīta trīs nodaļās: 1. Augsnes radioaktivitātes monitoringa programma, kuras ietvaros LVĢMC analizē mākslīgo radionuklīdu 137Cs un 90Sr koncentrāciju augsnē; 2. Seismisko procesu monitoringa programma, kuras ietvaros LVĢMC uzkrāj un nodrošina informāciju par seismiskajiem notikumiem Latvijā un tās robežu tuvumā. 3. Jūras piekrastes biotopu monitoringa programma, kuras ietvaros DAP veic novērojumus, lai izzinātu jūras krasta ekosistēmās notiekošos ekoloģiskos procesus un organismu savstarpējās attiecības. Augsnes radioaktivitātes monitoringa mērķis ir sekot mākslīgo radionuklīdu ( 137Cs un 90Sr) koncentrācijas izmaiņām augsnē, novērtējot radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanās tendences, un iegūt pārskatu par augsnes radioaktivitātes līmeni valstī. Latvijas seismiskā monitoringa galvenais mērķis ir seismisko procesu kontrole, t.s. iespējamo reģionālo zemestrīču un tehnogēnās darbības rezultātā izraisītu sprādzienu vietas un parametru noskaidrošana, reģionālā seismiskā režīma kontrole un statistiskās informācijas uzkrāšana par seismiskiem notikumiem. Seismiskā monitoringa informāciju var izmantot seismoaktīvu zonu identificēšanai, to parametru novērtējumam un seismiskā riska novērtējumam. Jūras piekrastes biotopu monitoringā tiek veikti jūras krasta dinamisko procesu mērījumi, augsnes piesārņojuma noteikšana un veģetācijas struktūras un sugu sastāva raksturošana. Atšķirībā no iepriekšējās Zemes monitoringa programmas (2015-2020) šī programma nesatur informāciju par CORINE (Coordination of Information on the Environment) programmas daļu CORINE Land Cover. Šobrīd CORINE Land Cover aktivitātes organizē un datu bāzi uztur Eiropas Vides aģentūra. Pēdējā kartēšana tika veikta 2018. gadā un rezultāti pieejami saitē: https://land.copernicus.eu/pan- european/corine-land-cover/clc2018?tab=download Programmā nav iekļauta informācija par Jūras krasta monitoringu, jo monitorings finansiālu ierobežojumu dēļ netiek veikts regulāri. Lai gan ne ES normatīvie akti, ne starptautiskās konvencijas tieši nenosaka tā veikšanas, nacionālā līmenī mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu būtu nepieciešamība attīstīt, jo jūras krasta erozijas procesu izpēte ir īpaši svarīga piekrastes attīstības plānošanā un vides aizsardzības politikā un attīstībā. Monitoringa ilglaicīgie pētījumi ļautu izprast piekrastes attīstības tendences, kontrolēt krasta erozijas procesus paaugstinātā riska vietās, savlaicīgi noteikt jaunas paaugstināta riska vietas. Monitoringa dati ir vajadzīgi, lai kontrolētu krasta joslu lokālās izmaiņas tur esošo ostu un citu hidrotehnisko būvju ietekmē, kā arī kontrolētu rekreācijā nozīmīgo kvalitatīvo dabas resursu – smilšaino pludmaļu un priekškāpu joslas fizisko stāvokli un izmaiņas laika gaitā. Jūras krasta procesu novērojumi Latvijā ir uzsākti 1987.gadā, bet pārtraukti 2008.gadā finansiālo resursu trūkuma dēļ. Tomēr laikā, kad novērojumi tika veikti, tika uzkrāts ievērojams daudzums vērtīgas informācijas. Atsākt un nodrošināt nepārtrauktu jūras krastu ģeoloģisko procesu monitoringu, novērtēšanu un jūras krasta erozijas modelēšanu ir viens no “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam”.75 75 Pieejams tiešsaistē: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308 6 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA 7 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA 1. Tiesību akti

1.1 — Latvijas Republikas tiesību akti

1.1. Latvijas Republikas tiesību akti 1) likums „Par zemes dzīlēm”; 2) likums „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”; 3) Vides aizsardzības likums 17.pantā noteiktas vispārējas vides monitoringa prasības valstī. Vides monitoringa mērķis ir noteikt vides stāvokli, izvērtēt tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti. d) Sugu un biotopu aizsardzības likums Sugu un biotopu aizsardzības likuma mērķi: - nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus; - regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību; - veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām; - regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību; - nodrošināt nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai skaitliski uzturētu savvaļā dzīvojošo savvaļas putnu sugu populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes un kultūras prasībām, un ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim. Sugu un biotopu monitoringu un uzskaiti nosaka likuma V nodaļa. 4) MK 2017.gada 20. jūnija noteikumi Nr.350 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Veicot monitoringu, ir jāiegūst informācija par noteikumos minēto biotopu izplatību, stāvokli un izmaiņas tendencēm. 5) MK 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.834 „ Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma”; 6) MK 2005.gada 25.oktobra noteikumi Nr.804 „Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem”; 7) MK 2004.gada 5.oktobra noteikumi Nr.833 „Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām”; 8) MK 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 „Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”. 8 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA

1.2 — Eiropas Savienības tiesību akti

1.2. Eiropas Savienības tiesību akti 1) Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom; 2) Eiropas Kopienas Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai (22.09.2006., COM(2006)231 galīgā redakcija, [SEC(2006)620], [SEC(2006)1165]); 3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk – Ūdens struktūrdirektīva); 4) Komisijas rekomendācija 2000/473/Euratom (2000.gada 8.jūlijs) attiecībā uz Euratom līguma 36.pantu, kas attiecas uz radioaktivitātes līmeņu monitoringu vidē pielietošanu, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanos kopumā; 5) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību; 6) Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991.gada 12.decembris) par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības; 7) Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums. 9 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA 1. Augsnes radioaktivitātes monitorings Augsnes radioaktivitātes monitoringa mērķis ir sekot mākslīgo radionuklīdu ( 137Cs un 90Sr) koncentrācijas izmaiņām augsnē, novērtējot radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanās tendences, un iegūt pārskatu par augsnes radioaktivitātes līmeni valstī. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” nodrošina vides radiācijas monitoringu valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektos – radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” (“Radons”, Baldones pagasts, Baldones novads) un Salaspils kodolreaktorā (“Reaktors”, Salaspils pagasts, Salaspils novads), tai skaitā augsnes radioaktīvā piesārņojuma kontroli. Monitoringa uzdevums ir veikt regulārus radioaktīvo vielu (mākslīgo radionuklīdu) izplatības novērojumus augsnē.

3.1 — Monitoringa tīkls

3.1. Monitoringa tīkls Augsnes radioaktivitātes monitoringa tīklā ir 17 paraugu ņemšanas vietas (Pielikums Nr.1), no kurām desmit vietas ir valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu ietekmes kontrolei, divas vietas Ignalinas atomelektrostacijas ietekmes monitoringam Daugavpils novadā, bet pārējās četras iekļautas tā, lai pēc iespējas vienmērīgāk pārklātu Latvijas teritoriju. Paraugu ņemšanas vietas noteiktas, saglabājot pēctecību un ievērojot iepriekšējo gadu monitoringa rezultātus. Par paraugu ņemšanas vietām informācija apkopota Pielikumā Nr.2. Radiācijas monitorings tīklu ir plānots modernizēt specifiskā atbalsta mērķa 2.2.3. "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2021-2027.gada finanšu plānošanas perioda ietvaros.

3.2 — Novērojumu parametri, biežums un metodika

3.2. Novērojumu parametri, biežums un metodika Augsnes paraugi Ventspilī, Liepājā, Balvos un Salacgrīvā tiek ņemti divos slāņos (0-5 cm un 5- 10 cm) vienu reizi gadā vasaras beigās vai rudens sākumā. Paraugos tiek noteikta mākslīgo radionuklīdu 137Cs un 90Sr radioaktivitāte izteikta uz augsnes masas un laukuma vienību. Valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” augsnes paraugi tiek ņemti divas reizes gadā, pavasarī un rudenī, četros paraugu laukumos, 0-10 cm slānī. Ar gamma spektrometrijas metodi paraugos tiek noteikti radionuklīdi (Cs-137, Ra-226, Th-232, Ur-238, K-40) un to īpatnējās radioaktivitātes (Bq/kg). Valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā Salaspils kodolreaktorā augsnes paraugi tiek ņemti vienu reizi gadā trīs punktos Salaspils kodolreaktora teritorijā un trīs punktos ārpus Salaspils kodolreaktora teritorijas, 0-10 cm slānī. Ar gamma spektrometrijas metodi paraugos tiek noteikti radionuklīdi (Cs-137, Th-232, Ur-238, K-40) un to īpatnējās radioaktivitātes (Bq/kg). Informācija par nosakāmajiem parametriem un to noteikšanas biežumu apkopota Pielikumā Nr.2. 10 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Augsnes radioaktivitātes valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu monitoringa ietvaros izmantojamās metodes norādītas programmas Pielikumā Nr.3. 2. Seismisko notikumu monitorings Seismisko notikumu jeb seismoloģiskā monitoringa mērķis ir dabiskas jeb tektoniskas (zemestrīču) un tehnogēnas (kā sprādzienu) izcelsmes seismisko notikumu reģistrēšana, parametru noteikšana, reģionālā seismiskā režīma kontrole un statistiskās informācijas uzkrāšana par seismiskiem notikumiem. Seismoloģiskā monitoringa rezultātā iespējams kontrolēt seismisko stāvokli Baltijas reģionā, novērtēt seismiskā notikuma magnitūdu, izcelsmes vietas koordinātas un seismiskā notikuma laiku, kā arī saņemt informāciju par spēcīgām, tālām zemestrīcēm un sprādzieniem. Seismoloģiskā monitoringa informāciju var izmantot seismoaktīvu zonu identificēšanai, kā arī seismiskā riska novērtējumam.

2.1 — Monitoringa tīkls

2.1. Monitoringa tīkls Latvijas teritorijā ir viena platjoslas seismiskā stacija Slītere (SLIT), (pielikums Nr.4 un Nr.5). Stacija Slītere izveidota 2006.gadā 25.oktobrī, tā atrodas Slīteres bākas teritorijā Dundagas novada Dundagas pagastā. Seismiskā stacija Slītere ir iekļauta starptautiskajā seismoloģiskā monitoringa tīklā GEOFON, kura centrs atrodas Potsdamā, Vācijā. Kopš 2008. gada Latvijas seismoloģiskā monitoringa īstenošanai tiek izmantots Baltijas virtuālais seismiskais tīkls BAVSEN (Baltic Virtual Seismic Network). BAVSEN tīkls ietver 10 GEOFON tīkla seismoloģiskā monitoringa stacijas Baltijas un Skandināvijas reģionā (pielikums Nr.4).

2.2 — Novērojumu metodika

2.2. Novērojumu metodika Izmantojot citas GEOFON tīkla novērojumu stacijas, iespējams noteikt seismisko notikumu parametrus – seismiskā notikuma rašanās laiks, seismiskā notikuma koordinātas, seismiskā notikuma cilmvietas dziļums (sprādzieniem dziļums parasti ir 0 km) un seismiskā notikuma magnitūda. Lai lokalizētu seismiskos notikumus Baltijas reģionā, galvenokārt tiek izmantotas 6 BAVSEN tīkla seismismoloģisko novērojumu stacijas: SLIT, MEF (Metsahovi, Somija), RAF (Laitila, Somija), MTSE (Matsalu, Igaunija), VSU (Vasula, Igaunija), ARBE (Arbavere, Igaunija). BAVSEN tīklā visām novērojumu stacijām ir praktiski vienāda aparatūra, kas ļauj veikt datu salīdzināšanu. Tomēr BAVSEN tīkla staciju lielā attāluma dēļ iespējams reģistrēt seismiskos notikumus ar magnitūdu ne mazāku par 1.5. 11 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Seismoloģiskie dati tiek saņemti no GEOFON servera un tiek uzkrāti datu noliktavā. Dati tiek apstrādāti manuāli un hipocentru lokācija notiek ar programmatūras SEISAN palīdzību. Pēc izejas datu apstrādes rezultāti tiek uzkrāti BAVSEN datubāzē. Seismoloģiskā informācija tiek apstrādāta regulāri par iepriekšējo dienu. Seismoloģiskā monitoringa rezultāti tiek apkopoti seismoloģiskā monitoringa pārskatā par iepriekšējo gadu. 12 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA 3. Jūras piekrastes biotopu monitorings Jūras piekrastes biotopu monitoringa mērķis ir izzināt jūras krasta ekosistēmās notiekošos ekoloģiskos procesus un organismu savstarpējās attiecības. Jūras piekrastes biotopu monitoringā tiek veikti jūras krasta dinamisko procesu mērījumi, augsnes piesārņojuma noteikšana un veģetācijas struktūras un sugu sastāva raksturošana.

3.1 — Monitoringa tīkls

3.1. Monitoringa tīkls 25 monitoringa stacijas: Pape, Užava, Ģipka, Lilaste, Ainaži, Nida, Pāvilosta, Lielirbe, Daugavgrīva, Šķīsteru rags – Vitrupe, Pērkone, Akmensrags, Lūžņa, Engure, Saulkrasti, Lielupe (Jūrmala), Mazirbe, Pāvilosta (Dienvidi), Ragaciems, Roja, Svētupe, Šķēde, Upesgrīva, Užava (lieguma dienvidi), Ventspils (Pielikums Nr.6). To izvēlē vērā ņemta biotopu sastopamība (embrionālās kāpas, priekškāpas, pelēkās kāpas), krasta attīstības tendences, pietiekama platība parauglaukuma ierīkošanai, antropogēnās slodzes dažādība un monitoringa stabilitāte (zemes izmantošana un īpašums). 3.2.Novērojumu biežums, parametri, metodika Katra stacija tiek apsekota vienu reizi gadā. Programmas ietvaros jānosaka sekojoši parametri: jūras krasta dinamisko procesu mērījumi, augsnes piesārņojums, veģetācijas struktūra, sugu sastāvs. Monitoringa metodika aprakstīta 2018. gada monitoringa atskaitē “Speciālais monitorings “Jūras piekrastes biotopi””, Latvijas Botāniķu biedrība, 2018. Katrā vietā jeb stacijā tiek ierīkots aptuveni 50 m plats parauglaukums, kas novietots virzienā no jūras uz iekšzemi, aptverot atklātās kāpu ekosistēmas, daļēji pludmali un pļavas. Parauglaukumā tiek izvietota gan krasta procesu pētījumu transekte, gan transektes veģetācijas raksturojumam, gan ievākti augšņu paraugi. PIELIKUMI Augsnes radioaktivitātes monitorings 13 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.1 Pielikums Nr.1 Augsnes radioaktivitātes monitoringa paraugu ņemšanas vietas 14 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.2 Pielikums Nr.2 Augsnes radioaktivitātes monitoringa programma 1.tabula Paraugu ņemšanas vieta monitoringa tīkla ietvaros Parametra noteikšanas Koordinātas biežums gadā N.p.k. Vieta 137 90 Cs, Bq/kg, Sr, Bq/kg, platums garums Bq/m2 Bq/m2 1. Ventspils (Lībciems) Z 57016,57’ A 21027,24’ 1 1 2. Liepāja (Cimdenieki) Z 56031,10’ A 21005,22’ 1 1 3. Balvi Z 57007,93’ A 27016,04’ 1 1 4. Salacgrīva Z 57044,42’ A 24024,46’ 1 1 0 0 5. Daugavpils Z 55 51,73’ A 26 32,29’ 1 1 6. Demene Z 55044,12’ A 26031,88' 1 1 7. Baldone „Drukas” Z 56045,47’ A 24018,91’ 1 1 15 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA 2. tabula Paraugu ņemšanas vietas valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektos Koordinātas Parametra noteikšanas biežums gadā N.p.k. Vieta 137 Cs, 232 Th, 238 U, 40 K, 226 Ra, platums garums Bq/kg Bq/kg Bq/kg Bq/kg Bq/kg Radioaktīvo atkritumu glabātava “Radons” Pie kontrolurbuma B-4 (pie 6. 8. Z 56045,841 A 24019,595 2 2 2 2 2 tvertnes) 9. Pie 7.tvertnes Z 56045,822 A 24019,706 2 2 2 2 2 10. Pie kontroles zonas vārtiem Z 56045,843 A 24019,510 2 2 2 2 2 11. Pie 8. kontrolurbuma Z 56045,791 A 24019,339 2 2 2 2 2 Salaspils kodolreaktors (SKR) SKR teritorijā pie bijušās 12. kriogēnās laboratorija Z 56052,13’ A 24023,13’ 1 1 1 1 -- korpusa SKR teritorijā pie -- 13. Z 56052,15’ A 24023,12’ 1 1 1 1 sabrukšanas glabātavas 14. SKR teritorijā pie ūdenstorņa Z 56052,11’ A 24023,09’ 1 1 1 1 -- Ārpus SKR teritorijas pie lielā -- 15. Z 56052,06’ A 24022,42’ 1 1 1 1 grāvja Ārpus SKR teritorijas pie -- 16. Z 56052,22’ A 24023,31’ 1 1 1 1 futbola laukuma Ārpus SKR teritorijas bijušajā -- 17. Z 56052,10’ A 24022,50’ 1 1 1 1 kanalizācijas nosēdlaukā 16 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.3 Pielikums Nr.3 Augsnes radioaktivitātes valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu monitoringa ietvaros izmantojamās metodes N.p.k. Nosakāmais rādītājs Princips Metode 1. Kālijs-40 (K-40) īpatnējā LVS 257:2000 e Gamma spektrometrija radioaktivitāte 2. Rādijs-226 (Ra-226) LVS 257:2000 e Gamma spektrometrija īpatnējā radioaktivitāte 3. Cēzijs-137 (Cs-137) LVS 257:2000 e Gamma spektrometrija īpatnējā radioaktivitāte 4. Torijs-232 (Th-232) LVS 257:2000 e Gamma spektrometrija īpatnējā radioaktivitāte 5. Urāns-238 (U-23) īpatnējā LVS 257:2000 e Gamma spektrometrija radioaktivitāte 17 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Seismisko notikumu monitorings 18 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.4 Pielikums Nr.4 Seismisko staciju izvietojums Seismoloģisko novērojumu stacijas Baltijas virtuālajā seismoloģisko novērojumu tīklā BAVSEN: SLIT (Slītere, Latvija), MEF (Metsahovi, Somija), RAF (Laitila, Somija), MTSE (Matsalu, Igaunija), VSU (Vasula, Igaunija), ARBE (Arbavere, Igaunij),PABE (Paberže, Lietuva), PBUR (Paburģe, Lietuva), SUW (Suwalki, Polija), BSD (BornholmSkovbrynet, Dānija). 19 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.5 Pielikums Nr.5 Latvijas seismiskās stacijas parametri N.p.k. Saīsināts WGS 1984 koordinātas Analogo Stacijas stacijas Sensors ciparu Darbības laiks, gads nosaukums N E nosaukums pārveidotājs 1. Kopš 2006.g. līdz šim Slītere SLIT 57.629 22.291 STS-2/N PS6-SC brīdim 20 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Jūras piekrastes biotopu monitorings 21 ZEMES MONITORINGA PROGRAMMA Pielikums Nr.6 Pielikums Nr.6 Jūras piekrastes biotopu monitoringa stacijas Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam 1.pielikums 4.daļa Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 22 Skaidrojums: Iepriekšējā vides monitoringa programma (t.sk.. bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma) apstiprināta ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 67 un noteica vides novērojumus 2015.-2020. gadā. Lai nodrošinātu novērojumu nepārtrauktību, šajā pielikumā noteikts bioloģiskās daudzveidības monitorings 2021.-2026.gadā, kas uzsākts 2021. gadā atbilstoši tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 23 BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 24 Saturs Ievads ........................................................................................................................................26 1. Likumdošana .........................................................................................................................28

1.1 — LR tiesību akti............................................................................................................... 28

1.1. LR tiesību akti............................................................................................................... 28

1.2 — ES tiesību akti ............................................................................................................... 29

1.2. ES tiesību akti ............................................................................................................... 29

1.3 — Starptautiskās konvencijas ............................................................................................ 31

1.3. Starptautiskās konvencijas ............................................................................................ 31 2. Natura 2000 vietu monitorings...............................................................................................33

2.1 — Monitoringa tīkls........................................................................................................... 33

2.1. Monitoringa tīkls........................................................................................................... 33

2.2 — Parametri, regularitāte un metodika .............................................................................. 33

2.2. Parametri, regularitāte un metodika .............................................................................. 33 3. Valsts (fona) monitorings .......................................................................................................35

3.1 — Monitoringa tīkls........................................................................................................... 37

3.1. Monitoringa tīkls........................................................................................................... 37

3.2 — Parametri, regularitāte, metodika .................................................................................. 38

3.2. Parametri, regularitāte, metodika .................................................................................. 38 4. Speciālais monitorings ...........................................................................................................39

4.1 — Monitoringa tīkls........................................................................................................... 39

4.1. Monitoringa tīkls........................................................................................................... 39

4.2 — Parametri, regularitāte, metodika .................................................................................. 39

4.2. Parametri, regularitāte, metodika .................................................................................. 39 5. Invazīvo sugu monitorings .....................................................................................................40

5.1 — Monitoringa tīkls........................................................................................................... 41

5.1. Monitoringa tīkls........................................................................................................... 41

5.2 — Parametri, regularitāte, metodika .................................................................................. 41

5.2. Parametri, regularitāte, metodika .................................................................................. 41 PIELIKUMI ..............................................................................................................................42 Natura 2000 vietu monitorings ..................................................................................................43 Natura 2000 teritoriju tīkls Latvijā ...................................................................................... 44 Natura 2000 monitoringa programma ................................................................................. 46 Valsts (fona) monitorings...........................................................................................................49 Valsts (fona) monitoringa programma ................................................................................. 50 Speciālais monitorings ...............................................................................................................63 Speciālā monitoringa programma ........................................................................................ 64 Invazīvo sugu monitorings .........................................................................................................70 Invazīvo sugu monitoringa programma ............................................................................... 71 BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 25 Ievads Bioloģiskā daudzveidība šīs programmas izpratnē ir sugu un biotopu daudzveidība visos Latvijā sastopamajos un Latvijai raksturīgajos ekoloģiskajos kompleksos. Programma izstrādāta tā, lai saskaņā ar to, varētu izpildīt Latvijas Republikas tiesību aktu, Eiropas savienības (turpmāk – ES) direktīvu un starptautisko konvenciju prasības attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības monitoringu. Programma ir sadalīta vairākos līmeņos (skat.1.att.) un paredz bioloģiskās daudzveidības monitoringa veikšanu visā Latvijas teritorijā, vienlīdz labi pārstāvot sugas un biotopus aizsargājamās teritorijās un ārpus tām. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas mērķi: 1) sniegt informāciju par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli un izmaiņām Natura 2000 vietās; 2) sniegt informāciju par sugu populāciju lieluma un biotopu platību izmaiņu tendencēm valstī; 3) noteikt dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz novērojamiem biotopiem un sugām; 4) sniegt informāciju par invazīvo sugu izplatību un populāciju lieluma (vai relatīvā lieluma), kas ir reprezentatīvas visai valsts teritorijai kopumā, izmaiņām. Lai nodrošinātu šo mērķu īstenošanu, bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu iedala četrās sadaļās: 1) Natura 2000 vietu monitorings; 2) valsts (fona) monitorings; 3) speciālais monitorings; 4) invazīvo sugu monitorings. Programmas ieviešanu koordinē Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – DAP). Bioloģiskās daudzveidības monitorings ir būtisks arī klimata pārmaiņu kontekstā, tāpēc “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam” 76, ko Ministru kabinets (turpmāk – MK) apstiprināja 2019. gada 17. jūlijā, paredzēti vairāki pasākumi, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un monitoringu. Iespējamās izmaksas uz vienību Retumi 1. Natura 2000 vietu monitorings: dažādi Vietu PARAMETRI: Klātbūtne, skaits (min-max) specifisks Dispersās vērtības 2. Valsts (fona) monitorings: g.k. katru gadu Latvijas PARAMETRI: Skaits (precīzs),daudzveidība mērogs Dispersās vērtības 3. Padziļināts monitorings: g.k. katru gadu Latvijas PARAMETRI: Reprodukcijas sekmes un citas detaļas mērogs Dispersās vērtības 4. Invazīvo sugu monitorings: dažādi 76 Pieejams tiešsaistē: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308 BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 26 Latvijas PARAMETRI: Sugu sastopamība un izplatība u.c. mērogs Darba apjoms kopā 1. attēls. Latvijas bioloģiskās daudzveidības monitoringa līmeņi BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 27 1. Tiesību akti 1.1. nacionālie tiesību akti 1) Vides aizsardzības likums 17.pantā noteiktas vispārējas vides monitoringa prasības valstī. Vides monitoringa mērķis ir noteikt vides stāvokli, izvērtēt tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti. 2) Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 32.1 pantā noteikts, ka DAP organizē un koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu. Likuma 13.pants paredz, ka aizsargājamās teritorijas robežas, zonējumu un kategoriju var mainīt, ja zinātniskie pētījumi, monitoringa dati vai aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas pasākumu monitorings apliecina, ka esošā kategorija, zonējums un attiecīgais aizsardzības režīms neatbilst teritorijas izveidošanas mērķiem. 3) Sugu un biotopu aizsardzības likums Sugu un biotopu aizsardzības likuma mērķi: - nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus; - regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību; - veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām; - regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību; - nodrošināt nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai skaitliski uzturētu savvaļā dzīvojošo savvaļas putnu sugu populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes un kultūras prasībām, un ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim. Sugu un biotopu monitoringu un uzskaiti nosaka likuma V nodaļa. 4) Medību likums Likuma 20.pants nosaka, ka medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli novērtē Valsts meža dienests, kas to dara saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2018. gada 20. jūnija apstiprināto kārtību Nr. 18 “Medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanas un pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanas metodika”. 5) Augu aizsardzības likums Likuma 4. pants nosaka, ka Valsts augu aizsardzības dienests savu uzdevumu veikšanai veic MK noteikto invazīvo augu sugu izplatības monitoringu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, izveido un uztur datubāzi par invazīvo augu sugu izplatību un veic MK noteikto invazīvo augu sugu izplatības valsts uzraudzību un kontroli. Likuma 5. pants nosaka, ka MK augu aizsardzības jomā izdod noteikumus par kārtību kādā tiek veikts invazīvo augu sugu monitorings, valsts uzraudzība un kontrole. Likuma 18. 2 pants nosaka, ka Valsts augu aizsardzības dienests veic invazīvo augu sugu izplatības monitoringu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, bet informāciju par invazīvo augu sugu izplatību pārējās zemes lietošanas mērķu grupās Valsts augu aizsardzības dienestam sniedz valsts pārvaldes iestādes MK noteiktajā kārtībā. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 28 6) MK 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1165 „Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)”; 7) MK 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”; 8) MK 2017.gada 20. jūnija noteikumi Nr.350 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Veicot monitoringu, ir jāiegūst informācija par noteikumos minēto biotopu izplatību, stāvokli un izmaiņas tendencēm. 9) MK 2000.gada 14.novembra noteikumi Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Bioloģiskās daudzveidības monitoringam ir jāsniedz informācija par noteikumos minēto sugu izplatību, populāciju stāvokli un izmaiņu tendencēm, kā arī par ierobežoti izmantojamo sugu ieguves apjomiem. 10) MK 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr.467 “Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi”. 11) MK 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr.468 “Invazīvo augu sugu saraksts”.

1.2 — Eiropas Savienības tiesību akti

1.2. Eiropas Savienības tiesību akti 1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobra), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā. Saskaņā ar direktīvas 8.panta pirmo daļu, dalībvalstis nodrošina ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmu izveidi, lai izveidotu saskaņotu un visaptverošu ūdens resursu stāvokļa pārskatu katrā upju baseinu apgabalā. Minētajai monitoringa programmai jāsāk darboties ne vēlāk kā sešus gadus pēc šīs direktīvas stāšanas spēka, ja vien attiecīgajos tiesību aktos nav noteikts citādi. Monitorings jāveic saskaņā ar direktīvas V pielikuma prasībām, kurā detalizēti aprakstīta veicamā monitoringa metodika. 2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009.gada 30.novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva). Direktīva attiecas uz visu savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas to dalībvalstu teritorijā. Direktīvā atrunāta šo sugu aizsardzība, pārzināšana un uzraudzīšana, un noteiktas to izmantošanas normas (direktīvas 1.panta pirmā daļa). Saskaņā ar 1.panta otro daļu šī direktīva attiecas uz putniem, putnu olām un putnu dzīvotnēm. Saskaņā ar direktīvas 4.panta pirmo daļu sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā. Šim nolūkam jāapzina: - sugas, kurām draud izzušana; - sugas, kuras ir neaizsargātas pret dažām izmaiņām savās dzīvotnēs; - sugas, kuras savas skaitliski mazās populācijas vai ierobežotās vietējās izplatības dēļ uzskatāmas par retām sugām; - citas sugas, kuras īpaši jāsaudzē to dzīvotņu īpatnību dēļ. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 29 Veicot novērtēšanu, par pamatu ņem populācijas attīstības tendences un svārstības. Saskaņā ar direktīvas 12.panta pirmo daļu reizi sešos gados dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to pasākumu īstenošanu, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu. 3) Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva). Direktīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskos biotopus un savvaļas dzīvniekus un augus Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums (2.panta pirmā daļa). Saskaņā ar direktīvas 2.panta otro daļu, pasākumus, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, izstrādā tā, lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā nozīmīgas. Tādējādi arī veicamajiem monitoringa pasākumiem jābūt atbilstošiem šajā direktīvas normā uzstādītajam mērķim – dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai. Sugām labvēlīgs aizsardzības statuss nozīmē: - sugas populācijas dinamikas dati rāda, ka tā ilgtermiņā spēj pastāvēt dzīvotspējīga kā vitāla sastāvdaļa tās dabiskajās dzīvotnēs, - sugas areāls ir stabils un tāds paredzams arī pārskatāmā nākotnē, - pastāv un iespējams, ka turpinās pastāvēt pietiekami liela sugas dzīvotnes platība, lai uzturētu tās populāciju ilgtermiņā. Biotopiem (Dzīvotnēm) labvēlīgs aizsardzības statuss nozīmē: - biotopa areālam un aizņemtajām platībām ir jābūt stabiliem vai jāpaplašinās, -biotopam jāpiemīt tā specifiskajai struktūrai un funkcijām, kas vajadzīgas tā ilgtspējīgai pastāvēšanai, t.sk., labvēlīgā aizsardzības stāvoklī jābūt arī no biotopa atkarīgajām lietussargsugām (typical species).77 Saskaņā ar direktīvas 11.pantu dalībvalstis veic 2.pantā minēto dabisko biotopu un sugu aizsardzības statusa uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem dabisko biotopu veidiem un prioritārajām sugām. Šāda veida uzraudzība šīs direktīvas kontekstā ietver sevī monitoringa pasākumus. Saskaņā ar direktīvas 9.pantu Eiropas komisija (turpmāk – EK) saskaņā ar 21.pantā izklāstīto procedūru regulāri pārskata Natura 2000 tīkla nozīmi direktīvas 2. un 3.pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Šajā sakarā var lemt par īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrošanu no šādu teritoriju saraksta, ja to attaisno dabiska attīstība, kas novērota saistībā ar 11.pantā paredzētajiem uzraudzības pasākumiem. Tādējādi dabisko biotopu un sugu aizsardzības statusa monitorings ir būtisks arī šādā kontekstā. Papildus attiecībā uz direktīvas prasībām tieši sugu aizsardzībai, saskaņā ar direktīvas 12.panta pirmo daļu dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu. Atbilstoši 12.panta ceturtajai daļai Dalībvalstīm jāizveido sistēma, lai kontrolētu IV pielikuma a) daļā uzskaitīto dzīvnieku sugu īpatņu nejaušas sagūstīšanas un nonāvēšanas gadījumus. Ņemot vērā savākto informāciju, 77 https://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/ROKASGR_biotopi_LV.pdf BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 30 dalībvalstis veic turpmāku izpēti vai piemēro aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka nejaušas sagūstīšanas un nonāvēšanas gadījumiem nav būtiska negatīva ietekme uz attiecīgajām sugām. Saskaņā ar direktīvas 17.panta pirmo daļu reizi sešos gados dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to pasākumu īstenošanu, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj informāciju par 6.panta daļā minētajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī novērtējumu par to, kāda ir šo pasākumu ietekme uz I pielikuma dabisko biotopu veidu un II pielikuma sugu aizsardzības statusu, un iekļauj 11.pantā minēto uzraudzības pasākumu galvenos rezultātus. Ziņojumu, kas sagatavots atbilstoši komitejas izstrādātai formai, nosūta Komisijai un dara publiski pieejamu. Ziņojumā ir jānorāda nepieciešamais (populācijas, areāla, platības) apjoma minimums, lai suga un biotops varētu pastāvēt ilgtspējīgi. Šāda pieeja sasaucas ar vispārēju dažādos politikas un plānošanas dokumentos norādīto dabas aizsardzības mērķi: „apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos”, ko, protams, nav iespējams apturēt, ja aizsardzība nenodrošina ilgtspējīgu sugas vai biotopa pastāvēšanu. Praktiski tas nozīmē, ka daļu no sugām un biotopiem nav iespējams pasargāt no izzušanas, ja aizsargā tikai atlikušo daļu – vajadzīgs atjaunot jau izzudušās sugas populācijas, biotopa platības vai kvalitātes daļu tādā mērā, lai tā pēc tam varētu pastāvēt ilgtspējīgi. 4) EK 2020. gada 20. maija paziņojums “ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu". Paziņojumā ir iekļauts mērķis, ka visas aizsargājamās teritorijas tiek efektīvi pārvaldītas, nosakot skaidrus saglabāšanas mērķus un pasākumus, kā arī nodrošinot to pienācīgu uzraudzību jeb monitoringu. 5)EK 2020.gada 15.oktobra ziņojums “Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā. Ziņojums par Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā aizsargāto sugu u dzīvotņu veidu stāvokli un tendencēm 2013.-2018.gadā". Ziņojumā uzsvērts, ka dalībvalstīm jāturpina uzlabot savas monitoringa sistēmas un to kvalitāte, lai tās varētu izmantot turpmāko ziņojumu sagatavošanā. 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Regulas 14. pants nosaka, ka ir jāveic invazīvo svešzemju sugu monitorings.

1.3 — Starptautiskās konvencijas

1.3. Starptautiskās konvencijas 1) 1995.gada 1.novembra Līgums par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (noslēgts saskaņā ar Bonnas konvencijas 4.pantu). Pieņemts ar MK 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.629 „Par līgumu par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību”. Šis līgums uzliek valstij noteiktas saistības migrējošo ūdensputnu aizsardzībai (līguma III pants). Līguma III pants nosaka, ka katrai Pusei jāierosina un jāatbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumi, tostarp saskaņotas monitoringa metodes, savstarpēja sadarbība pētījumos un monitoringā. Jāpaaugstina zināšanas un izpratne par migrējošajiem ūdensputniem, informācijas apmaiņa par pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem.” 2) 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro parakstītā Konvencija par bioloģisko daudzveidību (likums Saeimā pieņemts 1995.gada 31.augustā). Konvencijas uzdevums ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana, godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšana, iegūto labumu sadale, ietverot gan BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 31 pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu. Monitoringa veikšanas nepieciešamība noteikta šīs konvencijas 7.pantā un pirmajā pielikumā. 3) 1992.gada Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (likums Saeimā pieņemts 1994.gada 3.martā) (Helsinku konvencija). Konvencijas mērķis ir samazināt, aizkavēt un novērst Baltijas jūras vides piesārņošanu. Lai konstatētu piesārņojumu un izpildītu šīs konvencijas prasības, nepieciešams veikt monitoringa pasākumus. Prasības vides ekspertīzei un monitoringam ietvertas konvencijas sestā pielikuma trešajos noteikumos. Konvencija ietver arī pasākumus Baltijas jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un monitoringam. 4) 1991.gada 4.decembra Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā. Pieņemts ar MK 2003.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.10 „Noteikumi par līgumu par sikspārņu aizsardzību Eiropā” (noslēgts saskaņā ar Bonnas konvencijas 4.pantu). Šis līgums uzliek valstij noteiktas saistības sikspārņu aizsardzības nodrošināšanai (līguma III pants). Līguma III panta septītā daļa nosaka, ka katrai Līgumslēdzējas pusei jāatbalsta pētījumu programmas, saistītas ar sikspārņu aizsardzību un apsaimniekošanu. Līgumslēdzējas pusēm jāinformē vienai otru par šīm pētījumu programmām un jākoordinē šie pētījumi un aizsardzības programmas. 5) 1979.gada 16.septembra Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (likums Saeimā pieņemts 1996.gada 17.decembrī). Bernes konvencijas mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība. Konvencijas otrais pants nosaka, ka dalībvalstis uzņemsies vajadzīgos pasākumus savvaļas floras un faunas populāciju uzturēšanai tādā līmeni vai piemēros tam līmenim, kurš atbilst ekoloģiskajam, zinātniskajam un kultūras prasībām, tai pašā laikā ņemot vērā ekonomiskās un rekreācijas prasības un vietēja mēroga apdraudētu pasugu, varietāšu un formu vajadzības. Monitoringa nepieciešamība konvencijā nav tieši noteikta. 6) 1979.gada 23.jūnija Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (likums Saeimā pieņemts 1999.gada 11.martā). Konvencijas mērķis ir saglabāt un aizsargāt migrējošās savvaļas dzīvnieku sugas. Konvencija nosaka nepieciešamību novērtēt migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības statusu, kas tādejādi ir šajā konvencijā precīzi nenodefinētā monitoringa priekšmets. 7) 1971.gada 2.februāra Ramsāres konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (likums Saeimā pieņemts 1995.gada 29.martā). Konvencijas mērķis ir aizsargāt starptautiskas nozīmes mitrājus - īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi. Atbilstoši konvencijas 3.panta pirmajai daļai līgumslēdzējām pusēm jāformulē un jārealizē sava plānošana tā, lai veicinātu "Starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā" ietverto mitrāju aizsardzību un iespējami saprātīgu to izmantošanu savā teritorijā. Saskaņā ar 3.panta otro daļu katrai līgumslēdzējai pusei jānodrošina tāda situācija, lai operatīvi saņemtu informāciju, ja tās teritorijā esošā un sarakstā iekļautā mitrāja ekoloģiskais raksturs ir mainījies, mainās vai iespējami mainīsies sakarā ar tehnoloģiskajiem procesiem, piesārņojumu vai citāda veida cilvēka iejaukšanos. Līdz ar to šī norma ir pamats Latvijas Starptautiskās nozīmes mitrāju pastāvīgam monitoringam. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 32 2. Natura 2000 vietu monitorings Latvijā noteiktas 333 Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000), no kurām 7 ir aizsargājamās jūras teritorijas, bet 326 ir sauszemes aizsargājamās teritorijas. Natura 2000 teritorijās jānodrošina labvēlīgs aizsardzības statuss (t.i. nodrošināt, ka populācijas vai platības ir stabilas vai palielinās) sugām un biotopiem, kuru dēļ šīs vietas ir izvēlētas. Lai varētu pārbaudīt, vai šāds statuss tiek nodrošināts, ir jāveic šo sugu un biotopu monitorings katrā Natura 2000 vietā. Natura 2000 monitoringa ietvaros: 1) DAP organizē sauszemes Natura 2000 monitoringu iegūstot datus par sugu populāciju un biotopu platību izmaiņām Natura 2000 vietās. Prioritāri iegūstama informācija par tām sugām un biotopiem, kuru aizsardzībai teritorijas noteiktas kā Natura 2000 vietas; 2) LHEI īsteno monitoringu Latvijas jūras piekrastes un atklātajā daļā. Natura 2000 monitorings Latvijas jūras piekrastes un atklātajā daļā aprakstīts Ūdeņu monitoringa programmas Jūras vides monitoringa programmas sadaļā. Natura 2000 monitoringa veikšanas gaitā iegūto informāciju par sugu populāciju un biotopu platību izmaiņām Natura 2000 vietās apkopo 6 gadu periodā. Beidzoties kārtējam sešu gadu ciklam (iepriekšējais periods 2013.-2018.gads) tiek veiktas izmaiņas Natura 2000 datu bāzē, tomēr izmaiņas Natura 2000 datu bāzē tiek ieviestas arī ātrāk, ja sugu monitorēšanas biežums nav noteikts katru gadu.

2.1 — Monitoringa tīkls

2.1. Monitoringa tīkls Monitorings tiek veikts visās Natura 2000 teritorijās Latvijā (Pielikums Nr.1). Biotopus un sugu atradnes (izņemot putnus) prioritāri ieteicams apsekot, ņemot vērā Natura 2000 datu bāzi (http://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/n2000/) un tajā norādītās sugas un biotopus, kuru aizsardzībai teritorija izveidota, kā arī papildus monitorējamo sugu un teritoriju saraksti ir iekļauti jau attiecīgo sugu grupu metodikās (Pielikums Nr.2) un nepieciešamie monitoringa veidi norādīti izstrādātajos dabas aizsardzības plānos. Primāri monitorējamo biotopu saraksts katrai Natura 2000 teritorijai nosakāms 2022. gadā, ņemot vērā biotopu kartēšanas laikā iegūtos datus, atbilstoši kuriem būs nepieciešams precizēt arī Natura 2000 datu bāzi, jo atbilstoši jaunākajiem datiem ir pārskatāmi teritoriju izveides mērķi, biotopu aizņemtās platības un reprezentivitāte valsts līmenī. Attiecībā uz putnu sugām, ir jāveic gan putnu monitoringa metodikas Natura 2000 teritorijās ir aktualizēšana, kā arī vienlaicīgi ir nosakāms monitorējamo Natura 2000 teritoriju saraksts putnu sugām.

2.2 — Parametri, regularitāte un metodika

2.2. Parametri, regularitāte un metodika Monitoringa ietvaros tiek reģistrētas visas Putnu direktīvas I pielikuma, SPA (Special Protection Areas, angl.) “trigger" sugas un Biotopu direktīvas I pielikuma biotopi un II, V pielikuma sugas, par katru no vienībām (suga vai biotops Natura 2000 vietā) aizpildot anketu. Visās Natura 2000 vietās paredzēts veikt monitoringu vismaz vienu reizi sešu gadu ciklā (Pielikums Nr.2). Atkāpe ir attiecībā uz zīdītājiem (sikspārņiem), abiniekiem (smilšu krupis, ugunskrupis) un rāpuļiem (purva bruņurupucis, lielais tritons). Migrējošajiem sikspārņiem, veicot novērojumus vienu reizi sešos gados, var iegūt neraksturīgi augstus vai zemus populāciju vērtējumus. Tāpēc šie parametri būtu jāmēra biežāk nekā vienu reizi sešu gadu periodā un Natura 2000 datu bāzē jāuzrāda minimālie un maksimālie rādītāji visā sešu gadu ciklā, atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols" uzkrātajiem datiem par katru uzskaiti vai novērojumu sešu gadu periodā. Iepriekšējā perioda ciklā tika BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 33 konstatēts, ja abinieku un rāpuļu monitorings tiek veikts vienu reizi 6 gados, tad netiek iegūti praktiski nekādi dati par īstermiņa tendencēm, par kurām jāsniedz dati EK Biotopu direktīvas ziņojumā. Lielākā problēma šajā ziņā ir visvairāk apdraudētajiem abiniekiem - smilšu krupim un ugunskrupim, jo to vidējais dzīves ilgums ir 3-5 gadi un to populācija 6 gadu laikā var izzust. Tāpat katru gadu nepieciešams monitorēt DP “Silene" atjaunoto purva bruņurupuča populāciju un labākās lielā tritona populācijas Natura 2000 teritorijās (Gaujas NP, DP “Silene"). Biotopu monitoringā jāizmanto aktualizētās ES nozīmes biotopu inventarizācijas un monitoringa anketas. Lauka darbi veicami saskaņā ar VARAM 2016.gada 22.jūlija apstiprināto “Eiropas Savienības nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darba organizācijas metodiku", ja tiek darbu procesā tiek secināts, ka inventarizācijas un monitoringa anketās iztrūkst kāda būtiska informācijas kopa, tad tās atbilstoši precizējamas. Pašreiz biotopu kartēšanas anketas eksperti lauka apstākļos aizpilda papīra veidā, pēc tam tiek veikta šo anketu digitizācija jeb ievade dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols", līdz ar to tuvākajā nākotnē būtu vēlams un nepieciešams izstrādāt rīkus, kas ļautu ekspertam, monitorējot vai kartējot biotopu, anketu ievadīt uzreiz datubāzē. Natura 2000 vietu monitoringa ietvaros sugu un biotopu monitorings tiek veikts saskaņā ar Pielikumu Nr.2. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 34 3. Valsts (fona) monitorings Valsts (fona) monitoringa mērķis ir sniegt informāciju par sugu populāciju lieluma (vai relatīvā lieluma) un biotopu platību izmaiņu tendencēm valstī. Atšķirībā no Natura 2000 vietu monitoringa, kurš tiek veikts tikai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, valsts (fona) monitorings nodrošina sugu un biotopu monitoringu, kas ir reprezentatīvs visai valsts teritorijai kopumā. Monitorings dod datus nevis tikai par vienu sugu vai biotopu, bet gan par plašāku kompleksu vērtībām, kuru nozīmīga daļa atrodas ārpus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, t.sk., Natura 2000. Valsts (fona) monitoringa ietvaros: 1) DAP organizē valsts (fona) monitoringu, iegūstot datus par sugu populāciju lieluma (vai relatīvā lieluma) un biotopu platību izmaiņām valsts iekšzemē; 2) Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” (turpmāk – LHEI) īsteno monitoringu Latvijas jūras piekrastes un atklātajā daļā. Valsts (fona) monitorings Latvijas jūras piekrastes un atklātajā daļā aprakstīts Ūdeņu monitoringa programmas Jūras vides monitoringa programmas sadaļā. Valsts (fona) sugu (putnu, zīdītāju, abinieku u.c.) monitorings nav sugu specifisks, tā ietvaros tiek reģistrētas visas sastaptās sugas. Monitoringa aktivitāte, veikta pēc vienas metodes un, izmantojot vienu un to pašu monitoringa staciju tīklu, dod informāciju par daudzām sugām (pašreiz aizsargājamām, potenciāli aizsargājamām nākotnē, kā arī par sugām ar augstu bioindikācijas potenciālu). Valsts (fona) monitorings nav arī biotopu (ekosistēmu) specifisks, bet iegūtos rezultātus iespējams pēc šīm pazīmēm klasificēt. Tā kā monitoringa staciju izvēle notiek, izmantojot nejaušības principu, pie adekvāta parauglaukumu/staciju skaita, tās nosedz visus Latvijā sastopamos biotopus proporcionāli to sastopamībai valstī, vienmērīgi visā valsts teritorijā, kā arī pārstāv dažādas ainavas (biotopu mozaīkas ar dažādu fragmentācijas līmeni). Valsts (fona) monitoringa rezultātā iegūtie dati par sugām un biotopiem ārpus Natura 2000 teritorijām ir nepieciešami ziņojuma sagatavošanai 2025.gadā EK par Biotopu direktīvas pielikumos esošo sugu un biotopu stāvokli visā Latvijas teritorijā saskaņā ar Biotopu direktīvas 17.pantu. Ziņojums EK sagatavojams arī saskaņā ar Putnu direktīvas 12.pantu par visu savvaļas putnu sugu populāciju izmaiņām. Valsts (fona) monitoringa rezultātā tiek iegūt lauka un meža putnu indeksi, kas tiek izmantoti kā rīcības virziena mērķa indikatori arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam, tiek sniegti kā vides indikatoru rādījumi attiecībā uz Lauku attīstības programmas ieviešanu, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, Eiropas Komisijai. Paralēli iepriekšējā monitoringa ciklā uzsākts aprēķināt indeksus arī attiecībā uz citām organismu grupām, ko nepieciešams ziņot dažādām starptautiskām organizācijām. Ar valsts (fona) monitoringu tiek uzraudzīta: 1) sugu populāciju dinamika; 2) sugu izplatība – reprezentatīvi izvēlēts paraugu ņemšanas vietu tīkls valsts (fona) monitoringā ļauj aplēst arī biežāk sastopamo sugu izplatību, taču pilnvērtīga aina iegūstama tikai regulāri atjaunojot sugu izplatības atlantus, tādēļ kā valsts (fona) monitoringa sastāvdaļa iekļauts Latvijas ligzdojošo putnu atlants (http://www.lob.lv/lv/atlants/rezultati.php) (Pielikums Nr.3 - Valsts (fona) monitoringa tabula 2.1.6. punkts). Līdzīgu izplatības atlantu veidošana ir rekomendējama arī citām organismu grupām; BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 35 3) sugu dzīvotņu stāvoklis – tiek uzraudzīts vairākos veidos: sugu apsekojumos tiek izdarītas piezīmes par to dzīvotnēm, daļai sugu dzīvotnes sakrīt ar noteiktiem biotopiem, kas tiek uzraudzīti biotopu monitoringā, daļai sugu, kam dzīvotnes ir plašākas ainavas vienības, ir izmantojami ārpus programmas vākti dati citos monitoringos vai datu bāzēs, piemēram, CORINE, Meža Valsts reģistrs. Attīstot valsts (fona) monitoringa programmu, būtu nepieciešams veikt: 1) biotopu izplatības un kopplatības monitoringu – reprezentatīvi izvēlēts paraugu ņemšanas vietu tīkls valsts (fona) monitoringā ļauj aplēst vai izskaitļot arī biežāk sastopamo biotopu izplatību un kopplatību. Pēc ES nozīmes biotopu kartēšanas visā valsts teritorijā būs pieejams visaptverošs un pilnīgs biotopu kartējums, šajā monitoringa periodā ir iespējams arī uzraudzīt, kas notiek ar zināmajām biotopa platībām, tā konstatējot arī izplatības izmaiņas. Šādas darbības ir paredzētas valsts (fona) monitoringā iekļautajā pasākumā - Biotopu platību uzraudzība (Pielikums Nr.3 - Valsts (fona) monitoringa tabula 6.9. punkts). Biotopu platību izmaiņu uzraudzību paredzēts balstīt galvenokārt uz vizuālu attālās izpētes datu pārbaudi un salīdzinājumu ar agrākiem attālās izpētes datiem un pēdējiem kartēšanas rezultātiem, kā arī uz dažādu valsts reģistru (piemēram, LAD, VMD u.c.) datu salīdzināšanu ar pēdējiem kartēšanas datiem. 2) biotopu struktūru, funkciju un lietussargsugu monitoringu – tiek uzraudzītas tādu funkciju kvalitāte, t.sk. lietussargsugu kontekstā, kas apzināmas atsevišķa biotopa fragmenta ietvaros. Taču funkciju jautājums attiecināms arī uz mijiedarbību starp biotopu fragmentiem plašākā ainavā un tas ir jautājums, kas varētu būt risināms arī ārpus šīs programmas ietvariem, speciālos pētījumos ainavekoloģiskā skatījumā. Līdzīgi kā biotopu Natura 2000 monitoringā (2.1.nodaļa) arī valsts (fona) monitoringā 2022. gadā ir jāizstrādā un jānosaka primāri monitorējamo biotopu saraksts, jāizstrādā to monitorēšanas vietu plāns, metodika jāpapildina ar lietussargsugu (Typical species) monitoringu. 3) esošajās monitoringa metodikās jāintegrē vai tās jāpapildina ar metodēm un rīkiem, kas vērsti uz sugu ģenētiskās daudzveidības noskaidrošanu un ģenētisko monitoringa metožu iekļaušanu esošajās metodikās. Ģenētiskās monitoringa metodes iepriekšējā monitoringa ciklā jau tika izmantotas, piemēram, abinieku un rāpuļu monitoringā, nosakot ezera vardes klātbūtni un izplatību Daugavas un Lielupes baseinos un purva bruņurupuča klātbūtni 4 parauglaukumos ar vēsturiskiem vai neseniem šīs sugas novērojumiem, izmantojot vides DNS paraugu ievākšanu un analīzi. Pieejamo resursu un finansējuma efektīvas izmantošanas ziņā arī turpmāk pirms purva bruņurupuča populācijas monitoringa jaunu parauglaukumu noteikšanas, ir nepieciešams veikt sākotnējo monitoringu, izmantojot vides DNS. Vienlaikus, izmantojot šo metodi purva bruņurupuča klātbūtnes noteikšanai, iespējams ievākt papildus paraugus un noteikt invazīvā sarkanausu bruņurupuča (Trachemys scripta elegans) izplatību. Pēc vides DNS izmantošanai zivju, vēžu un nēģu (tostarp invazīvo sugu) monitoringā metodikas izstrādes un tās aprobācijas ir veicams metodiku izmaksu un efektivitātes salīdzinājums un attiecīgi pielietoto metožu pilnīga vai daļēja aizstāšana. 4) plānojot valsts (fona) monitoringu nākamajam monitoringa periodam, lai efektīvāk izmantotu finanšu, laika un cilvēkresursu, jāņem vērā, ka dati par atsevišķu biotopu vai sugu grupu var tikt iegūti īstenojot ne tikai kādu no Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas apakšprogrammām, bet arī īstenojot citas Vides monitoringa programmas, piemēram, plānots sadarboties ar Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru” (turpmāk – LVĢMC) un izvērtēt iespējas saldūdens biotopu monitoringu vai kādu daļu no tā integrēt virszemes ūdeņu monitoringa programmā, tādējādi ziņojuma sagatavošanā EK tiktu izmantoti arī Ūdens struktūrdirektīvā noteiktie dati. Valsts (fona) monitoringa kā viena no apakšprogrammām ir iekļauts meža bioloģiskās daudzveidības monitorings, kas tiek veikts Nacionālā meža monitoringa ietvaros un par kuru atbild ZM un to īsteno LVMI “Silava”. Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa mērķis ir sniegt meža nozarei BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 36 informāciju par vairākiem svarīgiem meža bioloģiskās daudzveidības aspektiem, iegūt fona informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt pārmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas meža apsaimniekošanu. Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa informācija tiek iegūta ģenētiskā, ekosistēmas un ainavu līmenī. Valsts (fona) monitoringa kā viena no apakšprogrammām ir iekļauts sabiedriskais monitorings, kas pašlaik jau ir ļoti nozīmīgs datu avots, kā arī paredzams, ka turpmāk tā nozīme tikai pieaugs, piemēram, Putnu direktīvas ziņojuma sagatavošanā par 2013.-2018.gadu putnu populācijas lielums par 114 no 205 sugām (56%) tika aprēķināts balstoties uz sabiedriskā monitoringa datiem, kas tiek apkopoti portālā Dabasdati.lv un pēc to pārbaudes un verificēšanas integrēti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Šajā monitoringa periodā tiek plānots attīstīt un izveidot jaunas sabiedriskā monitoringa datu ievākšanas un apkopošanas platformas, kas tiks sasaistītas ar dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols”, piemēram, dižkoku, zīdītāju, invazīvo sugu rīki. Sabiedriskajā monitoringā iegūtie dati tiek izmantoti arī speciālā (4.nodaļa), invazīvo sugu (5.nodaļa) un Natura 2000 vietu (2.nodaļa) monitoringā.

3.1 — Monitoringa tīkls

3.1. Monitoringa tīkls Valsts (fona) monitoringu parauglaukumu skaitam ir jābūt pietiekami lielam un tiem jābūt vienmērīgi izvietotiem visā valsts teritorijā, kā arī tiem jābūt pārstāvētiem visos biotopos proporcionāli to sastopamībai valstī. Lai to nodrošinātu, parauglaukumu izvēlē obligāts ir nejaušības princips. Iespējamie monitoringa staciju izvietojuma varianti: 1) Sistemātiskā izvēle. 5x5km kvadrāti, kuros atradīsies monitoringa parauglaukumi, tiek noteikti izvēloties pēc Latvijas karšu nomenklatūras (TKS – 93, LKS – 92 koordinātu sistēmā, atbilstoši MK 2011. gada 15. novembra noteikumiem Nr. 879 “Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi”) visu 25x25 km karšu lapu centrālos kvadrātus. Alternatīvi iespējams izvēlēties divus 5x5 km kvadrātus katrā 25x25 km lapā, no kuriem viens ir prioritārais un otrs sekundārais. Sekundāro izmanto tad, ja primārais kādu iemeslu dēļ ir nepieejams. Abu minēto monitoringa staciju tīklu piemēri doti 2.attēlā. Transektu izvietošanai 5x5 km kvadrātu iekšienē tiek nejauši izvēlēts transekta sākumpunkts. I c-- ,A - ~ ,. ;- 1;..... ,.- ....., / • ~ I( ) . I I . ,. • ·. ' I .~·- 1---;. -r-- . I-' , .,. • I )1 ~~ ['\ . rr - ' BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 37 2.attēls. Monitoringa staciju tīkls, izmantojot sistemātiskās izvēles metodi. Attēlā pa kreisi izvēlēti 25x25 km tīkla centrālie 5x5 km kvadrāti (kods XXXX-33). Attēlā pa labi katrā 25x25 km tīkla vienībā izvēlēti divi 5x5 km kvadrāti: prioritārie (sarkanie, kods XXXX-22) un sekundārie (zaļie, kods XXXX-44) --- I-"'. - I '- , _,,..- \ ~ . I\ .r' ._I-;__ 2) Nejaušā izvēle. Šajā gadījumā 5x5 km kvadrāti vai I\. maršrutu sākumpunkti tiek izlozēti. Nejaušās izvēles / v' a_, ~. .-~ . .-. I piemērs dots 3.attēlā (izvēlēti 100 5x5 km kvadrāti). J I 11 I ~L '-- •'"' \: . : ff I ~~ I"-< " ,,- / ~ 3.attēls. Pilnīgi nejaušas kvadrātu izvēles piemērs --- 3) Stratificētā nejaušā izvēle. Metode līdzīga nejaušai izvēlei, vienīgi izloze tiek izdarīta katrā no stratifikācijas - .---;- 1 I ,._,.,,.,. _ klasēm proporcionāli to aizņemtajai platībai. Stratificētās I'- l / " nejaušās izvēles piemērs, kur 5x5 km kvadrātu izvēlē I./ ~7\ ) ·1I stratifikācijai izmantoti Latvijas ģeobotāniskie rajoni, dots - I' \ . ,., I I 4.attēlā. ~- r: 1,2:..'- 'I fr -1 '--'- 4. attēls. Stratificētās nejaušās izvēles piemērs Monitoringa veikšana jānodrošina vismaz 30 monitoringa stacijās, ja vien tas nav noteikts savādāk, turklāt tā, lai katra no tām atrastos citā 50x50 km kvadrātā, kas vismaz daļēji atrodas valsts teritorijā. Konkrēti monitoringa tīkla nosacījumi bioloģiskās daudzveidības valsts (fona) monitoringam norādīti Pielikumā Nr.3.

3.2 — Parametri, regularitāte, metodika

3.2. Parametri, regularitāte, metodika Valsts (fona) monitoringa ietvaros organismu grupu un biotopu monitorings tiek veikts saskaņā ar Pielikumu Nr.3. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 38 4. Speciālais monitorings Monitoringa mērķis ir sniegt informāciju par ekosistēmās notiekošiem sīkākiem ekoloģiskiem procesiem un organismu savstarpējām atkarībām. Kā monitoringa objekti tiek izvēlētas aizsargājamās sugas, kurām Latvijā ir Eiropas kontekstā nozīmīgas populācijas vai organismi, no kuriem tās ir atkarīgas. Tās liecina arī par citu sugu grupu vai biotopu stāvokli, jo vairums no šīm sugām atrodas ekoloģiskās piramīdas virsotnē vai tuvu tai. Šī monitoringa ietvaros attiecībā uz tām īpaši aizsargājamām putnu sugām, kuru aizsardzībai var dibināt mikroliegumus, plānots novērtēt šī pasākuma nozīmi konkrētās sugas labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanā. Speciālais monitorings tiek veikts arī lineārajos biotopos (upēm un jūras piekrastei), kurus reprezentatīvi nenosedz valsts (fona) monitorings. Šie biotopi ir ļoti dinamiski un mainīgi gan dabisko procesu iedarbības rezultātā, gan arī milzīgās sabiedrības intereses dēļ (apbūve, rekreācija). Pēdējos gados tiek ieviesti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu pasākumi un projektos paredzētie pasākumi, kas vērsti uz biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanu un apsaimniekošanu, līdz ar to speciālā monitoringa ietvaros ir jāuzsāk ieviest biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas, apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes un ietekmju izvērtēšanas monitoringu (Pielikums Nr. 4. 13.punkts). Speciālā monitoringa indikatori sniedz detalizētāku informāciju nekā tikai ‘skaits’ vai ‘klātbūtne’, kas ir indikatori Natura 2000 vietu monitoringa un valsts (fona) monitoringa sadaļās. Speciālā monitoringa indikatori ir, piemēram, sugas reprodukcijas rādītāji, demogrāfiskā struktūra, veģetācijas struktūra u.c.. Speciālā monitoringa ietvaros DAP īsteno arī jūras piekrastes biotopu monitoringu, kas iekļauts un aprakstīts Zemes monitoringa programmas 3.nodaļā. Zemes monitoringa programmas ietvaros šajā monitoringa periodā ir jāizstrādā augsnes bioloģiskās daudzveidības monitoringa metodika.

4.1 — Monitoringa tīkls

4.1. Monitoringa tīkls Tāpat kā valsts (fona) monitoringā arī speciālajā monitoringā jābūt reprezentatīvi pārstāvētai visai valsts teritorijai. Atsevišķos gadījumos parauglaukumu skaits var būt mazāks, kas katram monitoringam norādīts īpaši. Padziļināto monitoringu tā komplicētības dēļ jāveic profesionāliem ekspertiem, tomēr iespējami arī izņēmumi.

4.2 — Parametri, regularitāte, metodika

4.2. Parametri, regularitāte, metodika Monitoringa ietvaros sugu grupu vai biotopu monitorings tiek veikts saskaņā ar Pielikumu Nr.4. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 39 5. Invazīvo sugu monitorings Monitoringa mērķis ir sniegt informāciju par invazīvo sugu izplatību, populācijas lielumu (vai relatīvo lielumu) un to izmaiņām. Monitoringa rezultātiem jābūt reprezentatīviem visai valsts teritorijai kopumā, tiem jākalpo arī kā agrās brīdināšanas sistēmai, kura dod tūlītēju signālu kādas invazīvas sugas apkarošanas uzsākšanai. Monitoringa objekti ir sekojošas invazīvo organismu grupas: augi, kukaiņi, gliemeži, makrozoobentoss, vēži un zivis, endoparazīti, rāpuļi, zīdītāji, putni, Baltijas jūras invazīvās sugas. Tās ir grupētas divās grupās: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (turpmāk - Regula Nr. 1143/2014) iekļautās sugas un invazīvās sugas, kuras atlasītas P.Evarta - -Bundera un līdzautoru (2016) izstrādātajā Invazīvo svešzemju sugu monitoringa programmā. Primāri monitorējamas ir Regulā Nr. 1143/2014 iekļautās sugas, kuras ir konstatētas Latvijā savvaļā, tiek audzētas kā krāšņumaugi vai turētas kā mīļdzīvnieki, kā arī tās, kuras nav konstatētas Latvijā, bet ir sastopamas kādā no boreālā reģiona Eiropas valstīm, attiecīgi, pastāv risks, ka tās relatīvi tuvā laikā var ieviesties Latvijā. Invazīvo sugu monitoringa ietvaros: 1) DAP organizē Invazīvo sugu monitoringu, iegūstot datus par sugu izplatību un populāciju lieluma (vai relatīvā lieluma) izmaiņām Latvijā; 2) LHEI īsteno ūdensaugu un ūdens dzīvnieku monitoringu Latvijas jūras piekrastes un atklātajā daļā. Invazīvo dzīvnieku monitorings Latvijas jūras piekrastes un atklātajā daļā aprakstīts Ūdeņu monitoringa programmas Jūras vides monitoringa programmas sadaļā. Invazīvo sugu monitoringa veikšanas gaitā iegūto informāciju par invazīvo sugu izplatību un populāciju lieluma (vai relatīvā lieluma) izmaiņām Latvijā apkopo 6 gadu periodā. Saskaņā ar Regula Nr. 1143/2014 24.panta 1.punktu līdz 2019. gada 1. jūnijam un pēc tam ik pēc 6 gadiem dalībvalstis atjaunina un nosūta Komisijai ziņojumu, kurā raksturota Regulas Nr. 1143/2014 ieviešana dalībvalstī, tostarp, apraksts par uzraudzības sistēmu, kura izveidota, ievērojot 14. pantu, kā arī par invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai vai kas rada bažas dalībvalstij, esošo izplatību Latvijas teritorijā. Pirmais ziņojuma periods bija 2015.-2018.gads, attiecīgi, nākošais ziņojums EK ir jāiesniedz 2025.gadā. Ziņojumu, kas sagatavots atbilstoši komitejas izstrādātai formai, nosūta EK un dara publiski pieejamu. Invazīvo sugu monitorings kā atsevišķa sadaļa Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā līdz šim nav bijusi iekļauta, kā arī visaptverošs visu invazīvo organismu grupu monitorings valstī līdz šim nav īstenots, ir īstenotas atsevišķas apakšprogrammas, piemēram, invazīvo gliemežu monitorings, kukaiņu monitorings un augu monitorings. Plānojot invazīvo sugu monitoringu nākamajam monitoringa periodam, lai efektīvāk izmantotu finanšu, laika un cilvēkresursu, jāņem vērā, ka dati par atsevišķu invazīvo organismu grupu, piemēram, izplatību var tikt iegūti īstenojot ne tikai kādu no Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas apakšprogrammām (4.2. nodaļa), bet arī īstenojot citas Vides monitoringa programmas. Piemēram, VSIA “LVĢMC” pastarpināti veicot ūdensaugu monitoringu makrofītu monitoringa ietvaros, kā arī makrozoobentosa monitoringu, nosaka gan invazīvās ūdensaugu, gan bentisko bezmugurkaulnieku sugas iekšzemes ūdeņos. Tāpat dati par invazīvo sugu izplatību var tikt iegūti attīstot sabiedrisko BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 40 monitoringu (3.nodaļa) un tā ziņošanas rīkiem, datu sniegšanā būtu iesaistāmas vairākas interešu grupas, piemēram, zemju īpašnieki, mednieki, dabas draugi, skolēni u.c.

5.1 — Monitoringa tīkls

5.1. Monitoringa tīkls Tāpat kā valsts (fona) monitoringā un speciālajā monitoringā arī invazīvo sugu monitoringā jābūt reprezentatīvi pārstāvētai visai valsts teritorijai. Atsevišķos gadījumos parauglaukumu skaits var būt mazāks, kas katram monitoringam norādīts īpaši metodikās. Invazīvo sugu monitoringu tā specifisko sugu dēļ jāveic konkrētās sugu grupas speciālistiem.

5.2 — Parametri, regularitāte, metodika

5.2. Parametri, regularitāte, metodika Monitoringa ietvaros sugu grupu vai biotopu monitorings tiek veikts saskaņā ar Pielikumu Nr.5. Lai efektivizētu laika, finanšu un cilvēkresursus, atsevišķas invazīvo sugu monitoringa apakšprogrammas var tikt ieviestas vienlaicīgi ar kādu no Natura 2000 vietu, valsts (fona) un/vai speciālā monitoringa apakšprogrammām, t.i., invazīvās zivis un vēži - zivju, nēģu, vēžu Natura 2000 vietu, valsts (fona) vai speciālajā monitoringā (skat.5.pielikums, 5.1. un 5.2. punkts), endoparazītu sugu monitorings - zivju, nēģu, vēžu Natura 2000 vietu monitoringā (skat.5.pielikums, 6.1. punkts), bezmugurkaulnieku valsts (fona) monitoringā (skat.5.pielikums, 6.2. punkts), invazīvo medījamo zīdītāju monitorings - medījamo zīdītāju valsts (fona) monitoringā (skat.5.pielikums, 8. punkts), invazīvie putni -. dienas putnu, nakts putnu, plēsīgo putnu, jūras piekrastē ligzdojošo putnu valsts (fona) monitoringā, jūras piekrastē ligzdojošo putnu speciālajā monitoringā (skat.5.pielikums, 9. punkts). BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 41 PIELIKUMI BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 42 Natura 2000 vietu monitorings BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 43 Pielikums Nr.1 Pielikums Nr.1 Natura 2000 teritoriju tīkls Latvijā Natura 2000 teritorijas i - - - -100>m ~ ~ '•;_,=so BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 44 BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 45 Pielikums Nr.2 Pielikums Nr.2 Natura 2000 monitoringa programma Monitoringa metodikas pieejamas DAP tīmekļa vietnes sadaļā “Bioloģiskā daudzveidība"->”Bioloģiskās daudzveidības monitorings" -> “Metodikas" Novērojamie Nr. Metodika / Rokasgrāmata Monitoringa veids parametri Biežums p.k. 1. Zīdītāji: Uzskaites kolonijās katru gadu no Dīķu naktssikspārņa monitoringa metodika 20. maija līdz 30. jūnijam, pārejās Natura 2000 teritorijās, Pētersons, Vintulis, 2013, ņemot vērā

1.1

1.1. Sikspārņu monitorings Populācijas lielums “Dīķu naktssikspārņa Myotis dasycneme Boie, 1825 sugas teritorijās reizi divos gados no 1. jūnija līdz 31. jūlijam aizsardzības plāns” (2020.-2030.g.) 4.pielikumā ierosinātās izmaiņas sikspārņu monitoringa metodikā 1 reizi 6 gados, veic reizē ar ūdru Ūdra monitoringa metodika

1.2 — Ūdru - monitorings Populācijas lielums valsts (fona) monitoringu Natura 2000 teritorijās, Ozoliņš, 2013

1.2. Ūdru - monitorings Populācijas lielums valsts (fona) monitoringu Natura 2000 teritorijās, Ozoliņš, 2013. Brūnā lāča fona monitoringa metodika, Ozoliņš, 2013. Metodika

1.3

1.3. Lāču monitorings Populācijas lielums Katru gadu brūnā lāča monitoringam ar molekulārās ģenētikas metodēm, LVMI “Silava”, 2021. Tiks noteikts pēc metodikas 2. Putnu monitorings Populācijas lielums Jāaktualizē metodika aktualizēšanas 3. Rāpuļi un abinieki: BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 46 Nr. Novērojamie Monitoringa veids Biežums Metodika / Rokasgrāmata p.k. parametri Vokalizējošu abinieku Abinieku un rāpuļu Natura 2000 teritoriju monitoringa metodiku 3.1. monitorings smilšu Populācijas lielums Katru gadu rokasgrāmata. Otrais, pārstrādātais izdevums, Čeirāns, Pupiņš krupim un ugunskrupim 2020. Lielā tritona Abinieku un rāpuļu Natura 2000 teritoriju monitoringa metodiku 3.2. monitorings trijās sugai Populācijas relatīvais Katru gadu lielums rokasgrāmata. Otrais, pārstrādātais izdevums, Čeirāns, Pupiņš nozīmīgākajās teritorijās 2020. Abinieku un rāpuļu Natura 2000 teritoriju monitoringa metodiku Purva bruņurupuča

3.3 — Populācijas lielums Katru gadu rokasgrāmata. Otrais, pārstrādātais izdevums, Čeirāns, Pupiņš

3.3. Populācijas lielums Katru gadu rokasgrāmata. Otrais, pārstrādātais izdevums, Čeirāns, Pupiņš monitorings DP Silene 2020. Abinieku un rāpuļu Natura 2000 teritoriju monitoringa metodiku Gludenās čūskas Populācijas relatīvais 3.4. 1 reizi 3 gados rokasgrāmata. Otrais, pārstrādātais izdevums, Čeirāns, Pupiņš monitorings lielums 2020 Zivju monitoringa metodika Natura 2000 teritorijās, Birzaks, Aleksejevs, 2013. 4. Zivju monitorings 1 reizi 6 gados 2022.g. pabeigta metodikas izstrāde vides DNS izmantošanai Populācijas lielums zivju, vēžu un nēģu monitoringā un veikta tās aprobācija. Pēc abu metodiku izmaksu un efektivitātes salīdzinājuma monitorings tiek turpināts pēc efektīvākās metodes. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 47 Nr. Novērojamie Monitoringa veids Biežums Metodika / Rokasgrāmata p.k. parametri Bezmugurkaulnieku monitoringa metodika Natura 2000 Bezmugurkaulnieku 5. Atradņu skaits, 1 reizi 6 gados teritorijās, Vilks (red.), 2013, aktualizēta: Daugavpils Universitāte, monitorings populācijas lielums 2020. 1 reizi 6 gados, izņemot dzelteno dzegužkurpīti Cypripedium calceolus, kas mēdz nelabvēlīgos Augu monitoringa metodika Natura 2000 teritorijās un ārpus Atradņu skaits, laika apstākļos atsevišķos gados 6. Augu monitorings tām, Baroniņa, 2014, aktualizēta: DAP, 2017, aktualizēta: DAP, populācijas lielums neparādīties virs zemes, tāpēc, lai 2022. iegūtu objektīvus rezultātus, monitorējama 3 reizes 6 gadu periodā 7. Biotopi: Biotopu platības Īpaši aizsargājamo biotopu platību izmaiņu uzraudzība, izmantojot

7.1 — Platība Katru gadu

7.1. Platība Katru gadu monitorings attālās izpētes datus un valsts reģistrus, Auniņš, Lārmanis, 2013 Latvijas Natura 2000 vietu monitoringa metodika, 2007. Biotopu kvalitātes Biotopu specifiski Metodika jāpapildina ar lietussargsugu (Typical species) 7.2. kvalitātes parametri 1 reizi 6 gados monitorings monitoringu, jāizstrādā apsekojamo biotopu saraksts katrai atbilstoši metodikai Natura 2000 vietai BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 48 Valsts (fona) monitorings BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 49 Pielikums Nr.3 Pielikums Nr. 3 Valsts (fona) monitoringa programma Monitoringa metodikas pieejamas DAP tīmekļa vietnes sadaļā “Bioloģiskā daudzveidība"->”Bioloģiskās daudzveidības monitorings" -> “Metodikas" Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri 1. Zīdītāji: Sīko zīdītājdzīvnieku monitoringa metodika, Stepanova, 2016. 2022. gadā jāaktualizē metodika, paredzot iepriekš (1991.-2016.) iegūto Sīko Sugu sastopamība rezultātu salīdzināšanas periodu, (klātbūtne) un katrai 1.1. zīdītājdzīvnieku palielinot vienā transektā uzstādāmo sugai konstatētais monitorings dzīvķeramo slazdu skaitu un palielinot īpatņu skaits monitoringa staciju skaitu valstī. Papildus ir jāizstrādā un jāiekļauj metodikā sīko zīdītājdzīvnieku sugu indeksa aprēķināšanas metode. Lidojošo sikspārņu fona monitoringa Sikspārņu Sugu sastopamība Katru gadu, 1 reizi sezonā Uzskaites ar metodika, Pētersons, Vintulis, (klātbūtne) un katrai 6 uzskaišu stacijas 2013http://biodiv.daba.gov.lv/fol3023 1.2. akustiskais no 20. jūnija līdz 31. detektoru uzskaišu sugai konstatētais katrā 25×25km 07/fol634754/fona-monitoringa- monitorings jūlijam punktos īpatņu skaits kvadrātā metodikas/ziditajdzivnieki-siksparni BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 50 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri Dīķu naktssikspārņa fona monitoringa metodika, Pētersons, Vintulis, 2013, ņemot vērā “Dīķu naktssikspārņa Dīķu Pieaugušo mātīšu Vizuālā izlidojošo Myotis dasycneme Boie, 1825 naktssikspārņu skaits kolonijā Katru gadu, no 20. maija 1.3. uzskaite pie 20 kolonijas uzskaites koloniju pirmsdzemdību līdz 30. jūnijam sugas aizsardzības plāns" (2020.- kolonijas mītnes mītnēs periodā 2030.g.) 4.pielikumā ierosinātās izmaiņas sikspārņu monitoringa metodikās 148 lielās mītnes Sugu sastopamība un sistemātiski Ziemojošo Ziemojošo sikspārņu fona monitoringa (klātbūtne) un katrai Katru gadu no 15. Indivīdu uzskaite izvietoti mazo 1.4. sikspārņu metodika, Pētersons, Vintulis, 2013 sugai konstatētais decembra līdz 1. martam ziemošanas mītnē piemājas pagrabu monitorings īpatņu skaits monitoringa parauglaukumi Ūdra fona monitoringa metodika, 1 reizi 6 gados, jebkurā 4 ūdru klātbūtnes Ozoliņš, 2013. laikā, izņemot ledus

1.5 — Ūdru monitorings Sugas relatīvā periodu, veic reizē ar

1.5. Ūdru monitorings Sugas relatīvā periodu, veic reizē ar Sugas klātbūtnes pazīmju pārbaudes Metodika jāpapildina ar bojā gājušo sastopamība pazīmju uzskaite vietas katrā 10×10 ūdru Natura 2000 vietu dzīvnieku izpēti un brīvprātīgo ziņotāju km kvadrātā monitoringu iesaisti. Gadījuma rakstura Sugas sastapšanas novērojumu Brūnā lāča fona monitoringa

1.6

1.6. Lāču monitorings vietas un novērojumu Netiek definēts metodika, Ozoliņš, 2013. sistematizēta raksturs uzkrāšana BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 51 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri Metodika brūnā lāča monitoringam ar molekulārās ģenētikas metodēm, LVMI “Silava”, 2021. Pēdu uzskaite sniegā, dzīvnieku dzīšana, uzskaite, pēc ziemas ekskrementiem Ierobežoti izmantojamo īpaši barošanās un aizsargājamo zīdītāju fona piebarošanas monitoringa metodika, Ozoliņš, 2013. Sugu sastopamība vietās, medību (klātbūtne) un katrai platību Zemkopības ministrijas 2018. gada 20. Medījamo zīdītāju sugai novērtētais

1.7 — Katru gadu apdzīvotības jūnija apstiprinātā kārtība Nr. 18

1.7. Katru gadu apdzīvotības jūnija apstiprinātā kārtība Nr. 18 monitorings78 īpatņu skaits u.c. parametri atbilstoši blīvuma “Medījamo dzīvnieku populāciju metodikai noteikšana, stāvokļa novērtēšanas un pieļaujamā uzskaite barošanās nomedīšanas apjoma noteikšanas un piebarošanas metodika” vietās, medību platību apdzīvotības blīvuma noteikšana, bebru 78 Medījamo zīdītāju monitoringu veic Valsts meža dienests BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 52 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri uzskaite pēc to apmetnēm Pūču barības Tiks noteikts pēc Tiks noteikts pēc Sīko zīdītāju sugu Tiks noteikts pēc Jāizstrādā metodika 1.8. sastāva atlieku metodikas metodikas izplatība, sastāvs metodikas izstrādāšanas monitorings izstrādāšanas izstrādāšanas 2. Putni:

2.1 — Ligzdojošie putni

2.1. Ligzdojošie putni: 50 parauglaukumi; Latvijas ligzdojošo putnu monitorings. Katru gadu, 3 reizes Sugu sastopamība sezonā: divi 2 km Uzskaišu metodika. Versija 2.0. Dienas putnu (klātbūtne) un katrai transektas Sastādītājs Ainārs Auniņš. Latvijas 2.1.1. 1) no 20.04 līdz 30.04. Maršrutu uzskaites monitorings sugai konstatētais sistemātiski Ornitoloģijas biedrība, Rīga. 2018. 2) no 10.05 līdz 20.05. īpatņu skaits izvēlētā 5x5km 3) no 05.06 līdz 15.06. kvadrātā. Nejauši izvēlēti 30 parauglaukumi (platība vidēji 7,5 Nakts putnu Sugu sastopamība km2 ) Maršrutu uzskaites Nakts putnu (lauksaimniecības zemēs) monitorings (klātbūtne) un katrai Katru gadu, 2 reizes lauksaimniecības 2.1.2. un teritoriju uzskaišu metodika. Autors O. Keišs lauksaimniecības sugai konstatētais sezonā, jūnijā. zemēs, kuros kartēšana zemēs īpatņu skaits izveidots maršruts pa ceļiem vai citām naktī ejamām trasēm. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 53 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri Katru gadu, 1. līmenī 12 reizes sezonā. Nakts plēsīgo putnu akustiskās uzskaites: Monitoringam ir 1) no 15.03. Līdz 30.03. paredzēti 3 līmeņi: 2) no 10.04. līdz 20.04. 1) sugu sastopamība 3) no 05.05. līdz 20.05. (klātbūtne) un katrai 4) no 05.06. līdz 15.06. Plēsīgo putnu monitorings. Uzskaišu sugai konstatētais Punktu uzskaites; Dienas plēsīgo putnu metodika. Sastādītāji: Jānis Reihmanis, teritoriālo pāru un akustiskās uzskaites: teritoriju 20 parauglaukumi, Plēsīgo putnu Andris Avotiņš (jun.). Latvijas 2.1.3. neligzdojošo īpatņu kartēšana, nejauši izvēlēti 5×5 monitorings 1) no 15.03. līdz 30.03. Ornitoloģijas biedrība, 2017 skaits; apsekojot km kvadrāti. 2) no 15.04. līdz 30.04. 2) ligzdošanas parauglaukumu 3) no 15.05. līdz 10.06. statuss un sekmība; 4) no 20.06. līdz 10.07. 3) produktivitāte un ligzdošanas Dienas plēsīgo putnu parametri. vizuālās uzskaites: 1) no 20.03. līdz 10.04. 2) no 20.04. līdz 10.05. 3) no 01.06. līdz 20.06. 4) no 15.07. līdz 30.07. Kolonijās Tiks noteikta pēc Tiks noteikti pēc Sugu sastopamība Tiks noteikts pēc 2.1.4. ligzdojošo putnu metodikas metodikas Jāizstrādā metodika (klātbūtne) un katrai metodikas izstrādāšanas monitorings izstrādāšanas izstrādāšanas BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 54 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri sugai konstatētais īpatņu skaits Ar ūdenstecēm Sugu sastopamība Tiks noteikti pēc un ūdenstilpēm (klātbūtne) un katrai Tiks noteikts pēc

2.1.5 — Maršrutu uzskaites metodikas Jāizstrādā metodika

2.1.5. Maršrutu uzskaites metodikas Jāizstrādā metodika saistīto putnu sugai konstatētais metodikas izstrādāšanas izstrādāšanas monitorings īpatņu skaits Trešā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta Visi Latvijā Sugu sastopamība 5×5 km kvadrātu (2020.-2024.g.) datu ievākšanas un Ligzdojošo putnu 5 gadus katrā 20 gadu ietilpstošie LKS-92

2.1.6 — (klātbūtne) un apsekošana ziņošanas metodika. Latvijas

2.1.6. (klātbūtne) un apsekošana ziņošanas metodika. Latvijas atlants periodā kvadrātu tīkla 5×5 ligzdošanas ticamība ligzdošanas sezonā Ornitoloģijas biedrība. km kvadrāti

2.2 — Ziemojošie putni

2.2. Ziemojošie putni: Piekrastē: 46 maršruti, kas Piekrastē - pilnībā nosedz Piekrastē un maršrutu uzskaites; Sugu sastopamība Rīgas līča un Piekrastē un iekšzemē ziemojošo iekšzemē iekšzemē - (klātbūtne) un katrai Baltijas jūras ūdensputnu monitoringa metodika. 2.2.1. ziemojošo Katru gadu, janvārī neaizsalstošu vai sugai konstatētais piekrasti Latvijā. Autore: Antra Stīpniece ūdensputnu daļēji aizsalstošu īpatņu skaits Iekšzemē: tik, cik monitorings ūdens objektu nodrošina apsekošana. brīvprātīgie uzskaišu dalībnieki. 3. Zivis BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 55 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri Zivju monitoringa metodika Natura 2000 teritorijās, Birzaks, Aleksejevs, Elektrozveja 2013. 2022.g. pabeigta metodikas Sugu sastopamība Katru gadu, 1 reizi sezonā LVS EN izstrādes vides DNS izmantošanai Zivis upēs - (klātbūtne) un katrai 3.1. no maija vidus līdz 14011:2003 104 stacijas 51 upē zivju, vēžu un nēģu monitoringā un monitorings sugai konstatētais septembra beigām veikta tās aprobācija. Pēc abu īpatņu skaits metodiku izmaksu un efektivitātes salīdzinājuma monitorings tiek turpināts pēc efektīvākās metodes. Zivju monitoringa metodika Natura 2000 teritorijās, Birzaks, Aleksejevs, Uzskaites ar tīkliem 2013. 2022.g. pabeigta metodikas Sugu sastopamība (LVS EN 10 ezeri izstrāde vides DNS izmantošanai zivju, Zivis ezeros - (klātbūtne) un katrai Katru gadu, 1 reizi sezonā 3.2. 14757:2005) vēžu un nēģu monitoringā un veikta monitorings sugai konstatētais (augusts – septembris) tās aprobācija. Pēc abu metodiku īpatņu skaits izmaksu un efektivitātes salīdzinājuma monitorings tiek turpināts pēc efektīvākās metodes. 4. Bezmugurkaulnieki: Katru gadu, 1 reizi Sugu sastopamība sezonā, lamatas eksponē Bezmugurkaulnieku fona monitoringa Nakts tauriņu (klātbūtne) un katrai 30 parauglaukumi 4.1. no 15.06. līdz 15.08, Gaismas lamatas metodika, Valainis un citi, 2009 monitorings sugai konstatētais paraugus izņem ik pēc 7 īpatņu skaits dienām BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 56 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri Katru gadu, 3 reizes Sugu sastopamība sezonā: Bezmugurkaulnieku fona monitoringa Dienas tauriņu (klātbūtne) un katrai 30 parauglaukumi 4.2. 1) no 25.05 līdz 10.06. Maršrutu uzskaites metodika, Valainis un citi, 2009 monitorings sugai konstatētais īpatņu skaits 2) no 15.06 līdz 30.06. 3) no 15.07 līdz 30.07. Katru gadu, 3 reizes Sugu sastopamība sezonā: Bezmugurkaulnieku fona monitoringa Spāru (klātbūtne) un katrai 30 parauglaukumi 4.3. 1) no 25.05 līdz 10.06. Maršrutu uzskaites metodika, Valainis un citi, 2009 monitorings sugai konstatētais īpatņu skaits 2) no 15.06 līdz 30.06. 3) no 15.07 līdz 30.07. Sugu sastopamība Katru gadu, 1 reizi Virsaugsnes Bezmugurkaulnieku fona monitoringa (klātbūtne) un katrai sezonā, lamatas eksponē 30 parauglaukumi 4.4. faunas Augsnes lamatas metodika, Valainis un citi, 2009 sugai konstatētais 14 dienas periodā no monitorings īpatņu skaits 15.05. līdz 15.06. 5. Abinieki un rāpuļi: Abinieku un rāpuļu fona monitoringa Bezastaino metodiku rokasgrāmata. Otrais, Sugu sastopamība un Vokalizējošu 5.1. abinieku 1 reizi 3 gados 65 parauglaukumi pārstrādātais izdevums, Čeirāns, populācijas lielums abinieku uzskaites monitorings Pupiņš, 2020 BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 57 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri Abinieku un rāpuļu fona monitoringa Sugu sastopamība, Kāpuru uzskaites Tiks noteikti pēc metodiku rokasgrāmata. Otrais, Lielā tritona populācijas lielums, ar ķeramtīkliņu 5.2. 1 reizi 3 gados. metodikas pārstrādātais izdevums, Čeirāns, monitorings dzīvotnes daudzums aktualizācijas Pupiņš, 2020 un kvalitāte Abinieku un rāpuļu fona monitoringa Purva Tiks noteikti pēc metodiku rokasgrāmata. Otrais, Murdi un vides 5.3. bruņurupuča Populācijas lielums 1 reizi 3 gados metodikas pārstrādātais izdevums, Čeirāns, DNS analīzes monitorings aktualizācijas Pupiņš, 2020 Abinieku un rāpuļu fona monitoringa metodiku rokasgrāmata. Otrais, Sila ķirzakas Populācijas relatīvais pārstrādātais izdevums, Čeirāns, 5.4. 1 reizi 3 gados Maršrutu uzskaites 3 parauglaukumi Pupiņš, 2020 monitorings blīvums 6. Biotopi un augi (raksturīgās sugas): Kā attiecīgo biotopu Natura 2000 Jūras un Visa valsts teritorija monitoringā; jāizstrādā monitoringa piekrastes Biotopu kvalitātes 6.1. 1 reizi 6 gados ārpus Natura 2000 vietu plāns, metodika jāpapildina ar biotopu izmaiņas teritorijām lietussargsugu (Typical species) monitorings monitoringu. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 58 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri Kā attiecīgo biotopu Natura 2000 monitoringā; jāizstrādā monitoringa Saldūdeņu Visa valsts teritorija vietu plāns, metodika jāpapildina ar Biotopu kvalitātes 6.2. biotopu 1 reizi 6 gados ārpus Natura 2000 lietussargsugu (Typical species) izmaiņas monitorings teritorijām monitoringu, jāizvērtē iespējas integrēt šo monitoringu vai daļu no tā Virszemes ūdeņu monitoringā. Kā attiecīgo biotopu Natura 2000 Virsāju un Visa valsts teritorija monitoringā; jāizstrādā monitoringa Biotopu kvalitātes 6.3. krūmāju biotopu 1 reizi 6 gados ārpus Natura 2000 vietu plāns, metodika jāpapildina ar izmaiņas monitorings teritorijām lietussargsugu (Typical species) monitoringu. Kā attiecīgo biotopu Natura 2000 Visa valsts teritorija monitoringā; jāizstrādā monitoringa Zālāju biotopu Biotopu kvalitātes 6.4. 1 reizi 6 gados ārpus Natura 2000 vietu plāns, metodika jāpapildina ar monitorings izmaiņas t teritorijām lietussargsugu (Typical species) monitoringu. Kā attiecīgo biotopu Natura 2000 Visa valsts teritorija monitoringā; jāizstrādā monitoringa Purvu biotopu Biotopu kvalitātes 6.5. 1 reizi 6 gados ārpus Natura 2000 vietu plāns, metodika jāpapildina ar monitorings izmaiņas teritorijām lietussargsugu (Typical species) monitoringu. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 59 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri Kā attiecīgo biotopu Natura 2000 Iežu atsegumu Visa valsts teritorija monitoringā; jāizstrādā monitoringa Biotopu kvalitātes 6.6. biotopu 1 reizi 6 gados ārpus Natura 2000 vietu plāns, metodika jāpapildina ar izmaiņas monitorings teritorijām lietussargsugu (Typical species) monitoringu. Kā attiecīgo biotopu Natura 2000 Visa valsts teritorija monitoringā; jāizstrādā monitoringa

6.7 — Mežu biotopu Biotopu kvalitātes

6.7. Mežu biotopu Biotopu kvalitātes 1 reizi 6 gados ārpus Natura 2000 vietu plāns, metodika jāpapildina ar monitorings izmaiņas teritorijām lietussargsugu (Typical species) monitoringu. 1 reizi 6 gados, izņemot dzelteno dzegužkurpīti Cypripedium calceolus, Augu monitoringa metodika Natura kas mēdz nelabvēlīgos Visas zināmās 2000 teritorijās un ārpus tām, laika apstākļos atsevišķos Zināmo atradņu Atradņu skaits, atradnes ārpus Baroniņa, 2014, aktualizēta: DAP,

6.8 — Augu monitorings gados neparādīties virs apsekošana

6.8. Augu monitorings gados neparādīties virs apsekošana populācijas lielums Natura 2000 2017, aktualizēta: DAP, 2022. zemes, tāpēc, lai iegūtu teritorijām objektīvus rezultātus, monitorējama 3 reizes 6 gadu periodā BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 60 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri Īpaši aizsargājamo biotopu platību izmaiņu uzraudzība, izmantojot attālās Biotopi Biotopu platību izpētes datus un valsts reģistrus, 6.9. monitorings – Katru gadu izmaiņas Auniņš, Lārmanis, 2013 platības Specifiski meža bioloģiskās Meža bioloģiskās daudzveidības daudzveidības parametri atbilstoši monitoringa komponentes pilnveide metodikai nacionālajā meža monitoringā, LVMI (ģenētiskie aspekti, Meža bioloģiskās „Silava”, 2020. Meža attīstības fonda ainavas, augu Atbilstoši Atbilstoši 7. daudzveidības Atbilstoši metodikai pasūtīts pētījums. sabiedrības un metodikai metodikai monitorings79 epifītie ķērpji, Pieejams: bioloģiskajai http://www.silava.lv/userfiles/file/Pro daudzveidībai jektu%20parskati/2017_MAF_BD_mo nozīmīgu struktūras, nitorings.pdf piemēram, atmirušā koksne) 79 Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu veic Nacionālā meža monitoringa ietvaros, par kuru atbild ZM un LVMI “Silava” . BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 61 Nr.p. Monitoringa Novērojamie Biežums Metode Parauglaukumi Metodika / Rokasgrāmata k. veids parametri https://dabasdati.lv/lv/cat/41/?links=l v/cat/41/ Novērojamo sugu datu lapas: https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/ Novērojuma vieta, Gadījuma rakstura #/atlants/pages/dikoki-pamcba Sabiedriskais 8. laiks un sastapšanas Pastāvīgi novērojumu Nav https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/ monitorings raksturs reģistrācija #/atlants/pages/invazvo-augu-sugu- lapas https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/ #/atlants/pages/invazvo-dzvnieku- sugas BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 62 Speciālais monitorings BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 63 Pielikums Nr.4 Pielikums Nr.4 Speciālā monitoringa programma Monitoringa metodikas pieejamas DAP tīmekļa vietnes sadaļā “Bioloģiskā daudzveidība"->”Bioloģiskās daudzveidības monitorings" -> “Metodikas" Nr.p. Suga/grupa Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi Metodika k. 1) sugu sastopamība Piekrastē ligzdojošo putnu (klātbūtne) un katrai sugai Katru gadu, 2 reizes monitorings. Uzskaišu Jūras piekrastē 46 maršruti, kas pilnībā konstatētais īpatņu skaits; sezonā: veikšanas metodika. Autors: 1. ligzdojošo putnu Maršrutu uzskaites nosedz Rīgas līča un Baltijas 2) piekrastē ligzdojošo 1) no 01.06. līdz 23.06. Ainārs Auniņš. Latvijas monitorings jūras piekrasti Latvijā sugu populācijas 2) no 01.06. līdz 23.06. Ornitoloģijas biedrība, Rīga. ietekmējošie faktori. 2018. 1) PBVZ indikatorsugu Katru gadu 3 reizes Auniņš A. 2013. Putnu BVZ sastopamība (klātbūtne) un Putnu bioloģiski sezonā: noteikšana dabā. Lārmanis katrai sugai konstatētais 20 PBVZ poligoni, kas vērtīgo zālāju īpatņu skaits; 1) no 20.04. līdz 15.05. V. (red.). Bioloģiski vērtīgo 2. Maršrutu uzskaites reprezentatīvi izvietoti visā (PBVZ) zālāju kartēšanas metodika. 2) PBVZ indikatorsugu 2) no 20.05. līdz 10.06. Latvijas teritorijā monitorings Dabas aizsardzības populācijas ietekmējošie pārvalde, Sigulda, 24-36 3) no 01.06. līdz 23.06. faktori. Katru gadu 2 reizes Melnā stārķa 1) ligzdu apdzīvotība un sezonā: 100 ligzdas visā Latvijas Metodika aprakstīta 3. Ligzdu apsekošana monitorings ligzdošanas sekmes; teritorijā. monitoringa atskaitēs. 1) no 15.05. līdz 15.06. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 64 Nr.p. Suga/grupa Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi Metodika k. 2) ligzdošanas sekmes 2) no 16.06. līdz 15.07. Melnā stārķa aizsardzībai ietekmējošie faktori; dibinātie mikroliegumi. 3) melnā stārķa mikroliegumu nozīme sugas aizsardzības nodrošināšanā. 4. Biotopu lietussargsugu (tipisko putnu sugu) monitorings: 1) sugas sastopamība Trīspirkstu dzeņa (klātbūtne) un īpatņu skaits; Tiks noteikta pēc

4.1 — Tiks noteikts pēc Tiks noteikti pēc metodikas

4.1. Tiks noteikts pēc Tiks noteikti pēc metodikas monitorings 2) trīspirkstu dzeņa metodikas Jāizstrādā metodika metodikas izstrādāšanas izstrādāšanas mikroliegumu nozīme sugas izstrādāšanas aizsardzības nodrošināšanā. 1) sugas sastopamība (klātbūtne) un īpatņu skaits; Baltmugurdzeņa Tiks noteikta pēc

4.2 — Tiks noteikts pēc Tiks noteikti pēc metodikas

4.2. Tiks noteikts pēc Tiks noteikti pēc metodikas monitorings 2) baltmugurdzeņa metodikas Jāizstrādā metodika metodikas izstrādāšanas izstrādāšanas mikroliegumu nozīme sugas izstrādāšanas aizsardzības nodrošināšanā. Mežirbes 1) sugas sastopamība Tiks noteikta pēc

4.3 — Tiks noteikts pēc Tiks noteikti pēc metodikas

4.3. Tiks noteikts pēc Tiks noteikti pēc metodikas monitorings (klātbūtne) un īpatņu skaits; metodikas izstrādāšanas metodikas Jāizstrādā metodika izstrādāšanas izstrādāšanas BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 65 Nr.p. Suga/grupa Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi Metodika k. 2) populāciju ietekmējošie faktori. 54 stacijas: Gaujas baseins Zivju monitoringa Lašu Blīvums, populācijas 2 reizes gadā metodika Natura 2000 5. Smoltu uzskaite (8 upes), Ventas baseins monitorings 80 demogrāfija teritorijās, Birzaks, (6 upes) Aleksejevs, 2013 Starptautiskā monitoringa stacija Papē. Papes stacijas dati apkopojami un analizējami, izmantojot Katru gadu. Manuālās Manuālās uzskaites, datus no sekojošām stacijām Migrējošo uzskaites no 10.08. līdz automātiskās citās valstīs Baltijas reģionā: Migrējošo sikspārņu 6. Skaits, populāciju demogrāfijas speciālā monitoringa sikspārņu 10.09., automātiskās uzskaites ar - Gumbarici, rādītāji (dzimums, vecums) metodika, Pētersons, monitorings uzskaites no 15.07. līdz ultraskaņas Sanktpēterburgas apg., Vintulis, 2013 31.10. detektoriem Krievija; - Ribačij, Kaļiņingradas apg., Krievija; - Hanko, Somija; 80 Lašu monitoringu veic pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, ZM deleģējuma ietvaros BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 66 Nr.p. Suga/grupa Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi Metodika k. - Kabli, un Sorve, Igaunija; - Ventes ragas, Lietuva; - Mierzeja Wislana, Polija. Starptautiskā monitoringa stacija Papē. Papes stacijas dati apkopojami un analizējami, izmantojot Migrējošo datus no sekojošām sauszemes putnu stacijām citās valstīs Baltijas dienas vizuālās reģionā: - Gumbarici, Migrējošo putnu Migrējošo putnu Skaits, populāciju demogrāfijas 1 reizi gadā, rudens uzskaites, nakts 7. Sanktpēterburgas apg., monitoringa metodikai. O. monitorings rādītāji (dzimums, vecums) migrācijas periodā vizuālās uzskaites, Krievija; Keišs, I. Dinsbergs, 2017 ķeršana murdā, ķeršana tīklos - Ribačij, Kaļiņingradas apg., niedrājā Krievija; - Hanko, Somija; - Kabli, un Sorve, Igaunija; - Ventes ragas, Lietuva; - Mierzeja Wislana, Polija. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 67 Nr.p. Suga/grupa Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi Metodika k. Lielo plēsēju – vilka Nomedīto vai (Canis lupus) un lūša Visu LV teritorijā nomedīto Lielo plēsēju atrasto dzīvnieku (Lynx lynx) populāciju 8. Populācijas demogrāfija Katru gadu vilku un lūšu indivīdu monitorings 81 ķermeņu ievākšana, demogrāfijas speciālā analīze to sekcija monitoringa metodika, Ozoliņš 2013 Meža susura Meža susura Dryomys Izplatība, populācijas lielums, 3 parauglaukumi ar vismaz 9. Dryomys nitedula dinamika, struktūra Katru gadu Būrīšu pārbaude nitedula monitoringa 50 būrīšiem monitorings programma, Pilāts, 2016 Vismaz 3 parauglaukumi (pa Mazā susura vienam Kurzemē, ZemgalēMazā susura Muscardinus Muscardinus Izplatība, populācijas lielums, 10. Katru gadu Būrīšu pārbaude un Augšzemē) ar vismaz 50 avellanarius monitoringa avellanarius dinamika, struktūra būrīšiem programma, Pilāts 2016 monitorings Bezastaino abinieku Inficēto abinieku īpatsvars un 30 parauglaukumi (kopā – 11. 1 reizi 6 gados Atbilstoši metodikai Metodika jāizstrādā inficēšanās intensitāte 900 paraugi) hitridiomikozes 81 Lielo plēsēju monitoringu veic LVMI “Silava” BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 68 Nr.p. Suga/grupa Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi Metodika k. monitorings Virsūdens augāja apaugums, makrofītu Parauglaukumi, monitoringu Jāizstrādā metodika, Upju straujteču sabiedrības, biezās Tiks noteikta pēc uzsākot, izvēlami no jāizvērtē iespējas integrēt šo 12. biotopu perlamutrenes (Unio crassus) 1 reizi 6 gados metodikas zināmajiem straujteču un monitoringu vai daļu no tā monitorings un ziemeļu upespērlenes izstrādāšanas dabisku upju posmiem pēc Virszemes ūdeņu nejaušības principa monitoringā (Margaritifera margaritifera) populāciju demogrāfija Purvu biotopu Biotopu un sugu atjaunošanas, dzīvotņu atjaunoš apsaimniekošanas Atbilstoši veiktajiem biotopu pasākumu un ietekmju anas, apsaimnieko Atkarīgs no biotopa vai sugas Tiks noteikta pēc un sugu dzīvotņu izvērtēšanas monitoringa šanas pasākumu 13. dzīvotnes veida. Hidroloģiskais Atbilstoši metodikām metodikas atjaunošanas, metodika, Latvijas efektivitātes un režīms, veģetācija, u.c. izstrādāšanas apsaimniekošanas Universitāte, 2019. ietekmju pasākumu vietām. izvērtēšanas monit Citiem biotopu veidiem orings vienotas metodikas jāizstrādā BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 69 Invazīvo sugu monitorings BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS MONITORINGA PROGRAMMA 70 Pielikums Nr.5 Invazīvo sugu monitoringa programma Monitoringa metodikas pieejamas DAP tīmekļa vietnes sadaļā “Bioloģiskā daudzveidība"->”Bioloģiskās daudzveidības monitorings" -> “Metodikas" Nr. Monitoringa veids Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi p.k. Augu sugu Sugu sastopamība un populāciju Parauglaukumu 400 1. 1 reizi 4 gados monitorings lieluma dinamika apsekošana parauglaukumi Katru gadu, Kukaiņu ievākšana, eksponējot izmantojot feremonu Zināmo atradņu pārbaude Kukaiņu feromonu lamatas, 2. Sugu sastopamība un izplatība lamatas 8 un 15 punkti valsts sugu monitorings papildus veic nedēļas, jūlija (fona) monitoringa apsekošanu un augusta maršrutos. parauglaukumos mēnešos Atradnes pārbaude 1 reizi 5 gados vietās, kur pirms Katru gadu 15 zināmo atbilstošā tam ir apstiprināta Spānijas kailgliemeža atradņu Gliemežu sugu Sugu sastopamība un katrai sugai 3. sezonā un sugu sastopamība poligoni un 4 zināmās monitorings konstatētais īpatņu skaits piemērotos un zināmas melngalvas mīkstgliemeža laikapstākļos. izplatības poligonu atradnes ĪADT robežas Kvalitatīva, 1 reizi 3 gados kvantitatīva Makrozoobentosa s Katras sugas relatīvais biežums un no jūlija līdz makrozoobentosa 12 monitorējamās vietas 4. ugu monitorings izplatība septembra paraugu ievākšana, vidum to apstrāde un analīze 5. Vēžu un zivju sugu monitorings82: Sugu sastopamība (klātbūtne) un Elektrozveja Vēži un zivis upēs - Katru gadu, 1 5.1. katrai sugai konstatētais īpatņu reizi sezonā no LVS EN 104 stacijas 51 upē monitorings skaits maija vidus līdz 14011:2003 82 Valsts (fona) monitoringa apakšprogramma, kuras ietvaros tiek iegūti dati arī par invazīvajām sugām RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 71 Nr. Monitoringa veids Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi p.k. septembra beigām. Katru gadu, 1 Sugu sastopamība (klātbūtne) un Uzskaites ar tīkliem Vēži un zivis ezeros reizi sezonā 5.2. katrai sugai konstatētais īpatņu (LVS EN 10 ezeri - monitorings (augusts – skaits 14757:2005) septembris). 6. Endoparazītu sugu monitorings: Anguunicola ~ 40 ūdens tilpes (pa~ 10 Zušu iekšējo ūdens tilpēm Daugavas,

6.1 — Crassus Sugas sastopamība un izplatība 1 reizi 5 gados. orgānu

6.1. Crassus Sugas sastopamība un izplatība 1 reizi 5 gados. orgānu Gaujas, Ventas un izmeklējumi monitorings Lielupes sateces baseinā) Vismaz 6 pilsētas katrā Dirofilaria repens m Suņu asins paraugu

6.2 — Sugas sastopamība un izplatība 1 reizi 3 gados. Latvijas reģionā, kā arī Rīga,

6.2. Sugas sastopamība un izplatība 1 reizi 3 gados. Latvijas reģionā, kā arī Rīga, onitorings un odu pārbaude Jūrmala Tiks noteikts Tiks noteikts pēc Tiks noteikts pēc metodikas 7. Rāpuļu monitorings Sugas sastopamība un izplatība pēc metodikas metodikas izstrādāšanas izstrādāšanas izstrādāšanas Dzīvnieku pēdu uzskaite sniegā, ziemas ekskrementi, Medījamo zīdītāju Sugu sastopamība (klātbūtne) un medību platību 8. katrai sugai novērtētais īpatņu skaits Katru gadu monitorings83 apdzīvotības u.c. parametri atbilstoši metodikai blīvuma noteikšana pēc tiešiem vizuāliem dzīvnieku novērojumiem 9. Putnu monitorings84 Katru gadu, 3 reizes sezonā: 1) no 20.04 līdz 50 parauglaukumi; Sugu sastopamība (klātbūtne) un 30.04. Dienas putnu 9.1. katrai sugai konstatētais īpatņu Maršrutu uzskaites divi 2 km transektas monitorings 2) no 10.05 līdz sistemātiski izvēlētā 5x5km skaits 20.05. kvadrātā. 3) no 05.06 līdz 15.06. 83 Medījamo zīdītāju monitoringu veic Valsts meža dienests 84 Valsts (fona) monitoringa apakšprogrammas, kuras ietvaros tiek iegūti dati arī par invazīvajām sugām RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 72 Nr. Monitoringa veids Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi p.k. Nejauši izvēlēti 30 Nakts putnu parauglaukumi (platība vidēji Sugu sastopamība (klātbūtne) un Katru gadu, 2 Maršrutu uzskaites monitorings 7,5 km2 ) lauksaimniecības 9.2. katrai sugai konstatētais īpatņu reizes sezonā, un teritoriju lauksaimniecības zemēs, kuros izveidots skaits jūnijā. kartēšana zemēs maršruts pa ceļiem vai citām naktī ejamām trasēm. Katru gadu, 1. līmenī 12 reizes sezonā. Nakts plēsīgo putnu akustiskās uzskaites: 1) no 15.03. Līdz 30.03. 2) no 10.04. līdz 20.04. 3) no 05.05. līdz 20.05. 4) no 05.06. līdz Monitoringam ir paredzēti 3 līmeņi: 15.06. 1) sugu sastopamība (klātbūtne) un Punktu uzskaites; Dienas plēsīgo katrai sugai konstatētais teritoriālo teritoriju Plēsīgo putnu putnu 20 parauglaukumi, nejauši 9.3. pāru un neligzdojošo īpatņu skaits; kartēšana, monitorings akustiskās izvēlēti 5×5 km kvadrāti 2) ligzdošanas statuss un sekmība; uzskaites: apsekojot parauglaukumu 3) produktivitāte un ligzdošanas 1) no 15.03. līdz parametri. 30.03. 2) no 15.04. līdz 30.04. 3) no 15.05. līdz 10.06. 4) no 20.06. līdz 10.07. Dienas plēsīgo putnu vizuālās uzskaites: 1) no 20.03. līdz 10.04. 2) no 20.04. līdz 10.05. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 73 Nr. Monitoringa veids Novērojamie parametri Biežums Metode Parauglaukumi p.k. 3) no 01.06. līdz 20.06. 4) no 15.07. līdz 30.07. Piekrastē - Piekrastē: 46 maršruti, kas maršrutu uzskaites;pilnībā nosedz Rīgas līča un Piekrastē un Sugu sastopamība (klātbūtne) un iekšzemē - Baltijas jūras piekrasti Latvijā. iekšzemē ziemojošo Katru gadu, 9.4. katrai sugai konstatētais īpatņu neaizsalstošu vai ūdensputnu janvārī skaits daļēji aizsalstošu Iekšzemē: tik, cik nodrošina monitorings brīvprātīgie uzskaišu ūdens objektu apsekošana. dalībnieki. Katru gadu, 2 1) sugu sastopamība (klātbūtne) un reizes sezonā: Jūras piekrastē katrai sugai konstatētais īpatņu 46 maršruti, kas pilnībā skaits; 1) no 01.06. līdz 9.5. ligzdojošo putnu Maršrutu uzskaites nosedz Rīgas līča un Baltijas 23.06. monitorings 2) piekrastē ligzdojošo sugu jūras piekrasti Latvijā populācijas ietekmējošie faktori. 2) no 01.06. līdz 23.06. Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam 2. pielikums Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 74 Saturs Saīsinājumi ............................................................................................................................... 77 Kopsavilkums ........................................................................................................................... 78 Summary .................................................................................................................................. 83 1. Ievads ............................................................................................................................... 89 2. Pašreizējā situācija ........................................................................................................... 90

2.1 — Apraksts par valsti ..................................................................................................... 90

2.1. Apraksts par valsti ..................................................................................................... 90

2.2 — Politikas dokumenti, normatīvie akti un institūcijas ................................................. 90

2.2. Politikas dokumenti, normatīvie akti un institūcijas ................................................. 90

2.2.1 — Politikas dokumenti .............................................................................................. 90

2.2.1. Politikas dokumenti .............................................................................................. 90

2.2.2 — Normatīvie akti .................................................................................................... 90

2.2.2. Normatīvie akti .................................................................................................... 90

2.2.3 — Institucionālā struktūra, atbildības.......................................................................... 96

2.2.3. Institucionālā struktūra, atbildības.......................................................................... 96

2.3 — Pārskats par pašreizējo situāciju ar NOP valstī (saistībā ar Stokholmas konvencijas

2.3. Pārskats par pašreizējo situāciju ar NOP valstī (saistībā ar Stokholmas konvencijas pielikumiem) ........................................................................................................................ 99

2.3.1 — Novērtējums par situāciju saistībā ar NOP pesticīdiem, t.sk. dihlorodifeniltrihloretānu

2.3.1. Novērtējums par situāciju saistībā ar NOP pesticīdiem, t.sk. dihlorodifeniltrihloretānu (DDT) 99

2.3.2 — Novērtējums par polihlorobifeniliem (PHB) ......................................................... 108

2.3.2. Novērtējums par polihlorobifeniliem (PHB) ......................................................... 108

2.3.3 — Novērtējums par polibromētiem difenilēteriem (PBDE) ........................................ 110

2.3.3. Novērtējums par polibromētiem difenilēteriem (PBDE) ........................................ 110

2.3.4 — Novērtējums par heksabrombifenilu (HBB).......................................................... 114

2.3.4. Novērtējums par heksabrombifenilu (HBB).......................................................... 114

2.3.5 — Novērtējums par heksabromciklododekānu (HBCDD) .......................................... 115

2.3.5. Novērtējums par heksabromciklododekānu (HBCDD) .......................................... 115

2.3.6 — Novērtējums par heksahlorbutadiēnu (HCBD) ...................................................... 118

2.3.6. Novērtējums par heksahlorbutadiēnu (HCBD) ...................................................... 118

2.3.7 — Novērtējums par polihlorētiem naftalīniem (PCN) ................................................ 118

2.3.7. Novērtējums par polihlorētiem naftalīniem (PCN) ................................................ 118

2.3.8 — Novērtējums par perfluoroktānsulfonskābi (PFOS), tās sāļiem un

2.3.8. Novērtējums par perfluoroktānsulfonskābi (PFOS), tās sāļiem un perfluoroktānsulfonilfluorīdu (PFOSF) ............................................................................... 119

2.3.9 — Novērtējums par īsās ķēdes hlorparafīniem (SCCP) .............................................. 121

2.3.9. Novērtējums par īsās ķēdes hlorparafīniem (SCCP) .............................................. 121

2.3.10 — Novērtējums par neapzināti saražoto ķīmisko vielu noplūdēm............................ 122

2.3.10. Novērtējums par neapzināti saražoto ķīmisko vielu noplūdēm............................ 122

2.3.11 — Informācija par NOP ....................................................................................... 124

2.3.11. Informācija par NOP ....................................................................................... 124

2.3.12 — Kopsavilkums par turpmāko NOP ražošanu, izmantošanu, noplūdēm, prasības

2.3.12. Kopsavilkums par turpmāko NOP ražošanu, izmantošanu, noplūdēm, prasības izņēmumiem ..................................................................................................................... 126

2.3.13 — Monitoringa programmas ................................................................................ 127

2.3.13. Monitoringa programmas ................................................................................ 127

2.3.14 — Informētība, zināšanas un izglītotība dažādās mērķauditorijās ............................ 127

2.3.14. Informētība, zināšanas un izglītotība dažādās mērķauditorijās ............................ 127

2.3.15 — Ziņošanas mehānisms atbilstoši Konvencijas 15. paragrāfam par īstenotajiem

2.3.15. Ziņošanas mehānisms atbilstoši Konvencijas 15. paragrāfam par īstenotajiem pasākumiem un informācijas apmaiņu ................................................................................ 128

2.3.16 — Nevalstisko organizāciju aktivitātes.................................................................. 128

2.3.16. Nevalstisko organizāciju aktivitātes.................................................................. 128 3. Stratēģija un rīcības plāns NĪP ieviešanai ........................................................................... 132

3.1 — Ieviešanas stratēģija, rīcības virzieni ........................................................................... 132

3.1. Ieviešanas stratēģija, rīcības virzieni ........................................................................... 132

3.2 — Rīcības programma (aktivitātes, stratēģijas) ............................................................... 132

3.2. Rīcības programma (aktivitātes, stratēģijas) ............................................................... 132

3.2.1 — NOP pesticīdu atkritumu apsaimniekošana ................................................................ 132

3.2.1. NOP pesticīdu atkritumu apsaimniekošana ................................................................ 132 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 75

3.2.2 — PHB un PHB saturošo iekārtu ražošana, imports un eksports, lietošana, identifikācija,

3.2.2. PHB un PHB saturošo iekārtu ražošana, imports un eksports, lietošana, identifikācija, marķēšana, izņemšana no aprites, uzglabāšana, kā arī PHB saturošo atkritumu apsaimniekošana ........................................................................................................................................ 134

3.2.3 — Polibromēto difenilēteru (PBDE) ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī šo

3.2.3. Polibromēto difenilēteru (PBDE) ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī šo vielu saturošu atkritumu apsaimniekošana........................................................................... 134

3.2.4 — Heksabromciklododekāna (HBCDD) ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā

3.2.4. Heksabromciklododekāna (HBCDD) ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī šo vielu saturošu atkritumu apsaimniekošana .................................................................. 136

3.2.5 — PFOS, tās sāļu un PFOSF ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī atkritumu

3.2.5. PFOS, tās sāļu un PFOSF ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī atkritumu apsaimniekošana ............................................................................................................... 137

3.2.7 — Īsās ķēdes hlorparafīnu ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī atkritumu

3.2.7. Īsās ķēdes hlorparafīnu ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī atkritumu apsaimniekošana ............................................................................................................... 138 3.2.8. Pasākumi neapzināti saražoto ķīmisko vielu noplūžu samazināšanai ............................ 138

3.2.9 — Informācijas apmaiņas sekmēšana, sabiedrības grupu iesaistīšana, zināšanu un izpratnes par

3.2.9. Informācijas apmaiņas sekmēšana, sabiedrības grupu iesaistīšana, zināšanu un izpratnes par NOP uzlabošana................................................................................................................ 139

3.3.16 — Pētījumi, attīstība un monitorings ............................................................................ 140

3.3.16. Pētījumi, attīstība un monitorings ............................................................................ 140

3.3.14 — Pasākumu īstenošanas efektivitātes izvērtēšana ........................................................ 140

3.3.14. Pasākumu īstenošanas efektivitātes izvērtēšana ........................................................ 140 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 76 Saīsinājumi AAL Augu aizsardzības līdzeklis CSP Centrālā statistikas pārvalde EEIA Elektronisko un elektrisko iekārtu atkritumi GVK Gada vidējā koncentrācija IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas MK Ministru kabinets NOP Noturīgie organiskie piesārņotāji NVO Nevalstiska organizācija RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 77 Kopsavilkums Stokholmas konvencija Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem tika pieņemta 2001. gada 22. maijā, un stājas spēkā 2004. gada 17. maijā. Stokholmas konvencijas mērķis ir, ievērojot piesardzības principu, pasargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi no noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP). Konvencija nosaka pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu noturīgo organisko piesārņotāju ražošanu, importu, eksportu, apglabāšanu un izmantošanu. Valstīm jāizstrādā attiecīga likumdošana un rīcības plāni, lai nodrošinātu saistību izpildi, kā arī jāveicina labākās pieejamās tehnoloģijas un prakses, lai aizstātu esošos NOP un nepieļautu jaunu izstrādi. Stokholmas konvencijas aptvertās ķīmiskās vielas un to grupas, iekļautas šīs konvencijas pielikumos: A Pielikumā iekļautas vielas, kuru ražošanu un izmantošanu nepieciešams novērst (26 vielas); B Pielikumā iekļautas vielas, kuru ražošanu un izmantošanu nepieciešams ierobežot (2 vielas); C Pielikumā iekļautas vielas, kuru noplūžu apjomi no antropogēnajiem avotiem ir jāsamazina, vai, ja iespējams, pilnīgi jānovērš (7 vielas). Latvija ir pievienojusies Stokholmas Konvencijai, to parakstot 2001. gada 23. maijā, un tā stājusies spēkā no 2004. gada 28. oktobra. Ieviešanas plāni Pirmais Nacionālais ieviešanas plāns (NIP) par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem tika izstrādāts laika periodam no 2005. līdz 2020. gadam. Pirmais NIP tika sagatavots kā visaptverošs, stratēģisks politikas dokuments, kura mērķis bija, īstenojot ilgtspējīgu politiku un nodrošinot cilvēku veselības un vides aizsardzību no NOP kaitīgās ietekmes, attīstīt un pilnveidot optimālāko un efektīvāko NOP pārvaldību. Pirmā NIP ieviešana ļāva Latvijai pildīt gan Stokholmas konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, gan arī Ženēvas konvencijas (parakstīta 1998. gada 24. jūnijā) par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos Orhūsas protokola “Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” prasības. Pirmais NIP nodrošināja Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem prasību izpildi, un sekmēja NOP izraisīto potenciālo draudu samazināšanu gan nacionālā, gan globālā mērogā. Latvijas Nacionālā īstenošanas plāna par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NĪP) aktualizācija ir veikta, ņemot vērā vadlīniju dokumenta “Guidance for Developing a National Implementation Plan for the Stockholm Convention on Persistent Organic Pollutants” (2017) prasības un ieteikumus saturiskās struktūras veidošanai. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 78 Aktualizētajā Latvijas NĪP par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem ir ietvertas šādas galvenās daļas: • Pašreizējā situācija, kurā sniegts pārskats par likumdošanu saistībā ar NOP, vispusīga informācija par vides pārvaldi Latvijā, kā arī pārskats par NOP vielām – to veidiem, daudzumu, ražošanu, izmantošanu, importu un eksportu vēsturiskā, pašreizējā un nākotnes projekcijas griezumā, uzstādījumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un informāciju par vielu sastopamību vidē. • Stratēģija un rīcības programma ietver Latvijai aktuālo prioritāro ar NIP saistīto uzdevumu un iniciatīvu apskatu, kā arī informāciju par rīcības plānu kāda svarīga ar NOP saistīta problēmu kopuma risināšanai. Aktualizētā NIP sagatavošana ir veikta ar Latvijas Vides Fonda projekta “Nacionālā ieviešanas plāna "Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem īstenošanu" izstrāde un nepieciešamo datu aktualizācija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un citām augsta riska ķīmiskām vielām” (Reģ. Nr. 1-08/20/2020) atbalstu. Noturīgie organiskie piesārņotāji Noturīgie organiskie piesārņotāji ir organiskas, halogēnus saturošas kancerogēnas, toksiskas un mutagēnas vielas, kas ar gaisa un ūdens starpniecību var pārvietoties ļoti lielos attālumos un uzkrāties sauszemes un ūdens ekosistēmās. NOP var būt sastopami gan gaisā, gan pārtikā, gan ūdenī. NOP var izraisīt vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības problēmas, paaugstinātu jutīgumu pret slimībām, kā arī ietekmēt nervu sistēmu un radīt garīgās attīstības traucējumus. Īpaši neaizsargāti ir embriji un bērni, kas NOP ietekmei tiek pakļauti, saņemot barības vielas caur placentu, ar mātes pienu vai uzturā lietojot produktus, kuros ir salīdzinoši augstas NOP koncentrācijas. Latvijai būtiskas vielu grupas NOP pesticīdi ir vielu grupa, kas tika iekļauta un apskatīta Latvijas NIP (2005-2020), ietverot informāciju par aldrīna, hlordāna, dieldrīna, endrīna, heptahlora, mireksa, toksafēna, lindāna, kā arī DDT lietojumu. Papildu šīm vielām, aktualizētajā NIP apskatīti arī heksahlorbenzols, alfa-heksahlorocikloheksāns, beta- heksahlorocikloheksāns, lindāns (γ-heksahlorcikloheksāns), hlordekons, pentahlorbenzols, tehniskais endosulfāns un tā saistītie izomēri, pentahlorfenols un tā sāļi un esteri, dikofols un metoks ihlors (saskaņā ar priekšlikumu šo vielu iekļaut Stokholmas Konvencijas A pielikumā). Ievērojot prasības, kas attiecas uz šo vielu ierobežošanu Eiropas Savienībā, nav indikāciju, ka Latvijā nākotnē šīs vielas varētu tikt ražotas, importētas vai lietotas. Saistībā ar iepriekšējās dekādēs lietotajiem pesticīdiem, šo vielu atkritumi Latvijā vairs netiek uzglabāti. Tomēr monitoringa programmas rezultāti (2015.-2018.gads) parāda vairāku pesticīdu vielu klātbūtni analizētajos ūdens un sedimentu paraugos. Vēsturis kais piesārņojums tādējādi visticamāk izpaužas t.s., “karstajos” piesārņojuma punktos, kuru identificēšanai un kontrolei vajadzētu plānot pasākumus. Polihlorbifenili (PHB) tika iekļauti un apskatīti Latvijas NIP (2005-2020). Šī vielu grupa iekļauta Stokholmas konvencijā jau kopš tās pieņemšanas brīža, un PHB ražošana un novietošana tirgū ir RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 79 aizliegta, savukārt visi vēsturiskie krājumi ar PHB saturošām iekārtām pakāpeniski jāizņem no aprites un drošā veidā jāutilizē. Latvijas uzņēmumos savāktais PHB un PHB saturošo atkritumu apjoms ir samērā neliels - vidēji gadā 18 tonnas (pamatā transformatori un kondensatori), savukārt samērā neliels skaits PHB saturošu kondensatoru vēl tiek izmantoti un gaida savu nomaiņu, to kopējais svars nepārsniedz dažus desmitus tonnas. Ievērojot to, ka galvenās rīcības PHB apsaimniekošanā saistās ar to saturošu atkritumu, galvenokārt, transformatoru un kondensatoru, izņemšanu no ekspluatācijas un drošu utilizāciju, nepieciešams konsekventi turpināt šo procesu, sekojot līdzi tam, lai uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, pēc iespējas ātrāk nomainītu PHB saturošās iekārtas un nodotu tās utilizācijai. Polihlorētie difenilēteri (PBDE) ir vielu grupa, kuras lietišķā pielietojuma jomas nosaka viena no to īpašībām – spēja slāpēt degšanu ar liesmu. Tādējādi tetra-, penta-, heksa-, hepta- un deka-BDE ir savulaik ražoti ar mērķi tos izmantot kā liesmu slāpētājus, galvenokārt plastmasas un no teikta veida tekstilizstrādājumos. Ievērojot IKT produktu izmantošanas apjomus un to pieaugumu Latvijā, var plānot arī šāda veida atkritumu plūsmas un tās apjomu pieaugumu turpmākajos gados. Tādējādi galvenās rīcības ir saistāmas ar PBDE saturošu atkritumu apsaimniekošanas atbilstīgu organizēšanu un īstenošanu, lai novērstu apkārtējās vides potenciālā piesārņojuma riskus. Heksabromciklododekāns (HBCDD) vairumā gadījumu tiek lietots XPS un EPS polistirola būvniecības siltumizolācijas materiālos, kā arī iepakojuma materiālos. Neraugoties uz vielas ražošanas samazinājumu pēdējos gados, tiek lēsts, ka izstrādājumus ražojošajai industrijai būs nepieciešams pielāgošanās laiks, lai pārietu uz citām ugunsdrošības prasību izpildei atbilstīgām alternatīvām. Latvijā HBCDD izmantošana varētu notikt maisījumu un tehnoloģisko produktu (piemēram, STYROPOR) sastāvā, kas plaši tiek lietots ražošanā. Galvenās iespējamās rīcības būtu saistāmas ar HBCDD saturošu siltumizolācijas materiālu stabilitāti dažādos apstākļos (piemēram, izskalošanās, abrāzija), tādējādi iegūstot informāciju pat potenciālajiem piesārņojuma avotiem un to atrašanos. Saistībā ar atkritumu apsaimniekošan as uzstādījumiem, būtu jānodrošina HBCDD saturošu atkritumu dalīta savākšana, vienlaikus pievēršot uzmanību tehnoloģisko iespēju attīstībai HBCDD atgūšanai no plastmasām. Perfluoroktānsulfonskābe (PFOS), tās sāļi un perfluoroktānsulfonilfluorīds (PFOSF) tiek lietoti plašā spektrā izstrādājumos metālisku vai tekstilizstrādājumu virsmu apstrādei specifisku īpašību nodrošināšanai. Latvijā PFOS un PFOSF ļoti iespējami nonāk atsevišķu gatavo izstrādājumu sastāvā, tomēr pašlaik informācija par izstrādājumu sastāvos atrodamajām vielām visaptveroši netiek apkopota. Tādējādi daļa no izstrādājumiem, kas varētu būt apstrādāti ar PFOS, nonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā, tomēr ar pašreiz pieejamajiem datiem un informāciju, tos nav iespējams izdalīt vai kvantificēt. PFOS un tā atvasinājumu regulāra konstatēšana vides monitoringā norāda, ka nepieciešamas rīcības šo vielu grupu avotu identificēšanai un atbilstīgai vides piesārņojuma risku novēršanai. Galvenās iespējamās rīcības būtu saistāmas ar informācijas iegūšanu par izstrādājumu sastāvā esošajām vielām gan no ražotājiem, izplatītājiem un, iespējams, importētājiem, kā arī no nozaru asociāciju pārstāvjiem. Papildu nepieciešama iedzīvotāju un uzņēmumu izglītošana par šo vielu sastopamību, to ietekmi un nevēlamajiem efektiem, kā arī par iespējamām alternatīvām to izmantošanas samazināšanai. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 80 Īsās ķēdes hlorparafīni (SCCP) galvenokārt tiek lietoti kā plastifikatori, liesmu slāpētāji un piedevas hidrauliskajos šķīdumos. Latvijā šo vielu izmantošanas apjomi ir vērtējami, kā salīdzinoši nelieli, kā arī pašlaik nav informācijas, ka SCCP tiktu regulāri izmantoti plaša patēriņa izstrādājumos. Galvenās iespējamās rīcības būtu saistāmas ar vēsturiski izmantoto materiālu apzināšanu būvniecības – ēku renovācijas un demontāžas atkritumos. Līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi par SCCP un citu vēsturiski izmantotu noturīgo organisko piesārņotāju izplatību šāda veida atkritumu plūsmās, un bieži šādas plūsmas tiek klasificētais kā nebīstamas un atkritumi nonāk apglabāšanai kopējos sadzīves atkritumu poligonos. Zināšanas par šo vielu izplatību Latvijā ļautu izvērtēt tālāku to apsaimniekošanas pasākumu pieņemšanas nepieciešamību, mērogu un iesaistāmajām pusēm. Neapzināti saražoto ķīmisko vielu noplūdes (dioksīni, furāni, heksahlorbenzols (HCB), pentahlorbenzols (PeCB)) ir analizētas vairākos pētījumos, lai noteiktu Latvijai prioritāros rašanās un iespējamās izcelsmes avotus. HCB un PeCB emisiju galvenā izcelsme ir sadedzināšanas procesu rezultātā, un tā dējādi ir sagatavota arī emisiju prognoze (līdz 2030. gadam). Netieši radīto vielu emisijas Latvijā nav vērtējamas kā augstas un nekavējošas problēmas radošas, tomēr tās pastāv. Analizējot galvenos, šo vielu iespējamos emisiju avotus, var redzēt, ka tie saistīti gan ar maza izmēra sadedzināšanas darbībām mājsaimniecībās, gan ar enerģētikas sektoru. Galvenās iespējamās rīcības būtu saistāmas ar sabiedrības informētības līmeņa paaugstināšanu par pareiziem atkritumu apsaimniekošanas principiem, t.sk. mazpilsētās un lauku reģionos, norādot uz atkritumu un pērnās zāles dedzināšanas negatīvajiem efektiem uz veselību un apkārtējo vidi. Savukārt uzņēmumos būtu nepieciešams sekot līdzi labāko pieejamo tehnoloģiju vadlīniju ieviešanai un īstenošanai, kuros tiek veiktas sadedzināšanas darbības – gan ar izglītošanas, gan kontroles pasākumiem. Kopsavilkums par ieteiktajiem pasākumiem un iniciatīvām Vielas/ grupas Nr Iniciatīva / pasākums NOP pesticīdi 1 Pesticīdu vēsturiskā piesārņojuma “karsto” punktu un avotu identificēšana un kontrole Latvijā PHB 1 Saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, konsekventi turpināt PHB saturošu atkritumu plūsmu atbilstīgu apsaimniekošanu, samazinot apkārtējās vides piesārņojuma riskus PBDE 1 Saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem konsekventi nodrošināt EEIA atkritumu dalītu savākšanu un iespējamo PBDE saturošo daļu demontāžu 2 PBDE avotu noteikšana, veicot fokusētu pētījumu par to klātbūtni dažādās vietās (piem., mājsaimniecības, biroji), ka arī, saistībā ar IKT un EEI produktu izcelsmi un lietojumu HBCDD 1 HBCDD saturošu siltumizolācijas materiālu stabilitātes noteikšana, veicot fokusētu pētījumu dažādos apstākļos (piemēram, izskalošanās, abrāzija), RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 81 Vielas/ grupas Nr Iniciatīva / pasākums tādējādi iegūstot informāciju par potenciālajiem piesārņojuma avotiem un to atrašanos 2 HBCDD saturošu atkritumu dalītas savākšanas nodrošināšana, atdalot tos no kopējās sadzīves atkritumu plūsmas 3 Veicinot aprites ekonomikas principu ieviešanu, veikt tehnoloģisko paņēmienu un iespēju pārbaudi (un attīstību) HBCDD atgūšanai no plastmasām (nolietoti siltumizolācijas materiāli, iepakojums) PFOS, PFOSF 1 Sistematizēta un plānota informācijas iegūšana par izstrādājumu sastāvā esošajām vielām gan no ražotājiem, izplatītājiem un, iespējams, importētājiem, kā arī no nozaru asociāciju pārstāvjiem, piemēram, veicot aptaujas 2 Iedzīvotāju un uzņēmumu izglītošana par šo vielu sastopamību, to ietekmi un nevēlamajiem efektiem, kā arī par iespējamām alternatīvām to izmantošanas samazināšanai SCCP 1 SCCP un citu vēsturiski izmantotu organisko piesārņotāju izplatības novērtēšana ēku renovācijas un demontāžas atkritumos, lai plānotu tālākās apsaimniekošanas aktivitātes Neapzināti 1 Sabiedrības informētības līmeņa paaugstināšanu par pareiziem saražoto atkritumu apsaimniekošanas principiem (atkritumu un pērnās zāles ķīmisko vielu dedzināšanas negatīvajiem efektiem uz veselību un apkārtējo vidi) noplūdes 2 Uzņēmumos, it īpaši kuros tiek veiktas sadedzināšanas darbības, nodrošināt labāko pieejamo tehnoloģiju un BAT vadlīniju ieviešanu un īstenošanu RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 82 Summary Stockholm Convention The Stockholm Convention on Persistent Organic Pollutants was adopted on 22 May 2001 and entered into force on 17 May 2004. The aim of the Stockholm Convention is to protect human health and the environment from persistent organic pollutants (POPs), in accordance with the precautionary principle. The Convention sets out measures to control the production, import, export, disposal and u se of persistent organic pollutants. States should develop appropriate legislation and action plans to ensure compliance with their commitments and promote best available technologies and practices to replace existing POPs and prevent new developments. Chemicals and groups of chemicals covered by the Stockholm Convention, are included in the Annexes to this Convention: Annex A contains substances whose production and use need to be prevented (26 substances); Annex B includes substances whose production and use need to be restricted (2 substances); Annex C includes substances whose leakage from anthropogenic sources should be reduced or, if possible, eliminated (7 substances). Latvia has acceded to the Stockholm Convention by signing it on 23 May 2001 and it has entered into force on 28 October 2004. Implementation plans The first National Implementation Plan (NIP) for Persistent Organic Pollutants was developed for the period from 2005 to 2020. The first NIP was prepared as a comprehensive, strategic policy document aimed at developing and improving the most optimal and efficient management of POPs by implementing sustainable policies and protecting human health and the environment from the harmful effects of POPs. The first implementation of the NIP allowed Latvia to fulfill the requirements of both the Stockholm Convention on Persistent Organic Pollutants and the Geneva Convention (signed on June 24, 1998) on Long-range Transboundary Air Pollution on the Aarhus Protocol on Persistent Organic Pollutants. The first NIP ensured the implementation of Regulation of the European Parliament and of the Council of 29 April 2004 (EC) 850/2004 on Persistent Organic Pollutants and contributed to reducing the potential threats posed by POPs, both nationally and globally. The Latvian NIP on Persistent Organic Pollutants has been updated taking into account the requirements of the guidance document “Guidance for Developing a National Implementation Plan for the Stockholm Convention on Persistent Organic Pollutants” (2017) for the development of the content structure. The updated Latvian NIP on Persistent Organic Pollutants includes the following main parts: • The current situation, which provides an overview of POPs legislation, comprehensive information on environmental management in Latvia, as well as an overview of POP substances RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 83 - their types, quantities, production, use, import and export in historical, current and future projection, settings related to waste management and information on the occurrence of substances in the environment. • The strategy and action program include an overview of current priority tasks and initiatives related to NIP in Latvia, as well as information on an action plan for solving an important set of problems related to POPs. The preparation of the updated NIP has been carried out with support of the Latvian Environment Fund project “Development of the National Implementation Plan” Implementation of the Stockholm Convention on Persistent Organic Pollutants ”and updating of necessary data on persistent organic pollutants and other high-risk chemicals” (Reg. No. 1-08 / 20 / 2020). Persistent organic pollutants Persistent organic pollutants are organic, halogenated, carcinogenic, toxic and mutagenic substances that can travel very long distances through air and water and accumulate in terrestrial and aquatic ecosystems. POPs can be found in air, food and water. POPs can cause cancer, birth defects, fertility problems, increased susceptibility to disease, they can damage nervous system and cause mental retardation. Particularly vulnerable are embryos and children who are exposed to POPs through the intake of nutrients through the placenta, breast milk or the consumption of products with relatively high concentrations of POPs. Essential substance groups for Latvia POP pesticides are a group of substances that were included and reviewed in the Latvian NIP (2005- 2020), including information on the use of aldrin, chlordane, dieldrin, endrin, heptachlor, mirex, toxaphene, lindane, as well as DDT. In addition to these substances, the updated NIP also covers hexachlorobenzene, alpha-hexachlorocyclohexane, beta-hexachlorocyclohexane, Lindane (γ- hexachlorocyclohexane), chlordecone, pentachlorobenzene, technical endosulfan and its related isomers, pentachlorophenol its salts and esters, dicofol and methoxychlor (based on proposal to include this substance in Annex A to the Stockholm Convention). Considering the requirements related to the restriction of these substances in the European Union, there is no indication that these substances could be manufactured, imported or used in Latvia in the future. Waste of pesticides produced and used historically is no longer stored in Latvia. However, the results of the national monitoring program (2015- 2018) show the presence of several pesticide substances in the analyzed water and sediment samples. Historical pollution is thus likely to be present in some so-called pollution "hot spots", for which identification and control appropriate measures should be planned. Polychlorinated biphenyls (PCBs) were included and reviewed in the Latvian NIP (2005-2020). This group of substances has been included in the Stockholm Convention since its adoption, and the production and placing on the market of PCBs is prohibited, while all historical stockpiles containing equipment containing PCBs must be phased out and disposed of safely. The amount of PCB and PCT - RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 84 containing waste collected in Latvian companies is relatively small - on average 18 tons per year (mainly transformers and capacitors), while a relatively small number of PCB-containing capacitors are still used and waiting for their replacement, their total weight does not exceed a couple of dozen of tons. Given that the main actions in the management of PCBs involve the decommissioning and safe disposal of waste containing it, mainly transformers and capacitors, it is necessary to continue this process consistently, ensuring that companies carrying out polluting activities replace PCB-containing equipment as soon as possible and dispose of it. Polychlorinated diphenyl ethers (PBDEs) are a group of substances whose applications are determined by one of their properties - the ability to suppress combustion by flame. Thus, tetra-, penta-, hexa-, hepta- and deca-BDE were once produced for use as flame retardants, mainly in plastics and certain types of textiles. Considering the volumes of use of ICT products and their growth in Latvia, it is also possible to plan the growth of this type of waste flow and its volumes in the coming years. Thus, the main actions relate to the proper organization and implementation of the management of PBDE- containing waste in order to address the risks of potential pollution of the environment. Hexabromocyclododecane (HBCDD) is mostly used in XPS and EPS polystyrene construction insulation materials as well as packaging materials. Despite the reduction in production of the substance in recent years, it is estimated that the manufacturing industry will need time to adapt to other alternatives that meet fire safety requirements. In Latvia, the use of HBCDD could take place in mixtures and technological products (for example, STYROPOR), which are widely used in production. The main possible actions would be related to the stability of thermal insulation materials containing HBCDD under different conditions (e.g. leaching, abrasion), thus obtaining information on potential sources of contamination and their location. With regard to waste management facilities, the separate collection of waste containing HBCDD should be ensured, while paying attention to the development of technological possibilities for the recovery of HBCDD from plastics. Perfluorooctane sulfonic acid (PFOS), its salts and perfluorooctane sulfonyl fluoride (PFOSF) are used in a wide range of products for surface treatment of metallic or textile products to provide them with specific properties. In Latvia, PFOS and PFOSF are very likely to be present in individual finished articles; however, currently information on substances in articles is not comprehensively collected. As a result, some of the products, that may have been treated with perfluorinated substances, end up in the overall municipal waste stream, but with the currently available data and information, it is not possible to isolate or quantify them. Regular detection of PFOS and its derivatives in environmental monitoring indicates that action is needed to identify the sources of these groups of substances and to adequately address the risks of environmental pollution. The main possible actions would be to obtain information on the substances in articles from manufacturers, distributors and possibly importers, as well as from industry associations. In addition, there is a need to educate citizens and businesses about the occurrence of these substances, their effects and side effects, as well as about possible alternatives to reduce their use. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 85 Short chain chlorinated paraffins (SCCPs) are mainly used as plasticizers, flame retardants and additives in hydraulic liquids. In Latvia, the use of these substances is relatively small, and there is currently no information that SCCPs are regularly used in consumer products. The main possible actions would be related to the identification of historically used materials in construction - building renovation and demolition waste. To date, no studies have been conducted in Latvia on the distribution of SCCPs and other historically used organic pollutants in this type of waste streams, and such streams are often classified as non-hazardous and waste ends up for disposal in general municipal waste landfills. Knowledge of the prevalence of these substances in Latvia would allow to evaluate further the necessity, scale and parties involved in adopting management measures. Emissions of unintentionally produced chemicals (dioxins, furans, hexachlorobenzene (HCB), pentachlorobenzene (PeCB)) have been analyzed in several studies to identify priority sources and possible sources of origin for Latvia. The main origin of HCB and PeCB emissions is as a result of combustion processes, and thus an emission forecast (until 2030) has been prepared. Em issions of indirectly generated substances in Latvia cannot be assessed as high and create immediate problems, however, they do exist. By analyzing the main potential sources of emissions of these substances, it can be seen that they are related to both small-scale household incineration activities and the energy production sector. The main possible actions to further reduce emissions would be related to raising the level of public awareness about the correct principles of waste management, incl. in small towns and rural areas, including pointing to the negative effects of incineration of waste and last year's grass on health and the environment. In turn, companies would need to follow the introduction and implementation of the best available technology guidelines, in which incineration activities are performed. Here both - education and control measures should be employed. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 86 Summary of suggested actions and initiatives Substance/group No Initiative / action POP pesticides 1 Identification and control of historical “hot spots” and sources of pesticide pollution in Latvia PCB 1 In the context of waste management plans, consistently continue the appropriate management of PCB-containing waste streams, reducing the risks of environmental pollution PBDE 1 In the context of waste management plans, consistently ensure the separate collection of WEEE and the dismantling of possible PBDE-containing parts. 2 Identification of PBDE sources through a focused study of their presence in different locations (e.g. households, offices) as well as in relation to the origin and use of ICT and EEE products HBCDD 1 Determining the stability of thermal insulation materials containing HBCDD by conducting a focused study under different conditions (e.g. leaching, abrasion), thus obtaining information even on potential sources of contamination and their location 2 Ensuring separate collection of HBCDD-containing waste by separating it from the total municipal waste stream 3 To promote the implementation of the principles of circular economy, to test (and develop) technological methods and possibilities for the recovery of HBCDD from plastics (used thermal insulation materials, packaging) PFOS, PFOSF 1 Systematic and planned collection of information on substances in articles from manufacturers, distributors and possibly importers, as well as from industry associations, for example, through surveys. 2 Educating citizens and businesses about the occurrence of these substances, their effects and side effects, as well as possible alternatives to reduce their use. SCCP 1 Assessment of the prevalence of SCCPs and other historically used organic pollutants in building renovation and demolition waste in order to plan further management activities Unintentional 1 Raising the level of public awareness about the correct principles emissions of waste management (negative effects of incineration of waste and last year's grass on health and the environment) RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 87 Substance/group No Initiative / action 2 To ensure the implementation and enforcement of the best available technologies and BAT guidelines in plants, especially where incineration activities are carried out RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 88 Ievads Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem Latvija ir parakstījusi 2001. gada 23. maijā un tā ir stājusies spēkā no 2004. gada 28. oktobra. Saskaņā ar Konvencijas prasībām, valstīm jāizstrādā un regulāri jāaktualizē rīcības plāni, lai nodrošinātu saistību izpildi, kā arī jāveicina labākās pieejamās tehnoloģijas un prakses, lai aizstātu esošos NOP un nepieļautu jaunu izstrādi. Pirmais Nacionālais ieviešanas plāns (NIP) par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem tika izstrādāts laika periodam no 2005. līdz 2020. gadam. Pirmais NIP tika sagatavots kā visaptverošs, stratēģisks politikas dokuments, kura mērķis bija, īstenojot ilgtspējīgu politiku un nodrošinot cilvēku veselības un vides aizsardzību no NOP kaitīgās ietekmes, attīstīt un pilnveidot optimālāko un efektīvāko NOP pārvaldību. Pirmā NIP ieviešana ļāva Latvijai pildīt gan Stokholmas konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, gan arī Ženēvas konvencijas (parakstīta 1998. gada 24. jūnijā) par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos Orhūsas protokola “Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” prasības. Pirmais NIP nodrošināja Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem prasību izpildi, un sekmēja NOP izraisīto potenciālo draudu samazināšanu gan nacionālā, gan globālā mērogā. “Nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem” (NĪP) tiek aktualizēts atsilstoši vadlīniju dokumenta “Guidance for Developing a National Implementation Plan for the Stockholm Convention on Persistent Organic Pollutants” (2017) prasībām un ieteikumiem saturiskās struktūras veidošanai. NĪP aktualizācijas procesā 2020. gada 30. jūnijā notikusi ekspertu sanāksme par Latvijas nacionālā īstenošanas plāna par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem izstrādi. Šajā sanāksmē piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības inspekcijas, Valsts vides dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra", Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR", biedrības “Baltijas Vides Forums”, “Ekodizaina kompetences centrs”, kā arī SIA “ELLE”. Šīs sanāksmes atskaite pievienota pielikumā. Aktualizētā NĪP sagatavošana ir veikta ar Latvijas Vides Fonda projekta “Nacionālā ieviešanas plāna "Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem īstenošanu" izstrāde un nepieciešamo datu aktualizācija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un citām augsta riska ķīmiskām vielām” (Reģ. Nr. 1-08/20/2020) atbalstu. Aktualizētajā Latvijas NIP par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem ir ietvertas šādas galvenās daļas: • Pašreizējā situācija, kurā sniegts pārskats par likumdošanu saistībā ar NOP, vispusīga informācija par vides pārvaldi Latvijā, kā arī pārskats par NOP vielām – to veidiem, daudzumu, ražošanu, izmantošanu, importu un eksportu vēsturiskā, pašreizējā un nākotnes projekcijas griezumā, uzstādījumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un informāciju par vielu sastopamību vidē. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 89 • Stratēģija un rīcības programma ietver Latvijai aktuālo prioritāro ar NIP saistīto uzdevumu un iniciatīvu apskatu, kā arī informāciju par rīcības plānu kāda svarīga ar NOP saistīta problēmu kopuma risināšanai. Pašreizējā situācija Apraksts par valsti Latvija ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija ir parlamentāra republika. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Teritorija aptver 64 590 km², iedzīvotāju skaits: 1,92 miljoni (2019. gadā). Aptuveni 47% teritorijas klāj meži, lauksaimniecības zeme 36% un 14% atvēlēti apdzīvotajām teritorijām. Latvijas ekonomikas svarīgākās nozares 2018. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (25,4 %), rūpniecība (16,1 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (15,8 %). Politikas dokumenti, normatīvie akti un institūcijas Politikas dokumenti Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana ir izvirzīts kā viens no mērķiem Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijā saistībā ar ilgtspējīgas attīstības programmu līdz 2030. gadam. Aicinot valstis ieviest rīcībpolitikas, to rezultātā, cita starpā jānodrošina, ka ķīmiskās vielas un visu veidu atkritumi tiek apsaimniekoti videi nekaitīgā veidā. Galvenie Latvijas vides aizsardzības politikas dokumenti saistībā ar ķīmisko vielu apsaimniekošanu ir Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam, un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam. Normatīvie akti Eiropas Savienības likumdošanas ietvaros, Latvijā tiek īstenotas attiecīgajās Regulās noteiktās prasības: • EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem; • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu; • EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 649/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu; • EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1185/2009 (2009. gada 25. novembris) attiecībā uz statistiku par pesticīdiem; • EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai; • EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK; RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 90 • KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 552/2009 (2009. gada 22. jūnijs), ar ko groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kura attiecas uz ķīmisku vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH). Latvijas likumdošanas normatīvie akti Vides aizsardzības prasības saistībā ar NOP ir iekļautas piecos likumos, t.i., Ķīmisko vielu likumā, likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, Augu aizsardzības likumā, likumā “Par piesārņojumu”, Atkritumu apsaimniekošanas likumā un. Visi iepriekšminētie likumi balstās uz likumu “Par vides aizsardzību”. Detalizētāk darbības ar NOP vielām Latvijā regulē vairāki uz šo likumu pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Ķīmisko vielu likuma (pieņemts 1998. gada 1. aprīlī) mērķis ir nepieļaut, aizkavēt vai mazināt tā kaitējuma iespējamību, ko ķīmiskās vielas un maisījumi tiem piemītošo īpašību dēļ var nodarīt videi, cilvēku veselībai un īpašumam. Likums nosaka darbības ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kā arī biocīdiem. Uz likuma pamata izdotie MK noteikumi nosaka prasības darbībām ar bīstamajām ķīmiskajām vielām (tai skaitā NOP). Normatīvā akta nosaukums, Prasības saistībā ar NOP pieņemšanas datums MK noteikumi Nr. 84 Nosaka atsevišķu bīstamu ķīmisko vielu (tai skaitā NOP) izmantošanas ierobežojumus elektriskajās un “Noteikumi par atsevišķu bīstamu ķīmisku elektroniskajās iekārtās, pienākumus attiecībā uz vielu lietošanas ierobežojumiem izgatavošanu, importu vai iekārtu izplatīšanu; kā arī nosaka elektriskajās un elektroniskajās iekārtās” iekārtu būtiskās prasības un šo prasību ievērošanas (2013. gada 5. februāris) uzraudzības mehānismu. MK noteikumi Nr.628 Nosaka prasības, kas jāievēro attiecībā uz darbībām ar biocīdiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes “Prasības attiecībā uz darbībām ar 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu biocīdiem” piedāvāšanu tirgū un lietošanu. Saskaņā ar šiem (2013. gada 27. augusts) noteikumiem "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" izsniedz biocīda inventarizācijas numuru, izvērtē aktīvās vielas pieteikumu un izsniedz valsts atļauju biocīdu piedāvāšanai tirgū un lietošanai Latvijas teritorijā. MK noteikumi Nr. 131 Nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem maisījumiem (tai skaitā NOP) saistīto rūpniecisko avāriju “Rūpniecisko avāriju riska riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas novērtēšanas kārtība un riska pasākumus. samazināšanas pasākumi” (2016. gada 1. marts) RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 91 Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (pieņemts 1998. gada 14. oktobrī) mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Likums nosaka ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību darbībām, kas saistītas ar NOP ražošanu, kā arī NOP saturošu atkritumu apglabāšanu un dedzināšanu. Uz šī likuma pamata izdotie MK noteikumi Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” (pieņemti 2015. gada 13. janvārī) nosaka, ka paredzētās darbības pieteikšanai, iesniegumā jānorāda galvenās izejvielas un to daudzumu gadā, vai plānotos būvmateriālus un to daudzumu objekta būvniecībai (norādot visas bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumus, kā arī pārējās izejvielas, kuru patēriņš pārsniedz 100 kg gadā). Jānorāda arī tehnoloģisko procesu atkritumi (arī bīstamie atkritumi), blakusprodukti un paredzētā atkritumu apsaimniekošana. Augu aizsardzības likuma (pieņemts 1998. gada 17. decembrī) mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību augu aizsardzības jomā, lai nepieļautu kaitīgo organismu ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos valsts teritorijā un Eiropas Savienībā, kā arī panākt, lai augu aizsardzības pasākumi un augu aizsardzības līdzekļi (AAL) neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, to sugu dzīvniekiem, kurus cilvēks audzē vai izmanto uzturā, un vidi, novērst AAL atlieku uzkrāšanos saražotajā produkcijā, au gsnē un ūdenī virs pieļautajām normām. Likums nosaka vispārējās prasības AAL izplatīšanā, lietošanā un uzglabāšanā. Uz likuma pamata izdotie MK noteikumi nosaka konkrētas prasības attiecībā uz darbībām ar AAL. Normatīvā akta nosaukums, Prasības saistībā ar NOP pieņemšanas datums MK noteikumi Nr. 1064 Nosaka, ka augu aizsardzības līdzekļus ražotājs klasificē saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem “Augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanas, par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība” marķēšanas un iepakošanas kārtību. (2004. gada 28. decembris) MK noteikumi Nr. 682 Nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas speciālās atļaujas (licences) AAL izplatīšanai. “Noteikumi par speciālajām atļaujām (licencēm) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai” (2010. gada 27. jūlijs) MK noteikumi Nr. 949 Nosaka prasības AAL laišanai tirgū, tirdzniecības vietām izvirzāmos kritērijus, AAL tirdzniecības, ievešanas, “Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu izvešanas, glabāšanas un transportēšanas prasības, AAL laišanu tirgū” pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu pienākumus, (2011. gada 13. decembris) informācijas sniegšanas kārtību AAL pircējam un tās saturu, kā arī AAL aprites kontroles kārtību; nosaka AAL uzglabāšanas vietām izvirzāmās prasības. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 92 Normatīvā akta nosaukums, Prasības saistībā ar NOP pieņemšanas datums Nosaka, ka AAL pārdevējs vai otrās reģistrācijas klases AAL lietotājs, vai augu aizsardzības konsultants pircējam sniedz informāciju par iespējamo konkrētā AAL radīto risku cilvēku veselībai un videi, īpaši par tā bīstamību un kaitīgu iedarbību. MK noteikumi Nr. 950 Nosaka, ka lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus AAL, kuri potenciāli var radīt mazāku risku videi un cilvēku un “Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas dzīvnieku veselībai, kuri nav kvalificēti kā bīstami ūdens noteikumi” videi un kuros nav prioritāro bīstamo vielu saskaņā ar (2011. gada 13. decembris) normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu. MK noteikumi Nr. 509 Nosaka kārtību, kādā Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē ķīmiskus un mikroorganismus saturošus AAL un “Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu piešķir atļauju to laišanai tirgū. laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009” (2012. gada 24. jūlijs) Likuma “Par piesārņojumu” (pieņemts 2001. gada 15. martā) mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, novērst kaitējuma radītās sekas. Likums nosaka piesārņojuma novēršanas un kontroles kārtību; prasības, kas piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā jāņem vērā operatoram, t.sk. saistībā ar NOP. Uz likuma pamata izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kuros noteiktas prasības saistībā ar NOP. Normatīvā akta nosaukums, Prasības saistībā ar NOP pieņemšanas datums MK noteikumi Nr. 34 Nosaka notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus piesārņojošo vielu emisijai ūdenī. Nosaka prioritārās vielas, arī “Noteikumi par piesārņojošo vielu ūdens videi īpaši bīstamās vielas, bīstamās vielas, tai skaitā emisiju ūdenī” NOP (1., 2.pielikums). (2002. gada 22. janvāris) MK noteikumi Nr. Nr.118 Nosaka prioritāro un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvus virszemes ūdeņos, kā arī prioritāro vielu vides “Noteikumi par virszemes un pazemes kvalitātes normatīvus virszemes ūdeņu biotas organismos, ūdeņu kvalitāti” t.sk. attiecībā uz NOP (1.pielikums). (2002. gada 12. marts) MK noteikumi Nr.139 Nosaka atsevišķu bīstamo ķīmisko vielu saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasības un videi kaitīgo RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 93 Normatīvā akta nosaukums, Prasības saistībā ar NOP pieņemšanas datums “Noteikumi par atsevišķu bīstamas preču sarakstu t.sk. NOP, piemēram, polihlorētos bifenilus ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un saturošas iekārtas. produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu” (2006. gada 14. februāris) MK noteikumi Nr.1082 Nosaka A un B kategorijas piesārņojošas darbības pieteikšanas nosacījumus, kā arī nosacījumus, uz kuriem “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C pamatojoties izsniedzama atļauja A vai B kategorijas kategorijas piesārņojošas darbības un piesārņojošas darbības veikšanai (t.sk. darbības ar izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas bīstamajām ķīmiskajām vielām, maisījumiem, atkritumiem). piesārņojošo darbību veikšanai” Nosaka C kategorijas piesārņojošas darbības, C kategorijas (2010. gada 30. novembris) piesārņojošas darbības iesnieguma saturu un iesniegšanas kārtību. MK noteikumi Nr. 191 Nosaka ierobežojumu lietot NOP pesticīdus, piemēram, DDT, ciklodiēna pesticīdus (aldrīnu, dieldrīnu, endrīnu un izodrīnu) “Īpašās vides prasības ādu apstrādei un heksahlorcikloheksānus (tostarp lindānu)) ādas apstrādei (miecēšanai)” notekūdeņos nonākošo emisiju apjoma samazināšanai. (2015. gada 14. aprīlis) MK noteikumi Nr. 614 Nosaka valsts kopējo emisiju ziņojumu un prognožu sagatavošanas prasības (t.sk. par NOP, 2.pielikums). “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi” (2018. gada 2. oktobris) Atkritumu apsaimniekošanas likuma (pieņemts 2010. gada 28. oktobrī) mērķis ir noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, novēršot atkritumu rašanos, nodrošinot Latvijas teritorijā radīto atkritumu dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī veicinot da bas resursu efektīvu izmantošanu un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Nosaka atkritumu apsaimniekošanas vispārējos principus, iesaistīto institūciju kompetenci un atkritumu radītāju pienākumus. Uz likuma pamata izdotie MK noteikumi nosaka kritēriju bīstamo atkritumu klasifikācijai, kā arī darbībām ar bīstamajiem (tai skaitā NOP saturošiem) atkritumiem. Normatīvā akta nosaukums, Prasības saistībā ar NOP pieņemšanas datums MK noteikumi Nr. 302 Nosaka īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus; kritērijus blakusproduktiem; kritērijus atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai. Atkritumus, kas satur polihlordibenzo-p- dioksīnus un polihlordibenzofurānus, DDT, hlordānu, RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 94 Normatīvā akta nosaukums, Prasības saistībā ar NOP pieņemšanas datums “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru heksahlorcikloheksānus (ieskaitot lindānu), dieldrīnu, un īpašībām, kuras padara atkritumus endrīnu, heptahloru, heksahlorbenzolu, hlordekonu, aldrīnu, bīstamus” pentahlorbenzolu, mireksu, toksafēnu, heksabrombifenilus vai polihlorētos bifenilus koncentrācijās, kas pārsniedz (2011. gada 19. aprīlis) noteiktas robežvērtības, klasificē kā bīstamos atkritumus. MK noteikumi Nr.401 Nosaka prasības atkritumu (arī bīstamo atkritumu) sadedzināšanai, kā arī atkritumu sadedzināšanas iekārtu “Prasības atkritumu sadedzināšanai un darbībai. Noteikumu papildu prasības bīstamajiem atkritumu sadedzināšanas iekārtu atkritumiem neattiecas uz šķidriem atkritumiem, t.sk. naftas darbībai” produktu atkritumiem, ja tajos esošo polihlorēto aromātisko (2011. gada 24. maijs) ogļūdeņražu, t.sk. polihlorēto bifenilu, polihlorēto terfenilu un pentahlorfenolu, koncentrācija nav lielāka par 50 ppm. Nosaka emisijas robežvērtības visiem polihlorētajiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem. Dioksīnu un furānu emisijas robežvērtības nedrīkst pārsniegt 0,1 ng/m3 (2. pielikums). MK noteikumi Nr.485 Nosaka kārtību, kādā apsaimniekojami polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi, naftas produktu “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi un titāna apsaimniekošanas kārtība un prasības dioksīda rūpniecības atkritumi. titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam” (2011. gada 21. jūnijā) MK noteikumi Nr. 703 Nosaka atkritumu (tai skaitā bīstamo, NOP saturošu, atkritumu) savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, “Noteikumi par atkritumu šķirošanas, uzglabāšanas vai slēgtas vai rekultivētas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas izgāztuves atrakšanas un tajā esošo atkritumu pāršķirošanas un anulēšanas kārtību, atkritumu atļauju izsniegšanas un anulēšanas kārtību, kā arī atļaujās tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas ietvertās prasības atkritumu apsaimniekotājam. starpnieku reģistrācijas un informācijas sniegšanas kārtību, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību” (2011. gada 13. septembris) MK noteikumi Nr. 494 Nosaka kārtību, kādā bīstamo atkritumu (izņemot sadzīves bīstamos atkritumus) radītājs vai apsaimniekotājs nodrošina “Atkritumu pārvadājumu uzskaites radīto vai apsaimniekoto bīstamo atkritumu identifikāciju, kārtība” uzskaiti, iepakošanu, marķēšanu, uzglabāšanu un (2018. gada 7. augusts) pārvadājumu uzskaiti. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 95 Institucionālā struktūra, atbildības Par ķīmisko vielu (t.sk. NOP) pārvaldību Latvijā galvenā atbildīgā institūcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Zemkopības ministrija kontrolē pesticīdu izmantošanas, tirdzniecības un uzglabāšanas jautājumus, kā arī veic pesticīdu kontroli pārtikā. Veselības ministrijas pārraudzībā ir jautājumi, kas saistīti ar dzeramā ūdens un pārtikas kontroli. Labklājības ministrijas pārziņā ir darba vides risku uzraudzība. Ekonomikas ministrijas uzraudzībā ir patērētāju tiesību aizsardzības jautājumi. Aizsardzības ministrijas kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar militāri piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību, savukārt Iekšlietu ministrijas kompetencē ir sabiedrības drošības, avāriju seku likvidēšanas un riska mazināšanas pasākumi. Finanšu ministrijas uzraudzībā ir bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu ievešanas un izvešanas kontrole uz valsts robežas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības nozarē. VARAM un tās padotībā esošās uzraudzības un kontroles iestādes kontrolē darbības ar ķīmiskajām vielām, maisījumiem, ķīmiskajām vielām izstrādājumos, apstrādātiem izstrādājumiem un biocīdiem ražošanā un profesionālā lietošanā un uzrauga šo darbību atbilstību likumiem un citiem normatīviem aktiem vides aizsardzības jomā. Valsts vides dienests (VVD) īsteno valsts vides aizsardzības politiku, veicot vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli un uzraudzību, risina integrētā piesārņojuma samazināšanas un kontroles jautājumus, tai skaitā bīstamo ķīmisko vielu un NOP pārvaldību. Saistībā ar NOP pārvaldību Valsts vides dienests un tā reģionālās struktūrvienības: • izsniedz atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai (t.sk. PHB vai arī šīs vielas saturošu atkritumu vai ierīču apglabāšanai); • izsniedz atļaujas atkritumu savākšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai; • kontrolē darbības ar ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem un biocīdiem ražošanā un profesionālā lietošanā un uzrauga šo darbību atbilstību likumiem un citiem normatīviem aktiem vides aizsardzības jomā; • reizi gadā apkopo informāciju par PHB saturošām iekārtām un nosūta to VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram” (LVĢMC); • reģistrē piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas (militāri piesārņotās teritorijas reģistrē pēc Aizsardzības ministrijas atzinuma); • pārrauga un kontrolē piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju, izņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas; • kontrolē darbības ar ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem un biocīdiem ražošanā un profesionālajā lietošanā un uzrauga šo darbību atbilstību likumiem un citiem normatīviem aktiem vides aizsardzības jomā; • kontrolē īpašu ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu attiecībā uz darbībām ar atsevišķām bīstamajām ķīmiskajām vielām (t.sk. PHB) un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem vai materiāliem, kuri satur bīstamās ķīmiskās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus vai ir apstrādāti ar tiem. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 96 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”: • saskaņā ar VARAM deleģējumu izdod administratīvos aktus, kas attiecas uz darbībām ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem ; • uztur ķīmisko vielu un maisījumu datu bāzi; • izvērtē ķīmisko vielu bīstamību un riskus, atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajās aktos noteiktajā kārtībā • pēc VVD, Veselības inspekcijas, Valsts darba inspekcija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai citu iestāžu pieprasījuma sniedz informāciju, kādas ķīmiskās vielas un maisījumi tiek ievesti Latvijas teritorijā vai ražoti ; • apkopo no VVD saņemto informāciju par PHB saturošām iekārtām un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai; • vienotās vides datu informatīvās sistēmas ietvaros uztur informāciju par gaisa kvalitāti; • kopīgi ar vides aizsardzības institūcijām veic gaisa kvalitātes un tās ietekmes uz ekosistēmām novērojumus, kā arī sniedz to novērtējumu starptautisko, nacionālo un reģionālo projektu un programmu ietvaros; • informē sabiedrību par bīstamām meteoroloģiskām un hidroloģiskām parādībām, kā arī par parādībām, kas saistītas ar izmaiņām vides, tai skaitā atmosfēras gaisa, kvalitātē un var izraisīt katastrofas , postījumus un avārijas. Zemkopības ministrija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras galvenie uzdevumi ir izstrādāt un kopīgi ar citām valsts pārvaldes iestādēm īstenot valsts politiku lauku attīstības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā, kā arī koordinēt minēto nozaru darbību. Zemkopības ministrija izstrādā nozari reglamentējošo normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, t.sk. augu aizsardzības līdzekļu jomā, kā arī organizē pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli. Valsts augu aizsardzības dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša pārvaldes iestāde, kas organizē un veic valsts uzraudzību augu aizsardzības jomā. Saistībā ar NOP pārvaldību Valsts augu aizsardzības dienests: • novērtē un reģistrē augu aizsardzības līdzekļus un kārto augu aizsardzības līdzekļu reģistru; • nodrošina augu aizsardzības līdzekļu aprites kontroli Latvijas teritorijā; • izsniedz sertifikātu par tiesībām veikt augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumus. Pārtikas un veterinārais dienests ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas organizē un veic normatīvajos aktos noteiktās valsts uzraudzības un kontroles funkcijas. Saistībā ar NOP pārvaldību Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē biocīdus un apstrādātus izstrādājumus pārtikas aprites un veterinārajā jomā. Sanitārā robežinspekcija ir Pārtikas un veterinārā dienesta struktūrvienība, kas uz Latvijas robežas veic pārtikas importa, kā arī nepārtikas preču, t.sk. augu aizsardzības līdzekļu, tranzīta un eksporta kontroli. Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības jomā. Labklājības ministrija un tās padotībā esošās uzraudzības un RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 97 kontroles iestādes kontrolē darbības ar ķīmiskajām vielām, maisījumiem, ķīmiskajām vielām izstrādājumos un biocīdiem darba vidē un uzrauga šo darbību atbilstību likumiem un citiem normatīviem aktiem strādājošo dzīvības un veselības aizsardzības jomā. Valsts darba inspekcija ir Labklājības ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir veikt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu valsts politikas īstenošanu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā. Saistībā ar NOP pārvaldību Valsts darba inspekcija kontrolē īpašu ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu attiecībā uz darbībām ar atsevišķām bīstamajām ķīmiskajām vielām (t.sk. PHB) un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem vai materiāliem, kuri satur bīstamās ķīmiskās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus vai ir apstrādāti ar tiem. Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kas ietver sabiedrības veselības, veselības aprūpes, farmācijas un narkotiku legālās aprites apakšnozari. Veselības ministrija un tās padotībā esošās uzraudzības un kontroles iestādes kontrolē tirdzniecībā esošās (tirgū laistās un izplatītās) ķīmiskās vielas, maisījumus un biocīdus, kā arī uzrauga to atbilstību normatīvajiem aktiem cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības jomā. Veselības inspekcija ir Veselības ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts uzraudzību veselības nozarē, mazinot riskus sabiedrības un personu veselībai. Veselības inspekcija veic ķīmisko vielu ietekmes uz veselību novērtējumu, iedzīvotāju veselību ietekmējošo vides faktoru uzraudzību, kā arī kontrolē tirdzniecībā esošo (tirgū laisto un izplatīto) ķīmisko vielu, ķīmisko maisījumu (tai skaitā biocīdu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Ministrija izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, enerģētikas politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē ietilpst uzraudzīt par precēm un pakalpojumiem, kā arī par ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī veikt preču un pakalpojumu drošuma, atbilstības un par tiem sniegtās informācijas uzraudzību interneta tirdzniecībā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kontrolē ķīmiskās vielas izstrādājumos un apstrādātus izstrādājumus. Aizsardzības ministrija ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga darbības ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, sniedz ieteikumus par attiecīgu ierobežojumu noteikšanu militāri piesārņotām teritorijām, kuras nav tās valdījumā, un nosaka ierobežojumus teritorijām, kuras ir tās valdījumā, kā arī pārrauga un kontrolē tās valdījumā esošo piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju. Iekšlietu ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas kontrolē darbības ķīmisko avāriju un citu ar ķīmisko vielu vai maisījumu lietošanu saistīto avāriju un ārkārtas situāciju likvidēšanā, veic neatliekamos glābšanas darbus, kā arī kontrolē attiecīgo drošības noteikumu ievērošanu. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 98 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir Iekšlietu ministrijas padotībā esoša iestāde, kas organizē avāriju likvidēšanu, novērš un likvidē nelaimes gadījumus (t.sk. ar ķīmiskajām vielām), piedalās rūpniecisko iekārtu riska novērtēšanā un riska samazināšanas pasākumu noteikšanā, kā arī paaugstināta riska objektu inspicēšanā. Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas izstrādā finanšu politiku, kā arī koordinē un organizē tās īstenošanu. Valsts ieņēmumu dienests ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas kontrolē ievestās Latvijā no trešās valsts un izvestās no Latvijas uz trešo valsti bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamos maisījumus, kuriem ir noteikti īpaši ierobežojumi vai aizliegumi, kā arī kontrolē šīs bīstamās ķīmiskās vielas saturošus būvizstrādājumus uz valsts (muitas) robežas. Arī pašvaldības ir iesaistītas NOP pārvaldības jomā. Savas administratīvās teritorijas ietvaros pašvaldības: • sadarbībā ar Valsts vides dienesta reģionālo nodaļu organizē un veic piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un sākotnējo novērtēšanu; • organizē sadzīves atkritumu, t.sk. sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu; • pieņem lēmumus par jaunu sadzīves atkritumu pārstrādes objektu un poligonu izvietošanu; • izdod saistošus noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu; • pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes objektu sadedzināšanas iekārtu un poligonu izvietošanu. Pārskats par pašreizējo situāciju ar NOP valstī (saistībā ar Stokholmas konvencijas pielikumiem) Novērtējums par situāciju saistībā ar NOP pesticīdiem, t.sk. dihlorodifeniltrihloretānu (DDT) Pesticīdi - ķīmiskas vielas vai vielu maisījumi, kurām piemīt spēja toksiski iedarboties uz kādu dzīvo organismu grupu, tāpēc tie tiek izmantoti nevēlamu organismu kontrolei un iznīcināšanai. Šis termins ietver gan augu aizsardzības līdzekļus (izmanto uz augiem lauksaimniecībā, dārzkopībā, parkos un dārzos), gan biocīdos produktus (izmanto citām vajadzībām, piemēram, kā dezinfekcijas līdzekli vai materiālu aizsardzībai).85 NOP pesticīdi ir noturīgi hlororganiski savienojumi, kuriem piemīt bioakumulācijas un biokoncentrēšanās spējas. Atkarībā no pesticīdu iedarbības uz kādu organismu grupu tie ir, piemēram, insekticīdi (līdzekļi nevēlamu kukaiņu apkarošanai), herbicīdi – līdzekļi nezāļu un nevēlamo augu apkarošanai, akaricīdi (līdzekļi ērču 85 Amanatidis G. (2019), Ķīmiskās vielas un pesticīdi, https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/78/chemines-medziagos RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 99 apkarošanai), fungicīdi (līdzekļi pret sēņu ierosinātām slimībām), aficīdi (vielas laputu apkarošanai), rodenticīdi (līdzekļi pret grauzējiem), repelenti (līdzekļi insektu atbaidīšanai), zoocīdi (vielas, ko izmanto putnu un citu dzīvnieku iznīcināšanai), nematocīdi (līdzekļi veltenisko tārpu ierobežošanai), limacīdi (gliemežu ierobežošanai)86. Likumdošanas ietvars Līdz 2020. gada jūlijam Stokholmas konvencijas A pielikuma (vielas, vielas, kuru ražošanu un izmantošanu nepieciešams novērst) I daļā iekļauti 16 NOP pesticīdi: • aldrīns, hlordāns, dieldrīns, endrīns, heptahlors, heksahlorbenzols, mirekss, toksafēns (iekļauti no 2001. gada); • alfa heksahlorocikloheksāns, beta heksahlorocikloheksāns, lindāns jeb γ-heksahlorcikloheksāns, hlordekons, pentahlorbenzols (iekļauti no 2009. gada); • tehniskais endosulfāns un tā saistītie izomēri (iekļauti no 2011. gada); • pentahlorfenols, tā sāļi un esteri (iekļauti no 2015. gada); • dikofols (iekļauts no 2019. gada). Pesticīds metoksihlors ir kandidātviela iekļaušanai Stokholmas konvencijas A pielikuma I daļā. Dihlordifeniltrihloretāns jeb DDT ir viens no pirmajiem hlororganiskajiem pesticīdiem, kas plaši lietots kā insekticīds un biocīds.87 DDT iekļauts Stokholmas konvencijas B pielikumā (vielas, kuru ražošanu un izmantošanu nepieciešams ierobežot) no 2001. gada. Darbības ar NOP pesticīdiem reglamentē gan Latvijas likumdošana, gan Eiropas Savienības Regulas. Būtiskākie Latvijas Republikas normatīvie akti, kas regulē darbības ar NOP pesticīdiem (tai skaitā DDT), kā arī šo vielu emisijas un atkritumu apsaimniekošanu, ir apkopoti tabulā. Tabula. Būtiskākie Latvijas Republikas normatīvie akti, kas regulē darbības ar NOP pesticīdiem. Nosaukums Pieņemšanas datums Augu aizsardzības likums 1998. gada 17. decembris Ministru kabineta noteikumi Nr. 1064 “Augu aizsardzības līdzekļu 2004. gada 28. decembris klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība” 86 https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/instituta-bior-laboratorijas-iespejas-kimiska-piesarnojuma- pesticida-fipronils-noteiksana 87 2007. - 2013.gada finanšu plānošanas perioda ierobežotas atlases 3.4.1.4. aktivitātes „Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” projektu saraksta papildināšanas iespēju izvērtēšana, veicot piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā iekļauto vietu izvērtēšanu atbilstoši piesārņojumu pakāpei un nosakot to atbilstību vēsturiski piesārņotās vietas statusam, http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/VARAM_piesarnoto_vietu_registrs_311211.pdf RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 100 Nosaukums Pieņemšanas datums Ministru kabineta noteikumi Nr. 682 “Noteikumi par speciālajām 2010. gada 27. jūlijs atļaujām (licencēm) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai” Ministru kabineta noteikumi Nr. 949 “Noteikumi par augu aizsardzības 2011. gada 13. decembris līdzekļu laišanu tirgū” Ministru kabineta noteikumi Nr. 950 “Augu aizsardzības līdzekļu 2011. gada 13. decembris lietošanas noteikumi” Ministru kabineta noteikumi Nr. 509 “Noteikumi par augu aizsardzības 2012. gada 24. jūlijs līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009” Likums “Par piesārņojumu” 2001. gada 15. marts Ministru kabineta noteikumi Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu 2002. gada 22. janvāris emisiju ūdenī” Ministru kabineta noteikumi Nr. Nr.118 “Noteikumi par virszemes un 2002. gada 12. marts pazemes ūdeņu kvalitāti” Ministru kabineta noteikumi Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un 2010. gada 30. novembris C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” Ministru kabineta noteikumi Nr. 191 “Īpašās vides prasības ādu 2015. gada 14. aprīlis apstrādei (miecēšanai)” Atkritumu apsaimniekošanas likums 2010. gada 28. oktobrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 302 “Noteikumi par atkritumu 2011. gada 19. aprīlis klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” Ministru kabineta noteikumi Nr. 703 “Noteikumi par atkritumu 2011. gada 13. septembris apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas un informācijas sniegšanas kārtību, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību” Ministru kabineta noteikumi Nr. 494, “Atkritumu pārvadājumu 2018. gada 7. augusts uzskaites kārtība” Ražošana un izmantošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Latvijas Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020.gadam ietver informāciju par aldrīna, hlordāna, dieldrīna, endrīna, heptahlora, mireksa, toksafēna, lindāna, kā RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 101 arī DDT lietojumu. Informācija par NOP pesticīdu ražošanu, importu un izmantošanu Latvijā apkopota tabulā.88, 89,90,91,92 Tabula. Informācija par NOP pesticīdu ražošanu, importu un izmantošanu Latvijā Pesticīds CAS Nr. Pielietojums Ražošana, imports, izmantošana Latvijā Aldrīns 309-00-2 Insekticīds Nav ziņu par importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā. Aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 1972. gada, precizējums likumdošanā 2000. gadā.* Hlordāns 57-74-9 Insekticīds Nav ziņu par importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā. Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 2000. gada 25. marta.* Dieldrīns 60-57-1 Insekticīds Nav ziņu par importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā. Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 2000. gada 25. marta. * Endrīns 72-20-8 Insekticīds, Nav ziņu par importu, ražošanu vai rodenticīds izmantošanu Latvijā. Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 2000. gada 25. marta. * Heptahlors 76-44-8 Insekticīds Importēts un lietots nenozīmīgos daudzumos sēklu kodināšanai. 88 Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020.gadam (informatīvā daļa) 89 ERS SC Cycle 4 (18.10.2018), Nacionālais ziņojums par Stokholmas Konvencijas prasību īstenošanu http://chm.pops.int/Countries/Reporting/NationalReports/tabid/3668/Default.aspx 90 Latvijas Vides pārskats. Noturīgie organiskie piesārņotāji (2001), http://www2.meteo.lv/produkti/soe2001_lv/faktori/kim_vielas/nop.htm 91 MK Noteikumi Nr. 107 “Noteikumi par aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem, pieņemti 21.03.2000 (spēkā līdz 30.03.2004) 92 Toropovs V. (2017), Ziņojums par Latvijas Nacionālā plāna par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem pārskatīšanu, https://drive.google.com/file/d/1n0M_pRSRuTpGVFHXMwvgqqy2B6dEmiWu/view RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 102 Pesticīds CAS Nr. Pielietojums Ražošana, imports, izmantošana Latvijā Aizliegts ievest, izplatīt un lietot kopš 1986. gada, precizējums likumdošanā 2000. gadā.* Heksahlorbenzols 118-74-1 Fungicīds Nav ziņu par importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā. Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 2000. gada 25. marta.* Mirekss 2385-85-5 Insekticīds Nav ziņu par importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā. Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 2000. gada 25. marta (?) Toksafēns 8001-35-2 Insekticīds Latvijā importēts un lietots 1966.–1992. gadā galvenokārt kartupeļu lapgrauža un biešu mušas apkarošanai. Datu par Latvijā agrāk ievesto toksafēna kopējo daudzumu nav. Kopš 1993. gada toksafēna lietošana Latvijā ir aizliegta93, precizējums likumdošanā 2000. gadā.* Dihlordifeniltrihloretāns 50-29-3 Insekticīds, Latvijā ticis importēts un lietots no 1961- (DDT) biocīds 1967. gadam. Lietošana aizliegta kopš 1968. gada, precizējums likumdošanā 2000. gadā.* Alfa 319-84-6 Insekticīds, Nav ziņu par importu, ražošanu vai heksahlorocikloheksāns rodas arī kā izmantošanu Latvijā. blakusprodukts Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un lietot no HCH γ- izomēra 2000. gada 25. marta.* (lindāna) sintēzē Beta 319-85-7 Insekticīds, Nav ziņu par importu, ražošanu vai heksahlorocikloheksāns rodas arī kā izmantošanu Latvijā. blakusprodukts Aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 1972. HCH γ- izomēra gada, precizējums likumdošanā 2000. (lindāna) sintēzē gadā.* 93 Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020.gadam (informatīvā daļa) RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 103 Pesticīds CAS Nr. Pielietojums Ražošana, imports, izmantošana Latvijā Lindāns (γ- 58-89-9 Insekticīds Pilnīgas informācijas par visu ievesto un heksahlorcikloheksāns) izlietoto lindāna daudzumu nav. Latvijā 1995.–1999. gadā ievestas 49 t lindāna, galvenokārt, lai izmantotu mežu stādījumu, neražojošu augļu dārzu, graudaugu, cukurbiešu kaitēkļu apkarošanai.94 Kopš 1999. gada lindāna lietošana Latvijā ir aizliegta. Ierobežojumi noteikti EK regulā Nr. 850/2004 un EK regulā No.649/2012. Hlordekons 143-50-0 Insekticīds Nav ziņu par importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā. Ierobežojumi tika noteikti EK regulā Nr. 850/2004 un EK regulā No.649/2012. Pentahlorbenzols 608-93-5 Fungicīds Nav ziņu par importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā. Ierobežojumi tika noteikti ES regulā Nr. 757/2010 un ES regulā Nr. 649/2012 Tehniskais endosulfāns 959-98-8, Insekticīds, Nav ziņu par importu, ražošanu vai un tā saistītie izomēri akaricīds izmantošanu Latvijā. 33213-65-9 Ierobežojumi tika noteikti ES regulā Nr. 519/2012 un ES regulā Nr.73/2013 Pentahlorfenols, tā sāļi 87-86-5, Herbicīds, Nav ziņu par importu, ražošanu vai un esteri insekticīds, izmantošanu Latvijā. 131-52-2, fungicīds, Ierobežojumi tika noteikti EK regulā Nr. 27735-64-4, dezinficējošu 552/2009 līdzekļu sastāvā 3772-94-9, 1825-21-4 Dikofols 115-32-2, Akaricīds Nav ziņu par importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā. 10606-46-9 Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 2000. gada 25. marta.* 94 Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020.gadam (informatīvā daļa) RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 104 Pesticīds CAS Nr. Pielietojums Ražošana, imports, izmantošana Latvijā Metoksihlors 72-43-5 Insekticīds Nav ziņu par importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā. * Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 107 “Noteikumi par aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem (pieņemti 21.03.2000, spēkā līdz 30.03.2004.), Latvijā ir ticis aizliegts ievest, izplatīt un lietot augu aizsardzības līdzekļus, kurus sastāvā ir aldrīns, hlordāns, dieldrīns, DDT, endrīns, heksahlorcikloheksāns (satur mazāk nekā 99 % gamma izomēra), heptahlors, heksahlorbenzols, toksafēns (kampehlors), dikofols, kas satur mazāk nekā 78 % p,p'-dikofola vai vairāk nekā 1 g/kg DDT un citus DDT līdzīgus savienojumus, kā arī citus AAL, kas nav iekļauti Stokholmas Konvencijā. Saskaņā ar esošo informāciju, Latvijā importēts un lietots ir heptahlors, toksafēns, lindāns un DDT. Heptahlors tika plaši izmantots kā insekticīds, īpaši 1960.-70. gados, cīņā pret malārijas odiem, termītiem, lauksaimniecībā un mājsaimniecībās kaitējošiem kukaiņiem, kā arī skudrām. Heptahloram nonākot vidē, ķīmisko pārvērtību rezultātā rodas heptahlora epoksīds. Abas šīs vielas ir noturīgi organiskie piesārņotāji. Dzīvnieku un cilvēku organismos heptahlors nokļūst ar piesārņoto pārtiku un ūdeni. Nonākot organismā, tas transformējas heptahlora epoksīdā un uzkrājas taukaudos. Heptahlors ir potenciāli kancerogēna viela.95 Toksafēns pasaulē lietots no 1949. gada. Toksafēns ir augu aizsardzības līdzeklis, kas plaši lietots graudaugu, kokvilnas, augļu, dārzeņu u.c. kultūru kaitēkļu ierobežošanai. Toksafēns ir ļoti stabils savienojums, tas nešķīst ūdenī uzkrājas ūdens baseina nogulsnēs, ir toksisks zivīm. Toksafēns Latvijā lietots augu aizsardzības līdzekļa polihlorkamfēna sastāvā. 96 Dati par Latvijā izlietotā toksafēna daudzumu apkopoti attēlā 2.3.1. 95 LVĢMC (2018), Kopsavilkums par papildu monitoringa programmu un pagaidu pasākumu programmu vides kvalitātes standartu direktīvas 2013/39/ES prasību ieviešanai, https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Udens/Ud_apsaimn/Papildus%20materiali /EQS_Preliminary_Programme_of_Measures_Latvia_2018.pdf 96 2007. - 2013.gada finanšu plānošanas perioda ierobežotas atlases 3.4.1.4. aktivitātes „Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” projektu saraksta papildināšanas iespēju izvērtēšana, veicot piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā iekļauto vietu izvērtēšanu atbilstoši piesārņojumu pakāpei un nosakot to atbilstību vēsturiski piesārņotās vietas statusam, http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/VARAM_piesarnoto_vietu_registrs_311211.pdf RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 105 Izlietotais toksafēna daudzums Latvijā no 1966.-1992.gadam (t) 70 59.7 61.2 60 50 40 tonnas 30 26.3 20.1 19.7 18.6 20 16.5 16.2 13.6 12.6 10.3 9 7.9 8 10 4.6 4.3 6.1 3 1.5 0.8 0.7 0.2 1 0.2 0.7 0 1966. 1968. 1970. 1972. 1974. 1976. 1978. 1980. 1982. 1984. 1986. 1988. 1990. 1992. Attēls 2.3.1. Latvijā izlietotais toksafēna daudzums97 Lindāns izmantots kā plaša spektra insekticīds sēklu un augsnes, koki un kokmateriālu apstrādei, kā arī cīņai ar dzīvnieku un cilvēku ektoparazītiem. Tā lietošana pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies, un tā ražošana tiek turpināta tikai dažās valstīs. Lindāns ļoti labi akumulējas dzīvajos organismos. Ir laboratoriski pierādīta tā toksiskā ietekme uz imūnsistēmu, reproduktīvo sistēmu un organisma attīstību.98 DDT nešķīst ūdenī, bet labi šķīst organiskajos šķīdinātājos. DDT ir daļēji gaistoša, lipofila viela, kas uzkrājas organismu taukos. Ļoti toksiska zivīm un putniem. DDT un tam radniecīgie savienojumi ir noturīgi vidē - augsnē pat pēc 10-15 gadiem var saglabāties vairāk par 50% DDT. Lietošana aizliegta 34 valstīs un vēl 34 - ierobežota. Visā pasaulē DDT un tā metabolīti konstatēti cilvēku pārtikā.99 Informācija par kopējo Latvijā ievesto DDT daudzumu ir nepilnīga. Laika periodā no 1961.–1967. gadam Latvijā ir izlietotas 367 tonnas DDT (attēls 2.3.2.). Galvenie DDT lietošanas veidi: insekticīds – cukurbiešu, kartupeļu un lopbarības graudaugu stādījumu apstrādē, augļu un dārzeņu kaitēkļu apkarošanā; biocīds – mājlopu parazītu apkarošanā. 97 Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020.gadam (informatīvā daļa) 98 Secretariat of the Stockholm Convention, http://chm.pops.int/ 99 2007. - 2013.gada finanšu plānošanas perioda ierobežotas atlases 3.4.1.4. aktivitātes „Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” projektu saraksta papildināšanas iespēju izvērtēšana, veicot piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā iekļauto vietu izvērtēšanu atbilstoši piesārņojumu pakāpei un nosakot to atbilstību vēsturiski piesārņotās vietas statusam, http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/VARAM_piesarnoto_vietu_registrs_311211.pdf RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 106 Izlietotais DDT daudzums Latvijā no 1961.-1967.gadam (t) 140 118 120 100 80 57.8 57.8 60 43.4 49.3 38.5 40 20 2.4 0 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 Attēls 2.3.2. Latvijā izlietotais DDT daudzums100 Par citu Stokholmas Konvencijas ietverto NOP pesticīdu importu, ražošanu vai izmantošanu Latvijā ziņu nav. Ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo vielu ierobežošanu Eiropas Savienībā, nav indikāciju, ka Latvijā nākotnē šīs vielas varētu tikt ražotas, importētas vai lietotas. Atkritumu apsaimniekošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Saskaņā ar “Nacionālajā ieviešanas plānā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005. –2020. gadam” informāciju, NOP pesticīdu uzglabāšanas vietu apzināšana aizsākta 1996. gadā. Praktiski visi Latvijas teritorijā apzinātie nederīgo pesticīdu atkritumi (no vairāk nekā 600 vietām) ir tikuši savākti, pārtarēti un izvietoti pagaidu uzglabāšanai a/s “BAO” apsaimniekotajā "Nelikvīdo ķimikāliju novietne Kņava" un “Gardenes bīstamo atkritumu novietnē”. 2005. gadā šeit tika uzglabāti DDT (aptuveni 200 tonnas), toksafēns (aptuveni 5 tonnas), lindāns (aptuveni 170 tonnas) un vairāk nekā 200 tonnas pesticīdu maisījumu, kas satur lindānu un DDT. Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ekspertu sniegtajai informācijai ES finansētā pilotprojekta ietvaros par lindāna un citu heksahlorcikloheksānu apjomu novērtēšanu, ne arī citu NOP pesticīdu atkritumi Latvijā vairs netiek uzglabāti.101 Informācija par sastopamību vidē Latvijā atsevišķu NOP pesticīdu (endosulfāna (α, β), heksahlorocikloheksāna (α, β, γ (lindāna)), pentahlorbenzola, heptahlora un heptahlora epoksīda, heksahlorbenzola, DDT) monitoringu virszemes ūdenī, sedimentos un biotā veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). 100 Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020. gadam (informatīvā daļa) 101 Pilot Project to Evaluate and Address the Presence of Lindane and Hexachlorocyclohexane (HCH) in the European Union, Ref. Nr. ENV.D.1/ETU/2019/0023 (2019-2021), https://www.developmentaid.org/#!/organizations/awards/view/156153/pilot-project-to-evaluate-and- address-the-presence-of-lindane-and-hexachlorocyclohexane-hch-in-the-e RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 107 Monitoringa rezultāti (2015.-2018. gads), liecina, ka daudzos 2017. un 2018. gadā analizētajos paraugos ūdenī heptahlora un heptahlora epoksīda koncentrācija pārsniedz gada vidējās koncentrācijas (GVK) robežlielumu. 2018.gada analizētajos paraugos Heksahlorocikloheksāns (α, β, γ (lindāns)) un dikofols konstatēts ūdenī, savukārt heksahlorbenzols konstatēts sedimentos, bet zem GVK robežlieluma. DDT koncentrācija virszemes ūdenī, pārsvarā ir zem metodes noteikšanas robežas, savukārt sedimentos ir bijuši paraugi, kuros koncentrācija ir pārsniegusi GVK robežlielumu 2016.gadā, un nedaudzos paraugos DDT ir konstatēts, bet zem GVK robežlieluma 2018.gadā.102 NOP pesticīdu atlieku kontrole pārtikas produktos Saskaņā ar Nacionālās uzraudzības programmām pesticīdu atlieku daudzuma kontrolei augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos 2016., 2017., 2018. un 2019. gadā, pesticīdu atlieku daudzuma kontroli Pārtikas un veterinārais dienests ir veicis šādos produktos: • 2016. gadā kartupeļos, burkānos, zirņos, ziedkāpostos, ziedputekšņos, bišu maizē, auzās, kviešos, miežos; • 2017. gadā kartupeļos, burkānos, zirņos, ziedkāpostos, zemenēs, ziedputekšņos, bišu maizē, auzās, kviešos, miežos, rapšos; • 2018. gadā kartupeļos, burkānos, sīpolos, ziedkāpostos, kāpostos, zemenēs, krūmmellenēs, ķiršos, dzērvenēs, smiltsērkšķos, medū, kviešos, miežos un rapšos. Nevienā no analizētajiem paraugiem, normatīvajos aktos noteikto maksimāli pieļaujamo NOP pesticīdu atlieku līmeņu pārsniegumi netika konstatēti. Ar Zemkopības ministrijas Rīkojumu Nr. 98 (no 08.08.2019) ir apstiprināta “Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma 2020., 2021. un 2022. gadam”. Saskaņā ar šo programmu tiek veikta šādu NOP pesticīdu atlieku kontrole: aldrīns, dieldrīns (kombinēts aldrīns un dieldrīns, kas izteikts kā dieldrīns), dikofols (p, p’ un o, p’ izomēru summa) un endosulfāns (alfa un beta izomēru un endosulfāna sulfāta summa, kas izteikta kā endosulfāns).103 Novērtējums par polihlorobifeniliem (PHB) Likumdošanas ietvars 102 LVĢMC, Ūdens kvalitāte, Ūdens kvalitātes novērtējums, https://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-kvalitate/udens-kvalitates- novertejums?&id=1100&nid=433 103 Zemkopības ministrija. Pesticīdu atliekas pārtikā. https://www.zm.gov.lv/partika/statiskas- lapas/pesticidu-atliekas-partika?id=1048#jump RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 108 PHB iekļauti Stokholmas konvencijā jau kopš tās pieņemšanas brīža. Saskaņā ar to PHB ražošana un novietošana tirgū ir aizliegta. Visi vēsturiskie krājumi ar PHB saturošām iekārtām pakāpeniski jāizņem no aprites un drošā veidā jāutilizē. Ražošana un izmantošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) PHB ražošana un izmantošana vēsturiski saistījusies ar kondesatoru un transformatoru ražošanu, kuru eļļās PHB ticis izmantots savu termiskās noturības un dielektrisko īpašību dēļ. Tomēr, atklājot tā negatīvās ilgtermiņa iedarbības uz veselību un apkārtējo vidi, PHB ražošana kopš 20. gs. 60-tajiem, 70- tajiem gadiem ir ļoti ievērojami samazinājusies un mūsdienās praktiski izzudusi. Latvijā PHB nekad nav ticis ražots, tomēr vēsturiski ir ievesti un izmantoti transformatori un kondensatori, kas to satur. Gandrīz visas šīs iekārtas jau ir izņemtas no ekspluatācijas un jaunu šāda tipa iekārtu darbības uzsākšana nākotnē nav paredzama. Atkritumu apsaimniekošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Nozīmīgākā joma PHB apsaimniekošanā ir to saturošo iekārtu un atkritumu droša izņemšana no ekspluatācijas, uzglabāšana līdz utilizācijai un utilizācija. Apkopotie dati par laika periodu no 2013.-2018. gadam uzrāda, ka Latvijas uzņēmumos savāktais PHB un PHT saturošo atkritumu apjoms ir samērā neliels - vidēji gadā 18 tonnas. 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Savāktais 42,9 15,9 9 6,1 11,2 14,4 11,5 26,6 19,9 23,5 PHB/PHT saturošo atkritumu apjoms, t Uzņēmumu 2.1 0,6 0 0 3,6 2,9 0,4 6,4 1 2,5 radītais PHB/PHT saturošu atkritumu apjoms, t Lielāko daļu no uzņēmumu radītajiem PHB un PHT saturošajiem atkritumiem veido PHB un PHT saturoši transformatori un kondensatori un citas nederīgas iekārtas, kuras satur PHB vai PHT, vai ir piesārņotas ar tiem, 2018. gadā veidojot 86% no kopējā radīto šāda tipa atkritumu apjoma. Protams, šajos apjomos ņemta vērā, un uzskaitīta pilnā iekārtu masa, ne tikai PHB vai to saturošo eļļu apjoms. Samērā neliels skaits PHB saturošu kondensatoru vēl tiek izmantoti un gaida savu nomaiņu, to kopējais svars nepārsniedz dažus desmitus tonnas. Visas šo iekārtu atrašanās vietas ir zināmas un tiek regulāri kontrolētas no atbildīgo iestāžu puses. Tā kā Latvijā nedarbojas neviena bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārta, visi savāktie PHB saturošie atkritumi pakāpeniski tiek izvesti uz citām ES valstīm drošai utilizācijai. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 109 Informācija par sastopamību vidē PHB kā atsevišķa vielu grupa vides matricās netiek noteikta. Dēļ to strukturālās līdzības ar PCDD/PCDF, tie tiek analizēti kopā, un monitoringā iegūtie rezultāti apskatīti netīši emitēto vielu sadaļā. Nevienā no biotas paraugiem laika posmā no 2015.-2018. gadam nav konstatēti tādi šo piesārņotāju līmeņi, kas pārsniegtu vides kvalitātes standartus. Ļoti nelieli apjomi PHB var rasties arī netīšu darbību, pārsvarā sadedzināšanas rezultātā. Ir veikti aprēķini par šādā veidā Latvijā emitētajiem PHB apjomiem laika posmam no 2009. līdz 2015. gadam: 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 PHB, kg 0.43 0.44 0.40 0.27 0.26 0.26 0.21 Kā redzams, emisiju apjomi nesasniedz puskilogramu gadā un tiem ir skaidra tendence samazināties. Novērtējums par polibromētiem difenilēteriem (PBDE) Polibromētie difenilēteri (bromdifenilēteri, PBDE) ir vielu grupa ar dažādu broma saturu. Stokholmas konvencijas ietvaros tiek aplūkoti: • Tetrabromdifenilēteris – TetraBDE un Pentabromdifenilēteris – PentaBDE, kuri ir galvenās sastāvdaļas komerciālajā PentaBDE maisījumā. TetraBDE un PentaBDE vielām ir ļoti līdzīgas īpašības un tās gandrīz vienmēr tiek lietotas kopējā maisījumā. • Heksabromdifenilēteris – HexaBDE un Heptabromdifenilēteris – HeptaBDE, kuri ir galvenās sastāvdaļas komerciālajā c-OctaBDE maisījumā. Arī Konvencijas darba dokumentos, piemēram, riska novērtējuma dokumentos, abas vielas netiek izdalītas atsevišķi, bet gan apskatītas kopīgi. • Bis (pentabromofenil)ēteris, kas ir galvenā sastāvdaļa komerciālajā c-DekaBDE produktā ar vielas saturu 77.4-98%. Likumdošanas ietvars 2009. gadā (Latvijā spēkā no 26/08/2010), TetraBDE un PentaBDE, un HexaBDE un HeptaBDE tika iekļauti Stokholmas Konvencijas A pielikumā ar specifisku izņēmumu tādu izstrādājumu pārstrādei, kuri satur vai varētu saturēt šīs vielas; tomēr šis specifiskais izņēmums tiks izbeigts vismaz 2030. gadā.104 Savukārt Deca-BDE 2017. gadā (Latvijā spēkā no 18/12/2018) tika iekļauts Stokholmas konvencijas A pielikumā ar vairākiem specifiskiem lietošanas izņēmumiem, piemēram, izmantošanai tekstila 104 Lēmumi SC-4/18, SC-4/14 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 110 izstrādājumos un piedevām plastmasas izstrādājumos ugunsdrošības standartu nodrošināšanai (koncentrācija <10% svara).105 PBDE maksimāli pieļaujamā koncentrācija viendabīgu materiālu masā nedrīkst pārsniegt 0.1% (Direktīva 2011/65/ES). Latvijā Direktīvas 2011/65/ES prasības ir pārņemtas MK 2013. gada 5. februāra noteikumos Nr.84 “Noteikumi par atsevišķu bīstamu ķīmisku vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās”. Tirgus uzraudzības iestāžu funkcijas veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un AS “Zāļu valsts aģentūra” (attiecībā uz medicīnas ierīcēs noteiktajiem ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem). PBDE ir atzīti par augsti noturīgiem savienojumiem vidē, kuriem ir augsts bioakumulācijas potenciāls, kā arī iespējai pārnesei lielos attālumos. Bromdifenilēteri ir prioritārās bīstamās vielas Ūdens struktūrdirektīvas (2000/60/EC) ietvarā, kuru emisijas ūdens vidē stingri jākontrolē un ar laiku jāpārtrauc, kā arī tie iekļauti Vides kvalitātes standartu direktīvā (2008/105/EC) nosakot vides kvalitātes robežvērtības. Apstrādātajā materiālā PBDE nav ķīmiski saistīti, un tāpēc tie var veikli migrēt un nokļūt vidē – ūdenī, atmosfērā un putekļos, tādējādi radot augstu piesārņojuma risku. Latvijā prioritāro vielu monitoringā nosakāmo PBDE grupā iekļauti tetra-, penta-, heksa- un heptabromdifenilēteris; tomēr monitorings varētu arī atspoguļot deka-BDE ietekmi, ievērojot augstāko bromdifenilēteru vieglo sadalīšanos zemākajos konģeneros. Ražošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) PBDE ražošana tika uzsākta 1970-tajos, komerciāli ražojot trīs produktus: penta-, okta- un deka-BDE. 1994.gadā pasaulē oktaBDE ražošana bija aptuveni 6000 tonnas, bet tā samazinājās līdz 3800 tonnām 2001.gadā. Pieaugot bažām par zemāko (penta-, okta-BDE) noturību un ilgtermiņa efektiem uz veselību, tika palielināts broma atomu skaits molekulā līdz maksimāli iespējamajiem 10 (dekaBDE). Deka-BDE ražošanas uzplaukums pasaulē bija ap divtūkstošo gadu sākumu. 1999. gadā kopējā PBDE ražošana tika lēsta ap 67125 tonnām, no kurām 82% bija deka-BDE, 13% penta-BDE, bet 5.7% okta-BDE komerciālā produkta.106 Pašlaik PBDE kopējie ražošanas apjomi Pasaulē ir ievērojami samazinājušies, vai pat to ražošana pārtraukta pilnībā; tomēr notiek ekstensīva bromdifenilēteru izmantošana pasaulē. Nav informācijas par vēsturisku vai pašreizēju PBDE ražošanu Latvijā. Izmantošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Galvenās PBDE lietišķā pielietojuma jomas nosaka viena no to īpašībām – spēja slāpēt degšanu ar liesmu. Tādējādi šo vielu pielietojums kā liesmu slāpētājiem notiek elektronisko iekārtu plastmasas daļās, 105 Lēmums SC-8/10 106 Bromine Science and Environmental Forum (BSEF), An introduction to brominated flame retardants. 2000. Oct 19 [September 10, 2003]. pp. 1–29. Available at: http://www.ebfrip.org/download/weeeqa.pdf RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 111 poliuretāna putās, tekstilizstrādājumos (auto un avio industrijās), kā arī atsevišķu tipu siltumizolācijas materiālos. Pēdējās desmitgadēs PBDE lietošanas apjomi ir samazinājušies, taču atsevišķās jomās izmantošana turpinās. Ir ziņas par SCCP izmantošanu arī Latvijā: saskaņā ar datiem no Ķīmisko vielu un maisījumu datubāzes, DekaBDE ir ticis izmantots (2015. gadā) maisījuma sastāvā stikla šķiedras ražošanā. Savukārt nav ziņu par DekaBDE lietojumu citiem ražošanas mērķiem Latvijā. Tādējādi ievērojot šo informāciju, kā arī piesārņojošo darbību atļauju datubāzēs pieejamo informāciju, šis ir vērtējams kā atsevišķs gadījums ar samērā nelielu izmantoto vielas daudzumu. Imports, eksports (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Iespējams, ka PBDE tiek izmantoti Latvijā ievestos plastmasas izstrādājumos, it īpaši attiecībā uz DekaBDE plašo lietojumu informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) produktos, kuru imports (arī eksports) un šo produktu plūsma mazumtirdzniecībā palielinās gadu no gada. Šo uzskatāmi parāda datoru un to perifēro iekārtu, plaša patēriņa elektronikas un elektronikas komponenšu importa vērtības (milj. EUR) Latvijā 2009. – 2018.gadā. IKT imports 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 (milj. EUR) Datori 105 127 152 199 192 210 236 294 281 307 Elektronika 136 206 188 225 190 228 287 290 236 208 Komponentes 20 39 36 34 58 60 99 108 128 137 (datu avots: CSB datubāze ITG270; šajā tabulā parādīti noapaļoti skaitļi) Atkritumu apsaimniekošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Ievērojot IKT produktu izmantošanas apjomus un to pieaugumu Latvijā, var plānot arī šāda veida atkritumu plūsmas un tās apjomu pieaugumu turpmākajos gados. Saskaņā ar prognozēm elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) rašanās 5 gadu laikā pieaugs par 10 tonnām uz 10000 iedzīvotājiem.107 EEIA ir uzskatāmi par sadzīves bīstamajiem atkritumiem, un tādējādi jāievēro atbilstīgas prasības to savākšanai un pārstrādes nodrošināšanai. Latvijā EEI atkritumiem ir piemērojams ražotāja paplašinātās atbildības princips, kas nosaka, ka ražotājs ir atbildīgs par savu saražoto un realizēto preču atbilstošu apsaimniekošanu, kad tās ir nolietotas un kļūst par atkritumiem. EEI atkritumu jomā 2020.gadā Latvijā darbojas trīs paplašinātās atbildības sistēmas komersanti: SIA “Zaļā josta”, AS “Latvijas 107 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam (Plāna projekts, 12.06.2020, http://www.varam.gov.lv/lat/lidzd/pazinojumi_par_lidzdalibas_iesp/?doc=28691) RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 112 Zaļais punkts” un SIA “Eco Point”, kam ir noslēgti līgumi par apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu, un tie nodarbojas ar minēto atkritumu dalītās savākšanas un pārstrādes organizēšanu. Savukārt EEIA pārstrādes nodrošināšanai ir svarīgi nodrošināt atsevišķu frakciju atdalīšanu atbilstīgi to sastāvam un vielu, piemēram, PBDE klātbūtnei. Saskaņā ar informāciju atkritumu apsaimniekošanas sektorā, vērā ņemamos apmēros ar elektronikas pāršķirošanu, šķirošanu un pārstrādi dažādos apmēros savu atļauju ietvaros nodarbojas SIA “Eco Baltia vide” un AS “BAO”, taču uzņēmumu jaudas ir nepietiekošas un attiecināmas tikai uz nelielu daļu no kopējiem elektroniskajiem atkritumiem, tādējādi lielākoties EEIA tiek sadalīts frakcijās un eksportēts uz pārstrādi Lietuvā, Polijā vai Dienvideiropā. 108 Informācija par sastopamību vidē Bromdifenilēteru radniecīgo vielu (28, 47, 99, 100, 153, 154) summa ietverta kā prioritārās vielas monitoringam sedimentos un biotā. Laika posmā no 2015. – 2018.gadam, sedimentos BDE radniecīgo vielu summa dažās monitoringa stacijās pārsniedz metodes kvantificēšanas robežu, tomēr konstatētās vērtības uzskatāmas par zemām. Savukārt biotā (zivīs – asaros) noteiktā vides kvalitātes normatīva VKN=0.0085 μg/kg pārsniegums konstatēts visās monitoringa stacijās. Izmērīto koncentrāciju augstākās robežas rāda VKN normatīva pārsniegumu vairākos desmitos reižu. 2015 2016 2017 2018 BDE sedimentos; metodes detektēšanas līmenis (MDL) = <0.02 - <0.09 μg/kg Monitoringa 11 28 44 26 stacijas MDL pārsniegums 2 3 2 2 BDE biotā; Vides kvalitātes normatīvs (VKN) = 0.0085 μg/kg Monitoringa 13 30 17 25 stacijas VKN pārsniegums 13 30 17 25 Koncentrācija, 0.0313 – 0.5506 0.0172 – 0.0169 – 0.1977 0.0150 - 1.0230 μg/kg 0.5559 108 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam (Plāna projekts, 12.06.2020, http://www.varam.gov.lv/lat/lidzd/pazinojumi_par_lidzdalibas_iesp/?doc=28691) RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 113 BDE skrīnings ir ticis veikts vairākās Latvijas ūdenstilpēs un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Skrīninga rezultāti parādīja, ka nevienā no apskatītajām iekšzemes ūdenstilpēm 2010. un 2011. gadā projekta BaltActHaz laikā hexaBDE un heptaBDE netika atrasti virs analītiskās metodes noteikšanas limita, savukārt attīrīšanas iekārtu dūņās koncentrācijas vairumā gadījumu svārstījās ap 1 µg/kg sausās masas, kas konkrētajai matricai ir vērtējama kā zema koncentrācija. Savukārt dekaBDE koncentrācijas, lai arī netika novērotas virszemes ūdeņos, notekūdeņu dūņās tika atrastas salīdzinoši augstākās koncentrācijas – līdz pat 700 µg/kg sausās masas. Augstākās koncentrācijas tika atrastas Valmieras, Dobeles, Rīgas, Daugavpils un Ventspils iekārtu dūņās109. Līdzīga situācija novērota arī analīzēs no atkritumu poligonu infiltrāta COHIBA projekta ietvaros110. Šie rezultāti vedina domāt, ka visticamāk, vairums no hexaBDE un heptaBDE emisijām Latvijā rodas no vairāk bromētu savienojumu, it īpaši dekaBDE degradācijas, jo dekaBDE varētu būt bijis izmantots plašāk un nesenākā vēsturē. Nesen veiktā pētījumā tika analizēta PBDE izskalošanās no atkritumu poligoniem Īrijā. Iegūtie dati neparāda pamanāmu ietekmi uz apkārtnes gaisa un augsnes koncentrāciju. Tomēr jāatzīmē, ka dažādi bromdifenilēteri tika detektēti analizētajos paraugos.111 Novērtējums par heksabrombifenilu (HBB) Likumdošanas ietvars 2009. gadā (Latvijā spēkā no 26/08/2010), heksabrombifenils tika iekļauts Stokholmas Konvencijas A pielikumā. Ražošana, izmantošana, imports, eksports (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Heksabrombifenils, līdzīgi kā citi polibrombifenili (PBB), komerciāli tika sākti ražot pagājušā gada 70-tajos gados kā liesmu slāpētāji līdzīgi vairākiem citiem bromu saturošiem organiskiem savienojumiem. Tipiskākie produkti, kuros PBB tika izmantoti, bija specifiski izstrādājumi no ABS termoplastmasas, elektriskās un elektoniskās iekārtas un poliuretāna pildījumi auto sēdekļos. Tomēr, pieaugot bažām par PBB kaitīgumu un noturību apkārtējā vidē, lielākajā daļā gadījumu PBB, t.sk. heksabrombifenila, tika pārtraukta līdz 80-to gadu vidum. Izņēmums bija 109 Baltacthaz, 2012 110 COHIBA Project, 2012 111 Harrad S., Drage D.S., Sharkey M., Berresheim H. (2020), Perfluoroalkyl substances and brominated flame retardants in landfillrelated air, soil, and groundwater from Ireland, Science of the Total Environment 705 (2020) 135834b RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 114 dekabromdifenilēteris, kura ražošana atsevišķās valstīs turpinājās līdz aptuveni 2000. gadam 112. Alternatīvas ir pieejamas visiem HBB izmantošanas mērķiem. Nav ziņu par vēsturisku heksabrombifenila ražošanu vai izmantošanu Latvijā, nedz indikāciju, kas norādītu uz tā importu. Informācija par sastopamību vidē Vielas izmantošana specifiskās rūpniecības nozarēs padara tā atrašanu kā vēsturisku piesārņojumu maz ticamu. Līdz ar to var secināt, ka Latvijai problēmas ar šīs vielas pārvaldību vai emisijām nevarētu rasties. Novērtējums par heksabromciklododekānu (HBCDD) Likumdošanas ietvars 2013. gadā (Latvijā spēkā no 26/11/2014), heksabromciklododekāns (HBCDD) tika iekļauts Konvencijas A pielikumā, tomēr tās ietvaros piemērojot izņēmumus pagaidu lietošanas turpināšanai uzputotā polistirola (EPS) un ekstrudētā polistirola (putuplasta) (XPS) izmantošanai būvniecībā. Saskaņā ar Regulas 2019/1021 (pārstrādātā versija) par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem I. pielikumā noteikto, (i) HBCDD pieļaujams koncentrācijā līdz 100 mg/kg (0.01 masas %), ja tas ir vielās, maisījumos un izstrādājumos (vai sastāvdaļās); (ii) var turpināt izmantot EPS, kuru sastāvā ir HBCDD un kurus lietoja ēkās pirms 2018.gada 21.februāra, kā arī XPS, kuru sastāvā ir HBCDD un kurus lietoja ēkās pirms 2016.gada 23.jūnija; un (iii) EPS, kurš laists tirgū pēc 2016.gada 23.marta un kurā izmantots HBCDD, ir identificējams visā tā aprites ciklā pēc marķējuma vai ar citiem paņēmieniem. HBCDD ir iekļauts REACH regulas XIV pielikumā, kas paredz vielas autorizāciju noteiktam lietojuma veidam pirms to ir atļauts lietot. HBCDD ir atzīti par augsti noturīgiem savienojumiem vidē, kuriem ir augsts bioakumulācijas potenciāls. HBCDD ir prioritārās bīstamās vielas Ūdens struktūrdirektīvas (2000/60/EC) ietvarā, kuru emisijas ūdens vidē stingri jākontrolē un ar laiku jāpārtrauc, kā arī tie iekļauti Vides kvalitātes standartu direktīvā (2008/105/EC) nosakot vides kvalitātes robežvērtības. Apstrādātajā materiālā HBCDD nav ķīmiski saistīti, un tāpēc, it īpaši izskalošanās vai abrāzijas procesu rezultātā, tie var veikli migrēt un nokļūt vidē – ūdenī, atmosfērā un putekļos, tādējādi radot augstu piesārņojuma risku. Latvijā prioritāro vielu monitoringā nosakāmo HBCDD iekļauti 1,3,5,7,9,11 -, 1,2,5,6,9,10 -, α -, β- un γ – heksabromciklododekāns. Ražošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) 112 Darnerud, 2003 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 115 HBCDD ir viens no bromētajiem liesmu slāpētājiem, kas vairumā gadījumu tiek izmantots XPS un EPS polistirola būvniecības siltumizolācijas materiālos. Eiropas Ekonomiskajā Zonā šī viela tiek ražota un/vai importēta apjomā 1000 – 10000 tonnas/gadā.113 Nav informācijas par vēsturisku vai pašreizēju HBCDD ražošanu Latvijā. Izmantošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Neraugoties uz vielas ražošanas samazinājumu pēdējos gados, tiek lēsts, ka izstrādājumus ražojošajai industrijai būs nepieciešams pielāgošanās laiks, lai pārietu uz citām ugunsdrošības prasību izpildei atbilstīgām alternatīvām. Ir ziņas par HBCDD izmantošanu arī Latvijā: saskaņā ar datiem no Ķīmisko vielu un maisījumu datubāzes, 1,2,5,6,9,10- heksabromciklododekāns ir ticis izmantots (2016. gadā) maisījuma sastāvā stikla šķiedras ražošanā. Tomēr jāatzīmē, ka salīdzinoši nelielais daudzums 0.90 tonnas nebūtu attiecināms kā nozīmīgs izmantošanas veids. Tādējādi ievērojot šo informāciju, kā arī piesārņojošo darbību atļauju datubāzēs pieejamo informāciju, šis ir vērtējams kā atsevišķs gadījums ar samērā nelielu izmantoto vielas daudzumu. HBCDD klātbūtne ir iespējama produkta STYROPOR sastāvā. Saskaņā ar pieejamajām Datu drošības lapām dažiem komerciāliem produktiem, to sastāvā var atrasties heksabromciklododekāns koncentrācijā līdz dažiem procentiem. Produkts STYROPOR Latvijā tiek izmantots vairākos darbības veidos. Plašākā izmantošana ir plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošanai (NACE kods 22.21), vēl šis produkts tiek izmantots ķīmisko vielu vairumtirdzniecībā (NACE kods 46.75), bet mazākā mērā – citu plastmasas izstrādājumu ražošanai (NACE kods 22.29). Imports, eksports (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Saskaņā ar datiem no Ķīmisko vielu un maisījumu datubāzes, Latvijā tiek ievests produkts – stirola oligomers (CAS 9003-53-6), kura sastāvā varētu atrasties HBCDD nelielā koncentrācijā. Ievests Latvijas teritorijā Stirola produkts (tonnas), izmantošanai NACE 22.21 NACE 46.75 NACE 22.29 2015.g. 3328.0 23.6 3.98 2016.g. 2714.0 31.4 3.94 2017.g. 2932.0 14.28 2.92 2018.g. 4433.0 15.88 2.90 113 ECHA, 2020, https://echa.europa.eu/lv/substance-information/-/substanceinfo/100.042.848 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 116 2019.g. 3906.0 32.5 n.d. Ievērojot to, ka Latvijā darbojas uzņēmumi EPS un XPS ražošanai (2020.gada jūnijā Lursoft datu bāzē atrasti 21 uzņēmums ar darbības veidu NACE 22.21), var pieņemt, ka stirola izejvielu produkta imports turpmākajos gados turpināsies. Tādējādi tas attieksies arī uz HBCDD. Atkritumu apsaimniekošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) EPS un XPS materiāli ar laiku neizbēgami veidos vērā ņemamu atkritumu plūsmu, kura būs atbilstīgi jāapsaimnieko. Tomēr pašlaik trūkst izsmeļošas informācijas par siltumizolācijas materiālu, efektiem saistībā ar HBCDD nonākšanu vidē; bieži vien EPS un XPS materiāli nonāk sadzīves atkritumu poligonos. Pētījumā par HBCDD izskalošanos no būvniecības siltumizolācijas putām iegūtie dati parāda, ka materiāla ap-skalošana un abrāzija bija nozīmīgi mehānismi vielas emisijai šķīdumā, bet humīnskābju klātbūtne paaugstināja HBCDD koncentrāciju šķīduma paraugā.114 Iespējams, nākotnē būs jānodrošina šo materiālu plūsmu dalīta vākšana. HBCDD klātbūtne iepakojuma materiālā var būt šķērslis šādu materiālu pārstrādei, kā rāda nesen veikta pētījuma rezultāti, kur pārstrādātajos materiālos bija atrodama neatbilstoši augsta šīs vielas koncentrācija.115 Bromu saturošo liesmu slāpētāju industrija uzskata šie savienojumi ir vitāli svarīgi vispārējās ugunsdrošības nodrošināšanai. Tādējādi tās aktīvi strādā, lai atrastu veidus materiālu cirkulārai apritei. Inovatīva tehnoloģija izmantojot ķīmisko (šķīdināšanas) pārstrādi, tiek testēta LIFE POLYSTYRENELOOP projektā (https://polystyreneloop.eu/), kura tehnoloģija atļauj atgūt bromu no HBCDD saturošiem būvniecības atkritumiem. Nīderlandē uzceltā demonstrācijas uzņēmuma, (ar kapacitāti pārstrādāt 3 miljonus tonnu EPS un XPS atkritumu gadā) darbības uzsākšana plānota 2020. gada nogalē. 116 Informācija par sastopamību vidē Heksabromciklododekāns ietverts kā prioritāra viela noteikšanai biotā (asaros) monitoringa programmas ietvaros. 2015.-2018.gada rezultāti rāda, ka neliela koncentrācija tika izmērīta dažos paraugos, bet pārējos tā bija zemāka par metodes kvantificēšanas robežu (0.24 μg/kg). Tādējādi pašlaik nav bažu par atbilstību vides kvalitātes normatīvam VKN= 175 μg/kg. HBCDD mērījumi atsevišķās matricās Latvijā ir veikti tikai viena projekta ietvaros 2010. gadā. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās novērotās koncentrācijas lielākajās pilsētās nepārsniedza 3 ng/L, kas vērtējams kā zems rādītājs. Tomēr atsevišķos atkritumu poligonu infiltrātu paraugos šīs 114 Stubbings W.A., Harrad S. (2019) Laboratory studies on leaching of HBCDD from building insulation foams, Emerging Contaminants 5; 36-44 115 Abdallah M.A.-E., et al., (2018) Hexabromocyclododecane in polystyrene packaging: A downside of recycling?, Chemosphere 199; 612- 616 116 www.bsef.com/newsroom RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 117 koncentrācijas bija pat 25 reizes augstākas – līdz 80 ng/L117. Šāda rezultātu atšķirība varētu būt skaidrojama ar nepareizu būvmateriālu atkritumu apsaimniekošanu, tiem nonākot kopējā sadzīves atkritumu plūsmā. Novērtējums par heksahlorbutadiēnu (HCBD) Likumdošanas ietvars 2015. gadā (Latvijā spēkā no 15/12/2016), heksahlorbutadiēns tika iekļauts Stokholmas Konvencijas A pielikumā.118 Ražošana, izmantošana, imports, eksports (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Vēsturiski visplašākais heksahlorbutadiēna izmantošanas veids ir bijis kā šķīdinātāju citām hloru saturošām organiskajām vielām, vai arī izmantots kā hloru saturošu piemaisījumu aizvadīšanai no gāzveida plūsmām. HCBD rodas arī kā blakusprodukts dažādu hlororganisku savienojumu sintēzes procesā. Pagājušā gadsimta 70-tajos līdz 90-tajos gados globālais vielas ražošanas apjoms sasniedza vairākus tūkstošus tonnas gadā, taču, pieaugot bažām par heksahlorbutadiēna noturību un kancerogenitāti, tā apzināta ražošana ir pilnībā pārtraukta, lai arī pastāv bažas par heksahlorbutadiēna rašanos citu vielu sintēzē vai arī nelegālu ražošanu tādās valstīs kā Ķīna. Nav informācijas, ka heksahlorbutadiēns būtu jebkad izmantots, apzināti ražots vai importēts Latvijā. Informācija par sastopamību vidē 2010. un 2011. gadā veiktajā virszemes ūdeņu, sedimentu un notekūdeņu skrīningā nevienā no paraugiem šī viela netika konstatēta virs izmantoto analītisko metožu noteikšanas limitiem 119. Līdz ar to, var secināt, ka Latvijai ar šīs vielas pārvaldību un emisijām problēmām nevajadzētu rasties. Novērtējums par polihlorētiem naftalīniem (PCN) Likumdošanas ietvars Di-, tri-, tetra-, penta-, heksa-, hepta- un okta- hlorētie naftalēni 2015. gadā iekļauti Stokholmas Konvencijas A un C pielikumos. Ražošana, izmantošana, imports, eksports (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) 117 COHIBA projekta dati, 2012 118 Lēmums SC-7/12 119 BaltActHaz projekta dati, 2012 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 118 PCN tikuši ražoti vairākās Pasaules valstīs kopš 20. gs. sākuma, tomēr līdz 80-to gadu vidum to ražošana, un izmantošana lielā mērā pārtraukta. Nav nekādu ziņu par PCN ražošanu Latvijā ne pagātnē, ne pašreiz. Starptautiskā mērogā PCN tikuši izmantoti elektrisko vadu izolācijas pārklājumu ražošanā, kā arī PVC plastmasās kā plastifikatoru. Nelielu daudzumu emisijas iespējamas arī sadedzināšanas procesu rezultātā. Nav ziņu par PCN izmantošanu Latvijā. Tāpat ne Ķīmisko vielu un maisījumu, ne CSP vai piesārņojošo darbību atļauju datubāzēs nav informācijas par šo vielu izmantošanu, importu vai eksportu Latvijā, ne arī PIC datubāzē. Informācija par sastopamību vidē Latvijas vides monitoringa programmas ietvaros 2015.-2018. gadā PCN kā atsevišķa vielu grupa vides matricās nav analizēta. Novērtējums par perfluoroktānsulfonskābi (PFOS), tās sāļiem un perfluoroktānsulfonilfluorīdu (PFOSF) Likumdošanas ietvars PFOS un PFOSF 2009. gadā tika iekļauti Stokholmas Konvencijas B pielikumā (Latvijā spēkā 28/08/2010). Tāpat šīs vielu grupas iekļautas PIC regulas I pielikumā. REACH regula pagaidām nenosaka importa, ražošanas vai tirdzniecības ierobežojumus, taču CLP regulas ietvarā PFOS ir klasificēts kā CMR viela – reprotoksisks un iespējami kancerogēns, kamēr par PFOSF norādīts uz aizdomām par reprotoksicitāti. Vielas klasificētas arī kā ilgtermiņa nelabvēlīgus efektus izraisošas ūdens videi (H411). PFOS arī iekļauts Ūdens Struktūrdirektīvas (2000/60/EC) X pielikumā kā vides politikai prioritāra viela, kā arī Vides kvalitātes standartu direktīvā (2008/105/EC) tai noteiktas vides kvalitātes robežvērtības ūdeņiem un biotai. Ražošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Nevienā no pieejamajiem informācijas avotiem vai datubāzēm nav informācijas par PFOS vai PFOSF ražošanu Latvijā. Tā kā vielu šo vielu ražošana ir samērā specifisks process, ar ko nodarbojas visai ierobežots ražotāju loks, ir maz ticams, ka to ražošana jebkad vēsturiski veikta Latvijas teritorijā. Izmantošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) PFOS un PFOSF vēsturiski starptautiskā mērogā ir tikuši izmantoti: • Tekstilizstrādājumu apstrādei, lai piedotu tiem ūdeni un netīrumus atgrūdošas īpašības; • Metālisku virsmu apstrāde (piem., cepšanas formu un pannu), piedodot tām pretpiedeguma īpašības; • Metālisko virsmu pārklāšanas procesos kā miglas ierobežotājs; RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 119 • Atsevišķos ugunsdzēsības putu veidos kā virsmaktīvās vielas; • Hidrauliskajos šķīdumos; • Elektronikā un pusvadītājos. Nav nekādu ziņu par šo vielu izmantošanu Latvijā. Ņemot vērā tendenci samazināties kopējiem PFOS un PFOSF izmantošanas apjomiem Pasaulē, maz ticama to izmantošanas jauna uzsākšana Latvijā nākotnē. Arī VUGD ir norādījis, ka dienesta izmantoto ugunsdzēsības putu sastāvā PFOS nav atrodams. Tomēr, ņemot vērā samērā plašo vielas lietojuma spektru, nevar izslēgt vielu importu atsevišķu gatavo izstrādājumu sastāvā. Diemžēl informācija par izstrādājumu sastāvos atrodamajām vielām Latvijā netiek apkopota, līdz ar to, drošus secinājumus par konkrētām produktu grupām izdarīt nevar, tomēr netieši uz šādu iespējamu vielu plūsmu norāda ikgadējie vides monitoringa dati (rezultāti apskatīti zemāk). Imports, eksports (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Ne Ķīmisko vielu un maisījumu, ne CSP vai Eurostat datubāzēs neparādās ziņas par PFOS vai PFOSF importu vai eksportu pēdējo trīs gadu laikā. PIC datubāzē ir ziņas, ka 2014. gadā Latvijā vienā gadījumā ir ticis atļauts ievest šos savienojumus, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas regulas 850/2004 prasības. Diemžēl nav tālāku ziņu par ievestajiem apjomiem un kādiem mērķiem tie tika izmantoti. Atkritumu apsaimniekošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Tā kā nav zināms par konkrētiem PFOS vai PFOSF ievešanas vai lietošanas gadījumiem Latvijā, to saturošu atkritumu apsaimniekošana nav izdalāma no kopējās atkritumu apsaimniekošanas politikas. Iespējams, daļa no izstrādājumiem, kas varētu būt apstrādāti ar PFOS, nonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā, tomēr ar pašreiz pieejamajiem datiem un informāciju, tos nav iespējams izdalīt vai kvantificēt. Informācija par sastopamību vidē PFOS un tā atvasinājumi Latvijas vides monitoringā regulāri tiek konstatēti laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam. Ūdenī PFOS koncentrācijas tipiski svārstās starp 0,1 un 0,3 ng/l individuālajos mērījumos un 0,1 līdz 0,5 ng/l gada vidējā koncentrācijās. Visi mērījumi bijuši zem vides kvalitātes standartu robežvērtībām ar diviem izņēmumiem 2017. gadā, kad stacijās pie Pļaviņām un Gaujā lejpus Carnikavas tikuši konstatēti gada vidējās koncentrācijas pārsniegumi (attiecīgi 0,65 un 3 ng/l). Biotā PFOS un tā atvasinājumi, līdzīgi kā ūdenī, regulāri tiek konstatēti virs metožu noteikšanas jutības robežas, tomēr pārsniegumi periodā no 2015. līdz 2018. gadam nav konstatēti. Koncentrācijas svārstās starp 0,5 un 2 μg/kg pie robežvērtības 9,1 μg/kg. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 120 2016. gadā Baltijas jūras pārrobežu programmas līdzfinansēta projekta „Inovatīvi risinājumi bīstamo vielu emisiju samazināšanā no apdzīvotām vietām Baltijas jūras reģionā” (NonHazCity) ietvaros tika veikts dažādu organisko piesārņotāju, tajā skaitā PFOS, mērījumi Rīgas notekūdeņos. No kopumā 15 mērījumu punktiem, 4 PFOS un tā atvasinājumi tika konstatēti koncentrācijās virs metodes noteikšanas robežas. Augstākā novērotā koncentrācija bija 1,15 ng/l. Šeit gan jāatzīmē, ka projekta ietvaros veiktais skrīnings bija vienreizējs pasākums, atkārtoti paraugi netika ņemti. Novērtējums par īsās ķēdes hlorparafīniem (SCCP) Likumdošanas ietvars SCCP 2018. gadā tika iekļauti Stokholmas Konvencijas A pielikumā (Latvijā spēkā no 18/12/1018). Tāpat tie iekļauti PIC regulā un REACH regulas Kandidātvielu sarakstā. CLP regulas ietvarā SCCP ir klasificēti kā iespējami kancerogēnas vielas. Tāpat SCCP ir arī prioritārās bīstamās vielas Ūdens struktūrdirektīvas (2000/60/EC) ietvarā, kuru emisijas ūdens vidē stingri jākontrolē un ar laiku jāpārtrauc un Vides kvalitātes standartu direktīvā (2008/105/EC) tai noteiktas vides kvalitātes robežvērtības. Ražošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) SCCP ražošana uzsākta jau 20. gs. 30-tajos gados, bet 90-to gadu laikā, stājoties spēkā to izmantošanas ierobežojumiem, kopējie ražošanas apjomi Pasaulē ievērojami samazinājās. Nav informācijas par vēsturisku vai pašreizēju SCCP ražošanu Latvijā. Izmantošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) SCCP galvenokārt tiek lietoti plastifikatori, liesmu slāpētāji un piedevas hidrauliskajos šķīdumos. Pēdējās desmitgadēs to lietošanas apjomi ir samazinājušies, taču atsevišķās jomās izmantošana turpinās. Ir ziņas par SCCP izmantošanu arī Latvijā – kopš 2015. gada viens uzņēmums, kas darbojas ķīmisko produktu, krāsu un laku ražošanas jomā, ir ievedis lietošanai hlorparafīnu, kura sastāvā ir arī SCCP. Tomēr, vadoties no Ķīmisko vielu un maisījumu, kā arī piesārņojošo darbību atļauju datubāzēs pieejamās inform ācijas, šis ir vērtējams kā atsevišķs gadījums ar samērā nelielu izmantoto vielas daudzumu. Vienīgais izmantošanas veids, kurš ierobežotos apjomos vēl varētu noritēt zināmā mērā neapzināti, ir gadījumos, kad tiek izmantoti vidējās ķēdes hlorparafīni (MCCP), kas var saturēt SCCP piejaukumus, kuri savukārt šādos gadījumos bieži vien neparādās ķīmisko maisījumu drošības datu lapās. Tādējādi izmantotāji neapzinās, ka to izstrādājumos nonāk arī SCCP. Tomēr nav nekādas statistikas par iespējamo šādu gadījumu izplatību Latvijā. Imports, eksports (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 121 PIC importa datubāzē fiksēts gadījums, kad 2018. gadā atļauta SCCP ievešana Latvijā, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas regulas 850/2004 prasības. Visticamāk, šis gadījums attiecināms uz augstāk minēto konstatēto vielas izmantošanu ķīmiskajā rūpniecībā un, ņemot vērā aizvien stingrākās prasības šīs vielu grupas izmantošanai, maz ticams, ka ievešanas apjomi tuvākajos gados varētu palielināties. Atkritumu apsaimniekošana (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Tā kā šo vielu izmantošanas un ievešanas apjomi ir vērtējami, kā salīdzinoši nelieli, kā arī faktu, ka SCCP Latvijā apkārtējā vidē tiek atrasts samērā zemās koncentrācijās (aprakstīts zemāk), nav pamata uzskatīt, ka tās tiktu regulāri izmantotas plaša patēriņa izstrādājumos, kas nonāk kopējā atkritumu plūsmā. Potenciāli vienīgais problemātiskais aspekts varētu būt būvniecības – ēku renovācijas un demontāžas atkritumi, kur SCCP varētu būt sastopami agrāk ražotos izstrādājumos, tādos kā krāsās, grīdu pārklājumos, izolācijas materiālos un saistvielās. Līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi par SCCP un citu vēsturiski izmantotu organisko piesārņotāju izplatību šāda veida atkritumu plūsmās. Informācija par sastopamību vidē SCCP Latvijas vides monitoringā regulāri tiek mērīti un atsevišķās mērījumu stacijās konstatēti laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam. Sedimentos daļā novērojumu staciju SCCP konstatēts virs metodes kvantifikācijas robežas, koncentrācijām svārstoties samērā lielā diapazonā starp 0,7 un 74 μg/kg. Tomēr arī augstākās konstatētās koncentrācijas neliecina par potenciālu robežvērtību pārsniegumu. Ūdenī pēdējos gados nevienā no monitoringa stacijām nav konstatētas SCCP koncentrācijas, kas pārsniegtu analītisko metožu kvantifikācijas robežas, līdz ar to, ūdeņu kvalitāte pēc šī parametra vērtējama kā laba. 2010. gadā starptautiska pārrobežu sadarbības projekta “Control of Hazardous substances in Baltic Sea Region (COHIBA)” ietvaros Rīgā notekūdeņos un atkritumu poligonu infiltrātos tika veikts atsevišķu piesārņojošo vielu, tostarp SCCP, skrīnings. Notekūdeņos konstatētās koncentrācijas nedaudz pārsniedza 1 μg/l, savukārt atkritumu poligonu infiltrātā – 3,5 μg/l. Šādas koncentrācijas nerada bažas par iespējamajiem vides kvalitātes standartu pārsniegumiem saņemošajos ūdens objektos. Novērtējums par neapzināti saražoto ķīmisko vielu noplūdēm Likumdošanas ietvars Šajā grupā ietilpst polihlorētie dibenzo dioksīni (PCDD), polihlorētie dibenzo furāni (PCDF), heksahlorbenzols (HCB) un pentahlorbenzols (PeCB). Minētās vielu grupas ir iekļautas Stokholmas Konvencijā jau kopš tās pirmsākumiem, izņemot PeCB, kurš tika pievienots A, un C pielikumiem 2009. gadā. HCB un PeCB klasificēti arī kā prioritārās bīstamās vielas Ūdens struktūrdirektīvas (2000/60/EC) ietvarā, kuru emisijas ūdens vidē stingri jākontrolē un ar laiku jāpārtrauc. PCDD/PCDF iekļauti Ūdens RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 122 Struktūrdirektīvas X pielikumā kā vides politikai prioritāras vielas. Visas šīs vielas iekļautas kā arī Vides kvalitātes standartu direktīvā (2008/105/EC) tā, noteiktas vides kvalitātes robežvērtības. Rašanās (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) Attiecībā uz šo vielu rašanos un iespējamajiem izcelsmes avotiem ir veikti vairāki pētījumi, kas centušies noteikt Latvijai prioritāros avotus. PCDD/PCDF gadījumā Konvencijas par Pārrobežu Gaisa Piesārņojumu ietvaros tiek sniegtas ziņas par noteiktu piesārņotāju emisiju inventarizāciju. Šie dati ņemti par pamatu arī starptautiska pārrobežu sadarbības projekta “Control of Hazardous substances in Baltic Sea Region (COHIBA)” ietvaros veiktajā PCDD/PCDF emisiju avotu novērtējumam un kvantifikācijai. Vadoties pēc tā, Latvijai nozīmīgākie emisiju avoti ir: 1. Mājsaimniecību apkures krāsnis un sadedzināšana 2. Atkritumu apsaimniekošana 3. Metalurģija un minerālo produktu ražošana 4. Publiskā elektroenerģijas un siltuma ražošana 5. Mežu un pļavu ugunsgrēki 6. Transports 7. Krematoriju darbība Vērtējot rūpnieciskās darbības struktūras izmaiņas Latvijā pēdējo gadu laikā, domājams, ka metalurģijas jomas ietekme uz kopējo emisiju apjomu ir mazinājusies. HCB un PeCB emisijas pārsvarā rodas dažādu sadedzināšanas procesu rezultātā. 2019. gadā veikta HCB emisiju prognožu izstrāde Latvijai 2020. – 2030. gadam, saskaņā ar kuru, kā galvenie emisiju avoti minamas kurināmā sadedzināšanas darbības rūpniecības, lauksaimniecības, enerģētikas un mājsaimniecību sektoros. Kontrole, uzskaite, pārvaldība (vēsturiskā, pašreizējā, nākotnes projekcija) PCDD/PCDF kopējo emisiju apjomi Latvijā regulāri tiek aprēķināti un periodā no 1990. – 2008. gadam ir svārstījušies starp 26 un 30 g I-TEQ. No 2009. – 2015. gadam šis emisiju aprēķins ir samazinājies līdz aptuveni 15 g I-TEQ. Arī minētā COHIBA projekta ietvaros veiktie vielu plūsmu aprēķini par 2010. gadu norāda uz gada vidējām emisijām Latvijā aptuveni 16 g I-TEQ līmenī, no kuriem vismaz 70% rodas mājsaimniecību apkures un sadedzināšanas sektorā. Iespējams, pēdējos gados, veicot apkures sistēmu modernizāciju un samazinoties individuālo sadedzināšanas krāšņu skaitam, šis emisiju apjoms ir samazinājies un, veicot turpmākas aktivitātes iedzīvotāju informēšanas un motivēšanas jomā, varētu turpināt samazināties. Kopējās HCB emisijas 2020. gadam aprēķinātas aptuveni 0,308 kg apmērā, ar prognozi nelielam pieaugumam turpmākajos 10 gados. Aprēķinātās HCB enerģētikas sektoram, kg Pakalpojumi Rūpniecība Lauksaimniecība Mājsaimniecības Enerģētika Transports Kopā 2015 0,0173 0,1024 0,0107 0,0978 0,0749 0,0003 0,3036 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 123 2020 0,0157 0,0980 0,0120 0,0928 0,0897 0,0003 0,3088 2025 0,0127 0,0894 0,0113 0,0700 0,1251 0,0003 0,3091 2030 0,0122 0,1044 0,0111 0,0698 0,1120 0,0003 0,3100 Galvenais iemesls pieaugumam ir pieņēmums par biomasas patēriņa pieaugumu enerģijas pārveidošanas sektorā. Informācija par sastopamību vidē PCDD/PCDF un tiem līdzīgo savienojumu monitorings tiek veikts biotā, kur tie regulāri tiek konstatēti, koncentrācijām svārstoties starp 0,07 un 3 pg/g. Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam vides kvalitātes normatīvs – 6,5 pg/g - nav ticis pārsniegts. Arī agrākā Latvijas Zivju resursu aģentūras veiktā pētījumā secināts, ka laika posmā starp 2003. un 2008. gadu vairākās saldūdens ūdenstilpēs mītošajos asaros PCDD/PCDF un tiem līdzīgo savienojumu koncentrācija nepārsniedz 1,5 pg/g. Ievērojami augstākas koncentrācijas atrastas zinātniskā institūta BIOR veiktajos pētījumos par Baltijas jūras lašiem, kuriem, kā taukvielām bagātām zivīm barības ķēdes augšgalā, ir lielāks šo vielu bioakumulācijas un biomagnifikācijas potenciāls. 2012. gada pētījumā vidējā koncentrācija tika konstatēta 7,8 pg/g, bet maksimālā – 12,5 pg/g līmenī. HCB nevienā no biotas paraugiem līdz 2018. gadam nav konstatēts koncentrācijās virs analītiskās metodes noteikšanas robežas. Sedimentos atsevišķos paraugos 2018. gadā koncentrācijas pārsniegušas metožu detektēšanas robežas (līdz 8 μg/kg), tomēr arī tās ir samērā tālu no vides kvalitātes robežvērtības (16,9 μg/kg). PeCB nevienā no paraugiem periodā no 2015. līdz 2018. gadam ne ūdenī, ne sedimentos nav atrasts koncentrācijās, kas pārsniegtu metodes noteikšanas robežu. Arī starptautiska LIFE+ programmas līdzfinansēta projekta “Baltic Actions for the reduction of Pollution of the Baltic Sea from Priority Hazardous Substances" (BaltActHaz)” ietvaros 2010. un 2011. gadā pentahlorbenzols tika meklēts skrīninga aktivitātēs vairākās Latvijas ūdenstilpēs, to sedimentos un notekūdeņu attīrīšanas dūņās, taču pilnīgi visos paraugos tā koncentrācijas bija zem analītisko metožu noteikšanas robežas, kas ūdens un notekūdeņu paraugiem bija 0,01 µg/l, savukārt sedimentu un dūņu paraugiem - 0,01 mg/kg sausās masas. Informācija par NOP RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 124 Kvantitatīva informācija par NOP vielu ražošanu, importu, eksportu un emisijām tiek apkopota vairākos informācijas avotos. Informācija par saražotajiem, importētajiem un eksportētajiem vielu un maisījumu daudzumiem atrodama Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra uzturētajā Ķīmisko vielu un maisījumu datu bāzē, kur visiem komersantiem, kas veic darbības ar bīstamajām vielām, jāziņo par saražotajām, ievestajām un izvestajām vielām un maisījumiem, kuru apjoms gada laikā pārsniedz 100 kg, bet īpaši bīstamām vielām – virs 10 kg. Šajā datubāzē pārsvarā parādās tās vielas, kas tiek izmantotas komerciālos nolūkos, dažādos ražošanas procesos. Līdz ar to, no NOP vielām tur nebūs pieejama informācija, piemēram, par netīši radītām vielām vai arī pesticīdu aktīvajām vielām, kuras tiek reģistrētas atsevišķā biocīdu reģistrā. Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam šajā datubāzē no NOP vielām parādās informācija par HBCDD, dekaBDE un SCCP. Informācija par ķīmisko vielu importu un eksportu parādās arī Centrālās Statistikas Pārvaldes datu bāzē. Tomēr līdzīgi kā gadījumā ar Ķīmisko vielu un maisījumu datubāzi, arī šeit pārsvarā parādās vielas, ar kurām veiktas darbības komerciālos apjomos – no NOP vielām tās ir jau minētie liesmu slāpētāji un plastifikatori. Kā vēl viens nozīmīgs avots minamas Valsts vides dienesta izsniegtās piesārņojošo darbību atļaujas, kurās uzskaitītas arī katra uzņēmuma izmantotās bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumi, kā arī to maksimāli pieļaujamie izmantošanas un uzglabāšanas apjomi. Atļaujās atrodamā informācija nedaudz atšķiras no jau aprakstītajām datubāzēm, jo tajās norādīta informācija par visām ķimikālijām, ko uzņēmumiem atļauts izmantot un to maksimālajiem daudzumiem – gadu no gada izmantojamo vielu klāsts un apjoms var mainīties, vadoties no saimnieciskās situācijas. Tomēr šīs atļaujas kalpo kā laba indikācija tam, vai kāda no NOP vielām ir atļauta izmantošanai, kā arī sniedz ieskatu par tās izmantošanas veidu, mērogu tautsaimniecības nozari, kur tas tiek darīts. Kā samērā nozīmīgs avots ieskatam par importētajām vielām, tajā skaitā NOP, kalpo Roterdamas konvencijas Importa Atbilžu datubāze, kas apkopo informāciju par Roterdamas konvencijas pielikumos iekļauto vielu ievešanas pieteikumiem konvencijas dalībvalstīs, kā arī dalībvalstu atbildes reakcijas – atļauju vai aizliegumu importam. Daļa no Roterdamas konvencijas vielām ir iekļautas arī Stokholmas konvencijā. Kopš Latvija ir pievienojusies Roterdamas konvencijai, sekojoša informācija ir pieejama par NOP vielu importu: Viela Atbilde Gads Aldrīns Aizliegums importēt 2005 Hlordāns Aizliegums importēt 2005 DDT Aizliegums importēt 2012 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 125 Viela Atbilde Gads Dieldrīns Aizliegums importēt 2005 Endosulfāns Aizliegums importēt 2012 Heptahlors Aizliegums importēt 2005 Heksahlorbenzols Aizliegums importēt 2005 Lindāns Aizliegums importēt 2010 Pentahlorfenols, tā sāļi un esteri Aizliegums importēt 2010 Toksafēns Aizliegums importēt 2005 PentaBDE Atļauts importēt ar zināmiem 2014 nosacījumiem OktaBDE Atļauts importēt ar zināmiem 2014 nosacījumiem HBCDD Nav atbildes PFOS, PFOSF Atļauts importēt ar zināmiem 2014 nosacījumiem PCB Aizliegums importēt 2005 SCCP Atļauts importēt ar zināmiem 2018 nosacījumiem Kā redzams, vairumā gadījumu atļauja importam nav dota, it īpaši attiecībā uz pesticīdu grupas vielām. Rūpnieciskajām NOP vielām atsevišķos gadījumos ir sniegta atļauja importam, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas regulas EC 850/2004 prasības attiecībā uz šo vielu lietošanu un novietošanu tirgū. Kopsavilkums par turpmāko NOP ražošanu, izmantošanu, noplūdēm, prasības izņēmumiem Apzināta NOP vielu ražošana Latvijā pārskatāmā nākotnē nav plānota. Netīšas darbības rezultātā, visticamāk, turpināsies to vielu emisijas, kas rodas kā blakusprodukti dažādos, pārsvarā sadedzināšanas procesos – PCDD/PCDF, HCB, PeCB un PHB. Visas šo vielu grupu emisijas aprēķinos uzrāda vai nu stabilu vai lejupejošu tendenci nākamajiem gadiem. PCCD/PCDF emisijas pēdējo desmitgažu laikā samazinājušās gandrīz divkārtīgi no 28 g I-TEQ līdz 15-16 g I-TEQ gadā. HCB emisijas enerģētikas sektorā uzrāda stabilu tendenci ar kopējām emisijām ~0,3 kg, pat ja netiek ieviesti papildu pasākumi to mazināšanai. Ar papildu pasākumiem, emisiju apjomam paredzams ap 3% kritums, PHB netieši radītās lēšamas ~0,2 kg apmērā gadā, samazinoties uz pusi pēdējo 10 gadu laikā. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 126 Mērķtiecīgas NOP izmantošanas apjomi tuvāko gadu laikā plānoti minimāli, ar iespējamu dekaBDE, SCCP un HBCDD izmantošanu ierobežotā uzņēmumu lokā. Spriežot pēc pēdējos 5 gadu datiem, šiem apjomiem nevajadzētu pārsniegt dažus desmitus kilogramu gadā. Ņemot vērā aizvien stingrākos ierobežojumus ES mērogā attiecībā uz šo vielu lietošanu un to saturošo produktu novietošanu tirgū, iespējama arī pilnīga NOP vielu mērķtiecīga izmantošana rūpniecībā pārtraukšana. Netieša izmantošana ievesto izstrādājumu sastāvā iespējama PFOS/PFOSF/PFOA vielu grupai kā arī dekaBDE, HBCDD un SCCP kā piemaisījumiem pie citām vielām maisījumos, galvenokārt būvizstrādājumu un polimēru materiālu sektoros. Kvantitatīvas aplēses par abos gadījumos potenciāli izmantoto vielu apjomiem nav pieejamas, tam nepieciešami papildu pētījumi. Prasības izņēmumiem kādu Stokholmas konvencijas regulēto vielu ražošanai vai izmantošanai no Latvijas puses nav nepieciešamas. Monitoringa programmas Pārtikas laboratoriskā uzraudzība un kontrole saistībā ar NOP monitoringu Latvijā tiek īstenota Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta laboratoriskās kontroles programmu ietvaros: • Pesticīdu atlieku kontroles programma produktiem (ES dalībvalstīm obligātā programma) • Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma produktiem • Dioksīnu, dioksīniem līdzīgo un atšķirīgo PHB kontroles programma Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (nacionālā references laboratorija) veic tam iesniegto paraugu laboratoriskos izmeklējumus, ievērojot valsts budžeta apakšprogrammā 20.02.00 “Pārtikas aprites un veterinārmedicīnas valsts uzraudzības laboratoriskie izmeklējumi” piešķirto finansējumu. Zemkopības ministrija uzrauga un kontrolē references laboratorijas funkciju izpildi, kā arī finanšu izlietojumu references jomās. BIOR references jomas attiecībā uz NOP monitoringu pārtikā un barībā ietver halogenētos noturīgos organiskos piesārņotājus (NOP) un pesticīdu atliekas graudaugos un barībā, dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu, augļos un dārzeņos, tostarp produktos ar augstu ūdens un augstu skābes saturu, kā arī vienas atliekas noteikšanas metodes. Informētība, zināšanas un izglītotība dažādās mērķauditorijās RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 127 Plašākās zināšanas par NOP ir dažādu institūciju pārstāvēto ekspertu līmenī, kuru darba specifika ir saistīta ar ķīmisko vielu pārvaldību, gan izstrādājot likumdošanas ietvaru, gan veicot laboratorisko darbu, piemēram, monitoringa programmas, projektu vai pētījumu ietvaros. Uzņēmumiem, kuri izmanto izejvielas produktu un izstrādājumu ražošanai, būtu jābūt informētiem par iespējamu NOP vielu klātbūtni, piemēram, norādot vielas A un B kategoriju piesārņojošo darbību atļauju saņemšanai. Plaša mērķauditorija ir izstrādājumu izplatītāji un tirgotāji, kuriem būtu jāpārliecinās par informācijas pieejamību attiecībā uz iespējamu NOP vielu klātbūtni. Tomēr trūkst sistemātiska apkopojuma par šīs mērķauditorijas informētību, zināšanām un izglītotību. Ziņošanas mehānisms atbilstoši Konvencijas 15. paragrāfam par īstenotajiem pasākumiem un informācijas apmaiņu Atbildīgā institūcija Latvijā par Stokholmas Konvencijas ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ik pēc četriem gadiem sagatavo informatīvo ziņojumu par īstenotajiem pasākumiem. Šis ziņojums tiek iesniegts Stokholmas Konvencijas Sekretariātam. Nevalstisko organizāciju aktivitātes Nevalstisko organizāciju (NVO) aktivitāte ar NOP vielām saistītos jautājumos Latvijā nav liela. Pēdējos 10 gados šai jomā galvenokārt darbojušās divas organizācijas – biedrība “Baltijas Vides Forums” un biedrība “Ekodizaina Kompetences Centrs”. Aktivitātes ir saistījušās ar dažādu starptautisku projektu īstenošanu ķīmisko vielu pārvaldības sistēmu uzlabošanas ziņā. Lielākoties šāda tipa aktivitātes ir vielu identificēšana un noteikšana dažādās matricās – ūdens vidē, gaisā, augsnē, notekūdeņos, biotā, putekļos u.c., kā arī informēšanas kampaņas dažādām mērķa grupām, diskusijas ar atbildīgajām iesaistītajām institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm, informācijas materiālu, vadlīniju izveide. Projektu ietvaros veikti arī pētījumi par NOP vielu sastopamību dažādās vides matricās, notekūdeņos, dūņās un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Biedrības “Baltijas Vides Forums” aktivitātes saistībā ar NOP NVO Baltijas Vides Forums jau kopš 2000. gadu sākuma īsteno dažādus starptautiska mēroga projektus ķīmisko vielu pārvaldības jomā. Sākotnēji projekti bija vērsti uz to, lai uzņēmumiem, kas darbojas ar ķīmiskām vielām, palīdzētu izprast likumdošanas prasības, kā arī vēlāk atbalstītu REACH regulas prasību ieviešanā. Starptautisko projektu LIFE BaltActHaz, COHIBA (Interreg), NonHazCity (Interreg) ietvaros tika veikta dažādu bīstamo vielu testēšana dažādās matricās. LIFE+ projekts "Baltic Actions for the reduction of Pollution of the Baltic Sea from Priority Hazardous Substances" (BaltActHaz). RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 128 Šī projekta ietvaros vairāku pilsētu komunālajos notekūdeņos, kā arī vairākos virszemes saldūdens ūdensobjektos tika meklēti noteikti piesārņotāji, t.sk. NOP vielas. LIFE BaltActHaz projekta viens no mērķiem bija izpētīt ūdens struktūrdirektīvas (WFD) (un HELCOM) prioritāro vielu sastopamību un nacionāli svarīgos piesārņotājus notekūdeņos, gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, sedimentos, izsekot to izcelsmes vietas un ierosināt būtiskas monitoringa metodes nākotnei. Projekts tika īstenots laika posmā no 2009. gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim. Projekta laikā tika analizētas 130 dažādas vielas, kas pieder pie 12 vielu grupām (alkilfenoli un to etoksilāti, alvas organiskie savienojumi, polibromdifenilēteri, īsās un vidējās ķēdes hlorparafīni, ftalāti, poliaromātiskie ogļūdeņraži, gaistošie organiskie savienojumi, pesticīdi, smagie metāli un perfluorētās vielas). Daudzas no šīm vielām Baltijas valstīs tika analizētas pirmo reizi. Igaunijā un Latvijā paraugi tika ņemti no virszemes ūdeņiem un to gultņu nosēdumiem, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ūdeņiem un dūņām. Bīstamās vielas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika noteiktas arī dažādu rūpniecības nozaru uzņēmumu notekūdeņos un specifisku avotu, piemēram, veļas mazgātavu un automazgātavu notekūdeņos, atkritumu poligonu infiltrātos un dzīvojamo rajonu sadzīves notekūdeņos. Šī projekta ietvaros tika organizētas apmācības un semināri aicinot kopā dažādas ieinteresētās puses, piemēram, ražošanas uzņēmumus, dažādu ministriju, inspekciju pārstāvjus un atļauju izsniedzējus, kas ir bijusi ļoti veiksmīga pieeja, pierādot, ka šāda neformāla šo visu minēto mērķgrupu saziņa ir ļoti nepieciešama un palīdz uzsākt dialogu par to, kā uzlabot bīstamo vielu pārvaldību un kontroli gan ražotnē, gan vidē. LIFE BaltActHaz projekta ietvaros tika sagatavoti ieteikumi valsts monitoringa programmām un nacionālajām bīstamo vielu radītā piesārņojuma samazināšanas programmām visās trijās Baltijas valstīs. Nacionālajās monitoringa programmās tika ieteikts iekļaut projekta ietvaros atklātās bīstamās vielas, kuras līdz šim netika kontrolētas. Tika ieteikts arī veikt ekonomisko novērtējumu nacionālo laboratoriju kapacitātes palielināšanai, lai bīstamo vielu kontroles politikas īstenošana kļūtu efektīvāka. Laboratoriju iespēju palielināšana ir būtiska, lai nodrošinātu to darbības atbilstību kvalitātes prasībām, kas nepieciešams šādu vielu analīzei. Lai novērstu bīstamo vielu atkārtotas emisijas iespējamību, izstrādāti ieteikumi notekūdeņus emitējošo uzņēmumu iekļaušanai kopējā monitoringa sistēmā un nacionālo likumdošanas aktu pārskatīšanai, kas regulē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu apsaimniekošanu. Interreg projekts “Control of Hazardous substances in the Baltic Sea Area” (COHIBA) Baltijas Vides Forums sadarbībā ar Somijas Vides Institūtu (SYKE), Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un vairākiem starptautiskiem partneriem, laika posmā no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada decembrim īstenoja starptautisku projektu „Bīstamo vielu kontrole Baltijas jūras reģionā” (Control of hazardous substances in the Baltic Sea region (COHIBA)), kura aktivitātēs bija iesaistītas visas Baltijas jūras piekrastes valstis, tostarp arī Latvija. Projekts fokusējās uz pārvaldības modeļu izstrādi un vielu plūsmu modelēšanu HELCOM konvencijas prioritārajām vielām, starp kurām ir arī NOP vielas. Tāpat tika veikti šo vielu koncentrāciju mērījumi vairākās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ūdensobjektos Baltijas jūras piekrastes zonā. Projekta mērķis bija atbalstīt Baltijas Jūras Rīcības Plāna (BSAP) ieviešanu attiecībā uz bīstamām vielām un kopīgu aktivitāšu rezultātā, sasniegt izvirzīto mērķi, noteikt Baltijas jūrai visnozīmīgākos īpašas bažas izraisošo bīstamo vielu izcelsmes avotus un izveidot izmaksu ziņā efektīvus risinājumus, lai samazinātu šo vielu izplūdes. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 129 Projekta ietvaros tika pētītas Baltijas Jūras Rīcības Plānā identificētās 11 vielas/vielu grupas, kuras izraisa īpašas bažas attiecībā uz Baltijas jūru – polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD) un polihlordibenzofurāni (PCDF), tributilalva (TBT) un trifenilalva (TPhT), polibromdifenilēteri (pentaBDE, octaBDE, decaBDE), heksabromciklododekāns (HBCDD), perfluoroktāna sulfonāts (PFOS) un perfluoroktānskābe (PFOA), hlorparafīni ar īsu un vidēji garu ķēdi (SCCP un MCCP), oktilfenoli (OP)un oktilfenola etoksilāti (OPE), nonilfenoli (NP)un nonilfenolu etoksilāti (NPE), dzīvsudrabs un kadmijs, kā arī endosulfāns. Vielu paraugi Latvijā tika ņemti no komunāliem un rūpnieciskajiem notekūdeņiem, izplūdēs no izgāztuvēm un lietusūdeņos. Interreg projekts “Innovative management solutions for minimizing emissions of hazardous substances from urban areas in the Baltic Sea” (NonHazCity). No 2016. gada marta līdz 2019. gada februārim Baltijas Vides Forums īstenoja starptautisku projektu “Inovatīvi pārvaldības risinājumi bīstamo vielu emisiju minimizēšanā no apdzīvotām vietām Baltijas jūras reģionā (NonHazCity)”, kura ietvaros tika veikti vielu skrīningi jeb ņemti vielu paraugi pašvaldībās, respektīvi, Latvijā – Rīgā. Projekts fokusējās uz bīstamo ķīmisko vielu, t.sk. atsevišķu NOP (PFOS, BDE, u.c.) identifikāciju vairāku pilsētu komunālajos notekūdeņos, lietus notekūdeņos un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, pēc tam veicot to prioritizāciju un izstrādāja priekšlikumus emisiju mazināšanai. Analizētās vielas – alkilfenoli un to etoksilāti (oktilfenoli un to etoksilāti un nonilfenoli un to etoksilāti), ftalāti, bisfenols A, perfluorētie savienojumi, atsevišķas farmaceitiski aktīvās vielas un atsevišķi smagie metāli (varš, kadmijs, un cinks). Vielu paņemšanas vietas bija Rīgas attīrīto notekūdeņu saņemošās ūdenstilpes. Attiecībā uz rezultātiem augstākās koncentrācijas tika novērotas alkilfenolu etoksilātiem. Projekta ietvaros tika sagatavoti rīcības plāni, kā samazināt bīstamo ķimikāliju nonākšanu vidē, kā arī tika realizētas kampaņas pašvaldību iedzīvotājiem par to kā tie var mazināt savu bīstamo vielu piesārņojumu un ko bez lieliem ieguldījumiem un pūlēm var izmainīt ikdienas dzīvē, lai ķimikālijas neapdraudētu nedz viņu veselību, nedz apkārtējo vidi. Visu šo projektu rezultāti, gan koncentrāciju mērījumu, gan vielu plūsmu modelēšanas un kvantifikācijas ziņā, ir izmantoti šī Plāna sastādīšanai un atspoguļojas situācijas novērtējumā Latvijā. Citas nevalstiskās organizācijas saistībā ar NOP vairāk darbojas un īsteno sabiedrības informēšanas pasākumus un kampaņas attiecībā uz dažādiem pesticīdiem pārtikas produktos un to izmantošanas ierobežošanu lauksaimniecībā. Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” darbība ir galvenokārt vērsta uz konsultēšanu par ilgtspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, zaļo iepirkumu un ekomarķējumu. Biedrība ir pesticīdu rīcības tīkla, PAN Europe biedri. Biedrība projektu ietvaros vada apmācības ražošanas uzņēmumiem par REACH un ķīmisko vielu pārvaldību, kā arī ir iesaistīta dažādu starptautisku projektu aktivitātēs attiecībā uz ķīmisko vielu pārvaldību. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 130 Biedrības “Zaļā brīvība” darbība vērsta uz sabiedrības iesaistes veicināšanu, paradumu maiņu, uz sabiedrību vērstām kampaņām vides aizsardzības jomā, kā, piemēram, aptverot tādas jomas kā ilgtspējīga attīstība, ilgtspējīgs patēriņš, produktu sastāvs, resursi un atkritumi u.c. Viena no biedrības aktuālajām tēmām ir pesticīdi pārtikas produktos, par ko sagatavoti dažādi informatīvie materiāli un tiek strādāts ar dažādām iedzīvotāju grupām, tās informējot un apmācot. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 131 Stratēģija un rīcības plāns NĪP ieviešanai

3.1 — Ieviešanas stratēģija, rīcības virzieni

3.1. Ieviešanas stratēģija, rīcības virzieni Aktualizētā Nacionālā īstenošanas plāna par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem ieviešanas stratēģija ietver piecus galvenos rīcības virzienus: 1. NOP vielu izmantošana izejvielu sastāvā produktu un izstrādājumu ražošanas procesā; 2. NOP saturošu izstrādājumu lietošana plašās patērētāju grupās; 3. NOP saturošu atkritumu apsaimniekošana; 4. NOP sastopamības vidē monitorings; 5. Dažādu mērķauditoriju informētības un zināšanu paaugstināšana par NOP.

3.2 — Rīcības programma (aktivitātes, stratēģijas)

3.2. Rīcības programma (aktivitātes, stratēģijas) Rīcības programma NĪP īstenošanas nodrošināšanai aptver noteikta veida aktivitātes: Rīcības virziens Aktivitātes veids NOP vielu izmantošana izejvielu sastāvā • tehnoloģisko procesu pārraudzība produktu un izstrādājumu ražošanas procesā NOP saturošu izstrādājumu lietošana plašās • izstrādājumu sastāvā esošo vielu apzināšana patērētāju grupās NOP saturošu atkritumu apsaimniekošana • vēsturiski izmantotu NOP izplatības novērtēšana • atkritumu plūsmu dalīta savākšana un pārstrādes organizēšana • tehnoloģisko paņēmienu izstrādāšana vielu atgūšanai un tālākai aprites nodrošināšanai NOP sastopamības vidē noteikšana un • NOP avotu noteikšana monitorings • piesārņojuma novērtēšana un kontrole Dažādu mērķauditoriju informētības un • informēšana, izglītošana un kvalifikācijas zināšanu paaugstināšana par NOP paaugstināšana

3.2.1 — NOP pesticīdu atkritumu apsaimniekošana

3.2.1. NOP pesticīdu atkritumu apsaimniekošana Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā esošo informāciju NOP pesticīdu atkritumi Latvijā vairs netiek uzglabāti, tādējādi speciālas atkritumu apsaimniekošanas aktivitātes netiek plānotas. Tomēr monitoringa programmas rezultāti uzrāda atsevišķu pesticīdu - heptahlora un DDT klātbūtni analizētajos ūdens un sedimentu paraugos. Tas varētu būt skaidrojams ar vēsturisko piesārņojumu dažos “karstajos” piesārņojuma punktos. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 132 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 133 Ieteiktie pasākumi un iniciatīvas. Vielas/grupas Aktivitātes veids Pasākums NOP pesticīdi Vēsturiski izmantotu NOP Pesticīdu vēsturiskā piesārņojuma “karsto” punktu un izplatības novērtēšana avotu identificēšana un kontrole Latvijā

3.2.2 — PHB un PHB saturošo iekārtu ražošana, imports un eksports, lietošana,

3.2.2. PHB un PHB saturošo iekārtu ražošana, imports un eksports, lietošana, identifikācija, marķēšana, izņemšana no aprites, uzglabāšana, kā arī PHB saturošo atkritumu apsaimniekošana Ņemot vērā to, ka galvenās rīcības PHB apsaimniekošanā saistās ar to saturošu atkritumu, galvenokārt transformatoru un kondensatoru, izņemšanu no ekspluatācijas un drošu utilizāciju, nepieciešams konsekventi turpināt šo procesu, sekojot līdzi tam, lai uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, pēc iespējas ātrāk nomainītu PHB saturošās iekārtus un nodotu tās utilizācijai. Tāpat jāturpina regulāra to iekārtu apsekošana, kas jau izņemtas no ekspluatācijas un gaida utilizāciju – pārbaudot vai tās uzglabātas piemērotos apstākļos, nepieļaujot iespējamas PHB saturošu eļļu noplūdes vidē vai nonākšanu saskarē ar cilvēkiem. Ieteiktie pasākumi un iniciatīvas. Vielas/grupas Aktivitātes veids Pasākums PHB Atkritumu plūsmu dalīta Saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, savākšana un pārstrādes konsekventi turpināt PHB saturošu atkritumu plūsmu organizēšana atbilstīgu apsaimniekošanu, samazinot apkārtējās vides piesārņojuma riskus

3.2.3 — Polibromēto difenilēteru (PBDE) ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi,

3.2.3. Polibromēto difenilēteru (PBDE) ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī šo vielu saturošu atkritumu apsaimniekošana Ievērojot IKT produktu izmantošanas apjomus un to pieaugumu Latvijā, var plānot arī šāda veida atkritumu plūsmas un tās apjomu pieaugumu turpmākajos gados. Tādējādi galvenās rīcības ir saistāmas ar PBDE saturošu atkritumu apsaimniekošanas atbilstīgu organizēšanu un īstenošanu, lai novērstu apkārtējās vides potenciālā piesārņojuma riskus. Atsevišķi veiktā BIOR pētījumā par PBDE saturu mājas putekļos Latvijā, atklātās koncentrācijas bija salīdzināmas ar koncentrācijām Eiropā. Iespējamais PBDE avots – elektronikas un plastmasas izstrādājumi (95% no PBDE daudzuma putekļos komponenti no dekaBDE komerciāla maisījuma, PentaBDE komerciālais maisījums nav lietots tik plaši). DekaBDE nonāk vidē no izstrādājumiem, tas var viegli migrēt no materiāliem. Koncentrācijas ir salīdzināmas ar līdzīgiem pētījumiem Eiropā. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 134 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 135 Ieteiktie pasākumi un iniciatīvas. Vielas/grupas Aktivitātes veids Pasākums PBDE Atkritumu plūsmu dalīta Saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, savākšana un pārstrādes konsekventi nodrošināt EEIA atkritumu dalītu organizēšana savākšanu un iespējamo PBDE saturošo daļu demontāžu NOP avotu noteikšana PBDE avotu noteikšana, veicot fokusētu pētījumu par to klātbūtni dažādās vietās (piem., mājsaimniecības, biroji), ka arī saistībā ar IKT un EEI produktu izcelsmi un lietojumu

3.2.4 — Heksabromciklododekāna (HBCDD) ražošana, imports un eksports, lietošana,

3.2.4. Heksabromciklododekāna (HBCDD) ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī šo vielu saturošu atkritumu apsaimniekošana HBCDD Latvijā ir izmantots maisījumu sastāvā, bažas rada tā klātbūtne stirola sastāvā, ko izmanto būvmateriālu ražošanā siltumizolācijas materiālos, kas ir plašākais HBCDD izmantojums. Monitoringa dati biotā parāda, ka neliela koncentrācija ir izmērīta dažos paraugos pēdējo gadu laikā. Ir bažas ka viela pēc kāda laika varētu nonākt atkritumu poligonos un pastāv izskalošanās potenciāls no materiāla. Vairumā gadījumu HBCDD migrē no materiāliem, jo šī viela ir piedevas savienojums, un tai ir lieli lietošanas apjomi. HBCDD ir augsta sastopamība istabas gaisā un putekļos; konstatētās koncentrācijas ir pat augstākas nekā PBDE savienojumiem. Ievērojot vielas toksikoloģiju, no EQS datiem redzams, ka koncentrācijas nav salīdzināmas ar PBDE koncentrācijām - toksicitāte HBCDD ir krietni zemāka nekā citiem antipirēniem, un tāpēc ieguvums no HBCDD lietošanas, iespējams, ir lielāks nekā riski.120 Ieteiktie pasākumi un iniciatīvas. Vielas/grupas Aktivitātes veids Pasākums HBCDD NOP avotu noteikšana HBCDD saturošu siltumizolācijas materiālu stabilitātes noteikšana, veicot fokusētu pētījumu dažādos apstākļos (piemēram, izskalošanās, abrāzija), tādējādi iegūstot informāciju par potenciālajiem piesārņojuma avotiem un to atrašanos Atkritumu plūsmu dalīta HBCDD saturošu atkritumu dalītas savākšanas savākšana un pārstrādes nodrošināšana, atdalot tos no kopējās sadzīves organizēšana atkritumu plūsmas 120 Ekspertu sanāksmes (30.06.2020) atskaite. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 136 Tehnoloģisko paņēmienu Veicinot aprites ekonomikas principu ieviešanu, veikt izstrādāšana vielu tehnoloģisko paņēmienu un iespēju pārbaudi (un atgūšanai un tālākai attīstību) HBCDD atgūšanai no plastmasām (nolietoti aprites nodrošināšanai siltumizolācijas materiāli, iepakojums)

3.2.5 — PFOS, tās sāļu un PFOSF ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī

3.2.5. PFOS, tās sāļu un PFOSF ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī atkritumu apsaimniekošana Lai arī PFOS vai citi perfluorētie savienojumi Latvijā kā atsevišķas vielas vai sastāvdaļas vielu maisījumos nav ievestas, gan pašu vielu, gan to lietojumu veidu spektrs ir ļoti plašs – sākot no apģērbiem un beidzot ar virtuves piederumiem. Līdz ar to, būtu lietderīgi iegūt pilnīgāku informāciju par perfluorēto savienojumu sastopamību Latvijā, kas dotu iespēju aprēķināt to potenciālās emisijas, kopējo slodzi un no tās izrietošajiem konkrētajiem pasākumiem vielu kontrolei.121 Attiecībā uz perfluorētajiem savienojumiem, Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde 2019.gadā pārskatījusi toksikoloģijas potenciālu, kur tika atklāts, ka tie ir toksiskāki nekā iepriekš tika uzskatīts, un tādēļ, iespējams, šo vielu robežlielumi var tikt pārskatīti. Latvijā ir nepieciešama informācija no PTAC par to, vai šie izstrādājumi ir ražoti Latvijā, ievesti no citām ES valstīm vai importēti, būtu svarīgi saprast, kur šie ražotāji atrodas, un, kas izmanto šīs vielas. Interesanti būtu par visiem testētajiem izstrādājumiem iegūt šādu informāciju. 122 Informācija būtu jāiegūst par to, vai un kādi izstrādājumi ar mitrumu un taukus atgrūžošām īpašībām tiek ievesti un novietoti tirgū. Pēc tam no attiecīgo izstrādājumu ražotājiem var iegūt informāciju par perfluorēto savienojumu esamību vai neesamību un saturu tajos. Pienākumu ražotājam vai izplatītājam sniegt šādu informāciju nosaka REACH regulas 33. pants un fakts, ka vairums perfluorēto izstrādājumu ir REACH Kandidātvielu sarakstā, uz ko šis pants attiecas. Iespējams, aizdomu gadījumā, atsevišķiem izstrādājumiem varētu tikt veikta laboratoriska testēšana. Aptaujājot atbilstīgo nozaru pārstāvjus un asociācijas par to lietotajām vielām un maisījumiem, būtu iegūstama informācija. Iespējams, ka pilnīgākai informācijas iegūšanai būtu jāveic izmantoto maisījumu sastāvu inventarizācija, lai pārliecinātos, ka perfluorētie savienojumi neapzināti tomēr netiek ievesti un lietoti. 121 Tā kā Latvijā, saskaņā ar regulu EC 850/2004, PFOS un tam līdzīgo savienojumu atļautā lietošana ir definēta šaurākā nozaru lietojuma lokā, nekā to nosaka Stokholmas konvencija, ir lietderīgi pievērst pastiprinātu uzmanību šādiem procesiem: fotorezistoru un pretatstarošanas pārklājumu lietošana fotolitogrāfijas procesos; hidraulisko šķidrumu lietošana aviācijas nozarē; miglas ierobežošana hroma (VI) metāla virsmu pārklāšanas procesi; pusvadītāju un ar tiem saistīto elektronikas komponenšu ražošana. 122 Ekspertu sanāksmes (30.06.2020) atskaite. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 137 Izglītojot iedzīvotājus un uzņēmumus par PFOS, tā sastopamību dažādos izstrādājumos un maisījumos un efektu uz cilvēka veselību, būtu iespējams samazināt potenciālās emisijas. Iedzīvotājiem svarīga informācija būtu par to, kā šos savienojumus iespējams identificēt un no tiem izvairīties. Ieteiktie pasākumi un iniciatīvas. Vielas/grupas Aktivitātes veids Pasākums PFOS, PFOSF Izstrādājumu sastāvā Sistematizēta un plānota informācijas iegūšana par esošo vielu apzināšana izstrādājumu sastāvā esošajām vielām gan no ražotājiem, izplatītājiem un, iespējams, importētājiem, kā arī no nozaru asociāciju pārstāvjiem, piemēram, veicot aptaujas Informēšana, izglītošana Iedzīvotāju un uzņēmumu izglītošana par šo vielu un kvalifikācijas sastopamību, to ietekmi un nevēlamajiem efektiem, paaugstināšana kā arī par iespējamām alternatīvām to izmantošanas samazināšanai

3.2.7 — Īsās ķēdes hlorparafīnu ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī

3.2.7. Īsās ķēdes hlorparafīnu ražošana, imports un eksports, lietošana, krājumi, kā arī atkritumu apsaimniekošana Iespējamie turpmākie pasākumi SCCP izplatības ierobežošanai nepieciešama plašāka informācija par tā sastopamību būvniecības izstrādājumos, tajā skatā arī tajos, kas izmantoti agrākos gados un pašreiz renovācijas procesu rezultātā nonāk atkritumu plūsmā. Līdz ar to būtu nepieciešams pētījums, kas ietvertu ne tikai SCCP, bet arī citu NOP vielu, kas var būt izmantotas būvniecības izstrādājumos (piem. HBCDD, BDE), sastopamību Latvijā – gan pašreiz tirgū izmantojamajos izstrādājumos, bet jo īpaši būvniecības atkritumos – sevišķi tajos, kas tiek klasificēti kā nebīstami un nonāk apglabāšanai kopējos sadzīves atkritumu poligonos. Zināšanas par šo vielu izplatību Latvijā ļautu izvērtēt tālāku to apsaimniekošanas mēru pieņemšanas nepieciešamību, mērogu un iesaistāmajām pusēm. Ieteiktie pasākumi un iniciatīvas. Vielas/grupas Aktivitātes veids Pasākums SCCP Vēsturiski izmantotu NOP SCCP un citu vēsturiski izmantotu organisko izplatības novērtēšana piesārņotāju izplatības novērtēšana ēku renovācijas un demontāžas atkritumos, lai plānotu tālākās apsaimniekošanas aktivitātes

3.2.8 — Pasākumi neapzināti saražoto ķīmisko vielu noplūžu samazināšanai

3.2.8. Pasākumi neapzināti saražoto ķīmisko vielu noplūžu samazināšanai RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 138 Netieši radīto vielu emisijas Latvijā nav vērtējamas kā augstas un nekavējošas problēmas radošas, tomēr tās pastāv. HCB un PeCB emisijām sadedzināšanas procesos un enerģētikas sektorā tiek prognozētas visai stabilas tendences tuvākajiem desmit gadiem un šo vielu koncentrācijas apkārtējā vidē pēdējos gados nav vērtējamas kā vides stāvokli apdraudošas. PCDD/PCDF emisijas pēdējās desmitgadēs ir samazinājušās gandrīz divkārt, no aptuveni 28 g I-TEQ līdz 15-16 g I-TEQ gadā. Analizējot galvenos, šo vielu iespējamos emisiju avotus, var redzēt, ka tie saistīti gan ar maza izmēra sadedzināšanas darbībām mājsaimniecībās, gan ar enerģētikas sektoru. Uzņēmumiem būtu ieteicams ievērot labāko pieejamo tehnoloģiju vadlīnijas attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, tai skaitā veicot gan izglītošanas, gan kontroles pasākumus. Paaugstinot sabiedrības informētības līmeni par pareiziem atkritumu apsaimniekošanas principiem, t.sk. mazpilsētās un lauku reģionos, norādot uz atkritumu un pērnās zāles dedzināšanas negatīvajiem efektiem uz veselību un apkārtējo vidi, varētu ierobežot šo NOP vielu emisijas. Vienlaikus būtu nepieciešams pilnveidot kopējo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu valstī, sniedzot iespēju atkritumus nodot un šķirot vienkāršā, saprotamā un plaši pieejamā veidā. Ieteiktie pasākumi un iniciatīvas. Vielas/grupas Aktivitātes veids Pasākums Neapzināti Informēšana, izglītošana Sabiedrības informētības līmeņa paaugstināšanu par saražoto un kvalifikācijas pareiziem atkritumu apsaimniekošanas principiem ķīmisko vielu paaugstināšana (atkritumu un pērnās zāles dedzināšanas noplūdes negatīvajiem efektiem uz veselību un apkārtējo vidi) Tehnoloģisko procesu Uzņēmumos, it īpaši kuros tiek veiktas pārraudzība sadedzināšanas darbības, nodrošināt labāko pieejamo tehnoloģiju vadlīniju ieviešanu un īstenošanu

3.2.9 — Informācijas apmaiņas sekmēšana, sabiedrības grupu iesaistīšana, zināšanu un

3.2.9. Informācijas apmaiņas sekmēšana, sabiedrības grupu iesaistīšana, zināšanu un izpratnes par NOP uzlabošana Informācijas plūsmas nodrošināšanai viens no veidiem varētu būt informatīvas kampaņas. Atsevišķi nevienai no NOP vielām nav nepieciešamas mērķētas informatīvas kampaņas, drīzāk būtu jāveic kādi kopīgi pasākumi, kas būtu iekļaujami politikas pamatnostādnēs – pievēršot uzmanību prioritāro vielu apsaimniekošanas jautājumiem, sasaistot ar REACH vielām un nosakot prioritārās. Tādējādi varētu veikt kopīgus pasākumus informēšanai un apsaimniekošanas uzlabošanai gan attiecībā uz NOP vielām, gan arī citām prioritārām ķīmiskām vielām. Kampaņām ietekme būs lielāka, skaidri zinot mērķauditoriju (piemēram, ražotājs, importētājs, sabiedrība) un adresējot informāciju, lai ietekmētu tās rīcības. Ievērojot dažādās informācijas aktivitātes, informēšanā jābūt iesaistītām dažādām institūcijām/organizācijām atbilstoši savas kompetences ietvariem. Gan NVO, gan institūcijas var atsaukties uz NĪP, plānojot veicamos pasākumus. Vai kampaņas atmaksājas? VARAM ieskatā ir jāvirzās uz paradumu maiņu un sistemātisku rīcību, tāpēc regulāri būtu jāaktualizē jautājumi par sabiedrības informēšanu. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 139 Saistībā ar NOP izglītošanas aktivitātēm svarīga nozare ir būvniecība, saistot to ar REACH Regulas 33. pantu par sabiedrības tiesībām saņemt informāciju. Runājot par plašāku sabiedrības izglītošanu, arī izglītojošs atbalsts uzņēmumiem ir svarīgs: darbs ar uzņēmumiem ir būtisks, izglītojot mazos un vidējos uzņēmumus, lai tie spētu identificēt bīstamas vielas un zinātu kā ar tām rīkoties un kā garantēt drošību. Apmācību laikā uzņēmumiem ir jāuzsver REACH Regulas 33.pants, mudinot uzņēmumus pieprasīt informāciju no saviem piegādātājiem, un pašiem gatavot informāciju. Atkritumu apsaimniekošanas jomā jāpievērš uzmanība un jāorganizē informējoši pasākumi par darbībām ar nolietotiem izstrādājumiem. Te attiecināmas vairākas aktivitātes no ieteiktajiem pasākumiem saistībā ar atsevišķām NOP vielām vai vielu grupām. Svarīga mērķa grupu apmācību īstenošanai par ķīmisko vielu pārvaldes, uzraudzības un kontroles jautājumiem ir inspektori.

3.3.16 — Pētījumi, attīstība un monitorings

3.3.16. Pētījumi, attīstība un monitorings Būtiski būtu apkopot dažādus pētījumus, ko veic doktoranti, disertācijas pētījumus par NOP vielām, LLU pētījumu pieredzi, kā arī citu institūciju veiktos pētījumus un projektus. Būtu nepieciešams turpināt pētījumus par tām vielām, kas jau tiek pētītas. Piemēram, perfluorētos savienojumus - šobrīd tiek kontrolēti tikai PFOA un PFOS, bet ir arī virkne citu PFOS savienojumu, kuri netiek kontrolēti un ar laiku šis saraksts tiks papildināts ar citiem savienojumiem. No pētījumiem redzams, ka augstas koncentrācijas konstatētas arī citiem perfluorētajiem savienojumiem. Attiecībā uz hlorētiem parafīniem, veicot pētījumus vidējās ķēdes parafīniem, to koncentrācijas ir salīdzināmas un pat augstākās koncentrācijās nekā īsās ķēdes hlorētajiem parafīniem, tāpēc arī tie būtu monitorējami. Katru gadu monitoringa programmas ietvaros NOP analīzes tiek veiktas ūdens, sedimentu un biotas paraugos. Analizējamo parametru tvērums ir plašs attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens vidē. Būtiski ir turpināt iesākto vielu monitoringu programmas, tās nesašaurinot. Paralēli ķīmiskajā analīzēm, tiek noteikta arī bioloģiskā daudzveidība. Analīzes tiek veiktas pēc plāna, bet svarīgi ir arī finanšu resursi.

3.3.14 — Pasākumu īstenošanas efektivitātes izvērtēšana

3.3.14. Pasākumu īstenošanas efektivitātes izvērtēšana Arī šī plāna ietvarā mērķis ir iezīmēt sistemātiskas rīcības, kas nevar būt atrautas no kopējā ķīmisko vielu pārvaldības konteksta. Uzsvars liekams uz kopējo ķīmisko vielu pārvaldības jautājumu aktualizēšanu uzsverot arī NOP. 2021. un 2022. gadā notika Stokholmas konvencijas pušu konference, kurā Latvijai piedaloties, tika izplānotas tālākās rīcības un plānotie pasākumi, ieskaitot noteikti argumentēti loģiski izrietoši pasākumi, gan pētniecībai, gan likumdošanas aktualizācijai. Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 3. pielikums RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 140 Radiācijas drošības programma RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 141 SATURS 1. ..................................................................................................................... Politikas konteksts ................................................................................................................................................ 143 1.1. ..... Eiropas Savienības vides politika, Latvijas starptautiskās saistības, sasaistē ar citiem nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem ....................................................................... 143 1.2. ....................................................................................................... Pārredzamības politika ............................................................................................................................................ 145 2. ...................................................................................................................... Radiācijas drošība ................................................................................................................................................ 147 2.1. ............................................... Radiācijas drošības un kodoldrošības jomas pamatprincipi ............................................................................................................................................ 147 2.2. ............................................................................................................................. Atbildība ............................................................................................................................................ 150

2.2.1 — Valsts atbildība ........................................................................................................ 150

2.2.1. Valsts atbildība ........................................................................................................ 150

2.2.2 — Operatoru atbildība .................................................................................................. 150

2.2.2. Operatoru atbildība .................................................................................................. 150 2.3. .................................................................................................Radiācijas drošības kultūra ............................................................................................................................................ 151 2.4. ....................................................................................................... Finansējuma jautājumi ............................................................................................................................................ 151

2.4.1 — Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana .................................................................... 151

2.4.1. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana .................................................................... 151

2.4.2 — Papildu finanšu resursi ............................................................................................. 153

2.4.2. Papildu finanšu resursi ............................................................................................. 153 2.4.3. Uzraugošā institūcija, tās finanšu un cilvēkresursi ...................................................... 153

2.4.4 — Radiācijas drošības programmas pasākumiem nepieciešamais finansējums, euro.......... 153

2.4.4. Radiācijas drošības programmas pasākumiem nepieciešamais finansējums, euro.......... 153 3. ......................................................................................................................... Situācija Latvijā ................................................................................................................................................ 162

3.1 — Jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana ............................................................. 162

3.1. Jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana ............................................................. 162 3.2. ..................................................................... Valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti ............................................................................................................................................ 162 3.2.1. .................................................................................................... Salaspils kodolreaktors ........................................................................................................................................ 162

3.2.2 — Radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekts................................................................. 162

3.2.2. Radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekts................................................................. 162 3.3. ...................................................................................... Radioaktīvo atkritumu pārvaldība ............................................................................................................................................ 163

3.3.1 — Radioaktīvo atkritumu daudzuma novērtējums ........................................................... 163

3.3.1. Radioaktīvo atkritumu daudzuma novērtējums ........................................................... 163 3.3.2. Radiācijas avārijās radušos radioaktīvo atkritumu pārvaldība ...................................... 166 3.3.3. Turpmākie plāni radioaktīvo atkritumu pārvaldībā...................................................... 166

3.4 — Avāriju risku mazināšana ............................................................................................ 167

3.4. Avāriju risku mazināšana ............................................................................................ 167 3.5. .............................................................................................. Vides radiācijas monitorings ............................................................................................................................................ 167 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 142 3.5.1. ........................................................................Vides radiācijas monitoringa organizēšana ........................................................................................................................................ 167 3.5.2. ................................................................................................................... Radona gāze ........................................................................................................................................ 167

3.6 — Pētniecība un attīstība.................................................................................................. 168

3.6. Pētniecība un attīstība.................................................................................................. 168

3.7 — Plāni un tehniski risinājumi ......................................................................................... 169

3.7. Plāni un tehniski risinājumi ......................................................................................... 169

3.8 — Radiācijas drošības un kodoldrošības sistēmas starptautiskie novērtējumi un to

3.8. Radiācijas drošības un kodoldrošības sistēmas starptautiskie novērtējumi un to secinājumi........................................................................................................................... 169 4. Rīcības efektivitātes indikatori 2021. – 2027. gadam un ilgtermiņam .................................. 170 5. Institūciju sadarbība un instrumenti ................................................................................... 173 1. Politikas konteksts

1.1 — Eiropas Savienības vides politika, Latvijas starptautiskās saistības, sasaistē ar

1.1. Eiropas Savienības vides politika, Latvijas starptautiskās saistības, sasaistē ar citiem nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem Latvijā ir izveidota efektīva, starptautiskām prasībām atbilstoša radiācijas123 drošības un kodoldrošības sistēma, kas ietver jonizējošā starojuma avotu izmantošanas uzraudzību, kā arī drošu jonizējošā starojuma avotu un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu. Kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstij Latvijai ir saistoši ES tiesību akti radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kas nodrošina, ka no nevēlama jonizējošā starojuma tiek pasargāti darbinieki, medicīnā – pacienti, kā arī iedzīvotāji kopumā. Lai arī Latvijā nav nozīmīgu radiācijas objektu, darbojošos kodoliekārtu un citu jonizējošā starojuma avotu, kas rada liela apjoma vai augstas aktivitātes radioaktīvos atkritumus, tā, tāpat kā citas dalībvalstis, piedalās ES tiesību aktu izstrādē, pārņemšanā un ieviešanā. Latvijā radiācijas drošības prasības pamatā attiecas uz medicīnas jomu, tai skaitā zobārstniecību, kā arī uz veterinārmedicīnu, rūpniecību, zinātnes jomu, bagāžas kontroli124. Radiācijas drošības programma ir sagatavota, pamatojoties uz prasībām, kas tiek ietvertas sekojošās ES Direktīvās: • Direktīva 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom; • Direktīva 2006/117/Euratom, 2006. gada 20. novembris, par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli; • Direktīva 2014/87/Euratom, 2014. gada 8. jūlijs, ar kuru groza Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru; • Direktīva 2011/70/Euratom, 2011. gada 19. jūlijs, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai; 123 Radiācija tekstā tiek lietota ar nozīmi – jonizējošais starojums http://www.vi.gov.lv/lv/vides- veseliba/starojumi/jonizejosais-starojums 124 Statistikas dati par jonizējošā starojuma avotiem un to lietotājiem Latvijā http://www.vvd.gov.lv/publikacijas-un-statistika/statistikas-dati/ RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 143 • Direktīva 2013/51/Euratom, 2013. gada 22. oktobris, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī. Latvijas nacionālo radiācijas drošības jomas tiesisko pamatu veido 2000. gadā pieņemtais likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, uz kura pamata izdoti virkne Ministru kabineta noteikumu, pārņemot arī ES tiesību aktu prasības. Likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un noteikt valsts institūciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” nosaka drošības prasības jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem un izvirza īpašas prasības valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, kā arī nosaka pienākumu sadali starp valsts iestādēm radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Latvija ir ratificējusi vairākus starptautiskus dokumentus, kas saistīti ar aizsardzību pret jonizējošo starojumu un kodoldrošību: Konvenciju par kodoldrošību, Kopējo lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvenciju, Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, Konvenciju par kodolnegadījumu agrīnu paziņošanu, Konvenciju par palīdzību kodolnegadījuma vai radiācijas avārijas gadījumā, Vīnes Konvenciju par civilo atbildību par kodolkaitējumiem, Starptautisko darba organizācijas konvenciju Nr. 115 "Par strādājošo aizsardzību pret jonizējošo radiāciju". Tāpat, lai pasargātu iedzīvotājus no nevēlama jonizējošā starojuma iedarbības, Latvijas institūcijas nodrošina valsts gatavību un reaģēšanu kodolnegadījumu gadījumā. Šim nolūkam Latvija piedalās starptautiskās informācijas apmaiņas platformās ar citām Eiropas un pasaules valstīm (piemēram, Eiropas Komisijas platforma ECURIE (European Community Urgent Radiological Information Exchange). Turklāt Latvija ir noslēgusi vairākus divpusējus un daudzpusējus nolīgumus ar Lietuvu, Baltkrieviju un Ukrainu par kodolnegadījumu izziņošanu, informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un radiācijas aizsardzības jomā un vienošanos par radiācijas monitoringa datu apmaiņu (vienošanās starp valstīm Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģionā). Latvija piedalās Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (turpmāk – SAEA) un citu starptautisku organizāciju komitejās un darba grupās, piemēram, ENSREG125 (Eiropas kodoldrošības regulatoru grupa), HERCA126 (brīvprātīga Radiācijas drošības iestāžu asociācija), Baltijas jūras valstu padome, Eiropas Savienības Padomes Atomenerģijas jautājumu darba grupa un Eiropas Komisijas Kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas finansēšanas grupa, kas sniedz iespēju ne tikai stiprināt attiecības ar citām valstīm, bet arī paust Latvijas viedokli un kopā ar citām valstīm ietekmēt procesus lielākā mērogā. Latvija izpilda uzņemtās starptautiskās saistības, tādējādi nodrošinot nacionālās radiācijas drošības sistēmas atbilstību augstiem drošības standartiem. Lai pārliecinātos par nacionālo prasību atbilstību starptautiskajām normām, Latvija, sākot ar 2017. gadu veica izveidotās radiācijas drošības infrastruktūras pašnovērtējumu, bet 2019. gadā uzņēma divas starptautisku ekspertu komandas, kuras veica visaptverošu radiācijas drošības jomas novērtējumu Latvijā, tajā skaitā – darbības ar jonizējošajiem starojuma avotiem, radioaktīvo materiālu transportēšanu, radiācijas objektu demontāžu un likvidēšanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību un gatavību un rīcību radiācijas avārijās, kā arī darbinieku aizsardzību, iedzīvotāju aizsardzību un pacientu aizsardzību medicīniskajā apstarošanā. Novērtējumu ietvaros Latvijai tika sniegtas rekomendācijas radiācijas drošības sistēmas pilnveidošanai, kuras Latvija apņēmusies ieviest tuvāko gadu laikā. Īstenotā radiācijas drošības politika veicina arī Latvijas nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu mērķu sasniegšanu. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam prioritātes „Daba kā nākotnes kapitāls” mērķis ir būt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. Visu veidu Latvijā radītie radioaktīvie atkritumi tiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvajiem aktiem un drošas pārvaldības principiem. Lai arī ikgadējais Latvijā radītais radioaktīvo atkritumu apjoms 125 http://www.ensreg.eu/ 126 https://www.herca.org RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 144 vidēji nepārsniedz 1 m 3, ir svarīgi būt pārliecinātiem, ka tie tiek apsaimniekoti cilvēkam un videi drošā veidā, tādējādi veicinot Latvijas dabas vērtību un cilvēka veselības nosargāšanu un saglabāšanu. Tāpat jāņem vērā, ka Latvija līdz 2030. gadam plāno likvidēt vēsturisko mantojumu – Salaspils zinātniski pētniecisko kodolreaktoru (turpmāk – Salaspils kodolreaktors), kura demontāžas un likvidēšanas gaitā tiks radīts ievērojams atkritumu apjoms, par kura drošu un ekonomiski pamatotu apsaimniekošanu Latvijai jāizšķiras. Vienlaikus jāņem vērā, ka radioaktīvie atkritumi jāpārvalda tā, lai neradītu nesamērīgu slogu nākamajām paaudzēm. Tas nozīmē, ka paaudzēm, kas rada atkritumus, ir jāizmanto droši, praktiski un videi nekaitīgi risinājumi šo atkritumu ilgtermiņa apsaimniekošanai. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam prioritātes “Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība” mērķis ir “izveidot publisko pārvaldību, kas ir efektīva, spēj ne tikai ātri reaģēt uz pārmaiņām, bet arī paredzēt un virzīt tās, radot sabiedrībai nozīmīgus un nākotnē nepieciešamus pakalpojumus, un kurā aktīvi līdzdarbojas lielākā daļa Latvijas sabiedrības”. Prioritārais ilgtermiņa rīcības virziens šī mērķa sasniegšanai ir “Lai maksimāli izmantotu Latvijas cilvēkkapitālu, pieņemtu kvalitatīvākus lēmumus un atvieglotu to ieviešanu, politikas veidošanā maksimāli jāiesaista sabiedrība”, kā arī “Iesaistot sabiedrību likumu un lēmumu projektu izstrādē un izvērtēšanā, jāņem vērā sabiedrības dažādība un sociālā daudzveidība. Jātiecas, lai diskusijā tiktu ņemti vērā visu ieinteresēto sabiedrības grupu viedokļi. Politikas un sabiedrisko pakalpojumu projektu veidotājiem ir savlaicīgi jāidentificē sabiedrības grupas, uz kurām attiecīgais projekts attiecas, tās jāuzrunā un jāiesaista diskusijā. Katrai mērķauditorijai jāizmanto piemērotākie līdzekļi un jānodrošina atgriezeniskā saite, informējot sabiedrību par to, kas ticis ņemts vērā un kas ne.” Radiācijas drošības politika tiek veidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu. Papildus tam, veidojot a ttiecīgo nozaru organizāciju pārstāvju darba grupas, tiek skatīti visi izstrādājamie tiesību akti. Ir svarīgi turpināt un attīstīt atvērtu pieeju, kas nodrošina, ka diskusijās tiek rasti sabiedrības interesēm atbilstošākie risinājumi. Radiācijas drošības politikas īstenošanai ir svarīgi arī citi nacionālie dokumenti: - Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam; - Valsts civilās aizsardzības plāns; - Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija127; - Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija128.

1.2 — Pārredzamības politika

1.2. Pārredzamības politika Sabiedrības līdzdalību pie normatīvo dokumentu izstrādes valstī nosaka normatīvie akti par sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā. Radiācijas drošības jomā, tāpat kā citās vides politikas jomās, sabiedrība tiek iesaistīta un informēta vairākos posmos: - politikas plānošanas dokumentu izstrādē Izstrādājot šos dokumentus, sabiedrība tiek informēta projekta izstrādes laikā, organizējot sabiedriskās apspriešanas. Ievērojot likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" atsevišķiem plānošanas dokumentiem tiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, tai skaitā dokumentiem, kas attiecas uz radiācijas drošību un kodoldrošību. - tiesību aktu izstrādē • Tiesību aktu projektu izstrādes laikā jebkuram sabiedrības pārstāvim ir iespējas paust rakstisku viedokli. VARAM ir atbildīga par jaunu tiesību aktu projektu ievietošanu savā 127 https://likumi.lv/ta/id/76761-par-radioaktivo-atkritumu-glabasanas-koncepciju 128 https://likumi.lv/ta/id/97446-par-salaspils-kodolreaktora-likvidesanas-un-demontazas-koncepciju RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 145 tīmekļa vietnē, kā arī Valsts kancelejas informēšanu par jaunu tiesību akta projektu, lai Valsts kanceleja savā tīmekļa vietnē izvietotu sabiedrībai pieejamu informāciju par izstrādāto projektu. Šādā veidā, ievērojot Informācijas atklātības likuma prasības, sabiedrība tiek informēta par visām plānotajām izmaiņām un iesaistīta lēmumu pieņemšanā; • Tiesību aktu projektu izstrādē tiek iesaistītas radiācijas drošības jomas institūcijas, profesionālās biedrības, kā arī operatori, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem. 2015. gadā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu izveidota pastāvīgā darba grupa radiācijas drošības jomā, kuras biedri skata ikvienu izstrādāto tiesību aktu. Darba grupā ir 20 dažādu institūciju un organizāciju pārstāvji, kā arī nepieciešamības gadījumā darba grupa var tikt paplašināta. - ietekmes uz vidi novērtējuma procesā Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nosaka prasības ietekmes uz vidi novērtējuma procesam, kuru piemēro arī valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem. Svarīgs jautājums ir arī sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, īpaši apglabāšanu. Tāpat ir svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu kopumā, lai veicinātu zināšanās balstītu viedokli sabiedrībā. Gan plānojot radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta būvniecību un veicot tam ietekmes uz vidi novērtējumu, gan arī veicot apglabāšanas objekta drošības novērtējumu, tiek ievērotas normatīvo aktu prasības un nodrošināta sabiedrības iesaiste. Viens no atbalsta instrumentiem, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas darbību, ir starptautiskās prasības: 1) ziņojumu par kodoldrošību un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu iesniegšana Eiropas Komisijā un SAEA atbilstoši ES direktīvām un konvencijām. 2) ES prasības reizi 10 gados veikt kodoldrošības un radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas pašnovērtējumu un starptautisko novērtējumu, piesaistot citu valstu ekspertus. Ziņojumi par ES normatīvo aktu un starptautisko konvenciju prasību izpildi, kā arī novērtējuma ziņojumi par starptautiskiem novērtējumiem kļūst sabiedrībai pieejami, kad tie tiek ievietoti VVD tīmekļa vietnē. Tie veicina sabiedrības izpratni par valsts politikas veidošanu un ieviešanu, par stāvokli Latvijā. Papildus sabiedrība tiek informēta par: 1) jonizējošā starojuma avotiem un to pielietojumu, operatoriem un valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem (ievērojot normatīvo regulējumu par informācijas atklātību). Informācija tiek ievietota VVD tīmekļa vietnē, kā arī detalizētāka informācija par Salaspils kodolreaktoru un radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons" (turpmāk – glabātava “Radons”) tiek ievietota LVĢMC tīmekļa vietnē; 2) ilgtermiņa drošības novērtējumu radioaktīvo atkritumu glabātavai un tā rezultātiem, organizējot arī sabiedrisko apspriešanu; 3) licences iesniegumu valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā, tai skaitā, par sabiedrisko apspriešanu un licences izsniegšanu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā licencē un reģistrē darbības ar jonizējošā starojuma avotiem; 5) iepriekšējā kalendāra gadā veiktajām pārmaiņām kodoliekārtā, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektā saistībā ar radiācijas drošību un kodoldrošību, par monitoringa rezultātiem un plānotajiem pasākumiem. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 146 Par attiecīgās informācijas pieejamību sabiedrībai ir atbildīgs VVD RDC un operatori. Informācija sabiedrībai tiek sniegta, ievietojot informāciju tīmekļa vietnē, vai, nosūtot to pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts – Salaspils kodolreaktors un glabātava „Radons”. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 147 2. Radiācijas drošība

2.1 — Radiācijas drošības un kodoldrošības jomas pamatprincipi

2.1. Radiācijas drošības un kodoldrošības jomas pamatprincipi Latvijā nav darbojošos kodoliekārtu un citu jonizējošā starojuma avotu, kas rada liela apjoma vai augstas aktivitātes radioaktīvos atkritumus, kā arī pārredzamā nākotnē nav plānots šādus objektus vai iekārtas izveidot. Valsts sistēma radiācijas drošībai, kodoldrošībai un radioaktīvo atkritumu pārvaldībai (turpmāk – valsts sistēma) veidota atbilstoši esošajiem radioaktīvo atkritumu apjomiem, kā arī ņemot vērā aplēses par nākotnē paredzamiem radioaktīvo atkritumu apjomiem un nākotnē Latvijā attīstāmām tehnoloģijām. Valsts sistēma radiācijas drošībai, kodoldrošībai un radioaktīvo atkritumu pārvaldībai nosaka pienākumus un sadarbību starp kompetentajām institūcijām un nepieciešamības gadījumā var tikt pilnveidota, ievērojot gūto pieredzi lēmumu pieņemšanas procesā, citu valstu pieredzi, atbilstošu tehnoloģiju un pētniecības attīstību, kā arī citus faktorus. Radiācijas pielietojumam ir daudz priekšrocību, sākot no elektroenerģijas ražošanas līdz pat izmantošanai medicīnā, rūpniecībā un lauksaimniecībā. Ņemot vērā jonizējošā starojuma īpašības, valstiski ir jānovērtē un, kur nepieciešams, jākontrolē radiācijas riski, kas var rasties n o šo jonizējošā starojuma avotu izmantošanas, darbiniekiem un sabiedrībai, kā arī videi. Valstij jānodrošina, ka tādas darbības kā jonizējošā starojuma avotu izmantošana medicīnā, kodoliekārtu ekspluatācija, radioaktīvo materiālu ražošana, transportēšana un izmantošana, kā arī radioaktīvo atkritumu pārvaldība atbilst noteiktiem drošības standartiem, pasargājot iedzīvotājus (arī nākošās paaudzes), vidi, kā arī pārrobežu risku gadījumā – citu valstu iedzīvotājus. Lai panāktu šo mērķi, atbilstoši Latvijas apstākļiem, nepieciešams kontrolēt cilvēku apstarošanu ar jonizējošo starojumu un radioaktīvo vielu izkliedi vidē, mazināt tādu notikumu iespējamību, kuru rezultātā var tikt zaudēta kontrole pār jonizējošā starojuma avotu, kā arī mazināt šādu notikumu sekas, ja tie notiek. Ir noteikti un starptautiski atzīti 10 drošības pamatprincipi129, uz kuriem balstās arī Latvijas sistēma radiācijas drošībai, kodoldrošībai un radioaktīvo atkritumu pārvaldībai: 1. Atbildība par drošību – galvenā atbildība par drošību jāuzņemas personai vai organizācijai, kas atbildīga par darbību ar jonizējošā starojuma avotu, kas rada radiācijas risku, veikšanu. 2. Valsts atbildība – izveidot un uzturēt efektīvu tiesisko sistēmu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, tostarp nodrošinot neatkarīgu uzraudzības un kontroles iestādi. Latvijā izveidotā uzraudzības un kontroles iestāde saskaņā ar likumu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” ir VVD RDC. 3. Drošības vadība un pārvaldība – attiecīgajām institūcijām un organizācijām, kas veic vai uzrauga darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kas rada radiācijas risku, un šo darbību veikšanai jāizveido un jāuztur efektīva drošības vadības un pārvaldības sistēma. 4. Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem pamatošana – ieguvumam, ko iegūst no jonizējošā starojuma avota izmantošanas, jābūt lielākam par radiācijas riskiem un ietekmi, ko tas rada, t.i. sasniegtajam pozitīvajam rezultātam jāpārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem. 5. Aizsardzības pret jonizējošo starojumu optimizēšana – aizsardzībai pret jonizējošo starojumu jābūt optimālai, nodrošinot augstāko drošības līmeni, ko var pamatoti sasniegt visā darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanas laikā. 129 Informācija par drošības pamatprincipiem pieejama SAEA izdotā materiālā “Fundamental Safety Principles” https://www-pub.iaea.org/MTCD/Publications/PDF/Pub1273_web.pdf RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 148 6. Risku, kuriem pakļauts cilvēks, ierobežošana – radiācijas riska kontroles pasākumiem jānodrošina, lai neviens cilvēks nebūtu pakļauts tādam iespējama kaitējuma riskam, kas neatbilst normatīvo aktu par aizsardzību pret jonizējošo starojumu prasībām. 7. Esošo un nākamo paaudžu aizsardzība – cilvēkam un videi jābūt pasargātiem no radiācijas riskiem šodien un arī nākotnē. Valstij, kas veido un īsteno politiku radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, un ikvienam operatoram, kas ar savu darbību rada radiācijas risku, jāīsteno savas darbības, ņemot vērā to iespējamās sekas īstermiņā un ilgtermiņā. 8. Radiācijas avāriju novēršana – jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu kodolavārijas vai radiācijas avārijas un mazinātu to sekas. 9. Gatavība radiācijas avārijām un reaģēšana uz tām – jāparedz pasākumi sagatavotībai radiācijas avārijām un reaģēšanai uz tām. 10. Aizsardzības pasākumi radiācijas risku samazināšanai – aizsardzības pasākumi jāpamato un jāplāno optimāli gan pastāvošo risku mazināšanai, piemēram, attiecībā uz piesārņotām teritorijām, gan neregulēto risku samazināšanai (bezsaimnieka jonizējošo starojuma avotu). Latvijas politika tiek īstenota, ievērojot visus minētos drošības pamatprincipus. Svarīgs princips radiācijas drošības un kodoldrošības jomā ir arī diferencētas pieejas princips darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzībā. Diferencēta pieeja130 – ievērot diferencētu pieeju īstenojot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un arī radioaktīvo atkritumu labas prakses pārvaldības pasākumus. Piemēram, saskaņā ar diferencētas pieejas principu, sākot ar 2021. gada 1. februāri atsevišķām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem ir atvieglota uzraudzība, jo šo darbību potenciālā ietekme ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā. Šo darbību veikšanai nav nepieciešams saņemt licenci vai reģistrācijas apliecību, bet šīs darbības ir nepieciešams paziņot. Diferencētā pieeja ieviesta licencēšanas procesā jau 2016. gadā, nosakot darbības, kuru veikšanai jāsaņem licence, un mazāk bīstamas darbības, kuru veikšanai saņem beztermiņa reģistrācijas apliecību. Tāpat diferencētā pieeja tiek piemērota, tiesību aktos nosakot jonizējošā starojuma avotu pārbaužu biežumu, kā arī darbinieku, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, individuālās dozimetrijas iespējas, un citos veidos. Radioaktīvo atkritumu pārvaldībai noteikti atsevišķi principi, uz kuriem balstās valsts sistēma un kuri nodrošina, ka indivīdi, sabiedrība un vide tiek pietiekami aizsargāti no jonizējošā starojuma visos radioaktīvo atkritumu pārvaldības posmos: 1. Rašanās novēršana – radioaktīvos atkritumus radīt pēc iespējas mazāk, cik tas ir saprātīgi praktiski iespējams (gan radioaktivitātes līmeņa, gan to apjoma ziņā). 2. Procesu mijiedarbības izvērtēšana – ņemt vērā radioaktīvo atkritumu rašanās un pārvaldības visu posmu savstarpējo saistību. 3. Piemērotas aizsardzības metodes – nodrošināt indivīdu, sabiedrības un vides efektīvu aizsardzību, izvēloties piemērotas aizsardzības metodes, kuras saskaņotas ar VVD RDC un atbilst nacionālajiem tiesību aktiem, kā arī starptautiskiem kritērijiem un standartiem. 4. Nesamērīgs slogs nākamajām paaudzēm – izvairīties no pārmērīgu apgrūtinājumu uzlikšanas un nodošanas nākamajām paaudzēm, kas saistīti ar radioaktīvo atkritumu pārvaldību šodien. 130 Diferencēta pieeja (graded approach) - process vai metode, kurā piemērojamo kontroles pasākumu un nosacījumu stingrība, ciktāl tas ir iespējams, ir samērīga ar kontroles zaudēšanas iespējamību un iespējamām sekām un riska līmeni, SAEA – “IAEA Safety Glossary”, 104. lpp. https://www.iaea.org/publications/11098/iaea- safety-glossary-2018-edition RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 149 5. Droša apsaimniekošana ilgtermiņā – radioaktīvos atkritumus apsaimniekot droši, tai skaitā ilgtermiņā, ar pasīvās drošības elementiem. 6. Piesārņotājs maksā – radioaktīvo atkritumu radītājs sedz atkritumu apsaimniekošanas izdevumus. 7. Lēmumu pieņemšana – visos radioaktīvo atkritumu pārvaldības posmos lēmumus pieņem, balstoties uz pierādījumiem, un šos lēmumus dokumentē. Ar likumu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” izveidota normatīvo aktu bāze radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” ietverti radioaktīvo atkritumu pārvaldības politikas nosacījumi, ievērojot radioaktīvo atkritumu pārvaldības principus. Uz šī likuma pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi, veidojot vispārēju tiesisko un institucionālo sistēmu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, tai skaitā arī radioaktīvo atkritumu pārvaldībā. Tāpat prasības attiecībā uz radiācijas drošību un kodoldrošību iekļautas vairākos vispārējos normatīvajos aktos, kuri regulē valsts institūciju darbību, vides aizsardzību, būvniecību un citas jomas. Lai mazinātu radioaktīvo atkritumu rašanos Latvijā, noteikts131, ka nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijā no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad: - tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs, pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus; - nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kuri izvesti no Latvijas. Šajā gadījumā tiek ievests ekvivalents daudzums citu radioaktīvo atkritumu. Ievērojot, ka atbilstoši 2007. gadā noslēgtajam līgumam starp Latviju un Krievijas Federāciju par lietotās kodoldegvielas izvešanu uz Krievijas Federāciju, 2008. gadā no Salaspils kodolreaktora lietotā kodoldegviela tika izvesta uz Krievijas Federāciju, tad Latvijai nav jāievieš tiesību aktos prasības attiecībā uz kodoldegvielas apsaimniekošanu. Lai samazinātu apglabājamo radioaktīvo atkritumu apjomu valstī, noteikti vairāki nosacījumi jonizējošā starojuma avotu un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai: 1) ja Latvijā tiek ievestas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas radīsies radioaktīvie atkritumi, kurus būs nepieciešams apglabāt Latvijā, par šo vielu ievešanu maksājams dabas resursu nodoklis saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu; 2) ievedot slēgtos jonizējošā starojuma avotus, attiecīgajai institūcijai vai organizācijai, kas atbildīga par avota ievešanu, slēdz līgumu par radioaktīvo atkritumu izvešanu atpakaļ pēc jonizējošā starojuma avotu izmantošanas. Ievērojot, ka Latvijā netiek ražoti jonizējošā starojuma avoti, kuru izmantošanā rastos radioaktīvie atkritumi, avoti netiek izvesti uz citām valstīm un rezultātā nav tādu radioaktīvo atkritumu, kurus būtu pēc avotu lietošanas jāved atpakaļ uz Latviju apglabāšanai; 3) radioaktīvo atkritumu radītājam ir pienākums glabāt vismaz vienu gadu (sabrukšanas glabāšana) tos atkritumus, kurus pēc viena gada var izkliedēt vidē; 4) radioaktīvo atkritumu radītājam ir pienākums izvēlēties tādus projektēšanas pasākumus, darbības un likvidēšanas metodes (tai skaitā materiālu atkārtota pārstrāde un izmantošana), lai nodrošinātu, ka radioaktīvo atkritumu apjoms un radioaktivitātes līmenis ir tik zems, cik vien tas praktiski iespējams. ES tiesību akti pieļauj iespēju radioaktīvos atkritumus apglabāt citas valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā. Pašreiz Latvija nav noslēgusi vienošanos ar kādu no ES dalībvalstīm vai trešo valsti par radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta izmantošanu šajā valstī, taču šāda vienošanās var tikt 131 likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 27. pants RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 150 noslēgta, valstīm par to vienojoties. Lēmumu par radioaktīvo atkritumu apglabāšanu citas valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā pieņem Ministru kabinets pēc VARAM ierosinājuma.

2.2 — Atbildība

2.2. Atbildība

2.2.1 — Valsts atbildība

2.2.1. Valsts atbildība Valsts atbildība ir izveidot un uzturēt efektīvu tiesisko sistēmu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kas aptver visas esošās un paredzamās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī visas šo darbību rezultātā radītās radioaktīvo atkritumu plūsmas. Tāpat valsts ir atbildīga par tādas sistēmas izveidi, kas nodrošina drošu un efektīvu sagatavotību un reaģēšanu radiācijas avāriju situācijās, tajā skaitā avārijas rezultātā radīto radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Par normatīvo aktu izstrādi un ieviešanu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī par radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts sistēmas izveidošanu atbildīgā institūcija ir VARAM. Savukārt, saskaņā ar likumu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” un no tā izrietošajiem normatīvajiem aktiem radiācijas drošības un kodoldrošības jomā valsts uzraudzību un kontroli nodrošina VVD RDC. Normatīvie akti tiek izstrādāti VARAM un VVD RDC sadarbībā, iesaistot viedokļa paušanā joma s institūcijas, biedrības un citas organizācijas, citas iesaistītās valsts institūcijas, kā arī operatorus, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem. 2015. gadā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu izveidota pastāvīgā darba grupa radiācijas drošības jomā, kura skata ikvienu izstrādāto normatīvo aktu. Tāpat darba grupas tiek veidotas, lai risinātu specifiskas problēmas, piemēram, 2018. gadā VVD RDC izveidoja darba grupu medicīniskās apstarošanas jomā un 2020.gadā izveidoja darba grupu starpinstitucionālās sadarbības nodrošināšanai radiācijas avārijās. Valsts atbildība ir arī glabātavas “Radons” apsaimniekošana un Salaspils kodolreaktora droša uzturēšana līdz tā pilnīgai demontāžai un likvidēšanai, kā arī vides radiācijas monitorings valstī, kas tiek veikts vides monitoringa programmas ietvaros.

2.2.2 — Operatoru atbildība

2.2.2. Operatoru atbildība Ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir VVD RDC licence vai reģistrācijas apliecība darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, ir operators likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” izpratnē. Operatoram ir jānodrošina nepieciešamie resursi darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanai – cilvēkresursi, finanšu un tehniskie resursi, lai tiktu nodrošinātas drošas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem. Saskaņā ar likumu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” operators ir atbildīgs par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un radiācijas drošību un kodoldrošību tā kontrolētajā zonā un šī atbildība nevar tikt deleģēta. Operatoru atbildībā ir arī jonizējošā starojum avotu fiziskā aizsardzība, lai novērstu neatļautas darbības, piemēram, avota nolaupīšanu, neatļautu pārvietošanu, bojāšanu u.c., kā arī sagatavotība radiācijas avārijām un avārijas seku likvidēšanai, kā arī citas prasības. Svarīgs operatora uzdevums ir nodrošināt jonizējošā starojuma avotu uzskaiti, t.sk. arī radīto radioaktīvo atkritumu un ar radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu uzskaiti. Operators, kura darbības ar jonizējošā starojuma avotiem rada radioaktīvos atkritumus, ir atbildīgs par radioaktīvo atkritumu pārvaldības izmaksu segšanu. Operatoram ir pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības dēļ nodarītu kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai vai tās mantai vai videi. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 151

2.3 — Radiācijas drošības kultūra

2.3. Radiācijas drošības kultūra Saskaņā ar starptautiski atzītu definīciju, radiācijas drošības kultūra ir institūciju, organizāciju un indivīdu attieksmju kopums, kas noteic, ka aizsardzības un drošības jautājumi uzskatāmi par prioritāriem un to nozīmīguma dēļ tiem tiek pievērsta atbilstoša uzmanība132. Latvijā jēdziens “radiācijas drošības kultūra” ir salīdzinoši jauns, tāpēc, ievērojot tā būtisko nozīmi radiācijas drošības un kodoldrošības veicināšanā, nepieciešams to popularizēt visos līmeņos un radīt priekšnoteikumus tādu pasākumu ieviešanai, kas mainīs valsts institūciju, operatoru un sabiedrības attieksmi par labu vispārējai drošībai. Drošības kultūra sākas ar institūcijas vai organizācijas augstākās vadības apziņu un iniciatīvu, kas nosaka attiecīgās institūcijas vai organizācijas drošības kultūras politikas un vadības ietvaru. Tomēr šīs politikas panākumi ir atkarīgi no apņemšanās politiku īstenot, kā arī no katra atsevišķā indivīda. Latvijā tiek īstenots princips “konsultē vispirms”133, kas ir Ekonomikas ministrijas iniciatīva un kas veicina drošības kultūru radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Principu “konsultē vispirms” īsteno VVD RDC attiecībā uz operatoriem un tas veicina operatoru darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām tā vietā, lai piemērotu sodus par neatbilstībām. Tāpat tiek stiprināta savstarpēja atklātība uzraugošās un kontrolējošās institūcijas un operatoru vidū, uzlabota pieejamība un skaidrība attiecībā uz piemērojamām normām, kā arī tiek panākta efektīvāka uzraudzība, kas vērsta uz samērīgumu, konsekvenci un radiācijas drošības un kodoldrošības politikas mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā ieguvumus, principa “konsultē vispirms” īstenošana un pilnveidošana jāturpina arī nākotnē. Efektīva drošības kultūra ir saistīta ar Nacionālajā attīstības plānā134 2021. – 2027. gadam noteikto prioritāti “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” un prioritāti “Vienota, droša un atvērta sabiedrība”. Var secināt, ka to institūciju un organizāciju darbiniekiem, kurās ir ieviesta spēcīga un saprotama radiācijas drošības kultūra, piemitīs arī izteiktāka drošumspēja, tādējādi turpinot Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam ietvaros nospraustos un sasniegtos mērķus. Ņemot vērā radiācijas drošības kultūras tiešo saistību ar cilvēka un vides aizsardzību, nepieciešams nostiprināt jēdzienu “radiācijas drošības kultūra” augstākajā politikas līmenī – likumā, no kura secīgi izriet normatīvo aktu prasības institūcijām un operatoriem, kas ir atbildīgi par radiācijas drošību un kodoldrošību. Tādējādi valsts nodos atbildīgajām institūcijām un operatoriem skaidru apņemšanos veicināt augstu sniegumu visās tajās darbībās, kas ir svarīgas jonizējošā starojuma avotu drošībai. Radiācijas drošībai vienmēr jābūt augstāk par citiem aspektiem, piemēram, peļņu vai plānoto laika grafiku.

2.4 — Finansējuma jautājumi

2.4. Finansējuma jautājumi

2.4.1 — Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana

2.4.1. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana Likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 27. panta (2 1) daļa nosaka vienu no radioaktīvo atkritumu pārvaldības principiem - radioaktīvo atkritumu radītājam (operatoram) jāsedz atkritumu apsaimniekošanas izdevumi. Šādā veidā tiek īstenots princips "piesārņotājs maksā": 132 SAEA, International Nuclear Safety Advisory Group, Safety Culture, Safety Series No. 75-INSAG-4, IAEA, Vienna (1992) 133 https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/uznemejdarbibas_vide_/uznemejdarbiba s_vides_pilnveidosana/konsulte_vispirms_ 134 https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 152 1) ievedot jonizējošā starojuma avotus, kuru rezultātā rodas atkritumi, operators maksā dabas resursu nodokli, kura likme ir noteikta Dabas resursu nodokļa likumā. Dabas resursu nodokļa samaksa tiek novirzīta Ķekavas novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas glabātava "Radons". Lai veicinātu, ka Latvijā netiktu ievesti jonizējošā starojuma avoti, kurus būtu jāapglabā glabātavā "Radons", tiek prasīts noslēgt līgumu par avota atpakaļizvešanu pēc tā lietošanas uz to valsti, no kuras ieved avotu. Šādā situācijā operators ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas; 2) operators sedz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas savā objektā (radioaktīvo atkritumu glabāšana, apstrāde, u.c.); 3) operators sedz tās izmaksas, kas rodas transportējot atkritumus uz apglabāšanu glabātavā "Radons" un sagatavojot atkritumus apglabāšanai (apstrāde, iecementēšana, konteineri). Apglabājot radioaktīvos atkritumus, operatoram nav jāsedz radioaktīvo atkritumu apglabāšanas izmaksas, bet pirms radioaktīvo vielu ievešanas, ja tās tiks apglabātas Latvijā, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. 2022. gada 1. janvārī stājušies spēkā likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” grozījumi, kas paredz, ka operatoriem, kas veic darbības ar augstas aktivitātes slēgtiem jonizējošā starojuma avotiem ir jāiesniedz VVD RDC finanšu nodrošinājums. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Finanšu nodrošinājumu izmanto, lai pilnībā vai daļēji segtu izmaksas slēgtu starojuma avotu drošai pārvaldībai gadījumos, kad tie kļuvuši par lietošanā neesošiem slēgtiem starojuma avotiem, ja operatoram izsniegtās licences darbības termiņš ir beidzies, tās darbība ir apturēta vai anulēta vai operators atzīts par maksātnespējīgu vai pārtrauc uzņēmējdarbību. Latvijā ir neliels skaits operatoru, kas veic darbības ar radioaktīvo vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kuru rezultātā rodas vai radīsies radioaktīvie atkritumu, kā arī nav ekspluatācijā esošu kodolobjektu - attiecīgi nav iespējams izveidot fondu, kurā tiktu uzkrāti līdzekļi no elektroenerģijas samaksas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai. Operatoram, kura darbībā rodas radioaktīvie atkritumi, ir pienākums nodrošināt un uzturēt pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai izpildītu operatora pienākumus attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Situācijās, kad tiek atrasts bezsaimnieka jonizējošā starojuma avots vai radioaktīvie atkritumi, to apsaimniekošana tiek nodrošināta no valsts budžeta finansējuma. Finansējums tiek paredzēts ik gadu LVĢMC budžetā. Salaspils kodolreaktors, tāpat kā glabātava “Radons” ir no Padomju laikiem mantoti objekti, kuru apsaimniekošana tiek īstenota no valsts budžeta. Valsts ir uzņēmusies nodrošināt glabātavas “Radons” uzturēšanu un finansējums glabātavas "Radons" apsaimniekošanai tiek piešķirts no valsts budžeta – arī pēc tās slēgšanas, kas nav paredzēta agrāk kā 2070. gadā, jo valsts uzraudzībā glabātava “Radons” būs vēl 300 gadus pēc slēgšanas. Tāpat arī pēc Salaspils kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas valsts uzraudzībā paliks tā teritorija, kurā tiks veikts vides radiācijas monitorings. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 153

2.4.2 — Papildu finanšu resursi

2.4.2. Papildu finanšu resursi Papildus resursi radiācijas drošības jomā tiek gūti no: 1) Latvijas vides aizsardzības fonda - ir iespējas pieteikt projektus, kas saistīti ar radiācijas drošību (pētījumi, sabiedrības informēšanas kampaņas, u.c.); 2) SAEA, kura tiešā veidā nesniedz finansējumu valstīm, bet ir iespējas īstenot projektus, kuru ietvaros valsts iegūst starptautiskos ekspertu novērtējumus un ieteikumus par situācijas pārvaldību, var iegādāties aprīkojumu un piedalīties dažādos apmācību kursos.

2.4.3 — Uzraugošā institūcija, tās finanšu un cilvēkresursi

2.4.3. Uzraugošā institūcija, tās finanšu un cilvēkresursi Valsts uzraudzību veicošās institūcijas VVD RDC finansēšana notiek no valsts budžeta, kuram ik gadu tiek paredzēts saskaņā ar VVD RDC pamatotām prognozēm nepieciešamais finansējums visu likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” noteikto funkciju veikšanai radiācijas drošības un kodoldrošības jomas uzraudzībā Latvijā. Papildus nepieciešamo finanšu resursu gadījumā VVD RDC ir tiesības pieprasīt tos atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai. VVD RDC ir izstrādāts cilvēkresursu plāns, kas ietver izvērtējumu par personāla (katra darbinieka) kompetencēm, pieredzi un prasmēm. Tāpat VVD RDC izstrādāts personāla apmācību plāns 2021. – 2025. gadam. Apmācību plāns izstrādāts balstoties uz cilvēkresursu plāna, ņemot vērā kompetenču novērtējumu Ņemot vērā izvērtējumu par VVD RDC funkciju veikšanai nepieciešamajiem cilvēkresursiem, ar VVD RDC noteikto amata vietu skaitu iespējams īstenot funkcijas nepieciešamajā līmenī, diferencējot un prioritizējot darbus. VVD RDC ir kvalificēts un pieredzējis personāls un ir svarīgi panākt, lai šie darbinieki turpinātu darbu. Vienlaikus ir jāturpina personāla kvalifikācijas pilnveidošanas un jaunā personāla apmācības. Jautājums par VVD RDC kapacitāti radiācijas avārijās ir skatīts informatīvajā ziņojumā “Par radiācijas līmeņa kontroli Latvijā un par gatavību un rīcību radiācijas avāriju gadījumā”135, pievēršot uzmanību arī atalgojuma jautājumam.

2.4.4 — Radiācijas drošības programmas pasākumiem nepieciešamais finansējums, euro

2.4.4. Radiācijas drošības programmas pasākumiem nepieciešamais finansējums, euro Zemāk tiek atspoguļots radiācijas drošības programmas izmaksu novērtējums. Tika identificēti nepieciešamie mērķi un no tiem izrietošie pasākumi, kā arī finansējuma avoti un finansējuma sadalījums pa gadiem plāna īstenošanai līdz 2027.gadam ieskaitot. Radiācijas drošības valsts programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai radioaktīvo atkritumu pārvaldības nodrošināšanai ir identificēti 5 mērķi un ar tiem saistītie 33 uzdevumi (pasākumi). Uz doto brīdi nav iespējams kvantitatīvi noteikt saimnieciskos ieņēmumus, kas var tikt gūti no zemāk atspoguļoti mērķu un uzdevumu īstenošanas, ievērojot, ka jo sagaidāmie ieņēmumi būs ilgtermiņa un lielākoties netieši, piemēram, pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselības stāvokli. Laika posmam līdz 2027. gadam 1. tabulā ir iekļauta informācija par paveicamajiem uzdevumiem un finansējuma avotu. Savukārt ilgtermiņa rīcības efektivitātes indikatori ir norādīti 5. tabulā. Lai sasniegtu šos indikatorus, jau detalizētāks finansējums un pasākumi tiks iekļauti VPP 2028.- 2034. gadam. Vienlaikus šajā periodā tika arī veikti sagatavošanās darbi (pasākumi) ilgtermiņa rīcības efektivitātes indikatoru sasniegšanai. Tomēr ir būtiski atzīmēt, ka nākotnē paredzamais finansējums būs cieši saistīts ar Ilgtermiņa rīcības efektivitātes indikatoriem, kas, savukārt, ir atspoguļoti programmas 5. tabulā. Radiācijas drošības programmas izmaksu novērtējums ir izstrādāts izejot no sekojošiem mērķiem (rīcības virzieniem: 135 Izskatīts Ministru kabineta 2022. gada 8. marta sēdē (protokols Nr. 13 71. §). RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 154 1. Droša Salaspils kodolreaktora uzturēšana un likvidēšana; 2. Glabātavas "Radons" apsaimniekošana un attīstīšana; 3. Radiācijas avāriju pārvaldības stiprināšana; 4. Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēmas pilnveidošana; 5. Sabiedrības izpratnes par radiācijas drošību veicināšana un savstarpējās komunikācijas uzlabošana. Augstāk minēto mērķu īstenošanas nodrošināšana ir paredzēta sadalot katru no tiem pa atsevišķiem uzdevumu blokiem, jo katrs pats par sevi ir ļoti kompleksi un patstāvīgi, kas aptver diezgan plašu uzdevumu kopu. Realizējot šobrīd notiekošos iepirkumu līgumus “Jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes, ilgtermiņa glabātavas un pārseguma virs slēgtajām radioaktīvo atkritumu tvertnēm glabātavā “Radons” būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība” un “Salaspils kodolreaktora izpēte, būvprojekta izstrāde Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai un autoruzraudzība” būs iespējams precīzi noteikt nepieciešamo finansējumu kā arī būs iespējams izvērtēt, vai Programmā minēto mērķu uzdevumi būtu jāprecizē, uzsākot darbu pie Vides politikas pamatnostādnēm 2028.-2034. gadam.136 136 2021. gada 1. aprīlī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums “Jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes, ilgtermiņa glabātavas un pārseguma virs slēgtajām radioaktīvo atkritumu tvertnēm radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība” un “Salaspils kodolreaktora izpēte, būvprojekta izstrāde Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai un autoruzraudzība” (protokols Nr. 31, 33. §). RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 155 1. tabula. Radiācijas drošības programmas pasākumiem nepieciešamais finansējums, euro Mērķis Nr.1 (rīcības virziens. Nr. 44) 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Finansējuma Droša Salaspils kodolreaktora Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās avots uzturēšana un likvidēšana institūcijas

1.1 — Uzdevums. Salaspils

1.1. Uzdevums. Salaspils Valsts kodolreaktora droša uzturēšana 250 000 250 000 250 000 250 000 250 000 250 000 LVĢMC budžets un vides monitorings(1)

1.2 — Uzdevums. Salaspils

1.2. Uzdevums. Salaspils kodolreaktora drošības Valsts 3 000 LVĢMC novērtējums pašreizējām budžets darbībām(2)

1.3 — Uzdevums. Salaspils

1.3. Uzdevums. Salaspils kodolreaktora un tā teritorijas radioloģiskā izpēte(2) Valsts 655 516 1 037 900 LVĢMC 1.4.Būvprojekta izstrāde budžets Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai (2)

1.5 — Uzdevums. Būvatļaujas

1.5. Uzdevums. Būvatļaujas izsniegšana Salaspils VVD RDC, Valsts Valsts Valsts kodolreaktora likvidēšanai un LVĢMC budžets budžets budžets demontāžai un būvprojekta saskaņošana (2)

1.6 — Uzdevums. Salaspils

1.6. Uzdevums. Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un Valsts Valsts demontāžas darbu veicēja budžets budžets LVĢMC noteikšana Tiks noteikts pasākuma 1.3.

1.7 — Uzdevums. Salaspils rezultātā LVĢMC,

1.7. Uzdevums. Salaspils rezultātā LVĢMC, Valsts kodolreaktora demontāža un VVD RDC budžets likvidēšana RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 156 Būvniecības valsts

1.8 — Uzdevuma Nr. 1.7. Valsts

1.8. Uzdevuma Nr. 1.7. Valsts kontroles birojs, uzraudzība budžets VVD RDC Mērķis Nr.2 (rīcības virziens Nr. 45) Glabātavas "Radons" 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Finansējuma Līdzatbildīgās Atbildīgā institūcija apsaimniekošana un avots institūcijas attīstīšana

2.1 — Uzdevums. Glabātavas

2.1. Uzdevums. Glabātavas Valsts "Radons" droša uzturēšana un 250 000 250 000 250 000 250 000 250 000 250 000 budžets LVĢMC vides monitorings(1)

2.2 — Uzdevums. Būvprojekta

2.2. Uzdevums. Būvprojekta izstrāde glabātavas "Radons" Valsts 235 188 paplašināšanai un ilgtermiņa budžets LVĢMC drošības uzlabojumiem(2)

2.3 — Uzdevums. Būvatļaujas

2.3. Uzdevums. Būvatļaujas izsniegšana radioaktīvo atkritumu tvertnes un Valsts Valsts LVĢMC, ilgtermiņa glabātavas budžets budžets VVD RDC būvniecībai glabātavā “Radons” un būvprojekta saskaņošana (2)

2.4 — Uzdevums. Glabātavā

2.4. Uzdevums. Glabātavā Valsts Valsts "Radons" paredzēto darbu budžets budžets veicēja noteikšana LVĢMC

2.5 — Uzdevums. Radioaktīvo Tiks noteikts pasākuma Valsts

2.5. Uzdevums. Radioaktīvo Tiks noteikts pasākuma Valsts atkritumu tvertnes būvniecība 2.2. rezultātā budžets LVĢMC

2.6 — Uzdevums. Radioaktīvo

2.6. Uzdevums. Radioaktīvo Tiks noteikts pasākuma Valsts atkritumu ilgtermiņa glabātavas 2.2. rezultātā budžets būvniecība LVĢMC

2.7 — Uzdevums. Pārseguma virs

2.7. Uzdevums. Pārseguma virs Tiks noteikts pasākuma Valsts slēgtajām tvertnēm pārseguma 2.2. rezultātā budžets izveide LVĢMC Būvniecības valsts

2.8 — Uzdevums. Pasākumu 2.5., Valsts Valsts Valsts Valsts

2.8. Uzdevums. Pasākumu 2.5., Valsts Valsts Valsts Valsts budžets budžets budžets kontroles birojs, 2.6. un 2.7. uzraudzība budžets VVD RDC RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 157

2.9 — Uzdevums. Glabātavas

2.9. Uzdevums. Glabātavas Valsts "Radons" ilgtermiņa drošības 140 000 LVĢMC budžets novērtējums Mērķis Nr.3 (rīcības virziens Nr. 46) 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Finansējuma Radiācijas avāriju pārvaldības Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās avots stiprināšana institūcijas

3.1 — Uzdevums. Ikdienas gamma

3.1. Uzdevums. Ikdienas gamma Valsts starojuma ekvivalentās dozas 41 440 41 440 41 440 41 440 41 440 41 440 budžets VVD RDC jaudas monitorings(3)

3.2 — Uzdevums. Radiācijas

3.2. Uzdevums. Radiācijas ES fondu monitoringa staciju tehniskā 300 000 VVD RDC, finansējums aprīkojuma nomaiņa LVĢMC VVD RDC, VUGD,

3.3

3.3. Uzdevums. Radiācijas VDD, PVD, LVĢMC, avāriju pārvaldībā iesaistīto NMPD, Darba institūciju sadarbības Valsts grupa pilnveidošana (sadarbības Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts budžets starpinstitucionālās budžets budžets budžets budžets budžets budžets VARAM algoritmi, apmācības un resursu sadarbības izvērtējums) (2) nodrošināšanai radiācijas avārijās

3.4 — Uzdevums. Sagatavotības Valsts

3.4. Uzdevums. Sagatavotības Valsts un reaģēšanas radiācijas avārijās budžets, Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts stiprināšana (institūciju budžets budžets budžets budžets budžets budžets papildus arī VVD RDC LVĢMC, VUGD darbinieku apmācības) (2) SAEA IeM, VVD RDC,

3.5 — Uzdevums. Normatīvā

3.5. Uzdevums. Normatīvā VUGD, Darba grupa regulējuma radiācijas avāriju starpinsti- pārvaldībā pārskatīšana un Valsts VARAM tucionālās aktualizēšana atbilstoši Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts budžets budžets budžets budžets budžets budžets budžets sadarbības starptautiskajām prasībām un nodrošināšanai vadlīnijām(2) radiācijas avārijās RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 158 SAEA

3.6 — Uzdevums. Radiācijas

3.6. Uzdevums. Radiācijas Indikatīvi projekta avāriju pārvaldības 20 000 ietvaros, VVD RDC LVĢMC, VUGD starptautiskais novērtējums LVAF Mērķis Nr.4 (rīcības virziens Nr. 47) Darbību ar jonizējošā 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Finansējuma Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās starojuma avotiem uzraudzības avots institūcijas sistēmas pilnveidošana

4.1 — Uzdevums. Darbību ar

4.1. Uzdevums. Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzībai nepieciešamo Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts kompetenču stiprināšana VVD RDC budžets budžets budžets budžets budžets budžets budžets (darbinieku apmācības, VVD RDC kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana) (2)

4.2 — Uzdevums. Radiācijas

4.2. Uzdevums. Radiācijas drošības infrastruktūras un SAEA Indikatīvi radioaktīvo atkritumu Valsts projekta līdz pārvaldības pašnovērtējums un budžets ietvaros, 58 000 VVD RDC starptautiskie novērtējumi LVAF VARAM, LVĢMC (starpposma)

4.3 — Uzdevums. Radiācijas

4.3. Uzdevums. Radiācijas drošības kultūras veicināšana Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts (informatīvi materiāli, vadlīnijas, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, Valsts VARAM LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF budžets, LVAF VVD RDC izglītojošus semināri, normatīvie akti) (2)

4.4 — Uzdevums. Administratīvā

4.4. Uzdevums. Administratīvā sloga mazināšana operatoriem (paziņošanas, reģistrēšanas un Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts licencēšanas kārtības pilnveide, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, darbinieku apstarošanas LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF VVD RDC VARAM LVAF kontroles sistēmas vienkāršošana, IT rīku izmantošana) (2) RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 159 Veselības

4.5

4.5. Uzdevums. Medicīniskās inspekcija, Zāļu Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts apstarošanas uzraudzības valsts aģentūra, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, stiprināšana un pacientu LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF VVD RDC Nacionālais LVAF aizsardzības uzlabošana (2) veselības dienests, ētikas komitejas

4.6

4.6. Uzdevums. Operatoru, VARAM, IZM, darbu vadītāju, darbinieku, Latvijas radiācijas drošības ekspertu un Universitāte, Rīgas Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts citu atbildīgo personu izglītības Tehniskā budžets budžets budžets budžets budžets budžets budžets VVD RDC un apmācību radiācijas drošībā Universitāte, pilnveidošana, t.sk. medicīniskās profesionālās apstarošanas jomā (2) asociācijas

4.7 — Uzdevums. Normatīvā

4.7. Uzdevums. Normatīvā regulējuma radioaktīvo atkritumu pārvaldībā Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts pārskatīšana un aktualizēšana budžets budžets budžets budžets budžets budžets budžets VARAM VVD RDC atbilstoši starptautiskajām prasībām un vadlīnijām

4.8

4.8. Uzdevums. Normatīvā VVD RDC, SM, regulējuma radioaktīvo Valsts dzelzceļa materiālu transportēšanai tehniskā inspekcija, pārskatīšana un aktualizēšana Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts VARAM LJA, Civilās aviācijas atbilstoši starptautiskajām budžets budžets budžets budžets budžets budžets budžets aģentūra, Muita, prasībām un vadlīnijām, Valsts policija uzraudzībā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšana) Mērķis Nr.5 (rīcības virziens Nr. 48) Sabiedrības izpratnes par Līdzatbildīgās 2022 2023 2024 2025 2026 2027 Finansējuma Atbildīgā institūcija radiācijas drošību veicināšana institūcijas avots un savstarpējās komunikācijas uzlabošana RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 160

5.1 — Uzdevums. Sabiedrībai, t.sk

5.1. Uzdevums. Sabiedrībai, t.sk. medijiem, skolēniem, pieejamās informācijas pilnveidošana par radiācijas drošību, t.sk. Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts informatīvi materiāli, izglītojoši budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF VVD RDC semināri, jauni komunikācijas LVAF kanāli (tīmekļvietne, sociālie tīkli, utt.) un mūsdienīgi datu attēlošanas rīki (2)

5.2 — Uzdevums. Sabiedrības

5.2. Uzdevums. Sabiedrības izpratnes veicināšana par radioaktīvo atkritumu Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts pārvaldību (tīmekļa vietnes, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, budžets, LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF LVAF LVĢMC monitoringa pārskati, LVAF informatīvo materiālu gatavošana, sanāksmes) (2)

5.3 — Uzdevums. Sadarbība ar

5.3. Uzdevums. Sadarbība ar Ķekavas novada pašvaldību un Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts Valsts sabiedrību, veicinot pozitīvāku VVD RDC, LVĢMC budžets budžets budžets budžets budžets budžets budžets attieksmi pret radioaktīvo VARAM atkritumu glabātavu „Radons” (2)

5.4 — Uzdevums. Kampaņa

5.4. Uzdevums. Kampaņa vēsturisko, potenciāli Indikatīv Indikatīvi Valsts radioaktīvo priekšmetu Valsts LVĢMC i līdz līdz budžets, VVD RDC bezmaksas nodošanai budžets 20 000 20 000 LVAF radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons"(2) Skaidrojums: (1) Ikgadējie uzdevumi, kuri izpilde veikta arī 2021. gadā. (2) Rīcības virziena uzdevumu izpilde ir uzsākta 2021. gadā. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 161 (3) Problēmjautājumi saistībā ar radiācijas monitoringa staciju uzturēšanu (t.sk. papildus nepieciešamo finansējumu) ir skatīti informatīvajā ziņo jumā “Par radiācijas līmeņa kontroli Latvijā un par gatavību un rīcību radiācijas avāriju gadījumā” 137. 137 Izskatīts Ministru kabineta 2022. gada 8. marta sēdē (protokols Nr. 13 71. §). RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 162 3. Situācija Latvijā

3.1 — Jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana

3.1. Jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana Latvijā izveidotā radiācijas drošības un kodoldrošības sistēma nodrošina jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanu cilvēkam un videi nekaitīgā veidā, ietverot arī drošu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskiem standartiem un principiem tiek uzraudzīta un kontrolēta jonizējoša starojuma avotu izmantošana medicīnā, rūpniecībā, bagāžas kontrolē un citās jomās. Radiācijas drošības jomā pastāvīgi tiek pilnveidota normatīvo aktu sistēma, tai skaitā ievērojot izmaiņas ES tiesību aktos, lai stiprinātu drošību un uzlabotu kontroles procesus, vienlaikus meklējot iespējas kontrolējošo institūciju sloga mazināšanai. Lai pilnveidotu darbību ar jonizējošā starojuma avotu uzraudzību, līdz 2025. gadam ieskaitot paredzēts ieviest virkni jaunu prasību likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” un no tā izrietošajos Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, saskaņā ar diferencētas pieejas principu, atsevišķām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem ir atvieglota uzraudzība, kas nozīmēs, ka šo darbību veikšanai nav nepieciešams saņemt licenci vai reģistrācijas apliecību, bet šīs darbības ir nepieciešams paziņot, turklāt ir stājušies spēkā paziņošanas, licences un reģistrācijas apliecības saņemšanai izveidotie e-pakalpojumi. Ir stājusies spēkā finanšu nodrošinājuma prasība darbībām ar augstas aktivitātes slēgtiem jonizējošā starojuma avotiem, kas nodrošinās valsti ar finanšu resursiem radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai gadījumos, kad operators šīs saistības pildīt nespēj un valstij tās jāuzņemas izpildīt. Latvijas normatīvo regulējumu nepieciešams turpināt pilnveidot, lai nacionālās prasības būtu pilnā mērā saskaņotas ar ES regulējumu. Plānots, ka stāsies spēkā kārtība preču uzraudzībai no radiācijas drošības viedokļa, kas noteiks atbildīgo iestāžu kompetences un mehānismu iestāžu sadarbībai iespējama radioaktīvā piesārņojuma gadījumā precē. Tāpat ir apzināts, ka sabiedrības zināšanas par radiācijas drošības jautājumiem ir nepietiekamas un nepieciešams pilnveidot a pmācību gan darbiniekiem, kas savu darba pienākumu ietvaros veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, gan sabiedrībai kopumā, sniedzot informāciju radiācijas drošības jomā .

3.2 — Valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti

3.2. Valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti 138 Latvijā ir divi valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti – Salaspils kodolreaktors un glabātava “Radons”139.

3.2.1 — Salaspils kodolreaktors

3.2.1. Salaspils kodolreaktors Salaspils kodolreaktors tika iedarbināts 1961. gadā un darbojās līdz 1998. gadam. Pēc reaktora slēgšanas tika vērtēti piemērotākie risinājumi reaktora likvidēšanai. Pašlaik reaktors ir likvidēšanas stadijā un valsts budžeta ietvaros to apsaimnieko objekta īpašnieks LVĢMC. LVĢMC atbildībā ir nodrošināt Salaspils kodolreaktora drošu apsaimniekošanu līdz tā pilnīgai demontāžai un likvidēšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Lai uzsāktu Salaspils kodolreaktora demontāžu un likvidēšanu, Ministru kabinets 1999. gada 26. oktobrī apstiprināja Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju, kas tika aktualizēta 2004. gada 30. novembrī140. Atbilstoši aktualizētajai koncepcijai, 2004. gadā tika veikts Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas ietekmes uz vidi novērtējums141. Svaigā (neizmantotā) un lietotā kodoldegviela tika atgriezta izcelsmes valstij – Krievijas Federācijai, attiecīgi 2005. gadā un 2008. gadā. Līdz 2023. gadam ieskaitot izstrādājamā Salaspils kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas būvprojekta izstrādes ietvaros tiks novērtētas likvidēšanas darbu izmaksas un attiecīgs finansējums tiks paredzēts valsts budžetā. Lai nodrošinātu, ka veicamajiem darbiem samērīgs un pietiekams finansējums tiek nodrošināts savlaicīgi, VARAM informēs Ministru kabinetu par paredzamajām izmaksām pēc izmaksu aplēšu veikšanas, bet pirms saistību uzņemšanās par faktisko demontāžas un likvidēšanas darbu veikšanu. Lai izvairītos no darbu atlikšanas neparedzēta izmaksu sadārdzinājuma dēļ, pieprasot finansējumu veicamajiem kodolreaktora likvidēšanas darbiem, jāievēro iespējamās cenu svārstības, izmantojot attiecīgus būvniecības darbu izmaksu mainības koeficientus. Pēc Salaspils kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas paredzēts, ka tā teritorija atradīsies valsts uzraudzībā laika periodu, kuru noteiks reaktora demontāžas un likvidēšanas būvprojekta izstrādes ietvaros. Saskaņā ar Salaspils kodolreaktora likvidēšanas koncepciju, reaktora teritorijā esošo infrastruktūru paredzēts likvidēt nepilnā apjomā. Tai skaitā pēc darbu pabeigšanas darbību turpinās teritorijā esošā sekundārā standarta dozimetrijas laboratorija, kā arī teritorija būs piemērota citiem mērķiem, piemēram, darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Infrastruktūras izmantošanas iespējas tiks vērtētas kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas gaitā.

3.2.2 — Radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekts

3.2.2. Radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekts Visi radioaktīvie atkritumi Latvijā tiek apglabāti vienā objektā – glabātavā "Radons", kura atrodas 5 km no Baldones pilsētas centra un 27 km no Rīgas centra. Glabātava "Radons" darbojas kopš 1962. gada, tas ir vienīgais radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības objekts Latvijā, un tas nodrošina radioaktīvo atkritumu apstrādi, pārstrādi, ilgtermiņa glabāšanu un apglabāšanu. Paredzēts, ka glabātava “Radons” darbosies vismaz līdz 2070. gadam, nodrošinot nemainīgi augstu drošības līmeni visā glabātavas darbības ciklā, tai skaitā pēc tās slēgšanas. Tie atkritumu veidi, kuru apglabāšanai Latvijā nav atbilstoša apglabāšanas objekta, tiek ilgtermiņā glabāti glabātavā “Radons” līdz piemērota risinājuma rašanai. Glabātavu "Radons" valsts budžeta ietvaros apsaimnieko LVĢMC. Vidēji Latvijā katru gadu tiek radīts neliels radioaktīvo atkritumu apjoms – t.i., aptuveni 0,5 - 1 m3. Paredzams, ka Salaspils kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas rezultātā radīsies radioaktīvo atkritumu apjoms, kas būtiski pārsniedz ikgadējo vidējo atkritumu apjomu. Pašreiz novērtētais radioaktīvo atkritumu tilpums, kas radīsies Salaspils kodolreaktora likvidēšanas procesā, ir 1200 m 3 (zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi). 138 Informācija LVĢMC tīmekļa vietnē: https://www.meteo.lv/lapas/vide/atkritumi/radioaktivie-atkritumi/rag-radons?id=1114&nid=378 139 Informācija LVĢMC tīmekļa vietnē: https://www.meteo.lv/lapas/vide/atkritumi/radioaktivie-atkritumi/rag-radons?id=1114&nid=378 140 https://likumi.lv/ta/id/97446-par-salaspils-kodolreaktora-likvidesanas-un-demontazas-koncepciju 141 https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/SalaspilsNZ.pdf RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 163 Lai nodrošinātu, ka visus Salaspils kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas rezultātā radītos atkritumus ir iespēja apglabāt glabātavā “Radons”, nepieciešams paplašināt tajā pieejamo atkritumu apglabāšanas tilpumu. Paplašināšanas darbi jāveic pirms Salaspils kodolreaktorā radīti tādi atkritumi, kuru apglabāšanai glabātavā “Radons” nav pieejams tilpums. Glabātavas “Radons” paplašināšana apstiprināta Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcijā. Lai šo uzdevumu izpildītu, plānots, ka 2022. – 2023. gadā tiks izstrādāts būvprojekts nepieciešamo darbu veikšanai. Paredzēts, ka vienlaikus ar paplašināšanas darbiem, glabātavā “Radons” tiks uzlaboti esošie drošības pasākumi. Ievērojot, ir svarīga vietējo iedzīvotāju – Ķekavas novada pašvaldības iedzīvotāju – attieksme pret glabātavu “Radons” un tās paplašināšanu, papildus tiks veikta sabiedrības informēšana par drošības uzlabošanas darbiem, veicinot iedzīvotāju izpratni par to, ka glabātavā tiek nodrošināti augstākie drošības standarti. Glabātavai "Radons" pašreizējā licence ir izsniegta 2012. gada 14. augustā un tā ir derīga līdz 2022. gada 13. augustam. Pēc glabātavas “Radons” slēgšanas valsts nodrošinās tās drošu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Valsts uzraudzības periods glabātavai “Radons” ir 300 gadi pēc tās slēgšanas.

3.3 — Radioaktīvo atkritumu pārvaldība

3.3. Radioaktīvo atkritumu pārvaldība Radioaktīvo atkritumu pārvaldība Latvijā tiek īstenota saskaņā ar likumu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, no tā izrietošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī Ministru kabinetā apstiprināto Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepciju. Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija risina jautājumus par Latvijā esošo radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu (tai skaitā, apglabāšanu un rastu risinājumu to radioaktīvo atkritumu, kurus nav iespējams apglabāt pievirsmas glabātavā “Radons”, apsaimniekošanai). Tiesību aktos ir noteikti kritēriji par to, kā ir jāapsaimnieko radioaktīvie atkritumi. Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija paredz pasākumus radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas uzlabošanai, tai skaitā glabātavas "Radons" paplašināšanai, lai nodrošinātu visu Salaspils kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas gaitā radīto radioaktīvo atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu rezervi arī tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kuri radīsies no citām darbībā m nākotnē.

3.3.1 — Radioaktīvo atkritumu daudzuma novērtējums

3.3.1. Radioaktīvo atkritumu daudzuma novērtējums Glabātavā "Radons" ir izveidotas septiņas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes, no kurām 1. - 6. tvertnes ir piepildītas un jaunu atkritumu apglabāšana tajās nenotiek, savukārt 7. tvertne tiek ekspluatēta un radioaktīvie atkritumi tajā tiek apglabāti, līdz tvertnes aizpildīšanai. Tāpat glabātavas "Radons" teritorijā ir pagaidu glabātava, kurā ilgtermiņā tiek glabāti tādi radioaktīvie atkritumi, kuru apglabāšanai glabātava “Radons” nav piemērota. Kopējā radioaktīvo atkritumu radioaktivitāte glabātavā "Radons" 2020. gada beigās bija 243 TBq (terabekerels) un to kopējais tilpums ~ 900 m 3 (kopā ar konteineriem un betonu). No tiem apglabāto radioaktīvo atkritumu apjoms ir aptuveni 818 m3 (zemas un vidējas radioaktivitātes142 atkritumi) un glabāšanā esošo radioaktīvo atkritumu kopējais apjoms ir aptuveni 73,3 m 3 (zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi) (skatīt 2. tabulu). Informācija par galveno radionuklīdu kopējo radioaktivitāti glabātavā "Radons" ir dota 2. tabulā. 142 Radioaktivitāte - parādība, kad atomi pēc nejaušības principa spontāni sadalās, ko parasti pavada starojuma emisija (alfa, beta, gamma). IAEA Glossary https://www-pub.iaea.org/MTCD/Publications/PDF/PUB1830_web.pdf RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 164 2. tabula Pašreizējie radioaktīvo atkritumu apjomi glabātavā "Radons" (uz 01.01.2021.) Apglabātais Radioaktīvo atkritumu veids Glabāšanā esošais apjoms apjoms Ļoti zemas radioaktivitātes 0 m3 0 m3 atkritumi 55,6 m3 3 783 m Zemas radioaktivitātes Iecementēti un neiecementēti zemas atkritumi aktivitātes radioaktīvie atkritumi un lietoti slēgtie jonizējošā starojuma avoti, kas paredzēti turpmākai apglabāšanai 18 m3 3 35 m Galvenokārt iecementēti un neiecementēti Vidējas radioaktivitātes no tiem ~ 26 000 lietoti slēgtie jonizējošā starojuma avoti, atkritumi jonizējošā kurus nevar apglabāt glabātavā „Radons”. starojuma avoti Lielākā daļa no tiem ir radionuklīdu plutonijs 239 (Pu-239) saturoši avoti no dūmu detektoriem. Augstas radioaktivitātes 0 m3 0 m3 atkritumi Salaspils kodolreaktorā 2018. gadā novietoti glabāšanai 2 m 3 liela gabarīta zemas radioaktivitātes atkritumi, kurus nepieciešams apstrādāt pirms to apglabāšanas. 3. tabula Galveno radionuklīdu kopējā radioaktivitāte glabātavā "Radons" Radionuklīds Kopējā radioaktivitāte, TBq (uz 01.01.2020.) Co-60 (Kobalts-60) 79,2 Sr-90 (Stroncijs-90) 24,7 Cs-137 (Cēzijs-137) 83,8 Pu-239 (Plutonijs-239) 5,66 Ra-226 (Rādijs-226) 1,21 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 165

3.3.1.1 — Operatoru izmantotie jonizējošā starojuma avoti un radītie radioaktīvie atkritumi

3.3.1.1. Operatoru izmantotie jonizējošā starojuma avoti un radītie radioaktīvie atkritumi Salaspils kodolreaktors Lielākais radioaktīvo atkritumu radītājs būs Salaspils kodolreaktors pēc tā demontāžas un likvidēšanas. Līdz 2023. gadam ieskaitot tiks izstrādāts kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas plāns un būvprojekts, kura ietvaros tiks veikta detalizēta izpēte un novērtēts radīto atkritumu apjoms un sastāvs, kā arī to plānotais rašanās laika grafiks. Pašreiz novērtēts, ka kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas rezultātā var rasties 1 200 m3 zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu. Sagaidāmais radioaktīvo atkritumu daudzums no darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā, rūpniecībā un zinātnē Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem (radioaktīvo vielu saturošiem un nesaturošiem) Latvijā tiek veiktas dažādās jomās. No kopējā lietotāju skaita (1 045 operatori (01.01.2022.)) lielākā daļa veic darbības zobārstniecībā (717 operatori) un medicīnā (116 operatori), izmantojot radioaktīvo vielu nesaturošus jonizējošā starojuma avotus. Savukārt darbības ar radioaktīvo vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kā rezultātā rodas un radīsies radioaktīvie atkritumi, veic neliela daļa no kopējā operatoru skaita – 41 operators. Jāņem vērā, ka minētie operatori, kas veic darbības ar radioaktīviem avotiem, citās darbībās izmanto arī radioaktīvo vielu nesaturošus jonizējošā starojuma avotus kā lineāros paātrinātājus radioterapijā un ciklotronu radiofarmaceitisko preparātu ražošanā, kuru izmantošanas rezultātā arī rodas vai var rasties citi radioaktīvie atkritumi papildus lietotajiem slēgtiem avotiem. 1. attēls Operatori, kuru darbības rezultātā rodas vai radīsies radioaktīvie atkritumi (01.01.2022.) Jāņem vērā, ka apmēram viena ceturtā daļa operatoru, kas lieto slēgtos starojuma avotus, izmanto iespēju noslēgt līgumus par avotu atpakaļizvešanu uz to valsti, no kurienes tie ievesti, lai pēc lietošanas termiņa beigām šos avotus nevajadzētu glabāt Latvijā. Tomēr avotu atpakaļizvešanas reālās izmaksas bieži ir neprognozējamas, jo garantijas līgums par atpakaļizvešanu tiek noslēgts , avotu iegādājoties, savukārt pēc avota vairāk nekā 15 gadu lietošanas atpakaļizvešanas izmaksas var būt palielinājušās daudzkārtīgi, kā arī komunikācija ar ražotāju vai piegādātāju var būt apgrūtināta sākotnējo uzņēmumu reorganizācijas dēļ. Arī starptautiski šī tiek atzīta kā viena no lietoto slēgtu avotu pārvaldības problēmām un tiek meklēts efektīvs risinājums. Tāpat vairāki operatori lieto īsdzīvojošos radionuklīdus saturošus starojuma avotus, pēc kuru lietošanas rodas tādi radioaktīvie atkritumi, kurus nav jāapglabā glabātavā "Radons", jo tie tiek glabāti līdz sabrukšanai un pēc tam izkliedēti vidē (piemēram, kodolmedicīnā izmantotais jods I-131). Savukārt tie operatori, kuri pēc jonizējošā starojuma avotu lietošanas plāno radioaktīvos atkritumus nodot glabātavā "Radons", noslēdz ar LVĢMC garantijas līgumu par radioaktīvo atkritumu nodošanu apglabāšanai vai ilgtermiņa glabāšanai glabātavā "Radons" pēc to lietošanas izbeigšanas. Latvijā šobrīd tiek lietoti 3 augstas aktivitātes slēgti starojuma avoti – viens no tiem medicīniskajā apstarošanā (brahiterapijā), viens sekundārā standarta dozimetrijas laboratorijā – kalibrēšanā un viens rūpniecībā. Šos augstas aktivitātes slēgtos avotus pēc to lietošanas beigām nodos ilgtermiņa glabāšanai glabātavā "Radons".

3.3.1.2 — Novērtētais plānoto radioaktīvo atkritumu apjoms glabātavā "Radons"

3.3.1.2. Novērtētais plānoto radioaktīvo atkritumu apjoms glabātavā "Radons" Plānotais kopējais indikatīvais atkritumu daudzums ilgtermiņā, kas tiks apsaimniekots papildus jau esošajiem atkritumiem glabātavā "Radons", ir norādīts 4. tabulā. 4. tabula Indikatīvais radioaktīvo atkritumu daudzums glabātavā "Radons" ilgtermiņā (papildus esošajiem radioaktīvajiem atkritumiem) 2030.gads 2040.gads RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 166 Radioaktīvo Apglabāts Glabāšanā Apglabāts Glabāšanā atkritumu veids Ļoti zemas radioaktivitātes 0 m3 0 m3 0 m3 0 m3 atkritumi Zemas radioaktivitātes 1 100* m3 78** m3 1 100* m3 93** m3 atkritumi Vidējas radioaktivitātes 0 m3 14** m3 0 m3 17** m3 atkritumi Augstas radioaktivitātes 0 m3 0 m3 0 m3 0 m3 atkritumi * Salaspils kodolreaktora demontāžas un likvidēšanas rezultātā ** No darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā

3.3.2 — Radiācijas avārijās radušos radioaktīvo atkritumu pārvaldība

3.3.2. Radiācijas avārijās radušos radioaktīvo atkritumu pārvaldība Valstij ir jānodrošina, ka iespējamās radiācijas avārijās radušies radioaktīvie atkritumi tiek apsaimniekoti drošā veidā, lai iedzīvotāji būt pasargāti ikvienā ārkārtas situācijā. Latvijā rīcība radiācijas avāriju gadījumā paredzēta saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu un Valsts katastrofu medicīnas plānu143, kā arī atbilstoši likumam “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, no tā izrietošiem normatīvajiem aktiem un Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepciju. Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu radiācijas avārijas apdraudējuma risks valstī tiek vērtēts kā zems, taču ar nozīmīgām sekām. Atbilstoši tam ir paredzēti preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi. Latvijā visi radioaktīvie atkritumi, arī tādi, kas varētu rasties avārijās, tiek apglabāti vai glabāti ilgtermiņā glabātavā “Radons”, kuras tilpumu nepieciešams palielināt, lai nākotnē, vismaz līdz 2070. gadam, nodrošinātu pietiekamu brīvo tilpumu atkritumu pieņemšanai, tai skaitā avāriju gadījumā.

3.3.3 — Turpmākie plāni radioaktīvo atkritumu pārvaldībā

3.3.3. Turpmākie plāni radioaktīvo atkritumu pārvaldībā Radīto radioaktīvo atkritumu apjoma samazināšana Radioaktīvo atkritumu rašanās novēršana un apjoma samazināšana ir svarīgs princips radioaktīvo atkritumu pārvaldības jomā. In formācija par pasākumiem, kas paredz atkritumu apjoma samazināšanu, ir sniegta sadaļā “Radiācijas drošības un kodoldrošības jomas pamatprincipi”. VARAM izstrādā normatīvo regulējumu, uz kuru pamatojoties VVD RDC kontrolē, lai operatori veic pasākumus radioaktīvo atkritumu apjoma samazināšanai, kā arī stiprina operatoru izpratni par normatīvo aktu prasībām, sagatavojot operatoriem paredzētas vadlīnijas. Radioaktīvo atkritumu apglabāšana Īstenojot drošu radioaktīvo atkritumu pārvaldību, jāņem vērā visi radioaktīvo atkritumu pārvaldības posmi - no atkritumu rašanās līdz apglabāšanai. Valsts ir atbildīga par risinājumiem to radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, kas valstī rodas pašlaik, kā arī paredzamajiem radioaktīvajiem atkritumiem nākotnē. Lai arī Latvijā radīto radioaktīvo atkritumu apjoms kopumā katru gadu ir mazs, un tie zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi, valstij ir jāparedz darbības, tai skaitā ilgtermiņa, visu veidu radioaktīvo atkritumu pārvaldībai līdz to apglabāšanai. Zemas radioaktivitātes atkritumu apglabāšana atbilstoši normatīvajiem aktiem pašlaik tiek sekmīgi īstenota glabātavā “Radons”. Nākotnē, pēc glabātavas “Radons” paplašināšanas, tajā turpināsies minēto atkritumu apglabāšana vismaz līdz 2070. gadam. Savukārt to atkritumu, kuru apglabāšanai glabātava “Radons” nav piemērota – vidējas radioaktivitātes atkritumi, pašreizējais apsaimniekošanas risinājums paredz to sagatavošanu un drošu ilgtermiņa glabāšanu. Lai arī minēto atkritumu apjoms, kuri pašreiz tiek glabāti glabātavā "Radons", ir neliels, arī tiem ir jārod risinājums apglabāšanai. 143 http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/katastrofu_medicina/km_planosana_un_koordinacija/ RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 167 Ilgtermiņa risinājumi paredz vidējas radioaktivitātes atkritumus pilnīgi izolēt no cilvēku piekļuves, taču pievirsmas glabātava kā “Radons” šādam nolūkam nav atbilstoša, jo ir būvēta zemas radioaktivitātes atkritumu apglabāšanai. Pasaulē tiek uzbūvētas ģeoloģiskās glabātavas, kurās var apglabāt vidējas un augstas radioaktivitātes atkritumus. Ģeoloģiskās glabātavas tiek būvētas, lai nodrošinātu galvenokārt lietotās kodoldegvielas glabāšanu valstīs, kurās ir plaša kodolprogramma, kas ietver atomelektrostaciju ekspluatāciju. Vienlaikus šajās glabātavās ir iespēja apglabāt vidējas radioaktivitātes atkritumus. Ģeoloģiskās glabātavas risinājums ir ārkārtīgi sarežģīts un Latvijā radīto atkritumu apjomam nepiemērots, tai skaitā nesamērīgi augsto izmaksu dēļ. Ģeoloģiskā glabātava Latvijas apstākļos radītu nesamērīgu slogu daudzām nākošajām paaudzēm un tādējādi būtu pretrunā ar radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem. Kā potenciāli efektīvs risinājums pasaulē tiek vērtēta iespēja vidējas radioaktivitātes atkritumus ievietot speciāli ierīkotos urbumos. Šāds risinājums varētu būtu piemērojams Latvijas gadījumā, tomēr risinājuma plaša praktiskā ieviešana pasaulē tuvākajos gados vēl nav sagaidāma. Kā alternatīva ģeoloģiskām glabātavām pasaulē tiek veikta līdz 100 metru dziļu glabātavu projektu izpēte un būvniecība, šāda glabātava būtu piemērota vidējas aktivitātes radioaktīvo atkritumu glabāšanai. Ievērojot minētos apsvērumus, Latvijā paredzēts līdz 2040. gadam veikt padziļinātu analīzi (ekspertu novērtējumu) par to atkritumu ilgtspējīgas pārvaldības iespējām, kuru apglabāšana glabātavā “Radons” nav iespējama. Arī pasaulē īstenotie pētījumi vidējas radioaktivitātes atkritumu glabāšanā ar laiku var tikt izmantoti Latvijai piemērota risinājuma identificēšanai. Par alternatīvu ir uzskatāma arī vairāku valstu kopīgas ģeoloģiskās glabātavas izveide, kurā valstis par maksu novieto radioaktīvos atkritumus. Kopīga risinājuma potenciāls pasaulē tiek vērtēts jau sen, taču prognozes šāda projekta īstenošanai ir ļoti piesardzīgas.

3.4 — Avāriju risku mazināšana

3.4. Avāriju risku mazināšana Radiācijas avārijas Latvijā var izraisīt esošie objekti, kuros veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem Latvijā, nezināmas izcelsmes (bezsaimnieka) radioaktīvo avotu atklāšana un radioaktīvo materiālu transportēšana. Šādu radiācijas avāriju gadījumā ietekme būs lokāla. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka nozīmīgāku ietekmi uz Latvijas teritoriju var radīt radiācijas avārijas kaimiņvalstu atomelektrostacijās vai cita veida jonizējošā starojuma objektos. Izvērtējot kodolavāriju risku, vairāk tiek ņemtas vērā deviņas darbojošās atomelektrostacijas (turpmāk – AES) 500 km attālumā no Latvijas robežas. Vienlaikus gatavības un rīcības radiācijas avārijās sistēmā tiek ņemtas vērā arī tālākas AES. AES Baltkrievijas republikā, kuras darbība uzsākta 2021. gada sākumā, ir tuvākā AES (~110 km no Latvijas robežas). Situācijā, ja notiek kodolavārija citas valsts darbojošās AES, to ietekme var sasniegt Latvijas teritoriju, radot būtiskas ietekmes vairāku pašvaldību mērogā. Šāda veida radiācijas avārijas apdraudējums valstī tiek vērtēts kā zems risks ar nozīmīgām sekām. Latvija atrodas Baltkrievijas AES drošības pasākumu zonā (300 km attālumā no AES), kurā avārijas gadījumā būs jāveic dažādi pārtikas produktu un preču ierobežojumi. Lai nodrošinātu gatavību avārijas situācijās, arī kontrolējot pārrobežas piesārņojumu, regulāri tiek veikts vides monitorings. Radiācijas kontrolei Latvijā pa visu teritoriju ir izvietotas automātiskās gamma starojuma monitoringa stacijas, kas kopumā veido radiācijas avāriju agrās brīdināšanas sistēmu. Laika periodā līdz 2027. gadam ir nepieciešams veikt šīs sistēmas modernizāciju, ievērojot, ka monitoringa staciju sistēma ir uzstādīta 2014. gadā. Informatīvajā ziņojumā “Par radiācijas līmeņa kontroli Latvijā un par gatavību un rīcību radiācijas avāriju gadījumā”, kas tika izskatīts un pieņemts zināšanai 2022. gada 8. marta Ministru kabineta sēdē (protokols Nr. 13 71. §), ir sniegta informāciju par to, kādā veidā notiek kontrole radiācijas drošībā, esošajiem riskiem Latvijai radiācijas drošības jomā, institucionālo atbild ības sadalījumu radiācijas avāriju gadījumā, konstatētajām problēmām, to risinājumiem un resursiem attiecībā uz gatavību un reaģēšanu radiācijas avāriju gadījumā. Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi, kā arī atbildīgo iestāžu sadarbība radiācijas avāriju gadījumā noteikti Valsts civilās aizsardzības plānā. Tāpat atbildīgo iestāžu kompetences noteiktas likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” un no tā izrietošajos Ministru kabineta noteikumos. Radiācijas avāriju gadījumos var tikt iesaistītas daudzas institūcijas, ņemot vērā mērogu. Valsts vai reģionāla mēroga radiācijas avārijās iesaistās VARAM, VVD, VUGD, LVĢMC, PVD, VI, Nacionālie bruņotie spēki, pašvaldības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, u.c. Lai turpinātu pilnveidotu institūciju efektīvu rīcību un sadarbību radiācijas avārijās, 2020. gadā VVD ir izveidojis darba grupu starpinstitucionālās sadarbības nodrošināšanai radiācijas avārijās. Kompetences pilnveidošanai radiācijas avārijās ir nepieciešams turpināt darbu pie institūciju darbinieku apmācīb ām par radiācijas drošības dažādiem aspektiem, organizēt mācības, kā arī papildināt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.

3.5 — Vides radiācijas monitorings

3.5. Vides radiācijas monitorings

3.5.1 — Vides radiācijas monitoringa organizēšana

3.5.1. Vides radiācijas monitoringa organizēšana Nacionālā līmenī vides radiācijas monitorings tiek īstenots saskaņā ar Vides monitoringa programmu, kura izstrādāta saskaņā ar Vides aizsardzības likuma prasībām. Vides monitoringa programmas mērķis ir nodrošināt valsts institūcijas un iedzīvotājus, kā arī EK un SAEA ar pierādījumos balstītu informāciju par dabīgiem un mākslīgiem radionuklīdiem apkārtējā vidē. Vides monitoringa programma nosaka monitoringa tīklu, parametrus, regularitāti un izmantojamās metodes, lai nodrošinātu monitoringa atbilstību nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem. Vides radiācijas monitoringu gaisam, iekšzemes ūdeņiem, tostarp dzeramajam ūdenim, un augsnei nodrošina LVĢMC. VVD RDC nodrošina radiācijas monitoringa automātisko staciju sistēmas darbību. Savukārt radioaktīvā piesārņojuma kontroli pārtikā nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests. Prasības veikt vides radiācijas monitoringu attiecas arī uz operatoriem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem. Operatori nodrošina vides radiācijas monitoringa programmas izstrādi un nodrošina radionuklīdu daudzuma kontroli gaisā, augsnē, augos un ūdenī, ņemot vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo radioaktivitāti. Operatori vismaz reizi gadā iesniedz VVD RDC un vietējā pašvaldībā pārskatu par vides radiācijas monitoringa rezultātiem. Vides radiācijas monitoringa un pārtikas radioaktīvā piesārņojuma monitoringa datus kopumā uzrauga VVD RDC. Savukārt, lai informētu sabiedrību par vides monitoringa rezultātiem, atbildīgās iestādes ik gadu publicē pārskatus, kuros analizēti iestādes pārziņā esošā vides monitoringa dati.

3.5.2 — Radona gāze

3.5.2. Radona gāze Viens no dabiskas izcelsmes apstarojuma veidiem, ar kuru cilvēki saskaras ikdienā, ir radona gāze (nozīmīgākais radioizotops ir 222Rn). Galvenais radona gāzes avots ir zemes dzīles un attiecīgi teritorijas ģeoloģiskā uzbūve nosaka vislielākos riskus paaugstinātai radona koncentrācijai. Radona radītais alfa starojums ilgākā laika periodā var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Maza radona daudzuma iedarbībai RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 168 uz cilvēka organismu ir salīdzinoši neliela ietekme, savukārt ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā. Radona negatīvā ietekme ievērojami lielāka ir smēķētājiem, radot papildu risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām.144 Lai atbilstoši starptautiskajām prasībām novērtētu radona gāzes līmeni Latvijā, VVD RDC 2016.-2017.gadā veica plašu radona novērtējumu mājsaimniecībās (ēkās) un publiskajās ēkās un darba vietās. Vidējais radona koncentrācijas līmenis Latvijā mājsaimniecībās ir 74 Bq/m 3, savukārt publiskajās ēkās un darba vietās – 71 Bq/m3. Tika arī veikta radona novērtējums dzeramajā ūdenī un netika konstatēta neviena ūdens apgādes vieta, kurā radona mērījums būtu paaugstināts. Pētījumu rezultātā konstatēts, ka Latvijā radona vidējā koncentrācija ir zem starptautiski noteiktā radona gāzes koncentrācijas līmeņa ēkās (300 Bq/m3) un zem noteiktā pieļaujamā radona līmeņa dzeramajā ūdenī (100 Bq/l). Novērtējumos netika konstatētas teritorijas, kurās būtu liels skaits ar ēkām ar paaugstinātu radona gāzes koncentrāciju. Tas nozīmē, ka Latvijas ģeoloģiskā struktūra ir tāda, kas nerada augstu radona līmeni, un attiecīgi nav nepieciešams noteikt teritorijas ar augstu apstarošanas līmeni no radona saskaņā ar starptautiskajām prasībām, paredzot pasākumus līmeņa samazināšanai šajās teritorijās. Plašāka informācija par radonu pieejama informatīvajā ziņojumā “Par radona gāzes mērījumu rezultātiem un turpmāko rīcību radona gāzes monitoringa nodrošināšanai Latvijā”.145 Ievērojot veikto novērtējuma rezultātus, ka kopumā Latvijā nav problēmas ar paaugstinātu radona gāzes līmeni, turpmākās rīcības radona jautājumos: 1. Radona pieļaujamiem līmeņi un atbildība. Radona pieļaujamie līmeņi un pienākumi saistībā ar radonu noteikti Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu” un Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. 2. Pasākumi radona līmeņa samazināšanai. Ievērojot, ka Latvijā nav teritoriju ar konstatētu augstu radona līmeni, tad nav nepieciešams izstrādāt specifiskas programma s radona līmeņa samazināšanas pasākumiem teritorijās. Vienlaikus svarīgi zināt, kādi ir pasākumi jāīsteno, ja atsevišķās situācijas konstatē, ka varētu būt vai ir paaugstināts radona līmenis ēkās. Tāpēc jānodrošina sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana (skat.3.punktu) un ir svarīgi ievērot būvniecības jomā noteiktās prasības.146 3. Sabiedrības informēšana. Lai arī Latvijā kopumā nav problēmas ar paaugstinātu radona līmeni, svarīgi, lai sabiedrībai pieejama informācija par radonu un iespējamo risku. VVD RDC nepieciešams uzturēt VVD tīmekļvietnē informāciju par radona izplatību un iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, iespējamiem pasākumiem, lai samazinātu radona līmeni (jaunas būvniecības un rekonstrukcijas gadījumā). Gatavojot informāciju, pievērš uzmanība to jomu pārstāvjiem, kuri tiešā veidā var ietekmēt radona izplatības samazināšanos, kā piemēram, izglītības un būvniecības nozares pārstāvjiem, medicīnas personālam, darba aizsardzības speciālistiem, u.c. Ņemot vērā, ka radona negatīvā ietekme ievērojami lielāka ir iedzīvotājiem, kuri smēķē, radot tiem papildu risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām, VVD RDC sadarbībā ar Veselības inspekciju un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts”, gatavojot informāciju par radonu, nepieciešams ietvert arī jautājumus par smēķēšanas un radona iedarbības papildus riskiem attiecībā uz cilvēku veselību. VARAM 2015. gadā izveidoja darba grupu radona novērtējuma jautājumiem. Plānots, ka tiks turpināts darba grupas darbs, lai koordinēti risinātu ar radonu saistītus jautājumus. 4. Radona gāzes novērtējums. Atkārtotu radona novērtējumu Latvijas teritorijā plānots veikt 2030.-2031. gadā (skat. arī 5. tabulas 6. punktu). To nodrošinās VARAM un VVD RDC. Novērtējumam tiks izmantoti pasīvie radona detektori, kuri tiks izvietoti ēkās 4-10 mēnešiem. Savukārt dzeramajā ūdenī netiek plānots veikt atkārtotu radona novērtējumu, ievērojot, ka jauna ūdens piegādes avota izmantošanai nepieciešams veikt radona mērījumus.

3.6 — Pētniecība un attīstība

3.6. Pētniecība un attīstība Pētniecība, zinātne un attīstība ir svarīga joma, kura var risināt radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumus, tai skaitā jautājumus, kas saistīti ar radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Ņemot vērā, ka Latvijā nav aktīvu kodoliekārtu un attiecīgi radioaktīvo atkritumu plūsma ir neliela, nav pietiekami pamatoti izstrādāt atsevišķu politiku, kas vērsta tikai uz pētniecību. Latvija līdz šim ir bijusi ieinteresēta veikt pētniecības un attīstības darbības dažādu starptautisku projektu ietvaros. Latvija ir ieguvusi Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (European Organization for Nuclear Research)147 asociētās dalībvalsts statusu148 un ir tiesīga piedalīties šīs organizācijas zinātniskajā programmā, kā arī tās apmācību un izglītības programmās. Pievienošanās Eiropas Kodolpētniecības organizācijai veicina Latvijas zinātnisko darbinieku pienesumu starptautiskās pētniecības programmās, ļaus veikt starpdisciplinārus pētījumus un piesaistīt zinātnisko personālu darbam Latvijā, tādējādi stiprinot Latvijas zinātnisko kapacitāti. 144 https://www.epa.gov/sites/production/files/2015-05/documents/402-r-03-003.pdf 145 Izskatīts Ministru kabineta 2018.gada 3.jūlija sēdē (protokols Nr.31 28.§). 146 Piemēram, Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" 67.1.apakšpunkts. 147 https://home.cern/ 148 Likums “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa p iešķiršanu” RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 169 Ievērojot, ka Latvijā pētniecība augstas enerģijas daļiņu fizikas jomā nav pietiekami attīstīta, 2020. – 2022. gadā 900 000 euro apmērā tiek īstenota valsts pētījumu programma “Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas”149. Programmas mērķis ir īstenot pētniecību dabaszinātnēs un inženierzinātnēs augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā, lai attīstītu pasaules līmeņa zināšanas, cilvēkkapitālu un tehnoloģijas un uz to bāzes radītu produktus un pakalpojumus, iesaistot zinātnisko un akadēmisko personālu, kā arī studējošos, doktora grāda pretendentus un jaunos zinātniekus. Ievērojot Latvijas plānus radiācijas drošības jomā, kas pamatā saistās ar Salaspils kodolreaktora likvidēšanu, glabātavas “Radons” uzturēšanu un drošības līmeņa paaugstināšanu tajā, kā arī ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, turpmāk nākotnē Latvijai būtu svarīgi risināt arī šāda veida jautājumus un vērtēt iespējas attīstīt pētniecību tajos: - radioaktīvo atkritumu raksturojums un klasifikācija, ievērojot, ka plānota Salaspils kodolreaktora likvidēšana un demontāža; - radioaktīvo atkritumu atbrīvošana no valsts uzraudzības, par ko saistībā ar Salaspils kodolreaktora likvidēšanu nepieciešams izstrādāt procedūras; - efektīva radioaktīvo atkritumu pārvaldība (ievērojot, ka ne visus Latvijā radīto radioaktīvo atkritumu veidus ir iespējams apglabāt glabātavā “Radons”).

3.7 — Plāni un tehniski risinājumi

3.7. Plāni un tehniski risinājumi Radiācijas drošības un kodoldrošības jomā valsts līmenī plānošana, tai skaitā nepieciešamo pasākumu plānošana politikas mērķu sasniegšanai, tiek balstīta uz šādiem dokumentiem: - Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija; - Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plānošana notiek, izvērtējot esošos atkritumu apjomus un veidus, kā arī vērtējot kāda veida jonizējošā starojuma avoti tiek lietoti, kuri radīs radioaktīvos atkritumus. Atkritumi, kurus iespējams apglabāt glabātavā “Radons”, tiks apglabāti, savukārt atkritumi, kurus Latvijā apglabāt nav iespējams, tiks atbilstoši sagatavoti un novietoti pagaidu glabāšanā līdz piemērota risinājuma rašanai. Ievērojot, ka Latvijā nav darbojošos kodolobjektu un šādu objektu izveide nav paredzēta, attiecīgi nav arī kodoldegvielas, kā arī augstas radioaktivitātes atkritumu un netiek veikta šāda veida atkritumu pārvaldības plānošana. Analizējot esošās un nākotnē plānotās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, paredzams, ka tāpat kā pašlaik, arī nākotnē radīsies zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi klasifikācija saskaņā ar SAEA dokumentiem). Visu atkritumu veidu plūsmu ilgtspējīgai pārvaldībai ir jāparedz pasākumi – to apstrāde, glabāšana, apglabāšana. Īsdzīvojošos radioaktīvos atkritumus nav nepieciešams apglabāt, ievērojot, ka to radioaktivitāte sabrūk jau pie atkritumu radītāja, un tos var izkliedēt vidē atbilstoši tiesību aktu prasībām. Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija paredz: 1) divu radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecību (viena – Salaspils kodolreaktora radioaktīvajiem atkritumiem, otra – papildus rezerve); Paredzēts vienas tvertnes būvniecību, kuras tilpums būs pietiekams gan, lai tajā ievietotu Salaspils kodolreaktora atkritumus, gan arī, lai nodrošinātu radioaktīvo atkritumu prognozēm atbilstošu rezerves tilpumu. Lēmums par divu tvertņu nepieciešamību tika balstīts uz 1999. gadā veikto novērtējumu par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radīto radioaktīvo atkritumu apjomu. Ievērojot, ka kopš minētā radioaktīvo atkritumu novērtējuma Salaspils kodolreaktorā pagājuši 20 gadi, paredzams, ka faktiskais radioaktīvo atkritumu apjoms varētu būt mazāks saistībā ar radioaktīvo vielu pussabrukšanu, kuras rezultātā radioaktivitāte samazinās. Lai precīzi novērtētu Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radīto radioaktīvo atkritumu apjomu un to radioaktivitāti, līdz 2023. gadam ieskaitot tiks veikta Salaspils kodolreaktora izpēte, būvprojekta izstrāde faktisko likvidēšanas un demontāžas darbu veikšanai. Atbilstoši veiktajam novērtējumam tiks paredzēts nepieciešamais jaunās tvertnes tilpums. 2) ilgtermiņa glabātavas būvniecību (vidējas radioaktivitātes atkritumiem, kurus nav iespējams apglabāt glabātavā "Radons", b et kurus drīkst novietot pagaidu glabāšanā šajā objektā). Ilgtermiņa glabātavā tiks nodrošināta gan atkritumu droša glabāšana, gan kontrole. Būvprojekts jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes un ilgtermiņa glabātavas būvniecībai, kā arī drošības uzlabojumu izveidei radioaktīvo atkritumu glabātavā ”Radons” tiks izstrādāts 2022.-2023. gadā, savukārt faktiskie būvdarbi paredzēti 2024. – 2025. gadā. Glabātavas "Radons" paplašināšanas rezultātā tiks izbūvēta mūsdienīga un droša radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertne ar efektīvu gruntsūdens monitoringa un kontroles sistēmu, kas nodrošinās ES atzītu tehnoloģiju izmantošanu Latvijas radioaktīvo atkritumu pārvaldībā. Plānoto objektu ietekme uz vidi ir izvērtēta atbilstoši tiesību aktiem, un negatīva ietekme nav paredzama.

3.8 — Radiācijas drošības un kodoldrošības sistēmas starptautiskie novērtējumi un to secinājumi

3.8. Radiācijas drošības un kodoldrošības sistēmas starptautiskie novērtējumi un to secinājumi Tāpat kā citās vides aizsardzības jomās, radiācijas drošības un kodoldrošības jomā ir izaicinājumi, kuru pārvarēšanai nepieciešami visa veida resursi un to efe ktīva plānošana. Jomas pilnveidošanas iespējas palīdz identificēt neatkarīgi novērtējumi, kuri regulāri jāveic ikvienai ES dalībvalstij. Pirmie divi visaptverošie novērtējumi norisinājās 2019. gadā. Novērtējumu rezultātā Latvijai sniegtas rekomendācijas trūkumu novēršanai un sistēmas stiprināšanai. Latvija veiks nepieciešamās darbības, lai novērstu konstatētos trūkumus VPP2027 laikā. Progresu attiecībā uz rekomendāciju ieviešanu vērtēs neatkarīgā starptautiskā starpposma novērtējumā, kuru Latvija plāno uzņemt 2024. gadā. Radiācijas drošības infrastruktūras starptautiskā novērtējuma (Integrated Regulatory Review Service 150) rezultātā Latvija saņēma 23 rekomendācijas un 12 ieteikumus, kuru ieviešana sniegs iespēju Latvijai: - pilnveidot normatīvo regulējumu atbilstoši starptautiskiem standartiem; 149 Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojums Nr. 196 “Par valsts pētījumu programmu "Augstas enerģijas fizika un paātrinā tāju tehnoloģijas"” 150 Ziņojums angļu valodā: shorturl.at/yDHU2 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 170 - plašāk pielietot diferencēto pieeju darbību ar jonizējošā starojuma avotiem kontrolē; - novērst politikas trūkumus ilgtermiņa plānošanā; - efektīvāk īstenot Salaspils kodolreaktora likvidēšanu; - pilnveidot radioaktīvo atkritumu glabāšanas procesus un radioaktīvo atkritumu pārvadāšanas kritērijus; - uzlabot sagatavotību radiācijas avārijām u.c. Radioaktīvo atkritumu pārvaldības politikas starptautiskajā novērtējumā (Integrated Review Service for Radioactive Waste and Spent Fuel Management, Decommissioning and Remediation 151) Latvija saņēma 8 rekomendācijas un 2 ieteikumus, kuru ieviešot tiks panākta: - efektīvāka ilgtermiņa plānošana attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pārvaldību; - precīzāka nosprausto termiņu ievērošana radioaktīvo atkritumu pārvaldībā, novēršot paredzamus kavējumus; - pilnveidotu radioaktīvo atkritumu pārvaldību glabātavā “Radons” u.c. 4. Rīcības efektivitātes indikatori 2021. – 2027. gadam un ilgtermiņam Rīcības efektivitātes indikatori radiācijas drošības un kodoldrošības jomā 2021. – 2027. gadam norādīti VPP2027 III sadaļā. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka valsts īsteno pārredzamu politiku un tā ir gatava risināt ilgtermiņa jautājumus, kas saistīti ar radiācijas drošību, valstij jāanalizē gan esošie, gan nākotnē paredzamie procesi un jānosprauž rīcības virzienus un uzdevumus. Daudzi radiācijas drošības politikas jautājumi un procesi tiek skatīti tādā laika griezumā, kas pārsniedz cilvēka dzīves ilgumu. Piemēram, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, valstij jānodrošina glabātavas “Radons” uzraudzība 300 gadus pēc tās slēgšanas, kas paredzēta ne agrāk kā 2070. gadā. Savukārt, ilgtermiņa drošības novērtējumu radioaktīvo atkritumu apglabāšanai pievirsmas glabātavā veic, analizējot 1 000 gadu periodu. Latvija īsteno politiku radiācijas drošības un kodoldrošības jomā saskaņā ar 2.1. sadaļā minētajiem drošības pamatprincipiem un ES normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz ilgtermiņa mērķiem, īpašs uzsvars tiek likts uz esošo un nākamo paaudžu aizsardzības principu. Plānojot un īstenojot politiku, Latvijai jānodrošina, ka gan esošās, gan nākotnes paaud zes Latvijā un citās pasaules valstīs tiek pasargātas no Latvijā radīta nevēlama jonizējošā starojuma, vienlaikus neuzliekot nesamērīgu slogu. Valstij jāplāno pasākumi un jānosaka ilgtspējīgi mērķi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai līdz pat to apglabāšanai. Lai būtu iespējams pārliecinoši, objektīvi un kvantitatīvi novērtēt virzību uz nospraustajiem mērķiem kā arī izvērtēt rezultātus attiecībā uz to sasniegšanu, Latvija ir izstrādājusi vairākus ilgtermiņa rīcības efektivitātes indikatorus. Attiecīgie indikatori nosaka galvenos politikas virzienus, vienlaikus sniedzot iespēju pieņemt elastīgus lēmumus, lai nodrošinātu vidi saudzējošus, sabiedrībai pieņemamus un drošus, tehnoloģiski modernus un izmaksu efektīvus risinājumus. Ilgtermiņa rīcības efektivitātes indikatori radiācijas drošības un kodoldrošības jomā norādīti 5. tabulā. 5. tabula Ilgtermiņa rīcības efektivitātes indikatori. Nr.p.k. Uzlabot jonizējošā Par izpildi I Rīcības 2028 - 2040 - 2050 - 2060 - starojuma avotu atbildīgās virziens 2040 2050 2060 2070 apsaimniekošanu institūcijas 1. Salaspils kodolreaktors

1.1 — Salaspils kodolreaktora teritorijas LVĢMC,

1.1. Salaspils kodolreaktora teritorijas LVĢMC, x x valsts uzraudzība VVD RDC

1.2 — Vides radiācijas monitorings

1.2. Vides radiācijas monitorings Salaspils kodolreaktora teritorijā un x x LVĢMC ārpus tās

1.3 — Novērtējums par Salaspils

1.3. Novērtējums par Salaspils LVĢMC, kodolreaktora teritorijas noņemšanu x VVD RDC no valsts uzraudzības 151 Ziņojums angļu valodā: shorturl.at/fsxX0 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 171

1.4 — Salaspils kodolreaktora teritorijas

1.4. Salaspils kodolreaktora teritorijas noņemšana no valsts uzraudzības, LVĢMC, x ja atbilstoši novērtējuma VVD RDC rezultātiem to var veikt 2. Glabātava "Radons"

2.1 — Vides radiācijas monitorings

2.1. Vides radiācijas monitorings glabātavas “Radons” teritorijā un x x x x LVĢMC ārpus tās

2.2 — Glabātavas "Radons" ilgtermiņa

2.2. Glabātavas "Radons" ilgtermiņa x x x x LVĢMC drošības novērtējums

2.3 — Tehniski ekonomiskais novērtējums VARAM,

2.3 Tehniski ekonomiskais novērtējums VARAM, par glabātavas “Radons” darbības x VVD RDC, laiku LVĢMC

2.4 — Sabiedrības līdzdalība par tehniski

2.4. Sabiedrības līdzdalība par tehniski ekonomiskā novērtējuma x VARAM rezultātiem

2.5 — Lēmums par glabātavas "Radons" VARAM,

2.5. Lēmums par glabātavas "Radons" VARAM, x darbības / slēgšanas laiku VVD RDC

2.6 — Glabātavas "Radons" slēgšana LVĢMC,

2.6. Glabātavas "Radons" slēgšana LVĢMC, (iepirkuma organizēšana, x VVD RDC, būvprojekts, slēgšanas darbi ) VARAM 3. Ja pieņemts lēmums par glabātavas "Radons" slēgšanu pēc 2070. gada (2.5.punkts):

3.1 — Izvērtējums par jaunas radioaktīvo

3.1. Izvērtējums par jaunas radioaktīvo atkritumu glabātavas izveidošanu x VARAM pēc glabātavas “Radons” slēgšanas

3.2 — Ietekmes uz vidi novērtējums jaunas

3.2. Ietekmes uz vidi novērtējums jaunas radioaktīvo atkritumu glabātavas x VARAM izveidošanai

3.3 — Sabiedrības līdzdalība par jaunas

3.3. Sabiedrības līdzdalība par jaunas radioaktīvo atkritumu glabātavas x VARAM izveidošanu

3.4 — VARAM,

3.4. VARAM, Jaunas radioaktīvo atkritumu x x LVĢMC, glabātavas būvniecība VVD RDC 4. Normatīvo aktu pārskatīšana un pilnveidošana, arī administratīvā VARAM, x x x x sloga mazināšana un IT rīku VVD RDC izmantošana 5. Radiācijas drošības infrastruktūras VARAM, un radioaktīvo atkritumu x x x x VVD RDC, pārvaldības starptautiskie LVĢMC novērtējumi 6. Radona gāzes novērtējums x x x x VVD RDC RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 172 7. Radiācijas drošības kultūras stiprināšana, tajā skaitā, izmantojot starptautisko ekspertu atbalstu VVD RDC, x x x x darbinieku aizsardzības, VARAM medicīniskās apstarošanas un apmācību jomā Nodrošināt ilgtspējīgu Par izpildi II Rīcības 2030 - 2040 - 2050 - 2060 - radioaktīvo atbildīgās virziens 2040 2050 2060 2070 atkritumu institūcijas pārvaldību 8. Analīze (ekspertu novērtējums) par to atkritumu ilgtspējīgas pārvaldības iespējām Latvijā, kuru x VARAM apglabāšana glabātavā “Radons” nav iespējama 9. Sabiedrības līdzdalība par ekspertu x VARAM novērtējuma rezultātiem 10. Lēmums par to atkritumu ilgtspējīgu pārvaldību, kuru x VARAM apglabāšana glabātava “Radons” nav piemērota 11. Risinājuma īstenošana to atkritumu LVĢMC, apglabāšanai, kurus nav iespējams x x VVD RDC, apglabāt glabātavā "Radons" VARAM Radiācijas drošības un kodoldrošības jomā Latvija īsteno pārredzamu un iesaistošu politiku, lai iespēju robežās ņemtu vērā visu pušu intereses, ja tās ietekmē vai ar ietekmēt plānotās darbības un to sekas. Plašs institūciju un organizāciju loks, kā arī sabiedrība kopumā tiek informēta par paredzamām izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī esošām problēmām, kuru risināšanai nepieciešama lēmumu pieņemšana, jo plaša iesaiste veicina lēmumu vispusīgu izvērtēšanu un tālredzīgu politiku. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 173 5. Institūciju sadarbība un instrumenti Radiācijas drošības programmas 2. attēlā sniegta informācija par galvenajām sadarbības jomām radiācijas drošībā un kodoldrošībā. Savukārt 3. attēlā sniegta informācija par galveno sadarbības partneru iesaisti. 2. attēls. Sadarbības jomas radiācijas drošībā un kodoldrošībā. 3. attēls. Sadarbības partneru iesaiste. Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.pielikums Izziņa par "Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” projekta sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemtajiem priekšlikumiem Nr. VARAM viedoklis Lpp. Esošā redakcija Iebildumi/ priekšlikumi p.k. Liepājas pilsēta pastiprināt valsts pārvaldes Nepieciešams precizēt, kā ar šo tiks nodrošināta “vides prasību pārraudzību attiecībā uz izpildes nodrošināšanas un atbilstības uzlabošu un arī informētības 9. pašvaldību zemes izmantošanas uzlabošanu: Ņemts vērā. 1. plānošanu un vides pakalpojuma Formulējums sniegts ESAO izstrādātajā Pārskatā. Izskatās, ka tiek plānots ierobežot/noteikt, kā pašvaldībām izmantot sniegšanu savu zemi, resursu? Pasākumi ir plānoti III daļas Rīcību virzieni un uzdevumi 5., 6. un 7.rīcību virzienos u.c. Koncentrēt uzmanību uz dalītās Šis princips – “maksā, kad izmet” nedarbojās, jo 70% Latvijas Ņemts vērā. savākšanas shēmas īstenošanu, iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Turklāt mērķis ir iekasēšana, Formulējums sniegts EK vides politikas ieviešanas pārskatā lai palielinātu pārstrādes nevis vides aizsardzība. 2. 13. Latvijai, savukārt detāli attiecīgās darbības ir jau plānotas rādītājus; pēc tam — apsvērt AAVP2028. iespēju ieviest PAYT (maksā, kad izmet) shēmas. Publicēt informāciju par “Turpinājumpasākumos” aizstāt ar citu vārdu, piemēram, “veiktajos n/a rezultātiem, kas gūti izpildes pasākumos” Formulējums sniegts EK vides politikas ieviešanas pārskatā panākšanas darbībās un Latvijai, oficiālajā tulkojumā. turpinājumpasākumos pēc 3. 15. konstatētiem savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumiem nitrātu un dabas jomā; Latvijas kūdras asociācija RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 174 Politikas rezultātus 1.2.2. un 1.2.3. papildināt ar vārdiem “par dabas Ņemts vērā. resursu apsaimniekošanu”. Atbildīgās personas un sabiedrība ir jāizglīto ne tikai par vides aizsardzības jautājumiem, bet arī par dabas resursiem, t.sk. zemes dzīļu resursiem, - to apzināšanu, nozīmi, izmatošanu un aizsardzību. Darbs pie Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam parādīja, ka pat daļai vides speciālistu nav izpratnes par zemes dzīļu resursiem, bet plašai sabiedrībai šis izpratnes trūkst vēl vairāk. Ņemot vērā minēto, 4. 20 lūdzam politikas rezultātus izteikt šādā redakcijā:

1.2.2 — Sagatavot mācību programmu par vides jautājumiem, par

1.2.2. Sagatavot mācību programmu par vides jautājumiem, par dabas resursu apsaimniekošanu, par nodarījumiem pret vidi ierēdņiem un amatpersonām Valsts administrācijās skolai

1.2.3 — Informācijas sagatavošana dažādu nozaru profesionāliem

1.2.3. Informācijas sagatavošana dažādu nozaru profesionāliem lietotājiem par vides aizsardzības jautājumiem un par dabas resursu apsaimniekošanu. Komentārs par ZDz kopumā Zemes dzīļu izmantošanai būtu jāparedz atsevišķa nodaļa, jo pašlaik Daļēji ņemts vērā. ar zemes dzīļu izmantošanu saistītie jautājumi izmētāti pa visu Precizēti rīcības virzieni un paplašināti paredzētie pamatnostādņu projektu, ir atsevišķi ar zemes dzīlēm saistīti rīcības pasākumi. virzienu un uzdevumi, bet pietrūkst visaptverošu, konceptuālu mērķu, piemēram: 5. - nodrošināt zemes dzīļu resursu sistemātisku apzināšanu; - pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas normatīvo regulējumu, mazinot iesaistīto iestāžu skaitu un ceļot to kapacitāti. Šīs ir ļoti sasāpējušas problēmas, bet pamatnostādnes tās apiet. Liepājas pilsēta

1.3.1 — Izstrādāt un ieviest Šādas stratēģijas izveide nav iekļauta dokumenta III sadaļā “Rīcības Ņemts vērā

1.3.1. Izstrādāt un ieviest Šādas stratēģijas izveide nav iekļauta dokumenta III sadaļā “Rīcības Ņemts vērā. 21. vides/dabas izglītības stratēģiju, virzieni un uzdevumi”. Lūdzam skaidrot, par kādu stratēģiju šeit ir Pievienots pasākums III sadaļā 17.8. Vides / dabas izglītības 6. tai skaitā pilnveidot dabas un runa un kāpēc tādai jābūt atsevišķi no pārējiem plānošanas stratēģijas ieviešana vides informācijas centru dokumentiem. Liepājas pašvaldības ieskatā jāizvairās no infrastruktūru sadrumstalotības plānošanas dokumentos. palīdzēt pašvaldībām integrēt Lūdzam precizēt terminus “zemes izmantošanas un attīstības plāni” Ņemts vērā. pielāgošanos klimata pārmaiņām atbilstoši spēkā esošajai teritorijas attīstības plānošanas likumdošanai. Precizēts: “(…) palīdzēt pašvaldībām integrēt pielāgošanos 30. savos zemes izmantošanas un Zemes izmantošanas un apbūves noteikumus nosaka teritorijas klimata pārmaiņām savos teritorijas plānojumos un 7. attīstības plānos plānojums, savukārt politikas plānošanas dokumenti ir attīstības attīstības programmās (…)” Lai gan norādām, ka attiecīgais programma, ilgtspējīgas attīstības stratēģija, nozaru plānošanas formulējums ir lietots ESAO Pārskata oficiālajā tulkojumā. dokumenti. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 175 Rezultatīvais rādītājs (RR) Lūdzam skaidrot – vai no RR 3.2.1. izriet, ka 2020.gadā jau ir Skaidrojums: Jā, izriet. izstrādātas divas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām

3.2.1 — Izstrādātas un pilnībā vai

3.2.1. Izstrādātas un pilnībā vai stratēģijas? Ja jā, tad kur var ar tām iepazīties? daļēji ieviestas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas 8. 34. Bāzes gads - 2020 Bāzes gada vērtība – 2 2024. gads - Visām piekrastes pašvaldībām 2027. gads - Visām Latvijas pašvaldībām

3.2.1

3.2.1. Izstrādātas un pilnībā vai Ja pašvaldībām ir izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības Šis rezultatīvais rādītājs paredz pašvaldībām izstrādāt un daļēji ieviestas pašvaldību plāni, vai būtu vēl atsevišķi nepieciešama atsevišķa klimata pārmaiņu ieviest pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas, kas ir pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģija? pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa. stratēģijas152 Atbilstoši Teritorijas attīstības 9. 34. plānošanas likumam, vietējās (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants) Latvijas kūdras asociācija Redakcionāli jālabo sadaļas 4.1. pirmais teikums “…kā arī jautājumi Ņemts vērā. par zemes dzīlēm, kūdru un derīgiem izrakteņiem.”. Esam pagodināti, 4.1.nodaļas teksts ir redakcionāli mainīts, lai izskatāmajās 36. ka kūdra izdalīta atsevišķi, bet norādām, ka arī kūdra ir derīgais jomās uzsvērtu tieši apries ekonomikas aspektus. 10. izraktenis. Ierosinām šādu teikuma nobeiguma redakciju: “… kā arī jautājumiem par zemes dzīlēm, kūdru un citiem derīgajiem izrakteņiem.” 12. attēlā nav atsauces uz iepriekš minēto iegūto kūdras un minerālresursu apjomu. Liepājas pilsēta mudināt pašvaldības palielināt Lai īstenotu šādu priekšlikumu, būtiski jāmaina normatīvi aktu n/a maksu par sadzīves atkritumu regulējums. Teksts netiek mainīts, jo rekomendācija sniegta ESAO apsaimniekošanu, lai nodrošināt Šobrīd normatīvais regulējums ir šāda “Pašvaldība publisko izstrādātajā Pārskatā. pakalpojumu sniegšanas pilnīgu iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos izmaksu atgūšanu piemērot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu 11. 41. maksā kad izmet (PAYT) sistēmas apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās lielākajās pilsētās, lai radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, nodrošinātu lielāku stimulu šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu mājsaimniecībām piedalīties apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot dalītā savākšanā; saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”. 12. Latvijas kūdras asociācija 152 Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, vietējās (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants) RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 176 PR 4.2. Politikas rezultāts: Lūdzam kritiski izvērtēt politikas rezultātu “PR 4.2. Politikas Skaidrojums: Ievērojot, ka zemes dzīļu izmantošana tiek Ilgtspējīga resursu ieguve un rezultāts: Ilgtspējīga resursu ieguve un patēriņš”. Iegūto resursu skatīta to resursu efektivitātes skatupunkta, arī iegūto derīgo patēriņš apjomu nevar uzskatīt par politikas rezultātu. Politikas rezultāts būtu izrakteņu apjomu noteikti var skatīt kā politikas rezultātu, ja 44. par zemes dzīļu resursiem iegūtās informācijas apjoms, nokartētās plānots strādāt pie tā, ka primāro izejvielu ieguves apjomi platības, izpētītas zemes dzīļu derīgās īpašības (ņemot vērā 7. rīcības nepalielinās. virzienu par ģeotermālajiem resursiem), sniegta informācija teritorijas attīstības plānotājiem un sabiedrībai vai tamlīdzīgi. Sadaļā par bioloģisko daudzveidību minēts politikas rezultāts “6.2.4. RR 6.2.4. ir specifiski saistīts ar bioloģisko daudzveidību, Izstrādātas efektīvas zemes resursu pārvaldības vadlīnijas” un datu VARAM izstrādā politiku, tāpēc atbildīgais, arī pasākums avots – DAP. Vai zemes resursu pārvaldība saistāma ar tikai ar 20.4. ir tieši vērsts uz ekosistēmas pakalpojumiem. bioloģisko daudzveidību? Tas ir daudz plašāks jautājums, uz ko Dokumenta struktūras izvēle ir pamatota I sadaļā, tā ir norāda 93.lpp ietvertais pasākums “20.4. Izstrādātas efektīvas zemes saskaņota ar visām izstrādē iesaistītajām pusēm, šai posmā 13. resursu pārvaldības vadlīnijas”, kur kā atbildīgā norādīta VARAM. Ja to nav iespējams mainīt. šeit domāta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldība, tad rezultāts jāprecizē. Ja plānots rūpēties par zemes resursiem plašākā nozīmē, jāpilnveido pamatnostādņu struktūra, atrodot zemes izmantošanas jautājumiem atsevišķu vietu. Liepājas pilsēta Lai pilnveidotu esošo piesārņoto Nav saprotams šādas formālas “rokādes” pamatojums. Reģistra Nevaram piekrist komentāram, jo šobrīd piesārņoto un un potenciāli piesārņoto vietu nodošana no vienas VARAM padotības iestādes citai VARAM potenciāli piesārņoto vietu pārvaldība, kas ietver dažādus pārvaldības modeli, Valsts vides padotības iestādei pati par sevi neko nedos. Informācija arī šobrīd ir procesus, sākot ar šo vietu reģistrāciju, pēc tam piesārņoto dienestam nepieciešams publiski pieejama. vietu izpēti un sanāciju, plānots nodot vienas institūcijas pārņemt savā pārraudzībā no pārziņā (VVD). Šobrīd reģistrs ir LVĢMC pārziņā, bet LVĢMC Piesārņoto un potenciāli tālākie procesi VVD. piesārņoto vietu reģistru. Šāds pārvaldības modelis nodrošinātu 14. 74. pilnvērtīgu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra uzraudzību un tajā ietvertās informācijas aktualizāciju, kā arī iedzīvotājiem būtu pieejama aktuālā informācija par zemes stāvokli un pašvaldībām - informācija, kas nepieciešama teritorijas attīstības plānošanai.

2.6

2.6. Integrēt klimata pārmaiņu Lūdzam izvērtēt iespēju esošo redakciju precizēt sekojošā redakcijā: Konceptuāli atbalstāms priekšlikums. jautājumus formālās izglītības 2.6. Integrēt klimata pārmaiņu jautājumus formālās un neformālās Vienlaikus šeit svarīgs par pasākuma galvenā atbildīgā 15. 81. saturā un sistēmā (bērnudārzs, izglītības saturā un sistēmā (bērnudārzs, skola, augstskola, (IZM) redzējums un apsvērumi. skola, augstskola. nevalstiskā sektora organizācijas, jauniešu centri).

2.7

2.7. Izstrādāt un ieviest studiju Ja plānots studiju kurss, tad tam jābūt sadarbībā arī ar Izglītības Daļēji nemts vērā, veikti redakcionāli precizējumi kursu pašvaldībām un pilsētām ministriju. Arī formulējums “…studiju kursu pašvaldībām un Paredzēts izstrādāt un ieviest e-mācību kursu pašvaldību par klimata pārmaiņu pilsētām…” jāprecizē iespējams šādā redakcijā “…studiju kursu darbiniekiem par klimata pārmaiņu mazināšanu un 16. 81. mazināšanu un pielāgošanos pašvaldību darbiniekiem, speciālistiem..” (arī pilsētas ir pašvaldības pielāgošanos tām. Ņemot vērā, ka e-mācību kurss netiks un nezin, kur un kā studēs pašvaldības un pilsētas. veidots kā formālās izglītības programma, bet gan kā profesionālās pilnveides e-mācību kurss, sadarbība ar IZM nav paredzēta. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 177

4.1

4.1. Izstrādāt un ieviest uz risku Lūdzam sniegt kādu metodisku atbalstu/skaidrojumu par to, kā tieši VARAM strādā pie pašvaldību attīstības programmu izvērtējumiem balstītas klimata pārmaiņu stratēģijas paredzēts iekļaut pašvaldību attīstības metodiskajiem ieteikumiem, vienlaikus informējam, ka pašvaldību pielāgošanās klimata plānošanas dokumentos. Vai jāparedz noteikts skaits investīciju tajos nav noteikts investīciju projektu skaits. Piekrītam, ka pārmaiņām stratēģijas projektu, vai jābūt atsevišķai prioritātei, rīcību virzienam, klimata mērķi ir integrējami visās attīstības programmās, uzdevumam, darbībai u.tml. vienlaikus šo mērķu horizontālā integrēšana nemazina 17. 82. Jautājums ir aktuāls, jo VARAM metodisko ieteikumu attīstības nepieciešamību pašvaldībām izstrādāt uz risku izvērtējumu programmas izstrādei projektā (š.g. martā pašvaldībām nosūtīts balstītas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas. komentēšanai) nav iekļauta informācija par to, kā attīstības programmās būtu jānodala klimata pārmaiņu tematika. Tieši pretēji – saskaņā ar 38.punktu minēts, ka ietekme uz klimatu ir izvērtējama kā horizontāls jautājums visās attīstības programmās iekļautajās jomās.

4.1

4.1. Izstrādāt un ieviest uz risku Šādu izvērtējumu un programmu izstrādei jāparedz arī LVAF vai ES Klimata pārmaiņu stratēģija tiek plānota kā pašvaldību izvērtējumiem balstītas fondu līdzfinansējuma iespējas, tikai pašvaldības budžetos atrast šādu attīstības programmu sastāvdaļa, līdz ar to specifisks valsts 18. 82. pašvaldību pielāgošanās klimata līdzekļus nebūs iespējams. budžeta vai ES finansējums netiek plānots. pārmaiņām stratēģijas

4.1

4.1. Izstrādāt un ieviest uz Vai šie rīcības plāna punkti nav apvienojami pēc būtības? Būtu tikai Daļēji ņemts vērā, dokumentā veikti redakcionāli risku izvērtējumiem balstītas loģiski, ja vietēja līmeņa pielāgošanās klimata pārmaiņu stratēģijas precizējumi. pašvaldību pielāgošanās klimata ietvertu konkrētus risinājumus (zaļā infrastruktūra, notekūdeņu Pašvaldību un tautsaimniecības nozaru pielāgošanās pārmaiņām stratēģijas apsaimniekošana, u.c. risinājumus, ko paredz plāna punkti 20.3., stratēģijas ir atsevišķi politikas plānošanas dokumenti. Ne 22.1.). Liepājas pašvaldības ieskatā jāizvairās no sadrumstalotības visas pašvaldības un tautsaimniecības nozares izstrādās

4.2

4.2. Izstrādāt uz risku plānošanas dokumentos. savas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas, tāpēc izvērtējumiem balstītas zaļās infrastruktūras risinājumu integrēšana un citi minētie tautsaimniecības nozaru Nepieciešami arī redakcionāli precizējumi: pasākumi ir integrējami un realizējami arī ārpus pielāgošanās klimata pārmaiņām pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām. stratēģijas, plānus vai vadlīnijas 4.1. punktā “izvērtējumiem” aizstāt ar “izvērtējumu”

20.3 — Zaļās infrastruktūras 22.1. punkta otrā teikuma daļā: “[…], izstrādājot vietējo pašvaldību

20.3. Zaļās infrastruktūras 22.1. punkta otrā teikuma daļā: “[…], izstrādājot vietējo pašvaldību 82., elementu un risinājumu pielāgošanās stratēģijas” 19. 93., izvērtējums un integrēšana 94. teritorijas attīstības plānošanas dokumentos visos plānošanas līmeņos

22.1 — Uzlabot lietus notekūdeņu

22.1. Uzlabot lietus notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu pilsētās un apdzīvotās vietās, izstrādājot vietējo pašvaldību pielāgošanās stratēģiju izstrādi

40.1 — Piejūras pašvaldībām

40.1. Piejūras pašvaldībām izstrādāt rīcības plānus jūru piesārņojošo atkritumu apsaimniekošanai

9.1 — Paplašināt pieslēgumu skaitu Lūdzam izvērtēt iespēju esošo redakciju precizēt sekojošā redakcijā: Ņemts vērā

9.1. Paplašināt pieslēgumu skaitu Lūdzam izvērtēt iespēju esošo redakciju precizēt sekojošā redakcijā: Ņemts vērā pie centralizētajām un lokālajām 9.1. Paplašināt jaunu pieslēgumu skaitu pie centralizētajām un 20. 85. siltumapgādes sistēmām, lokālajām siltumapgādes sistēmām un veicināt novecojušo un sniedzot finansiālu atbalstu neefektīvo lokālo un individuālo apkures sistēmu atjaunošanu, sniedzot finansiālu atbalstu 9. RV. Samazināt gaisu Lūdzam skaidrot, vai definējot uzdevumus gaisa piesārņojošo vielu Vides aizsardzības tiesību akti nosaka operatoriem saistošas piesārņojošo vielu emisijas emisiju samazināšanai enerģijas ražošanas sektorā tika vērtēta arī tāda prasības attiecībā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo 21. 85. vielu emisijām. Operators savukārt pats var izvēlēties enerģijas ražošanas sektorā uzdevuma iekļaušana, kas sekmē siltumenerģijas atkārtotu vispiemērotākās tehnoloģijas un iekārtas, lai noteiktās izmantošanu – ventilācijas ar rekuperācijas sistēmas izbūve? emisiju prasības nepārsniegtu. Uzņēmumam pašam būtu RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 178 jābūt ieinteresētam siltumenerģijas atkārtotā izmantošanā, lai tādā veidā samazinātu radītās izmaksas.

9.4 — Pilnveidot uzskaiti un Lūdzam izvērtēt iespēju esošo redakciju precizēt sekojošā redakcijā: Ņemts vērā

9.4. Pilnveidot uzskaiti un Lūdzam izvērtēt iespēju esošo redakciju precizēt sekojošā redakcijā: Ņemts vērā samazināt piesārņojumu, ko rada 9.4. Pilnveidot uzskaiti izstrādājot risinājumu informācijas 86. mājsaimniecībās izmantotās uzkrāšanai un samazināt piesārņojumu, ko rada mājsaimniecībās 22. apkures iekārtas, sniedzot izmantotās apkures iekārtas, sniedzot finansiālu un informatīvu finansiālu un informatīvu atbalstu atbalstu iedzīvotājiem. iedzīvotājiem

10.2

10.2. Uzlabot un modernizēt Monitorings un datu uzturēšana ir valsts funkcija, līdz ar to svītrojams Nevaram piekrist, jo, piemēram, Rīgas dome veic papildus esošo gaisa kvalitātes paredzamais pašvaldību finansējums . gaisa kvalitātes mērījumus savā pašvaldībā, jo valstij monitoringa tīklu un efektīvāk pieejamie resursi ļauj nodrošināt tikai minimālo 23. 86. nepieciešamo monitoringa staciju skaitu, ko nosaka ES izmantot gaisa kvalitātes prasības. Pie atbildīgajiem minētas nevis visas pašvaldības, modelēšanu nacionālā līmenī, bet "attiecīgās" gaisa kvalitātes novērtēšanai

10.3 — Atjaunot un pilnveidot Monitorings un datu uzturēšana ir valsts funkcija, līdz ar to svītrojams Ņemts vērā

10.3. Atjaunot un pilnveidot Monitorings un datu uzturēšana ir valsts funkcija, līdz ar to svītrojams Ņemts vērā piesārņojošo vielu emisiju datu paredzamais pašvaldību finansējums. 86. bāzes. 24. Valsts un pašvaldības finansējums, ES fondu finansējums

10.6 — Nodrošināt savlaicīgu un Lūdzam izvērtēt iespēju esošo redakciju precizēt sekojošā redakcijā: Nav ņemts vērā

10.6. Nodrošināt savlaicīgu un Lūdzam izvērtēt iespēju esošo redakciju precizēt sekojošā redakcijā: Nav ņemts vērā. efektīvu gaisa kvalitātes rīcības 10.6. Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu gaisa kvalitātes rīcības plānu VARAM pieejamā finansējuma apjoms ir ierobežots. plānu izstrādi un īstenošanu izstrādi un īstenošanu pašvaldībās, sniedzot finansiālu atbalstu. Iepriekš bijām gatavi sniegt atbalstu tām pašvaldībām, Rēzekne un Liepāja, kurām ir ierobežots finansējums no pašvaldībās vides aizsardzības fonda. 87. 25. VARAM primāri jānodrošina finansējums nacionālā gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna izstrādei, tāpēc uzskatām, ka pašvaldībām savu vietējo rīcības plānu izstrādei būtu jāmeklē savos vides aizsardzības fondos nepieciešamais finansējums. Turklāt šādu rīcības plāni izstrāde var tikt veikta tikai reizi 5 gados. 14.4.Savvaļas dzīvnieku “Pilnveidošana” aizstāt ar “pilnveidošana” (redakcionāls Ņemts vērā. 89. glābšanas un rehabilitācijas precizējums). 26. normatīvā regulējuma Pilnveidošana 15. RV. Pilnveidot ES nozīmes Lūdzam skaidrot, vai 15. RV uzdevumi iekļauj sevī arī jaunu dabas 15.RV uzdevumi neiekļauj jaunu DA plānu izstrādi, taču aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības plānu izstrādi īpaši aizsargājamām dabas teritorijām? iekļauj dabas aizsardzības plānošanas sistēmas Natura 2000 tīklu, balstoties uz izvērtēšanu un uzlabošanu. 27. 90. sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem, kā arī ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datus 17. RV. Bioloģiskās Lūdzam skaidrot, vai 17. RV uzdevumi attiecināmi arī uz publisko Daļa 17.RV pasākumu attiecināmi uz jebkuru daudzveidības saglabāšanas ārtelpu piekrastes zonā, konkrētāk krasta kāpu biotopu saglabāšanu un tautsaimniecības nozari, biotopu saglabāšanas un 91. pasākumu integrēšana īpaši izteiktas antropogēnās slodzes mazināšanas nepieciešamību uz infrastruktūras nepieciešamība piekrastē saistāma arī ar 28. tautsaimniecības nozarēs kāpām pilsētās un citās blīvāk apdzīvotās vietās? 17.7.pasākumu. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 179

17.6 — Dabas Tūrisma un atpūtas “Tūrisma” aizstāt ar “tūrisma” (redakcionāls precizējums). Ņemts vērā

17.6. Dabas Tūrisma un atpūtas “Tūrisma” aizstāt ar “tūrisma” (redakcionāls precizējums). Ņemts vērā. 29. 91. produktu attīstības atbalsts un veicināšana

17.7

17.7 Sagatavot Nacionālo Kāds ir pamatojums šāda plāna izstrādei? Katrai īpaši aizsargājamai ĪADT dabas aizsardzības plāns tiek izstrādāts katrai dabas tūrisma attīstības dabas teritorijai (ĪADT) ir savs Dabas aizsardzības plāns. teritorijai, tajā tūrisma jautājumi tiek risināti tikai saistībā plānu/Nacionālo dabas tūrisma Pamatnostādnēs nekur nav redzams plašāks apraksts par šāda plāna ar konkrēto teritoriju. Nacionālo dabas tūrisma attīstības 91. infrastruktūras telpisko izstrādes nepieciešamību, kā arī nav informācijas, ka to prasītu, plānu/Nacionālo dabas tūrisma infrastruktūras telpisko 30. plānojumu piemēram, ES fondu nosacījumi. plānojums paredzēts kā nacionāla līmeņa dokuments, kompleksi vērtējot visu teritoriju.

20.3 — Zaļās infrastruktūras Lūdzam izvērtēt iespēju esošo redakciju precizēt sekojošā redakcijā: Nav ņemts vērā

20.3. Zaļās infrastruktūras Lūdzam izvērtēt iespēju esošo redakciju precizēt sekojošā redakcijā: Nav ņemts vērā. elementu un risinājumu 20.3. Zaļās infrastruktūras elementu un risinājumu izvērtējums un Investīciju atbalsts šī pasākuma ietvaros nav paredzēts. 93. izvērtējums un integrēšana integrēšana teritorijas attīstības plānošanas dokumentos visos 31. teritorijas attīstības plānošanas plānošanas līmeņos, sniedzot finansiālu atbalstu teritorijas attīstības dokumentos visos plānošanas plānošanas dokumentos iekļautajiem pasākumiem. līmeņos 22. RV. Uzlabot lietus Lūdzam skaidrot, vai 22. RV iekļauj finansiālu atbalstu lietus Piedāvātais pasākums paredz finansiāla atbalsta sniegšanu notekūdeņu apsaimniekošanas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu un tās infrastruktūras lietus notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu izbūvei. 94. sistēmu pilsētās un apdzīvotās izbūves/pārbūves darbiem pilsētās un apdzīvotās vietās ar mērķi 32. vietās, izstrādājot vietējo īstenot pretplūdu pasākumus vides kvalitātes un iedzīvotāju drošības pašvaldību pielāgošanās nodrošināšanai? stratēģijas un īstenojot tās 24. RV. Ūdens resursu ieguves Lūdzam izvērtēt iespēju iekļaut papildus uzdevumu 24. RV: Ņemts vērā. risku novērtēšana, resursu Ūdensapgādes ārējo inženiertīklu izbūve un pārbūve, lai iedzīvotāju Teksts papildināts, taču kā finansējuma avots būs 33. 95. izmantošanas lietderības un lietus īpatsvars, kas saņem nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu pašvaldību / ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju ūdeņu izmantošana dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas Latvijā līdzekļi, jo ES fondu līdzekļi šādam mērķim 2021.-2027. mājsaimniecībās sasniegtu 100%. gadā nav plānoti. Rīgas ūdens 24.rīcības virziena Ūdens resursu ieguves risku novērtēšana, resursu Ņemts vērā. izmantošanas lietderības un lietus ūdeņu izmantošana 34. mājsaimniecībās uzdevumam nr.24.4. Veicināt un popularizēt dzeramā ūdens brīvu pieejamību pie atbildīgajām institūcijām būtu jānorāda arī pašvaldības. Lūdz precizēt vai šajā dokumentā tiks noteikti sasniedzamie ūdens Ņemts vērā, rādītāji ir iekļauti zudumu robežsliekšņi 2024.gadā un 2027.gadā, ja 24.rīcības virzienā Ūdens resursu ieguves risku novērtēšana, resursu izmantošanas 35. lietderības un lietus ūdeņu izmantošana mājsaimniecībās ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējiem tiek noteikts uzdevums nr.24.4 Novērtēt zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un izstrādāt plānus zudumu mazināšanai. 25. RV Notekūdeņu dūņu nr.25.3. Projektu veidā ieviest piemērotākos risinājumus Ņemts vērā. ilgtspējīgas apsaimniekošanas biogēnu pārstrādei un atgūšanai nepieciešams precizēt vai šim Par pasākumu atbildīgo uzskaitījums papildināts ar 36. sistēmas izveidošana uzdevumam pasākumam būs pieejami ES fondu līdzekļi, kā arī vai tie būs pieejami ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem. Mums nav ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējiem. informācijas, ka šādam mērķim būtu paredzēts ES fondu finansējums. 37. Liepājas pilsēta RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 180

29.1

29.1. Videi draudzīgu Lūdzam precizēt, vai 29.1. uzdevumā plānotā videi draudzīgu Pasākums 29.1. ir Zemkopības ministrijas pārziņā, tomēr meliorācijas risinājumu meliorācijas risinājumu demonstrēšana un īstenošana attiecinām uz vēršam uzmanību, ka pasākums ir iekļauts zem rīcības 99. demonstrēšana un īstenošana meža teritorijām meža ražības paaugstināšanas un audzes kvalitātes virziena Ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un uzlabošanai, saglabājot un uzlabojot meža ilgtermiņa ieguldījumu zivsaimniecības un ostu politikas īstenošana, lai samazinātu globālajā oglekļa apritē, uzturot bioloģisko daudzveidību un ūdens vidē novadīto piesārņojumu. nodrošinot klimata pārmaiņu mazināšanu. III. Rīcības virzieni un uzdevumi Lūdzam skaidrot, vai definējot Vides politikas pamatnostādņu 2021.- Konceptuāli atbalstāms. 2027. gadam rīcības un uzdevumus tika vērtēta arī viena no Tomēr jāņem vērā, ka publiskā sektora digitālie risinājumi galvenajām ES 2021. – 2027. plānošanas perioda noteiktajām ir iekļauti jau citos apstiprinātajos plānošanas dokumentos prioritātēm – virzība uz digitālo transformāciju? (Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. Lūdzam izvērtēt iespēju iekļaut III nodaļā atbilstošu uzdevumu: gadam, AAVP2028 u.c.) un iestāžu stratēģijās 80.- Publiskā sektora sniegto pakalpojumu digitālā transformācija, 38. 114. samazinot sabiedrības ietekmi uz klimata pārmaiņām. Pakalpojumu digitālai transformācijai ir pozitīva netieša ilgtermiņa ietekme uz vidi, no tās ir atkarīga cilvēku migrācijas intensitāte dažādu pakalpojumu saņemšanai. Digitālu pakalpojumu risinājumu ieviešana veicina resursu saglabāšanu un samazina nepieciešamību pēc transporta pakalpojumiem, tādā veidā samazinot gaisu piesārņojošo vielu emisijas transporta sektorā.

40.1 — Piejūras pašvaldībām Nebūtu jāizstrādā atsevišķi šādi plāni, bet ir iekļaujama kā sadaļa, Ņemts vērā

40.1. Piejūras pašvaldībām Nebūtu jāizstrādā atsevišķi šādi plāni, bet ir iekļaujama kā sadaļa, Ņemts vērā. izstrādāt rīcības plānus jūru izstrādājot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, kur tas ir Teksts ir redakcionāli precizēts. 39. 105. piesārņojošo atkritumu attiecināms. apsaimniekošanai biedrība “Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija” 7. rīcības virziens: "Ģeotermālo Asociācija iesniedz priekšlikumu par ģeotermālo urbumu veikšanu. Daļēji ņemts vērā. resursu izpēte un izmantošanas Asociācija vēlas atgādināt, ka Latvijas vides ģeoloģijas un veicināšana" meteoroloģijas centra datu bāzē jau ir daudzi pētījumi par ģeotermālā Precizēts 7.rīcības virziens: "Nodrošināt lēmumu potenciāla novērtējumu, ko būtu iespējams lietderīgi izmantot pieņēmējus ar aktuālu ģeoloģisko informāciju".LVĢMC nav turpmākajai ģeotermālās enerģijas attīstībai Latvijā. datubāzes, kur mērķtiecīgi tiek apkopota informācija par 40. ģeotermālā potenciāla novērtējumu. Ir pieejami Valsts ģeoloģijas fonda materiāli. Valsts atbalsta pasākumi un to plānošana enerģētikas jomā (tai skaitā ģeotermālās enerģijas izmantošana) primāri ir Ekonomikas ministrijas kompetencē. 5. Rīcības virziena 5.3. Asociācija vēlas norādīt, ka šis priekšlikums nozīmē jebkuram Nav ņemts vērā. pasākums: “Noteikt kritērijus rakšanas darbu veicējam, neatkarīgi ne no darbu veikšanas vietas Rīcības virziena 5.3. pasākums neuzliek par pienākumu realizācijai derīgiem dabas zemes virsējo kārtu raksturlielumiem, ne darbu apjoma, uzlikt par jebkuram rakšanas darbu veicējam, neatkarīgi ne no darbu resursiem, kas iegūti būvniecības pienākumu plānot izrakto materiālu pārdošanu. Nav redzams šī veikšanas vietas zemes virsējo kārtu raksturlielumiem, ne procesā (no būvbedrēm), un to priekšlikuma pamatojums, kā arī nav saprotams, uz kādu datu pamata darbu apjoma, plānot izrakto materiālu pārdošanu. realizācijas kārtību, veicot tas ir tapis un kādu prognozējamo ietekmi tas varētu radīt, tāpēc nav Paskaidrojam, ka jau šobrīd ir spēkā regulējums, kas dod nepieciešamās izmaiņas atbalstāmi sasteigti un nepārdomāti priekšlikumi. Turklāt, daudzos iespēju derīgo izrakteņu ieguvējam, ja derīgie izrakteņi normatīvajos aktos” gadījumos materiālu pārdošana būtu grūti īstenojama un nekādi iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecības, tajā skaitā 41. neveicinātu resursu efektīvu izmantošanu. dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas, virszemes ūdensobjektu gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas rezultātā, un tos paredzēts realizēt, saņemt dabas resursu lietošanas atļauju. Piemēram, liela objekta būvniecības laikā iegūtais materiāls, ja būvnieks to nav iecerējis realizēt pārdodot, tiek uzskatīts par atkritumiem un attiecīgi arī apglabāts, samaksājot par to paaugstinātu dabas resursu nodokli. Ar plānotajiem grozījumiem aprites ekonomikas kontekstā tiek RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 181 paredzēts izveidot kritērijus, pēc kuriem persona varētu šos resursus legālā veidā nodot citai persona, kura, samaksājot dabas resursu nodokli, tos var realizēt. 5.3. pasākumā paredzētās darbības tiek ietvertas 5.1. pasākumā. 42. Biedrība “Baltijas ģeologu asociācija” 5. Rīcības virziena 5.3. Asociācijas ieskatā nav pieļaujams uzlikt par pienākumu ikviena Nav ņemts vērā. pasākums: “Noteikt kritērijus būvprojekta attīstītājam vai piemājas dīķa rakšanas darbu veicējam, Rīcības virziena 5.3. pasākums neuzliek par pienākumu realizācijai derīgiem dabas neatkarīgi no projekta apjoma, un zemes virsējās kārtas jebkuram rakšanas darbu veicējam, neatkarīgi ne no darbu resursiem, kas iegūti būvniecības raksturlielumiem, plānot materiālu pārdošanu. veikšanas vietas zemes virsējo kārtu raksturlielumiem, ne procesā (no būvbedrēm), un to darbu apjoma, plānot izrakto materiālu pārdošanu. realizācijas kārtību, veicot Paskaidrojam, ka jau šobrīd ir spēkā regulējums, kas dod nepieciešamās izmaiņas iespēju derīgo izrakteņu ieguvējam, ja derīgie izrakteņi normatīvajos aktos” iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecības, tajā skaitā dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas, virszemes ūdensobjektu gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas rezultātā, 43. un tos paredzēts realizēt, saņemt dabas resursu lietošanas atļauju. Piemēram, liela objekta būvniecības laikā iegūtais materiāls, ja būvnieks to nav iecerējis realizēt pārdodot, tiek uzskatīts par atkritumiem un attiecīgi arī apglabāts, samaksājot par to paaugstinātu dabas resursu nodokli. Ar plānotajiem grozījumiem aprites ekonomikas kontekstā tiek paredzēts izveidot kritērijus, pēc kuriem persona varētu šos resursus legālā veidā nodot citai persona, kura, samaksājot dabas resursu nodokli, tos var realizēt. 5.3. pasākumā paredzētās darbības tiek ietvertas 5.1. pasākumā. 7. rīcības virziens: "Ģeotermālo Asociācija lūdz vides politikas mērķos iekļaut ģeotermālās enerģijas Nav ņemts vērā. resursu izpēte un izmantošanas izpēti un plānot valsts atbalstu ģeotermālo resursu apzināšanai, kā arī veicināšana" izmantošanas uzsākšanai perspektīvajos Latvijas reģionos. Valsts atbalsta pasākumi un to plānošana enerģētikas jomā (tai skaitā ģeotermālās enerģijas izmantošana) 44. primāri ir Ekonomikas ministrijas kompetencē. Precizēts 7.rīcības virziens: "Nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar aktuālu ģeoloģisko informāciju". Biedrība “Latvijas Nacionālā Ģeotermālā asociācija” 7.rīcības virziena 7.1. pasākums Nav nepieciešams veikt atkārtotu ģeotermālās enerģijas novērtējuma Nav ņemts vērā. “Veikt ģeotermālā potenciāla veikšanu, jo LVĢMC datu bāzē pietiekošā apjomā ir jau iepriekš 45. novērtējumu” veiktie pētījumi un novērtējums jau ir veikts. LVĢMC šobrīd nav šādas datubāzes, kur mērķtiecīgi būtu apkopota informācija par ģeotermālā potenciāla novērtējumu. Ir pieejami Valsts ģeoloģijas fonda materiāli. 7. rīcības virziens: "Ģeotermālo Papildināt Pamatnostādnes ar jaunu pasākumu, kas ietvertu Nav ņemts vērā. resursu izpēte un izmantošanas ģeotermālo urbumu veikšanu, lai noteiktu maksimāli iespējamā ūdens veicināšana" daudzuma ieguvi no katra urbuma un atpakaļsūknēšanas iespējas Valsts atbalsta pasākumi un to plānošana enerģētikas kolektorslānī. Izmantojot iegūtos ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos jomā (tai skaitā ģeotermālās enerģijas izmantošana) 46. primāri ir Ekonomikas ministrijas kompetencē. parametrus, nepieciešams veikt tehniski-ekonomiskus aprēķinus, lai attiecīgi veiktu ģeotermālo staciju siltumenerģijas ražošanai Precizēts 7.rīcības virziens: "Nodrošināt lēmumu projektēšanu un ierīkošanu katrā no norādītajām ģeotermālās pieņēmējus ar aktuālu ģeoloģisko informāciju". anomālijas vietām. RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 182 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 183 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 184 RADIĀCIJAS DROŠĪBAS PROGRAMMA 185

Environmental Policy Guidelines 2021–2027

عن هذا القانون

أين تقرؤه

النص